Bavarijas Latviesu vestnesis, November 20, 1948

              ^ • . .
l ē
J'ijis, ka v i n § •
l^S,^ Citu valsu^^^^^^^^^
»i. Mums, puiki:,",^ ^
• P»e vakariņu Valrt.H*
ļ ^atvi as sporta
•ISc tam n ā c f ^ . P^ ļ^
skaistāki.
< 5
icns par otni
» citiem atkal o u k f t u / '
n», g a n d r ī z nesnA; ^*
i t a d s k ā lepnums V.^
'ekordists šķēna mi^''
c tam v ē l viJa n r '^^^
. rekordists 'Esam^ ^ ' i •
^ . d a u d z o s tūkstošus I?
ļ F r a n c i j u pār ogļraci 5
n č u profesionāli;'Slb^:
ļ . S t a r P a r i ^ vānua» T-V
b o k s a - c i m d u s , ^^.ļ^
es atkal redzam, k ^ v i ^
ai daži ^ p i e m ē r i no L t v t
m-lT kaut kas, kas S
ie|u sportistam'no mS
• S i s ,,kaut kas'' n^nt
9 J r a d i c i j a s , kādas U t ^ ^
i kas s a k ā s , pirms 2 4 ^
* « I»
i ^ , . ? ^ ^ ^ ? tad būs tj.
r l a k ? Vai a r i tiem
n ā k a m o diepu, 9por«
ļistiera, kas b r t vi
U t v i j u neraaz nar
r e d z ē j u š i , vēl šī Ka­r
a pietiks? Lūk, V
pat blakus uzņēmu,
raa i r mūsu «migrā­cijas
sporta vadītai
vietnieka Aleksaadra
Udj Celma tikai 3 i. y,
elēlēns Jānitis, bet
" viņa. tēvs, kaj
n ā k a m a j ā pavasari
| M sportā jau pats bQj
» s ! aizvadījis 25 gadu?,
: p u i š e l im nav k i d l -
' I j i e s . d o t rokas boksa
^ cimdus; Un mazais
J ā n i s pacēlis roku
gluži- k ā 2anis Smits
p ē c uzvaras, A r i 2i.
naidas Ringenber.
gas dēlēns jau rauj
i mātei šķēpu no ro-
. J k ā m luūkā, ^un Jāņa
^^B, s a l i ņ a pulkas pēc
mmi sporta žurnāliem vien
P i l pra^a.^ Lūk t ā , tieši
t ā latviCļ^u sporta,
gars pamazām pār-p|
| - i iet jaunajā ' audze,
pli'lpi » J a u viņa tēvs bija '
PĪ'^ slavens latviešu spor*
^'•^^^^ tists." • ;Nav nemaz
v a i r s tālu laiks, kad
; t ā vajadzēs sākt ap»
Unu čempionu. Un tic būs
n ā k o t n e s : sportistu pulkā,
m jau š o d i e n manto to lat*
' k o nav spējuši apslāpēt
i no dzimtenes; un sveši
velti m ū s u sports Latvijas
š a n a s dienā nemaz nevar
A r n o l d s S m i ts
LATVIA
Latvlan Newspaper
Published dnder EUCOM Givil
illkir» Dlvisioū , Authorisalion
Number UNDP 196. Publisher
.Dd Editor: Kārlif. Rabācs.
np Camp Kieiokōti near
COnzburg/D Prlnter: ,,Schwab.
VolksbL" Gūnzburg/D.. Bgm,'
Undm.-PL7. rircalatlon: 400Ō.
pubiishtd Ihree timfi weekly.
Ēditorial ofHce: Gūnzbarg/Do,
noniinikus-7.inimerma'm-StT. 2 LATVIAN'' NEWSPAPER
Nr, l(i3 (7m
Sestdien, 1948. 20, nov
Iznāk tris raizas^ aedēfā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku s«'
darbības kopa. Atbildigab re«
daktors: K. R?bācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A. Smits. Adrese: Gfinz*
bufg.Do.; red.: Dorainikus-
Zimmermannstr. 2 (tair. 50).
apg.: MarktpL 35 (t. 84).
beigām
mm 9 a a nespējīgo
,1
un
IRO PRESES KONFERENCE BĀD-KISI^
Emigrācijas jautājums bija centrālā problēma 16. novembra preses
konferencē Ba4-Kisingena, ko pirmoreiz vadīja jaunais amerikāņu joslas
preses un informācijas daļas šefs Carls Reiners, kas atkomandēts m Ŗad-
Klsij^gCD^ Vašingtonas. No visām emigrācijas problēmām vislie­lāko^
interese joprojām bija par izceļošanu uz ASV.
m
:. „Kad ASV DP akcijā iedarbosies pilnā sparā?" gribēja zināt žurnā­listi.
Emigrācyas daļas .vadītājs Kcjrķerijs^^ atbildējā, ka paies ilgāks laiks,
kamēr programmu pilnos apmēros iedzīvi
Austrijā un eventuāli arī Itālijā, bet amerikāņu joslā,
košās nedēļas beigās būs noorganizētas A S ^
'6IRO apgabalos: Komisiju
amerikāņu ārstus, kas pārbaudīs veselību, u "dāfbinie^
kilS. Odz.6.:novembrim DPkomisijā^^^^^ bija saņemti pieprāsī-jurfii'
vai garantijas 1555 0?,:kas visi; izsūtīti tālāk uz attiecīgiem IRO
apgabaliem.; Sagaida, l<a: novembra beigās arī pieprasījumi; ienāks pilnā
gpara, t.i., ap 1000 katru nedēļu.
^^^^^D^ iecelts UN dele-gācijas
vadībā
„Uz pirmā kuģa, kas veda DP uz
Ameriku, nospiedējā vairākumā bija
tadi pasažieri, kas nav no Baltijas
valstīm. Tas neatbilst likuma no­teikumiem
par ieceļotāju izvēli. Vai
tas nozīmētu, ka komisija jau sagai­da
DP likuma grozīšanu? Vai arī
IROi sagaida, ķa' likuma noteikumus
i
NO PARĪZES uz
AZUDUŠI 6 CECHU
SHOKEJISTI
E i r o p a s meistarvieniba le-l
o v a k i j a Londonā, uzvarēja
ī b u 5 - 3 ( 2 - 0 , 2 - 1 , 1-2)..
kai 8 s p ē l ē t ā j u s , un anĶļi
Ī d ē j a ar to pašu. Pareļic
.Misti nebiļn laikā paspC'ius]
us un no' P a r ī z e s speciāla
ndonu devās tikai 8. np-ā
. Kopš minētā laika Sie
D o m ā , ka lidmašīna je-
. . ' V i s a s norīkotās glabba-a
n ā l i un Dienvi,(ianglii& 11"^.
m ē r -palika ncsekmīgas,^ un
:iāli p a z i ņ o j u š a s , ka- meKjt'-
V i e s u spēles Anglija par-jau
10. novembrī no Lon-
P r ā g u . CechoslDvakiias
ris, V o d i n a . paskaidro,, ^ķļ
i sportisti' u n / P r o a ņ i i s b i ) ! ,,
i b r u c ē i s , . k ā d s jebkad rt^i^
c\m ledushpkeja: sporta la
Z i g f r ī d a V i t e n a g r ā m a ti
T Ē L S - P A S A U L E S :
ERSTŪRA
vairumā 1,05 P i eģ
rres : BRfalllttiice UniVLM-sity ^rin
r g .
i e š u nometnes ^Sabidriska
7 p 1Q novembra lemu.
,rc„a m ē n e š a l»'»^"
ē arī JaMa'l^J"2,iJ*-.
idesniegtās prasībai "^|2J2).
t ā d n i s A . B r t " d s . . . :
n D P camp, ^Kcmp.«n/AI'?_
TAUTISKAIS
tNESTS,
M E K L E : .
du, dr. 1905., P f ļ ^ mi
Rīgas; Jetob«,Ss;M.'r;
lājā^ P,; ^ - " V no
. 1908,,: P- ?o,4 S»»"*'
, dz. 23. 8. 9 2 i Nici,
riju Noi-c.ko, e-- fļge., .
p . z. np.
J<*»avfls
Atbildētājs ,,paskaidroja,; :_ka pir­mām
un otram; transportam 'visvai­rāk
izraudzīti 'tādi ļaudis/ kas jau:
priekš tarU bija pilnīgi ^ vai pa daļai
paveikuši iepriekšējās pārbaudes
pec vecās kārtības, Vai arī tādi, kas
Jau ļoti agri bija saņēmuši .prasītas
garantijas. Tas • esot • bijis; nepiecie-žapis;
lai pasteidzinātu transportu
sākžanu. Neesot gan arī ticams, ka
turpmāko'kuģu pasažieru sastāvs
retu tieši atbilst tam procentuālam
sadalījumam, kādu paredz likums.
Emigrācijas daļas vadītājs 'atgādinaja
DP komisijas priekšsēža Kārusi pa­skaidrojumus
iepriekšējā konfe^^^
ka Izmeklēšaria; jāveic pēc iespējas
ātri uņ tikai vēlāk-u iz^
lidzitiāšanu saskaņā ar likuma nīDtei-kumiem'.
Iespējamos. grozījumus
-ASV līkumos IRO nevarot :k
,iBaltijas valstu DPnav: savu or-ganizficiju.
kas spētu vsaģadāt nepie­ciešamās
garantijas ieceļošanas kan­didātiem.
Kādas iespējās viņi varē­tu
izmantot,^lai garantijas iegiitu?"
-Mr.Korkerijs iesāka atbildi ar no­rādījumu,:
ka garantijas nāk no: di­vējiem'avotiem,
ho organizācijani un
no individuālām • personām/firmām,
institūtiem; slimnīcām: 'u. līdz.. Tā­pat
divējādi var būt-arī pieprasīju­mu
veidi — vārdiski vai vispārīgi.
Ja ķaltiešiem bīi mazāk tiešu, vār­disku
pieprasījumu, tad viņiem bus
pastiprināti jāizmanto vispārīgie jeb
anonīmie ^ piepi-asījumi,^ • ^
katfā ziņā rūpēšoties par to, lai; šos
vispārīgos pieprasījumus izmantotu
:^avka u z :ASV tiktu tie- kam pare­dzētas
priekšrocības.:^^^^/ :
V :,A^ai: iiiO- nevar p aM
|iem,, lai .varētu iznfiantot Latvi jas
Moķetos zelta fondus .ieceļotāju ga-:
fantiju vajadzībām?". : -
Uz to tieslietu daļas vadītājs K i -
^^Is atbildēja, ka- IRO nav nekādu
ikumīgu iespēju to darīt. IRO ir i n ­ternacionāla:
organizācija, bet Latvi-zeltu;
bloķējusi : A S ^ valdība.
^nVai ASV arodbiedrības uzņems
^Ppar biedriēm?"^.^^^ . ;
; . 205,000: DĶ kas ieceļos : A Š ^
J^^visas tās pašas tiesības, kādas ir
pilsoņiem.; Pretestība; viņu uz­g
a n a ! bija loti niecīga, :uriardd-
•.^i^drības pat izrādīja lielu interesi
^ p ielaišanu A S V . tāpēc jādo-'
J^. ka tās arī uzņems DP par bied-
^2 jautājumu, vai tiem, kas pēdē-
^ sados strādājuši; amerikāņu; dar-
^ai: iestādēs, biis priekšroka-12:-
o^nai uz ASV, atbildēja, ka tādas
•vļiekšrocības nav paredzētas. Daū-ŗ^^
gadījumos tomēr viņu izceļosa-
WI? ^^vieglināt apstāklis, ka dar-viņi
jau pārbaudīti CIG;.
^ ^J|e^ela rinda j autā jumu skāra sa-problēmu
par; darbam ne-
;,;^'.|iem un par ģimeņu izvietošanu.
J:^ibas. IRO galvenā štāba informā-hs^
:^^las;:: vadītājs Žeņēvā Dotijs,
šoreiz piedalījās preses kon-
:ļ^ļ^^:,:.Paskaidroja.; ka šis jautā-
P^^^i^^Hs •svarīgākajiem
k..^^^^Q padonies p^
^ a ^ IRO :. komīsij a, lai
iJ^^v cik liels īsti ir grūti ;izvieto-
^ ^ ^^^sonu skaits un nDskaidrotu,
visizdevīgāk apgādāt un pār-skolot,
ka ar!, lai rņ^ iz-;
ceļošanas noteikumu- iiberālizēšanai.
Amerikāņu josia$ izvietoSanās; daļas,
šefs Korkeri js uz tiešu jautā jumu at-bildēja,
ka garantijas pār : zināmās
•laļasdarbarn nespējīgu DPuzņcm^
sanu nav. devusi: neviena valsts,\ bot
IRO turpina aizstāvēt plānu, ka kcit-rai
valstij -būtu jāņem 'sava: taisnīga
daļa no; tiem,: Iespēj ams, kā Aušti"^-;
lija .uzņems zināmu daļu darba ne­spējīgu
ģimenes locokļu, pārējais:
ģimenes sastā\^s: būs tāds, ka darba
nespējīgais nevarētu kļūt .par;nastu
sabiedrībai.: :•>:::
^^^^^^^^^^^^^^ (^^^ • V ;
' Prezidents^^ ;: T^^ [
cet\irtdien iecēla repu-:
blikāņu; partlijas; ārpolī- •.
tisko padomnieku Džonu
Fo steru Dallesu par
ASV delegācijas vadītā-;
ja vietnieku Apvienota­jās
Nācijās. Dalļess aiz­stās
; ārlietu ministru . •
Maršalu, kas pirmdien
dosies uz Vašingtonu ap­spriesties
ar prezidentu.
Siro : Trumeņā: :lēmū-mam
veltī lielu vērību,:;
jo to uzskata ,par redza- ;
mu apliecinājumu prezi- :
denta gribai turpināt
līdz šim aUaz :uzsvērto ;
amerikāņu :.' ārpolitikas ,
vienībii. ] Kā demokrāti, tā republi-,
kāņi pirms prezidenta vēlēšanām ap­liecināja,
ka ārpolītikas: jautājumos
abām Helajāņi; amerikāņu partijām
domstarpību! nav un kā šī vienotā lī­ni
ja, par spīti lielajām /^diferencēm
iekšpolītikaš ilaukā, pastāvēs arī pēc
vēlēšanām, neatkarīgi;;:ņot(yizņā^
ma,: Djuij'a uzvaras :ģadījumā; Dal-;
iessu;^uzskatīja.par ^drošu- kandidātu;
ārlietu :riiinistra postenim. ^ -
Amerikāņu :ārpolītikas:kDņtiņūitā
^apstiprina: apstāklis, ko Trumeiis; vē­las'
āriietu; ministrā Maršala p a l l k š ā r
n U ; amatā atī turpmāk,- kā vari re-;
pūblikāņu partijas ;ārlietu. lietpratē­ja
iecelšana 'jaunajā amatā.:; .
Džons F. Dalless
PĒC LI ŪN IVETA NEVEIKSMES TO ATKAL MĒĢmiS IEKUSTINĀT
. • - , : : - ; : • ' ; : ; ; , • • ; , ; ; ; :
Pēc tam, kad UN kopisapulces prezidenta Dr. Iveta un ģenerālsekre­tāra
Trigves Li pasāktā akcija lielvalstu tiešii sarunu atjaunošanai par
Berlīnes problēmu beigusies bez panākumiem, stariņriecības mēģināju­mus
šinī jautājumā: atjaunojis Drošie Bra-muļa.
Viņš ceturtdien iesniedza četru lielvalstu delegācijām ipasu ap­taujas
lapu, kurā lūdz no ASV, Lielbritānijas, Padomju Savienības un
Francijas sīkākas ziņas par Berlīnes valūtas problēmu. Atbild es uz Bra;
muļas jautājumiem sagaida tikai pēe vairākām dienām. ASV ārlietu
ministrs Maršals tjulīt pēc Bramuļas Jautājumu saņemšanas izaicinajiii
no Vašingtonas 112 Parīzi amerikāņu financu lietpratējus.
Džons Fostersi Dalless
pēc iecelšanas ceturtdien
Parīzē presei paskaidro­ja,
ka vairāk par visu ir
nepieciešama stipra un
vienota Rietumeiropa, ko;
neviena lielvalsts neva­rētu
izmantot savā labā.
Turpinoties līdzšinējai
nevienprātībai, Rietum-
- eiropas valstīm arvien
vairāk draud nonākšana
komunistu ietekmē..:. Ja
Eiropa pēc pašas Inicia­tīvas
izvēlētos ceļu, kuļ'š
galā noved - pie stipras,
vienotas un neatkarīgas
Rietumefropas, tad ASV
tai labprāt sniegtu pa­līdzīgu
roku. bet ja nezustu līdzši­nējā
nevienprātība, kas varētu izrai­sīt
karu, tad ASV nevarētu savu
likteni, saistīt ar Rietumeiropas lik­teni.
Dalless runāja ari par Vāciju, ap­zīmējot
vāciešus par čaklu un darbī­gu
tautu, Icas tomēr p.'eejama tikpat
labai, kā ļaundabīgai ietekmei. Vā­cieši,
tagad savas valsts rietumos esot
bīstami saspiesti, tas nākotnē varētu
veicināt nevēlamu attīstību vācu
agresīvajām tieksmēm. Arī tam la­bākais:
pretspars būtu stipra un vie­nota
Rietumeiropa.
Trumcna gatavību ķerties arī pie
plašām iekšpolitiskām:reformām ap-:
liecina viņa nodoms dibināt īpašu
sociālo lietu ministriju Tās uzde­vums
būs realizēt plašus pārkārtoju-
,mus sociālā laulvā, kas skaršot strād­nieku
apdrošināšanu slimības un
darba nespējas gadījumā, • vecuma
pensijas un līdzīgus sociālus uzlabo­jumus.
Pēc BBC informācijas, .Bramuļas
rīcība ievadot jaunu starpniecības
mēj^inājumu: iestrēgušās Berlīnes
problēmas atrisināšanai. Bramuļa
esot iesniedzis Drošības: padomes se­šu
mazāko „neitrālo" valstu delegā­cijām
savu jauno plānu, kas pare­dzot
vienlaicīgu Berlīnes blokādes
atcelšanu un apspriežu sākšanu aus­trumu
markas .noteikšanai par vie­nīgo
Berlīnei derīgo valūtu. ::
: Dažas dienas iepriekš AP ; ziņoja
par projektu kompromisa priekšli­kumam,
ko izstrādājušas sešas „ne-itrālās"
valstis, lai mēģinātu atrisi­nāt
Berlīnes krizi. Tas paredzot pra­sīt
no : abām pusēm zināmu piekāp­šanos.
: Padomju Savienībai tādā ga­dījumā
būtu jāatsakās no prasības,
lai Berlīnes blokādi .atceltu tikai ar
to brīdi, kad Berlīnē noteiktu aus­trumu
joslas valūtas sistēmu, bet
rietumvalstīm būtu jāpiekrīt sa­runu
sākšanai, kamēr blokāde būtu
atcelta vēl tikai daļēji; Jauns mo­ments
šinī priekšlikumā esot lūgums
Drošības padomei uzdot blokādes at­celšanu
pārraudzīt īpašai komisijai.
Kā AP tālāk, ziņoja, seŠu valstu
plāns paredzot šādu pakāpenisku no­kārto
j umu: vispirms 48 stundu laikā
būtu jāatceļ visi zemesceļu satiksmes,
ierobežojumi ar Berlīni, pēc kam
tūdaļ sāktos sarunas par valūta?
problēmu, reizē palvapeniski; atceļot
ierobežojumus; aii dzelzceļu un
ūdensceļu satiksmē. Beidzot līdz 20.
decembrim galīgi būtu .jāatceļ visi'
satiksmes ierobežojumi un jāatri­sina
arī valūtas jautājums. Daži
neitrālie Drošības padomes delegāti
uzskatot,,:ka/rietumvalstis būta ar
mieru šo priekšlikumu pieņemt vis­maz
par.'sarunu bazi. Tāpat esot iz­redzes,
kā šāds priekšlikums būtu
pieņemams Padomju Savienībai,. kas
agrākajās debatēs pati ; aizstāvējusi
domu par pakāpenisku blokādes at­celšanu.
^
: L i :un.:Iveta: mēģinājumam ierosi­nāt
tiešu sarunu uzsākšanu starp
trim rietumvalstīm un Padomju Sa­vienību
jau •sākumā.; pareģoja ne­veiksmi.
: ASV,- Lielbritānija un
Francija savā atbildē uz ierosināju­mu
norādīja, ka vēlās Berlīnes jau­tājuma
kārtošanu joprojām :; at.stāt
Drošības padomes ietvaros. J"au:
pirms šīs rietumvalstu atbildes,. par
ko 16. novembri vienojās . ārlietu
ministri Maršals, .Sumāns un Bevina
vietnieks ministrs Meknils, prezi­dents
Trumens nepārprotami dekla­rēja,
ka ASV pirms Berlīnes blokā­des
atcelšanas nedomā sākt nekādas
ēetru valstu,: sarunas par Vāciju. Tai
I)ašā reize Trumens atsauca ziņas
par jebkādu iniciatīvu no savas pu­ses,
lai organizētu apciemojumu pie
maršala Staļina^ Tālākus lēmumus
Trumens pieņemšot tikai pēc starp­tautiskā
' stāvokļa apspriedēm ar
Maršalu un ERP: speciālvēstnieku
Herimenu, kas paredzētas 22. no­vembrī,
:!|'';:
Padomju Savienība LI un Ivet<i
priekšlikumam principā bija ar mie-
,- :, (Beigas 5. Ipp.)
SOFUUSS NO JAUNA SASTĀDĪJIS
GRIEĶIJAS VALDĪBU
; Ceturtdien bijušais ministru.prezi­dents
Sof uliss Grieķijas karalim Pau­lam
paziņojis, ka viņam izdevies sa­stādīt
jauno koalīcijas valdību pēc
tam, kad Caldariss cieta neveiksmi.
Arī šī valdība maz atšķiras no: agrā­kās.
Tajā pārstāvēti 8 liberāļi (So-fulisa
partija) un 11 populisti. Minis­tru
prezidenta vietnieks un ārlietu
ministrs ir Caldariss. Šodien parla­ments
balsos jaunajam kabinetam
uzticību, BBC
Reinu pārvērtīs par
patstāvTgti atbalsta
punktu sistēmu
Lai gan rietumu militārās sa­vienības
ģenerālštāba priekšnie­ka.
feldmaršala Montgomerija sa-'
runas Meīlē, Hāgā un Briselē no­tika
lielā slepenībā: un par ^ tām
nav publicēts nekāds paskaidro­jums,
franču laikraksts „Figaro",
atsaucoties uz labi informētām
militārām aprindām Parīzē, zina.
stāstīt, ka panākta vienošanās par
Reinu kā, aizsardzības līniju even­tuālas,
agresijas gadījumā. Par to
sevišķi iestājušies holandiešu un
beļģu pārstāvji. Arī pats Mont-gomerijs
izteicies par Reinu,, jo
1.ietējā gadījumā būtu jāpamet ne
vien Holande un Beļģija, bet; arī
Francija. Atvilkšanās aiz Pii'ēne-jiem
paredzēta vienīgi visļaunākā
gadījumā.
Franču laikraksts tālāk informē
ka gar Reinu paredzēts izbūvēt
tādu pašu atbalsta punktu sistē­mu,
kāds savā laikā bija Atlanti-kas
valnis. Tas sastāvēs no pil­nīgi
; patstāvīgiem cietokšņiem, ,|
kuros varēs aizstāvēties, neatka­rīgi
no citiem. Lai sekmīgi atri­sinātu
visas aizsardzības pit)blē^
mas. vispirms jānokārto šādi jau^
tājumi: 1) cik ilgs'laiks paies, ļe­kām
rietumu ūnijai būs pietieka­mi
daudz karaspēka, lai varētu
aizstāvēt Reinas līniju, 2): kādas ir
iespējas, lai apbruņotu šo karaspē­ku
ar moderniem ieročiem un 3) ar
cik lielu aviāciju var rēķināties
tuvākajos mēnešos. P^c vadītāju
politiķu domām, rietumu militā­rās
ūnijas pārstāvjiem vislielākās
bažas šobrīd sagādā nestabilais
stāvoklis Francijā, kas var lielā
mērā kavēt Montgomerija; plānu
-realizēšanu. • .
Rietumu aizsardzības ģenerāl­štābs
tagad jau pilnīgi iekārtojies
vēsturiskajā Fpnteneblo pilī, i
km no Parīzes. Štābā pastāvīgi
būs nodarbināti 150 virsnieki im ļ
200 apakšvirsnieki. Pils • ēkas, kas^ļ
sagrupētas ap pieciem pagalmiem,
beidza būvēt 16. gadu simteni.
Fonteneblo savā laikā rezidēja
franču karalis Francis I, Indri­ķis
IV un Ludviķi5 ,XIII. Te 1685.
gadā parakstīja pazī.stamo Nantes
ediktu, kas garantēja ticības brī­vību
hugenotiem, un 1814. gadā
no troņa atteicās Napoleons I.
NZ
Jauns kominforma uzbrukums
Francijā
DE GOLLA ..PĀRSTEIGUMS" RIETUlVINIEKIEM
Pēc tam kad ogļraču ģenerālstreiks Francijā sabrucis, komunistu
kontrolētā arodbiedrību apvienība GGT tagad uz pirmdienu prokiamējuBi
ostas strādnieku streiku. Astoņpadsmit ostas pilsētas nobalsojušas par
darbu pārtraukšanu, kamēr sešas bijušas pret streiku. Politiskie novē­rotāji
Parīzē izsakās, ka tas ir jauns kominforma uzbrukums franču
saimniecībai. Komunisti tagad atsākuši savu veco taktiku ar lokāliem
streikiem, lai valdība vienmēr atrastos sprieguma .stāvokli un saimniecī­bas
dzīve nekad nevarētu ritēt normāli.
Pēc sešu nedēļu pārtraukuma treš­dien
stiprā policijas apsardzībā noti­ka
franču nacionālsapulces sēde, ku­rā
iekšlietu ministrs. Moks no jauna
iiiiiiiiiiiimiiiiiiiiniiojifiii] flIllKfUlIflillflIffliļll !llfll!Il(ilif1i!lll!I0!fl!l! Iflllilllffll imiii
J | ; 18. novembris aizvadīt^. ; Latvijas neatkarības 30. g. atcerei vel- 1
1 tītaj6s sarīkojumos- Vācijā un pārējā pasaulē zem saviem karo- p
1 . giem pulcējās veci un jauni. Jaunieši, arī tie, kas dzimteni vairs: g
l : a t c e r a s : t i k ā i aptuveni,: lūdza-Di^ Latvijai, kur viņu tēvi 1
p piedzīvojumi ;savā: mūžā;'laini dienas. =
§ ; ' 18.-novembris nebija tikai zaudētās brīvības sēru diena. Ja ta- . §
f. ģad ••kad svētku •ugunīs^'.i^ dzicsmsis par dzimteni izdzie- i
ā ' . d ā t a i s un vārdi:-izsķanēj atcerēties,-kas no šīgada 18. 1
l n o v e m b ! - a dienas :V.^^^ atmiņa, tad tie ir — solījumi. ^
s/;.Sdl'ījumi, •cik: katra s cīnīties par mūsu brīvības 1
g atgūšanu. ; /i •:" • • :.v;'- ;: ' . / r \ : • • =
i : : . • . 18. novembra plašajiem sarīkojumien un kopā pavadītajiem 1
H •mirkļi elm.t ja solījumus arī pildīsim. ^
H ; Tos.; d4rdēja; latviešu^^ palicēji dzimtenē. 18. no- 1
i vembra solījumi, tādēļ nedrīkst palikt nepiepildīti. =
g Un ja nu; šie solījumi ir tomēr zvērests darbam nākotnē, tad 1
^ 1948.; gada 18. novembris, ikvienam latvietim tiešām bijis varens g
g' . spēia avots. No tā- esam aizgājuši garīgi spēcināti, f
^.iillll]i!l'i!lH:::i;i;iilH:i[j^^^ liiii iii!lil!iillii]liii!l!!llil!lll!H!!! liiiiiii ll!l!T,
ar dokumentiem pierādīja, ka ..streiki
Francijā notiek pēc kominforma pa­vēles.
Kalnrači no Bukarestas nesen
saņēmuši 270 miljonu franku. Pats
komunistu orgāns „L'Humanitē''
priekš kāda laika apstiprināja infor­māciju,'
ka lielākas naudas summas
ziedojušas krievu, poļu, čechu un un­gāru
arodbiedrības. Zinot, ka naudas
pārvedumi no Padomju Savienības
un satolilvalstim iespējami vienīgi ar
oficiālo iestāžu atļauju, kļūst skaidrs
.sadu asignēīumu nolūks. BBC po­litiska
Ls komentātors domā, ka strei­kiem
Francijā, blokādei Berlīnē un
cīnām Grieķijā ir kopīgs autors —
kominforms, kas .sācis jaunu lieluz-brukumu
Maršala plānam.
. Ogļraču streiks tagad pa daļai jau
izbeidzies. Atgriezušies darbā 70
proc. strādnieku, Ziemeļfrancijā pat
80 proc. Rūpniecības ministrs pār­liecināts,
ka jau.tuvākajās dienās
visi ogļrači atjaunos darbus.
Polīti.skajās aprindām lielu pārstei­gumu
radījusi ģenerāla Dc Golla uz^^
stāšanās trešdien preses konferenccļ.
• Atbildot uz kāda žurnālista jautā^
jumu par A S V un Lielbritānijas lē­mumu
nodot: Rūras pārvaldi vācie­šiem,
ģenerālis to nosauca par „Vā-
(Belgaa 5. Ipp.)
r
^^^^^