Bavarijas Latviesu vestnesis, December 23, 1948

              lATVUA. 1948. g. 23. decembrt |l L A T V U A , 1948. g. 23. dfeCM:ibri
iicas
BET DOLĀRU
ttSĀ
i^fpieņenītais lēmums vei-
- k ā t u maigas: ^ " i ^ ^ t - J -
bas
saimnieci
arje
Karam beidzoties, katram astota­jam
kanādietim bija savs automo­bilis.
Fameŗi, mežu cirtēji un k a ­žokzvēru
mednieki dzīvoja - lab^k
nekā kopš gadu desmitiem. • Kanā-das
satiksme sasniedza rekordu
: 1
I
\
I
I
I
I
| m Lauksaimnieki raždln.
ārdeva valsts iepirkšaS
- y a m u n valdība tad tālāk nlr^
.0* i947.^g. Argentīnas kviešu
Is par 1 buželi kviešu
^ a valdības 1,5 dolārus S
kviešu^pārdeva par 4,36 dS
[ ^ u ^ a i T ) ī b a biia paredzē-
^ t r āllzāciias iedzīvināms
g iesējusies krize/Rekorda
Mdr uni A S V un zināms
f zemēs mazinājis interesi par
fnas piedāvājumiem. Pēc ofi-
Iziņām ,Arģen-tīna^ ostās pir-fef||
H^i?b^bas^
L _3 mUj. Uellopū un kažokādu,
fdarījumiem samazinoties A r -
aizvien vairāk jūtams dolāru
ķ. Vislabāk t^^^
ziņas no Ņujorkas. ASV
Pfri atteiku5ies no sūtīj umiem
M m u , ja nemainīsies maksā-1
iteikumi. Argentīnas valdība
piešķirot importa atļaujas,
ai ārzemju preču pārdevēji
ļaksu gaida veselu gadu; Iz-m
pielaiž" vienīgi- degvielām
ikalilām. ^
trūkumu Argentīna cerēja
ļi novērst, Maršala plāna le-
'.zdevlgi pārdodot ļauksaim-ražojumu
pārprodukciju,
ziņā nāca vilšanas. Argen-
'aldībai likts nojaust, ka
i uz Maršala plāna valstīm
:ā varēs realizēt tikai tad, ja
m pārdos ziem pasaules tīr­as
un ar da]u no saņemtiem
ļi maksās parādus .ASV.
f i ir apstākli, kas līdzšinējo
|aā eksportpeļņu, stiprL re-pz
dolāriem nav piespējams
bez importa savukārt draud
izplānotā rūpniecības jaun-ii?
[ Tālākās nākotnes persnek-gehtīnai
tomēr ņeoieciešaml
piecos gados rūpniecības at-ļevērojami
kāpināt. Apdrau-miecības
Jaunuzbūves prog-
Argentīrias valdība tagad
klāplt** ar industriālās lece-veļidnāšahu.
i pusgadā Argentīnā „ieQeļo-
|t ,107 rūpniecības uzņēmumi
Jriu pezo vērtībā. Perons bez
samaķgas ieguvis ne tikai
un darbnīcu iekārtas, bet ari
peciālistii dažādās nozarēs.
loļuSām^* firmām 31 i r me-ecTbas,:-
27 būvfirmas, ,12
prlkas. Visā drīzumā Ar-ķo
Itālijas Ieradīsies 300 pa-čības
speciālisti ar pilnu ie-
\,.pārvietotā fabrika" ņā-radS
jau segšot 40% no A r -
paplra produkcijas. Dau-is
fi«nas no apdraudētās E i -
išas tikt prom, paša^ sedzot
elšanās izdevumus.
Ina tagad atr.īta par pie-eirii
izceļošanai, mjCisu cent-ļiestSdēm
derētu naintere-ktāl
Perona valdība iein-nazāku
uzņēmumu ielaiša-i
k u mums nav, bet jau
: l i runāts, k a būtu natīka-iu;
amatniekiem strādāt pa-
J8 pasākumos. Varbūt šis
aveŗas Argentīnā?
H. M.
1
U
Viesos
istlija „The Linden Tree^'
Masku teātra inscenējumā
Ss Vādfas ziemelrietumu pilsrtas
pēc kar» viesojas angļu teātris,
ndonas Masku tentris ar Dž. B.
ū „The Linden Tree'', kas jau
idtta vācu tulkoļiimā ar virsrakstu
Undena ģimene."
Srds ftn?lu drāmatisknjā litevā-w*
no patlaban vigvairnk dzirda-
S politiskajā pārliecībā bfidaitis
ŗīstliļs savos darbos pieskaras
skSm tēmām, gan - cilvēku aj-piņu
Iekšējo pārdzTvofuniu problē-
UJfā vairāk nekā jebkurā citā iz­bija
humānisms, viņa NJzIves un
apliecinājums un pienākuma at-ļrālā
persona ir Roberts Lindens
ismit piekto dzimiinia dienu aiz*
i m profesors kādā provinces
sora ģimenes locekļi vēlas, lai
ližietu pensijā. Profesora knndi»
ļlāku vecumdienu v ā r d ā , lai va*
JO apnicinās pilsētas, kur viņa
desmit tris savas dzīves gadus-r
franCu aristokrātam izprecēta
Jdiciļu vāiPdā un dēls -n dzives
ferda, kas jāpagōst, kaiiiēr vēl
Tomēr profesors ir uzticies
. un pienākumam, kaut ari pii«
irs tikai jaunākā meita, kas ma-kaut
ari nniversitātc samazina
un kaut arī pat viņa student»
profesora zaudējums viņi«m
iētu.A: -
bija vfirsts reālistiskā virziena,
patīkamā dabiskuma. Sada
jvISķi varēja izpau>ties šejienes
zliet svešais angļu cilvēku un
itves savdabīgums.. Un nktierN
ās lomas tēlotājs Herberts Lo­bīja
tie?lām atraidītā, dzīvā ^pe-ilikai
uz laiku dzīvot līdz viņņ
|iļO( tp vecā profesora vientuļ.ija
b t i n i a r s F r e l n i a B i fi
•.mi
•Sī­ļus,
un visi blia pārlieciriāti,
ka Aiz priekšu ies vēl labāk. Bet
pēckara Eironas izsalkums pēc pre­cēm
tomēr bija pārvērtēts, un >^gad
Kanāda kopš ražas novākša> «s ar
bažām vēro cenu pārmaiņas biržā.
1948. gadā sāka strauji kristies koku
cenas, tām sekoja cellulozas un p a ­pīra
cenas. Labā labības ražaf|eT-rada
cerēto tirgu, un vecais kanā­diešu
rēķins „bagāta raža = drPši
ieņēmumi" šoruden negribēia pie­pildīties,
jo arī ASV un Dienvid­amerikā
bija lieliskas ražas, tā ka
piedāvājums tālu pārsniedza piepra-aījumu.
Eiropas noņēmēji, kam tau­pīgi
jārīkoias ar saviem dolāru krā­jumiem,
Kanādai maksāja zemas
cenas par kviešiem. Negaidīts olu
pārpalikums.nosita.arī olu cenas par
50 proc. un iedzina bankrotā dau­dzas
putnu lielfarmas. Līdzīgas ne­veiksmes
piedzīvoja afī kažokzvēru
audzētāji.
Tagad Kanādas saimniecības «ap­rindas
meklē izeju no šī stāvokļa.
Lielbritānijai atkal esot jākļūst pkr
Kanādas labāko veikalu partneri.
Uzsāki>as jaunas tirdzniecības attiek­smes
; arī ar Austrāliju, Dienvidaf-riku^.
Jaunzēlandi un jaunajām i n ­diešu
valstīm, un j au paratetīti pir­mie
darījumu līgumi. Kanādieši sa­skata
zināmas izredzes ari ciešajā
tietumvalstu apvienībā. No tās sa­gaida
arī saimniecības attīstības
Veicināšanu, kuras rezultātā pilnīgāk
varētu izmantot Kanādas neizmēro­jamās
rezerves. Tād^^ cradnumā san
;būtu nepieciešams 12,5 milj. liela­jai
nācijai no ārienes pievadīt darba
spēka papildinājumus. Tādēļ kanā­diešu
vairākums ta'^ad sāk aizstāvēt
plašā mēroga ieceļošanu. '.
Kanāda ir viens no bagātākajiem
kalnriāpniecVbas ari gabaliem visā' pa­saulē.
Tā ražo 85 proc, visa niķeļa
un 40 proc. alumīnija,, ko izlieto rie­tumvalstu
aviāčiias rūpniecība. V a -
• ŗa un alvas iegūšanā Kanāda stāv
trešajā vietā, zelta. sudraba un sviļ-na
produkcijā —'.ceturtajā vietā pa­saulē.
Kopš otrā pasaules kara Kaļ
nāda ir ., lielākā krāsaino; metallu
eksportētāja. Platīna, kobalta, dzīv­sudraba,
volframa, molibdena, chro-ma
un pēdējā laikā arī urāna iegū­šana
stipri! attīstīta. Kanādas atom-
• rūpniecība progresējusi. Kāda pilsē­ta
ziemeļos no lielajiem ezehem no­darbināta
vienīgi ar 'plutohiia un tā;
blakus produktu iegūšanu. «Pie Cok-rivera
jeb Krīta upes Ontario pro­vincē
pašreiz veidojas lielākā atom­enerģijas
ierīce visā pasaulē.
Vēl ap gadu simteņa miju Kanāda
bija.tīra lauksaimniecības zeme. Pat-labaņ^
liekas, ka Kanāda gatavojas
mainīt- savu saimniecības struktūru,
pārejot uz rūpniecību. Si pāreja,
pēc dažu lietpratēju domām, varbūt
arī ir īstais iemesls pašreizējai
^saimniecības krīzei" Kanādā.
DPD
§
KOMUNISTI LIEDZ NOSKAIDROT ZIŅOJUMUS PAR NOASA
ŠĶIRSTA A T U E K U ATRAŠANU
Neviens bībeles stāsta laikam nav ļ virsnieks Roskovlcikis apgalvoja ka
Ietekmējis cilvēkus tik ļoti, kā viņš pirms revolūcijas Krievijā ko-stasts
par grēku plūdiem un Noasa pā ar 25 citiem lidotājiem bijis ne­šķirstu.
Vēl šo baltu dienu arī z i - vietots lidlauSā tuvii pie Ararata
natnieki strīdas par jautājumu, vai un tur atklājis Noasa šķirstu. Kalna
grēku plūdi patiesi notikuši. dienvidu nogāzē atrodoties neliels
Antons Delmars žurnālā ,^very- ezeriņš, kura vienā malā, pa pusei
bodies" sakopojis vairāku zinātnie- nogrimis, guļot milzīgs kuģis. Kad
ku atzinumus, kas pierādot, kafgrē- lidotāji ziņojuši par to caram, viņš
ku plūdi resp. neparasti plaša Iz- nekavējoties norīkojis uz Araratu
mēra plūdi tiešām cilyēci piemeklē- ekspedīciju, kas esot. pavadījusi d i -
juši un uz laiku iznīcinājusi visu vus mēnešus fotografēdama, mērī-dzivu
radību tais apgabalos, kas bī- dama un pētīdama šo 5000 metru
belēs laikos bija vienīgā cilvēkiem virs jūras līmeņa atrasto k u ^ , kas
pazīstamā pasaule. Pie tam pēdējo nevarot būt nekas cits kā Noasa
20 gadu pētījumi pierādot, ka bībe- šķirsts. Tas esot celts lio oleandra
Ies stāsts par grēku plūdiem esot koka, nokrāsots ar gaišu, lakai
diezgan precīzs un pareizs šīs katas- līdzīgu krāsu. Kuģa dibena telpas
trofas attēlojums. / esot ļoti lielas, dažas ar 12 pēdu bie-
1928. un 29. gadā divas zināt^ zām sienām, kamēr tuvāk pie klāja
niskas ekspedīcijas veikušas izraku- esot sīkas telpiņas, kas atgādinot
mu darbus Eifrātas .lejā, tagadējā vistu krātiņus. Viss liecinot, ka kuģi
Irākā.; Oksfordas profesora Langdo- cēluši augsti civilizēti cilvēki .Kuģa
ma vadītā ekspedīcija darbojusies garums; esot 525 pēdas, platums 87
Kišā, senās Bābeles tuvumā, bet Dr. pēdas un augstums 52 pēdas. Kad
Vulijs veicis izrakumus pie seno ekspedīcija esot visus darbus pavei-kaldiešu
pilsētas. Uras. Zināmā dzi- kusi, tā nosūtījusi plašu ziņojumu
uniā «milšu un kultūras lausku caram, bet revolūcijā, visi materiāli
virskārtā ierakušies, abi iinātnieki pazuduši.
uzdūružies pilnīgi tīru mālu kārtai, Sis apraksts: par Noasa šķirstu
kas bijusi 8—-9 pēdas dziļa, ļbet zem lielā mēra saskan ar to, ko pagā ju­tās
atkal sākusies smilšainā kārta ar šā gadu simteņa beigās ziņojis i n -
nepārprotamām kultūras paliekām, diešu kristīgais zinātnieks Nouri,
Šādas mālu kārtas varot radīt vie- kam tomēr neviens negribēja ticēt,
nīgi ilgāku laiku stāvējis dziļš Daudzi domā, ka vajadzētu reiz
ūdens, pie kam vienkārši upju pali nosūtīt plašāku ekspedīciju uz A r a -
nekādā gadījumā nevarētu sanest ratu, lai apgalvojumus par Noasa
tik blīvu un biezu māla kārtu; Ķul- šķirstu pārbaudītu. Līdz šim tas ne-turas,^
paliekas zem mālu kārtas'lie- esot noticis tāpēc, ka Padomju Sa-cinot,
ka milzu plūdi pārtraukuši vienība nepieļauj šāda veida ekspe-reiz
jau uzzēlušu civīližācijas at- ļ dīciju darbošanos savā territoriiā.
Cilvēku aizstāj robots
Tas bija ap 1930. gadu, kad pa-ļ risināt vissarežģītākos uzdevumus
saule parādījās pirmais robots. Sis Amerikā šāda mašīna saucas Eni-pirmais
mechaniskals cilvēks bija ac". Tai ir 18.000 spuldžu kas īidzi-vei
neveikls un spēja veikt tikai da- nās.radio spuldzēm So mašīnu kon-žas
funkcijas — staigāt, aizdedzināt struējuši 200 inženieri unz-tedinild
sērkociņu, apsēsties. Bet kopš tā Divas minūtēs tā spēj atrisināt
laika mechaniskais cUvēks attīstījies, devumu, kas cilvēkam' 'prasītu visu
ta^ka kļūst baigi, raugoties viņa sa- mūžu. Anglijā kotnstruļētā lēšamā
režģītajās izdarībās. Tādam māk- mašīna saucas ,Ace*\ Plūcās minu- '
slīgām cilvēkam acu vietā ir fotošū- tēs tā atrisina vienādojumu af'lOO '
nas, ausis aizstāj mikrofoni, tausti nezināmiem. Aobrīnojamākais ir
sarežģīti elektriski aparāti, bet ožu tas, ka „Ace" spēj kontrolēt arī re-
^āzu detektors. Viņa kustības ir lē- zultāta pareizību un atsakās pateikt
nas, bet toties mērķtiecīgas. ļ nepareizu Iznākumu
kopš: zinātnieku
. šī ģeoloģiskā
tīstību.
Pēdējos 20 gados,
uzmanību saistījusi
parādība Eif rātas lejā, esot atrasti
arī vairāki ļoti seni dokumenti uh
liecības, kas attēlo vai piemin grē­ku
plūdus līdzīgi" bībelei Pieņem,
ka milzu plūdi notikuši 2400-^-3200
gadu pirms Kristus.
Pitsburgas universitātes profesors
Fesendens izveidojis teoriju, .ko ap­stiprinot
dažādiem pierādījumiem,
ka ap šo laiku kādas nenoskaidro­tas
dabas katastrofas dēļ izveidojies
Svira
M
„Dzelzs aizkars", kas nogulies
šķērsu pāri Eiropas kontinentam
nerāda nekādu tendenci pacelties
vai pašķirties, ja to nemēģinātu pa­nākt
ar spēcīgākiem triecieniem. Tā
kā rietumi no šādiem līdzekļiem, kā;
vērojams, grib atturēties, bet, pastā­vot
aizkaram, rodas grūtumi Eiro­pas
jāunuzbūvei un saimniecības at­veseļošanai,
atskan balsis, kas iero­sina
šī aizkara pacelšanu no rietu­mu
puses vismaz saimnieciskā ziņā.
Lielbritānijas ārtirdzniecības pār­skati
un citas ziņas liecina, ķa, par
spīti ' politiskajām pretišķībām,
saimnieciskie sakari ar valstīm aiz
„dzelzs aižcara^* joprojām turpinās
un pat pieauguši.
Sinī sakarā zīmīgs ir „Loisville
Courier Journal" ievadraksts, kurā
minētais amerikāņu laikraksts iero­sina
vēl vairāk veicināt saimnie­ciskos
sakarus starp rietumiem un
austrumiem, cauri „dzelzs aizka­ramas
Par pareiiTU soli šinī virzie­na
ievadn i eks uzskata ierosinājumu
atjaunot tirdzniecību starp Itāliju
un. Dienvidslāviju ar precēm, kas
ražotas, ar Maršala plāna ietvaros
sagādātiem materiāliem. Nekas tik
skaidri neilustrējot nedabisko saim­niecisko
aizkaru Eiropā, kā minēto
. divu kaimiņvalstu attieksmes, kuras
politiskie apstākļi spiežot ignorēt
vienai otru tirdzniecības laukā,
^aut gan tās viena 'otrai varētu
saimnieciski daudz palīdzēt.
Kā arī politiski domātu par mar­šalu
Tito, raksta „Louisville Courier
Journal", . būtu tomēr negudri, ja
Hetumi ļautu 'sabrukt Dienvidslāvi­jas
pūlēm pacelties no nabadzības.
^ to dienvidslāvus galīgi atstumtu
Sādu speciālu uzdevumu aģentu
milzīgs ūdens klajums, kaut kas apmācībai pastāv īpašas skolas. Jau
līdzīgs okeānam, kas no Melnās un agrāk rakstīts par spiegu skolu, kas
Kaspijas jūras sniedzies pāri visai iekārtota agrākajā rakstnieku pili
Vidusāzijai līdz pat tagadējai Mon- Siguldā. Tur sagatavotos aģentus no-golijai.
: Esot iespējams, ka šis gūta uz Eiropas zemēm, galvenokārt
Dkeans- patiesībā esot teiksmainā tiz Skandināvijas valstīm, Holandi,
Atlantīde, par ko vēsta grieķu un Angliju un Vācijas rietumjoslām.
citu tautu teiksmas. Vēl taglad tālu no ^amēr aģentus Amerikai, ka ziņo
Kaspi jas jūras krastiem, klajumos, Stokholmas ,^Nev«rsietter , laikam
kas pārvērtušies par tuksnešiem, sagatavojot Zvenigorodā, Maskavas
atrodamas jūras dzīvnieku paliekas, tuvumā. Bez tam „desinform^ntu"
Esot iespējams, ka piepeši šī oķea- skolas pastāvot Citā un Barnaulā.
na ūdeņi izlauzuši sev ceļu uz dien- gļ^ļrijā; pēdējās apmācot aģentus
vidiem no tagadējās Kaspi jas jĢras ^ ļ j ^ ļ
un n^ilzu palos^ pārskalojuši^tagadē- gājās spiegu ^ augstskolās uzņem
jos. Tuvos austrumus, kamēr atkal . ^ ^ j ^ izmeklētus pārbaudītus
aizpluduši Peršu lici. kandidātus. No tiem prasa izcilas
Pagājušā kara laikā ziiiāmu ie- sŗ^gjaš u n inteliģenci, bez tam v i -
vērību izpelnījās divi austrāliešu l i - niem jābūt komunistu nartijas bied-dotāji,
kas apgalvoja, ka, lidodami U i em vismaz 'kopš 1939. g. 1. ok-pārl
Ararata kalnam, redzējuši tobra un iepriekš beigušiem kādu
Noasa šķirsta atliekas un rādīja arī parasto^^p^^
fotogrāfijas, kas gan bija;^^' V^^^^ Uelu vērību „disin-nesķaidras.
Sis gadījums lika at- formantu" skolās veltī valodu studi-eerēties,
ka jau drīz pēc pirmā pā- jam. Siguldā, audzēkni mācās zvled-saules
kara balto krievu lidotāju ļ r ^ dāņu, norvēģu, holandiešu, vācu
un angļu valodu Bez tam nākoša­jam
ārzemju aģentam sīki jāiepazīs­tas
ar visām pieejamām ziņām par
dzīves apstākļiem' zemē, kufā vi­ņam
būs jādarbojas, un par turie­nes
iedzīvotāju mentalitāti. Sīs ze­mes
valoda aģentam jāiemācās, cik
vien pamatīgi iespējams, pie kam
atpakaļ: padomju orbītā un izpostītu ļ P^ŗ^ skolotājiem aidnāti attiecīgās
katru 'pamudinājumu citiem pa- valsts uzticami komunisti
domju satelītiem censties pec neat- Kad apmācība beigusies, aģentu
kārības. nogādā paredzētajā valstī, kur v i -
Rietumeiropa un Austrumeiropa ņam jāuzdodas par padomju de-neoieciešama
viena otrai, lai ,^^eiktu zertieri vai poļu, čechu vai Citas
paliekamu jaunuzbūvi. Tādēļ, tālāk tautības bēgli. Viņam gatavs ari
norāda" amerikāņu laikraksts,] būtu visos sīkumos izdomāts stāsts par
gudrāk no rietumu puses vairāk uz- oadomju režīmā pieredzētajām cie-svēri
šo nedalāmību, atļaujot Rie-- šanām, lai tā spiestu sev noticēt
tumeiropai tirdzniecību, kas varētu Raksturīgi, ka, atkarībā no nākošas
atslābināt saites starp Padomju Sa- darbības vietas, aģentiem izplatā-vienību
un tās bloka valstīm, Tirdz- mās ziņas un uzskati ir dažādi,
niecība ārpus ERP ietvariem jau Nelielās, stabilās un paclfistiskās
atdzīvojusies, nepieciešamības spies- zemēs kā,. piemēram, Zviedrijā,
ta. Anglijas brokastu galdu pa- aģentiem jāstāsta par Padomju Sa-pildinpt
Polijas olas, un poļu og^e^s U^^j^r^^g ārkārtīgo spēku, neaižmir-palīdzot
Francijas rūpniecībai. Itaļi uzsvērt, ka tai ir vismiermīlī-varētu
iegūt pārtiku, ko Tīto lab- ŗ^^^^j^i^ j a jau „bēglis, kas
prat būtu ar mieru iemainīt pret tik daudz cietis no padomju
mašīnām • un 'darba rīkiem,; kas ŗe^^a" pārliecināts, ka Padomju
Dienvidslāvijai nepieciešami ^ i n - , savienība negatavojas kapam, tad
dustriālizācijai. Mēs būtu gudrāki, klausītājos nostiprinās uzskats, ka
reālistiskāki un humānāki, nobeidz ^^^^ zemes absolūta neitralitāte to-
„Louisville Courier Joumaiŗ, JaL^ģj. i r p^ts labāksis un ka nav vsr
autu Maršala plānam p^bīdīt sa- h^^izības stāties kādās saistībās aflr
Savienotajās yalstīs nesen dēmons- Roboti vada ari bezpilota lldma-trēja
robotu, kas aizstāj pavāru: ar šīnas. raķešu šāviņus un citus mo^
lenu, bet dr(^u kustību mechanis- demā kara ieročus. Radars kontrolē
kai^ cilvēks ieslēdza strāvu elektris- nolidoto- attālumu, citi aparāti mērī
ka jā plītī, tad apgriezās, ar vienu ro- temperatūru, atmosf airu, gaisa spie­ķu
paņēma no galda bļodu, bet ar dienu utt. Tie spēj izšķirties bez
otru sameklēja miltus, pienu, sāli un centrāles rīkojuma, ja gadās kas nē-cukuru
un sāka to visu maisīt kopā. paredzēts. Bet gan tikai tādā gadl-
Kāds robotam tīšām pagrūda priek- jumā, ja konstruktors jau iepriekš
šā dozi ar tomātu biezeni, bet viņš lelēsls šo neparedzēto. Citādi robots
to neaiztika. Jo izrādās, ka mecha- nespēj reaģēt. /
niskais cilvēks spēj izšķirt arī krā- . „ . , M , 7 'TH. „ , ,
sas. Tad sākās pankūku cepšana. ASV jau iv gatavas aplēses pilnīgi
Un visi, kas, vēlāk pankūkas nogar- automātiskam fab^^^^^^
soļa, stāstīia, ka tās tiešām bijušas ^^'"^^^ t i k a r daži 4^ un
labas. Tāds mākslīgais cilvēks var ^^chniķi. Pa slīdošo lenti Izejmatc-cept
dienām un naktīm, pat mone- ^^^.^ novadīs pie mašīnām, kas
šiem un gadiem, neprasot ne atpūtu, T^^^^,,^^^^^^^??^^^^^^^^^^^^^^
ne brivdienas, Ja vien uz galda atra- ^ ^i^ta atkal pa slīdošo lenti tiks
dīsies vajadzīgās izejvielas un c i i - P^^vimta citai mašmal..lidz nonāk*
vēks atiaunos akumulatoru vina me- montāžas zale^ un no t u r ^
chanismā ' . saiņota smaga automobilī. • Sākot
, / . w , ^ ražošanu,' montieri attiecī^ noregulē
_Vai robote si^j a n doma^? Paga - L,aJinas un izdara mēģinājumus.
»IZ ^-A ^'^f^'T ''•^-} Tad automatlsliāsfabrilcas pavēlu
tikai tadu darbu, ko cilvēks strada centrālē nonāk perforēta papīra l a -
D i l n i p medianiski Bet ASV un pa, kas atgādina mechaniskotklalvieru
Lielbntaniia_ konstruētas tik sarež- k o t i s . Tā ptoazSm šketinās^^aod
gitas lēšamas mašīnas, kas spej at-ļ rņcojumu sākt darbu visām maši-nām,
tai pašā laikā tās ari kontrolē-Ī<
r/Ml>ll IVTīCTI 1 CKĪTII ^7 » n i » » C I Apbrīnojamākais šādā automa- aUMUNI^ 1 U A U L N 1 U VARI ACIJ A5 «skā fabrikā Ir/plemēroSanas.spēJas.
' Lai, piemēram, ledus skapju vietā
Līdz ar daudzajiem bērtiem no zemēm aiz dzelzs aizkara, kas ik h^^^*!^ ^ventilātorūsŗPavēlu centrālē
dienu dodas uz rietumiem, tur ierodas ari lieis skaits padomju aģentu.
Viņu uzdevums ir izplatīt-rietumu valstis aplamas ziņas par stāvokli Pa- l^P^^^fetada mašīnas darba rīki un
domju Savienībā un ar savu ..disinformāciju" radit maldīgus uzskatus saKties,,
par Maskavas valdības nodomiem. Kā kominformam ir uzdevums puld- Lielbritanilā iau laista aarbā plr-nāt
uzticīgos komunistus, tā Sis ..disinforms" domāts šaubīgo iesaistī- rhā robotu fabrika, kur gatavo radio
šanai komiinisma propagandas tiklā. ļ uztvērējus. Pēc 6 gadu plānošanas
un 6 gadu izbūve.? darba rūpnīca
izplatāma cita versija: • Padomju Sa- ļ ražo aparātus, ka.? Ir piecas reizes
vienība i r g a n spēcīga diezgan, bet lētāki par cilvēka panatavotlem.
tomēr, karam nogatavojas. Amerika Fabrikā nodarbināti tikai 50 cilvēki,
ar savu atombumbu ir tālu priekžā bet tā veic lo, ko spētu 1500 strād-
Mr.
Kas slēpjas katra
iekšā''
SIMPTOMI
ņus „dzelzs aizkaru", nevis piepra..L.jg^ŗ^ig^^
sītu to, lai šo nosprosto jumu no mū­su
puses vēl aizplombētu. '
:.: : NYHT
Ja kādā zemē polītiskā atmosfalra
ir nestabila un. nemiera pilna, pie­mēram,
;kā Itālijā vai Grieķijā, tad
disinformants stāsta, ka Padomju
Savienība gatavojas karam, lai ar to
radītu . sabiedrībā pārliecību, ka
D'vi Mičiganas universitātes zi- ļ pretpadomju politika ir tikpat kā
nātnieki izstrādājuši metodi, ar ku-^;pašnāvība. Beidzot^ lielās un stipras
ŗu dzīvniekiem iespējams noteiktāk ļ valstīs ka ASV aģentam atkal ir
vietās aizkavēt spalvu augšanu. Ja
Minchenes 1948. g. 'Starptautiskās !ļ 1822; g. noslīka Vidusjūrā,
jaunatnes sanāksmes i rīcības komi- (RI)
Padomju Savienībai, un sarunām vēl ļ nieku,
ir daudz laika. Beigās tēlodams
d z i ļ u nožēlu, aģents apliecina, ka,
nelaimīgā k ā r t ā , padomju tautas lie­lais
vairākums tomēr Ir apmierināts
a r režīmu u n lojāls t a m.
Aģenta sagrozīto ainu papildina
sīkumi, kuros iestrādāts daudz pa- ļ Vācu p a r l a m e n t u r ā B padomes gal-t
i e s u , ja iespējams, pārbaudāmu fak- venā komisija nolēma, ka Vācijas
t u , kuriem stāsts, jāpadara vēl tlca- jaunā karoga krāsas būs ,,meln.s-māks.
Bez tam aģents slēpj, ka prot sarkahs-zelts*'. Bet viena daļa p ā r -
kādas citas valodas, izpemot savu stāvju a r to nebija mierā. Notļka
mātes valodu. Tas viņam palīdz ie- ilgas debates, vai pareizāk bulu var-gūt
informāciju no klausītājiem. Ta- du starpās likt domu svītriņas y,ai
pat disinformantl nemeklē kontaktu kommalus. Vienpadsmit parlamen-ar
citiem oadomju aģentiem, bet visa tārlešu nobalsoja par kommatlem,
vīnu Izturēšanās u n dzīves veids līdz bet septiņi par domu svītrļņSm, kā-
Dēdējām sīkumam atbilst īstu bēgļu pēc tagad karoga^krāsas rakstāmas
dzīves veidam. Tādēļ v i ņ u s dlez'^an„melns,'sarkans, zelts". Pašā karo-,
g r ū t i atklāt. Viņi pūlas diskreditēt gā gan nevarēs samanīt So p^rla-īstos
bēgļus u n t o s informācijas avo- mentāras padomes mīlestību pret
tus, n o kuriem attiecīga, valsts !e- gramatiku, jo tur-nļCliks nedz k o m -
gūst patiesas zinas par Padomju Sa- matus, nedz domu svītriņas,
vienību. Tā dislnfo^^^^ ar savu .^^^^ satversmes izstrādāšanas
darbTbu palīdz radīt rietumos ne- L^^^- ^^^^j^. piedalās arī Iedzīvotāji,
s k a i d r ī b u . p a r to, kada isti i r patiesi- ^eg^tīdami savas vēlmes un d o d a mi
ba par Padomju Savienību. Nl | ^.^^^^^^^ Kāds tirdzniecības dar-binieks
no Fuldas raksta, k a sa­tversmē
jāparedz īpašs pants, kai^
g a r a n t ē t u vīrietim 50 cigarešu ne-
^ , , , . tr wr i d ē l ā . Kāds Bonnas galdnieks no-
Raksta f^Sadu virsrakstu Koblen-kopējie par sieviotēm, kuru skaits
cas laikraksts „Rhemischer Merkur L .^ļ. ^^^^^ ^^^^.^^^^ stiprā dzimuma
zino ka kādas Reinzemcs Pilsetjņas -^^^^^ /^^^ galdnieka d o -
skootais^sarikojlsantau]u sa^mskol-P ^^Ļ.^^^ vienkān^a. Ja kat-nieku
v i d u lai nosl^aidrotu cik k a t r s 1.^^ '^.^^^^^^ 20 līdz 60
izdevis gada tu^gu. No 57 .cctur-l .^^^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^^3 ^^^^.^^^
tas klases b e m i e m k a t r s ^ izdevis ^^^^^^^^ „dvēseles
caurmēra 5.40 marku no 48 pīckt- -.^r^^. -Kāda sekretāre no Kob-,
gādniekiem^ katrs _6.25 ^marku, betL^^^^^ .^^^.^ ^^^^^^ varu •nodt)t sie-augstaka
zenu klase katrs Izdevis le- ^.^^-^ j^-^^, ^^^^ bavārietls
D l r k u m i e m un izpriecām 8 markas. ^.^.^ satversme nodrošina tautas
^kobtajam pec rupejis izzināt, kup ^^^^^^^ ^^^^ j^atra pienā-no
bērniem Izdevuši^ yism_azak. Tad tūdaļ. „varGtu rcd.ēt,
rādījies k a ceturtajā K l a . e tas b n i s L ^ ^ ^ j - .^j^.^^.,
ārsta dels (izdevis tikai O.aO marku),
piektalā — luterāņu māGitāia nieita.[|iļļļļļļļļ|
(arī 0.50 marku), bet auc^.^tākajā zē- g'
nu klasē — skolotāja dēls (2 mar-ļg
kas).
Kā to liecina raksta virsraksts, ļ i
„Rheinischer Merkur'* a r šo ziņu
c^rib norādīt, ka inteli^^ento profesiju ļ ļ
darbinieki patlaban Vācliā ir mate- |
riāli vissliktāk nostādītā algotodar- g
binieku grupa. Kas tad i r l a b i at- i
algotie? . J a ticēt Ķīles komunistu g
laikraksta „Norddeutschč3 Echo'* 1. i
decembra ziņojumam, tad Vācu zem- s
ju bankas direktcrru kārtējās algas ir ļ j ;
70.000—110.000 marku mēnesī. Bc- p
tam direktori par katru bankas pa- g
domes sēdi saņemot izdevumiem 20 g
marku, brīvu uzturu un mītni. Tā- g
dēļ neesot jābrīnās, ka sēdes rīko j
īsas, bet toties labi bieži: vienā |:
dienā p a t notikušas 5 un 8 sēdes. Bez
tam Vācu zemju banka saviem aug-stākajiem
darbiniekiem atvēlot vai­rākos
tūkstošus marku dzīvokļu
iekārtas sagādei. Pret to gluži „nie- nr,^,rn., w
c^ga" liekas apvienotās jo-slas pār- Ma.^^^.r.ēju BEiTLEm;^ «o^^^^
valdes direktora Dr. Pinaera alga — r- a k s i i t : Veiiai Gosts; 92, Liiford »tr. Lcigh.
30.000 m a r k u mēnesī. M, D. ' Lanca. Gr. Britam» ļ <329),
Nenokavējiet iegādāties
K n u t a Lesiņa
noveles un humoreskai»
Cena DM 5.50. , i
Jāņa K i i d z ē j a |
stāstus un noveles |
CILVĒKI UZ TIUA I
Cena DM 4.—. . |
LATVIJAS A P G i D S |
(316) i