Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1948

              ii't
#11-
•I-^
i
1)^ ' 5' i
,1 I
i i i '
impisko spēļu^^^^ m
hu pasaules u
rekprciu b^^^
LIELISKI REZULTSTI VIEGLATLĒTIKĀ, PELDĒŠANA, SVARA
y :\:CHLSANA:UN-'RĪTEN.BRAUKŠANĀ .^::
a
Jūlijis sporta' pasāuk-i ir šogad visvaird.v
gaiiHtais • rrrēnesis/ kad Londonā sāksies
pēckara pirmās vasaras ^ olimpiskās • s p ē l t s.
Jau tagad.no visām pasaules malām, ziņo par
jauniem rekordiem un j ā c r r , ka Londonā rea­lizēsies
daži gluži ,. fantastiski -'.sasni.egurnī.
Tas vispirms sakāms . par vi e g ļ a t l ē >.
t i k a. ASV nēģeris - Herisons Dilards. 220
jardu barjērskrēļienā veica disianc^^^ 2^^^^ sek.,
?ar 0,1 s'ck. labojot oficiālo pasaules' rekordu;
icrbcris Mekkenlejs Ijamaika) skrēja ceturt-daļjūdzl
46,2 sek., pēdējās 3 nedēļās -jau otro
reizi pārspējot pasaules rekordu, kas ir 46,3
sekundes. Londonas /olimpisko spēļu uzvaras
favoriis maratonā": soms. ; Mike , Hītanens
. sasniedza pasaulesi. labāko . rezultātu 30 km
skrējienā: ~ / l st! 40 minv ..46,4 sek. Viņž
pārspēja pais savu rekordu par 3,4 sekun­dēm.
Amerikānim Klaidam Skotaiļi izdevās
atkārtot kopš 1936. g. /pastāvošo viņa tau­tieša
Forešta Tovna pasaules rekordu 110 m
barjerskrējienā (13,7 sek.). - (":ēchs . Emīls Ca-poiel;
s skrēja 5000 m 14 :L0,0 minūtēs. Tas ir
rezultāts, ko šogad vēl nav spējis neviens
ciis atlēts pasaulē. Jauns pasaules rekords
arī 80 ,m barjerskrējienā sievietēm; angļu
olimpiskā corība, . 19 g. v.- Meirēnā .Gardnere
veica disianci, 11,2 sek. Itālietes Testonī ofi­ciālais
pasaules rekords i r M , 3 sek. Reāli-;
zēti vēl vairāku' Eiropas valstu jauni rekordi.:
F r a n c i j ā — - M i i n s t n n e SOO m. 1:48,3 min. ;un
S!ade:;-Franca!s: ,,4:'V1500 m' lu :0f),4 ' ' m i n . : ;,
Zviedrijā N:lsons. lode. 15,94 m:/ Dānijā
Paulst;n:šV:5000 m- 14:32,6 .min^.: Par 'rekdrd-sasniegumiem
/ J ā z i ņ o -arī.. ,p:e i . d e š a h ā;.
;Jauns: pašliules i'ekords 100, jardu, pddi^šanā;
uz .ķŗuiirri ir. araērikāņai Boba Kovela 1 :04,u: ;
min. rezultāts. • Divi. jauni. Eiropas r e k o r d :,
r e a l i z ē j ā s ;' Budapeštā^ Ungārijas ;•; vienība
(Niski, . Siamari^'^ Kadass, . Mitro) - pcidēsa :,
4X200 kraulā: 8:57,8 min. Zviedru' .četrinieki -
līdzšinējais: -rekords' bija 9:00,5; min. .Bez :tiim
.Mitro veica 1000' m kraulā 12:48.4 min., la­bojot
.Tarisa (Francija) Eiropas 'rekordu^ :kiis,
•bija 12:57'G: min/ .'Arī 1500; m. k r a u l ā ;Mur\ļ/;^
p e l d ē j a / l i e l i s k ā laikā;.:- 19:22,0 minūtēs.:;Ei­ropas
meistars Roijs Romeins :<Anglija) veļca
200 'jardus uz: k r ū t īm 2:22,4 min.,; kas; ir
jauns Anglijas:;, rekords/;: Par./: fantastiskiem
rezultātiem dzirdam s v a r a - ; oe 1 š a n ā.
ASV smagā svara; rnelnais; pasaules 'čempiorp
Džons -Deviss olimpiskajā t r ī s c i ņ ā : sasniedzi/-
,465 kg kopsummu! Jauni - pasaules; rekordi ' ir
a r i : viņa. rezultāti atsijvišķajos celšanas.. vi;i:-:
dos
š
be
čiklists Džeks- Dupo . n o s t ā v o š a ^ starta, no­brauca
1 kilometru: l : 10,8 min. Tas ir. jaujrts
pasaules- rekords-amatieriem..
ari.: viņa. rezunati atscvisĶaļos ceisanas...vei.--
dos ;• iibrocīgajā:: spiēšanā- • 152,3 kg, abr.:.rau­šanā
' 14T.;kg"un abr. griīšiinā 171,7 kg.:l Uri
beidzot- -r i t:e ņ b r ri u'k š a n a :': frariēu
Ukraini uzvar [3P
vo
Labi organizētājās .un tikpat labi apaieklē-tajās
.DP.. volejbola meistarsacīkstēs 20. ;un
27. jūnijā Miienvaldē uzvarēja ukraiņu vie­nība.
2. v. ieguva latvieši iin 3. v. ierindojās
poļi. Latvi|-ši . piev:cica poļus: 6—15, 18--16,
15-8, ukraiņi . ; - . pojus 17-15,; 15'-8, 15-5
un finālā ukraiņi pārspēja latviešus 15—12,
13-15, • 15"11.; Mūsu vienībai atļāva spēlēt:
5 cilvēku sastāvā, jp sestais. vir-s neieradās,
kāpēc latviešiem vaļadzēja zaudēt,'; droši
cerēto uzvaru. Latviešu sastāvā bija; Pelūde
{Augsb.), Sīpols, Auzenbergs. (abi Esi.), Bau-manis
un Ozols (abi Hersbr.)., Latvieši un.
ukraiņi . fināla spēlē nodemonstrēja teicamu
volejbolu. ^ ; V. L a g z d i ņ š
; LIETUVIEŠI PIEVEIC
UNGĀRUS FUTBOLA 3—2
DP futbola meistfirsaclksiēs 27: jūnilā lietu­vieši
uzvarēja ;mgāŗus ;3--2, un : ukraiņi
pārspēju dienvidslāvu vienību 6—1. V. L. ^
a
P.SRS; meistari grieķu- omlešu c ī ņ a : mušas,
sv; Spiridonovs (Balikric'vija), gaiļa Rapajevsl
(Ukraina), , spalvas: Jaltirj.a.ns, ;(i\Vaskava),
viegī. Jegorovs (Mask.), pusvid, T.rub'.-aņikovs
(Baltkr-.),; vid; :Belovs '(Mask.), 'pussmag. T p l /
mačevs (Ukr;), .• smag: Kotkass ;(Igaunijaj:.
Kotkass un Jaltirjiins nezaudēja nevienu cīņu.
F e b r ū ā r ī / , a b i ieguva arī PSRS..meistara. .no­saukumu
.^brīvajā cīņā. v P.ē: : daddz:: gadicrrļ:
bez mei.stara titula palika :Kol3eridze _:(Gi;u-zifa).
Viņu ar neatļautu cīņas, paņēmienu
savainoja . .iVla6kaljans (Gruz.),.; kādēļ /vias,
diskvalificēts, un; / izslēgts :;.. no . : sacensības.
Meistarības izcīņa: notika .'Maskavā/; ļ.
Vecuma robe/a futbola tiesnešiem Anglijā
turpmāk būs 4»; gadi, bet spēlētājiem kausa
•sacīkstēs-,45;.g.' /. .'--:;:••:.;" I'•:
Rekordisti 'Mirdzu Timmu sporta, t ē r p ā šogad
vairs neredzēsim.
Mirdza Timma
ko g a d s a c l k stē s
n e pleda lisies
Mūsu vicgia-tiēiikas..rekordi šie" Alirdza Tim­ma
vēl vienmēr: ā r s t ē ziemā lauzto kāiu. Vilr
'jauvdaudz labāk, tomēr' fie tik Jabi',; lai ;ya-rēiii
atsākt -treniiriJs.; Šogad laukumā' vel ne
reizi neesmu .-bijusi. :; VJeglailētikas -sezona
jau;^ sen sākusies,:/bet; man.- nav iespējas -Jp Āi-manti};,:
k ā p ē c : ' nedomāju / šovasar :sa':īkstēs.
piedaHlries," saka- rekordiste. Mēs 'Iebilstām:
^m^ŗ: .:.;•••••-:/•
• , Tr.is pedvaŗa ;gadiV nav - s.pēj:i . at-
'.ņest- pasaulei' At chartas -so-;
iītas četras» .lie^^^
:'It; se\ušķi: par : n o bariem^
;ipdien: var runāt vēl; mazāk; nekā:
.'par pārējām.:- .Qluži ' otrā;di: - -pa-;
.liule ir-,-pilna, baiļu:::':;-īpaši;• Eiropa
.^^rvien ^ vairāk. / stingst ;bailēs •: no
iespējama- kara,: •ļai/gan/^kā
t i e S;l.': laikam; ne viens.: nevēlas/ Pārr
spriedumos par- varbūtēju-austrurriu
;:un rietumu konfliktu::visliel|kā. ne-
•sķaidriba ir par ;patie^^
Tumu, kādi /ir austrumu rīcībā.; To-n&
lietpratēji reizēm;: operē: ar. konr
krētiern skaitļiem.;;Patlaban zviēdrii
speciālisti; apgalvo, ka, :pēc padomju
teclīniskās literatūras, oficiāliem pub­licējumiem
un citādi iegūtām zi­ņām;
spējot sniegt diezgan detali­zētu
pārskatu par padomju bruņoto
spēku stāvokli. Šos zviedru vērtē­jumus
atreferē „Daily Mail" Stokr
holmas korespondents ^ Gordons
Jaungs.: _ / -. • .
Pēc zviedm vērtējuma, Padomju
Savienība patlaban reorganizē, -savu
armiju, floti un aviāciju tā, lai tāš
spētu izcīnīt atomkaru arī bez atom­bumbas.
Visas trīs ieroču - šķiras
paredzēts pārvērst iespējami patstā­vīgās,
neatkarīgās vienībās, :ķassspē-;
tu operēt paitad, ja atombumbu: uz­brukumā
būtu sagrautas visas lie^
lakās: padomju pilsētas un;; sakaru
tīkls. /Otrkārt/ visas., ieroču: šķiras
intensīvi apniāca jaunu ieroču lieto­šanā,
izmantojot zināšanas, kas iegū­tas
studējot pēdējā -ķāiŗa. vācu,; 4^
arī angļu un amerikāņu briiņojurnu
ar kara māteriāluS;;
Ēriks Tirners,. .latviešu izcilais vidējo
. distanēu. skrējējs, - ieradies:; Austrālijā. ;• Viņš
pārskolojieS; par galdnieku un Bonegilhis imi­g
r ā c i j a s nometnē gaida darbu . s a v ā . .iaunaja
• aroda- spiiciāliiātē. / ';
A r t ū r s ' G r a u d i ņ š , Latvijas rekordists 110 m
ba.ierskēji.:na, kas. dzīvo Zviedrijā.; cer P'^/ļ Savos .vraksto^Vi^^^^^
dalilies v:i:)l vieglaUetikas;^meista;r/;ac^
.,31.- jūl. un 1,' aug. ;Nirnbergā
Rekordists Valdis Teteris piedalā.s sacīk­stēs
Beļģijā. ,,Pirmais start; ļ)ija :niazpilsē-tā,
Helā vo'cV, g^^^^^^ zālē un sliktā laika uz­varēts
ski.ējiens," .^aka rekordists,' Turpmāk;
Teterim paredzēta piedulīšunās:. ievērojamākās
- s a c e n s ī b a s ; ; . " ; " ' /
Lčdushokejists Ojārs Ritums ; ' a u otrādā
' o g ļ r a k t u v ē s : Beļģiju. ,,Nav viegli,;' bot ;;prie-cājos,
k£i esmii projām no Vācijas," raksta
spo'r tists. • Viņa .adrese.: Avenue. de - Visē
• Cheraitc Gitē, Province Liege, ; Belgique, :/
Pelbaseins jaunatnes lietošanai savests kār­tībā
Vircburgas. . C v n t r ā l a j ā , nometnē. Par
jaunatnes ". apmācīšanu peldēšanā- rūpēsies
Vireburgas V.MCAs peldē.šana8 : sekc. vad., A .
;Boržiņš un Šīs sporta nozares instruktori.
L Kk'S'-*"*''^ npK- latvie;šu; meistarsacīkstēs viegl-aiļčtikā:
l i a i u i v ā ; J . Plisi? 'ēcu tālumā 6,46iiv
un St. Sprudženiece augstumā : i , 4 l m .
Valkas, vieglatlētu' pārbaudes sacīkstes
vispusīgā Velta Bebre izvareja 100 m ( 14,5
sek.), 200 m (30,0 sckV), lāllēkšanā (4,50 tiv),
lodē (8,84 m) un diskā (28,18 m), bet D.: Ber*;
ziņa nieta disku 26,07 m. Vīriešu sacensībās'
J. Baltnusis i ( ) Om veica 12,8. sek., K . Upe-".
: nieks 200, m 26,5: sek:, bet lalļēkšanā abi lēca
.5,71 m . A . Rāvis meta :disku 31,88 m..;Skrie­šanas;
rezultātus^ iespaidoja smilšaimis-vlau-
:, :kums. {
^Ign uzvarēja . T a l l i n u vieglatlētikri
206—2(X) p. Latviešu vienība Gailis skrēja
400 m .50,3 sek. un Noskova 100 m 12,4 sčk.:
Favorītu neveiksmei šogad loti ,,mo>Jē"
nc0fi ciā 1 aj ā s pasaul cs mei sta rsac 1 k s t ē s t en i sā:
Vimbledonā.; : VicTispēlē vīriešiem ierindā
vuirs nav ēechs Drobnijs, dienvidaf rikānis
Sturgess uh; arī: pat-: drošo uzvaras favoritu
uzskatītais . timerikunis Pārķers. Pēdējais
zaudēja 27 g. v; zviedru vispusīgajam spor­tistam
Bergelinain 7—5, 5-7,: 7—9, 6-0,
87-10.. Teicamas;: sekmes gūst: ungārs Asbots.
Valstu sacīkstes futbolā : : D ā n i j a - P 6 l i ja
: 8-0, Dienvidslāvija—Albānija O-r-O, Šveice—
Spānija 3-T-3, Dānija—Somija 3-0 un Rumā-
. nija~Bulģarija 3—2.
„ T o u r : de France" ritcņbraukšaiTas sa­cīkstes
sākušās. Sbgad ; tās notiek jau 35.
reizi un dalībniekiem jāveic 4923 km- Piedalās
franēi, itāļi, beļģi, holandieši un • )uksembur-ģieši.
Sacensības beigsies: 25. jūlijā.. •...;
Pasaules boksa čempionu Džo Luisu, kad
viņš pēc uzvivras pret Džerseju Valkotu savā
auto, devās uz viesnīcu, ielenca ap 1000 auto-
. grammu tīkotāju. „ B r ū n ā bumbotāja" mo­dernais
sporta auto īsā laikā p ā r v ē r t ā s gru­vešu
kaudzē.
Ritcņbraukšanftš : sarīkojumā „Tour de
• Suisse" uzvarēja F. Kiblers (Šv.), T412 km
veicot 41 st. 53 miu; 48 sek. Sacīkšu pēdējā
posmā nositās belģis R. Deportē, kas, brau­cot
Alpu miglā, iekrita kalnu aizā. .
Zviedrijas jaunais meistars futbolā lau tre-
5o reizi pēc kārtas ir IFK NotTkōpitig. Sīs
Zvicdriias ceturtās-" lielākās pilsētas futbolisti,
gandrīz visi ir policisti un ugunsdzēsēji.
ums
Torstens. Tegnērs, zviedru sporta laikraksta
.,,Idrottsbl,adet-' . :šefrcdaktors, .nule: apbalvots
ar Ziemeļzvaigznes bruņinieka pakāpi. Gra­tulējam-
no sirds lielo Latvijas draugu i : ; r
Vispusīgs, ;īpatnēis kungs / i r T; T.: izcils
sporta :. li e.tpratējs anāli tiki s: kuitūras prob|lē-mu
risinātājs: k r i t i ķ i s , / taiitsaimnieks un 'svķ-t
i s t i ķ i s ar augstskolas izglītību, valodnieks . .
~ sadzīves, ,arīl
cīnoties . par.
as arauaam
patiesu•:brīvību, .tai'siiļbū im godīgumu.:;/;
Ir, tiešām, iāaļ)brīrio T. T. spējas visiļ,i kfas
vien svarīgs, redzēt, : dzirdēt, lasīt, izprast
un • r a k s t ī t ; rakstītv/dieiidieiiā-;- r a k s t ī t ' a p g a ­rotā;
elegiīnrā stilā dziļi'.saturīgi savu .u^^^^
un s p r i e d u m u / i z k l ā s t ī t . . P i e ' ;tam viņš . atrod
laiku arī priekšzlnūgam: sporta organizācijas
un: :. jaunatnes. : audzināšarias; darbam,' ^ atrod
laiku - m ā k s l a i , : filmai,;, šaclva: partijai:' ; • : . ,
J o p r o j ā t n / v ē l arvien ir aktīvs : sportists, kas
ne tikai, -piedalās 'saGīkstēs. bet gūst arī ic'
vērība*; cienīgus" panākumus., sportiskā snie­guma
ziirā...Jā, d:iĀcn.s vīrs h Toršteiīs .Tcg-riēr$,
! slai'criā zviedru;.:dzcjnieka'Tegnē.ra: vēl
slavenāks pēcnācējs. . ;:
- • Ā d/ P 1 i i m.s.':
un
/Kanādas rūpnieki: uņ: farmeŗi, kam
trūkst:; darba roku. gan apavēic vaj-dibas
lēmumu par 30.000 DP ielai­šanu,
bet daļa kanādiešu strādnieku
noslčaņoti ;pret - šādu valdības irrii-grācijas
: politiku,; — ziņo ,,News-week",
.'atstāstot: kādu : gadījumu;
Fīornpēnā, Ontario :; provincē/ ' • Tur
ļ6. jūnijā• kāda, kanāciiešu mežstrād­nieku
grurpaapskaitusies; par to,.; ka
viņu; agrākajās mītnēs nometināti
DP .strādnieki. Mežinieki' - pie /aliiš
kausiem, tā -sakveldinājuši sevī; dus­mas,,
ka- nolēmuši: iet', izsist sasoi-dītos
pp.'.';'-:;:-;-;- -::.•'-;';:;.;'•;
;; Bet agrākie/DP jau bijuši brīdinā­ti
/un sagaidījuši „uzbrucējus'V cirv­jiem,
lāpstām ūn' krūmu nažiem ro-
K^utiņš bijis nenovēršams -un
ija, to izbeidzot, savākusi • i25.
,,cīnītājus". Viens .no eiropiešiem
listpļ^as; "tuvumāi/Padoiņju/pre^^^
laban; ^ mud.ina;; paātrināt" saļa^^ '/^"';' '•
dārzellU/. konservēšanās '
ā :yien;;;patlaban /.strādājot^ -RO' :
konservu fabrikas; un^ ražojot :dauci7 •
•vairāk,; nekā:/izlietojot;^ " """^
patēriņam//:-//':;;
Citādu • .skaitlisku - vēr:ļ;ējumu • na '
padomju ;armi>am;.;dod-:če^d^
vedis Miķše,::vairāku';:/;sGrLsā^^^ /
graniatu: autors 'otrā; Pasaules"l^ara^^
laikā ūn vēlākais' Žeņerāļā; d e : ^ 0 | ļ^
operatīvā /štāba- loceklis.:: k a s ' ' .
komunistu / apvērsuma-; Prā^ā. Vtteii' '
čās no inilitārā/;ūn/aviāci|aš :
amata .un pali:ka Parizē;/Peč -
veža;;Mikše.s;-domām,/ padomju.irmi- -
ju kopējais .,stiprums/':ir;. 4.5- mUjod
viru un ap .14.000 lidmaSmi/. kam'
vēl jāpieskaita-1.121,miljonu^ i ^ ^ ^
satelitvalstlš;:/; ^Divīziju:;' sādalijuiTis^:^^.^
esot ^apmēram šāds: ^: 56 Baitlvrievljā-un
Baltijas; valstīs,; 43 Polijā iin-\r^^^
cijā,; 24-Fkrainā, 22\Māskavas(apga-ialā/
uņ^.3^^
tāpat/apakšveļā,; ķā to; pārsteidzis
užbrukuins, aizmucis; uz mežUv^ ;P
ci kautiņa: dalībnieki;, :to vidū 'divi
DP,, ievietoti'; sliranlcā,; bez; tam
Hornpēnā; nākamajā :;; dienā:. bi j uši
redzami /daudzi, ņiežinieki pārsietām-rokām
Vai gMvam. : /.;;
I_T(2rdnto;; apgabala ' darba;^: padome
sūdzējusies,. ;kā; neapmācīti:• DP, iz-
1 ilvdaiTiies par' kva 1 if icēt ieiri mecha-
;niķiem,/pārpludiitot Kanādas: darba
tirgu :ūn .izspiežot no darba:.kanādie­šus.:
Tādēļ;.padome pieprasījusi;; pār-
• traikt imigrantu ,: ielaišanuv;- kamēr;,
valdība,, varētu; izmeklēt/tiešāni;i^v
lificētus ieceļotājus. -/Iestādes Otavā
paskaixjrpj.ušas,, ka šai ;;ziņā. nedomā
neko. darīt, jo,; ta:; saukto /apmācīto
pP uzņemšana^ bez rūpīgas zināš^u
pāŗbaudes^^au esot izbeigta...:.:.::;:
No Vācijas uz Padomju Savienī­bas
tālākiem apgabaliem aizkoman­dēta
. atpakaļ divīzija pēc divīzijas,
lai tur veiktu reorganizāciju un ja!u-na
veida aprņācību-^
pievēršot kustīgumam. Vīpufos e^ot
iekārtota skola,- kūŗā .apmāca /spe­ciālās;
kustīgās; vienības .pēc angļu
; metodēm. Daži. artilērijas:pūJkipār-^
vērstiS^ar ; tālšāviņū raķešu; vienī­bām/
ko apmāca;., rīcībai ar /•;: kādu
•radio- ceļā. kontroiētuOV 1/ti^
Tai;pašā: laikā padomju / mērķis
esot;: padarīt ;arniiju: spējīgu operēt
neatkarīgi no tā, kas notiek; ar'ci-vīliedzivotājiēm.
r Katrs no; pieciem
galvenajiem- štābiem /savu; armiju
izveido ; tā, • lai tā spētu patstāvīgi
pārvietoties,;: cīnīties un sevi apgā-dāt.
/ Sīs piecas galvenās armijas; Iŗ:
maršala Vorošilova ziemeļu, armija,
ar darbības joslu • no Murmanskas
līdz Baltijas jūras dienvidu krastam;
uz Odesu bāzētā dienvidu armija
Krimas aizsardzībai; uz
izniGinaļa ozus
Padomju vara velti' lielas pūles
kolchozu: radīšanai Baltijas valstīs,
bet prctkomūnistisļdē' partizāni visu
laiku to kavējuši. Lietuvā pirmie
kolļektivizēšanas mēģinajumi noti­kuši
Pilvišķu pagastā, Vilkavišķu
apriņķī, bijušā Aušrotu muižā, no­ej
ib inot tur kolchozu un :pievienojot
tam 1:2. āplšiārtējas saimniecības, kufu
īpašnieki; • deportēti: ,uz • Sibīriju/
Par .3:80 ha liela pirmā Lietuvas kol-chdza
vadītāju iecelts krievs Soko^
lovskis, un kaut kur no Volgas ap­gabala
ievestas krievu zemnieku ģi­menes.
Bez :tam kolchozam norīkota
40 vīru bruņota sardze.
Bet jau pag. gada 12. novembrī.
pēC; / nacionāli ; demokrātiskās;, pre­testības
/lcustībaS;ĢDPŠ/vadības
kojuma, notikusi partizānu . akcija
pret/kplchozu. sargi likvidēti,: uri, ņā-fķamājā
rīta: kolchoznieki savā • bi-
Padoitīj u . floti: iviedri uzskata par^ /
trņaciguiielo/Vienību ;zū^ Tikko •
esot nobeigta divu/22;000:'taviādjasf
bāzes kuģu būve, katrs^-a 60 Iļd- 1.
mašīiiām; ;„Krasnaja /Ziiamja-' un/V
^Vorošiļlov". Bez tam -padoraju' flo- '
tē esot vē! 3 pāveei kaujas' kuģi,
divi/jaimi;35.p00;t kaujas kuģi;ijū.
vē, 16 smagie kreiseri,, 6 vieglie krei,
seri: un./vismaz 65 iznīcinātāji. Per­sonālais;
miera;laiķa stiprums č{}trām
galvenajām pādom.jū flotēm: esot ap
600.000 vīru:; Ziemeļu arktiskās flo •
tes ;bazi ;Munna^^^ patlaban:;/a^^
vāGU;PstU::niateriāliem izveidojot#
lielāko: flotes' bazi!ziemeļos: Šai;!lo'
te ietilpstot arī agrākais angļu kaih..
; as;: kuģis; :Ž9:000:t/i,Ŗoya^
reign"^ kaš^ tagad saucas /„Ardiarh^
,ge]sk^^. .Baltijas;:n
Porķ^lā; :; iCaļiņiiigradā • un; Tallinf:
ei;ot arī 37/ gadus vecais 23.600 tkauAv
jas kuģis jjOktjabrslvaja^
ja"/ Tiftpat'': vecs ir ;kaujas ;;ku^ \
,jSevāstopol"/ iVīelnās jūras flotē; ar
bazi;• Odesā.: Tālo:;; austrumu;fl
minēti, 3600' t; sina;gie ķreiscļl ;„foļi- ;
ņin" ^ un ,,Kaigaņovič"/ ;Siem spe­ķiem
: vēl jāpieskaita. Dņeprasj/ Dor:;
navas, Volgās: ūn -Amūras; upju; flo-;
tesy kā arī Kaspijas jūras/flote/;/- ž
Padomju aviācija, ko
Konstantīns: Veršiņins, uzkrājot, lie-^
1as; jauno/: strūklas lidmašīnu rezei^-;';
ves: . Stokholmā ::iOTākošaiŠ:p
propagandas /zuŗrials. tniņēj a,. ka£^- v
doņiju lidmašīnu /rūpniecībā T94'(^^ g* /
viēŗi: ražojusi ;40,000:iidaparā tu.
•Bez tam, :prGtains,; padomju ziiiāt-austrumu
armija, ;ko/it ka/vel ;ko- nieki; /inteiisīvi; nodarbināti;
mandējot ģenerālis :Malin6vskis, ar žādu jaunu iei;pG\i; pētījumiGm,/bet;:
darbības:; rajonu ap /Transisibarijasi. pecVžviedru lietpratēju domām, ^e-dzelzceļu,
austrumos nd/Baikala-eze- 'Vēršoties/n
ra; /Kaukāza/ armija naftas; / lauku citos; virzienos/ / Zviedru / p|
aizsardzībai un maršala Hokbso^ Maiiņē Zīgt)āns atzīst, ;ķa;/:
rietumu armija,;; ar; galveno / -štābu Savienībā/ ātonipēthiēcīlDas zinā pa-
Ihsterburgā, agrākajā Austrumpirū- likusi iepakaļ rieturniem. Zviedru
vēi-tējumu kopsaviilmms' ir tāds, ka-,
Patipmju ;Sāvieņība:. ;PatlābaTi/^
tavōjas atomkara;; ;vaitūtībām; var
aizsardzības reoŗgaņižēšariu un jii?^
lu; rezervju iizkŗāšianu, tai/pašā; lai­kā
"cenšoties /rast; gluži jaunus; un
senSāeioiiāius /ieročus;/;
roja lasījusi;, partizānu. paziņojumu,
kķ / Viņiem ;nedēļas,; laikā /.; jā pazūd;
Gan komunistu•;partija-solījusi;pa­stiprināt/-
sardzes, ^bet /^koiehoznieki
tomēr; pazūd uš i/ Lietu vieš u'. \ pāri;-.
zāni vispār / gādājot,; lai- krievu ' i v o -:
lonisti nevarētu- dzīvot mierīgi-agrā-;
kās lietuviešu saimniecībās, un rē-:
;gulāri iekasējot ^rekvizīcijas". Par­tizānu
dēl pat lietuviešu komunisti
ncicdroš;notics pārņemt deportētu
viļū aizbēgušu tautiešu saimniecības.
Pašreiz,; kā domā zviedri, padomju
vienības sākot atgriesties savās da­ļās
no reorganizācijas centriem, uh
kā rietumu,: tā ziemeļu armijā esot
radies skaitlisks' pieaugums. Kādas
Stokholmas nedēļas avīzes militā-:
rais līdzstrādnieks vērtē, ka Zie­meļu
armijai, kas Zviedriju interesē
visvairāk; esot ap 220.000 vīru: im-
ISOO lidmašīnu. Pēc citiem avotiem,
maršala Rokosovska: rietumu armi­jas
rīcībā esot ap 750.000 vīru, kas
sadalīti pa Baltijas valstīm, Poliju,
Vāci.ju un Ungāriju, :. pie: kam ap
250.000 esot Austrumvācijā/ Visas
piecas armijas kopā zviedri vērtē uz
200. divīzijām jeb 2 miljoniem vīru,
neskaitot ātri iesaucamās rezerves.
; Līdztekus armiju: reorganizācijai
un. apmācībai • Padomju Savienība
iekārtojot plašas ieroču,: materiālu
un pārtikas rezerves. Iebraucēji no
Polijas Zviedrijā stāsta, ka lielas
rezerves .rietumu armijai- esot: uz-
'vrātas. mežu : masīvā austrumos no
Krakovas, tāpat Ļubļinas un Bja-
•''•t^Jw :stafP^
^f^^f ,^0 gadiem, B M
3i
teSsta:pēaēl
;v
centrālkomiteju vP^^^^
fiiebvidslavi)iliem.a;^ffl
•-pīiiia)i:diena sazīmēta
ļe1iaute:;An^u.yestr
iA :izteicies„ k a „ :W
: (lt4s:par: savām :P0zici
•lini Bulgāru z e r o n i *"
. p r t e » Dimitrovs,-
eksil, apgalvojis;: k a ^
anļiija un p c i j a atfoc
;ietāB§ un - T i t o ; :vai
vienigi U2 saviem kādp
feSniem.
Bet pārējā pasaule pa to laiku dzi-vo
bailēs. It īpaši jauns kara baiļu
vilnis esot skāris Franciju, ziņo
„Newsweek". To izskaidro- ar sa-,
sprindzinājumu Vācijā, par kuļni
runājot, arvien biežāk atskan vārdi
ar visai bīstamu skaņu. Tai paša
laikā -Francija, tāpat kā citas_ val­stis,
domā, ka patlaban' Eiropa na;;
militāra spēka, kas varētu aizkavei
padomju armiju triecienu, ja tas cau­ri
Eiropai vērstos līdz Lamans<im.
Angļu ārlietu ministrijas apnpd?-^
savulcārt izteikta doma, ka dzirdc.^s
baumas par it/kā iespējamu mva;^
ju augustā vai septembri izplata pa­domju
aģenti, ar nolūku nover?^
pasaules uzmanību no draudij^nj at­tīstības
Vidējos austrumos un ^Azija.
M. C.
i a ŗ a i . . ; . komiimstu :pai
atbalsta .kominforma
./.Divains Ž£d ziņā ir^^^^^B^^
.ļ;;;voklis:;kamer partija T
' '^~>ebi,; Sofijas"; valdība
^ ķttoininforma; nb^^
nit-abu valstu
/ār apllecinājuniu/ „di
:niiņisaticll)ai;: B ē i^
;;bulgam:/oficiāla :/:id^
•spriestu par kuprāi
: abu -vakļi^ starpā/-'^Api
/./nia Bulgārijas;'sūtnis
. stavim izteicies,: kā koi
tloMrtiU Or.fiir,^ W - „ X = .: duja; ōuiljas iiostā; I
• Maskavas viedoklirriti
nigi pakļāvies grieķu: 1
vadonis ģenerālis M i
politiskais k o m e n t ā t o r ^ f fl
Mārkosam t o m ē r - ^ v a j ^ ^
« i e s Tito, sniegto
ar pievienošanos nepāi
Kaut ari Dienvidškfl
^sti saņēmuši n o k o in —;/oai,icuiui>i no Konn
Ķ mācību, interesanti
^3as notikušas, Prāgas
svētkos./ Tajos
kolu
Ar J. g. 15. jūniļu gaitas uzsācis
Kanādas un Sav Valstu latviešu
nacionālais laikraksts
BRĪVAIS LATVIETIS
ienāk 2 reites mēnesī.
Redakcijas adrese: 9536 - 107 A' Ave
, Edraonton/ Alta,
i C a n a d a. ' -;
izdevējs, un atb. red.: Konrāds Dobelis
Galvenais redaktors: Akksnndrs Kundrat?
Eiropas redakcijas vadi/ājs: Andrejs Ealitis,
• • Post) Bo.x 15079/
StocNh'oLra, Svērige.
Abonementa maksa par pusgadu
par gadu .
Paraugnumura cena 25 centi.
Tautieši, Kanādā un Savienotās Valstīs!
Abonējiet savu laikrakstu!
Jauni līdzstrādnieki vēlami visās
kur dzīvo latvieši.
valstīs.
A . Jenškins meklē Laimonu Kortu no Rī­gas,
pēdējās ziņas no .\Vesterburgas, Vāciiā.
Rakstīt: A E C Hostel Vooler, Northum-berland,
Great Britain.
mūs^
t
^Dzļļās sērās paziŗiojam, ka
sirsnīgais draugs un kara biedrs
FR.INCIS PRIZEVOITS
dzimis 1924. g. 23. okrobrī, miris tra­ģiskā
nāvē, peldoties Elbas upē. 'Aobc-dīts
.š. g. 17. -jūnijā, Spakenbergas- meža
k a p o s . • •• •
Edmundštāles slimnīcas
latviešu pulciņš Gēsthachtā
Mans; mīļais virs
t
Roberts Maunts
I
- . / L a t v i j a s valsts, kontroles •:ilggad. /revidents, :
dzimis" 1SS5. g. 23. jūlijā Rīgā. p ē k š ņ ā nāvē miris 1948. g. 29. maijā Spaken­bergas
latviešu nomemē. Apbedīts 1. jūnijā Gēsthachtas Spakenbergas baltiešu
ķapoj. ^
Dziļās s ē r ā s Alma Māurlte
Es zinu, ka kādreiz man dārzii?.^ tus .^^j
2 kara un negaisa vētrās rūdīti (rC'c d^f
nedzērāji) latviešu zēni vēlās icpaz- P^-^^
nol. ar- tautietēm. Vēstulēm ar
g a r a n t ē t a . Jaunākais 22 g. v., Vecākais
V, Adrese: '(23) Delmenhorst bei Brc||ļ'j
Stedinger Strasse 81.^
Baltais- Debesu Tēvs atvēlēja Zemes
māiei mūsu
ELVIM LĀMU
-dzim. 190S. g. 9. martā Oobeks ,pag. Šīs
2emes giv.t.ss izbcidra š. g. 22. !Ūni;ā.
Zemes mātes klopl sjuidlta 28. :-ūniiā. Lī-bekas
Vorsverk kaoos.
Piederīgie.
PC IRO MEKLĒŠANAS APVIE-jNĪBA
AROLSENĀ MEKLĒ:
Edvīnu .Abramsonu. dz. 1920. g. Siguldā, pē-
^ ē ; ā s zinas no Llbu.š;s. 3čre:'.tā; Bernhardu
Balodi, d2. 30. 1. 1922. Rīgā, p, z. no Jel­gavas;
Jāni Bērziņu, ...54 g. v:. iespējams,- ka
dzīvo F!-::i<:burgā; .Miervaldi Bērziņu. 12 g.
.V,, īdzinv.s. R ī ^ ā : Guiiāru Brēmam, d z / 5 ; IL
192n. g. Rīgā. dz:rdē:s, ka b r.s Dār.iTr. Em­mu
De;dcri, 50 g. v.. dzimusi Grobiņā p. z.
no Gramerbjras; .Mariannu G^lderi. dz. 18. 9.
/ S ^ t i : g.. Tukumā.: p / z . '.no . S / ē s i j a s ; ..Arnoldu-
(>ir.bergu. dz. 11. U . 1921. g. .Nlore, p, z. no
B e ļ ģ / ' a s ; N-.kcla;u Ik-nu. cO g. v., p. z. r.o
0_ri • Iciksonu, dz. 1. - 6. 1899 vai
Vāciiā, p. . z . :no : Leipcigas'; - Ruvenu
V ā c i j a s ;
1-S90. g.
Iciksonu, dz. 1900". g. L i e p ā j ā , ' p . ° z . ' n o Lcīp"-
cigas; Voldemāru Janovi-kiju, dz. 14. 12.
1024. g. Liepājā, p. z. no Vāeijas; Jān Josti­ņu,
dz. 7. 8. 1922. g., p. z. no Karalaučiem;
Josepu Jungmani, 39-g. v., p. z. no ,RIgas;
Leo Jungmani, 42 .g. v., no Rīgas: Hertu Mar-tmsoni,
dz. 12. 11. 1912. g. Rīgā, p.' z. no
P o z n a ņ a s ; A'estoru iMarņrisoni;:: dz. 24. 5.
1930. g., p. z. co Poznaņa,s; Pēteri Vikmani,
45 e. v., p. z. no Detmoldas; Ernestu Z^verru,
dz. 10. 4. 1901. g. Aizputē, p. z. no Vācijas;
I c v u Z i v i T t i , dz. 12. 4. 1903. g. Aizputē, p. z.'
•no Vacijas.: : ' •
«LATVIJAS" ABONEMENTS.
pasGtinot laikrakstu pa a^?e^''^^'^"I.„Js5
semplāriem (līdz 3 eks. iesk.)- ^' ,
D.W 3.-- mēnesi -f DM 0,nO P^-'r ^^^j
t ī š a n u ; ar „Atpuiai - /-,,not
+ D.M 0,50 par piesūtīšanu; /f2;"
kollekllvi vairāk par 3 eks.
mēnesi, .bet kopa ar ,,Atpūtai, -
r ē n e s ī i p a r eksemplāru; p a ^ ^ ' ^ /^
emēm un maksājot Vācijā kop:K^r-/^^
. ū t a i " D M 4 . - mēnesi r"^M oT'^
piesūtīšanu. Sludinājumi J j^^ŗ^izi
par vienslejlgas nonpareille ..iespie ^
m
zem
pū
vienslejiga
aizņemto telpu.
Abonementa
hidiiiajun^''
, pieteikumi, "'"•"^^ g(jre-naudas
pārvedumi un korespondence
sējama:. „Latvijai", (I3b) Cūnzburg,^
Biiŗgermeist^r'LandmannpIatz /•
(iienvidslavu j
J a]u tos saņēmušie
•^^leni Sajūsma kļiivt
^'^^otos Vēl viena ^
^ L i i S S ^ Polijas
Pārsteidzi
Arī ^