Bavarijas Latviesu vestnesis, November 20, 1948

              Mi
•II ii.
mm
nl
i;-
11 .
• - i i
11
•Mi
«ii
i
i
|i.H
0
ļl'/
i . -mi
i ' I ii
•LATVIJA, 1948. ,.20. novembri
t4TVUl< «BvnPAm
Nr. 103, (208) 1948. g, 20. novembrī
Ar fttttora paraksTO vai iniciāliem pārak-
§tIt«ļo« rakitos izteiktas doma» oav katrā
8iņā r«tfakcljfl« domas.
. . (Turpinājiims no 1, Ipp.)
Par to sievleSu stāvokli, kam ir ar-laulības
bērni, aprūpes daļas vadī­tājs
Grigs paskaidroja, ka IRp cen-las
veicināt ārlaulības bērnu/ izvie-tošanu
kopā ar mātēm. Skaidrs gan,
ka ārlaulības bērni var radīt grūtu-^
mus izceļošanai, vlai.gan IRO neska­tās
uz ģimeņu juridisko statusu. Tā­lāk
Mr. Grigs paskaidroja, ka pēc
ASV ieceļošana» likuma par ģime­nei
piederīgiem uzskatāmi tikai tādi
bērni, kas ir vai nu ģimenē dzimuši,
vai likumīgi adoptētlj turpretim bā­reņus,
ko kāda ģimene pieņēmusi'bez
likumīga adoptēšanas akta, ne­uzskata
par ģimenes locekļiem. Tā­diem
bērniem un jauniešiem jāizceļo
individuāli, kas rada lielus grūtv
mus. Pagaidām vienīgi Beļģija uz­ņem
audžu bērnus kopā ar audzinā­tājiem,
neprasot, vai tie likumīgi
adoptēti, vai nē.
Kad štāba darbinieki paskaidroja,
ka no IRO viedokļa nevarētu būt
šķēršļu to 30.-^0.000 sieviešu izceļo-lanai,
kuru vīri pazuduši aiz dzelzs
izkāra, bet nav iespējams iejaukties
ieceļošanas valstu komisiju darba
noteikumos, kāds žurnālists jautāja:
,,Vai šīm sievietēm vitepār ir kādas
izredzes izceļot, vai arī DP pres '
vajadzētu skaidri un gaiši paziņot, ka
tādu cerību nav?" Uz to Mr. Korke-rijs:
atbildēja: „Mums nevajadzētu
bat tik pesimdstiskiem. Jācerj ka ar
; laiku visas grupas iegūs tiesībās iz-
••ceļot."'
Par protestiem, ko DP iesnieguši
par apstākļiem Ambergas nometnē
un ziņojumu, it kā nometnes vadība
būtu aizliegusi šos protestus nosūtīt,
izceļošanas daļas pārstāvji paskaid-
' roja, ka viss gadījums dibināts ūz
pārpratumiem un nolasija Ambergas
nometnes vadītāja ziņojumu štābam
Bad-Kisingenā. -
Paskaidroja, ka IRO aiztur misijas
Francijā, Beļģijā un Venecuēlā, lai
aizstāvēta izceļojušo DP tiesības. Sts
misijas tomēr ir mazas un nespēj
uzturēt kontaktu ar visiem DP. Pie­nāks
diena, kad DP izceļotāji vispār
vairs nevarēs balstīties uz IRO, un
tiem būs jāgriežas: pie labdarīgām
organizācijām.
„Kā tas iespējams, ka izceļošanas
nometnēs un citas iestādēs tik bieži
pazūd DP personīgie un izceļošanas
dokumenti?"
,yMēs nezinām, ka būtu pazudis ne­parasti
liels skaits dokumentu. Ja
ziņojumi apliecinās, ka tā ir, tad
izmeklēsim. Visos gadījumos, kur
jārīkojas ar ļoti daudz papīriem, ga­dās,
ka kāds pazūd." .
Uz jautājumu, vai nesteidzinās DP
izvākšanu no Vācijas draudīgā poli­tiskā
stāvokļa dēļ, atbildēja, ka po-
' lītiskas krizes dēļ nav paredzēta pa­ātrināta
DP izvāksana. Tā gan pa­redzēta,
tāpēc,, ka DP izvietošana at­zīta
par vislabāko DP problēmas at­risinājumu,
un, bez tam, IRO jāiz­beidz
darbība 1950. g. jūnijā. Bu­džeta
gadā, kas beigsies 1949. g. 1.
jūlijā, paredzēts no ASV joslas Vā­cijā
izvest ne mazāk kā 150.000 DP.
Šai skaitā nav ieskaitīti tie, kas even-
" tuāli izceļotu uz Izraēlu, jo šī izce­ļošana
nav IRO lieta. Uz jautājumu,
vai krīzes gadījumā būtu iespējama
visu DP un bēgļu izvešana^ atbildēja,
ka tā nebūtu IRO, bet armijas lieta.
Atbildot jautājumiem, kas saistījās
ar laikrakstu ziņu, ka Padomju Sa­vienība
sola 200 DM katrai ģimenei,
kas repatriētos, Mr. Korkerijs pa­skaidroja,
ka IRO labprāt apsveic šo
piedāvājumu atbalstīt ar naudu tās
ģimenes, kas jau iepriekš izšķīrušās
par repatriēšanos.
Aprūpes daļas vadītājs Brodijs at­bildēja
veselai rindai jautājumu par
darba noteikumiem. Pēc noteiku­miem
nevienu IRO darbinieku ne­drīkst
atlaist bez 2 nedēļu uzteiku­ma,
-Tiem, kas saņem .mēnešalgu,
uzteikuma laiks ir 30 dienas. Ja šos
noteikumus neievēro, tad „DP vis­pirms
jāsūdzas p i e darba daļas va­dītāja,
ja tas nepalīdz, jāsūdzas
pret darba daļas vadītāju". Dažiem
Augsburgas. DP darbiniekiem algās
izmaksātas tikai 27. oktobrī tāpēc, ka
vienkārši neesot bijis naudas: IRO
algas maksā pēc vācu normām. Ār­stiem
pienākas algas pēc 1—3 kate­gorijas,'
Ja Augsburgas apgabalā
ārstu algas noteiktas pēc 4 un 5 vai
pat 6 kategorijas, tad galvenais štābs
nekavējoties šai lietā iejaukšoties.
Daudz rūgtu jautājumu skāra no­teikumus
par 70 DM atvilkšanu no
algām. Mr.. Brodijs atkārtoti pa­skaidroja,
ka noteikumus izdevusi
nevis IRO, bet militārā valdība Ber­līnē.
70 DM jāmaksā visiem pastā­vīgi
nodarbinātiem, kas dzīvo no-
; metnēs. Tomēr, ja nometņu admini­strācijās
uz vienas ,;birģermeistaru
algu sarakstos" paredzētas algas pa­mata
nodarbina vairākas personas,
VAvigsburgas Hodifeldas nometnes
sarīkojumu barakā 16. novembrī
pusdienas laikā pulcējās 40 latviešu
un 10 igauņu no AugsTjurgas Haun-štetenes
un Hochfeldas nometnēiii.
Viņi pie saviem ev.-lut. draudžu mā­cītājiem
bija izpildījuši anketas izce­ļošanai
uz ASV un šīs akcijas ietva­rā
stādījās priekšā Lutheran World
Federatioņ direktoram Vācijā Ho-vardam
Hongam. Starplaikā prav.
J. Rullītis mācītāju E.. Lamberta un
R. Krafta klātienē tuvāk paskaidroja
pasāktās akcijas norisi.
Mācītāju izpildītās un parakstītās
anketas dir. H. Hongs nosūta uz Ņu­jorku,
no kurienes tās sadala tālāk
pa Lutheran World Federatioņ no­daļām,
lai tā rastu iespēju plašākai
amerikāņu saimei izraudzīties vēla­mo
kandidātu. Otrdien Hochfeldā
saaicinātos kandidātus • direktors
Hongs izraudzījis uz vietas Min-clienē,
vadoties pēc jau savā laikā
no ASV piesūtītiem darba un
dzīvokļu piedāvājumiem. Direk­tors
vēlējās runāt ar ik kandid&tu
personīgi uh iepazīties ar visiem ģi­menes
locekļiem. Ja kāds no
no las
arkanāļ Kas sagaida
rusta 30 gadi ieceļotājus
Reizē ar Latvijas valsti_ dzima arī
Latvijas Sarkanais Krusts'. 2 dienas
pēc valsts proklamēšanas, 1918. g. 20.
novembrī, Rīgā parakstīja aktu par
Brazilij
m
esi
03^ 19^
a
Brazīlijas latviešu palīdzībnc t.v_
LSK organizācijas dibināšanu. Daļa mitēja informē LCK par emijn-s -
akta parakstītāju vēl tagad ir trim- un darba izredzēm Brazlliiā
das saimē Rietumvācijā. Jaunākā dot, ka tā ir piemērota ieU]^^^^
laikā neviena kultūras valsts nav zeme tikai arodu pratēiiem P«^^
nes locekļiem nebija ieradies, viņu
interesēja aizkavējuma iemesls un . . . . . . , . , . — j . . . . . . rāva,.
eventiiāli radušies grūtumi; Par tiem, ff^^^ iCi;usta, dām uz Žraziliju var braukt vMda
kurus bija aizkavējusi slimība, di- katra irnadonala organizācija ir veida techniķi - speciālisti un^ t!
reMors sevišķi apjautājās, vai cēlo- Starptautiska Sarkana Krusta sa- nieki, patiesi sava aroda pratē^o
nisiiopie^, vai āri tikai viegla sa4 -f'^'"'^-i: ' ^ f ^^^'^ neierobežoti iesi^ja^
aukstēšanās. • . . Starptautiska komiteja dibināta esaistit piemērotā un savai S !
Pēc jautājumiem, kādu darbu strā- 864. g^ kur atrodas tas mi- kacljai atbilstošā darbā. Lidz š l t n ^l
.Sjis Latvijā un kādu ^^s^^^^^^^^^^ . . . viens uz Brazīliju aizbraukušais i ^ ,
tāpat viena,otra vispārīga jautājum ..'^««"^ff. vienmēr ženieris .vai techniķis Aestrādā viS- - J
par Ušelībum nākotnes.nodoMem,^^^^^^^^^^ i<^eju augsta- kāršā darbā, lai gan ārzemju dipbl "
dir. Hongs'paskaidroja, kādā: darbā k^ humamta- mus BrazUijā oficiāli neatzīst. Da, '
uz kuļ-u stātu un pilsētu viašf-r^"'^ '}f."r?l^tates idejam un pnn- Uādu nozaru intellektuāliera darbi,
ieolgo^andidātu varētu, nosūtīt. ?IP;-'^'^-Vienīgi tai ^ nacio- niekiem - ārstiem, juristiem, taut-
...kārtoti viņš pārprasīja, vai piedā-n^ate^ "°tificet citu valstu saimniekiem, skolotājiem, grāraatve-vāto
darbu, kas bija anketās uzdotā vamiDam. _ - . f-iejn uc, arī ar labām portugāļu va-
' ' ' LSK pamatu licejs un izveidotājs lodas zināšanām, turpretim snl+i
m.
?4&
mm
I
M
aroda ietvaros, izceļotājs
ari varēs veikt. ,
Sarunas notika vācu valodā , . ., . , , ., , ,. , , . . ,
vērtās par draudzīgu „skriningu". ff <^aziem strēlnieku laika darbīnle- digam māsām izredzes dabūt piemē-
Kandidāti ar piedāvāto darbu bijaH^^«'^',f^i^^^^ Celmiņa rotu un pat labi atalgotu darbu. Lai
apmierināti. Kāds 46, gadus vecs lat-^^^1^ Brazilijā ārstu trūkst, līdz Slm
vietis no Haunštetenas nometnes re- F ^ l ' ^ ^ . Latvijas brmbas cīnītajiem, bēgļu firstiem nav izdevies iegūt
ģistrējies par vienkāršu strādnieku, ierīkojot pārsienamos punktus, laza- prakses tiesības.
m
m
te
S<-Tari sievietes ar be.
^tuleMutJf' ;.gie, un par .1
V t e feidot j a u n o 1
bet viņa sieva par saimnieci. Direk-[.e?fs"n vēlāk sanatorijas kara inva- La^^gt^g^^^j^j^^
tor<! Hnnff^ niPdāvSin viņam ankal-U'^^em. Kara seku dziedēšanai sa- u,„ , f „ n, • , " «teicama
S ā l f S u S ^ ^ S s t l ^ T k o l F.^b^^ visa LSK darbība.Pff^t ^ Bra^« |y. Jo tur lauksalm-potaia
vietu Kaaa KTisiigo sKoia ' i - U-, . . v., , „ , ķ x ,5 niecība ir īpatnēji organizēta darh?
lademjā. Kādai 54 gadus vecai tau- P^:°s sados bija veikte plašs un nrimitivds anstfikVn, huw ^
«MBI ,n*oWinio<.Pv /Hr»v+ni.<!r,iP,i5v33« svētīgs darbs. Jau pašā sakuma 'Pie bea vien
jS^'^Cālu autonomiju-ar
lielu interešļ «t^'^^ļSusļar apstākļiem,,!
tlauāi» ^.H baltiešu DP nom<
««^^''tviSu ar bērniem,
V f'.^''bet paskaidroja, ' ^ r : S r S k i tuvāk i^^^^^^
P^f i S Austrālijā patei!
^^^Tlmumi augstākās ms'.
5 •'^'"iSemti. Tomēr jau pi
•'I '^"'I/kara'' sākuma Austra
I apSrusi iespējas _pal
''•I ""^^ Sniem, kam vecāki
.'aĒirolBS.?5.7 paoduši. Iespēji
ilp
darbu turīga ģimene Mmesota, cienība, kuras uzdevums bija sagata- «^antē vaju iztiku. Daudzi ag- mm S'l'.a
m
Oktobrī no Vācijas aizceļojuši 9662
DP, par 400 vairāk nekā septembrī.
Visvairāk aizbraukuši uz Kanādu —
3435, Austrāliju 500, Franciju, Ve­necuēlu/
Brazīliju un Angliju ap
200—300, Paragvaju un Holandi ap­mēram
100. Individuāli izceļojumi
notikuši arī uz Palestinu, Argentīnu,
Zviedriju, Bolīviju, Brazīliju, Kolum-biju
un Urugvaju, Pat mazā Haiti
oktobrī bijusi DP aizbraucēju gala
mērķis. Kanādas izceļošanas misijas
vadītājs i Odilons Kormjē no Karls-rūes
ziņo, ka,kopš 1947. g. marta Ka­nādā
ieradušies ap 40.000 DP.
:y IRO
Izraudzīto kandidātu vidū bija jau
nieši, vecāki cilvēki un vīri
gados.
*'fSurWm austrāl
« d K b v ē l i . ? i apsvērtu 1
^.ajumus par tādu sieviešu
i, Kur
i i * iesālcuma
Turu Viri pazuduši.
' Austrālijas ai
.... naaes
? ! jlis joprojām
.^^v ļrijijuitis.
vel vairāk. Svarīgākais^
ir un paliek dziv(
m
vel dtai latvietei kaspai^^^^^^^ ieradušies p o i un ukraiņi maS-rikāņu
steriografiju un ir laba ma- P^^^ daromieces pa lOzi- _t Z !TT
^īnrflkQtTiāifl narf^H^Pfo^^^^^^^^^^^ us^s bas darbam pec Rietumeiropas izgli- r'^^^^;*^^ oeg no lauKu aaroa uz pilse-smrakstitaja,
pareazets aarDs ^Kaaa . ^ prasībām Tāoat oar nlašu Lauksaimniecības darbinieku iz.
uzņēmuma. Bija an piedāvājumi ""^^^^^^^ P^L r . vieto^anai RTa7niiBa vairiTho n ī s , »!
pipīrftv^mnMiPr^pm f^^^ Hiazuījaa Valdība plān^D-elektromontieriem
^ kasM^^ ^^^^^ pavisam jaunas kolonijas.
Citā gadījumā atkal b i a pmsītaģi- '^^}^^^^ .,^^^ļf' /^^^ piešķirot zemi un oabahtn^ w
mir^np or Hhriprn vav fr-im^^^^b^^^ mac. P. Gailisa vadība ilgu laiku bija ^ ,S 1 i -1 ^ paoaistus, bet
mene ar dmem vai tiim b^^n^m^^^,^^^ jaunatnes orga- P^t^,!^, If^ f^'' ^^^^^^^ • -
'sPD^ē^kaM Pņ^i^eāmci jgāa nLd^rīizj ā , ar jaunatnes pulci- KgrūTts ^JO ^d zl^^ pilsētām ^| "nU,^,n^^a^u^t^a jum^P ,,,,f,5]uā:
SKdanid^iSdfāatai 7itzatauuljaas. lļaaikik^^ā^ klāt biial^^^^^ ^P ^c ^p iDf. Jankovska zdezmīvaosk.ļ i JaSuktriāi dunnie kvue see lig asc ilivrēskai mspMēj ^ :4?;|
a t ^ c ī g ā s i t o u c ^ ^ l ^ ^ ^ J^- sev iztiku Nodrošināt, bet ļoti groS
rektop velējas tode^^ nonāk ģimenes ar kuplāku
atsauksini Un domas attieksme uz 5 ^ ^ ^ ^ ^ ^ P^f"f ^ 5 » ^ ^ t bērnu pulcinu Sociālā nodrošinfi^a.
kandidātu un visnarīBiem lautaiu- H^^^^^» ^^^eidojas plašumā un dziļumā. "f.^.^T'J^^^^ noarosmasa
a'
joBiijas lespējāra Austrālijā;
«ms vispims loti noteikti
Soja, ka Austrālijas_ valdības
ilte mērķis nea-^šaubami ir .lau
- asimilēt un-padarīt I
1 V
gdlstr. 16).
Sūtnis Dr. M. Valters, kas UN piln-^
sapulces laikā uzturas Parīzē, ziņo,
ka pēc Francijas zemkopības minis­trijas
informācijas, tuvākā laikā tur
ieradīšoties IRO pārstāvji, lai no­skaidrotu
brīvāslauksaimniecības
zemes Normandijā un Bretaņā, ko
varētu nodot DP apsaimniekošanā.
Ir runa par apgabaliem, kur zeme
sliktāka uh darbs maz atmaksājas.
Varēs domāt tikai par zemes nomā­šanu
vai graudošanu, bet ne iegūša­nu
īpašumā. Jo tad vajadzētu līdzek­ļus,
kādu bēgļiem nav. Priekšroku
apsaimniekošanā došot, baltiešiem un
par piemērotākajiem uzskatīšot tos,
kas Francijā jau> kādu laiku strādā­juši
un materiālā ziņā dējīgākos. Sl
kolonizācija notikšot ļoti lēnām un
ne visai plašos apmēros. Varot būt
runa tikai par dažiem simtiem. Sūt­nim
Dr. Valteram drīzumā solīta tu­vāka
informācija.
Agrāk minētās ziņas par 1000 lauk­saimnieku
ielaišanu Francijā, pēc
franču iestāžu paskaidrojuma, esot
tikai baumas. LCK i.b.
IZLABOJUMS
LCP vēlēšanās Bavārijā kandidē
ij. Ventspils apr. vecākā vietn.
Ādolfs Kanders no Landshūtes no­metnes,
nevis A. Panders, kā kļū­daini
iespiests Latvijas iepriekšējā
numurā.
Tiklīdz Augsburgas apgabals ieradi- P^;;^^ palīdzības prasa tik ļoti dau- Parasti eceļošanas at aujas Brāzi-šoties
ASV komisija, viņš attiecīgos ^K darbinieku speķos lija var iegādāt vienīgi Brazīlijas
pieprasījumus nodošot tās rīcībā, P^^^^' P^^^^ ^^^iem spēkiem misijās Eiropā. Vācijā BraziUjas mi-
Direktors Hongs atvadoties pa- P^^ī^^^ības darba veikšanai arī siju vada Dr. Ecekiels Ubatuba, ku*
skaidroja, ka izraudzīto kandidātu 1^^"^^^; Ira miteklis atrodas Hanoverā (He-skaits
palielināsies ik dienas, atkarī­bā
no tālākiem pieprasījumiem. Viņš
piemetināja, ka tūlīt izceļošanas kan­didātos
varētu ieskaitīt dažu ļoti la­bu
speciālistu. Ķā piemēru direk­tors
minēja labu kalēju, kas būtu ar
mieru dzīvot laidos, apkalt zirgus
un labot farŗneŗu mašīnas. Ir pledā
• i
;S0
m
Mag. iur. A. G ā r š a,
LSK galvenās valdes loceklis LCK i.b.
Pastiprinās propagandu DP izvietošanai
sus
ŗiem.
E. A i de
30
Lai meklētu jaunus līdzekļus la-
— , X . V -X , -ikal im intensīvākai propagandai
vājumi ari ļoti šauras specialitātes hpp izvietošanai dažādās zemēs, ame-parstavjiem,
piemēram, nosu gravie-ļ ^kāņu joslas IRO štāba jaunais in­formācijas
šefs Carls Reiners bija
saaicinājis Bad-Kisingenā militārās
valdības, labdarības organizāciju un
dažādo ārvalstu misiju pārstāvju
konferenci. Divu dienu apspriedēs
piedalījās IRO informācijas daļas
vadītāji no Ženēvas, IRO amerikāņu
joslas šefs F. Raians un štāba dar­binieki,
amerikāņu militārās valdī­bas
pārstāvji, ASV, Anglijas un
Austrālijas DP uzņemšanas komi­siju
pārstāvji un pārstāvji no dau­dzām
brīvprātīgām organizācijām,
kas cenšas palīdzēt DP izvietošanā:
Church World Service, YMCAs, YW-CAs,
Amerikāņu Sarkanā Krusta,
Sīs konferences dalībnieki ap­spriežu
starplaikos iepazinās ar DP
māksliniekiem, apmeklējot štāba
telpās sarīkoto gleznu skati, kurā
no latviešu gleznotājiem pārstāvēti
Ataāmējot Latvijas valsts prok­lamēšanas
30. gada dienu, Lat^
vieša Nacionālā Padome izdod
brpšiiru ^4.aivUa 30gados--1918.
līdz 1948,", kurā kodolīga koncent­rētā
vpdā prof. A. Svābe apska­ta
māsu tautas uh valsts llkteņ-gļaitas
gadu tecējumā.
Brošfiras saturs mūs saista ga­ra
3aitem ar mūsu tēvzemi —
Latvijif uh stiprina ticībā, ka at­gūsim
savas tdutas brīvību un
Latvijas neatkarību.
Brošūru piesūtīs nometņu ko­mitejām
pārdošanai tautiešiem.
Tās tīrais atlikums par labu LNP
mērķiem. Ceram ka nometņu ko­mitejas
būs rosīgas brošūras iz­platītājas
tautiešos.
LNP Pri^^^^^
zive
tad šie darbinieki, kas saņem tikai
daļu no algas, nav uzskatāmi par
patstāvīgiem darbiniekiem, tl., no
katras algas, kas paredzēta sarak­stos,
jāatvelk tikai viena 70 DM no­deva.
Zināma neskaidrība valda jautā­jumā
par nodevas atvilkšanu tiem,
kas pelnp ļoti maz. Pēc IRO notei­kumiem,
vismazākā alga, ko drīkstē­tu
maksāt, esot 92 markas: Ja kāds
strādājot mazāk nekā 3 nedēļas mē­nesī,
tad no viņa algas nodeva ne­esot
jāmaksā. Sai'vukārt jāievēro, ka
strādātāju papildevas var saņemt
vienīgi pilnīgi nodarbinātie. Pilnīgi
aplami ir tīko jumi par nodevas at­vilkšanu
tādiem DP, kas nesaņem
nometnes aprūpi.
No pārējām 'atbildēm pieminams
paskaidrojums, ka IRO apsver iespē­jas
iekārtot arodskolas arī ' privāti
dzīvojošiem,; tiklīdz nometņu apvie­nošanas
rezultātā būs radušās brīvās
telpas. Pagaidām arodskolās var mā­cīties
tikai nometņu iemītnieki ar
pilnām tiesībām uz IRO aprūpi.
Nometņu komandantus izrauga vē­lētās
komitejas. Tām ir arī tiesības
ierosināt komandantu atcelšanu. Paš­laik
IRO uzsākusi sarunas ar nacio­nālām
komitejām, 'lai izmantotu,tās
vPar kanāliem, pa kuriem nomelnu
iedzīvotāju sūdzības nonāktu • liesi
pie IRO vadības, un vadība^ paskaid­rojumi
atpakaļ nometnēs".
VISAS izziņ^ un apliecinājumi
IRO nav iespēju financiāli. atbal- ļ par kritušiem, mirušiem un bez vēsts
stīt privāti dzīvojošos, ja tiem nav pazudušiem bij. karavīriem pieprasā-darba.
Vienīgais palīdzības ^ veids mas LCK • kancelejā: Latvian Cent-smagu
grūtumu gadījumos var būt ral Committee, (13a) Nūmberg 2, DP
uzņemšana nometnēs. IRO nav arī Camp Valka, US Zone, Germany. Iz-iespēju
palīdzēt izceļojušiem DP zii;iu pieprasījumos nepieciešams uz-pārsūtīt
naudu nometnēs palikuša- vārds, vārds, dzimšanas dati, diehes-jiem
ģimenes locekļiem. Var tikai ta pakāpe, dzīves vieta Latvijā uh
ieteikt atbalstīt palicējus, ar „care" vienība, kādai karavīrs piederējis,
sainīšiem. HANENKLE novietotajiem latvie-
Apgalvojums, ka bijušo UNRRAs bāreņiem ziedojušas gan ņomet-krājumu
nodošana IRO notikusi bez gan atsevišķas personas. Turp-revīzijas,
ii^atbilstM patiesībai
aiistriliešiem. Tāpēc pirma.pran
' ai ieceļotāji ieklaiitos austt-ali]
,edribā"un pašvaldībā, un tos
mudinās pēc- iespējas; ātri ;eļ
Ies; iegūt .pilsoņu/dokumēntusr .1
t^pavalštnieelbaž i e ?^
lizadjasl.process, biia ; piļnīgi;
cereŗnonials, dokumentus kārtoia.
pastu. Tagad apsver . ņaturālizā^
•saistīt ar. svinīgām ceremonijām,
ias pavalstnieku tiesības :Ai|strā:
iegūst pēc 5 gadu nodzīvošana^,
^ liam ta?ad galini izlemts., .ka
ieceļotajiem šo laiku skaitīs ar:
.10 dienu,, kad tie izkāps malā Ai
Irili'ia^krastā, •unhe, kā. bna ie:
.sinats; no tas dienas, •; kad tie V
:|aveil(.ušin
ta darba laiku. Tāriat Sļallgi izleit
MM jau no pirmās, dienas, pret
\dtiem izceļotājiem, baudīs vest
idu .privilēģiju, .'ķ
1i ieaust tikai :.pēc ilgāka k i i k a / '\
: pnvilēžijas'irļiesība^ sociālo 2
' 'inašanu, slimo/kasi. bezdar
.pabalstiem, brīvu žpbu ārstēšanu,
liienes pieniaksam/visiem, kam
vērojami Intenslvizēt darbu iespēja- vair5k nekā viens" bērns līdz 1 & m
mo ieceļošanas ^valstu iepazīstina- \m veramam, 'kā-ari. tiesības ^an^'i
šanai ar DP problēmu un priekSro- «'Vāldibas; noteiktas: minirpāiāš^ a"'^
čībām,: kas. :rastps,U2^
E, Ābele, prof. Annuss, J. Gailis, A „iļ
Grunde, V. Janelsiņa, Jēgers, M.' i
Krūnļiņš, Fr. Milts, M. Mitrevics, A ., ļ
Ogule, J. Soikans, prof. Tone un S. ^^-Ķ
Vidbergs. Apspriedes dalībnieki w>- JS|
klausījās arī īpatnējS ukraiņu ba&- „c|
duristti orķestŗa-koŗa koncertu un jļ
pilnā sastāvā piedalījās DP preses
konferencē, uzklausīdami jautāju
mus un atbildes par enalgr8djw
problēmām.
Apspriedes panāktā vienošanās ie­ž
i
valstīs.
LmVIDEl\A €EI^
. -mm
Geilsheimas žīdu ; nometne pfea
Frankfurtes, par ko pēdējā laiks bie- ^
ii rakstīja vācu prese kā par „ineln- |:|ļ
tirdzniecības centru", otrdien likvi^lS
dēta. Tā kā līdz noteiktam laikam ^
tās iemītnieki labprātīgi nebija at- |ļ|
stājuši telpas, ieradās am^erikāņu nu*;
litārā policija, kas ^palīdzēja par-vviieettootiteies"
s.": .• VVāāccuu llaaiikkrraaksktsi ti.z^inzai na^aer^ cuudisui. : vi
stāstīt, .ka'nometnē-tikai^::^r^^^
j^+c+s+a^ fTra V!cnr VniiH^Pm -aokSit.;!^ .bsim?;-^^ Jāapmeklē anc
:l*s^piešķiŗot;tikai:
zscijasbridi. •. . :
^ " ^ ^ ^ m m i jautāiiļ
?ni^invpar::kultūrālpcr^^^^P
f a r n . * . ^ ^ ^ ^ ^ ^
^v^kara^^^^
.J^,laik^^^^^^^ m
ļva^ipasos kursos mācm^^
atstāta tīra. Visur kaudzēm . nedoma atbalstīt;
mētājušās vecas .lupatas, augļu
sakņu paliekas, sadauzīti *
ēdienu atliekas.
ņemšanu ipārbaļidij usi arī armija. leram, kas uz Angliju aizbraukušās
Ambergas; apgabalā mēģinās oaātri- Arcimovičas vieta ievelē^ par bare-nāt
pārbaudes DP statusa iegūšanai, kpmitej aj pri^sšsedi
izsūtot korksijas: uz vietām; kas at-^^
rodas neizdevīgas iatiksmes^^a
os. :^ no 26. nov, — .2. dec. Minchenē,
' I , ; Būrgerbrau telpās, rīko daiļamat-
' Konferences noslēgumā līdzšinējā niecības darbu skati speciāli amen-informācijas
daļas vadītāja Mrs. Fe- kāņiem. Visi izstādītie priekšmeti
dere pastāstīja par ietekmēm ko domāti pārdošanai. Skatē piedalīsies
guvusi pavadot uz ASV pirmo kuģi arī latvieši. '
ar: DP ' izceļotājiem. Par spīti tam, EITINAS Daugavas Vanagu noda-ka
kuģis ieradies- Ņujorkā tikai 2 la, aktivizējot savu darbu, sevišķu
dienas pirms ļfSV prezidenta vele- vērību veltī līdzekļu sagādei in-šanām,
kad visa interesē šķita pie- vallda un. kara izraisītās sekas cietu-vērsta
tikai; šim notikumam,.kuģi to- šo atbalstam. Nometnē iekārtos arī
mēr. sagaidīja 180ļ laikrastu. radio, atpūtas telpu ar .lasāmgaldu. Līdzši-tēlevizijas
un .• fil;nu airDniku. p ā r - Lnējam nod. .prieks;sēdinvA; KurTier-stāvju..
Kopā ar .valdības pāi\-Mri;'-- manim aizejot "uz sardžu vienibu, v i -
jiem ,tie. izorauca "'""^i^^;::3 li^āsļņa^^^^^^ ievēlēts K. Vanags.. leprie-b
a r ķ ā s ; . P r e k . vairākas. ;.dienas:;r^
slijusi par DP .erasanos ; mimstracijas atlaiž vācu darbiniekus,
• ; - ; ' ' ' i , , ' / v i ' A. L p . 'to vietā pieņemot latviešus; • . '
•tm
RED AKCIJAI m
E d u a ŗ d s B ē r i i ņ š , Vireburgā
e au!
;m
Laikrakstā „Stars and Strlpes" 1?.;^
oktobrī bija lasāma ziņa, ka peC
Lietuvas konsula Dr. Dduzvarda;0-^
ņqjuma Sibirijas koncentrācijas un .
vergu darbu nometnēs notiekot .sle- -,;.|
pena baznīcas kustība. Slepenās baz- .|
nīcas locekļu skaits esot ap 1 nui)^
to vidū; ap 200.000 poļu, 100.000^^e-'B^
tuviešu, 70.000 latviešu un tūkstoši^
Ukrainu un vācu kara gustekņu^ar^||
ziņojumu avotu bija atzīmēta agen-tūralNS.
Latvilas 21. oktobra numura
zinu, kapec s e n a t o r a Dauzvs^ n
da• ziņojuma B a l t i j a s : v a ^ J l
esot pa r t i z ā n u kustība, kura ^e-^|
daloties 70.000 latviešu. An šoreiz
par; ziņojuma avotu bija
aģentūra I N S . v \' • . ^
Man šīs abas dažā das
:liekas; aizdomīgi līdzīgas.
*eklēt' nnnt skolas va
.impērija, k-
Iri l ī o ' ^ ' ' ^ ^ ^ S S a s 1
ziņojusi
^fldigus"^^;^^"'' ' nozarēs.
S'neķlēttS^Paratāi^BP ie­liet
^r,S'2.0sām;noza.
Re da k c i m as p i e z ī m e:
jums Latvijas 21. oktobra n
par partizānu kustību Baltija .
no laikraksta ,.Weltpresse^ kas [i^
šīs ziņas avotu at^mē aģentūru
Pipniecība-
'"em.
i;';
• . ' i •
•i
^ ^ ^ ^ ^
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^