1948-08-31-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ffs, r- jo jūs nezinnt i istrijas. Kad akstvežiem nosūti "««.•«. ^ nekad nebūtu zmeklet; ::un ja ļ,?" '^'^^ ^savu aplarrvo v4tn,i " ^ i V i e^igo rafeta nuSV?-"'^'-- ekad vairs nebūtu';,^-"- rbut jums; taisnibs • teikti,atbiiSta'b: t^-i'^ spaini. Pirms astnn ar atus un arī «riSri ^^"^^lUi stu. Bet es ;d nekā v a i SE 3"n,?^r^ s; k^ut kur. aktīs P,^,*'™. I i ielu ap. sliimii. ļturnieks to'ūzMvr^^ 1 bez bēdām---•^^t'^Sai fak, metode, kas vērt^, ar - sajūsniināts iesalf'* r jūsu atļauju es S'»^- tegll to 4tu n o k f f ^ allaž pakal^orģa;:- abprāt,-- teicu. ~ , m vissliktākajā gadi!! - Jāsamaksā vks bi. A1:nesiet Vienu . — Okonnors. uzdeva potājain. jūs gribat (ferīt?vai^^ m redzēsit, ~ ar svarT^u^ iksmi atbildēja Okonnirs, taj» atnesa aplobni. Okon-pigr_ saļika tajā visus dok., .tas:. Neatvērt pirms manai oiet yai,^ē, ~ bet Okonno^ 'a:.taisnība:.es vairs nesane-lenu vēstuli, ne raksta st^r-asodītā spaiņa lietā. Dieni4 inu; kas samaksāja vienu ji. ^vienpadsmit pensu," smaidot a stāstu pulkvedis Tcilors. ranto valodas tulkojis M.' D. i;' i: ķ ••i : l i i P i sevi ĀSTA; PAR SAVU.ŠEFU aprakstiem, ko vēstures tņu armijas ārsts un psi-ilggadējās sekretāres Kristas Kellijam uzrakstītā liecibi i ap Hitleru". Sniedzam lasi* sanās'* sācis diktēt arvien k, bieži vien nonākdams tād3 cumā, ka kļuvis no viņa bail, bijis sevišķi gadījumos, .ku^ diktējamā runā uzbriici; im'vai R u z v e l t a m . Tad vnni 5,' žestikulējis rokām, im vi?3 ;ušā seja bijusi tik nikna,:: tinieks atrastos tepat istaoi , manuskriptu atstājis g ŗ « a m r l t a m , t a d sācis nebeia|a-abojumus, parasti tns 3. reizes likdams manusk* 5tit un skaļi lasīdams viu. I imas . , sākumā Hitlers štābā kopā ai- yir»^^, 11 2 to pēkšņi pārtraucis; • ģenerāļi pie pus»"gr Iši'viņam pretējus uzsācis šādas saruna^, ā sabiedribāun r Iii S3- tematu, Hitleram g alvenais vārds. , Viņam :vieBf bet vajadzīga V , Sarunās visva^J , • s k saviem "i«^„, ir dažkārt nedaudzj^„ ^, s reizes. SUTI [" ,,0.. •vi Hitlers Pŗ^^ „e**o-t+ aa<s5 biezi i ^ i ^ ^ voŗa rmajām .usijis- .nekādu etā griba veak rgalvibu. Agi^^ .es itlers pec vara^ uŗas i^ciba ^^^^ LATVIA Latvian Newspaper Published under EUCOM Civil Affairs Divisiop Authorisation Number UNDP 196. Publisher and Editor: Kārli? Rabācs, D P Camp Kleinkōtz near Gunzburg/D; Printer: „Schwāb. Volksbl.", Gunzburg/D., Bgm.- Landm.-Pl. 7, Circulation: 4000. Published threetimes 'weekly. Editorial office: Gflnzburg/Do. Dominikus-Zimmermann-Str. 2. KEW5PAPER: Nr. 69 (174) Otrdien. 194S. g. 31. aug. Imāk trīs reizes n^ēļā. l i d e v e ļ s : BALK ard^vumS Lahieio preses darbinieku sa-darbrbas kopa. Atbildīgais redaktors: Rabācs. vietn. A. Liepa, redaktori: 2. Bārda, M. Culltis. H. MindenbAgs, A. Smits. Adrese* Gāniļjurg- Do.: red.: Dominikas-Zimmer-mannstr. 2 (tāir. 50), apg.: MarktpL 25 (t. 84), spiHti_ Bgm.-LaDdmanti.-P!. T (L 92) g: arvien SN j. Kreisā roka ŗ' ^ saturēt S ļ ņ j p e c - ,, bo ka]u; V . . sulainim ,,,1.3 Ar labo.aci^;%,iso5; slikti, t ) e t - ļ,iuv: igais sabruKiu^^^ VIENOŠANĀS GAN PANĀKTA, BET TA NEMODINA CERĪBAS , 5edrne var atkārtoties Austrumeiropas spēle piektdien, pl. 17 pēc Maskavas laika, rietumu sabiedroto diplomāti atkal ieradās Kremlī- turpināt iesāktās apspriedes ar Molotovu, kas ilga trīs stundas. Sarunas piedalījās ari padomju ārlietu viceministrs Vi-linskis. Ka parasti, arī šoreiz pēc atgriešanās no Kremļa rietumu pārstāvji sapulcējās internā apspriedē britu vēstniecībā. Visu sestdienu Bcvins Londonā nepārtraukti apspriedās ar saviem padomniekiem un franču vēstnieku Masiļji. Apspriedes Vašingtonā, Londonā un Parīzē turpinājās vēl svētdien. Uzmanīgais optimisms, kas sākās pēc audiences pie Staļina, Londonā pastāv arī pēc sarunām ar Molotovu. Politiskās aprindas britu galvaspilsētā pārliecinātas, ka Maskavā laikam izdosies panākt kādu vienošanos un, proti, valūtas jautājumā. No otras puses viena daļa politiķu Vašingtonā izrāda zināmas bažas par Kremļa konferenču ieilgšanu. Jau pagājušas četras nedēļas, kopš diplomāti pirmoreiz apmeklēja padomju valstsvīrus. Lai gan apspriežamie jautājumi svarīgi, labai gribai pastāvot, tos tomēr jau varēja atrisināt, Ja arī Maskava principā pievienotos rietumvalstu viedoklim par kopīgu valūtu un kontroli Berlīnē, tas vēl nenozīmējot, ka visi grūtumi būtu novērsti. Vēl paliktu v i sai svarīgs jautā jums, kā kontroli' praktiski realizēt. UP sakās zinām, ka sabiedrotie ierosinājuši radīt īpašu finanču komisiju. Šā vai tā, arī Kremļa pozitīva atbilde nozīmētu tikai „pirmo mazo sākumu" uz kopīgu saprašanos. Vēl nekas neliecina, ka aukstais karš - līdz ar to beigtos. Jo arī pēc vienošanās Maskavā, sāktos .vēl grūtas techniskas sarunas par blokādes atcelšanu un kopīgu valūtu Berlīnē. Labi informētais amerikāņu dienas laikraksts „NewYork Times" raksta, ka arī pēc apspriedēm pie Mo-lotova būs vajadzīga mazākais viena konference. Visas pazīmes, rādot, k diskusijas Kremlī 'varētu attīstīties par četru militāro gubernatoru sarunām Berlīnē. Bet pēdējie notikumi bij. Vācijas galvaspilsētā, kas neapšaubāmi krievu Inspirēti, pēc ,.New York Times" domām, liecinot, ka Maskava spēlē dubultu spēli. Sabiedrotajiem vajadzētu ļoti uzmanīties, lai jauno konferenci Berlīnē nesasauktu vienīgi laika novilcināšanai, kas Kremlim vajadzīgs rietumu pozīciju vājināšanai. Tad varētu notikt tāpat, kā jau piedzīvots Austrumeiropas valstīs, kad Pa-, domju Savienība ASV, Lielbritānijas .An. Francijas acu priekšā ,,pra-tusi" sagrābt visu varu .savās rokās. Londonas svētdienas presē . galveno vietu aizņem ziņojumi par sarunām Maskavā. Zīmīgi, ka visi laikraksti it kā sagatavo lasītājus, M tie neliek pārāk lielas cerības uz Kremļa konferencēm. Visas avīzes akcentējušas vienu vārdu, ka eventuālā vienošanās var būt tikai principiāla. Laikrakstos bez tam norādīts, ka jau vistuvākajās dienās gaidāms pagaidu komunikē. To apstiprina arī Reuters, kas ziņo, ka svētdien ^rietumu diplomāti esot nodarbojušies galvenokārt ar ši komunikē rediģēšanu. ^Oficiālais paskaidrojums par sarunām Maskavā," raksta ,,Observer", „laikam rādīs, ka pia-nāktā vienošanās ir visai niecīga/* To varētu uzskatīt vienīgi par ,,mo-dus vivendi". Londonā tāpēc neviens nelolojot lielas cerības. „Sunday T i mes" norāda, ka Maskavas sarunu panākumi piedēvējami galvenokārt rietumu diplomātiem, lai gan neviens no tiem nepriecājoties par pārāk niecigaiiem rezultātiem. īstenība Maskavā būs. atjaunots tikai vQr caīs stāvoklis. o' BBC dinlomātiskais redaktors, analizējot pašreizējo stāvokli, konstatē, ka Padomju Savienība vēl aizvien ccrē uz saimniecisku krizi Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā. Izcjpt no šāda; pieņēmuma, Maskava tānēc Izdara spiedienu visās vājākajās vīlētās. Un tāda vājākā vieta šobrīd esot Berlīne. Vienošanās Kremlī atkarājas n o t ā . ko padomju varasvīri domā par RiĢtumeiroDu. Ja Staļins pārliecināts par demokratiiu -sainfi-niecisku bankrotu, tad izdevīgāk v i ņam nogaidīt, kamēr tas iestātos, lai' tad iecerēto varētu iegūt bez liela riska. BBC • Ari amerikāņu joslā notiks plašāka nometņu pārvietošana Jau i ziņots par plašākām nometņu pārvietošanām angļu joslā un par dažu nometņu pārkārtošanu un pārvietošanu arī ameri-. kāņu joslā. Sakarā ar to L CK Vicepriekšsēdim V. Lamberganri IRO amerikāņu joslas galvenajā mītnē Bād-Kisingeriā bija saruna ar pārvietošanas daļas vadītāju Edvardu, kas paskaidroja: ,,Pēc armijas rīkojuma drīzumā amerikāņu joslā ~ notiks DP nometņu pār\netošana. Vispirms jāatbrīvo visi īpašumi un privātas mājas, kuras aiz-, ņem DP nometnes. Tāpēc vi-^ sas tās nometnes, kas tagad atrodas baznīcu .vai privāt-īpašmicku namos. v a j a d 7 ē s lik-.: vidēj un pārvietot. Sī rīcībai jau ievadīta. Emigrācijas atvieglošanai likvidēs arī vairāku tautību jauktās nometnes u,h vienas tautības DP koncentrēs atsevišķās lielās nometnēs, vismaz pa 2000 cilvēku katrā. Līdz ar to, saprotams, visā joslā būs vajadzīga plaša DP pārvietošana no vienas nometnes,uz otru un būs. arī neiespējami saglabāt visas tagad esošās nometņu kopības un I to iestādījumus." Kā' zināms, nesen jau likvidēta latviešu nometne Neietingā. kas atradās klostera telpās. Nometnes iemītniekus .sadalīja pa" Berch-^ tes<;?;adcnas. Traunšteinas, Mīldor-fas, Ingolštates, Rotenburgas un Erlangenas nometnēm. LCK īn-ffprmācijas nozare ar vadītāju V! Lambergu novietojusies Erlangenas nometnē. Pēc viena menesa pastāvēšanas atkāpusies desmitā franču valdība Sestdien no rīta pēc viena mēneša pastāvēšanas atkāpās AndrēMari kabinets Francijā. Kopš Vācijas kapituiācUas. tā. jau ir desmitā (valdībi^ kas veltīgi izpūlējusies atrisināt saimnieciskās un politiskās problēmas. Marī kabineta mūžs bija visīsākais. Valdība atkāpās pēc stundu garas sēdes , kurā liktenīgs izrādījies algu jautājums: finanču ministrs bijis ar mieru tās paaugstināt par 10 proc, kamēr sociālisti prasīja 15 līd/ 1() proc. paaugstinājumu. Valsts prezidents Oriols jaunu valdību sastādīt vispirms uzai^nāja sociālistu Polu Ramadjē. Pēc apspriedēm ar politisko partiju līderiem, Ramadjē paziņoja, ka viņš nevar izpildīt prezidenta uzdevumu. 'Hid Oriois pie sevis aicināja katoļu tautas partijas biedru, Marī kabineta ārlietu ministru §umanu un lūdza viņu uzņemties jaunas valdības si\- stādīšanu. Ja gadījumā politiskās partijas nevai ēs vienoties, tad prezidentam atliks tikai viena izeja — atlaist naoionālsapulci un izsludināt jaunas vēlēšanas. arī Berlīnei ^raud galīga ,ās? Krievu un amerikāņu militārās policijas sadursme Marī kabineta demisija notikusi ļoti saspīlētā politiskā atmosfairā. V-ašingtonā un Londonā valda bažas, vai tikai šis apstāklis neietekmēs sarunas Maskavā un Eiropas parlamenta sasaukšanu. Lai gan līdz jaunā kabineta sastādīšanai ārlietu ministriju vada Sumans. kas deklarēja, ka 'Francijas ārpolitika nemainīsies, iekšēja nestabilitāte Parīzē var tomēr sagādāt zināmas grūtības, franču vēstniekam Padomju Savienībā, l^v iemesla-dēļ Savienotajās Valstīs iz-r a i s ī j i es pes i m i sms. k as v ē r o j a nīs a ri Londonā. Britu valdības aprindās ministru prezidenta-Etlija vilcināšanos pievienoties Francijas aicinājumam par Eiropas parlamenta sasaukšanu tagad atzīst par apsvērtu un piesardzīgu rīcību. Kāds ārlietu ministrijas pārstāvis izteicis pat bažas, vai Marī. valdības demisiia ne-; ietekmēs arī UN pilnsapulci, ka.s sanāks 23. septembrī Parīzē. Jaunā krize "radās tāpēc, ka finanču ministrs Reino ierosināja paaugstināt cenu maizei, labībai un pienam. Bija paredzētas lielākas maksas arī dzelzceļiem. Siem ierosinājumiem pretojās sociālisti. Remadjē Francijas saimniecisko jautājumu kārtošanu raksturojis tā. ka iekšpo-. lītikā tas ..nozīmē inflāciju, bet uz ārieni bankrotu". J a Sumana pūles izrādīsies nesekmīgas. Oriolam vēl paliks iespēja aicināt sastādīt valdību vai nu komunistus vai de Gollu.. Komunistu pārvārās pārņemšanai. Kāds ģenerāļa tuvs līdzstrādnieks izteicies, ka De Golls pārliecināts par tā saucamās ..trešās varas" sabrukumu. Tanlīd esot pienācis īstais laiks uzsālU cmu. Līdzīgās domā.-^ par tagadēja Francijas parlament.i^ nespēju ir ari ra-dikālsociālisti. Jau pai^āju.^a. svet« dienā vairākās sanāk'^mes v i i i i uzsākuši kampaņu par na(.'ionalsai)u}- ces atlaišanu un jaunu vēlē.-^aiui i z sludināšanu. Ja gadījumā kādai pc)- liti^kai partijai.tinnēr izdotus v:īldī-bu .'^.astādit. niaz tioam.^-. ka ta \ M r Mu atrisiruit visas .<arežtutās . ' a i i n n i v ^ c i - bas problēmas. Zimīgi, ka ļ)ai Ramadjē svētdien pra-^ījis jauna'.nn kabinetam vismaz 10 mēnešu il'.'u mūžu. tas ir līdz nākamajam .'-piin-niecības gadam. Citādi tas izrādīšoties tik pat nespējīgs kā līd-^.šinē)ic. : Četru valstu pārstāvji gan Maskavā nedēļām ilgi meklē kaut kādu vienošanos Berlīnes jautājumā, bet padomju spiediens Berlīnē tai pašā laikā nav atslābis, bet gan pastiprinājies. Ja realizētos projektētā pilsētas maģistrāta pārcelšana uz kāda no rietumu sektoriem, tad, pēc BBC Uļjas'^lī'dedr DiW^^^ viņa polītiskā komentatora domām, arī Berlīnes sa.§ķelšana divās daļās kļūtu partija būtu ar mieru dibināt kabi-tikpat pilnīga, kā tas jau noticis ar visu Vāciju. Četru sektoru pilsētā ļ ^"^^'^^ demokrātiskās ūnijas pama nerimstas arī sadursmes. Padomju iestādes apsūdz amerikāņu militāro policiju, ka tā sašāvusi kādu krievuikaļreivi. Britu prese un BBC iv^litiskais komentālors valdības krizi Franniā no.sauc par nožēlojamu parāddju^, ,,Observer" izsakās, ka neviens kabinets nevarēs izglābt Franciju no katastrofas tik ibu. kamēr zemnieki, fabriku strādnieki un partiju līderi izturēsies tā, kā pagāju^:ā nedēļā. Laikraks'ts asi nosoda ari Man, ka viņš akceptējis pašvaldību velc^;uiu atcelšanu, tādā kārtā dodot komunistiem rokā trumpi par nedemokrātisku izrīcību. BBC. BB Ai i I Ģenerālis aicina sacelties pret Tito ^I>ienvid,slavijas aviācdjas virspavēlnieka vietnieks ģenerālis, Pero Popivoda, kam priekš dažām die- JJām izdevies izbēgt, publicējis padomju komunistu partijas oficiozā .'»Pravda" uzs^iukumu •dienvidslāvu virsniekiem, kurā aicina „atbrīvot ^emi no Tito nodevīgās pretpadomju politikas". Naidīgā kampaņa pret "'Jo turpinās arī Ungārijas un. Ru- Jļ^^^nijas presē. Dienvidslāvijas ār- ^'^tu ministrija īsā laikā iesniegusi protesta notu Budapeštai, asi vēršoties pret ungāru komunistu va- ^'^^āju Rakoši. kas. tāpat kā Rumāni- J^'^i! ārijel^ ministre Anna Paukcre. ļj?'?.icinājīs dienvidslāvus gāzt valdī-im pārņemt varu. Notas, beigās ^"i'ādīts, ka Ungārijas valdība at-jciunojusi veco.šovinismu un aizmir-. f^^^' to ..draudzīgo palīdzību", kas -^^r>emta no Dienvidslāvijas cīņā par -tauta? demokrātiju". Unidonā sestdien .ieradies bijušais J^.^^cboslovakijas ministru prezidenta ^ledrs un Prāgas lielvecākajs ^^,^^^ds. kam priekš kāda laika lai- 1^.^'^^? pārbēgt uz Bavāriju. Preses ^'Iv'^'"^'?'-'^^ viņš izteicies, ka oēdēiic ^-"51 mēneši Cechoslovakijā viņam un j;?^^ sievai bijuši daudz ļaunāki ne-sesi gadi. ko tas pavadījis Bu- ^^nvaldes koncentrācijas nometnē. BBC No amerikāņu puses par starpgadījumu paskaidrots, ka naktī uz sestdienu amerikāņu militārās policijas postenis gribējis-aizturēt kādu krievu militāro automobili par neatļauti ā t ru braukšanu. Postenis no automobiļa a'pdraudēts ar ieroci un nogrū.sts no motocikla. ;-''Pēc tam vīna biedrs, otrs amerikāii u m i 1 i tā rai s . pol i c ists izšāvis uz braucējiem., . Ošerslebenā,.padomju joslā, nošauts, turienes krievu • komandants, svētdien ziņoja Stutgartes raidītājs; Visa apkārtne pēc tam nosprostota, ^meklējot uzbrucēju, bet vainīgais pagaidām nebija atrasts. Angļu un amerikāņu iestādes Berlīnē paskaidrojušas, ka tām • nav iebildumu pret vācu ierosinājumu pārcelt Berlīnes ma^iistrātu uz kādu no rietumu sektoriem.: ievērojot pēdējā laikā notikušās komunistu, .demonstrācijas un maģistrāta darbība? aizkavēšanu padomju sektorā. Angļu un amerikāņu militārā valdība ar mieru dot maģistrātam telpas savos, sektoros, ja galīgi noskaidrotos, ka padomju iestādes nevar vai s negrab nodrošināt Berlīnes pilsētas' pārvaldei netraucētas darba iespējas savā pilsētas daļā. Prasību pēc šāda nodrcšuiāimna div^s rakstos padomju komandantam ģenerālim Kotiko\-am i7toicis Berlīnes deputātu vecākais Dr. Zūrs. Ko-tikovs līdz pirmdienai biīa atbildējis tikai uz pirmo iesniegumu, pie tam ar pretjautājumiem: vai Dr. Zūr-prasot, lai padomju iestādes aizliegtu, berlīnicšiom uzmeklēt savus deputartus un nostātos starp maģistrātu un strādniekiem, kas prasa pilsētas oār-valdes politikas grozīšanu*? Dr. Zūrs iesniegumā norāda, ka četras piektdaļas ^berlīniešu ar tagadējā maģist r ā t a darbību apmierinātas, bez tam iedzīvotājiem būs iespējams savu sribu demokrātiskā veidā izteikt pašvaldību vēlēšanās. Maģistrātu nepieciešams ' sasaukt ijau rus c šinīs dienās, lai izraudzītu čet- Berlīnes pārstāvjus Rietumvā-tiem. Bet maz ticams. - ka komunistus atbalstīs citas partijas. Pēc politisko novērotāju domāni, ģenerālis De Golls valdības sastādīšanu neuzņemsies, jo viņa plānos ietilpst na- ^ . ļ cionālsanulces atlaišana un jaunu Mļas parlamentārajā padomē, kas sa- vēlēšanu izsludināšana. 'Jau tuvāka-nak 1. septembrī Bonnā un apsprie- jag dienās viņš nodomājis uzsākt dis Rietumvacijas pagaidu satvers- kampaņu, lai sagatavotu sev ceļu mes jeb ..pamatlikuma" projektu. Padomju militārās valdības laikraksts ..Tā:!liche Rundschau" svētdien aicina\a B^mnas sanāk.smi boikotēt jo min. likumorojckts paredzot r^aH:::i izjaukt Vācijas vienību un atraut vācu tautai Rūras apgabalu, īstenībā proiektā sevišķi uz-p'ērts. ka salīf^ais mērķis ir Vāciias vienība un Rietumvacijas valdība būs tikai pabaidu nokārtojums. Latviešu brošūra 450 konferences dailontekiem |Bd'riīnes maģistrātam ta^ad arī nav iespēiams izmaksāt atalgojumus:, saviem darbiniekiem rietumu sektoros. JO kāds padomju kapteinis krie- \'i,i militārā? vald-bas uzdevumā pār- -ņēmis maģistrāta galvenās kases nārijaudz'b'i. - Līdz'pirmdienai vēl nebija'tuvāku 'linu nar tr'm vācu žurnāl:s1:cm. kas sestdien neateriezās no reportāžas gājiena uz magi "atrāta ēku krievu* .sektorā un -kurus i l kā apcietinaju.si k'rmvu milit'^rā noliciia. Feldmai^šuls Mont^omerijs, inspekcijas brauciena laikā jautāts par stāvokli Berlīne, atteicās to komentēt,, io tā esot diplomātu, ne ģenerālu liļCta. .AŗUglu konservatīvā ..Vorķ-hire Post" uzsver, ka kom.ūnistu pērlējās akcijas Berlīnē mākslisi organizētas pēc vecā'm. to\āl:tāro sistēmu receptēm,' dem.onstrējot ..tautas dusmu izraisīšanos'". Vispir.ns vak-idzētu izslēgt '..strāvas avotu" Maskavā, kas šiem nasākum.iem piegādā enerģiju, BBC komentātors norāda, ka šo akciju gala m.ērkis ir pakāpeniski ie- . spēlēt SED rokas konn-oli par Berlīnes policiju, valūtu, pārtiku un izejvielām, lai tad pēc laika izbeigtu •-ebkādu rietumu sa.biedroto artniju kontroli BBC, St ARCHlBiSKAPS PROF. DR. T. GRINBERGS ATGRIEZIES ESL1NGEN.\ Ar rožu klēpi no konferences Am-steiTjamā Eslin2:enā atgriezies archi-b: 5kaT:)s prof. T. Grīnbergs. Rozes v i ņam pasniedza karalienes'Vilchelmī-nes ."li.mnjcā nodarbinātās 20 latvietes, Archibīskaps ar konferencē gūtajiem panākumiem apmierināts. Latviešu liktenis apgaismots archibīska-pa pārskatā, kuru sacatavoja prof. K Kundzinš un prāvests J. Ķullītis. N'j Zviedrijas latviešiem konferencē piedalījās prāv. 0. Sakārnis, māc. J. Tēriņš un māc. K. Vekmani.<:. Prā- VG*sts Sakārnis visiem 4.50 konferences delegātiem izdalīja Zviedrijā iespiestu ilustrētu brošūru par kristīgo ciešanām viņpus dzelzs aizkara. īpašu uzmanību mūsu likteņa izpratnē parādījis Kanādas delegāts. Viņš in-formēis. ka pēc oblij^ātā viena sada nostrādāšanas noteiktā vietā, mūsu tautieši Kanādā varēs privāti sameklēt darbu un novietoties, lielākās kopības. Archibīskaps atgriezās kopā ar pasaules luterāņu apvienības pārstāvi Vācijā Dr, Hongu un diviem amerikāņu, profesoriem. .Ciemiņi :apmeklēja mūsu sirmo baznīcas galvu vijņa šaiuajā-trimdas mītnē. E. M. ASV atbalsta Eiropas parlamenta sasaukšanu Savienoto Valstu ārlietu mini.^ri-jas preses šefs paskaidrojis, ka Vašingtona ap.sveic Francijas ierosi-nājumu sasaukt Eiropa.s ])ar 1 amniu. Sis paskaidrojums nozīmē, ka ASV oficiāli iestājušās par Eiropas ciešu saslēg.šanu. 1. septembrī Inlerlakenā Šveicē notiks Eiropas parlamentārā.S' ūnijas sanāksme, kurā Lielbritāniju pārstāvēs 25- vīru liela sli'ādnieku partijas delegācija deputāta Mt^keja vadībā: Politiskās aprindas Londonā paredz, ka šajā konferencē ai)sprie-dīs arī Eiropas parlamenta sasaukšanu. Vin.stons Cerčils Interlakenas konferencē nepiedalīsies. Britu laik^ raksts ,.Economist"'domā. ka sešiem Briseles pakta mini.stru prezidentieni vajadzētu regulāri .sanākt u\ fipspriedēm, lai stiprinātu Eiroļ)a.s politisko vienību. Šādām premjēru sanāksmēm būtu ari vajadzī^'^ā autoritāte un prestižs. BBC Sākusies tīrīšana padomju armijā Parīzes laikraksts „Epiqpwe", atsaucoties uz drošiem avotiem, ziņo, ka Padomju Savienībā, sākusies drastiska tīrīšana sarkanarmija:s rindā.s. Daudzi augstāki vir.sniekJ atcelti vai apcietināti. Tīrī.šana attiecas arī uz visu zemāko vinmieku korpusu un politiskajiem komisāriem. Lēmums par pārkārtojumiem un tīrīšanu, pieņemts padomju maršalu sanāksmē jūlijā, ko vadījis Staļins. Pieci maršali — Zuk(A/:-^, Timo:senko. Rokosov.skis. Tolbudiin:^' un Malinov.skii? — kas pēc kara tika pārcelti mazāk svarīgos po:-;L^'nos. a^- kal atgriezušies armijas vadibā. T i - mošenko nozīmēts par ģr.n^rāl.'^aba šefu Kremlī, kamēr '/'/.ikovs v;jd:.- Balkānu armiju, bet Roko.-ov5:ki--; -'iz-ņēmies virspavēlniecību pār arm:- jām. Kas stacion^'a- Aj^-t^ijā V ^ - L : - jā, Polijā un Baltkrievijā, N2
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 31, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-08-31 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480831 |
Description
Title | 1948-08-31-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ffs, r- jo jūs nezinnt i
istrijas. Kad
akstvežiem nosūti "««.•«.
^ nekad nebūtu
zmeklet; ::un ja ļ,?" '^'^^
^savu aplarrvo v4tn,i " ^ i V i
e^igo rafeta nuSV?-"'^'--
ekad vairs nebūtu';,^-"-
rbut jums; taisnibs •
teikti,atbiiSta'b: t^-i'^
spaini. Pirms astnn ar
atus un arī «riSri ^^"^^lUi
stu. Bet es
;d nekā v a i SE 3"n,?^r^
s; k^ut kur. aktīs P,^,*'™.
I
i
ielu ap.
sliimii.
ļturnieks to'ūzMvr^^
1 bez bēdām---•^^t'^Sai
fak, metode, kas vērt^,
ar - sajūsniināts iesalf'*
r jūsu atļauju es S'»^-
tegll to 4tu n o k f f ^
allaž pakal^orģa;:-
abprāt,-- teicu. ~ ,
m vissliktākajā gadi!! -
Jāsamaksā vks
bi. A1:nesiet Vienu .
— Okonnors. uzdeva
potājain.
jūs gribat (ferīt?vai^^ m redzēsit, ~ ar svarT^u^
iksmi atbildēja Okonnirs,
taj» atnesa aplobni. Okon-pigr_
saļika tajā visus dok.,
.tas:. Neatvērt pirms manai
oiet yai,^ē, ~ bet Okonno^
'a:.taisnība:.es vairs nesane-lenu
vēstuli, ne raksta st^r-asodītā
spaiņa lietā. Dieni4
inu; kas samaksāja vienu ji.
^vienpadsmit pensu," smaidot
a stāstu pulkvedis Tcilors.
ranto valodas tulkojis M.' D.
i;'
i:
ķ
••i :
l i
i
P
i
sevi
ĀSTA; PAR SAVU.ŠEFU
aprakstiem, ko vēstures
tņu armijas ārsts un psi-ilggadējās
sekretāres Kristas
Kellijam uzrakstītā liecibi
i ap Hitleru". Sniedzam lasi*
sanās'* sācis diktēt arvien
k, bieži vien nonākdams tād3
cumā, ka kļuvis no viņa bail,
bijis sevišķi gadījumos, .ku^
diktējamā runā uzbriici;
im'vai R u z v e l t a m . Tad vnni
5,' žestikulējis rokām, im vi?3
;ušā seja bijusi tik nikna,::
tinieks atrastos tepat istaoi
, manuskriptu atstājis g ŗ
« a m r l t a m , t a d sācis nebeia|a-abojumus,
parasti tns 3.
reizes likdams manusk*
5tit un skaļi lasīdams viu.
I
imas . ,
sākumā Hitlers
štābā kopā ai- yir»^^,
11 2 to pēkšņi pārtraucis; •
ģenerāļi pie pus»"gr
Iši'viņam pretējus
uzsācis šādas saruna^,
ā sabiedribāun r
Iii
S3-
tematu, Hitleram g
alvenais vārds. ,
Viņam :vieBf
bet vajadzīga V ,
Sarunās visva^J ,
• s k saviem "i«^„, ir
dažkārt nedaudzj^„ ^,
s reizes. SUTI [" ,,0..
•vi Hitlers Pŗ^^ „e**o-t+
aa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-08-31-01