Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1947

              1' ~
l>' I
XATVIJA, 1947, g. 13. aiigustä
i p^«c^^'es nometne
lESPEJAMAS SAC3KSTES AUSTRlJÄ, SVEICE IJN UCHTENSTEINA
AMERIKÄyU JOSLAS
MEISTARTITULU VOLEJBOLÄ
SIEVIETEM IZClNA
liS un FAP p^lde§anas nozares va-ditäjs
V. Lagzdi2?5 informe, ka au-gusta
oträjä puse paredzets musu
izlases peldetäjus pulcinät treniii^a
nometne. V. LagzdujS paSreiz vada
Mincshenes apgabala YMCAs zenu
im meitepu iitputas nometnes, kas
iekartotas Vertera ezera krastä. V i -
pa parzi^ä ir ar^ YMCAs atputas
nometne pieauguSiem Pilzenze
krastä. Par zenu nometnes koman-dantu
Lagzdii;iS aicinajis sportistu
Juri KJayii^u, peldeSanas skolotäja
pienäkumus veic daijlecejs J. Ronis.
Meitej^u nometne par audzinätäju
darbojas Ijrina Konce. YMCAs atpu­tas
nometne peldeSanas skolotäjs ir
rekordists T. Ozolcelms.
Musu sportisti ezerä iekärtojuSi jau-ku
peldetavu är 50 m peldcejiem,
Heliem apgrie§anäs dejiem, 30 m ga-jam.
lalpäm un elastigu daipekSanas
deli. Lagzdii?5, Ronis ^m Ozolcelms
veikuSi Istu udenslideju darbu, bez
paligiencem zem limei^a nostiprinot
Hdz 4 m garus-päjus. Udens ezerä irVircburaaS YMCA
dzidirs im neparasti silts. V. Lagz- ^
dii?l. aicina izlases peldetäjus Sili^u, Amerikä^u joslas meistarsacikstes
Däbolu, Mieziti, M. Lazdii^u, Cukai- volejbolä sievietem 9. un 10. augu-ni,
Grasi, Birkertu, Jakubaiti, pelde- stä Vircburgas centräläs nometnes
tajas T. Plumi, Muskati, Grinbergu, Ua™ajä lieliskajä sportazäle pelniti
Lielausi un daiUeceju Ireni Ajiini h^zvareja Vircburgas YMCA (Drava,
steidzigi rakstit: YMCA Sommerla- p^riviija, Brozi^a, Bergmane, Zelti-ger
Seefeld/Hediendorf, am Piisen- Ua, Novicka). Vircbiirgietes finäla
see. pärspeja Augsburgas-IhgolStates vie-
Grutäkä problema ir uztura jauiä-r^^^i^^^' ^^'-^^ T^^^^^
jums. V. Lagzdi^am-tomer izr^dzes y? ™ g e n a s YMCA. V§1 piedali-pa
dalai jautäjumu atrisinät, tomer , ^^^^^^^^s, Manhei^
peldetäjiem braucot uz nometni ja- S^^^f» Hanavas, Memingenas un
ijem, lidzi ari uzturs. Hersbrukas volejbolistes.
Par treneri paredzets aicinät vie- « . ^ ^ , V . i
nu no labäkiem väcu speciälistiemJ .^^J^^^^^^^
Nometnes laikä domäts rikot pir- h;^^^^*^*
mäs trimdas meistarsacikstes pelde- o . ^
§anL V. :Lagzdii?s sarunäs at Ro-L ^^^^f Beinarovics., vairäkkärtejs
bertu Plumi noskaldrojis. ka au- h ' ^ ^ , ^^
•gusta beigäs, vai septembra säkumä tluA^^f^ gnel^^-romiesu cii^a, iz-icispiejami
musu peldetäju starti [^^^^^^^ P f
Austrijä, Sveice un Lichteniteinä. ? ^ ^ z a j u v^^^
K M P^ri ir daudzi musu pazistami spor-
••Uisti.:::---;.V:;:-^-v;:.^
* ^1*1* • * * * * *^vii^i* *i V I * *l^l**l*A^^^V1^Vlrl*llV>v^r»v»vvvMVvvvv^frr¥^^
ONNERSREUTAS BRlNUM
<»^^^^N^^AM^^^AA^^^A^^^^^^» >^<w^^i^^^^^^r^^^^M^^W¥w vfMYyy^iviiViAnAruVLarL^
ZlNÄTNIEKU ATZINUMI PAR TEREZI NEIMANf
Jardi, pedas un metri
Vertejot vieglatletikas rezultät
angji mu pedas un amerikäiji jft
dus, kaut arl pasaules olimpiskajäs
speles uc lielos starptautiskos sari-kojömos
pielieto metrus. Amerikäi;ii
paireiz ircelä no jardiem uz met-riem,
bet ahgji no pedäm negrib
§10i;ties. Tas radljis ne vienu vien
pärpratumu. Väcu prese neseh pa-rädijas
zii^a, ka J. Stendzenieka la-bäkals
rezultäts §lj:epa meäanä iogad
ir 72,24 m. Patiesibä tomer skaitäs
70,155 m. Nepareizäs zipas autors
pärrSl^äSanai pieHetojis Reinzemes
pedas garumu, kur 1 colla ir 2,615446;
cm un 1 peda - 0,3138536 m.- No 230:
2 colläm tad nu iznäkuäi 72,24 m.
Angliem 1 colla ir 2,539954 cm un
-' 1 peda' —• 0,3047945 m. Kamer Sten-dzenieks
startes Anglijä, tikmer ar
- äo ^ittiegu äbeci" mums vajadzes
j^kärties bieii. J. Dalina
NÄUDAS VIETÄ M£DA](.AS
- Padomju Savienibä turpmäk par
izciliem sasniegumiem sportä vairs
nemaksäs' naudu; bet sportistus ap-tfalvos
ar zelta, sudraba un bronzas
- ihedaläm. TASS ziijo, ka pirmie ar
zelta medajäm apbalvotie PSRS at-leti
ir maratona skrejejs Vasilijs
^ Gorfeeiiko im svara celSanas pasau­les
rekordistl Grigorijs Novaks un
, Jakobs Kucehko. Ari Ungärijas
1 päris zäbaku är slidäm ziedoj^
Austrijas apg. latviesu komitejai, kas
slidas pieslj:irusi peldeSanas rekor-distei
Tatjanai Plumei.
vakis vaists pnrreezziidaeemntss aarr zzeeilttaa mmeedaaaliaämm Ii isPis^t^i ^^u^zv^agraesj aU lSie ltautvviieessuu sgtauiddean ttues-sporu.
Tie ir 4 uzvaretaji nesenajas jau„s FrancUas rekords §kepa
Anglijas starptautiskajas meistarsa- vesana: Rodiers Tiso saclkste^ Pa
c*^tes vieglatletikä un Joze^ As- , , , , s^Sl,S'm iS^^^^
bots - ,Franci3as starptautiskais ^ i ^ ^ ^ meistartitulu §kepa melana iz-rueistars
temsa. cinijis Prudhoms ar* 53,10 m rezul-
KOVAS — BEZ ZAUDEJUMIEM tatu.
Uetuviesu emigräcijas meistarsacik- Tei(^i rezultäti 50^^ k^^
stes basketbolä pirmäs 4 speles bez n.^^vegis Edgars Bruns veicis distan-
^ziiudejumiem aizvadljusi Seinfeldas^^^^,'34-54,0 st., bet, aiiglis Forbess
Kovas vieniba, iegustot 277 un zau- f f f ^JfJJ^^^f ^^^^^
dejot tikai 126 punkt>is. Oträ vietä K ^-^O^OÖ.O st..rezu^
paSreiz ir Hanavas Perkunas un 3.v. Berlines olimpisko^^^^^^^^s^^^^
Vircburgas Vytls. Kovas, kas spele !f^^ medalas leguveju Vaitloku.
lieli^to bask^du, 16. un.17. aug. J^^..'' ^^Sju^.^^^^^^^
Vircburgä sacentisies ar latviesu iz- Pli^^P^skas saeensibas Londona.
ciläfcäjäm vienibäm Darmstates, . ^SV negens ,Jke" Viljams IZGI-Kanavas
un Vircburgas basketbo- M^iJis pasaules meistartitulub
listlpm vieglä svarä, Filädelfijä pieveicot
SERENS V I L A S REVANSU K I ^ . T ^ ^ - ^ — • ^- gomenju 6. gajiena ar knodc-out.
Beläis Sereiis _ meistarsacikstes 30.000 skatitäju bijuii acuHecinieki
pasaules profesionaliem ntei;ibrauce- Ugchn^gi^i lielisfcai cinai
jipm nesenParize. uzvareja francuzi Grigorijs Novaks (PSRS) savu ne-
Zerardinu. Si uzvara tomer maz par- gen sasniegtp pasaules rekordu sva-
,lj^cinäja. Skatitäji pat protesteia. celsanä pussmagä svara abrocigä
iSerens tagad pazi^ojis Starptautis- gpieganä labojis no 139,5 kg uz
kajai ritei;ibrauksanas savienibai, ka ^40 j^g.
vii?i§ uzskata zem sava goda välkät jp tikai 50 iadu, kamer Krievijä
.pasaules öempiona terpu un sep- Uäka spelet futbolu. Pirmä futbofe
;t<fmbra menesi pieprasa revan§a vieniba dibinäta 1897. g. Peterbu?.
! ci^u ar Zerardlnu»
(7. turpinäjums)
Tereze prot^ pastästit ari par re-likviju
likteni: vai täs istas, kur
stävejuäas, kas täm pieskäries utt.
Gerlichs atstästa gadijumu ar kadu
karmelitu klostepa teva relikviju,
kam biju§i liecinieki vi^ä un Na-bers.
„Peksi;ti tevs pacela 12 cm ga-
1^1 un 1 ctn biezu sudraba krusti^u.
Macitäjs tureja vii?u Terezes lupu
tuvumä. Tulit vipa sacija: „Tur
iek§ä ir relikvijas nö meitenes, kas
to iedurusi krutls, viQU sauc Cecir
lija. Tad tur ir vei kas ieksä no sve-täs
Terezes". Mäeltäjs Nabers: .,No
svetäs Jezus berna Terezes?" Te­reze:
„Na, no lieläs Terezes. Tad
tur ir vei tris lietas, täs ir tikai aiz-kartas."
Kad tevs pec tam atdarija
krustiiiu, tur ieksä tiesäm bija no-sauktäs
lietas." (150 lp.).
Vi]?a izsljdpot svetltos prieksmetus
un svetitas personas, mäcitäjus,
(kapi. •^cels), kas pie vipas ierodas
privatäs drebes. Vi^a atmaskojusi
kadu kräpnieku/ kas Konnersreutä
ieradies pär^erbies priestepa drebes
un veläk apcietinäts par häudas ble-dibäm.
.
Ekstäzes. mokäs, kad vi^as asinim
aizpludusäs aeis nespej redzet, Te­reze
nojaui prieste^a svetibu. Bis-kaps
Vaics atstästa, ka pec katras
svetiäanas cie§anas aprimstas virias
vaibstos, sejä noskaidrojas, smaids
mirdz maigä apskaidrotibä, pateici-bä
par atvieglojumu.
Par Terezes domu lasi§arias spe-jäm
vienbalsigi liecina visi, kam
vien bijusi iespeja vi^iu ilgäk iepa-zlt.
Vi^a protot iespiesties pat cil-yeka
dveseles visslepenäkajos kam-ba]:
ps. Kädam priesterim yii;ia ^tklä-jusi
sen aizmirstu jaunibas greku.
Lielais virs sabrucis raudäs. Kädam
citam atstästiti vii;ia intimie dzives
notikumi: kad ed vakarii^as, kad la-sa,
kad iet gulet utt. Jautäjumus vi-na
dazreiz vei neizteiktus nolasot no
stävokla izteikumu piedeve§ana Kris^il
tum rada nepärvaramas grutibaC
Vai Kristus tie§äm butu gribejis i2«>^^
teikties par auto motoru,dotpado§^
mus^ Gerlidia prävä, lÄrtot klöstefalS
ätvalihäjumu lietas, piedalities skan^^l^^
daiozä un naida parsatinatä prese^^
polemikä? :Värdu sakotj Kbhnei^ll
reiita tad butu ,^dievi§l^igs izziiju b l ^
rojs par pasauHgäm lietäm," kä
saSutumu izsakäs pref. Vtmderl^lÄ'
Vai te neoz jau pec zaimö§anas|^P
Seyi§lja nepiepemama mums p^^^
M hipoteze, ja zinäm, ka viens ot^^
§äds ,,päsludinäjums" izrädljies pil||^^
nigi aplams (piem., biskapa Klembf§T|
lieciba). . -V;^^
Tikpat hepie^emama ir siri/Dr;
Deuöa hipoteze, ka viss ir tikai veik;-';''^^
la kräpsäna. ^ T
nas fakts ir tomer pietiekami apli(Rb'
cinäts; Dömas rievienam no galv^^^
laukä ,iiizkräpt" nevär. '^^^
m
mm
t i * M D J E J U M I B A L
^ f t ^ ^ Ä » Balkan» mm
-,.c rasi vifenoganos par U N ;
Prpf. Vestermaiers, prof. Vunder|^
un parapsidiologs Tilners - n o r ä d |^
ka dömu lasIäanaV göiiredziba,
likviiu rioteikäana utt ir izskaidt^S
jama parastäs parapslcholo^jas C ^ M
jä. Terezes ekstazem ir liela lidzr^'***
f Dä)BSons Grie^ija partiza:
.^visS«^^,5 Sule, turpinäjas. Parpj
^ä^^rt^aijuniiem- Salonikos pjesi
Gi
"^rÄSVlraksts ,^estia«
' ar citäm nesenie padomju
stäties soliem, kumiem Atenäs v
'^^ ASnäJu- starp Grie^ju ui
Pärepsichplolija ir A^el jaima ^ ASV UZ- Dienvidslavijas. 1
ar tä säuktajiiem transavstävokUö^
Tapat kä pie citiem medijierrii nekSf
das dievi§k8^ Sitkläste
hipoteze jaatzist par piei;iemamaii^|fft'
Täs ir tiesäm brinumainas
bas. Kä visu to izskaidrot? Pati
Tereze izsakäs, ka pacilätä miera
stävokli pats Kristus ir ar vir;iu un
Jauj vinai piedalities pie savas vi-suzinätibas
un visurklätesamibas.
Nabers domä, ka Kristus runä ar
viijias muti. Sai pärdroSajai domai
Gerlichs piliitgi pievienoj as. Profe-soram
Mangeram vii>§ skaidri pasa-
DarmStates b^sk0ibollsti Esiingena
KURSA UZVAR 41-31 (19-19)
. Smiläainä un putekjainä laukumä
9. aug, Eslkigenä amerikä3;iu joslas
basketbolä meistars Darmätates Kur-sa
draudzlbas sacikste uzvareja Es-lingenas
YMCAS viehibu 41—31
(19—19). Kursieäi gan labi koalibi-neja,
bet väji .meta bumbu grozä un
savu \izvaru nodroäinäja tikai speles;
beigSs. Vfesu labä Stulpii?§ ieguva
Meksikositijas sastädlto vi s-
'il4 p., Igenbergs 11, Lusärs 7, Veiss4,1 mitu. Bijusi 50.000 skatitäju.
Merzejevskis 3 un Bumbers 2, bet 54,80 m tälumu diska mesanä sa-eslingeniesiem
Ozols 12, Mie.mis 8, cikstes Istanbulä sasniedzis ameri-
Bundulis .4, IGeinops 3, Laimii;is 2 un känis Roberts Fics. Ar 14,25 m rezul-
Strautnieks 2 p. Sacikstes atlikumu, tatu vin§ uzvarejis ari lodes grusanä.
ap 700 marku, Darmstates un Es- „Es cinisos vei 3 reizes un ja pa-linenas
basketbolisti ziedoja LS \m liksu neuzvarets, tad 1948. g. aiziesu
FAP amerikäiju-franöu joslas spor- no ringa," teicis p'asaules Öempions
ta komitejas budzeta nostabilizeäa- boksä smagä svarä Dzo _Luiss. Pir-nai,
H. M. | mä cii;ia Luisam paredzeta 14. no-gä.
Meistarsacikstes noorganizetaspa: ,,Jus toreiz nerunäjät ar Terezi,
1909. g. Pasreiz Padomju Savienibä | bet ar Kristu." Vips pat Terezes
ir ap lOO.OOO futbola vienlbu. i^pacilätä miera stävokli noprasijis
Ungäru futbola vieniba Ferencva- j Kristum", ko vi^s Isti ar Mageri to-ros
viesojas Meksikä. Pirmaja spelep^iz runäjis, un sai>emis atbildi, ka
ungäri cinljtisies 3—3 neizskirti ar Magers gandrlz neka nav sapratis
no tädas runäsanäs. Sädi. iegutus
argumentus Gerlichs izneanto zultai-nä
preses polemikä.
Prof. Vunderle un prof. Nagers
aizräda, ka Terezes pacilätä miera
^^fm^^x^^ dtujnäsanos.
^ vaStuuzrau-'
i tam preto-nätne,
kas savas „pilsoi;iu tiesibl^f|Äk B*8^f ";f, Btilsarijas Atenäs apsver,
citu zinäti;iu Starpa ieguvusitates^^ nartizäni mätisko attiecibu 1
pedejä laikä. No dä^ädu magu rci^^g&m^ /?rieldiai. Griekijas kainii^ä
niem kabinetiem tä pamazäm ir mf:^S^^ briesmas Gne^Jf • I ^^^^^J - - ^
celusies dienas gaisma un univei^^
tä§u labpratorijäs. Par; iz§lj:ireju
griezienu parapsicholö^ijas a^^
uzskatäms amerikä^u Dak univ
tätes septipgadigais ' petniec
darbs prof. Raina vadibä. Vi^aifö'^^]^^
beidzot izdeväs §ai zinätnei räst - Tmc+SiA na-
§u eksperimentälu pamatu un 1S0^!^ ^7.
näkt pietiekamu eksaktlbäs : i p a k | ^ ^ ^ gatavas
Tägad §0 darbu turpina jau 20 anj^ig
rikäi^u uriiversitätes. Minchenes --^'^'''^'-^^
versitätes filözofijas fakultätes
käns prof. A. Vencls uzskata p;
nätniski droM pieräditiem §ädus fefc^ä
tus: domu lasiäanu uh pärraidtS^?|
nu, gai§redzibu^ retrospektivu gäpn^
brt neveiksme^ butu
redzibu (t. i., atskatu pagätne pl
pec dotä priekämetä noteikt tä i Ä ^ ^T
nieka d^zivi). Näkot
nas jautäjums vei atrodas disk
stävokli. :: •• • ^fef^l^
Izejot no §lem parapsichplogli^J^|
datiem, mes varetum ari pie§kirf i
namu ticamibu Terezes ättiec!'
spejäm. Literäturä pietiekami
aprakstlti un apliecinäti vienigi
mu lasiäanas gadijumi no kläi
§äm personäm. GaiSredzibas nai
ne un domu lasi§anas no a
aprakstl neatbilst zinätnes stii
jäm prasibäm (skat. H. Drieseh|
rapsydiologie). ^
(Turpmäk beigas)
ka tie var rikoties
j^neuzskatot saistibas
Ä tikai-tapec, ka
jfisiner^em aizkavejis
'ja gribam to pavisam
''MeicaDzonsons, „ka
:es lidz pedejai iesp§-
Katru UN diartas ie-
..,jolidzekli,laiuzturetu
itetiaäodÄätu Grie-ms
Pävests pienein melno karali
Portugates Kongo, kur katram, [ Kelo zimoggredzenu. Tad abi ru-tezemietim
ir savs „santu" jeb
fcristits vards kopä 16. gadsimtei;^a„
Doms Pedro piekto reizi bija abso-löis
feonarchs. Portuga^u armijai
bija paliäzejusi vipam tikt uz tro«'
jgÄ un 30 gadus lava valdit pär sa-viem
pavalstniekiemu Bet tad — tas
XKyfika 1884. gadä, Eiropa sälta sting-rak
intereseties par Äfriku. Portu-i
gales imperijas veidotäji izsutija ari
uz KcÄigo paäu pavaldoni un Pedro
tm viijia pecnäceji kjuva par pensio-nariem,
kas ka^^ala titula valkäja
vairs tikai goda pec. Täds stävoklis
I»stiv vei tagad.
75 gadus vecais Doms Pedro 7. ne-sen
bija Romä, lai svinetu portuga­l
i misionära Hojä de Brito izsludi-näSanu
par sveto. Melno karali pa-vadijä
700 citu svetcejnieku. Säku-ma
likas, ka karalis neko daudz
neinteresejas par karaliskäm cere-monijam.
Vii3iam labäk patika
braukät pa Romu automobili ar di-viem
fotografiem. Bet, kad pienäca
laiks sastapties ar pävestu, vii?S ,no-lema
uzvesties isti karaliski. Saviem
pavädoijiem vir?§ teica: „Es bu§u
pirmais no manas cilts, kas pastäv
kqo§ faraonu laikiem, kas satiks pä­vestu
vaigu vaigä."
Karalis ieradäs pie pävesta ter-pies
bezdeligu astes^svärkos im ipa-
Si platäs bikses. Viija dsas laistijäs
^ingas un sirmas, kad vii^ deväs
augäup pa käpnem, un aiz vii;ia näca
karaliene Izabela. Vujia ads gan
de§i veroja käpnes, uh vii?ä dläja
kajas uzmanlgi, baididamies, ka ne-si^
as pats saväs platajäs bikses.
Kad beidzotvi3?§ bija uz paaugsti-najuma,
kur sedeja pävests, pavadi-taji
aplaudeja. Pedro 7. noliecäs,
lai skupstitu pävesta kurpi, bet pä­vests
ätri pastiepa roku un apmieri-näjis
ar to, ka karalis noskapstija
vembri J^ujorkä ar Dzo Valkotu.
Harisons Dilards (ASV), viens no
paäreiz äträkajiem sprinteriem pa-
If' vi„a sievä, kas kliegdama piedan^as
kordu ^^'^^"^^"''^ Zviednjas re-jdufu ciijä, ar varu atbrlvojies no
Ari' Trinidada piedalisies 1948. g. Ungärijas politiskäs policijas gusta
olimpiskäs speles Londonä, käpec iz-äha^
rikäiiis •'m m m.
ASV pavalstmeks Turanskis un to, ka vihs Baläsagarmatas, p
' " uz ielas izteicis- „nedemokratisk$|
zinas par Ungärijas valdlbu^
r^äja, un karaJa acis saskröja asaras., .. ,
gaisusas anglu cerlbas, ka teicamais
Bet viss tomer nebija tä, kä sprinteris Mekdonalds Beilejs repre-vajadzlgs.
Aiz karaJa näca divi viri, Uentes Lielbritaniju.
kas nesa dävanu — divus lieliskus Ar amputetu käju 1,77 m augstu-ziloicia
ilknus. Un ilk^u gali rädija mä lecis 26. g. v. väcu medicmas
katrs uz savu pusi. Tä bija sliktäkä students Loss angju joslas ka^ä ie-zime,
käda vien var but. Neseji pa- vainoto meistarsacikstes Holdes-rnanlja
savu kjudu abi reize un abi heimä.
reize pagrieza savus nesamos —. re- Jaroslavs D?obnijs, kalsnais un, ar
zultata ilkiii atkal rädija katrs uz kreiso roku spelejosals -öechs, kas
savu pusi. Kad karalis Pedro 7. tai- ari sacikstes laikä neskifäs no ace-sijäiä
pagriezties, lai paraudzltos uz nem, guvis lielu panäkumu, Prägä
illu^iem, pirms pasniegt tos pä- izcinot uzvaru CechQslovakijas starp-vestam,
pävests pats pamanlja, ka tautiskajäs meistarsacikstes tenisä.
neseji griez savus ilki^us pa otram Finälä vins pärspejis' Vimbledonas
llgam. .Vii?i§ noversa karala uzma- sacikSu 2. v. ieguveju Tomu Brovnu
mänebSzuin,^ akJdaa^mmfes r 1paar^ri ^§^'n! o"'mti kapuiapSgaor iebznij§easl a, ipmnaei-,k ä( ASfVu)t b6—ol6a t6o—tä2l izä6—to1r u domä ievest
un pasludinäja, ka dävina ilknus
a^igstajam namatevam. Pävests iz-brinä
pacela abas rokas: „Tik lieli!"
„Tie ir vlslieläki^!" — svinigi at-bildeja
karalis. Tad vi3?§ deväs at-,^, . , . ^ ^
pakal, lai iei;iemtu savu vietu aiz Steiere 12,3 ^ sek., 200 m^ Pres^^^^^^
Portugales vestnieka. sek., augstleksana Stemekere 1,50 m,
tälleksanä Steinekere 5,30 m, diskä
Kaut ari Domam Pedro 7. bija jä- glegere 37,76 m, lode Brika 11,94 m
sez aiz vienkär§« diplomäta, vii^s un §l?epä Bauma 42,29 m.
tomer pierädija, ka saprot kaut ko
par karaju biisanäm. Pirms aiz-brauksanas
no Romas, vu?s lika no-fotografet
vei vienu bildi. Tä bija
bilde, kas simboliski saistljäs ar citu
karali, kas, gan uz laiku bija sar
kauts, bet nekad neatkäpäs. p.-dto j näksme Amsterdamä izlemusi,; ka
aizbrauca uz vietu, kur Musolini kandidati vakantajam pasaules mei-bija
licis uzstädit Judas Lauvas zel- startitulam sachä ir Kereijs, Smis-ta
statuju, ko itaU nolaupija Adisa- lovs, E;otvii;iiks (visi PSRS), Fainsj,
bebä. Tagad statuja bija laimigi Re^evskis (ASV) un Eive (Holande).
aizvesta ätpakäl uz Abesiniju pie Vii^ sacentisies tumlrä, kura uzva-
Haile Selasi. Vietä, kur statuja stä- retäjs bus jaunais pasaules mei-vejuisi,
Romä bija tuksa. Karalis stars. Tumira pirmäs pus€is sacen-
Pedro pagriezäs pret saviem foto- sibas notiks Holande, bet otrais
gi*afiem un norädija uz tuk§o lau- posms Padomju Savienibä. Sacikstes
kumu: „Nofotografejiet to man!" , säksies 1948. g. 1. marta liC
„Time" I 31. malja.
ungäri, Totälizätora noorganizesanai
vini aicinäj usi itaju speciälistus.
Austrijas meistarsacikstes vieglat­letikä
sieviesu sacenslbäs uzvareja:
100 m — Presa 12,7 sek., 80 m
un käda amerikäiju sutnieclbas dar-binieka
automobili aizbedzis no
Merko cietuma Budapestä.
45 gadus vecais Turanskis, kas
ieradies Ungäri jä kä kädas amerl-käiiu
firmas pärstävis, izmantojis
brldi, kad ungäri gribejusi pärvie-tot
vinu no viena cietuma oträ, ar
duri notriecis gar zemi vienu
clstu, kamer vina sievä, skaji
dama> uzbrukusi otram, Tad vini
abi ielekusi amerikä^u automobili,
kas stävejis pie durvim. Sis auto
piedere jis amerikä^u sutnieclbas
darbiniekam, kas taisni tobrid bija
ieradies Marko cietuma pieprasit sa-runu
ar Turanski, ko ungäru poli-tiskä
policija bija apcietinäjusi par
t
Kas bus p^^^
mieistars sachä ?
Starptautiskä sacha savienibä sa-
S. g. 2. junijä tra|iskä näve
miris
LAIMONIS VILSONS,
dz. 1914. g. 23. 9. Syetes pa-gastä.
• Vi^u mi}ä piemii^iä patures
Valsts vesturiskä muzeja
bijoSie darbiniekL
^^^^^^^^^
Izsakäm visdzi}äko lldzjutibu mu­su
kollegaih
El m ä ra m Dlzm ap a
kungäm vi^a teva näves gadljumä.
Darba kollegas, 1046. PC IRO
vieniba Svandorfä.
Mäsas delu le^. Dzidri Ilmaru Ba-leru,
dzim. 1927. g. 7. aug., mekle un
zi^asludz Maiteta Miezi
D.R.K. Lejr Kjearsing Esjerg. 270
nai
ASV sutnis bija pret §o
nu protestejis. Kad protests
nebija lidzejis, käds sutnieclbas
binieks deväs uz. cietumu. V i ^
vins veselu stundu gaidija.
iiam pateica, ka ar Turanski
latits sarunäties. Sutnieclbas
nieks ar to nebija mierä.
viiju äurp!" vii;i§ teica. Driz pe
viijiä ärpuse izdzirdis kliedz|i
steidzies laukä tm tur
laikä, kad ar viha auto alzb;
Turanskis ar savu sievu. Vihi'
atrodas ASV sutnieclbas apsa
Egiptes nii]
pieprasijis Drolil
dll par Sudanas
pädöine uzdod ai
gadljiimä Su<
nedarfsot^ teica Nl
darbibu-pret anglj
Egjiptes mihistruj
mm aizsardzibu, 1 apgalvojis, ka viijj
Mnt MTPtu. biit vaia-. I doma tiesi piete
bet neiiiiers Sud
i Ö l S i ^ > a d ( K | » l i e l s . ^ k a sadw5
kura padome afci- "^l^ "^.^^ varot j
If JÄÄ Bulgäriju'• im ka valdiba
i W vainigiffi grie^
1 atbalstiSanä un miera «proSibas^ pada
i Qrieyjas jautäjmna fSiPtf sudzibu fc
Jam, tomer lidz §
visparigi ätzinunai
j %ptes un Angli
zi^äm re Isumä ir ääda: ""1^,^; r^^^'^ säkäs anglu
neesot runas par 1936. ga
valdibas ju. gis Hgums devs
as rni, toet 10.000 viru k
™ Pfldzibu lidmasinas E^ipteJ
la no suecas kanäli Tai
' "limu^sa^ein. ari sarunas par brij
partorare- danas turpmäkoi
im
V3SUS nemie-f
uaä §0 akdju ne-
" v e t o Dro-tes
panäca pi]
XJZMGmÄJtTMS
Erlangenas nometnes latvia
cionälä komiteja uzaicina
Zelmas Gailes, dzim. 1893.
Valkä, piederlgos pieteikties
g. i . novembrim. Adrese: (11
langen, PC IRO Camp,
Nationälkomitee.
, 'jusi un atjmä-.
äaledonieäu briaädi J^^^ iespieiianu
^*JinpigiemGrieki.' vispärejä .
ieklävusi to Pläna. Pt.
..annijä. Brisä-P^^^f^eja to, ka
S^itoliä. kur ««»^das bQt .
esu sa.»w^.- pad^^.y .Pacijas
Gleznotäjs Vilis Valdmanis
radus im paziijias: Börkel^k
dorf, Sverige.
JLATVUÄS** ABONE
pasutinot laikrakstu pa ai
(jLieni eksempläriem (lidz
iesk.); niaksä RM 7^ menesil
sutinet kollektivi vairäk par
semplariem — RM 6.— men<
dks. Sladinäjimiu maksa:
par vienslejigu iespiedrindi
tai atbilstoSu telpu; ph
meklesanas siudinäjomi parjplis^"
ceno, bet ne mazak ka
par slttdinajumu.
Abonementn pieteikumi,
Däjumi, naudas pärvedumi
respondence adresejama
Ja!**. (13b) Göözburg/Do.. Bui
ineisier|'Landiiianii-Flatz 7.
^äUQzaiäs hui I -^^^^oJ^Ju iestädes
ar saru- laidS'^^'^'^ ökupä.
, , ö^giJa Dimit- Hnm^^. ^Pgrozibä.
•i" ädiem nl ""^^ vei tai
i i i P^aunäs
s, rak-setu
no-
Iti]
en imi
uzticil
un
«fis
^ ^ ^ ^