Bavarijas Latviesu vestnesis, May 13, 1947

              dii ^ vMim tes^ii* poltditt» itrid-n
i ^ im stolota»; Didllto im
stiiiirgtam^ tot»ildtt mani itstljt
piitfsl si^itrfdnsmi m piti pir
^ j ^ m t a m l katoUiki tldba Dii-'
c^tSJI, j kas atvadäs no lauläti
dmiga» mtm, mSm vai ti!S|a
btiSi irf no eavidm bSmiimt vaf
manit, aav augati ikolo^ vtql sakata
ar gr^tlHcam klddbu, mmvi*
ifi tomSt «k äcatdti im saprotami
ixmm, kä taa lesi^iami, k liata
^ näniba tm pUnigi ^atdm Si§ vis-tytea
a ^ J katoju diivtielb^ vitilo
Par laimi katoU^ms jiav vian!»
$ ^ iida ap&i lätöSi. Frotasten-tiam
tm fUUi^ lldsttkua ajoii ips*
VL B^4zBm ^du attlatlbt tomir
rMIiti^» k i iiiasin' vai kids no iiem
Ittasteki^ i p ^ m n ^ i jactnatiaa ar
mtmsmu mmu latakmas plaiu*
ma iäi^i. tipSc nav saiadlianäs» ka
vliuri ktir iodliiiElrofii ar panäku*
miim veiaa aissitavittaa prtt^ ausmt»
miam» $H katoit ir pirmi viat|.
' Taa daudioa ;ada labrlAit SatoU«
viimaa .teSll, aav iSk aotaiktl Hostl-lidtas
pret Dtavir aaatataejlm dik
taturäm. k l eitaa yolt0skBa apviani
tms* K&di Iru< dlplomEti, kai agrSk
Ula sadraudiijlai ar tagtdajo pävaa*
ttt, kad taa bija mlnistra amatl
män §0 apstäkli izskaidroja/ Vlrfi
mmk, ka torii2§jaia kardinaila
P^mi, runl jot pat llm liatam, viqiam
teids; »Hitlars un Musolinl pa§u
arprlta polltikas d§l noteiktl agrik
vai velSk al»lfi8 bolS; nevlens vipi
nenlrdzfvos nakoioa 15 vai 20 gadus*
Pilnigi citädp licta ar komflnismti
Tas* vlsmaz näkamo simts gadu läi­kin
paliks basmfcas bistamakais le
nai^niekd. TSpec Sodien tnump ja
taupa 8t)aki» lal bOtu piatlakami spa
ka tstai ^ala ctnai/'
Udz Slm. äkiejt. attlstlba tleSam
, apstiprlna SBdtt pravietojumu un
' grtitl apstrldet, ka katolu bazftlcal
,neb«u vaira ptetlekftml daudz^spi-ka.
turplnat ctou pret komOnismu.
'Skaidfs» ka pie ladas katolu ba2
nloas nostajas 0ret Azl]as varam»
ötra vara, kas lodlenclnas pret S!m
varäm — .Amerika — automatiskl
appvar tuvinaSanoi Vatikanam; fit
tuViniiäanaa noria daii4t. .Ta notldc
atturfga* bet tom@r naparpnrtamB
Vatlkäna, dlplomltljaa sadarbB ar
A$V ärlietu mlniatriju vdaud^os at-
^viikös Jautaiumos. T3iak ta no-tf^
tada vaiae. ka savi^otas\vai
atta.katoli Sbdian lekänolltlka atbal-to$
vlrus« no kurtam sagaldlma
a&tlva WtM prat komflnlsmu. Ari
ASV katöli pail lotl ap:dnlgl un
anerliski darbojas, lai tie klQtu par
i^Uv ar ko biitu jari^inas jebku
fit amarika3;iu vaMIb?'
Rada loma Sai väral Savienotäs
•aistia jau iodiin. yisuzskatamak
paradaliaia toipa, ko amerikapu avi-m
lalkraksti veltl visam» kam
itökira u katoliem* do mtirtii ka
totu prtist^b. arol mons. Iina iz
ai;^ tektu, ka tagad eilvlea
a^Bkt^ ta pimaaimn^i latkmata
baigBa« kaa padarQa cUv6kU
viau Uffitt mani.
ito pimdzim vSsturidka Ubt^L
aBvt;*^ pa^dro Slna^ ^,Qttia
k& ^uli^ pulkitanlit ta arl 1
NrBUiiaa aan^i mtm^a tumsB räd.
btiu» Jo t i i ii^) darboliia vienlgl
sabiadrlbi, kuras pamats moräle/'
Par mUsu laikan otso Helo liatie-aibu
Sins uzakata faktu« ka mes no­teiktl
eaam aienlkuii dvlllzadjas
ticibaa laikmeta befgaxti. ,^aunals
lalkmata, .kurfi teejam,** saka fims,
i4r etlvac^ v&turaa rellliikB tm.**
Bet tm nrelliJdaka'' Sfns nesaprot
via apstaklt, ka dlvlka a^eztoa pie
3itva« bet.gan tikai kB vlenaldzlbas
beigaifiret absolOto* Vip! aednar
^0 lodienaa elnas nenortainades
koloniiu. likStöiosdlo Hk^Om. bet gan
dlvlku dv&ielu da Ctlv^ sadalT-dea
divBa .tlelbäa: Dleva dlvlkos
un dlvlkos dlevoa; ta Dleva eilvS-koa,
kas pata kluva d l v ^ , un tais
dlvekos, kaa paSi ml paee} nar die-vlem;
Kristiua brBlc^ un bieArc^, kaa
ap\ieno]a8 antlkrista 2lm8/'
PSe Stoa domBnt velna l2likloties
par llelfiko dlvSku draugu un runa-iot
par mieru, bagatibu un pärpil*
nibu. bet visa tajä nebfllot vis saska-im
HdÄekJi tuvoties Dievam, bet
vlealgi pafcnSrki Vetoa IzplatKot
melua, ka dlvlkl hevai' klflt labBki,
kamer aabledrlba aav labaka. Vip!
pamodlnBlot egoimnu ka nBkamBs
revclfldjas eUu* Vip! veldnBlot d
fagUJB tm » l a d r i^ m pira..
idzl noteica eenu malzeL Maiinieki
a^brfkst^ja vairik pelntt kB liV^
M Uiuma bUar vairBk kB 800
gadua
Stttd^tt plrma AngliJB, p l .
fdplgäa ilkdtumu kaatu parbaudesi
aovirtila, kt ©pmSram me no kat»
miia^ kliipi alimit proJBm.
Vlim daitoii^ 1911. g. pitija sB
ftri&aidu biribas v§r«bu; Ari Kit-lem
laiki milsei plelauca zinamu
kimi^ gpMriktttu akiidu dat
daumui
Paraduma atA^arittt malaes klalpu
ar miltiem plrma iCefianaa caiies no
vidudaiku aidieguma bcstBdft maid
lögt^ ApbB]^t§ malse fSc izcepäa-naa
smarSo apBdgBk ua tB valrf
kBrdiaa garfimgBJBJus.
Pic anglu likuma maiadekUi
kaa pBrdod viltotu maid» var sodit
ar. divam dienBm detuma. Turpr^
m tliVotBJtt» kas paniDd austeres
wm avara» yariedoddt Udz seiiem
mSa^enL ^ ,
BldlagS, AagUjB» pateretaji vienu
täiku sBkii ämemt maid ieceptäm
. etoiim un Uarakstiem «»miris**, ^c^-
g$]l8*< utt tdrBdUBs. ka fx^aiznieks
lebflvijia. savä k r i ^ vecua kapa ak-iiepuSy
kuru matdcsti Jespleduiies
iiaizes klaipos*
mm 00 >raa]as
lU
nätni« lai i^dzitu vlenlgi leroiu
fabrikantieni, kas ismaato daatnes
brinumu cita bdnuma ianfdaJtenal.
VipS pat runäSot par Kdstu un teik-lot.
ka tas bijia liOiakali „dlv&a^
kas iebkad dsIvoHs. VM UekulotB
cavgces ro^stlbä un^vistt brtVIbas| ^ p ^^jg ^
Ilfpr^^Äs^ " S ^ l Ä "ff S kiitivasanas
^t. Ä S?v^ S^r to s P««I«»6J^^ ^ t o i i virtaa il aa-
Pats netic uievam. Tiesi ar w, »^\iamJ^ ^JLA ^»^Uä^ts^ «M^ ym
pgc Stoa domäm. J8apvlei»Jas prtrt ^ffif j^KÄ ^^l^iST
Vieno ticlbu absdlötam ar Praktlato « • J ^ f f J « f . « «^
lecietibu pret dtfim reliÄlskäni ko- « ^tom taa atsno^irtnla» anglu
plbim. Tas atbilst amerikiou rak. ..^.^ A ^
sturam. Tai paää l aM rodas i e - L J J ^ Ä ? Ä 2 t t ^ .^S^
spaids. ka katoji, kaa Jau fcdien !S»^^Ä„f^ Sf^rtlSLJffiS.
taHäna iesleetles arvlenu vairiOtl™'^ paaaule k i WR«numt un inoi'
Amerikas oasaulea Dolitiski mialji.
T» vAr kiiit M r lilkMiu amert-1 l2P>'i»w »MP <Avi m kunibu da-
Jau §odlÄ ies^Jama koöstatit ^ htt auddttBtilam jaeBk. Bimam JB
rnäs äädas attfdlbas padmes, Bet ^ ^d lesplja vtJaddifB mIrB ua.vi<
iis oazimes noteikti petoa vairik ve-1 piepemamB veldB itkustlties,
ribas, jo.visturS gandriz aryitnu Ro- lotalBUei M0su auddnBiatias
ma^ pirtusi spScIg^a^maaifl^^ posts tas, ka vecBki vlji
kjat rotalu vQrtfbu tim bimi nerota-
Bjas, bet garldkojtts,
die trfeaugupö tgnm^
Bet drteievi pirtele w tedliddt*
laa ddpak ^^splnnii etoa* Auddnl
lanai lagadBi, lai t a imro atyigstaku
kategörijU d2told |im
darba, dhBlanu tm mSteUa Jattoi^
dilanas/ kultOrBto swto
nodroStoät ^v izikIrSJu ietdcmi.
BraaiUjas l a i k r a ^ Estado do
Slo Paulo" i^ata «^grantu lenBk-
§ana mQsu seme*' pla$i atreferitas
pag. gada decembra debates depu^
tatu kamerd par ImlgrBdju, kas dod
le^atu arl par turienea emifrantu
apstSc)iem un aabiedrlbas nosllpo-
Jumu. Deputati Pllnija Barr@tu (Bar-retp)
savB runa atsinls^ ka imigrä-djas
jautajums saistai ar Brazilijas
labklBjIbu un Ir delB aakarlbä ar
täs produkdju. ' Lai, gan Barretu
principa iestBjas .par imigradju^
vipi tomir vSrSas ari pret „neno-svfirtu
elementu uzbrukumlepi, kas
vilas redzat mfisu durvis atvartas
un grib, ka Bnemnieki pie mums
iecejotu." .
P@(r ta, ko runä, — teids Barritu
- un p§e ta, kas notiek BradlijB,
tieSam var rastles iespaids, ka mis
taisBmies atvBrt durvii vlslem tiem,
kas grlbetu mfls uzmeklBt, un iis
i^pal.ds var Ukt seotoBt, ka mUsu
zeme IsB lalkB parvertlsiea par
plalu toternadoneiu iedalvotfiju
masu depodtu. l ^ t to jace( stlngri
ieblldumi, jo imigrädjas probiamu
hedr&di atrlstoat tikai ar drdi, bet ir
dad loti avarigi jautBjumi, lai pa«
sargatu masu labklBjibu un vis^
mOsu aBdju.
RuhBjot par imigradju, pirmB
lietä, kas jBapaver, ir' transporta
jautajums. Ja gribam ievedt fir2em-nlekus,
tad kB to pavelkt, ja mums
nav pietiekama daudzumB ku|!u un
i^av arl dtu labu un Btru ^transporta
lespSjut JBet transporta jautajums
atklBj vSl dtu \(M svarlgu lietu:
kB panfikt, ka Imigränts justos labi
diezgan ilgajBc^B <apm. 21 diena
ret).. Mums pilnigi jBnoraida
vecB .dstBma, pBe kuraa imigrantus
veda kB kaujamos loptis, llekot tiem
dest vlsadas neartlbas^ ta ka tie
nonBca m&su aemS ar noiplestlbas
jQtam arl attlecibB ua nBkotni, kas
tos te lagaidlja*
BatxBtu bea transporta udaboju
^iem prasa arl, lai iece)otaji butu
informlti par dzlves apstBk)iem, kas
tos sagaida, lai tiem bQtu vismaz
dem^tBras portuga)u valodaa dna
Otra svariga lietä teids ^Bar­ritu
— ir emigrantu skaits. ManB
itata (San Paula tulkot.), piemB^
ram, ir )audis, kas apgalvo, ka ne-piedelams
steiddgl uzpemt vienu
mQjonu peraonu. ati, turpretim, at-zbt,
ka a^ 200.0(K> personu uznem-
Sanu varBtu atridnBt visu darba
trOkumu mUsu StBta. Tas rlda, ka
valdlbd visdrlzBka lalka jBnoskaidrd
kopSjals darba rokii vajadzibas jau
tfijunus vlsos mOsu divdesmit fitatos.
Barritu arl pid)ildls, ka ImlgrBdjafi
jautajums ^sot atkarlga no pasauia
valdoifis konjuktOras. Lida stila
tadgi|d}as i^änu ar pallaik doto
konjuKtpru nevarot reBUzIt, vii
neesot nekBdu {»udtlvu un konkrBtu
iemedu« lai.tB kaut ko mii(toatu.
Treia lietä» ko pasvitro Barretu)
ir profesionaia idase, Eiot iaurslr-digi
laudis, kas prasot, lai ielaii ti
kai lauks^adniekus. Kaut gan par
vajaddbu ievest lauksträdniekus
neesot nekadu Saubu un bQtu k^uda,
ja apgrutinatu lädu dlveku iece}c
äaim, bet esot ari jaatrisma probll
ma, lai Eiropä savervetie darba dl-va$
i, attransportett Bradlijä, neizS-
^^irtos koncentreties pii^täs, nevel§-
damies iet uz laukiem. Imigrantu
nomettoaSana tap§c nokärtojama
tilda veida, Id Jaukos novietotie paSi
nevBietos doties uz pilsetam.
Deputats Dalora de £ndrade ietd-ds
radit noteikumus, kas ixnigran-tiem
liegtu mainit nodarbokmos, ko
tie izvelejudes izce}oJot, liekot vi-piem
stradat desmit gadus izveiatajä
nozare. S& deputits ad iebUdis, ka
imigranti bieil näkot par sU^ädnie-dienB
skolaa rotalu un sporta la
m§« Id lldzdalltos jaunieSu prie'
vai ted te bOtu p c ^ ^utas ddvi
Vai tas launuma, kaa jBaplterot
SiMnrta isot iarädllies par nem'
apturlt alkobola ua tabakas pa
pleaugtamu. H au bQtu patled
rik augata praslba no mflsu tku
jaualpB sportä. Vd tad nu P6
t&p§e aeSQi^.un nesmSkts, ka
ala partds aodarbotiea ar gpo
Pai&goii;^ pazbtams kompensl
laa ]ldden& Ja gribam kBdu k
iibu atdearot, tad jBdod kas k'
vietB. Sports hu §e bfitu viens
dattda un dalBdam k
Ta8u aeaimlr8ldm,tka ar
aodarbojaa tikat aiedga tautas
hifn aavtr dapit atbildigu par
rBJo pil^tt grBkiem, Aufom
metuma apu^rtambOtu pamatots^
atgi tad, Ja plerBdltoa, ka «pc
ai»dadfis ictplba un smSkBSäna
kiem vd tedmi&i^ darblnl&iem. ^®]^* grfltibu pBrvarlg^s
bet driz atmetot ib aalarterflaaos un cejilamies panBkt,
kjöstot par daSadiem staiijnlekiemlH^^^^
Ta Bradlljd allaS rodoties jauaaa g™™^^^^^^ ^^iSflST grUtlbas darba roku aagBdS 1 E®" vtdltas sacenslbas — siK>rtu.
J Ä Ä Ä Ä t ä:
nevManvi. Ari vii^u darba metodea ^ S K ^ ^ S Ä brazUieSiem mt ntoimemamaa; Sf ^ 1 ? ^ '"fJP'* ^ morHIftl
un nabadziga raee nevarot 4<rt bSusa sStr BdniekuB. I«zolatslellk JuännEotrl tdBato-tt L»t"*o^«^?f"^^^ '>^^P?^»'»"^ f« e^saJm« - p^le.v^ir„ilj„uM„„M„
teieia deputats, kaa prot ua grib g^^^J^rttb^ tSdas.
strädfit, cUv§ku8. kfun Ir dai«)a dli-P"J*'" ,^0, kas nojdt
olpllna un kaa »eaSk us BmOlJu ™S J Ä ^ Ä . ^ - ^ ^ wieca<! dei I""".' ^ PlMKaltu plmaJBm,. W ntt
Ä b Ä Sr-pu^;!'"^'" PulcSJaa^Ä^u. k.-- zemea ar lielu rQpniecibas poten-oiaiu,
plem., Ani^ja, Frandja un
pat Beli^ja. kam steidzaml vajadzi-gas
darba rokäs un specijIBUstl. Bet
arl BrazlUjal vajadzlgaa dafba tp*
kas un spedllistl. TB nu izridoties, 1 Recenzenta vei jo]?rolBm domB, ka
ka Imlgrantu legflSana» Jautllums Ir Dravnieka litprättoas vesture piina
Sruts jautajums un ka valdlbai jB- neakaidrlbSm, pBrpraturalem un ne-pievSrS
v6rlba ari dlplomBtiJai, savs pBrdomfitiem formulSjumiem. Be-imigrlcljas
plBns jäorganlzl saskanB cenzents nav „päcflk cltUi mdtiejls
ar dotibSm, un jBatrist, ka tas galy vietas, kur piekertiea vatedai". Stila
galfi ir atkarlgs no Brzemju palldzi- ne^aidrlbas grBmaitS aastopamas
baa un zinBmu Elropas valdibu la- vai katrä lapas pusS. Dravnleläi
bSs gribds. ' srBmata pretendB bOt mBcIbaa grB-
' Deputats Kempuss VlrgSrs Iztelcia J^ata. mOtiu gramatfl » Ipp.
domas, ka nebatu prBtlgi, ka trans- »e^I^n^lrll^.aaBrÄUt 1. un 8. Ipp.
porta un nometlnfiSanas pQles gultos IBdii «utorajylelas ap-uz
valdlbas pleclem. VlnS nörädljls strfidfijumu tad art nostBjlea tecen-ari,
ka BrazlUJfi cUvBkl no lauku ««"t».
joslBm beg uz lielajBm pilsStäm, Autors atl^ilde reeenzentam runS
radldami ar to launumus nBcljal/ Pa>^ paionu parauglem tautas dziei-
Täpec jaunos imigrantus vipi letai-lmBs. Vai veselaa lautas dzieämas
cis nometinBt zemes iekSienS. 1 btltu sacerBtas paionos? Tafiu tie lal-
OpozlclohSräs partyaa deputSts f.^ J«f «P»»^
plJvlSSSÄ&aSfJtkJT^^ Tagad 'J^J" ^
dläot Imigrantus. tad Imlgrantu ma- S^irÄÄ^^^S^^S^r sas ieäot uz, lauklem, bet .apstSkll,
kas tur valdot, likiot »iem ^Mestles J»»,?*^»
atprftal ua pllsStSm, kB tas jau no- aPSaivpjumam, ka dafcWn
tlcis. TBdSJ nepiecieSamfik par visu JlSS?" ffiÄ?, dtu esot uz laukiem radIt tfidus ap- Ä ^^^SLtT^^^rjR
stBkJus, kas salstltu dlvekus pie ze- r*rr«^ Ti'.^ "*
mes, ka tie nevBlStos dotl6s uz «le- »O* daktllos, otra » o Ä a J o s^
mejaustrumlem, uz San Faulu. aP- S,"K^,ffi?J;»M*^
stäklus, kas äiem laukstradnlekiem »"T^f,• «P*^^^^
patieäam. lautu progres6t. J B l i k v i - ^ ^ /^.f**" "
d6jot vecäs lepdBlBs attiecibas muii- ^i^Ä^H^' C '^iS!?*' «.J.
nleku pärvaldltajfis lauksaimnied- J » « « f Ä
bfis (fazendSs), järadöt Jauna voida ®"*?^ V^. Pidu no fflpo-rafoianM
S ä k U uT laSnT n™ **** ^ ^ tOsamM,
dlbinot tur ar vaMs tinansläli tedi-l
nisku pallddbiT dkgruntnlecibas ^ «^^ Paf ^.^V"^®™?» ^if^rS
mdlvaezksi atieiLääime csnds,taitso.sr kpire^ z^em es^ un4 I n^ep2ad1cddÄro,Ä,kaa^ ir™ paattpSldaM, lait ga^n
at^autu tiem tapt par jaunu bagati­bu
avptu. Sis deputats pas-vlttoji^
ka agrärreformu nedrlk-stetu
v6ikt tikat imigrantu lab^ bet
tä jäpanBkot, ari braallleiu strld-
Ueka labä.
Deputats Uhu Kameiru noradijis,
ka iedzlvotäju aizplUSana, dktai tB
skafot deme)austrumu strBdniekus,
kas tur ieradufiies sakarB ar lie-lajiem
sausuma periodiem, pamato-joties
uz to, ka bradlieäu strBdnieki
neesot iesakiiLoti zeme, ko vipi kopj.
Tipac arl strBdnieki delBk nepie-saistoties
tBm vietBm, kur vipua no-sata.
Ari Viena no ddvea («ardalbas
pieaugäanas iemesliem pilsBtas W3X
imigranti, kas preteji savam cela
merlpm iekSzemB, apmetotles gal-vaspllsata.
Tur jau daudd IdcBli esot
nevls brazilieiu, bet Brzemnleku
IpaSumä un tie izmantojot brazilieti
— razotaju, padaridami ta dilvl jo
därgu.
Sporta ^ vato^ pie stu
tiaa^ aeVdkffilk TB ir patiasa
l ^ d i ^ bet vd Bo vatoi) varBtu
kram aiN^rtamf (klvenda d*
masvddlgal atudijur nebeiglamd
laikam bUa taa apstBkUdr ka
ruma atudeatu atradBs darbfii
dijBm aeatUka lalka, tiet dai _
aebija är toten^s studtjis Mgti
stBvoklia darba dJgiB bija ]au
droSinati.' Dieagtn lidu prr
atudSjoio praalja ari uaddva up
sBda vdda Idddlba. Vatbftt m
dala valnas^ariaporta
tak ^portam ^ea uäkraut
va^tm ir pbspnBjums.
lon^em Q^orta neesot aekS
daljid. Vai to var apgdvotT
tak padaa par epljl^em ua
mlem laudbn* tto kas dna,
batu vipu Uktenis, ja tli fidikt
gerigi nebfitu tvirtlnBti ^portl
saeenafbBa.
KBpt gatemas katoa vd
pa sporta laukumui Sekmlgl m
ties un ^rddaatlia krtetaBi'.
apais ir^ iotl4abi savienojamai
tas. VipBm taiani Jllet roku m'
Cllviks ir miesa un gara, b i bat
abi Ile aspekti katra savu tiisu,
iznBkums Mts vislabBkds.
TBdaa au bQtu dcolotaja
Tas, protoma, aeapgsi pama
ka tagadBJS aoumtrkll jBdomB
pirms par ekdstepcei iaipD
Otra dienB pSo patölstu atrai'
tb labi sapratldm.
.Skolotafs.Augusta Budltia
Slo divi vBrdi Uetoti viena jldziena
apzImHand. Tami viaam klBt vH
nepatlkamfia iespieduma k)fldai, kur
pedaa vietä lasBm dlpodijul
Beeenzintam ir iebUdumi ari pret
autora ^Uoras lormulBjumu, tBpat
ir iebiUlumi pret epiforu: »jki ba-gBta,
kas bagata, Priede, egle tB ba-gBta".
PoMkBs par epiforu sauc
v i e z ^ vBrdu atklLrtojumu r i n -
das vd taikuma beigBs. At-kBrtojuma
figOru ir diezgan daudz,
un katrai no tBm arl ^va ao^u-kums.
Rakstot: »Odeni varija ^ylurBt
DaugavB, ja iednm tajB mietu vd
pfirstiepa pBri sa^u dztoaru*" ua ne-mtoot,
ka i ds., kurB §adas izdarlbaa
mtoitas, Isieni ir aslna vBrdi,^ var
maldinBt skolinu, ka.maj^i^aia da
rljums tieSam sdstlis ar Qdens ap-tur
§3anu DaugavB.
Izskaidrot vienaduimu abos pirma-jos
katljdsmos ar to, ka tie sarakstlti
vienk dialekta, ir aiOvL Katk•.«iI MMI* s
lasltaju pärsteida ae tik dauda
nSdums valodB kB vienBdumii^ ba
eas termtooloAljB ua rsMIbas
mienos un lim vienBdumam ar
lektu nevar bat aekBda sakm
var Izdcaidrot tlkd ar jau agrtk
dibtoBtam tradldjBm arl bez
Sv^tajaa baznicaä vidtBdjas
tokoUem. MtoBtie protokoU to
dcddrojumu atbalsta, tadBl tB
„tlkd ruaBiaaa".,
JTautBjumos par tlvreizBrn
Polkadorfa personu kopi A«
katoa pltljumieni. Zelferto Jau
vaira nav autoritate.
Autora savB atblldB saka, ka
vSsture vlspirmB un gdveaB
aplQko palu UterBtOru.** Ja
runa par UterBtOraa vBstures
nas objektu, tad autoräm b&tii JBiti
dcddro» kB vii^ lerol^So littrB
jSddenUe Vd tlkd ar dd]litert
Bet grBmataa sBkmaB aplQkott
rdiftldd un lingviatidd rsAtsti.
vieiu llterBtaraa vistures tra
UterBtOraa visturea pBUIanaa bb
tB ietver ari Idkmetu ideolo
rakstus. AticBpjoties no Bla
jas, autora atkBpjaa ari ao
ju prograaanas, bet grSaiata
rakstlta lletdlaaai akolfis.
Plrmais „Maias Viesr' IBN. g:
latvielu mltotofttju rdsatljla fr.
berga plaiBkB rakatB vairftM
nBjumos. AluaBna raMs
Vied*'iespiests vBIBk. Bea tda
latvielu mitototiju jau M. g. a.
gan plali rakrttjis Veeali St
un Liage. Ir MBlterp» ir 1^
abia lavoa rakstoa ismaatojuli
iipridd^os avotua.
Rii^nzanta aav aakur
autoram to, k6 viaB nav
nav domBjU telki Par to, kB
mto „sÄQdg&aa vietas
Raudupiete"*, Id lisdna IBda
kums: ^,ViQa (Baudupiete)
kad nomiis vecda saimnieiks, V
KBrli tad pems par iegStni, jo»
vecB MBlnieka ddedama, LI
n a domBja, ka tadaa majaa <9Q
lia var pagddit kBdua pdua."
taa nu butu vd Raudtq)ietes
atsta^^^^Jums, vai »zlmlgfikBs
novc ^, Skiat» aebtis tomir
nBts rocenzenta applvojums. ka
ir chaotisks un ne^protems*
Ari rec^aaentam nebija le^.
laikraksta aiarBdlt visas Pfi=E
debatajamBs vietas. Vipa- ndt»
nav bijia ne autoru nievBt, nOTtjg»
slavinBt, bet objektlvi raksturot 9^
matu kB UterBtOraa vBsturi im
clbas grBmata
& Hlof maait
i