Bavarijas Latviesu vestnesis, November 20, 1948

              i. 20, noveiaļjŗj
i l g i -
pesapTot.'Vina
*TOk vii;ia ne-
J i ņ a l pietiek,
fikaiSIs divas
^ Kaut ašaa un
skaitāmas rei-s
matus.
. Jaii būtu ga.
fu uzsēdusies"
p man jāniicat
p, kāda atli-
Ja es strādāju
, viņus parauj,
Viņi pa.
^os sētas var-'
la paugura un
vēss ezeri,
a viņi apstājas.
•krūzi 2S1§, bet
iltenes lūpām,
fte neredz, vis-fni
kiusum? un
šalkšana,
^at kā ūdens-iu
tik laimīga
iu Nikolajs tā-lējls?
Tā viņam
piekos, Plakan-
Un visas viņas
to paSu at­šāvām
domām
[Ina velti meklē
)mS?" viņa pa-
Im draņķa ķo-ies."
Iliķi jau nedžļu
Irs nelīst ne pi-uz
sava ezera
kvemam un
klist, lai tie koki
ru! Es taisni to
— puisis sgivelk
Taisni tolJfi,
katru ritu un
iktu vairs prom.
varētu teikt ar
kik, tagad ir par
b jau ir valgs,
L Bet viņš nav
1 piekarams pie
MņiLkļūst nikns:
Nomājusi, bet ne-
L ka tā iŗ tikai
I Vai tu ari zitii,
na maksā? Nē,
V nekādas daļas,
scleSama ar savu
pati kā tas s§k-i
kā akmens ceļa,
iŗām, ne pāri. Bet
u esi man bijusi
, tu iedomājies
1 Sveiki!" Vll?5
u un al2aigo]as
Tilgs spoks,
rokām acis, lai to
itas briesmīgi ap-ka
Nikolajs at-iz
vairs
[ņa pati kļūst ki
laga. Viņa notup-ns
pie šķūņa ve-rltu.
. - LS? Viņa gan zina,
tikpat ļauna P
rūta būs visa var;
^ai jāpaliek.
ļa to laiku atkal
itikavalākā^n
Jukums parādijō
ijs svaidīja
^ i g u . Plosti alz^n-
^ s t ā v i e Misas
f ezerā iestājās at-kiers.
.
(Punna sm sirfldesst.i,b ars^, wfļ
IĒjTat zizermau ktā nj?a mji
jās Nikolajs. ;
uins sekos)
- -if Piža vii'V'!^'
piedāvair^o'iS.
jaunajā „^5ķu
sošanāsv^""* ,
stu jaunatne' un
es Žimna^ 5 f^.
u kooPf,f;7j. un
•i
I
•i
I
f
I
I
% I
I
• ii
•'i
f
•i
'i
j^rOJA 1948. g* 20. iiovfmM
Vai padomju joslā
liegs klausīties
rietumu
radioraidītājus?
^^TIZANlf KARŠ" BERLĪNE
gairiār starptautiskie mēģinājumi
jcSdu izlīdzinātāju ceļu Berlīnes
pŗoblems ridkārtošānai arvien vēl
nav devumi nekādus panākumus, sl-jŗgļj
^partizāņu ķaŗš'v^p^
ne brtdi galtgl nenorimst, un krievu
jegtSdes lalku' pa laikam ar saviem
rflcojumiem rada iertieslu jaunām
domstarpībām. Jaunākais šāds ne-saskaņuiernesls
ir ^maršala • Sokolov-ska
rīkojums, kas paredz izdot vl-slem
krievu joslas un Berlīnes iedzl-votSjlem
vienveidīgas personas ap­liecības.
Rīkojums ir• spēkā ar. 1.
decembri, un pēc si / termiņa padom­ju
sektorā un joslā bez šādām aplie­cībām
ne^ūs atļauts uzturēties. Ap-llecibām
paredzēti trīs ^eidl vācu:
pavālstniekieiti, bezpavalstniekiem
iin ārzemniekiem.
/^gļu un amerikāņu iestādes pa-jkaldrdjuSaSr
ka žāds rlkojums ir ne-llkuinīgs
un rietumu sektoros nav
uzricatāms par spēkā esošu. Krievu
ŗļķojuma izpildes termiņš, 1. decem­bris,
irtifeaidažas dienas pirms Ber­līnes
pašvaldību vēlēžanām; Un tajā
laskata mēģinājumu panākt vēl pll-ftlgfikukrifevū
sektora nbizolēšaņu.
V$lg5anas, kas krievu sektorā aiz­liegtas,
krievi ari citādi mēģina ka-
No padomjU; puses jau Izteikti at­klāti
draudi, kas attiecas uz laiku
pec vēlēšanām. Padomju militārās
valdības laikraksts ,,Tagliche Rund-sdiaii"
ceturtdien ievadrakstā pie-jnineja
konsekvences, kādas būtu
gaidāmas, ja Berlīnes rietumu sek­tori
nolismtuizoletieš**: 200.000 berll-nirfu
atlaiiSana, kas ātrādā padomju
sekfcrā, bet dzīvo rietumos; gāzes
sadales tikla slēgšana, ūdemi apgā­des
ndslēgšana vai pārtraukšana
21 sflki^ stacija atrodas padomju
sektorā — kanalizācijas sistēmas
traucljuml^ ,,i5" dzelzceļu sistēmas
pārtraukumi Katru atsevišķo pie­draudējumu
«Tāgliclīe Rundschau**
pavada ar dniskSm piezīmēm, pie­mēram:
^Varbūt pašreizējli pilsētās
maģlstrSta vadītāji apzināti vēlas
bīstamu epidēmiju uzliesmošanu?"
'Fraii5u licencētais laikraksts „Ku-rier'^
ziņo,; ka Ma^ policija pa­domju
sektora galdnieku darbnīcās
unmēbeļU'fabrikāspasūtinājusi jau­nas
sargposteņu būdās un ceļu aiz­kārtnes,
no kš secina, ka krievi gata­vojas
sava sektora robežas nosprostot
VĢI p i k l g ā k . - \
Kā aizrāda ,iDie Neue Zeitung" un
Stutgartes raidītāja politiskais ko-mentātors
Frencels, padomju : ^oslā
varot sagaidīt aizliegumu noklausī­ties
rietumu raidītāju programmu.
BBC, NZ/St
0 ^ MONDE-ZIŅO P A R M A R Š A L A V A S I Ļ E V 8 K A UN 2 U K 0 VA
S Ū T Ī Š A N U U Z T A L A J I E M AUSTRUIMIEM.
n\si^L^^^^T ?*f^^^^^^« padomju virsnieki un Francijas ārlietu mi-
S ^ ^ i ^ ^ stfivoSate laikraksts zi^o, ka maršala Vaslļev- wL S - ''''^^^^^^^^^ aiz polltis-fSm!^
I ^l?""^^**^^^^^^^^^^^^^^^ zināšanas Tālo
austrumu Jautejumos. 1945. gada viņš bUa to padomju artoiju komandie-o
h H f ^ . f .^^''^^^ TS'pat uz Ķīnu paredzēts no-i
o l c l f^^^^^^^^^ Šo infonnācUu apstiprina zlņa,^^k^ līdz ar Vasi-levska
atcelšanu ari par Odosas apgabala komandantu līdzšinējā maršala
Zukova vieta leifeUs ģenerālpulkvedis P
No Jjinas pagaidām pienāk visai
pretrunīgas ziņas. Vēl nriekš pāris
dienām; Vašingtonā saņemta informā­cija,
ka Sučovas rajonā notiek mil­zu
kauja, kurā abas karotājas pu­ses
• iesaistījušas lielus • spēkus
Vaidibas karaspēku pirmoreiz cīņas
atbalsta tanki, kas saņemti no ASV.
Pēc Heutera ziņām, komunistiem Iz­devies;
ieņenīt svarīgo 'dzelzceļa
mezglu Hsuečdvā, ziemeļos no Nan-kihgas.
Valdības rokās vēl ir vienīgi
Pengfu atbalsta punkts, pie kura
būtu iespējams apturēt komunistus
gājienā uz nacionālās Ķīnas galvas­pilsētu.
Amorikāņu laikrakstu pār­stāvji;
ziņo, k a kuru katru dienu, var
sagaidīt valdības sēdekļa pārcelsahu
uz Dienvldķinu. Ģenerālis-
„aiz stratēģiskām aplēsēm licis eva­kuēt
karaspēku no Paotingas un
Cengtenas, kas ir svarīgākās Džeho-
1as provinces pilsētas.
AP ziņo no Nankingas, ka tuvāka­jās
trīs dienās izšķiries, vai valdī­ba
cīņu turpinās, vai uzsāks pa­miera
sarunas ar komunistiem. Tādā
gadij urnā būtu gaidāma maršala
Cangkaišeka atkāpšanās. Pēdējie ko­munistu
panākumi bijuši par ie­meslu
nepārredzamām bēgļu strau­mēm,
kas no Su^ovas, Nankingas un
Šanghajas plūst uz dienvidiem. Sis
ainas atgādinot ļaunākās dienas ja­pāņu
iebrukuma laikā, izsakās paši
ķīņieši. Tūkstošiem cilvēku, mazāni
panniņām'rokās atstāj trīs minētās
pilsētas, lai meklētu patvērumu kaut
kur Dienvidķīnā. Valdības Iestādēm
nepārtrauktās bēgļu straumes sagādā
nepārvaramus grūtumus, jo tik daudz
cilvēku hav iespējanis nedz paēdi­nāt,
nedz izmitināt;
Kāds vietējo apstākļu labs pazinējs,
IJP pārstāvis PekingS, izteicies, ka
tiklīdz ķinieši pazaudēs pieklājību,
tad tas ari nozīmēs pašreizējās Ķīnas
galu. Pagaidām tas vēl nav noticis.
Ari uzbrukumi maršalam Cangkai-šekam,
kas vel priekš pāris mēne­šiem
. nebija domājami, notiek pie­klājīgā
formā. Vai tas turpināsies
ilgi, nav zināms. Bet jau tagad kāds
runātājs naclonālsapulcē uzdrošinā­jies
pateikt, ka Songu un Kungu
dzimta sagrābusi visu varu Ķīnā.
(Songs. ir Cangkaišeka kundzes brā­lis,
bet Kungs svainis.) No amerikā­ņu
piegādēm vien viņi pratuši iedzī­voties
milzu bagātībās.
Par neredzētu korupciju ziņo arī
no frontes. Mandžūrljas šalā
0 «— —
VĒSTULE LATVIJAI NO SARKANĀS JŪRAS
Ir 18; oktobra agrs rīts. Esam
Dženofvas ostmalā. Un tur jau viņš
stāv — mūsu „Castelbianco I'' Prāvs
melni-dzelteni krāsots preču tvaiko­nis,
kas cfeudzus DP aizvedis uz
Aiutrāliju. • Nebūtu nekādu šķēršļu
fcnenes novietot kopā, tomēr mūs
dala visus vienādi — vīriešiem sa­vas,
sievietēm skavas telpas. Guļvie­tas
ir divstāvu, bet patīkamas, bal­tiem
palagiem anierikāņu sega pie­putināta
ar DDT pulveri. Tvaikonis
^rauc ar itāļu apkalpi, tā ka ciga­rešu
pelnīšana kuģa darbos atkrīt.
5et tā ari nav vajadzīga, jo katram
izmaksā 7 dolārus, kurus var izpirkt
^antlnē. Kartons amerikāņu cigare-žu
maksā 2 dol., pudele alus 20, Co-ca
Cola 10 centus, gaisa pasta vēstu­le
uz Eiropu — 25, gabaliņš jūras
^denī i3utojošo ziepju-~ 15, m^u ap­griešana
— 25 'centus. Paēduši esam
pavisam labi.
okt. vakarā, drīz pēc novietoša­nās,
kuģis: atstāj ostu un piekalnē
Iļii'dzedama paliek Dženova. Vidus-ļ^
a līdz pat Portsaidai, kur piestā­jam
saldiadens un • augļu papildinā-
^^^l ir pavisam rāma. Portsaidas
Jjstā iebraucam 22. oktobrī.: Klaigā-
«ami kuģi aplenc arābi savās iaivi-kas
bagātīgi piekrautās precēm,
spiežoties: gar kuģa sāniem, brikšķ
luzt airi, augšup uzlido virves ar
^^Vžm uzvelk pītu-grozu, Ieliek sa-naudas
summu un nolaiž tir-
K pēc kam t^ pašā grozā uz-
^elk'iegūto preci. Uzmanības šais
operācijas nekad nav par daudz.
_^aktī ieslīdam Suecas kanāli. Uz-bieza
migla un līdz rītam jāap-
•f^^jas. Tad visu dienu līdz pat nā-iļ^
ajam ritam lēni peldam pa ķa-
^^^^ Esam vesela karavāna, jo kus-
'•f^^ notiek tikai vienā virzienā —
:!^^ppi kanāli izmājnīties nevar,
^^nallm vienā un otrā pusē smiltis
apploduši klajumi Pa ūdeni
brien ēģiptieši un ar garām kārtīm
kuļ ūdeni, dzīdami tīklos zivis. Pa
smiltīm kāpj kamieļi. Redz ari go­vis
un kaza^, kas kāri meklē zāles
kušķīti. Skaistas palmas un nožēlo­jamas
pāļu būdas. Pāris oāzes ar
skaistām ēkām un ziedošiem dār­ziem.
Buru jachtās pa kanāli un
automašīnās pa ceļu gar to vizinās
angļu karavīri un civilisti.
Tad iebraucam Sarkanajā jūrā.
Vienā pusē Āfrikas, otrā —; Saudl
Arabljas rūsganie smilšu kalni. Drīz
tie izzūd skatam. Kāpēc jūrā no­saukta
par Sarkano, Ja ūdens tajā
drīzāk tintes zilumā? Sākas kar­stums.
Sauļoties • noHegts, Bet uz
klāja ir daudz dušu; daudz, ēnainu
vietu, kas klātas baltiem brezentiem.
Labi noder vieglas, ^baltas un raibas
• pludmales drēbes, ari sega, ko pa­klāt.
Nezinu, kā citur uri citās reizēs
bijis, mums ne tikai segas, bet visu
atļāva ņemt līdzi uz kuģa.
Nākamā piestātne būs Adenā, no
tās apm. 5 dienās sasniedzama Ko-lombo'
osta Ceilonas salā un tad 15
dienu' brauciens līdz Austrālij^ii.. Ar
tvaikoni brauc, baltieši, ukraiņi, poļi,
dienvidslāvi un čechi. Ir daudz bēr­na
V Vajadzēja 10 bēmdārznieču,
kuras vienīgās trūka itāļu apkalpē.
Uz kuģa vēl jāpiedzīvo „skrīnings".
Austrālijas • pārstāvis, kas runā ^ arī
Vāciski, katram noprasa viņa zinā­šanas
angļu, vācu un krievu valodā.
Bez tam ^eko vēl daži jautājumi,
piemēram, kādā jūrā jūs patlaban
atrodaties, kādi ūdeņi apskalo Aus­trālijas
krastus, kuram mēnesim, ir
28 dienas un tamlīdzīgi.
Atskaitot vienu kino izrādi un vai­rākus
doju vakarus, nekādi sarīko­jumi
vēl nav notikuši Garmpšķas
skan visos stūros; bet latviešu dzies­mas
vēl nav dzirdētas.
Sarkanajā jūrā, novembra sāk.
A l b e r t s P r i e d ī t is
bas karaspēks cīnījies salmu sanda­lēs
vai tenisa kurpēs. Nav .domājams,
ka to spētu izturēt kāds cits kara­vīrs.
Arī armijas apgāde ir ļoti no­žēlojama,
lai gan Ģangkaišeks saņē­mis
no ASV daudz labu un modernu
srriago •automobiļu. Tikai frontē gan
tie nav redzēti. §o automašīnu ap-ŗiēpojumu
varot pirkt Nankingas un
Šanghajas melnajos tirgos.
Pēdējās telegrammas no Nankin­gas
vēsti, ka nacionālās Ķīnas kara­spēks
Sūčpvas kauju uzvarējis. Kāds
valdības pārstāvis izteicies, ka ko­munisti
šais īcņās zaudējuši 130.000
viru, kamēr Cangkaišeka pusē upuri
nepārsniedz 40.000. Komunistu armi­jas
steigā atkāpjoties, ciešot. lielus
zaudējumus aviācijas uzlidojumos.
Pretējā puse turpretim ziņo, ka tā
vēl joprojām „pārvalda situāciju".
Neitrālie novērotāji Ķīnā Izsakās,. ka
patiesība meklējama „kaut kur abu
ziņojumu vidū". BBC, AZ, GZ
^^^^^^^^^ V^
Lai novērstu bēgšanu no „tautas
demokrātijas", čechu komunistu val­dība
izdomājusi rafinētu metodi: da­žus
kilometrus pirms Vācijas robe­žas
novietoti speciāli «uzmanītāju"
posteņi, bet aiz tiem slepenās polici­jas
vienības, kas pārģērbtas vācu ro­bežsargu
formās. Kad bēglis jau do­mājas
esam Vācijā, viņu saņem pār­ģērbtie
aģenti un. iztaujā par bēg­šanas
iemeslierņ, ko bēglis domā par
Čedioslbvakljas valdību un vai „tau-tas
demokrātiju" nedomā atstāt kāds
viņa piederīgais vai paziņa. Pēc
šādas iztaujāšanas pārbēdzēju apcie­tina.
' ., • ]/• M
Natiotialižcs britu
Tupniecibu
Ar 373 ^ret 211 balsīm britu
apakšnams trešdien nolēma naciona­lizēt
tērauda rūpniecību, nodibinot
īpašu komisiju, kas Šo lēmumu rea­lizēs.
Opozīcija valdības priekšliku­mu
asi kritizēja. Konservatīvo vār­dā
runāja bijušais ārlietu ministrs
Idens, nosaucot nacionalizāciju par
„vieglprātlgu un ģeķīgu ,soll"., Pret
nacionalizācijai izsakās arī lielākā
daļa Londonas preses, atskaitot
strādnieku partijas orgānus. „Times"
un „News Chronicle" nacionalizācijas
likumu nosauc par kailu politisku
aktu, kas nebija nepieciešams, jo
tērauda rūpniecībā sasniegti rekorda
skaitļi ,,Daily Herald" turpretim
apgalvo, ka strādnieki to veikuši
vienīgi- tāpēc, ka valdība viņiem ap­solījusi
nacionalizāciju. Pēcogļrak-tuvju
pakļaušanas valstij, tērauda
rūpniecības nacionalizācija ir pēdē­jais
solis valdības paredzētajā saim­niecības
programmā. BBG
aizsardzības
dienu ap-a'zsardzlbas
Jaunākais ānekdots Ungārijā:
Komunistu vadonis Rakoši ieradās
kādā ungāru ciemā Cechoslovakijas
robežas tuvumā, lai zemniekiem pa­stāstītu
par tautas demokrātijas la­bumiem.
Zemnieku atsaucība runai
bijā vāja. Pēc mītiņa Rakoši apru­nājās
ar kādu vecāku zemnieku:
„Vai tad jūsu ļaudis tiešām neredz
ārkārtīgos ieguvuinus, kādus mēs
esam jums sagādājuši? Zemes refor­mu,
vienlīdzību, ilgstošu draudzību
ar stiprāko un miermīlīgāko nāciju
virs zemes?":
„Jā," atbildēja vecis, „kā nu nē.
Un, kas pats labākais, ari tie saso­dītie
čechi bauda to pašu režīmu."
„Newsweek"
DAŽOS VĀRDOS
11. decembri paredz nobeigt Ap­vienoto
Nāciju pilnsapulci Parīzē. Ja
līdz tam laikam vēl nebūs izspriesti
visi darba kārtības punkti/par tiem
lems Ņujorkā februāri.-
Nostāties pret komūnisinu ameri­kāņus
aicināja Ņujorkas archibiskaps
;kardinAlis Spellmans īpašā vēstīju­mā.
Komunisti esot pametuši Dievu
un tā vietā uzcēluši savu varas un
necilvēcības likumu.'
Skandināvijas valstu
komisija nobeigusi trīs
spriedes par kopīgiem
plāniem.
Izstāties no britu impērijas vien­balsīgi
un bez debatēm nolēmis Īri­jas
parlaments.
Bijušais Ungārijas sūtnis Kaira un
valsts prezidenta Tildija znots Vik­tors
Cornoks par ,^odev!bu, pretde-rnokratlsku
darbību un melntlrdznie-cību"
notiesāts Budapeštā uz nāvi.
Cornoka apcietināšana savā laikā
bija par iemeslu Tildija demisijai.
Lielu muiža itāļu emigranti uzdā­vinājuši
bijušajam Itālijas karalim
Umberto Barbacenā, Brazīlijā.
Zeltu viena miljarda franku ap­mērā
slepeni ievedis kāds poļu
diplomāts Parīzē. Pēc preses infor­mācijas,
šie līdzekļi domāti ģene­rālim
Andersam Londonā.
Enerģisku rīcību pret komunistiem
pieteica Dlenvidafrikas ūnijas ties-iietu
ministrs. Komunisti pēdējā lai­kā
sevišķi rosīgi meklējot sev pie­kritējus
Dienvidafrikā, it īpaši ieze­miešu
vidij.
„Vēl neviens katoļu baznīcas.galva
nav tā vajāts, ka es," gana vēstulē
saka Ungārijas kandināls Mincentijs.
Atklātībā ši vēstule tomēr nav varē­jusi
parādīties, Jo^ laikrakstu, kur
raksts iespiests, valdība apķīlājusi.
Melns, sarkans nt seits būs jau­nās
.vācu karoga krāsas, izlēmuBi
Rietumvācijas parlamentārā padome
Bonnā, pagaidām vēl nevienojoties
par krāsu sakārtojumu. '
8750-MJOOO gramu gaļas un 1750—
2750 gramu tauku papilddevu mēnesī
saņems vācu ogļrači pēc tagadējās
papilddevu sistēmas beigām.
Kara dienesta laika pagarināšanu
no 12 līdz 18 mēnešiem nākamā ne­dēļā
apspriedīs britu valdība. Saska­ņā
ar pagājušā gadā pieņemto liku­mu,
atsevišķas iesaukto grupas ie­spējams
paturēt 4ienestā ari pēc ter­miņa.
Šis papildu termiņš izbeidzas
decembļti vidū.
500 Vācu sabiedriskos darbiniekus
aicinās uz ASV iepazīties ar turienes
demokrātijas iekārtu. Sim nolūkam
rezervēs 0,5 miij. dolāru.
200.000 tonnu gaļa* ik gadu aizejot
melnajā tirgū rietumjoslās, paskaid­roja
amerikāņu joslas miesnieku or­ganizācijas
vadītājs.
Jauns kominforma
uzbrukums
(Turpinājums no 1, Ipp.)
cljas valsts atjaunošanu". Ja gadī­jumā
vācu valsts atkal atdzimtu sa­vā
vecajā varenībā, tad Francija ne­varētu
piedalīties Rietumeiropas ūni^
jā. „Es zinu," teica De Golls. .,ang-lo-
sakSi cer, ka atjaunotā Vācija no­stāsies
pret Padomju Savienību.
Sāds uzskats ir ļoti riskants. Arī Hit­leram
nenācās nemaz grūti vienoties
ar Maskavu. Tiešām, nav viegli sa­prast
Eiropu, ja ar tās problēmu
studēšanu nodarbojas Frankfurtē.
Mums tiek norādīts, ka pārtrauks
Maršala plāna palīdzību, ja mēs no­stāsimies
pret šo politiku. Bez Mar­šala
plāna mēs esam dzīvojuši gadu
simteņus. Savā laikā es apsveicu
ERP," teica tālāk De Golls. „bet tikai
ar vienu priekšnoteikumu: nedrīkst
Francijas un Eiropas likteni pakļaut
acumirklīgām vajadzībām." Intervi­jas
turpinājumā ģenerālis De Golls
norādīja, ka Francijai Ir „nepanesa-mi",
ja tās aiz.stavē.^ana uzticēta ne­vis
francūzim, bet citas tautības pār-stāvim.
De GoUa paskaidrojumi Va­šingtonā
radījuši „nepatīkamu vilša­nos".
Kāds augstāks amerikāņu val­dības
pcārstāvis izteicies, ka šos argu­mentus
izmantos Eiropas komunisti
un Savienoto Valstu izolācionisti, kas
vienmēr uzbrukuši Briseles paktam
un-Maršala plānam. Vašingtona pār­liecināta,
ka ģenerf.ļa paskaidrojumi
vēl vairāk sarežģīs jau tā nenoteikto
starptautiska stāvokli un pašas Fran­cijas
iekšējās lietas. BBC. AZ
BERLĪNE • • «
>-«••! krf'-art:
. .«.pirms 20 gadiem , . . . . . un tagad krievu sektorā
,,Die Abendzeitung-'
Karš, kas sava
uzdevumu veic bez
ierožie
STAĻINS NEGRIB OAIDIT
10 GADUS
Krievu komunisms ir sava veida
reliģija, un katrai reliģijai ir savas
dogmas. Viena no komunistu dog­mām
ir tā, ka kapitālistiskās valstīs
nākotnē gaidāma 'salmniecīb"as krize
un sabrukums. Tas Ir rakstīts Kārļa
Marksa darbos.
Padomju ekonomiskā institūta di­rektors
profesors Vārga, pārliecināts
komunists un agrāk, tuvs Ļeņina
līdzstrādnieks, Maskavā skaitījās par
vienu no lielākiem padomju taut­saimniecības
lietpratējiem. Agrāk
viņš pareģoja, ka kapitālistiskās
valstis ir padotas drīzai iznīcībai.
Bet veids, kādā šis valstis pārvarēja
vienu no šausmīgākajiem kapiem un
atrisināja finanču problēmas, ko ra­dīja
šl kara sekās, lika viņam visu
vēlreiz pārdomāt. Un pēc tam viņš
izteica domu, ka rietumu pasaulē ir
kaut kādi jauni momenti, kas var
aizkavēt kapitnlistisļTO nāciju drīzu
!?abrukumu. Pēc „Prāvdas" ziņām,
Vārga pat pateicis, ka šis sabrukums
varbūt nenotiks ari tuvākajos 10
Vārga tūliņ krita nežēlastībā un
viņu atcēla no amata — rakstot par
to, saka ,.Samedl. Solr". Nežēlastībā
krita arī 20 viņa līdzstrādnieki, kam
bija jākļūst par Ielu slaucītājiem,
bet padomju ekonomisko institūtu
slēdza.
Vārgas vietā Staļins pieņēma par
savu personīgo padomnieku saim­niecības
lietās Vozņesenski, , Tas
publicējis (Jarbu. kurā salīdzina.
ASV un Padomju Savienības saim­niecības
režīmu, uzsvepot, ka ek^)-
nomiskā krize Amerikā nav vairp
tālu.
' Staļins domu, turpina „Samedi
Soir", ka viņam, neskaitot aviāciju,
tankus un līdzīgus, ieročus, ir vēl
viens saimnieciskais ierocis: veltīga
ir amerikāņu iedoma, ka ar savām
24 miljardu dolāru zelta rezervēm
viņi var justies droši, jo Ļeņins ir
teicis, ka pienāks diena, kad zeltam
nebūs nekādas vērtības. Krizei Jā­iznīcina
kapitālistiskās valstis viena
pēc otras, sākot ar vājākajām.
Tā arī ir saprotama Maskavas
neiecietība pret Maršala plānu, kupa
nolūks ir palīdzēt tām valstīm, kuru
stāvoklis visgrūtākais, un tāpat sa­protami
streiki, kupu,nolūks ir vien­laicīgi
kaitēt Maršala plānam un
veicināt vienas vai otras valsts āt­rāku
saimniecības sabrukumu. No
šl viedokļa „aukstais kapS" ir tāds,
kas veic savu uzdevumu bez iero­čiem
un tādēļ nav vajadzības novest
lietu līdz divu milzu armiju atklā­tai
sadursmei. Kārlim Markss daudz
vairāk ir ekonomiskās kā militārās
stratēģijas profesors.
„Sflmedl.Solr"
Ad Fraoko gribētu
iekļauties rietumu
aizsardzības sfstēmi
ASV aizsardzības ministrs Fores-tais
pēc sešu dienu ilga ceļojuma pa
Rietumeiropas valstīm atgriezās
ASV, kur viņam ceturtdien bija ap­spriede
ar prezidentu Trumenu par
ārpolitikas un militāriem jautāju­miem.
Presei Forestals paskaidroja,
ka amerikāņu militārā palīdzība
Rietumeiropai esot nepieciešama, bet
par šīs palīdzības iespējamiem ap­mēriem
tuvāk nevēlējās izteikties.
Reizē Forestals atsauca ziņas, it kā
viņš gatavotos atteikties no amata.
Novērotāji domā, ka, pēc apspriedēm
ar Rietumeiropas valstu aizsardzības
ministriem un ģenerālštābu priekš­niekiem,
Forestals ar prezidentu
Trumenu pārrunājis jau konkrētā­kus
priekšlikumus par ASV militāro
palīdzību Eiropai un par piedalīša­nos
Ziemeļatlaņtika ' aizsardzības
paktā.
Ari Spānija vēloties tikt iekļauta
vispārējā rietumu aizsardzības sis­tēmā,
paskaidrojis ģenerālis Franko
kāda amerikāņu žurnāla līdzstrād­niekam.
Franko gan žēlojies, ka
rietumvalstis kopš kapa beigām
slikti izturējušās pret Spāniju.
Vienotās Eiropas ideju no jauna
aizstāvēja Vinstons Cerčlls kādā ru­nā
trešdien,, atklājot Eiropas ūnijas
izstādi Londonā. Viņš aicināja britu
valdību sekot Francijas un Beļģijas
Ierosinājumam un palīdzēt, lai Ei­ropas
parlaments beidzot kļūtu par
realitāti. . ^- BBC, St.- M
BERLĪNES VEZUMS
iTurpinājums no 1. Ipp.)
ru piekrist, bet no jauna'prasīja čet­ru
valstu sarunu sākšanu par visas
Vācijas problēmu. Pareizas izrādī­jušās
rietumvalstu bažas, ka LI un
Iveta „miera ofensīva", tādā veidā
tikai pakalpotu krievu propagandas
mērķiem Ka sava\Mb:idē atgādinā­ja
Francija, tikai Padomju Savienī­bas
veto padarīja neiespējamas tālā-
!:as sarunas Drošības padomē. /
BBC, N2» AT