1948-12-23-08 |
Previous | 8 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
8 L^fVTVIJA, 1948. g. 23. decembri
VIENA NEDĒĻA PARĪZE 4
IZTIEK FRAN
Kas Veļas slēpot
Alp
Mūsu trimdas meistars slēpošanā IfeJnis
Upe saistījies par slēpošanas un kokgriešanas
alotāju lameriiāņu. joslas bāreņu nometne
Bād Aibiingā. Sporta nodarbes tur: vada Ķj.
Slokas sportistsl Liepiņš un skolgtāju vidū vēl
i r ari futbolists NJ Smis. It Upe, kas kopa
ar bijušo Vidzemes vidusskolu slēpošanas
meistaru j ā n ī t l izraēgirājuši jau pirmo sniqgu
Alpos, parupējiesv :,lai I sagādā'u : šlēpošaiias
'iespe;as arī citiem mūsu tautiešiem. Pasaules
YA\CA apsolījusi Iekārtot slēpošanas raitni
Skaitu,kas: rāda cenas Parīzes vei- ļtirdzmecibas ministrijas cenu .daļa ļ tos^.ir Bavārijas Alpos
PABIZĒ VAR UN
TAUPA, SAKA LATVIEŠI
dīties, ka ari ienākumus raksta ar gati, kaut ari neviens nesaprot, kas mantot apmešanas iespējas Kuišteinā, jāraksta
tikpat lieHean skaitļiem. • īsti dārgās mantas spēj nopirkt/' Reinim Upem: '(i3b) Bad-Aibiing, Chiidren
,.Gik pelna parasts franču.: strād- piebilda tautieļis un: pastāstīja otru ^^ļ^^^f'^'fSbiJ'^J^o'v^di^S
nieks?" , gadījumu. Pēc ogļraču streikiem ļ pasimkrkas.
,,Pariz4 strādnieks m mazais ie- kādā sabiedrībā runājuši par saim-^
rēdnis pelna ap 12.p00 franku mē- niecisko postu un zaudējumiem, ko
ne^i.'* cietusi ogļrūpniecība un tai līdzi
Bet kurpes Parizes lētajos rajp- visa Francija. .,Piedodiet," beidzot
nos maksā .no 1500 līdz 5000 franku, ieminējies kāds ogļu lieltirgotāis.
dārgākos rajonos 8 un 10.000. Pie Es saprotu, ka tas ir smags trie-tam
Jviriešū' un /sieviešu kui'pēm ce-eiens Francijai un es nosodu komūnas
ir apmērani vienādas. Vīriešu ništu rīcību, bet; godīgi sakot, es uz
krekli ap 2000,\ Uzvalkus šo streiku nopelnīju 20 miljonus
redz jau par 8—iO.dOO frankiem. skaidrā naudā."
„Sie uzvalki patiesībā n.ekam ne- KO šādos aostāklos iesāk latvieši,
der. Ja gribat uzvalku,^ .kas izska- U-ani, kā zināms, vēders ir lielāks
tītos kaiit ciķvpieklājlgi un arī tūrē- frančiem? *
Parīzē ļoti maž latviešu, kas ieceļojuši.
pēdējā laikā Tie, ku|*us gadījās
satikt, dzīvo tur jau ilgāku
laiku.'"-•••^
Parīzieši samaksā zviedru
futbolistam vienu miljonu vis
trekn|ko siļķu
AKl LATVIEŠU F U T B ^ S E S U PROFESIONĀLO SAIME
-Mūsu futboHstvs Fpancijā amatiem sportam
var uzskatīt par zudušiem. Tie kļuvuši: profesionāli,
jo tādi ir visi franču labākie futbolisti.
Protams, ka latviešu sportisti tāpēc nav
pelnījuši oekadus pārmetumus, JQ apstākļos,
kādos tie pašreiz atrodas, cita r 3e|a nemaz
nav. Pēdējas zii>as no Francijas vēsti, ka
ļoti labi izdevies iekārtoties vārtsarga Jāņa
Bebra ģimenei, kas vēl vasarā dzīvoja Vāeiiā,
Valkas nometnē. RC. Strassbourg vadība
Bebrim sagādā;usi skaistu dzīvokli kopa ar
nupat dār^ nopirkto dāņu spēlētāju Ē. Sē-rensenu.
Bebrim ir 4, bet Sērensenam 3 istabas.
KluJjs devis arī ļaunu dzīvokļa iekārtu
uo daudzas Citas dzīvei nepieciešamas lietas.
Pēc pēdējām teicamām spēlēm arī Bebra alga
divkāršota. ; •
Daudz runāts un rakstīts par zviedru slaveno
futbolistu Gunāru Nordālui uņ viņa
lakstošanos ar franču futbola klubiem. Nu ir
jau tik -tālu, ka Nordāls iet uz Parīzi — tur-
Sis skaistais puisis ir lahiešu izcilftis vārt-tos,:
tad jāiža^d ap 20.000!" iebilst
Parīzes latvietis, ar ko pašlaik sarunājos.
Samērā lēti tādā gadījuma ir ka-
Jioki. Sieviešu koķika puskažociņu
logos redz ^ par^l5~-20.00Q frari^iu.
Ļoti l/^usp&Ms 'par 80-^
franka Betii^rar ar citām lietām?
„Parīzē var dzīvot, ja raujas no
rīta līdz vakaram, uztur • sakarus, ja
va i adzīgs strādā ar^" pa naktīm, nēiž-
, . laiž nevienu izdevHDU un par
„Viss, kam Itiķsa piegarša, iŗ ļoti snīti visam cenšas labi ģērbties,"
dārgs. Dieva del, nedomājat pirkt teica fotogrāfs Rozītis, kas pēc kara
Parīzē franču s m a r ž a s / d i e -
neiapudelīte|maksā, vairāk vtii nestā, tad dabūjis loti labu vietu oar ļ s a r r l A i i * ^ JVnsons, kas tagad spēlē vāca
šusfranku,r l|) dzērieniem, kā paši^ f^^^ Francijas iz^lītībns vj^^nī^ā HG Au'gsburg.^ Par vina_ un Ērika
v^v^imm^^^^Ļ^-i'^istri^as pasākumos, zaudējis šo ^T?^'^
Vmi daudZ^^^^I^^^ ministri- Kre^eld ar E. Korecki un R. Veidi ierindā
tie maksā, dažus simtus franku nu- jas budžeti un ta<^ad darbojas kā Vācijas'meictarsacīk?.u turpinājumā svētdien
delē, bet labs konjaks ^ ļ ^ ^ ļ ^ ^ ^ T-U^-^. T-if!^"
stotim.'-/ . Viņš tagad^ 0^^ nekā
J „Bet ēdiens? Kā vispār var iz- caurmēra ierēdnis vai strādnieks,
saimniekot cilvēks, ; kas mēnesi no- bet dzīvo sestā stāva istabiņā vienā
pelna tikai 12.000 franku? Lūk, apel- Parīzes ',g^ brauc ar met^o cauri
sīni ,maksā 160 franku kilogramā, rnetropolei uz lat^nu kvart'ilu, uz
Banāni maksā tikpat -Vi?na pati yie^ }^ var paēst pusdienu oar
sviestinaize tur tai skatĶgā izceno- 150 frankiem, nedzer un sm^Vē ļoti
ta par 120 frankiem, ģa]^- cenas niaz. „Esmu apmierināts," viņš sa-svārstās
ap 300 fŗanļcu par. kg,; kilo- h^a, ,,jo visma^^ ka vari sis-grāms
tauku ap 500 franku. Olas Uies na^a s^^^^^^^^ ja rastos
100 franku g a b ^ ā . " , : ; izdevībai tad tomēr izceļotu, jo ne-
V Parīzē ^vel pastāv kartīšu-^^^^m kādu nākotnes izredzu te nemanu."
Ievainots f u t b o l i s ts
A . Vanags
Smagā dzelzceļa katastrofā Francijā, kur
nogalināti 9 cilvēki un ievainoti • 20, pēdējo
vidū ir arī latviešu futbolists A. Vanags.
Viņam radies komplicēts plīsums
kājas kaulā. Vanags spēlēja fr-^nču augstākās
līgas futbola vienībā Nancyj bet ievainojuma
dēļ šajā sezonā futbola sportam
viņš ziidis.
pat, kur lieliski atalgots mūsu Kārlis Arens*
Nordāls frančiem izmaksā apaļas ISOiGOO
zviedru kronas. Tā ziņo Stutgartes vācu žurnāla
„9portwelt" Stokholmas korespondents.
150.000 zviedru kronas — cik tas Ir „grau-dā'
? Par šo skaisto naudiņu var nopirkt
kundze lon darījusi to gluži vienkārši tādēL
ka pārSk daudz dzirdē)usl par skaistām un
melnmatainam itālietēm,-.Bet tas ir tikai pa-galdam,
kamēr Ķarlsona ktmdzi kSds i e d r&
nās un pateiks, ka tik traki jau nemalt nav.
» « •
Vai jagad - pašā Ziemsvētku laika mums
vajadzēja runāt par futbolu? Varbūt tomēr it
pareizi, ka to darām, jo Eiropas futbola lau*
kūmos jau vienmēr ir tfi, ka tieši visaukstākajā
ziemas laikā notiek karstākās spēles
Arī tepat Vācijā Ziemsvētkos jāpierod pie
futbola un, ja patīk, vēl Vasarsvētkos var
vērot ledushokeju. Francijas futbola dmugu In*
terese pašreiz saistīta 2 virzienos — arvien
svarīgākā posmā ievirzās kausa spēles un
pilnā sparā turpinās ari meista^sacīkstei.
Francija ir liela; un sacīkšu rezultātlis bieži
ietekmē klimats. Ja nlcieši no Vidusjūras atbrauc
ciemos pie Bebra vienības U2 Elžasu v a i^
Ziemeļfrancijas spēcīgo klubu Lille, tad dienvidniekiem
gluži vienkārši salst. Ka^d Lillc
5 grādu salā pieveica Nizza 4-^1, viesi \teica
ka zaudējuši: tikai sala dēļ. Pagājušā "gada
meistars Marseille nekad nespēj uzvarēt^
MontpelHer ļaudis viņu skaistajā pilsētiņā.
Tikai šogad marselieši beidzot varēja atgriezties
savā ostas pilsētā ar 2—1 uzvaru. Pagājušajā
svētdienā Francijas meistaraacIKstēs
augstākajā līgā bija šādi rezultāti: Racing
Club Paris (ar ; Arēnu) ^ Montpellier l - l ,
Sochaux Strassbourg' {ar Bebri) 3-0, Mai^
seille-Roubaix 10-2, St. Etienne-Lille 2-2,
Sete-Stade Fran9ais 1—0, Metz-Nizza 2—2,
Cannes-Nancy 4-1, Rennes-Toulousč 2-0 ua
Golmar-Reims 2—1. Vadībā ir Racig Club! Pa«
ris vienība. - v
A r n. S m. •
Sportistu laulības. Mūsu izlases basketbo-
Usis Harijs Igenbergs 18. decembrī NeištatŽ
salaulājās ar Maigu Stulpiņu, basketbolista
agr. M. Stulpiņa nāšu
Aflglijas latviešu otrajās meistarsacīkstēs
galda tenisā Bairingberijā vienspēlē virleštem
uzvarēja A. Liepiņš, 2. V. Zilberts, 3. V.
Graudiņš; viensp. siev. L J. Kāpostiņa, 2. V,
A!l«''« UNDP B»l.ācs.
cejam Garvisam Karlsonam. Viņu, solot
gandrīz vai veselu vezumu liru, pie sevis vē^
1as TurInas populā»Mis klubs Juventus. Pagaidām
visai šai lietai „veto" uzlikusi Ķarlsona
J . ļ ^ t e r t d z e n i e k s 5 0 grādu k a r s t u ma
atkal labo D i e n v i d a m e r i k a s r e k o r du
š ķ ē p a m e š a n a '
Mūsu REKORDISTS ATBILDĪGĀ DARBA - CILES L A T V I E ŠU
SPORTISTU SAIME PIEAUG
caurules milzīgā naua sienās un griestos.
Sāda veida centrālo apkuri Cllē būve pirmo
reizi un Stendzeniekam nu būs liela atbildība.
Santiago meistarsacīkstēs vieglatlētikā 4.
sviests un cukurs. Tas nenozīmē, kaļ Komponists Tālivalds Keninš kas IJ'"""'^" f^"^^5"^!ļ^s ^5? nopļ^tnas kon-
"s^ +,vnv+,v K/vf Vnv,fis^^^^ xvuiup'jui&i& XrtliVdAu^ ^i>\.iinia, ļ^^^^^^ atkal Isboja Dienvidamerikas un Či- icizi un oicDuzenieKam nu DUS ueia aīDuuma. so mantu iruKiu, pec Kariisu īpai»- beidzis Parīzes konšervatori]u, tur- ies- rekordu šķēpa mešanā, sasniedzot 66,99 viņa darbs jo grūtāks tādēļ, ka Jānis nenieks
var zināmu vairumu iepirkt nina papildināt muzikālo izglītību, tālumu. <^is rezultāfs reāllzē;ās trešajā pārvalda spāņu valodu. Stendzenieks pagai-,
Pār ievērojami lētāku Cimu nekā nplnnQ a> cjtimHām im nr npcrfiHna-r"^^'^^^""^^' atlikilšos trīs metienus viņš dām dzīvo pie manis un maniem* puikām
t^di i c v c i u j d u u xcMt^u v>uu uc^a I pemas ar Stunaam neizmantoja, io milzīgās svelmes dēļ māca šķēpa mešanu. Ar apstākļiem Cīlē
ļuma KOmpozīcnam skatuvēm, ari gluži vienkārši ,nebija spēka. •Termometrs viņš ļoti .apmierināts un sevišķi brīnšs par
^_r_._ ' • -^-ir-s^ T J . —A ^ t . ^m. nr ' lēto cukuru-.salīdzinot ar Latvijas cenām, 1
kg maksā ap 20 santīmu, / Amatnieks stundā
var nopelnīt 3 kg cukura.
Es varētu sagādāt ieceļošanas iespējās Gllē
vēl vairākiem latviešu sportistiem^ bet tikai
l a b i e vi speciāļistiem -r automechariiķiem,
galdnieku meistariem, smalkmechaiiiķiemutt.
Vēlreiz atgādinu, ka nav nozīmes šurp braulct
tautiešiem^^ kas ļoti labi nepārzina techņisku
arodu. Drīzumā gaidu ierodamies mūsu peldēšanas
rekordisti Tatjana Plūmi kopā ar ve-,
cākiem. īsi pirms Ziemsvētkieifti došos uz
brīvā tirgū.
Visumā jāsaka, ka algu un cenu ļ dzīvo jumta istabiņā, taupības pēc I ģfļlia gandrīz 50», Cl Vieglatlētikas sezona
samēri Parīzē nav daudz dtā^ ^S^st'S
V S p i i n a liplnil.sētās. Ja frankps nO- | citui' izCCļot. Ne )as tāpēc, ka te būtu I.kam vajadzēs startēt Dienvidamerikas meis-šauķtan;!:
summām nosvītrotu pa di- ļ izredzes spožalniateriālai nākotnei,
vām nullēm, tad iznāktu, ka franču bet tāpēc, ka, pēc- viņa domām, to-strādnieks
pelna 120, bet par kurpēm mēr nekur citur pasaulē mākslinieks
vidēji maksā 40, par uzvalku 200, nevar justies tik brīvs un nekur ei-par
gaļu 3 naudas vienības. Ka tur nevar tik daudz gut, kā mūžī-franči
negrib šis divas nulles no- gajā mākslas pilsētā Parīzē. Bet —
svitlrpt, tā ir viņ^u darīšana. arī viņš;saka gandrīz uz mata tos
Bet atgriezīsimies pie • jautājuma, ,^ašus vārdus: „Parīzē var dzīvot tika'
Parīzē var paēst cilvēks, kas H^^i^a^. ja strādā daudz, strādā nopelna
ap 12.000 franku mēnesi. '^-^-^ ,m . f o . , r . n«
tarsaclkstēs Peru galvalpilsētā Limā.
Par aizvadīttj Sļe?onu esmu lepns un apmierināts.
Mana trenēta kluba atlēti gājuši no
uzvaras uz uzvaru. Sezonas izskaņā Čīlieši
Stendzeniekam 'un man rīkoja godināšanas
vakaru, apbalvojot mūs ar nopelnu medaļām.
Latvijas vārds šajā tālajā zemē skanējis ļoti
bieži. Tas nav v ķ r s svešs ne presē, ne ra'
l i
1ā
divsp. 1. V. Zilberts, J. Kāpostiņa, 1 iC Kazaks,
V. Admine, 3. E. Skujiņš, B. Bencooe,
Straumēnu nometnes TMCAs Sacha meistarsacīkstēs
uzvarēja Brants, 2. Cinl^tis.
Mūsu Šachists M.JurŠevskis sekmīgi spēlē
kanādiešu biedrībā Vancouver City Cbeiss Club.
Ungārijas basketbolisti valstu sarcikste Bii-dapeštā
uzvarēja Ef^opas meistaru Cechoslo-vakiju
40-^41. «Ungāru panākumiem Lontķnas
olimpiskajās spēlēs nav bijis gadījuma
raksturs.
99
„Tā ir mikla," teica visi latvieši,
ar kuriem gadījās runāt. „Izdaliet
12.600 uz 30 dienām, un jums iznāk
400 franku dienā. Ļoti taupīgi dzīvojot^
divi cilvēki, mājās sai
jot, par to var daudz maz noremdi-riāt
izsalkumu' un samaksāt niecīgu
dzīvoklīti. Bet kaut kā jau francūzis
iztiek. Nebrīnāties, ka' komunistiem
te dažkārt ir viegla spēle;"
Ari tā, protams, ir mīkla, kāpēc
Francija ar savu bagāto zemi, ar
kolonijām, par kuru esamību liecina
milzīgie dienvidu augļu kalni katrā
ielu stūri, ar tūristu plūdiem, . kas
atved vērtīgu ārzemju valūtu, četru
gadu laikā pēc kara vēl nav spējusi
j sabalansēt budžetu un pacelt dzīves
\ standartu kaut cik ciešamā augstumā.
Franču ogļrača reālā alga ir trīs
reizes mazāka nekā viņa angļu kol-lēgam.
Agrāk sociālisti apgalvoja,
ka vainīgs esotHprivātals uzņēmēis,
kas izsūc raktuvju strādnieku. Tagad
raktuves i r nacionalizētas, darba
devējs ir sociālistu valdība, un rezultāts
ir streiki. Sociālistiem gan
taisnība, ka streikus politisku apsvērumu
dēļ rīko komunisti, kam nerūp
strādnieku apstākļu uzlabošana,
bet tikai Maskavas pavēles. Bet vai.
strādnieks komunistiem klausītu, ja
viņš nebūtu patiesi neapmierināts ar
dzīves apstākļiem?.
Kāds latvietis, kas daudz grozās
; franču saimniecības aprindās, atstās-
. tīja divus 'raksturīgus gadi jumus.—
Kāda firma paņēmusi jaunu preci un
- izkalkulējusi, ka' varētu to . pārdot
par 100 frankiem. Nākamajā di^nā
pietni un taupa.'
Aleksandrs Liepa
diofona, ne ari kino nedēļas apskatos. P_ec Valparaiso, lai Cīlē sagaidītu basketbolisti
1 mēneša atpūtas un 3 vērtīgam uzvaram iviaigu Otlāni-Bušu ar ģimeni, kas pašreiz ^'^o^'H^ St_endzeniekam^^gad ir pSe- gķ^^g^ ^^j^^^u. Tā latviešu sportistu pulciņš
mērota nodarbošanās ļsavā specialitāte. Ame- c^lē pamazām pieaug. -
rikāņu vara raktuvju sabiedrība Santiago būvē
lielu namu un ' Jankam jāvada visi priekšdarbi
oentrālafām apkurēm, izvietojot vara
Santiago^ decembri.
E d g. L a i p e n i e-ks
SLUDlUAjUHl
Ar dziļām sērām paziņojam, ka Gēst-
Iļaclīlā Edmunstālcs slimnīcā miruši
^ KONSTANTĪNS JERMAKOVS
dz. 1929. g. 18. aug. Rīgā, miris 1948. g.
7. dec, . • ^
VIKTORIJA RINKULE, dz. Ābola
dz. 1912. g. 4. sept., mirusi 1948. g.
13. dec.
Apbedīti Spakenbergas meža kapos.
Sliiiiņīcas latviešu pulciņš.
mosm
Mans mīļais vīrs
JĀNIS .VOLDEMĀRS KALNS
dzim. 1901. g. 30. oktobri Ŗlgā, uz mūžu
aizmidzis 1948. g. 17. novembrī. Apbedīts
20. nov. Hersbrukas vācu kapsētā.
Dziļās sēras sieva Anglijā, vecāki
( dzimtene, krustdēls, radi un draugi
Vācijā.
Augšā diz zvaigznēm.
Tur tiksies reiz mīļ;
Tie, kas šeit pasaulē šķīrušies bij*/
Ziemsvētku! dāvana ģimenei un
I bērniem
Ev.-lut. Baznīcas virsvaldes vzd.
Iznākusi grāmata
LABAIS GANS
ar 17 četrkrāsainām Mink-Boirnas gleznu reprodukcijām
par Jēzus I ļlzivi. Archibīskapa
prof. Dr. Theol.' T. Grlnberga ievadvārdi,
gleznām piemēroti teksti un dziesmas. Pieprasiet
nometņui grāmatnīcās/ Cena DM 3.—.
Atkalpārdevējiem atlaide.. PasūMn. lūdzam
adresēt Silienbuchas ev.-lut. draudzes priekšniekam'
; P. Raudzenam: (14a) Stuttgart-SiJ*
lenbuch, Landschreiberstrasse 9. (297)
TORONTO
L A T V I E Š U M Ā K S L A S S A L O NS
UN G R Ā M A T N Ī CA
I. Batraks & V. Ziediņš
pieņtm komisijā grāmatas, mākslas un daiļamatniecības,
izstrādājumus. Eksponātus izstāda
GRAFISICĀ STUDIJA „LUiVA",
īpašn. Valdis Skudra,
656 Yonge Str.
Korespondenci adresēt I. Batrakam: 442
Euclid Ave, Toronto, Ontario, Canada.
(330)
.,I^VIJAS*V ABONEM^
pasQtinot laikrakstu oa atsevišķiem eksemplāriem
(lidr 3 e k s i f i s k . ļ , maksā
DM 3;* mēnesi > DM 0,50 <ar oiesūv
tīšnnin; pasu tinot koileklS vi vairāk, par
3 ekš. — l iM 3.- mēnesi oar eksemplāru;
pasOttnot ut ārzemēm un maksājot
vāciia DM 3 . - mēnesi 4- ŌM 0 80 par
piesūnšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par viensleļigas oonoareille iesniedrindas
aizņemto telpu. Darha m«Xlēšan»s sludinājumi
pat^ puscenu.
Abonementa pieteikumi. sludinājumi,
I naudas oārvedumi un korespmdfnce adresējama
,<Latvlļai (I3b) Gunzburg/Do.
BfirRermefster-landmannolat? 7.
Lutvija iznāk trīs reizes nedēi^ — otrdienās,
ceturtdienās OD sestdienās.
_Pec ilgām ciedram trimdā mūžībā aizgājis
mans dārg.tis vīrs, mūsu nemzmir-staraars
tēvs un vectēvs
būvinženieris
• ; MATVEJS BORiSKOVICS
dz. 1876. g. 16. nov. Aliris 1948. g, C.
dec. Kufštcinas sli.ninīcā, Austrijā.. ..
• .,: Dziļās sērās Bori'?koviča
Fridrichsona ģimcDes
. E s . sapni par dzimteni
pagalvī likšu; •
un
A. SEĻZEIMNIEKA APGĀDS
izdevis populārā franču rakstnieka
' ;/,.!.Žila. Verna V - " v /^
jaunatnes grāmati|
„MA7;A'TrS KAPTEINIS
(maksā P M 2,-)
un Arnolda Rasas noveļu krājumu
„KUĢIS PIE lAPV^RŠŅA**
(maksā DM 11,80)
GrāmaTfls i7?ūtot komisijā - ' 1 5 proe. atlaide,
puspocmaksā 20 procun pēcmaksā — 25 proc.
Atkalpārdevējiem, .grļāmatnīcām un kooperatīviem
nekavējoties pnliņot, kādā veidā grāma-
,tas psūtīt, ad^e$ē'ot
ARVĪDAM FGT.TTĪM: (24) G^e^tlin-ht/Elbe,
Latvian DP Gamp 2, GrenzstrasTje.:
(326)
. Iznācis •. • I • " • 1 . ••••••
Fēliksa Cieljina romāns
Islāves Dutcni
ar S. Vidberga illusfrāciļām.
Romāria autors aDzināti trar^iskā prc/runa
tēlo/mū?u mīl0 dzimteni 1943. un 1944.
lielaiā 1U'^;1T, kur naida pr^ ekliba sastoūnsun
dziļu kaislību sabl\nfo'ūmā savā • vidū un.
pasi par. sevi cīnās t i l v ē k i l a t v i e š i , vācieti,
• ļ krievi. •
Grāmatā 320 Icpi Mr-''=^ālr^M 5 50 Atkalpārdevējiem
izsūtīs ar uplV^'nvrnēcm&ksu un 20
Iznākusi
P ā V i 1 a K l ā n a novele
S A T S
ar Ernas Geistautes fllustrācijām. Iespiesta
nelielā elvsemplāru skaitā. Visi eksemplāri numurēti
un autora un illustrātores parakstīti'.
Maksā DM 2,50. Atsev. eks. izsūtīs ierakstītā
sūtījuma pēc samaKsas + DMO^SO pasta
izdi saņemšanas. Pasūtin. izpildīs piepras.
saņemšanas kārtībā. !
V. BUMBĒRA APGĀDS „BURTNIEKS^S
(14a) Esslingen/N. Nellingcrstr.8,
Iznākusi
Aleksandra Skujas
RAKSTNIECĪBAS TEORIJA
skolai un pašizglītībai. Cena DM 4J—. Izsūta
pret iepriekš izsūt, naudu vaf ar uzliktu pēcmaksu.
Atkalpārdevējiem Wh .atlaide.
J. Pamiijens: Mūncben. DP Camp Warner
Kaserne (13b). (321
Iepērkoties
DAUGAVAS VANAGU
GRA^
(13a) Ņūrnberg 2., A'C Vallia,
jūs palīdzat krāt līdzekļus trūcīgo tautiešu
aprūpei. ^ .
Katra mēneša sākumā iznāk jauns grāmatu
katalogs. (279)
pro'c. a t i L - i d i.
V. r^'^rpi^ 9 "5 ,^nrt nieks",
{.1.4a) .EsslingenrN'i Kļelhngersir; -S.
(323)
. " i z n ā c i s / ! ' ' • '••r.'•...ļ''- :-\
Alfrēda Dziļuma' darbs
ANDRTĒVS,
no pnsaku ciķ'a .,DieVa dārzs*", ar A. Gnm-des
illu<;trilciiām. Cena. .DM . 3,—.. Atkaipār-devēiiem
atlaide. OrāmJita ^ pa^^ūi-nāma-Gross-handelsccsellschafti
..Tīļīļība": •{24a)- Lūbečk,
Hartengrube 25'27, -^ai (24a) Hambur? v36,
. (283)
PĀRPRATUMA DĒĻ
nŗiūsu laikraksta 110., 112. un 114: Viumuros
nepareizi ievietota A- Ozoliņa (lizehoe) grāmatnīcas
adrese. Pareizi jābūt: A. Ozoliņa
i^rāmamīca ,{Z4b) Itzebo©, Kaiserstrasss 18,
Lettenlagef.
Ikene,
sirsnīgi Suminām Tevi kā jaunu pielaulātu
vīru. Neaizmirsti, ka latviešu sportam - vajadzīgi
jauni dzieti. (327)
VECIE KLASES ZĒNI.
VIENPADSMIT JAUTĀJUMI ATJAUTĪBAS
PĀRBAUDEI ^
Apgalx=o, ka cilvēkam dzīvē par vi^u vairāk
esot nepieciešamas zinnāšanas, kuŗa$ visur
palīdzot, taču daudzkārt pierādījies, ka oe
mazāka nozīme ir asam prātam un izmanīgai
jautājumu un situāciju aptveršanai. Salīdzam
12 jautājumus, kas būtībā ir pavisam vien-cārši,
bet tajos paslēpts kSds v>āķi8'V Kas
šo „āķi** iespējami ātri atpod, tas var cerēt/
ka viņu neviens tik viegli „maisa neiebāzis".
Ja jūs 15 minūtēs pareizi spējat atbildēt uz
visiem jautājumiem, tad jūsu attapība ir lie-iska,
ja pareizas atbildes tajā • pašā laikā jiyns
zdodas tikai '8 jautājumiem, ari tad neesat
„uz mutes kritis", bet ja varat atbildēt tikai
uz 5 jautājumiem, tad jāuzmanās, - lai kāds
veiklāks cilvēks jus„neapved ap stūri". Pa-ļ
"eizās atbildes sniegsim nākamajā na.murā. • '
1. Ja trīs kaķi trijās minūtes apēd tpte
žurkas, cik ilgs laiks vajadzīgs simts kaķiem;,
ai apēstu 100 žurkas? r
2. Vai ar likumu ir atļauts'vīram precēt
savas atraimes māsu?
3. Jums i r divas minūtes laika,; lai sasniegtu
vilcienu. Līdz stacijai ir 2:v km. iia ius pirmo
kilometru noejat ar trīsdesmit m stundas
Itrumu, kādā tempā jums jāiet otrs /lilometrs,
lai vēl sasniegtu vilcienu?
4. Olu skaits grozā katrā nākamajā minūtē
dubultojas. Vienā stundā grozs ir pilns. Kad
grozs bija pusē?
5. No kuģa klāja nokarājas 5 m garas
virvju kāpnes, kuru spraišļi atrodas 30 cm
viens no otra. Apakšējais spraislis pieskaras
jūras" līmenim; Paisuma dēļ ūdens kāpj p^
10' cm stundā. Pēc cik stundām augšējais
spraislis būs zem, ūdens? ' ;
6. Kāds ir mazākais pīļu skair>8, kas var^^
peldēt šādā kārtībā: divas pīles pirms vle-/^
nas pīles, divas pīles aiz vienas piles uo
viena pile starp divām, pilēm? . /
7. Divi viens no otra 100 km atstatumā .esoji .
vilcieni brauc viens otram pretim: oirmais
ar 60 km ātrumu stundā, otrs ar 40 km. Ta).ā ^
pašā laikā :Udojumu sāk bite, kūpas ātruma lr>L
25 km stundā. Cik lielu gabalu bite ir uoU*
dojusi līdz tam brīdim, kad abi vilcieni satiekas?
8. Kura grāmatā bibelē ir stāstīts, ļ^ā
Ābels nokāva savū brāli Kainu? ^
9. Atvilktnē atrodas desmit melnas un desj*
mit baltas zeķes. Iedomājoties, ka tumsā
jāizņem vienas krāsas pāris,' cik|zeķu vismaz
jāizņem, lai katrā ziņā dabūtu* vienu vie*
nādu pāri? .
10. Laivas nestspēja ir 100 kg. Kā af 80
laivu pāri upei var pārcelties virs, kas svep
100 kg, un vii^a divi dēli, kas katrs rfcĶ
50 kg?
11. Kāds karalis grib tikt vaļā no sava
ministra: viņš ieliek cepurē divos zīmītes uay
saka tiesnesim, ka ministrs var palikt, ja iZ'/
velk zīmīti ar uzrakstu , ^ a l i e e ŗ Bet ja mi-u
nistrs izvelk 2iralti ar uzrakstu ,,E) I"i ^.^K
viņam karaļv'alsts jāatstāj. Viltīgais karalis
uz abām zīmītēm uzrakstīja „Ej 1", bet, kad
ministrs, būdams vēl „glumāk3" par. savu
kungu, tiesnesim, kas nezināja par karaļš
blēdību, parādīja izvilkto zīmīti^ pēdējais l'ctu
izšķīra par labu ministram. Kā ministrs p»«^
mānija viltīgo .karali?
Neue Rabenstrass.e 14'15,
A. Ka^naļs,
. (I7a) • Mannheim, Nebeniusstrasse 9,
J, I\IEDIŅA, E. UN V. DĀRZIŅU
uc
Solo un latviešu tautas dziesmas,
kā arī latviešu pastmarkas.
(208)
IRO STARPTAUTISKAIS MEKLĒŠANAS
DIENESTS, AROLSENS,
MEIiLĒ:
Hariju Andersonu, dz. 2L 3. 1923. Ventspili,
pēdējās zinas no Ansbachas; Ainu Bisenieci,
dz. 24. 12. 1929. Latvijā, p. z. no Drezdenes;
AnnuBiscnieci, dz. 12. 11. 1898. Latvijā, p. 2-
no Dre»zdenes; Ēriku Hausmani, dz. 22. O'
1911., p. z. no Stetinas; Juliānu .Ernestīni, ja*
kobsoni, dz. 20. 7. 1905., Rīgā; Veltu Kar-povu;
Frici Kopseli; Veru Philipu, dz. .23.10.
1904., Rīgā; Ritu Putniņu dz. 3. 1. 1914. Rīga,
p. z. no TIringas; Juri Robežnieku, dz, 10-. I*,
1929., p. z. no LauSes, TIrirtgā; Helēni Rūdolfu,
dz; 1. 6.: 1899., p. z. no Eisenbergas;
Almu Lūciju Sēļu, dz. 22. 4, 1912; Sigulda,
p. z. no Mīlhauzenas; Aiju Svāni, 24 g. v.;
Vitoldu Strautseli.dz. • 1907.; Valdi : Svāni,
29 g. v.; Henneti Tomu dz. 24. 5. 1900., Liepājā;
Kārli Elmāru Vārtu, dz. 8, 9. 1924.,
Vecgulbenē; Gvido Veisu,d2. i8. 12. 1917.,
p. z. no Bergenes-Belscnes;' Georgu Zizikini,
dž, 23. 9. i888., Krievijā, p. z. no Rīgas*
P paredzēta n
etnu apvienoia
' ļn^las JKO apg
'«^"''i+nu pārvietošMas
"Ts «nas gaitā pirmo
^L"i^k^v.idj-ēgšaannaass d° atums P^ie
"^nht tf nārcelt uz Vir bet -du uz B,
• •, ppc tam iiu^-o
nārcelt Vircburgas un
fmo apgabalus. ^
niecības apgabal
kuriem tās pārcels
Nometņu Pārcelšana, ļ an
matā ir izceļošanas akciju n
.fa. paWkšoi.ās nometnes v
i ī v , V - Tafiu ne uz vienu
līceloSana nenont tik veicis
pareč(zē1,s.,
Ko Eiropa d
MARŠALU P
Pēc otrreizēja apciemoj
rikāņu kara ministrs Vudri
ņa brauciena uzdevumiem d
aprindās, pie kam atkārtoti
par nākamo ģenerāļa Kleja
nājam par ārlietu ministra
formācija vēlreiz atsaukta,
kārtojumiem amerikāņu ārp
tās arī ar vēstnieka Maska
Kā ziņo no Vašingtonas,
ministrs"'Maršals pēc sekmīg
ciestās nieru oļperāci^as tomēr
šot ilgāku laiku spēVi^s inte
darbam, tādēļ viņu aizstāšot
ministrs Lovets. No Va.ši
valdības anrindām paskaidro
šis apstāklis atkal esot radiļi
mas, it kā Maršals savu am
stāšot pavisam. Tas neesot
Lovets Maršalu aizstāšot tikai
ku, kamēr \iiņš bns tik tālu-u
veselību, lai atkal varētu no
- pārņemt ārlietu ministra pi
mu pildīšanu.
Prezidents Trumeris intervij
sei atsaucis arī baumas par it
• i
i
1
^redzamo Bedela Sniiša atkā
np vēstnieka amata ^Maskavā
ņam, Trumenam, neesot info
jas par šādu vēstnieka nodomu
dicija Vašingtonā ^san esot tā
pec prezidenta vēlēšanām' va
locekļi un diplomāti iesnied
mālus atlūgumos, bettos parās
iļvērojot. Bedels Smiss cel
faskavas uz Vašins^tonu uzt
Berlmē, kur piedalījās ģe
..Kleia rīkotās pusdienās. Tajā
' klat arī amerikāņu aviāciias fhi
^aimm^tons, kas Ziemsvētkus
ana Vaciļā, kopā ar Berlīnes
ŗ;iidotāji,m. gai sakarSā'
mmjtons paskaidroja, k. līdzš L'-V'^'^°'^^ lidmašīnas Be
apgādes vajadzībām apmainīšo
ki l^n^ašinām, kas 10
gravas vieta spēj uzņemt 20 t
^ ^ ^ ^ " ^ ministru sv
B^r n f n ''^''^"'^ Bārklijs.:
d7n paskaidroja, ka
£ t nekāda Iemesla, k^ēc^
sacelties pret Ti
^ongre^cj b.^^^^ komunistu p
^ gXzta T to ^^āciju, tir
"^'^s ideiu ;t^^P^^°J"miem fed
•1 *nibr\l^^l^!« ari
-W
i '^^iju.'^'^^l sauks par . J
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481223 |
Description
| Title | 1948-12-23-08 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
8 L^fVTVIJA, 1948. g. 23. decembri
VIENA NEDĒĻA PARĪZE 4
IZTIEK FRAN
Kas Veļas slēpot
Alp
Mūsu trimdas meistars slēpošanā IfeJnis
Upe saistījies par slēpošanas un kokgriešanas
alotāju lameriiāņu. joslas bāreņu nometne
Bād Aibiingā. Sporta nodarbes tur: vada Ķj.
Slokas sportistsl Liepiņš un skolgtāju vidū vēl
i r ari futbolists NJ Smis. It Upe, kas kopa
ar bijušo Vidzemes vidusskolu slēpošanas
meistaru j ā n ī t l izraēgirājuši jau pirmo sniqgu
Alpos, parupējiesv :,lai I sagādā'u : šlēpošaiias
'iespe;as arī citiem mūsu tautiešiem. Pasaules
YA\CA apsolījusi Iekārtot slēpošanas raitni
Skaitu,kas: rāda cenas Parīzes vei- ļtirdzmecibas ministrijas cenu .daļa ļ tos^.ir Bavārijas Alpos
PABIZĒ VAR UN
TAUPA, SAKA LATVIEŠI
dīties, ka ari ienākumus raksta ar gati, kaut ari neviens nesaprot, kas mantot apmešanas iespējas Kuišteinā, jāraksta
tikpat lieHean skaitļiem. • īsti dārgās mantas spēj nopirkt/' Reinim Upem: '(i3b) Bad-Aibiing, Chiidren
,.Gik pelna parasts franču.: strād- piebilda tautieļis un: pastāstīja otru ^^ļ^^^f'^'fSbiJ'^J^o'v^di^S
nieks?" , gadījumu. Pēc ogļraču streikiem ļ pasimkrkas.
,,Pariz4 strādnieks m mazais ie- kādā sabiedrībā runājuši par saim-^
rēdnis pelna ap 12.p00 franku mē- niecisko postu un zaudējumiem, ko
ne^i.'* cietusi ogļrūpniecība un tai līdzi
Bet kurpes Parizes lētajos rajp- visa Francija. .,Piedodiet," beidzot
nos maksā .no 1500 līdz 5000 franku, ieminējies kāds ogļu lieltirgotāis.
dārgākos rajonos 8 un 10.000. Pie Es saprotu, ka tas ir smags trie-tam
Jviriešū' un /sieviešu kui'pēm ce-eiens Francijai un es nosodu komūnas
ir apmērani vienādas. Vīriešu ništu rīcību, bet; godīgi sakot, es uz
krekli ap 2000,\ Uzvalkus šo streiku nopelnīju 20 miljonus
redz jau par 8—iO.dOO frankiem. skaidrā naudā."
„Sie uzvalki patiesībā n.ekam ne- KO šādos aostāklos iesāk latvieši,
der. Ja gribat uzvalku,^ .kas izska- U-ani, kā zināms, vēders ir lielāks
tītos kaiit ciķvpieklājlgi un arī tūrē- frančiem? *
Parīzē ļoti maž latviešu, kas ieceļojuši.
pēdējā laikā Tie, ku|*us gadījās
satikt, dzīvo tur jau ilgāku
laiku.'"-•••^
Parīzieši samaksā zviedru
futbolistam vienu miljonu vis
trekn|ko siļķu
AKl LATVIEŠU F U T B ^ S E S U PROFESIONĀLO SAIME
-Mūsu futboHstvs Fpancijā amatiem sportam
var uzskatīt par zudušiem. Tie kļuvuši: profesionāli,
jo tādi ir visi franču labākie futbolisti.
Protams, ka latviešu sportisti tāpēc nav
pelnījuši oekadus pārmetumus, JQ apstākļos,
kādos tie pašreiz atrodas, cita r 3e|a nemaz
nav. Pēdējas zii>as no Francijas vēsti, ka
ļoti labi izdevies iekārtoties vārtsarga Jāņa
Bebra ģimenei, kas vēl vasarā dzīvoja Vāeiiā,
Valkas nometnē. RC. Strassbourg vadība
Bebrim sagādā;usi skaistu dzīvokli kopa ar
nupat dār^ nopirkto dāņu spēlētāju Ē. Sē-rensenu.
Bebrim ir 4, bet Sērensenam 3 istabas.
KluJjs devis arī ļaunu dzīvokļa iekārtu
uo daudzas Citas dzīvei nepieciešamas lietas.
Pēc pēdējām teicamām spēlēm arī Bebra alga
divkāršota. ; •
Daudz runāts un rakstīts par zviedru slaveno
futbolistu Gunāru Nordālui uņ viņa
lakstošanos ar franču futbola klubiem. Nu ir
jau tik -tālu, ka Nordāls iet uz Parīzi — tur-
Sis skaistais puisis ir lahiešu izcilftis vārt-tos,:
tad jāiža^d ap 20.000!" iebilst
Parīzes latvietis, ar ko pašlaik sarunājos.
Samērā lēti tādā gadījuma ir ka-
Jioki. Sieviešu koķika puskažociņu
logos redz ^ par^l5~-20.00Q frari^iu.
Ļoti l/^usp&Ms 'par 80-^
franka Betii^rar ar citām lietām?
„Parīzē var dzīvot, ja raujas no
rīta līdz vakaram, uztur • sakarus, ja
va i adzīgs strādā ar^" pa naktīm, nēiž-
, . laiž nevienu izdevHDU un par
„Viss, kam Itiķsa piegarša, iŗ ļoti snīti visam cenšas labi ģērbties,"
dārgs. Dieva del, nedomājat pirkt teica fotogrāfs Rozītis, kas pēc kara
Parīzē franču s m a r ž a s / d i e -
neiapudelīte|maksā, vairāk vtii nestā, tad dabūjis loti labu vietu oar ļ s a r r l A i i * ^ JVnsons, kas tagad spēlē vāca
šusfranku,r l|) dzērieniem, kā paši^ f^^^ Francijas iz^lītībns vj^^nī^ā HG Au'gsburg.^ Par vina_ un Ērika
v^v^imm^^^^Ļ^-i'^istri^as pasākumos, zaudējis šo ^T?^'^
Vmi daudZ^^^^I^^^ ministri- Kre^eld ar E. Korecki un R. Veidi ierindā
tie maksā, dažus simtus franku nu- jas budžeti un ta<^ad darbojas kā Vācijas'meictarsacīk?.u turpinājumā svētdien
delē, bet labs konjaks ^ ļ ^ ^ ļ ^ ^ ^ T-U^-^. T-if!^"
stotim.'-/ . Viņš tagad^ 0^^ nekā
J „Bet ēdiens? Kā vispār var iz- caurmēra ierēdnis vai strādnieks,
saimniekot cilvēks, ; kas mēnesi no- bet dzīvo sestā stāva istabiņā vienā
pelna tikai 12.000 franku? Lūk, apel- Parīzes ',g^ brauc ar met^o cauri
sīni ,maksā 160 franku kilogramā, rnetropolei uz lat^nu kvart'ilu, uz
Banāni maksā tikpat -Vi?na pati yie^ }^ var paēst pusdienu oar
sviestinaize tur tai skatĶgā izceno- 150 frankiem, nedzer un sm^Vē ļoti
ta par 120 frankiem, ģa]^- cenas niaz. „Esmu apmierināts," viņš sa-svārstās
ap 300 fŗanļcu par. kg,; kilo- h^a, ,,jo visma^^ ka vari sis-grāms
tauku ap 500 franku. Olas Uies na^a s^^^^^^^^ ja rastos
100 franku g a b ^ ā . " , : ; izdevībai tad tomēr izceļotu, jo ne-
V Parīzē ^vel pastāv kartīšu-^^^^m kādu nākotnes izredzu te nemanu."
Ievainots f u t b o l i s ts
A . Vanags
Smagā dzelzceļa katastrofā Francijā, kur
nogalināti 9 cilvēki un ievainoti • 20, pēdējo
vidū ir arī latviešu futbolists A. Vanags.
Viņam radies komplicēts plīsums
kājas kaulā. Vanags spēlēja fr-^nču augstākās
līgas futbola vienībā Nancyj bet ievainojuma
dēļ šajā sezonā futbola sportam
viņš ziidis.
pat, kur lieliski atalgots mūsu Kārlis Arens*
Nordāls frančiem izmaksā apaļas ISOiGOO
zviedru kronas. Tā ziņo Stutgartes vācu žurnāla
„9portwelt" Stokholmas korespondents.
150.000 zviedru kronas — cik tas Ir „grau-dā'
? Par šo skaisto naudiņu var nopirkt
kundze lon darījusi to gluži vienkārši tādēL
ka pārSk daudz dzirdē)usl par skaistām un
melnmatainam itālietēm,-.Bet tas ir tikai pa-galdam,
kamēr Ķarlsona ktmdzi kSds i e d r&
nās un pateiks, ka tik traki jau nemalt nav.
» « •
Vai jagad - pašā Ziemsvētku laika mums
vajadzēja runāt par futbolu? Varbūt tomēr it
pareizi, ka to darām, jo Eiropas futbola lau*
kūmos jau vienmēr ir tfi, ka tieši visaukstākajā
ziemas laikā notiek karstākās spēles
Arī tepat Vācijā Ziemsvētkos jāpierod pie
futbola un, ja patīk, vēl Vasarsvētkos var
vērot ledushokeju. Francijas futbola dmugu In*
terese pašreiz saistīta 2 virzienos — arvien
svarīgākā posmā ievirzās kausa spēles un
pilnā sparā turpinās ari meista^sacīkstei.
Francija ir liela; un sacīkšu rezultātlis bieži
ietekmē klimats. Ja nlcieši no Vidusjūras atbrauc
ciemos pie Bebra vienības U2 Elžasu v a i^
Ziemeļfrancijas spēcīgo klubu Lille, tad dienvidniekiem
gluži vienkārši salst. Ka^d Lillc
5 grādu salā pieveica Nizza 4-^1, viesi \teica
ka zaudējuši: tikai sala dēļ. Pagājušā "gada
meistars Marseille nekad nespēj uzvarēt^
MontpelHer ļaudis viņu skaistajā pilsētiņā.
Tikai šogad marselieši beidzot varēja atgriezties
savā ostas pilsētā ar 2—1 uzvaru. Pagājušajā
svētdienā Francijas meistaraacIKstēs
augstākajā līgā bija šādi rezultāti: Racing
Club Paris (ar ; Arēnu) ^ Montpellier l - l ,
Sochaux Strassbourg' {ar Bebri) 3-0, Mai^
seille-Roubaix 10-2, St. Etienne-Lille 2-2,
Sete-Stade Fran9ais 1—0, Metz-Nizza 2—2,
Cannes-Nancy 4-1, Rennes-Toulousč 2-0 ua
Golmar-Reims 2—1. Vadībā ir Racig Club! Pa«
ris vienība. - v
A r n. S m. •
Sportistu laulības. Mūsu izlases basketbo-
Usis Harijs Igenbergs 18. decembrī NeištatŽ
salaulājās ar Maigu Stulpiņu, basketbolista
agr. M. Stulpiņa nāšu
Aflglijas latviešu otrajās meistarsacīkstēs
galda tenisā Bairingberijā vienspēlē virleštem
uzvarēja A. Liepiņš, 2. V. Zilberts, 3. V.
Graudiņš; viensp. siev. L J. Kāpostiņa, 2. V,
A!l«''« UNDP B»l.ācs.
cejam Garvisam Karlsonam. Viņu, solot
gandrīz vai veselu vezumu liru, pie sevis vē^
1as TurInas populā»Mis klubs Juventus. Pagaidām
visai šai lietai „veto" uzlikusi Ķarlsona
J . ļ ^ t e r t d z e n i e k s 5 0 grādu k a r s t u ma
atkal labo D i e n v i d a m e r i k a s r e k o r du
š ķ ē p a m e š a n a '
Mūsu REKORDISTS ATBILDĪGĀ DARBA - CILES L A T V I E ŠU
SPORTISTU SAIME PIEAUG
caurules milzīgā naua sienās un griestos.
Sāda veida centrālo apkuri Cllē būve pirmo
reizi un Stendzeniekam nu būs liela atbildība.
Santiago meistarsacīkstēs vieglatlētikā 4.
sviests un cukurs. Tas nenozīmē, kaļ Komponists Tālivalds Keninš kas IJ'"""'^" f^"^^5"^!ļ^s ^5? nopļ^tnas kon-
"s^ +,vnv+,v K/vf Vnv,fis^^^^ xvuiup'jui&i& XrtliVdAu^ ^i>\.iinia, ļ^^^^^^ atkal Isboja Dienvidamerikas un Či- icizi un oicDuzenieKam nu DUS ueia aīDuuma. so mantu iruKiu, pec Kariisu īpai»- beidzis Parīzes konšervatori]u, tur- ies- rekordu šķēpa mešanā, sasniedzot 66,99 viņa darbs jo grūtāks tādēļ, ka Jānis nenieks
var zināmu vairumu iepirkt nina papildināt muzikālo izglītību, tālumu. <^is rezultāfs reāllzē;ās trešajā pārvalda spāņu valodu. Stendzenieks pagai-,
Pār ievērojami lētāku Cimu nekā nplnnQ a> cjtimHām im nr npcrfiHna-r"^^'^^^""^^' atlikilšos trīs metienus viņš dām dzīvo pie manis un maniem* puikām
t^di i c v c i u j d u u xcMt^u v>uu uc^a I pemas ar Stunaam neizmantoja, io milzīgās svelmes dēļ māca šķēpa mešanu. Ar apstākļiem Cīlē
ļuma KOmpozīcnam skatuvēm, ari gluži vienkārši ,nebija spēka. •Termometrs viņš ļoti .apmierināts un sevišķi brīnšs par
^_r_._ ' • -^-ir-s^ T J . —A ^ t . ^m. nr ' lēto cukuru-.salīdzinot ar Latvijas cenām, 1
kg maksā ap 20 santīmu, / Amatnieks stundā
var nopelnīt 3 kg cukura.
Es varētu sagādāt ieceļošanas iespējās Gllē
vēl vairākiem latviešu sportistiem^ bet tikai
l a b i e vi speciāļistiem -r automechariiķiem,
galdnieku meistariem, smalkmechaiiiķiemutt.
Vēlreiz atgādinu, ka nav nozīmes šurp braulct
tautiešiem^^ kas ļoti labi nepārzina techņisku
arodu. Drīzumā gaidu ierodamies mūsu peldēšanas
rekordisti Tatjana Plūmi kopā ar ve-,
cākiem. īsi pirms Ziemsvētkieifti došos uz
brīvā tirgū.
Visumā jāsaka, ka algu un cenu ļ dzīvo jumta istabiņā, taupības pēc I ģfļlia gandrīz 50», Cl Vieglatlētikas sezona
samēri Parīzē nav daudz dtā^ ^S^st'S
V S p i i n a liplnil.sētās. Ja frankps nO- | citui' izCCļot. Ne )as tāpēc, ka te būtu I.kam vajadzēs startēt Dienvidamerikas meis-šauķtan;!:
summām nosvītrotu pa di- ļ izredzes spožalniateriālai nākotnei,
vām nullēm, tad iznāktu, ka franču bet tāpēc, ka, pēc- viņa domām, to-strādnieks
pelna 120, bet par kurpēm mēr nekur citur pasaulē mākslinieks
vidēji maksā 40, par uzvalku 200, nevar justies tik brīvs un nekur ei-par
gaļu 3 naudas vienības. Ka tur nevar tik daudz gut, kā mūžī-franči
negrib šis divas nulles no- gajā mākslas pilsētā Parīzē. Bet —
svitlrpt, tā ir viņ^u darīšana. arī viņš;saka gandrīz uz mata tos
Bet atgriezīsimies pie • jautājuma, ,^ašus vārdus: „Parīzē var dzīvot tika'
Parīzē var paēst cilvēks, kas H^^i^a^. ja strādā daudz, strādā nopelna
ap 12.000 franku mēnesi. '^-^-^ ,m . f o . , r . n«
tarsaclkstēs Peru galvalpilsētā Limā.
Par aizvadīttj Sļe?onu esmu lepns un apmierināts.
Mana trenēta kluba atlēti gājuši no
uzvaras uz uzvaru. Sezonas izskaņā Čīlieši
Stendzeniekam 'un man rīkoja godināšanas
vakaru, apbalvojot mūs ar nopelnu medaļām.
Latvijas vārds šajā tālajā zemē skanējis ļoti
bieži. Tas nav v ķ r s svešs ne presē, ne ra'
l i
1ā
divsp. 1. V. Zilberts, J. Kāpostiņa, 1 iC Kazaks,
V. Admine, 3. E. Skujiņš, B. Bencooe,
Straumēnu nometnes TMCAs Sacha meistarsacīkstēs
uzvarēja Brants, 2. Cinl^tis.
Mūsu Šachists M.JurŠevskis sekmīgi spēlē
kanādiešu biedrībā Vancouver City Cbeiss Club.
Ungārijas basketbolisti valstu sarcikste Bii-dapeštā
uzvarēja Ef^opas meistaru Cechoslo-vakiju
40-^41. «Ungāru panākumiem Lontķnas
olimpiskajās spēlēs nav bijis gadījuma
raksturs.
99
„Tā ir mikla," teica visi latvieši,
ar kuriem gadījās runāt. „Izdaliet
12.600 uz 30 dienām, un jums iznāk
400 franku dienā. Ļoti taupīgi dzīvojot^
divi cilvēki, mājās sai
jot, par to var daudz maz noremdi-riāt
izsalkumu' un samaksāt niecīgu
dzīvoklīti. Bet kaut kā jau francūzis
iztiek. Nebrīnāties, ka' komunistiem
te dažkārt ir viegla spēle;"
Ari tā, protams, ir mīkla, kāpēc
Francija ar savu bagāto zemi, ar
kolonijām, par kuru esamību liecina
milzīgie dienvidu augļu kalni katrā
ielu stūri, ar tūristu plūdiem, . kas
atved vērtīgu ārzemju valūtu, četru
gadu laikā pēc kara vēl nav spējusi
j sabalansēt budžetu un pacelt dzīves
\ standartu kaut cik ciešamā augstumā.
Franču ogļrača reālā alga ir trīs
reizes mazāka nekā viņa angļu kol-lēgam.
Agrāk sociālisti apgalvoja,
ka vainīgs esotHprivātals uzņēmēis,
kas izsūc raktuvju strādnieku. Tagad
raktuves i r nacionalizētas, darba
devējs ir sociālistu valdība, un rezultāts
ir streiki. Sociālistiem gan
taisnība, ka streikus politisku apsvērumu
dēļ rīko komunisti, kam nerūp
strādnieku apstākļu uzlabošana,
bet tikai Maskavas pavēles. Bet vai.
strādnieks komunistiem klausītu, ja
viņš nebūtu patiesi neapmierināts ar
dzīves apstākļiem?.
Kāds latvietis, kas daudz grozās
; franču saimniecības aprindās, atstās-
. tīja divus 'raksturīgus gadi jumus.—
Kāda firma paņēmusi jaunu preci un
- izkalkulējusi, ka' varētu to . pārdot
par 100 frankiem. Nākamajā di^nā
pietni un taupa.'
Aleksandrs Liepa
diofona, ne ari kino nedēļas apskatos. P_ec Valparaiso, lai Cīlē sagaidītu basketbolisti
1 mēneša atpūtas un 3 vērtīgam uzvaram iviaigu Otlāni-Bušu ar ģimeni, kas pašreiz ^'^o^'H^ St_endzeniekam^^gad ir pSe- gķ^^g^ ^^j^^^u. Tā latviešu sportistu pulciņš
mērota nodarbošanās ļsavā specialitāte. Ame- c^lē pamazām pieaug. -
rikāņu vara raktuvju sabiedrība Santiago būvē
lielu namu un ' Jankam jāvada visi priekšdarbi
oentrālafām apkurēm, izvietojot vara
Santiago^ decembri.
E d g. L a i p e n i e-ks
SLUDlUAjUHl
Ar dziļām sērām paziņojam, ka Gēst-
Iļaclīlā Edmunstālcs slimnīcā miruši
^ KONSTANTĪNS JERMAKOVS
dz. 1929. g. 18. aug. Rīgā, miris 1948. g.
7. dec, . • ^
VIKTORIJA RINKULE, dz. Ābola
dz. 1912. g. 4. sept., mirusi 1948. g.
13. dec.
Apbedīti Spakenbergas meža kapos.
Sliiiiņīcas latviešu pulciņš.
mosm
Mans mīļais vīrs
JĀNIS .VOLDEMĀRS KALNS
dzim. 1901. g. 30. oktobri Ŗlgā, uz mūžu
aizmidzis 1948. g. 17. novembrī. Apbedīts
20. nov. Hersbrukas vācu kapsētā.
Dziļās sēras sieva Anglijā, vecāki
( dzimtene, krustdēls, radi un draugi
Vācijā.
Augšā diz zvaigznēm.
Tur tiksies reiz mīļ;
Tie, kas šeit pasaulē šķīrušies bij*/
Ziemsvētku! dāvana ģimenei un
I bērniem
Ev.-lut. Baznīcas virsvaldes vzd.
Iznākusi grāmata
LABAIS GANS
ar 17 četrkrāsainām Mink-Boirnas gleznu reprodukcijām
par Jēzus I ļlzivi. Archibīskapa
prof. Dr. Theol.' T. Grlnberga ievadvārdi,
gleznām piemēroti teksti un dziesmas. Pieprasiet
nometņui grāmatnīcās/ Cena DM 3.—.
Atkalpārdevējiem atlaide.. PasūMn. lūdzam
adresēt Silienbuchas ev.-lut. draudzes priekšniekam'
; P. Raudzenam: (14a) Stuttgart-SiJ*
lenbuch, Landschreiberstrasse 9. (297)
TORONTO
L A T V I E Š U M Ā K S L A S S A L O NS
UN G R Ā M A T N Ī CA
I. Batraks & V. Ziediņš
pieņtm komisijā grāmatas, mākslas un daiļamatniecības,
izstrādājumus. Eksponātus izstāda
GRAFISICĀ STUDIJA „LUiVA",
īpašn. Valdis Skudra,
656 Yonge Str.
Korespondenci adresēt I. Batrakam: 442
Euclid Ave, Toronto, Ontario, Canada.
(330)
.,I^VIJAS*V ABONEM^
pasQtinot laikrakstu oa atsevišķiem eksemplāriem
(lidr 3 e k s i f i s k . ļ , maksā
DM 3;* mēnesi > DM 0,50 |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-23-08
