1947-05-13-03 |
Previous | 3 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
|s?.K'c^")*J:sV's---. li.r ^^smi^ÄQvieto S iki' Ifu : iQ8l§ ^,atBeyiS^:u Istablnn as. var ijemt lidj <gm nm7' ••" • - 1% ,#J,8>gi|^e8U( v818k aa \i.s§s: strläalskleiiti i i s i j 'itossi^ pk' 2.' poiii " •'*'-|.}fiW,,j9gandrSi4i ... paSiero^':Angll ipini äufbu/' nobeidziil ''V. -) r«. |ii|&s un ir Wf • •fef Ä e n s no. tienraratH mmm ^MVoffr to, kas eMS IlTcLisdijl ja^ « «ollegt,:;ka ä e» "° ^o- 108. arogpft^ iöftatnl p a d a M 5 1». m-BslIngenä, Ha"»^^> rtel- maz »"sijiA: käm;..nöd8rb^n^atnif Cik vScidiem vei bijis hbu polTiiJfu pec Bismärkä? Ketaitt no Libätas stadjas ir Bis« un j^ara Viruma L piemi- Tandidzfgas statujas s^fp Jäin atrodag^ citäs väcu pil^- Uekas,, Ue akmens ^ganti ji^ ^1 no^augäs sveSajä pasaule: ka gdrdz 1^ varjaia' vScu imperlja äesmit giados vareja Ui sabrukt? tas'nSca9, ka feropas centrälä ts, kas, JJ^et, bija ^clbad, kartta- _ tm patvaldTbas iemiesojums, pa iviem lägiem vareja duiosä iegazt ^mes lodi un radit neizmeroja-cieianas. miljönu miljoniem? ktbllde meklejama väcu tautas po- Ittskä tälanta trukumä, vipas vado-m trulmna, tin.taöu reti käda tauta ms pagätnes kjudas pulejusi tik pamati^*' k§ väcieSi. Udz pat 1030. radiem parädfjäi^ sejumi pec seju-nieitt, kux: zina^nieki ar pazistamo mii röpibu uri pödantismu centäs iciklet, ka fsti säcies pasaules fi, Vlsi vhjl pul§jäs pierädit, ka ''ärtja «nav väinöjama*' karauzsäk-i^ ä. - Soreiz vairs Uz tädiem folian-letti nefiös ko ceret, Jo Hitlers pa- »p^las k0ru:uzsäkt tik kaili, lai ne-ienam närastos Saubu .par Väcijas raton Tomer^ HItters atkartoja Vi4 m tt k}Udu: ui^stätiies pret visu jsaidi . ' Savä grämatl' „ M ^ arojll" vii?S gan pasludii;i§jja vSlS- '\m iet kc^ä^ar Angliju^ bet draur jtiiaf vi«imlr vajaga divu: un iglijaf Hitlers hebija. pieijemams; Nesan käda ang^u avize pakave äs ie Hitlera savi^scdbas piedäväji^- Ar^jaj: Tähorädija, ka Hif- VacijQ, kas bija. pa^udfjij^ vtt pasaul^ nozlmi, nevareja vaii?s ^ piedergjqsi Au$trf)al«; TS Ir tä It ÄngHjai velams un vertigs. sa-tedx^ tais; Pavisam citäds, bijä stä- )kli3 §i gadu simte^a sSkumä, kad iUsbirijs un Cemberlenspiedäv^jäs koplgl ar Vaciju, lidz ar to dabigi femetot • Praiiciju uii Krievi Ju '"jiU liktenim,. Toreizr ^eizars Vi)ums kanclfers. Bflovs (Biilow) §o iribkSli^umu noraidlja . , Ja tas i^^.ple^emfs, ;ta$}, saprotaxns, pa* iuleäVSBtur^.bQfuiegaJusl pavisam ft§s;s}ledei -Vi}uzns IL, ka zinäms, bija ner-il, «impuli^vs,. nepastavigs. Mätes lis iin angiidcS äzivejs stila ap-ipSana viQu mudinäja iet kopä £ir m Päsäules valsts priekSro-- api^au^ "tm 1^äas atxni^ imarku atlaizot, to tuvinäja Kt:t$- Ijai. Psidiplögi atztrt, ka vipä Visu nglisko reize ,,mil§jis un nidis". Ivfi tikm^ i^värstijäs starp rietumu n austrumu carientaciju, kiamer no-ca ä^fiietäml neiespejamais — „Val-sapratäa ar Laci'' 'Ts!kä 1. |)asaule8 ka|*S beidzäs Vä-lai hesekmigi; tad sika meklet va^«^ liekus/kas pi6}ivuäi tai ,4esitrei* |ot'' kari., Republlkas laika publi-uzbruka ,Acäira kancleram" Bet-lim- Holvegam un toi^izejam itssekretäram .(ärUietu/mihistraii^) ;ovam, SeviSljd.asus pärmetumas Hidlja bijuäais' kanclers* fksts ,61- ko Vi}ums^bi|a ailaidis 1909, g. BOovä i^äves. ap 1930. iznäca atmipas 4 sejumos, kas sniedz laSu iedcattt ^^izariskäs Väcijää 1v3. Bllöva gr&matSm bija s^vä sensacionäls iespäids, jo täs )Ja, VQumu 11 k i nenosvertu valdnieka/ämatiun pavisain ne H^rotu pe^spnu. Asi vixfi pie- Ipja ari Betmaija un Jagova tuv "')U1914g.,&ieJaulot sabieidrot^äi IjÄi.nosutit Serbijai liktenlgo i5tu un pietdkt karu Krievijsd Francijai, lidz arko Itallja bija mbinäta no kopS t^§anas pienä^ t^a (aizsardzibas savienlbas) ar et kas notika? Trisdesmitajos ga- Väcijas vesturiskajä un. memu- Uteraturä .saceläs ista vetra, pie ^a pret |j:eizaru, bet Bilovu, aiz-tVQt Vilumu II. .un vii^ ka^a poli-us, Nj^vis Vilums, bet viiliä, pats, oys, esot. istais-vainigais Väcilas "iro^el BUoyam pärmeta nepatriö- ^> n^gbdigumu,: takt^ trukumii, cumu, nezinääanu un apzinätus tuyiitpjumus. kaut ari visi at:dna a arkärtlgo veödibu,. spejas, lomätiskas techiiikas pirmklasliu isanu un persohigo Sarmu. Vipa Ifatas »kaitejot. vaou prestiiaä öi§s". Täs .^eesot viciskas". izglitotais. ilggadigais ™i|t8..un kanciers BuoVs, ko ozi min par ^eizariskäs Väcijas ^i«o ieverojamäko valstsviru, tle-^ raksta rqmaniskä, varbut frah^ ^a gara. Vii^ nemil sausus ap*- ^jurnus pec citu väcie§u parauga attelo dzivi no sava viedokja — viijam gajis, raksljurojot persö- ' ^ tam näcies tikties un ap-us^ Kritiljd nu nonäca tiktäl, ka a Pa^mest Bilovam „sliktu stil^** „izglitibas trukumu". Uz-gribeja pilnigi iznicinät Bi-autora ispejas, Pat vipa runas W3u§as referentu sastaditas un tas iepriekS izmäcijies no gal- '^T^® J^^^^^^' tad referenti vac^eM vareja sastädit 'SvSciduÄ** nunas? Or tom§r ari objektlyäkas liecibas: piem,, Villijs Bekers plaSajä apcerejuma Jflrsts Bflovs uniAnglija" atzist. ka BHo-vam bijusf arkartigi augsta vispä-rejä izglitiba un vii^ifi to micejis ar! lietä likt Ärlietu mlnistrijas akti Uednot par B. lielo darba speju un to, ka vipS Bdz pedSjam turejis valsts grofeis savas rcAäs.) Ärzemniekam rievijus rodas jautä-jums: ja BHovs bija nespejigs nelie-tis, ka tad vii>§ 9 gadiis vareja turS-ties kanclera amatä, pie kam reidis-tags, partijas un prese to slavejä vienä slaveäanä? käpec tad neviens neredzeja, ka tieäi BHovs vainigs pie Väcijas izoläcijas un §ie „patriotr* neprotestöjapret vii;ia polltiku? Mums, kas esam piedzivojuSi va-cieSu „spohtäno noverSanos'* ho Hit-lera,. tagad k^ast saprotamäka ari §i väcu politiskas zinätnes un sabiedr yiskäs dör"'><^ k^im maina ap 1930. g .^ Tomer jäatzist,. ka väcu politiljLU, pat pa§u apdävinätäko raksturä tie- Säm ir daudz neizskaidrojamu lietu. Ari Bilpvs, visveikläkais no vlijiem, nav. brivs no grekiem, un cittautie-tim neizprotamas stulbenibas. Kaut gän btfa skaidri zinams, ka Krievija Austrijas. lejaukSanos Serbijä uz-skata par proyc^äciju, aktu publi-kädja pierMIja, ka Bflovs tä sauk-tSs Boshijas krizes laikä 1908. g. bija rakstijls vestniekam VinS Cirskiin, ka „mes nenobitos, ja Serbijas ka-ra^ valsti sadalitu starp Auströunga-riju un.Bulgäriju. Belgrade jau reiz Llnards Tauns Jämä sievä Vai bula dienä tu eji. Vai no murgaina sappa nK)sties, Tava dvesele un miesa Nu ka U2 dzirem sl& posties.' No maiguma liela Sirds kä Izmisusi, Savu slepo laimi Tä glabä klusi. Jaunas dzivibas brinums — He vipa tu kjaujies, Kad caur nakti irn dienu SpScam nejaustam ^aujies. Kas Supo un aizneä Tavu augumu jauno, No kura nu maiga un spiva Auglibas gairnia staro. Jonass Mlesni^ks patt necienlba pret citu suverenu tautu^ tlesibäm, kas izpaudäs Betma-pa- Hcflvega teiciena Anglijas vestniekam Ga§,enami914.g.,kaBeläJa8 neiträlitätes ligums ir tikal „papira lupatä", un ko Hitlers pierädija ik, uz soja . . Apdomigäku politlku pasaules kara priekävakarä bjätu bijis* grati sagaidit ar! no Bilova, jo 1918. g.. yipS rakstija Austrijas vesturnie^^ kam Fridjiangam, ka otra^ Balkänu kara beigäai Au^jäl vajadzejis oku- P9t. San^Saku un nodroäinät »^stlpru stävokli" pret Serbiju un MelnkalnL Bij.. dit^omäts Balkänos Römb^rgs aizräda, ka ap 1905. g. säkumu ar klusu vienoSanos Serbija ,4edaKta" austrie|u,.bet Bi^gSdJa^lfirteviari^t^ niesvÄjair^. Tomä? BUovajpfjibliis piedäbät Bid^rlju |rie sävienlba$ är Austriju, apsolot^tai serbu ^ terrlto-riju, kaut gan täda polTtika, sapro-tams, kaitinaja Krleviju. Bilovs 1905. g. apsveica ari Vijuma-Slifena plänu par lebrukfenu kara gadijumä Pran-cijä ca\Mr BeJÖJu. Tomer iespejams, ka Bilovam vipa veikliba bötu lidzejusi izSljiirejä bri<H uzmanigäk rikoties. Diplomätr, kas vadija- Väciju 1. kara laikä, at-z]( stami par istiem .stulbepiem. Valstssekretärs Jagovs kara pietei* kumu Krievijai, kas Väciju nostädfja ägresora. pipzicijä, motiveja är to, ka Slifena idäh^ par' ^divu frontu karu paredzejis vispirms' iebrukt Prancijä, bet to taöU/ neesot bijis iespejams izdarit „pie skaidräm de-besim,** täpec iepridcS vajadzejis uz-säkt karu pret Krieviju , , . Qeneräl- §täba priekSnieks Moltkö bijis pavisam saläuzts, kad vienu bridi llcies, ka karS draud izcelties tikai uz vienu pusi. Valsts sekretära biedrs un veläkais sekretärs Arturs Cim-mermanis, kas savä laikä nösutija neuzmanlgo dep^Su Meksikas valdi-bai, kura rezultätä Amerika iestäjäs kara, v§l 1931. g. raksta „Sud-deutsche Monatshefte", kä akcija pret Serbiju butu pagäjusi bez kara, ja tikai tä butu iesäkta äträk! Tä-tad pilnlga starptautisko tiesibu ig-noresana un polTt^'-^-'^'; pon'?telacijas neizpratne. Bez Bilova väcu vestiu'nieki at-zlme vei vienu si)ejigu ärpolitilp, kas varbut butu varejis karu noverst. Tas ir ärlietu «valstssekretärs Kider-lens- Vechters (Wächter), kas savä amatä sabija tikai no 1910—12, g., bet darbojäs par diplomatu jau Bilova laikä. Vipu apzime par „bru-talu", 4)et par „istu raksturu", pret-statä lokanajam Bilovam. Vipam esot bijusi gaiSa galva im godiga pärlieciba. K. biografs Zeks (Zädch) apgalvo, ka Marokas krizes likvi-däcija (1909. un 1911. g.) un Bosnijas aneksijas nokartoäana (1909. g.) bijis Kiderlena darbs. Ar pirmo vip§ no-mierinäjis Pranciju, ar otro Krieviju. Vip§ bijis ieguvis plaSu uzticibu är-zemes. Bet Bilova valstssekretärs S§ns (Schoen) noräda, ka 'Marokas lietu atrisinäjis vip§, Sens, vieas pats, bet Bosnijas jautäjumu kärtojis Öilovs kopä ar Kiderlenu un slep^n-padomnieku Holäteinu, ko vesela rinda autoru nosauc par patalo^sku raksturu, bet kas gandriz visu Vi> }uma laiku bija väcu ärpolitikas faktiskais vaditäjs. Väcijas stäyoklis pret Krieviju un rietumu sabiedro-tiem neuzlabojas ar! Kiderlena laikä, Tätad Väciia nespej mädties no kjödäml O. Liepip§ (Belgas) Ne, ta nebija. nduLda läga gaisma, kas näca no täs, un paSi vipiy kas tur kustejas Sai sarkanajä dOmaka, man izskatgäs kä r e g ^ spokL Vai visi vipi bija apauguSi bardäm un nobrupojuSies dundem, krameni<^ lesmiem. Ne, tä nebija kapu svetku tauta. Tä bija käda syeSa, drausmiga tauta, kuras es ne-pazinu, bet kura matni varen intere-seja, jo tä jau bija tä Jaunä pasau- Iq. Es gan biju visu jauno iedomä-jies skaist^u un glitu, bet tur nekä nevareja darit ja SI jaunä pasaule izskatijäs jlrausmlgau Täda jau lai-kam vipa bus bijuisi, jo tagad jau mes vipu skatäm p<^c 50 gadiem un redzam, ka täs darbus pavada asinis. Ziemas vidu säkä lldist baumas par meino sotpu. Kas til bija? Man ar-vienu tä telojäs kä §is jaunäs pa*^ saules avängards, b€^t kas isti tä bi- Pilsonim, ja vipS grib but kärtigs pilsonis, nemitlgi jäcinäs par jaunäm darba uzvaräm, darba railbas cel-. Sanu un. jaunu raioSanas papemienu apguSanu. Ne pilsopiem vien, bet äri pärvietötäm-personäm liesmaini vajaga ar isti diplsku dedzibu clni-ties par aizspriedutou sagrävi un 250 procentigu normu pärsniegäanu. Se-viS^:! svarigair jaunä gimenes där-zipu gralika ieveroiana. Mineäu piemeru. ^Kleinkecas no-metues kollektivs jaU var zipot par pirmajäm uzvaräm, Jau tulit päc tam, kad 9^därzpi!rorgi (Qimenes därsripu pifmorganizätori) bija ^ vu uzdevumu ar plaSu masu izskaidro- Sapas darbu veikuSi, radäs pirmie toedennleki. Divi ietrieca mieti-pus därzipu sturos, treSais gräb^a katu tuväkäs barakas logä. Tagad, kad saule jau k}uvis tik sUts, ka^DC (Diplaced Children) akraida pa lauku kreklipä vien, ir ari ^avs pirmais Macfaanovietis. ^Tas ir agron^jas students, kas izsejis 318 gurl^u seklas uz puskvadrät"^ metru lielas därza platlbas. Täde-jädi vipS pärsxidedzis parasto gur^u izselanas normu par 15.900 procen-tiem. Ir ari savs novators darba tedmi-kas uzlaboäanä, kas dos ieverojamu st^idu dlpis^ai, patniecIbaL Tasie-sSjia iadisus, 'bet air se^km^u Msti-iatias kampapu^pänäds tö,.!^' izcB-guSas diUes. 'T^ä ka radfss lietojäms tikai piekoSanai pie säls, bet dille lietojama ir pie veiiem, ir gur^jai skäbeSanai, SI darba uzvara ir izcils sasniegums clpä par pirmäs nepiecie- §amibas pateripa prefiu sagädes no* droSinäSanu ce}ä uz dipisko masu labkläjlbas celSanu. Ir #nenes därzipu piecmeneSäde ari savi trdkuml Atkläsim tos ar nesaudztgu dipisku paSkritiku. Viena därzipä faäistiski elementi izmi-nu^ i burkänu dobes. Melnsimtnie-ciski sabotieri nav daius därzipus nemaz apsejuSi. Eseru vi^as izka-slji^ as.zirpu seklu.^ Visi Sie kaitetäji nesaudztg^ jäat-masko un jäpienaglo. Naglas no vietejäs > rupniecibas smagä kombi-näta metallur|;ijas bazes pienäks sa-dales planoSanas komisijä tuväkäs dienäs. Nepiedodama parädiba ir tä, ka pagäjuSä sestdienä feimenes därzipu malä bija pamesta apgäzta lejam-kanna ar udteL atSl^aiditiem pus-mäksllgiem mesliem. tJdens im mesli nedrikst tikt pamesti paSplusmei. Visi Sie fakti mudina tikai uz vei lieläku diplsku modrlbu. CieSäs rin-däs aiz saviem ^därzpirorgiem mes, Kleinkecas nometnes kollektivs, sojojam pretim" jaunäm uzvaräm gurl^u laukoa un sagaidäm, ka ari citu nometpu kollektivi un Sunas ie-kjausies dipiskä sacensibä par v§l lieläkiem un vei sarkapäkien t n ä-tiem. Dlpltis L.. Qipadärzpirorga .a a^tprops unrabkors. Chxon Dzejnieka Kätja Skalbes piemipas fonds Stokholmä (Sigfriedsvägen 25, 1 tr. c/o R LegzdipS, Stokliolm) iz-devis l^glu motivu pastkarSu seriju ar dzejnieka tekstiem. Fondam no-domä izdot 1 rakstu kräjumu par Skalbes otris emigräcijas dzives un darba' posmu Zviedrijä. Fonds skaidro ieg)ejas izdot ari dzejnieka piemipas almanadiu. Raduääs izre-dzes par Ziemas pasaku izdoäanu zviedru valodä kadä lielakä Zvied-rijas apgädä. Gellinieks Ingus Näruns saisUjies Hamburgas Nordwest Deutsdier Rundfunk simfoniskajä or^estri par koncertmeistaru. ' Kopiga baltiesu mäkslas akate no-tiks Londonä 17. maijä. L. U. koristu un vecbiedru sanako sme notiks Eslingenä dziesmu svetku laikä 25. maijä. PieteikSanäs pie V. Gudrä bslingenä, MOJbergstr. 23 ja, tä i Sodien neziniu. Tä bija tikai mllnä sotpa un punkts. Tad pek- §pi, pic jaungada, kad tevs aizveda Kasparu uz pilsetas skolu, t^vabrä-lis Märds ar visu savu ^meni kä udeni iekrita. Cik vei nesen maja bija piina cilveku, nu mes atradämies visä Zviguru lieläjä maja tikal divi ar mäti. Tas nu vH nebija nekas,'bet ru-näja, ka tiem* krievi nodedzinot mäjas, kas atlävuSi noti,|jret sapulces. Tä runäja un stästija kurpnieks Zal^s, kas dzivoja kaimipu tiesä vippus lielcela. Maha mät€^ bija dikti sa-traukta, un seviS^ Itamdel, ka mäjä paSreiz nebija täva. Vipa mani sd-tija uz Ezerkalnu, lai otrs tevabrä-lis — krusttevs Kärlis pagläbtu un aizvestu mdsu zirgus. Kä Sodien es r^dzu: spid auksta asiemas saule pär Kuila kalnu, tikko ^rirs egiapas, bet aiz täs, pamale, kur atrodas BaiSi, cejas dumi mutujiem vien. Tas ir tälu, savi kilometri astopi, bet no Zviguru kalniem redz vai pus pasaules. N§, es zinu vei vairäk: tapat kä Sovakar täs mäjas aiz Kui^u kalna eglupas, aiz Lielmeia, deg, tä degs tepat äovakar masu Zviguri. Es brienu dzilU snieiju bez ceja, päri päkalnel, kur kädrek pret pavasari priedgs un liksms skreju Pakana pavadits ar tevabräja lugem. Bet toreiz bija dtädi, tojreiz bija s§rsn8 un pasaule gaiSa im balta, tagad sniegs irdens kä pelni un gai-si tumSi sarkaxxi, aalti, bet galve-nais: vakarS^ oicdedKinSs musu mäjas, miXsu 'ZVigun», kas man'tik ml* U un tuvi kä nekaa zemes virsö. Tur pagäjusi visa mana mu2a nele-^ verojamä dzive, bet nav vietas. kas .nesaistitu pie sevis imanu sirdi:Vve-caisozols, Pakana kaps, ganu celfc, aploks, pat tecila istabas priekää zem äbeles. Tur, un nekur citur, täi pagalmä rapoja reiz mazssunitis, tikko no kurvja izlikts; tur\un nekur citur, pavaJ^i, saulitei mir-dzbt. kä mazas tercikes skreja sikas urdsdpas. Tor bezdeliga Säväs päri, paljierdama knäbitl salmu savai ma-zai ligzdipai zem jumta, späres. Tur bija tik maigs, tik jauks un spirgts, tik zal§ mauripa! Tuir värtijos, skati-damies bezgaligäs un augstäs Dieva debesis. Ne, täs paäas bija ka Dievs, neizmerojamas un neaptveramas, spbias gaismas pilnas un tik Varenas kä vien var böt debesis. Tas bija tlk briesmigi; vakarä degs täs musu mäjas, värtisies kupedami bajkir« Cejä nav viegls, lal cik domas ka-vejas pie baigäs istenlbas, jo.^gäjejs jau nav nekäds lielals virs: iekrit dzijäkä kupenä un pazud. Tur märks, kur es gribeju reiz noslikt, tur purv-male, kur vasani täds skaists cel§, ka pa to vien iet grib^s, bet tagad Viena kupena, jo ce}§ ari tik käjU ceJipS, pa kuru stalgä ezerkalnieSi uz miisu mazä ciema veikölu pec säls, petrolejas,. serkodpiem. Tas ir vecs, bet mazs käjcelipS: pa to gä-juSas paaudze aiz paaudz§^ ne tik uz Ezerkalnu, bet ari uz i^viem, Ska-nullem, Ärpiem; nekad pa to nav braukts, jo cellpS iet pa eimalem im kräsmatäm, kur nezini vis, cik katrä vietä ve]§ sadzinis dzi^u sniegiL Tur atkal stäva piegäze, kur man jätiek augSä kä jumtä, tad noras, aizaugu-sas eglitem, pieputinätas sniegu snie-glem. Te reiz, es zinu, rapoja käds virs, päredies medus un karaSas un es to vedu pie daktera, bet tas pats, izkratijies träkä braudenä, kjuva ve-sels vienä rävienä bez visa daktera. Tik bija, kä daktera kungu uzcelu no rita miega, lal tas nospjautos par lielo karaSas edeju un maniknau-kl Ne, toreiz es pai- to nedusmoju: es domäju tik par vienu — Sovakar nodedzinäs musu mäju . . . Tad näk liels gravis, kas nekad tikpat kä ne-aizsalst, jo te jau näk Ezerkalna lik§oas: vesela mana bemu dienu pasaule, kura stäv stärks uz vienas käjas, stäv kä jau stärks un vero.' Saule jau no^musi aiz Kui^ kalna eglupas un regainas enas skrien aiz manis no täs par dzijo sniega kläju. Kad nu nosalis un nokusis no lielä gäjiena nonäku tevbrä^a Kärla mazajä mäjä, kura man §^et kä Edene sala un sniegä ar savu ugunskuru pavardä, tad varu tikko pai'unät. Tevabrälis Kärlis, kas spel§- jis vijoli, noliek to. un saka^^Apse-dies nu, delip, vai nu ta bOs, ka no* dedzinäs Zvigurus.** 2vlguri jaa ari vipa teva mäjas, un vipS mani. laU saprot N§, vipS saprot ne tik tnaai, bet visus, jo vb^ ir pati laipniba un mllestlba. Kä krusttevs Kärlis aizveda zirgus, ai tos pagläbtu Ezerkalna eglOpis, ^ es nezinu, es tik esmu atkal mi* jäs. M§8 vä|:ejam,. vä^jam ar mStt vieni baigäs ga{däs nakti, lidz pret ritu iekrttam smagfi miegä, vi»ms es. No rita, kad es mostos augSä; jau piina diena. Es gu}u un klaui^a un dzirdu, ka kurpnieks Za^s Uell is* tabä stästa: „Vakar gan ap(:§ruäied mui^ä, ka jäsuta krievu zaldäti no* dedzlnät Zvigurus, bet izrädljies, ks visi puldpos jau izsutlti m /dtäm mäjäm, un nu neviena faleva vairs» ko sutit Surp. Sodien visi jau aiz-gäjuSi uz Smilteni.*' Ne, Dievs nebija lemis, lai nudeg* tuvecä^viguru maja, kur bija dzl« muSas, strädäjuSas uh miruäas jau Cetras paaudzes, kas guleja PQ^ le<< jä, kapseta. Dievs bija lämis, lai käds no §is mäjas nekad to vairs neaizmirstu, lai visur un arvien vipft to atceretos un säpetu ar vlpas sä-pem, priecätos ar vipas priekiem, vai tä vei sitävetu savä vietä vai h^sti« vetu vairs Sai jaunajä pasauli. Ne, ne, vipa un atxnipas par to var gaist tikai reizS är to, kas vipu mli, ar visu to latvieSu mäju simbolu, kas reiz äbeles un oSos, kä mazäs kuplii dievu birzls druvu vidO, stäveja Iat« vleSu zeme. Tur dzivoja latvieSu tauta. Nu es atvilku elpu, un, kad mäti steidzäs man stästit to priekei vesti» es atbildeju: „Es jau zinu! |:s jau zinu!" Pateiclbas asaräs izpluzdama, vipa mani apkampä un spieda pie savas väjäs krQte. Nu gan patiesi mes bijäm gläbtL Ne, tagad vairs Kaspars.hezobotos par mäti. M^s bijäm gläbti no käda tumSa speka^ no käda rega, kas bre* ca pec asaräm un asinlm. Nejaukais! Bezdeligas ^aujas gar paspärni, strazdi dzded därzä. Idegi Supojas vejä smuldras lazdas därza malä, un rämi peld kä pukas paSos debesu zi* lajos augstumos balti mäkönlSi. At« kai pavasaris. Spo2s, mird^oSs zemes un debesu ärs. N§, tagad vairs nebija ne zimes ho ziemas tupisas, no regiem. Viss bija tirs, skaidrs,-Jauns. . , . Es esmu ganos Kuija kalna palejäi' kuBä pa ktöhiiem ved talsns kä 11- neals cel§ uz Qeviem. Te tam päri iet ne zvers, bet dlveks. Märds! Nudien Märcis! Mans Dievs, cik tur bija noslepu* mälnibas un savädas mistlkas zlpkä* reS: pä me2u klaipo cllveks.)kä za* l^ls, lapsa, vilks, bet dlveks... VipS klaipo vei ^tagad, un vipu medi gluä tapat kä zalj^i, lapsu, vilku... Vipu vaja kä zveru. Kä5 nn Mlndiene säkusies amerik^pu jos* las pirmäs väcu lilmas uzpemSaita* Fllma saucas „Starp vakardienu un ritdienu-*, reäsors ir Dr. Hiaralds Brauns, kas piedalljies ^ari manus« kripta izsträdäSanä. LIdzi darbojas vienai filmai neparasti liels„zvaig« 2pu" skaits: Viktors de. Kqva, Sibil* le Smlce, VInnija Markuse, ViUiJa Birgels, Viktors Stäls, BriÄs Ponto, Otto Vemike^ 21 gadu vecäiHilde-garde Knefa uc. Galvenas lomas t§« lotäjam de Kovam 81 ir 50. filmfi^ Filmu paredzets uzpemt 40 dienäs un oktobra säkumä jau nodot kinbteät* riem Fllma izmaksäs tikai 700.000 marku, par 30Vo letäk nekä lldzigas lilmas agräk, kuras sadärdzinSja pärraudziba no väcu valdibas puses. Berllnes valsts operä pirmo reid Vädjä uzvesta Rimsklja-Korsakova opera „Sadko". Amerikäpu un krievu .teätpj virs-nieku Starpa jau vairäkas nede}as notlkusl domu apmaipa par padomju rakstnieka Konstantina Simonova lugas ,JCrievu jautäjirnis" isörädiSanu Berllne. Amerikäpu iestädes to ne* uzskata par seviS^ gaumigu 2estu no krievu puses, jo higas arturs nevar veiclnät draudzlgas at-tiecibas abu valstu starpä. Lu-gä Simonovs telo kadu ameriklpts iumällstu, kuru vaja tautieSi par to, ka vipS savä grämatä attSlojis krie-vus par miermiligu tautu. Autord ari noräda uz anierikäpuap)rtndäm, kas velas jaunu karu. Lugu doml^ izrädit daudzäs padomju Joslas piV-setäs. Daii väcu aktierl atteikuSies lugä piedalities. Sv. Akvinas Toma akademijas Romä rikota dlskusljä-par eksisten^ ciälismu jezuitu profesors RenS Ar* nu izteica atzinumu. ka par eksis-tenciälisma dltstevu uzskatäms ne* vls Sartrs, bet 1855. g. miruäais däpu filozofs un mistllps Kirkegärds. kas meklejis ceju pie Dieva, iegremde-joties ^vi, bet ku^a specigä tieksme apvienoties ar Dievu sadurusiesar bezspecigu vipa nespeju Dievu sa-prast \
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 13, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-05-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470513 |
Description
Title | 1947-05-13-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
|s?.K'c^")*J:sV's---.
li.r
^^smi^ÄQvieto S iki'
Ifu :
iQ8l§
^,atBeyiS^:u Istablnn
as. var ijemt lidj |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-05-13-03