Bavarijas Latviesu vestnesis, March 7, 1947

              aWUA,M7.,.t
PIE21MES P A J ^
f e b r u ä r i — ^
strija Tad äodosmv^'
;lai -atvaditos no duje,
.ar visu ko esmu veg
Ehe ir manäs rokäs
su aevusi mums vel te
tad, yarbut butji varg^
gpstäkjos vai varbut pj
Mj^ijis vajadzigs karot'
itäia man, vai visi mani
•cärtiba. ,,Jä « es atbij
atcenes, kad pienj^
• M
m ir skaidrs, ka gröti
f varesu ar dokumen!
t visus atimelojumus ko
virsu väciegi. Ja tev
' igi, .vareSu snie.^t sikas
labäk, 24 stundu laikä
' to runu, par ko esmn
trisgadus." Vii;i§klau!
lusgdams un gandriz
dza mani biezi apmek*
ut katru dienu." MUSU^
4jä" sirsmga, par ko es-jo
es Musolini milu.
a i s _ i e r a k s t s
decembri-'— Ja §ig
es kädreiz redzes die-ad
tas notiks täpec, ka
bät täs no väciesiem,
viltigiem trikiem mani
'oreiz,. kad steipä pie*
iezimes, nedomäju täs
adreiz publicet. Mans
ikai fikset notikumus,
us, kas varetu but no
;e. Ja.liktenis butu !§•
Ivot sirmu vecumu,
[butu par lielisku ma-togragjai!
cUenarn viltus ti-ibunäls
os spriedumu, ko jau
budams tä prosti-vergu
tlrgötäju loka
jau yairäk gadus mo- •
sts dzivi un novedis
izdibe^a malä. Es mie-tOy
:kas rakstits mana
ehti Y Mani zinämä me-
[domä, ka vani uzskatit
viru, kas kritis kauji
Ipä-patiesi ticejis . . .
pzinäties, ka nevaresu
s savu tris bernu acl8,
S uz savu sievu, kas
toidäs pierädijusi, kf
s un- uzticigs dvBM%i
asDieya gribaspriekSa.
skai?öjiimä, kas nepie*
Itu un netaisnibu, es
neviens vienigs värds,
itijis savä dienas grä-
Itöts vai pärspilets vai
lu diktets. Un, ja at-jizives,
tomer esmu
manu steidzigo pie-änu,
tad to nolemju,
s iegut vei pec näves
isno§anu, bet gan ta-a
godiga lieciba par
ijäm var but noderigä
jpäsaulei, dot atvieglo-em
un versties pret
digi^
le a SO Cano,
,3. decembri, Veronäs
a 27. kamera.
- i l
limjumt
rOLISKI-VÄCiSKÄS
|:maksä3umi (RM10/-
)kariojami l.idz 25.
Jc §i termillä visus ne-
Inentu pasutinäjumus
tttsis, (13b) Kempten,
. - : . Oi
tT, RAKSTI!
r^heim, Fischerstr. i^»
Sone fra;ngaise^j__^j
laiibnieku, kam prak-un
seklu tirdzniecipai
|t."un nevelas pag*
'.10. III. 47. E. ApogS'
Ludwig StP. 1. Tel.
r ABONEMENTS,
ikstu pa atsevi?-
lariem (lidz 3 ej^s.).
h menesi; pasutmf
kk par 3 eksempia-
I.— menesi par CK-jvienslejlgu
lespied-
|, aibilsfcosu
llgsanas sludinäjuj"
- RM 4.-. gar?f
pec parasta taritf.
pieteikumi, smr
pärvedomi ^
, adresejama
Giinzburg/D.,
^andmann - Platz *'
Authorized by — Lizenz —
IzdoSana^ atlauja: ICD-OMBO
:: Atbildlgais redak-tors
—• Editor in-Chief:
Kärli* Eabäcs, vletnieks:
Aleksaridrs Liepä, redakcl^
Jas fiekretärs: Maksis Cull-tisi
ren-iktori: Andrejs Ru-dzis
(Minchen§), Harijs Min-denbms
(EsUngenä), Ar«
jlolds Smits (sports), Zif urds
Bärda 'techniskaii lekärto»
Jnms)
: L A T V I AN NEWSPAPER
NU 18 (25)
Piektdien, 1947. g. 7. ffl.
Iznäk oUaien&s no pUktdle-aäs
:t Izdevejs: BavSrijas
apgabala latvleSa komitejas
azdevnmS LatvieSa preses
darbiiiieku sadarbibas kopa::
Redakcija: 6flnzbarg/D : Bflr.
f erm te^ - Laodmann Pl, 7,
t $2 :t PriDted by Schwfib.
VoUcsbialt Ganzburf/Doou,
BUrgerm.> Laodmann-Pl. 7i:
Metiens * otrcalatloD: 1090
DENA
Angli}a$ armijas bud^ets
samazinäts uz pusi
ASV ärlietu ministrs MarSals iztei-1 amerikä^u joslas DP bernu novieto-eis
pärliecibu, ka IRO, par spiti „ne- §anai vasaras atputas nometnes, pa-
Ueläm nepilnibäm" paSä organizä- redzot pavisam 30 §ädu nomet^u ie-cijä,
speäot dot DP problemas ilgsto- kärtoäanu. Bez tam paredzets kopä
iu atrisinäjumu. Ari ärlietu minis- ar UNRRAs darbiniekiem reälizet
tra vietnieks Eöesons s^näta ärlietu plaSu vesellbas kopSanas program-komisljä
uzsvera nepiecie§amibu mu, saskai;iä ar kuru 80 proc. no vi-
ASV, piedallties IRO. Eöesons no- siem DP jauniesiem nosutämi uz di-fcva
komisijai Mar§ala vestuli, kufä väm nede}äm sädäs atputas nomet-pedgjais
ASV piedaliäanos IRO no- nes.
laucpar amerikäi^u ärpolitikas „sva- Francijas iek§lietu ministrs izslu-jlgu
faktoru.** dinäjis jaunus noteikumus par är-
Jauno UNRRAs DP lietu §täbu Pa- zemnieku uzturesanos Francijä. Uz-rlz5,'
pas pärzinäs visus pärvietoto ture§anäs atjaujas pies^i^amas triju
persona.jautäjumus Väcijä, Austrijä, kategoriju ärzemniekiem: tädiem,
Italijä un Videjos austrumos, vada kam nav tiesibas Francijä palikt il-lidzSinejais
UNRRAs darba vadltäjs gäk par vienu gadu, bet kas pec vi-
Vficijä Maiers Kohens. P§c vi^a veleäanäs pa savas uzturgäanäs
v§rt6j\una DP kopskaits UNRRAs laiku var saipiemt nodarboSanäs at-
Bometnes §täba darbibas rajonä sa- Jaujas; pastäviga uztureäanäs atjau-iniedz
pavisam 750.000 personu. Kaut ja personäm, kam ir darbs vai pie-gan
esot ceriba, ka pavasari un va- tiekami lidzekU; privili^etiem är-saras
säkumä daja bus ar mieru at- zemniekiem, kas, ierodoties Francijä,
grlezties dzimteng, tomer UNRRAs nav vecäki par 35 gadiem un spe]
darba izbeigSana atstä§ot pasaulei pierädit, ka jau dzlvojuäi Francijä.
atrisinääanai milzu apmera DP prob-'
I>ebat§s par Väcijas un Austrijas
lokupäcijas probl§mäm Anglijas
Äpakänaniä strädnieku partijas depu-tats
Stoukss izteicäs, ka angju val-diba.
rikojoties pret§ji DP dotiem s^^^ Anglijas valdiba pazii^ojusi, ka
hjumlem Ti^m salits, ka vii^us pie- Anglijas armijas izdevumu budiets
jpiedu kwtä nerepatiies, ka ^ vii>u näkoäam saimnieclbas gadam, kas
Betas köptos neatkarigi no yaciegiem h^ggj^sigg g^pj^j^j^ salidzinot ar §igada
un ka An^ja vipiem palidzes ap-1 ^^^e^^ samazinäts apmeram uz
mestles uzdzlvi britu zemes. Bet p^^. _ ^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ 333
jgtifisibä Vij;uem tagad pasakot: k^^j^ märcii;iu. P§c valdlbas Baltä
Klusti ver^s vai dodie_s mä äs! Ari grämatä izdotä vertejuma britu bru-
Otrs stea<bneku deputats Silyermens L^^^ ^^^^^ personäls, kas 1946,g.bija
paskaidroja, ka esot absoluti apla- 2.950.OOO viru liels, 1947./48. g. tiks
mi piespiest parvietotäs Personas U^^^^iinäts u2 1.210.000 . Armijas iz-iträdät
vacu vadiba un..kontiDle un ^^^^^^^ 3^ ^5 ^.y^ ^^^^^
-nösacijumos, par vxenigo mer- ^^^^^g^j karavlm uztureSa-
W varot uz^ka^^^ AngUjä vei gaida repatriä.
6e§aiw ar vacieSiei^^ fö)nsenratiro Ly^3 g^/^^ ^ ^ ^
Ä ^ ^ ^ f . ^ ^ ' " " ^ , ' . . ^ . ^ var ^^^^ postljumu komisija
öttt ^oU noderigi Angnjai. , h^^pg ^^^^ g^^g^ uzbrukumu säkäanäs
Ministrs Hainds atbildot norädija izmaksäjusi vairäk kä 400 milj. mär-
|ädu DP stävokja attelojumu. Ang- ci^u kapa postijumu seg§anai. Sa-lija
tps negribot pazudinät, bet gan gaida, ka lldz komisij as darba no-vii;
iiem visädi atvieglot atgrieSanos beigSanai näkoäos desmit gados bus
vii^u zemes. 300.000 DP tomer neve- jäizmaksä vei tikpat daudz.
loties atgriezties. un rodoties jautä- gis nede^aö säkumä Anglijä atkal
Jums, vai Anglija un täs nodokju atjaunoti darbi fabrikäs un simtiem
maksätäjl bQs gatavi turpinät gädät tuksta§u strädnidku, kas strävas^^ i^
par Siem DP lidz§inejä veidä, neuz- robe2ojumu de} blja
aidnot tos kaut käda darba pildi§a- darbiis pärtraukt, atkal atgriezuäies
nat P§c Hainda domäm, Anglija|saväs vietas. Privätie strävas pat§^^^^ St pp esot izturejusies visumä lotifte^^^^
veUgi. . . . I rot ierobeiojumus. - D
Augstäkas ang}u militäräs iestä-des
Austrijä atsauku§as apgalvoju-mu
par militäru organizäciju pastä-ve
§anu Austrijas ang}u joslas DP
nometnes. Ungärijas valdiba» bija
apgälvojusi, ka <iiväs nometnes vei
pastävot divas ungäru brigädes, ku-
Ti^ esot domätas turpinieku atbal-
8ti§ahai varbutejas Ungärijas valdl­bas
gäSanas gadijumä. Pec ang],u
paskaidrojuma, no abäm, kopä ar
flitiengm no Väcijas uz Austriju
Pfirvestajäm ungäru divizijäm, 15.000
viru, ieskaitot lieläko daju augstäko
virsnieku, jäu 1945. g. beigäs re-patrieti
uz Ungäriju, bet pärSjie de-lailitärizeti
un sadäliti pa Karintijas j koplgus saimnieciskus jautäjum^
8emnieku setäm. . JNe AngHja, ne Francija^^ n
Hesenes militära valdiba noteikusi, sies^oalicijäs, kas vgrstös^^
tovisi agräko ienaidnieka valstu Partneri. Pakta noteikumu iztulko-
Pil8oi;d — ungäri, rumäi;ii, bulgäri Jums nekädä gadijumä^^^^^^^^^ n^^^^
ttn austrieSi, kas kara del pec 1939. versties pret ApvienotoNäcijuc^^^^^
- S. 1. septembra nonäku§i Väcijä unJtu. Pakts slegtsuz 50 gadiem
ttzturas Hesene, repatriejami, atskai- -Pakt^
tot väcu tautibas piederlgos. Är- tu ministri Bevins^^u^^
zemniekiem uzdots re^^streties lidz liju§äs Denkerkas ieläs stärp namu
20. martam. No repatriäcijas varl^upäm- uzg
atbrivot politiski, rasiski yai reli^s- PuJi. Pati parakstlSanas ceremonija
Ö vajätos, kä ari personas, kam pec ilga tikai 20 miniites.
atgrieSanäs butu jäbaidäs no vaja-^^^^^^^^^^ ^ A^^^
fenäm. Tapat pret vinu gribu nere- sveic pakta parakstiäanu kä }oti sva-
Patries Austrijas pavalstniekus, bet i^gu notikumu. iondpnas,,Times"
tiem tom§r järe^strejas . izsakäs, ka iis pakts var i2:versties
MYinMdiiC«ennA^^sss unaa pnYssWpnrreiieeAsssttss konpnllSafentirs?e nc202e0.5 5Up0U0i e[s Mist-e'm^a^,^ ^ ^b^^^e^^t^ ^p iebilst, ka droäu mie^^
öetru iielvalstu pakts. Anglijas un
Francijas ärlietu ministri pgc pakta
parakstlSanas an publiceju§i dekla-
. . . ^, , räeiju, kura izsaka ceribas, ka Pa-
'^inisira pienakurnienii d^^^^
^ . jsies öetru valstu paktam. Turcljas
Ma^avas radiofons 3. martä zi- laikraksts „Ulus" nosauc pakta pa-goja,
ka maräals Stajins atkäpies no raksti§anu par pirmo soli cie§äkai
oni^oto speku ministra postepa. Par Rietumeiropas apvienoSanal, kas
pecteci iecelts lidzäinejais ar- varbut varot novestpie Ceröila ie-
^ijas virspave^ieka vietnieks ^ene- rosinätäs Äpvieriotäs Eirbpäs radl-
^is jBulgaijins. . DENA pie §is zi-Uanas.^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^^^^^^ ^ '
vas piebilst, ka Bulga^ins neoficiäli Tie§i hö vE^^
i^ar^emis bru^oto speku ministra ciälvilcienä devies uz M
i^^Qakumus jtau kopS laba laika. paskäidrojis, ka palikstur apmeram
DENA I meiaesi. Svarigäkie jautijuimi; kas
Ey. l u i baznicas ardiibiskaps
prof. Dr. T. Grmbergs aleina mä^
citäjus 10. martä vienoties lugSa-nas
stundä, atgädinot pasaules
varenajiem atcereties, ka vli^ii uz-vareju
§i öilvecibasy un taisnibas
^ärda, ar solijumiem pasaulei,
kas izteikti Atlahtijas diartä.
Archibiskaps aleina lugt Dievu
svetit tos, kas stäv uz taisnibas
pamatiem.
SABIEDROTO NESASKAyAS VÄCIJAS POLlTIKAS JAUTÄJUMOS
Amerikäi^iu militärgubemätora 1 MarSals Sokolovskis §os pärmetu-vietnieks
Väcijä ^enerälis Klejs de- mus bija izteicis sabiedroto kontroU
vis oficiälus paskaidrojumus, atbil- padomes slepenä sede, bet näkoäajä
dot uz padomju virspavelnieka Vä- dienä pec öetrvalstu zii;iojuma nosu-cijä
maräala Sokolovska aso kritiku tISanas Väcijas jautäjumä Maskavas
par ang}u un amerikäi;iu Väcijas po- konferencei at^ävis krievu kontrole-litiku
un abu joslu apvienoäanas li- tajam Berllnes radiofonam publicet
2umu. I gos vii;ia izteikumus. Ang}u un ame-rikäijiu
noligums par abu. Väcijas
okupäcijas joslu apvienoäanu, teikts
Sokolovska paskaidröjumos, (esot
tleäs izaicinäjums potsdamas W i -
gumam im tam varot but visnopiet-näkäs
sekas Väcijas näkotne. Divu
joslu noligums esot padarijis . neie-spejamu
Yäcijas vienotu jauriuzbuvi.
Ärtirdznieclbas laukä rietumi visas
pärejäs Väcijas däjas uzskatot par
ärzemem. Fakts, ka tirdzniecibai
„TRUD" RAKSTA PAR .JHEMEl^V BLOKA" PLÄNIEM
„zieme
Krievii
AP 2190, ka NorveiUas parlaments nor^idijis KrievUas Pieprasiju- g ! : ! ^ ^ .
mu atlaut tai iekärtot mUitärus atbalsta punktus Spicbergenas sala. Pie- viP^ntr^ni^^^ nZ-prasijums
noraidits ar 101 pret 11 balslm. nf^e nnc^^^^^^^^ ^""K
otras puses noteikta dolaru baze un
u blnkn " V P Q vPr^tQ nrpt ^^^^^ ^^^^ marka$, neesot nejauSIba,
; V apvl^Sles SkSISn^^f ^
Lielbritänijas pärvaldltu ,,rietumu f / ^ f t n ^ f f}^""
bloku." Radiofons citejis „Trud« 1^^^^^^^^ TadeJ rodoties
rakstu, kura teikts, ka ap ,,^emelu ^ ^ ^^^^
bloka'' ideju apvienojuLs kufeu " ^ ^ ^ ^^^^^1
ipaänieki, lielie importieri, bairtl^^ f n ^ ^ ' T ' ' ^ ^ ^ ^ ^^
un „konservätivie." h^^vred^^^^^^^
litika raditu jaunu nemiera centru,
Pec militäro plänu apskati§anas, kas näkotne varetu apdraudetna^
radiofonä esot teikts: „Reakcionäro mieru un droSibu. Apvienoäana^
skandinavu aprindäs lielu ieveribu rezultäta esoi-raditi mäk
izpelnijuSies pläni radit rietumu bio- jumi, arpamatdDmu sadalit Väciju
ku, *Eiropas federäciju* vai 'Eiropas samerä mazäs un tädel väjäs väcu
savienotäs valstis*. Sim aprindäm valstl^äs.
nav iebildumu radit militäri polUisku (J^
Par pieprasljuma piei;iem§anu bal-soju
§i tikai komunistu deputäti. kas
debates pieprasIjuSi, lai Norve^ja
paliek pie vieno§anäs, kas panäkta
norve^ trimdas valdibas un padom­ju
valdlbas sarunas 1945. g.- 9. ap-rill,
kad trimdas valdiba aizstäveja
viedokli, ka Spicbergenas aizstäve-
§ana ir jautäjums, ;kas iz§lj:irarns ti­kai
NorvSgiJai un Padomju Savieni-bai
savä starpä. Parlamenta vairä-kums
tomer nobalsojis par ärlietu
komisijas priekälikumu, kas uzsver;
ka stävoklis kops 1945. g. aprl}a gro-zljies.
Parlaments nolema, ka butu
pareizi nodot krievu praslbas pec
speciäläm privile^jäm Spicbergenä
citäm valstim, kas 1520. gadä parak-stijuäas
Spicbergenas llgumu, izi;ie-mot
Japänu.
DENA zii;io, ka tädä gadijumä sa­runas
par krievu pieprasijumu va­retu
piedallties Lielbritänija, Indija,
ASV. Dänija. päti Norve^ja, Zvled-rij.
a,. ItalijaMPr^neija, un^ Holande.
I^arlamenta ärlietu komisijas priek§-
likumä noteikts, ka sarunas par mi-litäriem
atbalsta punktiem nav kär-tojamas
ne ar vienu väisti atsevi§lj:i.
,iNew York Herald Tribune*VLon-donas
birojs 3. martä zi^o, ka Mas­kavas
radiofons esot apgalvojisy ka
zinämi sp§ki Skandinavijä slepeni
gatavojoties pärverst „pla§us apga-balus
ziemejos un Arktikä" par at­balsta
punktu turbinu lidma§inäm
un pärbuvet Skandinavijas ostas, lai
täs varetu kalpot vislieläkajiem ka­ra
ku^iem.. Radiof onä minets, ka
reakcionäräs aprindas Zviedrijä,
Norveiijä un Dänijä cenäoties radit
zieme}valstu bloku kä sastävd^
Geröila Eiropas savienotäs valst
u noraida apsudzibu par ^ärzemju mo-s.
nopolu" radläanu Rietumväcijä un
Sie agreslvie sapi;ii guvu§i atbalstu izsakäs, ka ,;viemgais ärzem.iu mo-ari
Dänijä. Neesot n(^käds brinums, nopols, käds zinäms ämerikä^u mi-^
ka §is idejas aizstävetäji bijuSi gal- litärai valdibai, ir Padomiu akciju
venie pretinieki tirdznieclbas llgumu sabiedribas.^L Pec. amerikäiju rlcibä
parakstlSanai starp Padomju Savie- esoSäm ziriäm padomju militära val-nibu
un Zviedriju un Norvegiju. Sais dlba pärnemusi ipaSto treSdalu no
ligumos tie esot saskatijuäi ne vien visas krie.vu joslä atlikuSäs rär)nie-
„briesmas" Skandinavijai, bet ari | cibas, ieskaitot lieläkäs" un sekmlga^
kas rupnicas. Bez tam^tä päi?i>emot!
,yuz neatdoäahu" jielu da}u nö Aus-
„draudus" ASV.
Zinämu satraukumu izraisljis Ka-lifomijas
republikäi^u deputätaHT^rÄ i^l^-^l", P^^^^^^^il^s
priek§likums ASV kongresam uzai-cinät
Islandi kjut par 49 ASV §tatu.
Islandes ärlietu ministrs paziijiojis,
ka Islande uzskata §ädu priekäliku­mu
par nekorektu. ASV ärlietu mi-
Sarkastiskä atbilde Sokolovska pär-metumam,
'ka ang]u un amerikäi;iu^
izdevumi bada un sliriiibu posta no*
verSanai Väcijä r$dot »kalpTbas kre-ditus/*
Klejs aizräda, ka kärtejä pro-
KO NOSAKA ANGLIJAS UN FRANCIJAS PAKTS
Ötrdlen, 4. mailta, sapostitajäDenkerkä parakstits Anglijas^^^ u^
Francijas i^darbibas pisdcts^ JMifä galvenie panii nosa^
Väcijä ar agresivn pölitiku atka^^ vai Franciju, täs,
peo kopigas apsprieianäs ar citäm valstim, kopigiem spekiem §ädus
draudus noversis. Ja vienam no partnefiem rastos bru^ots konflikts
ar Yäciju, otrs nekavejoties sniegtu militäru un cita velda palidzibu.
Anglija un F r a n ^
izpildit miera ligimios vai citu^
Vinstonu Ceröilu kjut ASV senätori.
DENA NYHT.
Abas valstis pastävigi pärrunäs
Stdjins atteicles no kara
buSot jäpärrunä, pec Bevina domäm,
esot: Väcijas saimnieclbas un ppli-tikas
3autäjumi, Väcijas satversme,
pläni galigam mieram, ASV priek§-
likums radit fetru valstu paktu, Ru-ras
apgabala jautäjums, Austrijas
neatkariba. Bez tam esot iespejams,
ka §iem 6 jautäjumiem naks klät vei
Dardaneju un citi svarlgi jautä jumi.
Pagaidäm, atskaitot Austrijas miera
liguma jautäjumu, gandriz visos ci-tos
jautäjumos pastävot domstarpl-bas
Padomju Savienibäs un rietumu
valstu starpä. Viens no stridigäka-jiem
jautäjumiem esot mazäko valstu
pielaiSana apspriedgs. Krieyij a at-balstot
Väcijas apvienoSanu, kamer
rietumi velas federälu valstu siste-mu.
XiOti strldlgs varot kjut Väcijas
austrumu robeiu jautäjums.
AP Maskavas korespondents zipo,
ka ärlietu ministru konferences
priekgvakarä tur notiekot drudzaina
gätavoäanäs vairäk kä 500 ärzemju
vierii uzi?em§anaL Cetras viesnicas,
kur ärzemniekus paredz§ts novietot,
kräsojot, pielabojot un atjaunojot.
Viesnicäs hovietojot jaunus
kreslus, skapjus un gultas.
MarSals, viija vietnieks Merfijs un
laikam arl ^en. Klarks un padom-devejs
Dels domäjams apmeti§oties
ASV vestniecibä, kas saijemusi pär-tikas
papilddevas no armijas kräju-miem.
Ari Bevins un Bido dzIvo§ot
savu Valstu vistniecibäs.
DENA
vai 1
gärijas
nistrija oficiäli uzsverusi, ka ameri-1 ^^f.^^^' ^^^^^ ^rjevi tagad izved no
käi?iem nav nodoma anektet Islandi. reparaciju vaja^^^^^ glu2i
Demokratu senätors no DzordMjasMf^^ varef^.lot lidzekjus Sadu leve-ätataResels
tai pa§ä laikä lato^
sta„Constitution- pärstävim pa-h;^^/^^^^^^^™^? vacu kartejO
skaidrojis, ka Savienotäm Valstim Ä n ' ± ^J^^^^"^
vajadzetu uzaicinat Angliju, Skotiju, importa segäanai, izdodot vei ie-
Iri u un Veisu k}ut par ASV §tatiem. ^J^^ ^^Y^^^ lidzekliem
V i k priek§likuk1)amatojoties uz^^
ansverumu ka britti imDeriiadraudötM^^^^
dzivpt no saviem lenakumiem. Ja väciias saimniGcisku aDvienoäanu.
intereseties par poutiKu un Kopa ar| ^omju militära valdiba aicinäta tajä
piedallties uz tiem paSiern noteiku-miem,
bet §0 piedäyäjumu nezinämu
iemeslu d§l nepie^gma.
„New York Herald Tribune" at-zlst,
ka ^eneräja Kleja atbilde esot
lldz §im pirmais gadljums, kur käds
amerikä^u komandieris publiski Iz­teicis
pärmetumus padomjvi kolle-gam.
Bet Klejs bijls spiests tä da-rit,
ieverojot to, ka Sokolovska uz-brukums
bijis kopsavilkums pasta»
Reuters zii;io, ka Anglijas valdiba 1 vigai pärmetumu virknei,- kas pa-apsver
jautäjumu^ vai likt savam gäjuSä menesi padomju licensetä
pärstävim sabiedroto kontrolpadome prese biju§i versti pret Väcijas rie-
Budapeätä protestet padomju iestä- tumu joslu pärvaldi. Tulit pec S^o-jdes
pret Ungärijas sikzemnieku kolovskaizteikumiem Klejs IQdzis
partijas ^eneralsekretära Bela Ko- atlauju tos darit zinämiis ätklätlbai,
va6a apcietinääanu. Pieijem, ka bet, saskai;iä ar kontrolpadomes no-
Anglijas valdiba pirms izSlflrsanäs teikumiem, täda at]auja nav sai;iem-_
vei ieväks noteiktäkas zi^as par pa- ta. ;
domju rlcibas iemesliem. „Daily Mail" zii?to vei par citu gä-
Käzinäms, padomju i^
§as apcietinät KovaCu par to, ka f ^^^Ff}^ starpa Vacija. Kadu ang-vin
§ esot aktlvi piedalljies^^^ a ^ ^
i^ptu pretpadomju pagrWes u^^
roristu grupu dibinäSanä, kä arl tu^ejuSi krievu sargi, un viens va-pretpadomju
spiegu tikla organize-^^
lana. Bez tam vit^ esot piedarijiesh^^l^i^^i^^^. ^^«l^ armijas garanti-varas
aktos un padomju karavlru 3am,^atkabmats un spiest^ atgr ez-noslepkavoSanä.
' ^ ^ ^ ^ Uz ang^u^ prote^tiem
• atbildets, ka vajadzibas gadijumä
Sikzemnieku partija, kas Ungäri- tiks izsaukta. padomju karaspekä
jas parlamenta veleäanäs bija iegu-röta; lai panäktu rlkojuma izpildl-vusi
vairäkumu, uzsäkusi sarunas ar §anu, un vilciens devies täläk bez
komunistiem un sociäldemokratiem vagona ar väcieäiem. Anglu joslas
par valdibas koallcijas stiprinaäanu. virspav§lnieks iesniedzis maräalarri
Sikzemnieku partijas politiskä ko- Sokolovskim asu protesta notu. Nä-inisija
nol^musi izslegt no partijas koSä anglu militära vilcienä vagons
16 biedrus. Tai pa§ä laikä nolemts ar tiem paäiem väcieäiem ievietots
pärorganizet visu partiju un näkotne vilcienä vidu, lai to nevaretu vieri-pielaist
oficiälos postei?.os tikai tä- kär§i atkabinät, un §oreiz tas tie-dus
cilvekus, kas bijuSi partijas §äm izbraucis cauri robezstacijai
biedri jau pirms 1945. g. novembra. bez sarei^Ijumiem.
DENA ' NYHT, DENA,. DM
^ -1 ff '•f-r^i, A
- J im
w^4 Kr
m
•m