Bavarijas Latviesu vestnesis, October 9, 1948

              f ^
1948.
i
p
_1 nenociesšaavs i Sari^ u t m a .
ļtevietes tā, ka d.^'. ^aUi
J ^as Prūsijas oo^sttaLs piisē^^
H ?'lis nemanot icrs? •
1. bet pašamVaS? ^^^^
1 viņš sapņo n""^^^kai
pāviem ^-
y:eva_roka glāsta Var. „ ,
ķ virzās blīvā slen,^'"
11 mutti ar T w
• P i ^ katra S^^^^
i v putekļu māklT^^'^^-
Cilvēks, k^s •
K« i?a galvu? v7n"ff'
k bet ari labi. C t J^;
.augšā, lejā. Viņš
k a p vinu S tf^^^^^^
Npojās lielā mā a ' ^
k a s z^kas. viS J '^
bija labi un tīkaņi.r^''
[niamiņa? _ pg^j^ y _ •
p3urnu. Šūpoles apstā"^
lam. u n raugās savi t S
ķķes,_dārzi un mājar^ tefl^ ^^grt savās :
f .3ut, ka pasaide ap
tam pieder viņam, otra
ba«i. Bet tas vairs
ķ ^ i ^ . Viņ^ to i . pa.
fņa! Mārnilia! Varis
pards aug un plešas a,p vi-pj
ar sudrabotu gaismu
B paceļ savu sirmo galvu,
Varim un saka: Mes
Tadisim. Tagad dosMies
Mēs a!bi tādi spēka viri
caugs vēl trešais, gan īnes
māmiņu atradīsim!
'4 -SSill^^l?!/
I
- ^ 'f
il Varis
leizlaiž no
— vilciens,
'okām.: V^is;
I " } I
II
I
t i ^ a i ^ . uKam. varis
jauna runāt tēvf valodā
laibi Atbildēs gan vh}h\
ieži jauc bayāriešu vjirdus,
fiutājumus drī^ vien lizprot
ļukā no vienas pilsētas ot-las
nometnea uz otru;
is pēti b^gļu • sarakstus,
bet sievas vārda nekur
ii?i brauci pret ziemi^ļiem,
ret ziemeļiem/ m ; vasara
ceļa malās,
itbrauc lidz pašai jūrai
Liiā viņi klaiņo gar juras
ilgi viļņi, palo pie kijām.
\x dzenāšana dara lielu
Kaijas kliegdamas ienirst,
iebess atvaros, ar sjiviem
a nemierīgāku un slļ:umi-iamas
Strautmaļa sirdi,
ik divas sievietes/Viņas
i iioliekūšas un savā starpā
aādamās.
, ai2iskrēji9 tēvam talu
ļņus tvarstīdams, vii)s 15-
m pie kājām,
soļieip Strautmalisnak
letēm: :Nāk un —apstā-vietes
apistājas; ;
ikal acumirklis. Tad n§-
. viens otram gaļ'ām,. Cik
au gari vilcienāv gan sta-ā,
gan svešās pilsētas
Strautmalim ir licies: ta
et vienmēr tas izrādījies
niefin. viļņus dzenādams at-s'saņem
viņa rokas ^
' • • -' • '
lēs māmiņu atradlslrņr^^
Mm! - Varis atbild no-rosi.
I !
I
i
i i
- i
la Nora Drapče tagad ap-bbadiā,
kur Paguvusri*
darbnīcu. Bavārijas
rtāju mākslas kopas par^,
Itūi^ dalu no 17.--24
O^mākslinieces trimd^^
idi. Kicībaskomiteja^^
iriņš, dze niece Z. A;*^ , jVporulcs. Nometne
s laikā sarīkot; a^^^
fciema. -svētki
JIļIj eSnēiļezkema ndiezkeaio juampg.^ā d">s .,
[āks wi ilusttācijas^
;JAS" AB ^
Untsi + DM 0,50 r J - J par.
tinot uz.Sriemem un
puscenu. . ciuclinH)«i!"^
ta pieteikumi. ^r,-
rtdieņās un sestdīc»
LATVIA
Latviao Nevvspaper
Publisbed under EUGOM Civil
Affflirs DivisioD Authorisation
Saīnber UNDP 196. Publisher
and Editori Kārli? Rabacs,
OP Carap Kleinkōtz near
Cfinzburg/D. Printer: „Schwāb.
Volksbl." GQnzburg/D.. Bgm.-
Landni.-PI.7. Circulation:4000.'
Publisbed three t i n i M weekly.
Editorial office: Gūnzburg/Do.
Oo'rini!nis-Zirnmermaf.n-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 86 (191)
Piektdien, 1948. g. 9, okt,
iznāk tris > reize« nedēļā.
Izdevējs: BALK ozdevumā
Latvieša preses darbinieka sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs. vieto, k.
Liepa, redaktori: Bārda.
M. Caims. H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese r Gflnzburg-
Dc.; red.: Dominikus-Zimraer-mannstr.
2 (talr. 50). y apgr:
MarkfbL 25, (t. 84), spiest:
Bgm.-Landmann.-Pl. T (t 92)
Likvidētas apgabalu komitejas -
nākošo LCP vēlēs uz 2 gadiem
LCP SESIJAS LĒMUMI UN ATZINUMI
Fuldas latviešu nometnē 5. un 6. oktobri notika LCP 13. sesija, kurā
pieņēma iēmumus par pārkārtojumiem trimdas vadībā, atkārtoti iztir­zāja
emigrācijas jautājumu un apsprieda varbūtēju rīcību, kas var iz­raisīties
tālākā starptautisko^ notikumu attīstībā. Sesija atzina par liet­derīgu
likvidēt apgabalu komitejas, vietā izveidojot L C K territoHālo
pilnvarnieku institūtu. Nākošo LGP nolēma vēlēt uz 2 gadiem, ar piln­varu
laiku līdz 1950. g. 31. decembrim, Vēlēšanas notiks līdzšinējā
kārtībā, bet LCP pārstāvjus izrautlzīs apgabalu apjomā. likvidēja arī
LKPP, lūdzot Daugavas Vanagus uzņemties bij. karavīru un viņu pieJ-deri'go
aprūpi, Līdzšinējās pašpalīdzības nodevas vietā ar 1. Janv. pare­dzētas
iemaksas trimdas kopībai un makstātā j l saņems dalībnieku kartes.
. Jesij'u atklāja L C P priekšsēdis
j. C e 1 in s un sveica Fuldas nomet­nes
komitejas priekšsēdis P u r ē n s.
' LCK priekšsēdis H. K l a r k s ziņo-umā
par L C K darbību atzīmēja, ka
beidzot mūsu centrālās iestādes ie­guvušas
oficiālu IRO galvenā štāba
atzīšanu. Valūtas pārkārtojumi un
jamiie noteikumi par atvilkumiem
noal^:^in -prasījuši rio L C K ātru rī­cību'
un daudzus iesniegumus .un. ap­spriedes
štāb-JS. Saņemti sol"iumi ar
L novembri uzlabot afeas. Par. iz­dienu
solītas pakājes, bet DM^TO.-r-atvilkums
nav: revidējEirns;^.Daudzo
^ iesnie<u^niu.vi^nrf?;ais. ieguvums,-, ka
V DM 70,-"' atvilkums; nedrīkst'sastā­dīt
vairāk; k a ''pusi saYiemamas
• algas. I Ņotielc.vēi sarunas par p r i ­vāti
nociarbim't') atbrīvošanu no; D M
atvillvuma/ ' .;Vi'^i: jautājumi
^kārtoti vcieš'l sadarbībā:- a r p ā r ē j o -
' Baltiias tciutu ; p ā r s t ā v j i e r r l ' :
... :I;CP priekšsēdis ;'J. :M i e z i ; s "ziņo-
• a,lva: an^^ļu joslā 'saistīšana/ sardžu
:un transporta- vicnlĪDās sula vēl p l a -
•Jaku attīstību; ;§ī akcija n kā
. pMejais .glābiņš angļu .-joslas tautie-
• šiem,:jo pēc vaļvitas reformas: darba:
l03pr>'^ vi^ās :'ņo^
• ^as. .• J--^r'eiz mēģina:iekārtot k v a l i ­ficēto:
- r ) ē k u : pielīdzināšanu;: vācu
• / 'amatniekiem,• lai tad fnēģihātu. kon-,
:kurot vācu saimņiccībā. ^. Jpslā pirms'
naudas- reformas sociālās; palīdzības;
: :štOral<menSi bija ievērojamā? agrāko.
. iaikiv- uzkrātās un debl'oķētās :sumr
: mas; Klausot armijas darbinieku
ai Kanāda atsauks
omatisKos
Bādenbādenes:-raidītājs piektdienas
rītā ziņoja, ka Kanādas valdība paš­reiz
apsverot;; jautājumu;: v a i , nēat-
. saukt savus diplonaātiskos. pārstāvjus
no Padomju Savienības. Pēc jaunā
:Maskavas; rīkojuma :par. kustības
brīvības ierobežošanu ārzemju, sūt-niem:
un vēstniekiem, Karlādas pār-ji
nevarēšot veikt :$ayūš .pienā-ptavā.
paskaidi?ots, ka dip-
;ko pārstāvju atsaukšanā: ne­nozīmētu,
; k a : Kanāda pārtrauc at­tieksmes
ar Padomju Savienību. Tā
bii^ot vienīgi; „reāla-*; rīcība uz pa-j
auno rīkojurnu. lekām i z -
par pārstāvju ; atsaukšanu,
Kanādas valdība lūgšot Maskavu at-i^^^
t kustības ;' br^ivības ' ierobežbju-norādījumiem
un solījumiem, atli­kumu
RM 182.000 nesadalīja, bet
iemaksāja pārvērtēšanai,, kas tagad
notikusi bez priekšrocībām pēc vis­pārējiem
noteikumiem.
SŪDZĪBA LIDZ PĀVESTAM
A. T r a p ā n s ziņoja, ka rūpīgi i z ­veidotā
skolu sistēma angļu, joslā
apdraudēta. Rīkojums par Lībekas
un Gē.stachtas ģimnāzijas slēgšanu
nav atcelts. Angļu iestādes pārkāri
tojumus. motivē ar norādījumu, ka
nākošos 6 mēnešos notiks pastipri­nāta
izceļošana Un . angļu ,;jbslu;; atr
stāšot, puse no;visiem DP. Skolas tā­dēļ
esot' jākoncentrē, iekārtojot tās
lielākos centros ar internātiem. Paš­reizējā
starptautiskā stāvokļa ietek­mē
; vecāki /tomēr megrib šķirties no
^bērnieņi: un sūtīt to-s uz internātiem.
Sarūgtinājums . par / ģimnāzijas. slēg­šanu'Līl3ek.
ā biļis:;tik .lielsv ķ
cāki, nesazinoties ar centrālajām ie­stādēm,;
nosūtījuši protestus ; uz Zē--
nēvu, princesei Elīzabetei. un ;; pat
pāvestam. ; ; Jautājumu vel^ŗeiz; ap­spriedīs
• kontrolkomļsljas sēdē,'^pie­aicinot
arī DPpāVstāvjuš.''
Baltijas universltātfs; liktenis: no­dots
izlemšanai Anglijas, ārlietu; mi^
liistrijaj/.;.^'•.;,,;/•: :,/v -;:•' ^
Sagaidāma arī vēl; tālāka; nomet­ņu
pārvietošana;;
Cēllesnometnē:nesen no jauna.;iz-
^krīnēti 89 latvieši, ļzstumšanā noti
kusi / l o t i : apvainojošā;; veidā.; Pēc
•protesta yņo;Žeņēvas ; izsaukta; v i r s -
komisija ; un ziņojums, gaidāms .;10
oktobrī.; • Paskaidrots, k a D P aizvien
padoti drošības pārbaudei; Var6t i z -
škrīnēt arī; tos/, kas dzīvo nometnēs
un'nepiesakās vienā vai otrā;emigrā^
djas akcijā, gaidot sev izdevīgāku.
I.. Z u b ā . ņ s ziņoja, Ica franēu jos-;
IĶ ;sākat; ar i ; oktobri^ skolotājiem
v a i r s nemaksās algas.: Pagaidām
skolas gan rturpiņāsies, bet l a i izglī-^
iības; dārbs; neapsīķtuv jarōd līdzekļi
pabalstiem. Amerikāņu ;joslā skolu,
darbu v a r uzskatīt; par;: nodrošina
Al^u kopsumma gan' samazināta, bet
paši; skolotāji; savstaroēji atalgoju-.'
mā dalās.; Skolu, jautājumu kārto-,
šanā ;iielāku līdzdalību'sāk parādīt:
arī IRO; ĻCK^ izglītības^ņozare; riā-'
pējas, lai pēc izceļošanas; būtu va-,
jadzīgās mācību grāmatas: ābece,
iasāņaā; grāmata tautskolām, Latvijas
vēsture un ;ģeograf i ja.: ;Ļoti grūts -ir
studentu materiālais 'stāvoklis,; bet
arī; L C K trūkst līdzekļu: pabalstiem;
Studenti paši /;centīsies ; rast: savani:
palīdzības fondam līdzekļus, rīkojot
mantu lotereju. ; - ; ^
•• :-2.;;lpp.), ;•.:-;: :.:•;•
Tā padomju ārpolitiku ar pārakstu„Prātīgi Džo, ūdens baseinā pa­licis
ļoti maz•^ ilustrē ,,NewYorkHera Trlbuhe*^ karikatūrists.
\SV ne jauna apliecina
ka neatzīst Latvijas
anektēšanu
TRIMDAS BRIVO ARODBIEDRĪBU
CENTRA UZDEVUMI
„Brīvo arodbiedrību centi-^ksilā",
ko, kā jau ziņojām, 4. okļpbrī Pa­rīzē
nodibināja 10 Austrumeiropas
valstu pārstāvji, ar līdzekļiem at­balstīs
amerikāņu arodbiedrību sa-vienība
ALF.. Kā «rņo ,,New Yoŗk
Herald Tribime"; Parīzes korespon­dents,
A L F segs vairāk par pusi jau­nās
organizācijas budžeta, kas. gan
ir diezgan pieticīgs. Trimdas arod- •
biedrību centrs esot vēi'sts galveno­kārt
pret Pasaules arodbiedrību-fe­derāciju,
kas pilnīgi nonākusi komū-/
nistu rokās. Jaunajam centram mo-
.vālo atbalstu apsolījusi lielākā neko^,
mūnistlskā franču arodbiedrību fe­derācija
„ForceOuvri6re". Novē­rots,
ka Austrumeiropas valsttl
strādniekus trimdā mē|dna ^ pulcināt ^
pie sevis komunistu kontrolētā fran­ču
arodbiedrību savienība^. A r L m i t -j
ni trimdas arodbiedrību centram dod
„ForGe Ouvriēre", kuras telpās no­tika
arī centra dibināšanas) sapulce.;
Tajā piedalījās pavisam 50 dele­gātu
no Polijas, Ungāi'ījas, Bulgāri­jas,
Rimiāaijas, Igaunijas, Lietuvas,
Ditenvidslavijas, Vācijas, Latvijas i m ;
Ukrainas. Latviju, pēc minētā ko­respondenta
/ ziņām, pārstāvējis;
pirmskara arodbiedrību darbinieks
;Jānls.-'MķelsĢns;';.; ;:''";\^:^";;;'-'/;-^
; Jaunās organizācijas uzdevums būs
ņe vien pulcināt minēto valstu trim^
das strādniekus viņu emigrācijas
valstu nekomūništiskās arodbiedrī­bas,
bet arī izdarīt propagandu pa­domju
satelītvalstīs dii citādi at­balstīt
pagrīdes arodkustības šais
zemēs. Tūlīt pēc nodibināšanas; Brī­vo
arodbiedrību centrs eksilā pieņē-jo
Padomju
V un appiez
as
u 9
ma pret pasaules arodbiedrību fede­rāciju
vērstu rezolūciju, bet/Dien­vidslāvijas
pārstāvis Topalovičs ie­teica
tizņemt kontaktu / ar Maršala -
plāna arodbiedrību padomdevēju ko­miteju
pie >Maršala plāna organizā­cijas.
- Centra dibināšanas sapulcē
ļa klāt ari. Pasaules arodbiedrību
Drošības padomes trešdienas sēdē, kurā, pretēji iepriekšējiem pa- [federācijas novērotājs viceprezi-skaidrojiimiem,
tomēr klusu ciešot piedalījās arī Padoniju Savienības un dehtsSevenelles, gan ne ar vārdu
Ukrainas pārstāvji, ASV, Lielbritānijas un Francijas delegāti vēlreiz nepiedalīdamies pārrunās,
deklarēja savu valdību viedokli Berlīnes lietā, pēc kam padome Berlī- Ir zīmīgi, ka tai pašā laikā, kamēr
nes jautājuma debates pārtrauca uz nenoteiktu laiku, domājams, līdz viena no abām lielajām amerikāņu
sestdienai. Pa sēžu pārtraukuma laiku trīs rietumvalstu delegāti ap-1 arodbiedrību savienībām morāliski
spriedās par rezolūcijas iesniegšanu nākošajā Drošības padomes sēdē.
Tāpat Berlīnes problēmā tieši neieinteresēto pārējo sešu padomes lo­cekļu
— Kanādas, Ķīnas, Argentīnas, Kolumbijas, Sīrijas un Beļģijas
pārstāvji gatavojās iesniegt savu rezolūciju Berlīnes krīzes lieta.
ISS
^3 koridorā
zāks
PILSĒTAS APSILDĪŠANAI J . ^ I Z C E R T 50% P A R KU
•^i^gļu un amerikāņu iestādes. B e r -
ceturtdien iesniedza līdz šim
, ^^^^0 protestu pret padomjU.'pārkā-
^^J^iiem. gaisa koridorā,;; sarīkojot
• - plašus' aviātiiās manevrus un ap-
^i^audot satiksmi: Manevri • sākās;;ar
•pletņu lēcēju .vingrinājumiem. ;bet;
. hu^^ kombinētus• manevrus. ;oie-j^
loties zenītartileri\ai un jznlētņu
Ww .;,izdarot • •iznīcinātāju; un
;-''--Ovevu '<ruDu lidojumus un l i e -
'.^^ iiclmnonu klāja ieročus un k u s -
".^us mērķus. • •,
d.v^l^^"^''-^ ^^'-Isētas blokādi un pa-jj^^
ļiu iestāžu liegšanos ļaut ievest
':^ļ|namo .no padomju joslas, trīs
ļ-^^:mu sektoru militārās valdības
, : ^ [ atmina par vajadzīgu ceturt-c'.
iii l^''^?^ i'ikojumu, ka jāizcērt līdz
,'uļ ^^^šdaļas visu Berlīnes rietumu
^^oru mežu un līdz 50 proa visu
delegāts Džesupš -pēdējā sē­dē
pirms pārtraukuma pasvītroja
rietumvalstu tiesības uz palikšanu
Berlīnē. Turienes faktiskie apstākļi
jau pietiekami skaidri ,: apgaismoti;
rietumvalstu iesniegumā > Drošības
padomei uh tam pievienotajos do­kumentos.
,.Sie dokumenti ir patie­sības
/pierādījums,- par spīti visām
provokāciiāni,*' pāri .galdam skatīda-mies
uz: Višīnski, teica Džesups. A SV
valdība gatava; nekavējoties sasaukt;
ārlietu • ministru padomi, tikko būs
atcelta Berlīnes blokāde. Amerikā-,
nu. pārstāvja izteikumus atbalstīja
ari ;angļu delegāts Kedogens un fran­ču
pārstāvis Parodī.- .
Padomju Savienības delegāts V i -
šinskis pēc sēdes beigām liedzās iz­teikties,
bet beidzot paskaidroja:. ,.Es
jums savu viedokli vel nevaru: pa-bet
darīšu to atklātā debatē."
tā secina, k a padomju delegācija
tomēr piedalīsies Drošības padomes
tālākajās pārrunās par Berlīni.
; Domājams, ka rietumvalstu. izstrā­dātajā
rezolūcijā būs^ prasīti, ;, lai
Drošības padome uzaicinātu Padom­ju
' Savienību izbeigt Berlīnes blo­kādi,
pēc kam sasauktu ,,četru lie­lo"
ārlietu ministru padomi. Pārējo
sešu valstu ;rczolūcijā, ko laikam ie­sniegs
Argentīna, liekas, ari būs mek­lēts
kāds izlīdzinājuma ;;^eļš.:- Ar­gentīnas
/ariietūmdnistrām^^^.B^
ļam šinī jautājumā ceturtdien bija
apspriedes ar lielvalstu pārstāvjiem.
Bez tam U N delegātu aprindās cir­kulēja
runas,, it kā arī U N ģenerāl­sekretārs;
LI: ..un ^Austrālijas ārlietu
ministrs Ivets,: pašreizējais kopsa­pulces
prezidents, gatavojot kādu
starpniecības piedāvājumu četrām
lielvalMīm.;:.-;;; :......
: j A S V ārlietu ministram Maršalam
tuvākā' laikā Parīzē paredzēta tik­šanās
ar Zviedrijas ārlietu ministru
Undenu. Nedēļas sākumā . Maršals
jau apspriedās ar Dānijas ārlietu
ministru Rasmusenu. bet septembra
beigās-ar viņa norvēģu kollēgu L a n -
: Angļu; liberālais „Manchester Gu­ardian";
norāda, ka Drošības pado­mei,
pūloties tieši: ap Berlīnes jau­tājumu/
vēl nav bijis vaļas pievēr­sties
apstākļiem un notikumiem pā­rējā
krievu 6kupētajā Vācijas daļā.
Padomju Savienība savu okupācijas
joslu pārvēršot par imperiālistisku
koloniju. Turienes fabrikās ražojot
munīciju un lidmašīnas,. tā: rupji
pārkāpjot četru valstu stiagro nolī­gumu.
; Uz turieni krievi sūta Pa­ju;
Savienībā ..pārskolotos" vā-
(Beigas i Ipp.)
un ari • materiāli atbalsta •' trimdas
organizāciju, kurā piedalās; Latvija
un pārējās Baltijas valstis, A S V va
dība atradusi par derīgu no : jauna
apliecināt, ka tā neatzīst:Latvijas ie­kļaušanu
Padomju Savienībā. Ķā
zināms, Vašingtonas ārlietu mini.st'ri-;
ja pēc Latvijas sūtņa Dr. A; Bīlmaņa
nāves • 26. jūlijā paziņoja, ka turp­mākos
sakarus uzturēs ar lietvedi
; Anatolu Dinbergu,' atzīstot viņu par
Latvijas pārstāvi. Toreiz oficiālu
paziņojumu par to neizdeva, bet 4.
oktobrī, pēc septiņām nedēļām, šo,
Maršalā lēmuņiu:'paziņoja oficiāli,
saistot to ar secinājumu, ka. tas no
jauna apliecina jau zināmo A S V no­stāju
Latvijas anektēšanas lietā.
N Y H T
ai
Kadi juras spēki atrodas tielbritanilās rīaba ?
Kamēr Šajo pili Parīzē pie Apvienoto nāciju apspriežu galdiēiSu ar
pārtraukumiem turpinās polītiķu debates un sarunas aktuālo polītiško
sarežģījumu atrisināšanai, atsevišķas UN vals& savās mājās stiprina
aizsardzības spēkus, lai savu delegātu runām pie zaļā galda piešķirtu
lielāku svaru un reizē sagatavotos visām varbūtībām nākotnē. Šīs rosī­bas
centrā ir Rietumeiropas nodrošināšana un Amerikas militārā palī>^
dzība EiropaL
voku parkos, ielās un dārzos, lai
sagādātu ap 350.000 ciešmetru koku.
Piekto daļu no tiem izlietos būvme-cības,
vajadzībām, bet atlikums dos
iespēju katrai ģimenei rietumu sek­toros
. piešķirt ziemai 200 kg malkas.
: Trīs rietumu : seldoru • komandanti
apstiprinājuši /instrukciju. 14. no­vembrī
paredzētajām' pilsētas . paš­valdības
vēlēšanām; bet :padomju
komandants uz pilsētas maģistrāta
iesnieguma• vēl nav atbildējis. • / B e r ­līnes
. demokrātiskās partijas grib,
lai vēlēšanas,- par spīti šķēršļiem, to­mēr
notiktu paredzētajā termiņā,
kaut vai bez krievu - sektora/ piedalī­šanās.
:;
Amerikāņu militārā valdība / aiz­liegusi
Berlīnes filharmoniskajam
orķestrim koncertēt krievu kontro- g l . Pēc aģentūru ziņām, Maršals UN
lētajos radiofonos vai krievu atbal- sesijas laikā gribot pēc kārtas t i k -
stītās organizācijās padomju sektorā, tļies' internās apspriedēs ar visu R i e -
Izcilais orķestris drīz viesosies Ang-"
lijā. BBC, St, M
tum- un ZiemeļeirOļpas valstu ārlie­tu
ministriem.
: Britu admiralitāte, kā ziņo Loida
kuģniecības reģistrsesot devusi rī­kojumu
flotei būt vispārējā gatavī­bas
stāvoklī . „katrai ; varbūtībai".
Kāds admiralitātes pārstāvis gan pa­skaidrojis,'
ka ziņojums varot zīmē­ties
vienīgi uz rīkojumu par kuģu:
būvniecības un remontu paātrināša-riu
Minētā laikraksta korespondents
norāda, ka gandriz visi pēc kara iz­veidotie
jaunie ieroči esot jau ie-.'
montēti kuģos vai arī. gatavi tūļītē-
-jai iemontēšanai „vajadzības gadīju­mā".
Rodoties: šādai vajadzībai, no
modemiem bāzes kuģiem tūlīt va­rētu
pacelties. pēdējo modeļu lidma­šīnas,
spēcīgākie: iznīcinātāji varētu
iedarbināt: visjaunākā tipa zemūde­ņu
apkarošanas līdzekļus, tāpat va-^
rētu laist darbā vispēdēja laikā kon­struētas
mīnas un citus ieročus,;
,JMepieciešamības gadījumā" ad­miralitātes
rīcībā būtu 5 kaujas k u ­ģi,
23 lidmašīnu bāzes kuģi, 32 krei­seri,-
127 .iznīcinātāji, 181 fregate, 65
zemūdenes, 69 mīnu traleri un ap 240
citu kara kuģu. Bez tam impērij as
.•;:;;;/'-:-^^^
; Britu , iekšlietu ministrija ap­stiprinājusi;^
ziņu, ka Anglijā pār-traukta
kara laika pretgaisa aiz­sardzības
patvertņu nojauks aria;
īstenībā patvertņu • iznīcināšana
esot_ pārtraukta jau janvārī, bet
vietām darbi vēl .turpinājušies uz
īpašu;atļauju pamata, lai sagādā­tu
iedzīvotājiem darbu, ' Tagad,
pēc civilās aizsardzības iestāžu
pieprasījuma, anulētas arī šīs at­ļaujas,
un patvertņu likvidēšana
pilnīgi" izbeigta. NYHT "
• • \
•pārējās, sastāvdaļas varētu dot \\'el
2 bāzes kuģus,; 8 kreiserus, 26 izn1-
(Beigas 3. I j ^
mm