1947-08-13-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1' ~ l>' I XATVIJA, 1947, g. 13. aiigustä i p^«c^^'es nometne lESPEJAMAS SAC3KSTES AUSTRlJÄ, SVEICE IJN UCHTENSTEINA AMERIKÄyU JOSLAS MEISTARTITULU VOLEJBOLÄ SIEVIETEM IZClNA liS un FAP p^lde§anas nozares va-ditäjs V. Lagzdi2?5 informe, ka au-gusta oträjä puse paredzets musu izlases peldetäjus pulcinät treniii^a nometne. V. LagzdujS paSreiz vada Mincshenes apgabala YMCAs zenu im meitepu iitputas nometnes, kas iekartotas Vertera ezera krastä. V i - pa parzi^ä ir ar^ YMCAs atputas nometne pieauguSiem Pilzenze krastä. Par zenu nometnes koman-dantu Lagzdii;iS aicinajis sportistu Juri KJayii^u, peldeSanas skolotäja pienäkumus veic daijlecejs J. Ronis. Meitej^u nometne par audzinätäju darbojas Ijrina Konce. YMCAs atputas nometne peldeSanas skolotäjs ir rekordists T. Ozolcelms. Musu sportisti ezerä iekärtojuSi jau-ku peldetavu är 50 m peldcejiem, Heliem apgrie§anäs dejiem, 30 m ga-jam. lalpäm un elastigu daipekSanas deli. Lagzdii?5, Ronis ^m Ozolcelms veikuSi Istu udenslideju darbu, bez paligiencem zem limei^a nostiprinot Hdz 4 m garus-päjus. Udens ezerä irVircburaaS YMCA dzidirs im neparasti silts. V. Lagz- ^ dii?l. aicina izlases peldetäjus Sili^u, Amerikä^u joslas meistarsacikstes Däbolu, Mieziti, M. Lazdii^u, Cukai- volejbolä sievietem 9. un 10. augu-ni, Grasi, Birkertu, Jakubaiti, pelde- stä Vircburgas centräläs nometnes tajas T. Plumi, Muskati, Grinbergu, Ua™ajä lieliskajä sportazäle pelniti Lielausi un daiUeceju Ireni Ajiini h^zvareja Vircburgas YMCA (Drava, steidzigi rakstit: YMCA Sommerla- p^riviija, Brozi^a, Bergmane, Zelti-ger Seefeld/Hediendorf, am Piisen- Ua, Novicka). Vircbiirgietes finäla see. pärspeja Augsburgas-IhgolStates vie- Grutäkä problema ir uztura jauiä-r^^^i^^^' ^^'-^^ T^^^^^ jums. V. Lagzdi^am-tomer izr^dzes y? ™ g e n a s YMCA. V§1 piedali-pa dalai jautäjumu atrisinät, tomer , ^^^^^^^^s, Manhei^ peldetäjiem braucot uz nometni ja- S^^^f» Hanavas, Memingenas un ijem, lidzi ari uzturs. Hersbrukas volejbolistes. Par treneri paredzets aicinät vie- « . ^ ^ , V . i nu no labäkiem väcu speciälistiemJ .^^J^^^^^^^ Nometnes laikä domäts rikot pir- h;^^^^*^* mäs trimdas meistarsacikstes pelde- o . ^ §anL V. :Lagzdii?s sarunäs at Ro-L ^^^^f Beinarovics., vairäkkärtejs bertu Plumi noskaldrojis. ka au- h ' ^ ^ , ^^ •gusta beigäs, vai septembra säkumä tluA^^f^ gnel^^-romiesu cii^a, iz-icispiejami musu peldetäju starti [^^^^^^^ P f Austrijä, Sveice un Lichteniteinä. ? ^ ^ z a j u v^^^ K M P^ri ir daudzi musu pazistami spor- ••Uisti.:::---;.V:;:-^-v;:.^ * ^1*1* • * * * * *^vii^i* *i V I * *l^l**l*A^^^V1^Vlrl*llV>v^r»v»vvvMVvvvv^frr¥^^ ONNERSREUTAS BRlNUM <»^^^^N^^AM^^^AA^^^A^^^^^^» >^<w^^i^^^^^^r^^^^M^^W¥w vfMYyy^iviiViAnAruVLarL^ ZlNÄTNIEKU ATZINUMI PAR TEREZI NEIMANf Jardi, pedas un metri Vertejot vieglatletikas rezultät angji mu pedas un amerikäiji jft dus, kaut arl pasaules olimpiskajäs speles uc lielos starptautiskos sari-kojömos pielieto metrus. Amerikäi;ii paireiz ircelä no jardiem uz met-riem, bet ahgji no pedäm negrib §10i;ties. Tas radljis ne vienu vien pärpratumu. Väcu prese neseh pa-rädijas zii^a, ka J. Stendzenieka la-bäkals rezultäts §lj:epa meäanä iogad ir 72,24 m. Patiesibä tomer skaitäs 70,155 m. Nepareizäs zipas autors pärrSl^äSanai pieHetojis Reinzemes pedas garumu, kur 1 colla ir 2,615446; cm un 1 peda - 0,3138536 m.- No 230: 2 colläm tad nu iznäkuäi 72,24 m. Angliem 1 colla ir 2,539954 cm un -' 1 peda' —• 0,3047945 m. Kamer Sten-dzenieks startes Anglijä, tikmer ar - äo ^ittiegu äbeci" mums vajadzes j^kärties bieii. J. Dalina NÄUDAS VIETÄ M£DA](.AS - Padomju Savienibä turpmäk par izciliem sasniegumiem sportä vairs nemaksäs' naudu; bet sportistus ap-tfalvos ar zelta, sudraba un bronzas - ihedaläm. TASS ziijo, ka pirmie ar zelta medajäm apbalvotie PSRS at-leti ir maratona skrejejs Vasilijs ^ Gorfeeiiko im svara celSanas pasaules rekordistl Grigorijs Novaks un , Jakobs Kucehko. Ari Ungärijas 1 päris zäbaku är slidäm ziedoj^ Austrijas apg. latviesu komitejai, kas slidas pieslj:irusi peldeSanas rekor-distei Tatjanai Plumei. vakis vaists pnrreezziidaeemntss aarr zzeeilttaa mmeedaaaliaämm Ii isPis^t^i ^^u^zv^agraesj aU lSie ltautvviieessuu sgtauiddean ttues-sporu. Tie ir 4 uzvaretaji nesenajas jau„s FrancUas rekords §kepa Anglijas starptautiskajas meistarsa- vesana: Rodiers Tiso saclkste^ Pa c*^tes vieglatletikä un Joze^ As- , , , , s^Sl,S'm iS^^^^ bots - ,Franci3as starptautiskais ^ i ^ ^ ^ meistartitulu §kepa melana iz-rueistars temsa. cinijis Prudhoms ar* 53,10 m rezul- KOVAS — BEZ ZAUDEJUMIEM tatu. Uetuviesu emigräcijas meistarsacik- Tei(^i rezultäti 50^^ k^^ stes basketbolä pirmäs 4 speles bez n.^^vegis Edgars Bruns veicis distan- ^ziiudejumiem aizvadljusi Seinfeldas^^^^,'34-54,0 st., bet, aiiglis Forbess Kovas vieniba, iegustot 277 un zau- f f f ^JfJJ^^^f ^^^^^ dejot tikai 126 punkt>is. Oträ vietä K ^-^O^OÖ.O st..rezu^ paSreiz ir Hanavas Perkunas un 3.v. Berlines olimpisko^^^^^^^^s^^^^ Vircburgas Vytls. Kovas, kas spele !f^^ medalas leguveju Vaitloku. lieli^to bask^du, 16. un.17. aug. J^^..'' ^^Sju^.^^^^^^^ Vircburgä sacentisies ar latviesu iz- Pli^^P^skas saeensibas Londona. ciläfcäjäm vienibäm Darmstates, . ^SV negens ,Jke" Viljams IZGI-Kanavas un Vircburgas basketbo- M^iJis pasaules meistartitulub listlpm vieglä svarä, Filädelfijä pieveicot SERENS V I L A S REVANSU K I ^ . T ^ ^ - ^ — • ^- gomenju 6. gajiena ar knodc-out. Beläis Sereiis _ meistarsacikstes 30.000 skatitäju bijuii acuHecinieki pasaules profesionaliem ntei;ibrauce- Ugchn^gi^i lielisfcai cinai jipm nesenParize. uzvareja francuzi Grigorijs Novaks (PSRS) savu ne- Zerardinu. Si uzvara tomer maz par- gen sasniegtp pasaules rekordu sva- ,lj^cinäja. Skatitäji pat protesteia. celsanä pussmagä svara abrocigä iSerens tagad pazi^ojis Starptautis- gpieganä labojis no 139,5 kg uz kajai ritei;ibrauksanas savienibai, ka ^40 j^g. vii?i§ uzskata zem sava goda välkät jp tikai 50 iadu, kamer Krievijä .pasaules öempiona terpu un sep- Uäka spelet futbolu. Pirmä futbofe ;t<fmbra menesi pieprasa revan§a vieniba dibinäta 1897. g. Peterbu?. ! ci^u ar Zerardlnu» (7. turpinäjums) Tereze prot^ pastästit ari par re-likviju likteni: vai täs istas, kur stävejuäas, kas täm pieskäries utt. Gerlichs atstästa gadijumu ar kadu karmelitu klostepa teva relikviju, kam biju§i liecinieki vi^ä un Na-bers. „Peksi;ti tevs pacela 12 cm ga- 1^1 un 1 ctn biezu sudraba krusti^u. Macitäjs tureja vii?u Terezes lupu tuvumä. Tulit vipa sacija: „Tur iek§ä ir relikvijas nö meitenes, kas to iedurusi krutls, viQU sauc Cecir lija. Tad tur ir vei kas ieksä no sve-täs Terezes". Mäeltäjs Nabers: .,No svetäs Jezus berna Terezes?" Tereze: „Na, no lieläs Terezes. Tad tur ir vei tris lietas, täs ir tikai aiz-kartas." Kad tevs pec tam atdarija krustiiiu, tur ieksä tiesäm bija no-sauktäs lietas." (150 lp.). Vi]?a izsljdpot svetltos prieksmetus un svetitas personas, mäcitäjus, (kapi. •^cels), kas pie vipas ierodas privatäs drebes. Vi^a atmaskojusi kadu kräpnieku/ kas Konnersreutä ieradies pär^erbies priestepa drebes un veläk apcietinäts par häudas ble-dibäm. . Ekstäzes. mokäs, kad vi^as asinim aizpludusäs aeis nespej redzet, Tereze nojaui prieste^a svetibu. Bis-kaps Vaics atstästa, ka pec katras svetiäanas cie§anas aprimstas virias vaibstos, sejä noskaidrojas, smaids mirdz maigä apskaidrotibä, pateici-bä par atvieglojumu. Par Terezes domu lasi§arias spe-jäm vienbalsigi liecina visi, kam vien bijusi iespeja vi^iu ilgäk iepa-zlt. Vi^a protot iespiesties pat cil-yeka dveseles visslepenäkajos kam-ba]: ps. Kädam priesterim yii;ia ^tklä-jusi sen aizmirstu jaunibas greku. Lielais virs sabrucis raudäs. Kädam citam atstästiti vii;ia intimie dzives notikumi: kad ed vakarii^as, kad la-sa, kad iet gulet utt. Jautäjumus vi-na dazreiz vei neizteiktus nolasot no stävokla izteikumu piedeve§ana Kris^il tum rada nepärvaramas grutibaC Vai Kristus tie§äm butu gribejis i2«>^^ teikties par auto motoru,dotpado§^ mus^ Gerlidia prävä, lÄrtot klöstefalS ätvalihäjumu lietas, piedalities skan^^l^^ daiozä un naida parsatinatä prese^^ polemikä? :Värdu sakotj Kbhnei^ll reiita tad butu ,^dievi§l^igs izziiju b l ^ rojs par pasauHgäm lietäm," kä saSutumu izsakäs pref. Vtmderl^lÄ' Vai te neoz jau pec zaimö§anas|^P Seyi§lja nepiepemama mums p^^^ M hipoteze, ja zinäm, ka viens ot^^ §äds ,,päsludinäjums" izrädljies pil||^^ nigi aplams (piem., biskapa Klembf§T| lieciba). . -V;^^ Tikpat hepie^emama ir siri/Dr; Deuöa hipoteze, ka viss ir tikai veik;-';''^^ la kräpsäna. ^ T nas fakts ir tomer pietiekami apli(Rb' cinäts; Dömas rievienam no galv^^^ laukä ,iiizkräpt" nevär. '^^^ m mm t i * M D J E J U M I B A L ^ f t ^ ^ Ä » Balkan» mm -,.c rasi vifenoganos par U N ; Prpf. Vestermaiers, prof. Vunder|^ un parapsidiologs Tilners - n o r ä d |^ ka dömu lasIäanaV göiiredziba, likviiu rioteikäana utt ir izskaidt^S jama parastäs parapslcholo^jas C ^ M jä. Terezes ekstazem ir liela lidzr^'*** f Dä)BSons Grie^ija partiza: .^visS«^^,5 Sule, turpinäjas. Parpj ^ä^^rt^aijuniiem- Salonikos pjesi Gi "^rÄSVlraksts ,^estia« ' ar citäm nesenie padomju stäties soliem, kumiem Atenäs v '^^ ASnäJu- starp Grie^ju ui Pärepsichplolija ir A^el jaima ^ ASV UZ- Dienvidslavijas. 1 ar tä säuktajiiem transavstävokUö^ Tapat kä pie citiem medijierrii nekSf das dievi§k8^ Sitkläste hipoteze jaatzist par piei;iemamaii^|fft' Täs ir tiesäm brinumainas bas. Kä visu to izskaidrot? Pati Tereze izsakäs, ka pacilätä miera stävokli pats Kristus ir ar vir;iu un Jauj vinai piedalities pie savas vi-suzinätibas un visurklätesamibas. Nabers domä, ka Kristus runä ar viijias muti. Sai pärdroSajai domai Gerlichs piliitgi pievienoj as. Profe-soram Mangeram vii>§ skaidri pasa- DarmStates b^sk0ibollsti Esiingena KURSA UZVAR 41-31 (19-19) . Smiläainä un putekjainä laukumä 9. aug, Eslkigenä amerikä3;iu joslas basketbolä meistars Darmätates Kur-sa draudzlbas sacikste uzvareja Es-lingenas YMCAS viehibu 41—31 (19—19). Kursieäi gan labi koalibi-neja, bet väji .meta bumbu grozä un savu \izvaru nodroäinäja tikai speles; beigSs. Vfesu labä Stulpii?§ ieguva Meksikositijas sastädlto vi s- 'il4 p., Igenbergs 11, Lusärs 7, Veiss4,1 mitu. Bijusi 50.000 skatitäju. Merzejevskis 3 un Bumbers 2, bet 54,80 m tälumu diska mesanä sa-eslingeniesiem Ozols 12, Mie.mis 8, cikstes Istanbulä sasniedzis ameri- Bundulis .4, IGeinops 3, Laimii;is 2 un känis Roberts Fics. Ar 14,25 m rezul- Strautnieks 2 p. Sacikstes atlikumu, tatu vin§ uzvarejis ari lodes grusanä. ap 700 marku, Darmstates un Es- „Es cinisos vei 3 reizes un ja pa-linenas basketbolisti ziedoja LS \m liksu neuzvarets, tad 1948. g. aiziesu FAP amerikäiju-franöu joslas spor- no ringa," teicis p'asaules Öempions ta komitejas budzeta nostabilizeäa- boksä smagä svarä Dzo _Luiss. Pir-nai, H. M. | mä cii;ia Luisam paredzeta 14. no-gä. Meistarsacikstes noorganizetaspa: ,,Jus toreiz nerunäjät ar Terezi, 1909. g. Pasreiz Padomju Savienibä | bet ar Kristu." Vips pat Terezes ir ap lOO.OOO futbola vienlbu. i^pacilätä miera stävokli noprasijis Ungäru futbola vieniba Ferencva- j Kristum", ko vi^s Isti ar Mageri to-ros viesojas Meksikä. Pirmaja spelep^iz runäjis, un sai>emis atbildi, ka ungäri cinljtisies 3—3 neizskirti ar Magers gandrlz neka nav sapratis no tädas runäsanäs. Sädi. iegutus argumentus Gerlichs izneanto zultai-nä preses polemikä. Prof. Vunderle un prof. Nagers aizräda, ka Terezes pacilätä miera ^^fm^^x^^ dtujnäsanos. ^ vaStuuzrau-' i tam preto-nätne, kas savas „pilsoi;iu tiesibl^f|Äk B*8^f ";f, Btilsarijas Atenäs apsver, citu zinäti;iu Starpa ieguvusitates^^ nartizäni mätisko attiecibu 1 pedejä laikä. No dä^ädu magu rci^^g&m^ /?rieldiai. Griekijas kainii^ä niem kabinetiem tä pamazäm ir mf:^S^^ briesmas Gne^Jf • I ^^^^^J - - ^ celusies dienas gaisma un univei^^ tä§u labpratorijäs. Par; iz§lj:ireju griezienu parapsicholö^ijas a^^ uzskatäms amerikä^u Dak univ tätes septipgadigais ' petniec darbs prof. Raina vadibä. Vi^aifö'^^]^^ beidzot izdeväs §ai zinätnei räst - Tmc+SiA na- §u eksperimentälu pamatu un 1S0^!^ ^7. näkt pietiekamu eksaktlbäs : i p a k | ^ ^ ^ gatavas Tägad §0 darbu turpina jau 20 anj^ig rikäi^u uriiversitätes. Minchenes --^'^'''^'-^^ versitätes filözofijas fakultätes käns prof. A. Vencls uzskata p; nätniski droM pieräditiem §ädus fefc^ä tus: domu lasiäanu uh pärraidtS^?| nu, gai§redzibu^ retrospektivu gäpn^ brt neveiksme^ butu redzibu (t. i., atskatu pagätne pl pec dotä priekämetä noteikt tä i Ä ^ ^T nieka d^zivi). Näkot nas jautäjums vei atrodas disk stävokli. :: •• • ^fef^l^ Izejot no §lem parapsichplogli^J^| datiem, mes varetum ari pie§kirf i namu ticamibu Terezes ättiec!' spejäm. Literäturä pietiekami aprakstlti un apliecinäti vienigi mu lasiäanas gadijumi no kläi §äm personäm. GaiSredzibas nai ne un domu lasi§anas no a aprakstl neatbilst zinätnes stii jäm prasibäm (skat. H. Drieseh| rapsydiologie). ^ (Turpmäk beigas) ka tie var rikoties j^neuzskatot saistibas Ä tikai-tapec, ka jfisiner^em aizkavejis 'ja gribam to pavisam ''MeicaDzonsons, „ka :es lidz pedejai iesp§- Katru UN diartas ie- ..,jolidzekli,laiuzturetu itetiaäodÄätu Grie-ms Pävests pienein melno karali Portugates Kongo, kur katram, [ Kelo zimoggredzenu. Tad abi ru-tezemietim ir savs „santu" jeb fcristits vards kopä 16. gadsimtei;^a„ Doms Pedro piekto reizi bija abso-löis feonarchs. Portuga^u armijai bija paliäzejusi vipam tikt uz tro«' jgÄ un 30 gadus lava valdit pär sa-viem pavalstniekiemu Bet tad — tas XKyfika 1884. gadä, Eiropa sälta sting-rak intereseties par Äfriku. Portu-i gales imperijas veidotäji izsutija ari uz KcÄigo paäu pavaldoni un Pedro tm viijia pecnäceji kjuva par pensio-nariem, kas ka^^ala titula valkäja vairs tikai goda pec. Täds stävoklis I»stiv vei tagad. 75 gadus vecais Doms Pedro 7. ne-sen bija Romä, lai svinetu portugal i misionära Hojä de Brito izsludi-näSanu par sveto. Melno karali pa-vadijä 700 citu svetcejnieku. Säku-ma likas, ka karalis neko daudz neinteresejas par karaliskäm cere-monijam. Vii3iam labäk patika braukät pa Romu automobili ar di-viem fotografiem. Bet, kad pienäca laiks sastapties ar pävestu, vii?S ,no-lema uzvesties isti karaliski. Saviem pavädoijiem vir?§ teica: „Es bu§u pirmais no manas cilts, kas pastäv kqo§ faraonu laikiem, kas satiks pävestu vaigu vaigä." Karalis ieradäs pie pävesta ter-pies bezdeligu astes^svärkos im ipa- Si platäs bikses. Viija dsas laistijäs ^ingas un sirmas, kad vii^ deväs augäup pa käpnem, un aiz vii;ia näca karaliene Izabela. Vujia ads gan de§i veroja käpnes, uh vii?ä dläja kajas uzmanlgi, baididamies, ka ne-si^ as pats saväs platajäs bikses. Kad beidzotvi3?§ bija uz paaugsti-najuma, kur sedeja pävests, pavadi-taji aplaudeja. Pedro 7. noliecäs, lai skupstitu pävesta kurpi, bet pävests ätri pastiepa roku un apmieri-näjis ar to, ka karalis noskapstija vembri J^ujorkä ar Dzo Valkotu. Harisons Dilards (ASV), viens no paäreiz äträkajiem sprinteriem pa- If' vi„a sievä, kas kliegdama piedan^as kordu ^^'^^"^^"''^ Zviednjas re-jdufu ciijä, ar varu atbrlvojies no Ari' Trinidada piedalisies 1948. g. Ungärijas politiskäs policijas gusta olimpiskäs speles Londonä, käpec iz-äha^ rikäiiis •'m m m. ASV pavalstmeks Turanskis un to, ka vihs Baläsagarmatas, p ' " uz ielas izteicis- „nedemokratisk$| zinas par Ungärijas valdlbu^ r^äja, un karaJa acis saskröja asaras., .. , gaisusas anglu cerlbas, ka teicamais Bet viss tomer nebija tä, kä sprinteris Mekdonalds Beilejs repre-vajadzlgs. Aiz karaJa näca divi viri, Uentes Lielbritaniju. kas nesa dävanu — divus lieliskus Ar amputetu käju 1,77 m augstu-ziloicia ilknus. Un ilk^u gali rädija mä lecis 26. g. v. väcu medicmas katrs uz savu pusi. Tä bija sliktäkä students Loss angju joslas ka^ä ie-zime, käda vien var but. Neseji pa- vainoto meistarsacikstes Holdes-rnanlja savu kjudu abi reize un abi heimä. reize pagrieza savus nesamos —. re- Jaroslavs D?obnijs, kalsnais un, ar zultata ilkiii atkal rädija katrs uz kreiso roku spelejosals -öechs, kas savu pusi. Kad karalis Pedro 7. tai- ari sacikstes laikä neskifäs no ace-sijäiä pagriezties, lai paraudzltos uz nem, guvis lielu panäkumu, Prägä illu^iem, pirms pasniegt tos pä- izcinot uzvaru CechQslovakijas starp-vestam, pävests pats pamanlja, ka tautiskajäs meistarsacikstes tenisä. neseji griez savus ilki^us pa otram Finälä vins pärspejis' Vimbledonas llgam. .Vii?i§ noversa karala uzma- sacikSu 2. v. ieguveju Tomu Brovnu mänebSzuin,^ akJdaa^mmfes r 1paar^ri ^§^'n! o"'mti kapuiapSgaor iebznij§easl a, ipmnaei-,k ä( ASfVu)t b6—ol6a t6o—tä2l izä6—to1r u domä ievest un pasludinäja, ka dävina ilknus a^igstajam namatevam. Pävests iz-brinä pacela abas rokas: „Tik lieli!" „Tie ir vlslieläki^!" — svinigi at-bildeja karalis. Tad vi3?§ deväs at-,^, . , . ^ ^ pakal, lai iei;iemtu savu vietu aiz Steiere 12,3 ^ sek., 200 m^ Pres^^^^^^ Portugales vestnieka. sek., augstleksana Stemekere 1,50 m, tälleksanä Steinekere 5,30 m, diskä Kaut ari Domam Pedro 7. bija jä- glegere 37,76 m, lode Brika 11,94 m sez aiz vienkär§« diplomäta, vii^s un §l?epä Bauma 42,29 m. tomer pierädija, ka saprot kaut ko par karaju biisanäm. Pirms aiz-brauksanas no Romas, vu?s lika no-fotografet vei vienu bildi. Tä bija bilde, kas simboliski saistljäs ar citu karali, kas, gan uz laiku bija sar kauts, bet nekad neatkäpäs. p.-dto j näksme Amsterdamä izlemusi,; ka aizbrauca uz vietu, kur Musolini kandidati vakantajam pasaules mei-bija licis uzstädit Judas Lauvas zel- startitulam sachä ir Kereijs, Smis-ta statuju, ko itaU nolaupija Adisa- lovs, E;otvii;iiks (visi PSRS), Fainsj, bebä. Tagad statuja bija laimigi Re^evskis (ASV) un Eive (Holande). aizvesta ätpakäl uz Abesiniju pie Vii^ sacentisies tumlrä, kura uzva- Haile Selasi. Vietä, kur statuja stä- retäjs bus jaunais pasaules mei-vejuisi, Romä bija tuksa. Karalis stars. Tumira pirmäs pus€is sacen- Pedro pagriezäs pret saviem foto- sibas notiks Holande, bet otrais gi*afiem un norädija uz tuk§o lau- posms Padomju Savienibä. Sacikstes kumu: „Nofotografejiet to man!" , säksies 1948. g. 1. marta liC „Time" I 31. malja. ungäri, Totälizätora noorganizesanai vini aicinäj usi itaju speciälistus. Austrijas meistarsacikstes vieglatletikä sieviesu sacenslbäs uzvareja: 100 m — Presa 12,7 sek., 80 m un käda amerikäiju sutnieclbas dar-binieka automobili aizbedzis no Merko cietuma Budapestä. 45 gadus vecais Turanskis, kas ieradies Ungäri jä kä kädas amerl-käiiu firmas pärstävis, izmantojis brldi, kad ungäri gribejusi pärvie-tot vinu no viena cietuma oträ, ar duri notriecis gar zemi vienu clstu, kamer vina sievä, skaji dama> uzbrukusi otram, Tad vini abi ielekusi amerikä^u automobili, kas stävejis pie durvim. Sis auto piedere jis amerikä^u sutnieclbas darbiniekam, kas taisni tobrid bija ieradies Marko cietuma pieprasit sa-runu ar Turanski, ko ungäru poli-tiskä policija bija apcietinäjusi par t Kas bus p^^^ mieistars sachä ? Starptautiskä sacha savienibä sa- S. g. 2. junijä tra|iskä näve miris LAIMONIS VILSONS, dz. 1914. g. 23. 9. Syetes pa-gastä. • Vi^u mi}ä piemii^iä patures Valsts vesturiskä muzeja bijoSie darbiniekL ^^^^^^^^^ Izsakäm visdzi}äko lldzjutibu musu kollegaih El m ä ra m Dlzm ap a kungäm vi^a teva näves gadljumä. Darba kollegas, 1046. PC IRO vieniba Svandorfä. Mäsas delu le^. Dzidri Ilmaru Ba-leru, dzim. 1927. g. 7. aug., mekle un zi^asludz Maiteta Miezi D.R.K. Lejr Kjearsing Esjerg. 270 nai ASV sutnis bija pret §o nu protestejis. Kad protests nebija lidzejis, käds sutnieclbas binieks deväs uz. cietumu. V i ^ vins veselu stundu gaidija. iiam pateica, ka ar Turanski latits sarunäties. Sutnieclbas nieks ar to nebija mierä. viiju äurp!" vii;i§ teica. Driz pe viijiä ärpuse izdzirdis kliedz|i steidzies laukä tm tur laikä, kad ar viha auto alzb; Turanskis ar savu sievu. Vihi' atrodas ASV sutnieclbas apsa Egiptes nii] pieprasijis Drolil dll par Sudanas pädöine uzdod ai gadljiimä Su< nedarfsot^ teica Nl darbibu-pret anglj Egjiptes mihistruj mm aizsardzibu, 1 apgalvojis, ka viijj Mnt MTPtu. biit vaia-. I doma tiesi piete bet neiiiiers Sud i Ö l S i ^ > a d ( K | » l i e l s . ^ k a sadw5 kura padome afci- "^l^ "^.^^ varot j If JÄÄ Bulgäriju'• im ka valdiba i W vainigiffi grie^ 1 atbalstiSanä un miera «proSibas^ pada i Qrieyjas jautäjmna fSiPtf sudzibu fc Jam, tomer lidz § visparigi ätzinunai j %ptes un Angli zi^äm re Isumä ir ääda: ""1^,^; r^^^'^ säkäs anglu neesot runas par 1936. ga valdibas ju. gis Hgums devs as rni, toet 10.000 viru k ™ Pfldzibu lidmasinas E^ipteJ la no suecas kanäli Tai ' "limu^sa^ein. ari sarunas par brij partorare- danas turpmäkoi im V3SUS nemie-f uaä §0 akdju ne- " v e t o Dro-tes panäca pi] XJZMGmÄJtTMS Erlangenas nometnes latvia cionälä komiteja uzaicina Zelmas Gailes, dzim. 1893. Valkä, piederlgos pieteikties g. i . novembrim. Adrese: (11 langen, PC IRO Camp, Nationälkomitee. , 'jusi un atjmä-. äaledonieäu briaädi J^^^ iespieiianu ^*JinpigiemGrieki.' vispärejä . ieklävusi to Pläna. Pt. ..annijä. Brisä-P^^^f^eja to, ka S^itoliä. kur ««»^das bQt . esu sa.»w^.- pad^^.y .Pacijas Gleznotäjs Vilis Valdmanis radus im paziijias: Börkel^k dorf, Sverige. JLATVUÄS** ABONE pasutinot laikrakstu pa ai (jLieni eksempläriem (lidz iesk.); niaksä RM 7^ menesil sutinet kollektivi vairäk par semplariem — RM 6.— men< dks. Sladinäjimiu maksa: par vienslejigu iespiedrindi tai atbilstoSu telpu; ph meklesanas siudinäjomi parjplis^" ceno, bet ne mazak ka par slttdinajumu. Abonementn pieteikumi, Däjumi, naudas pärvedumi respondence adresejama Ja!**. (13b) Göözburg/Do.. Bui ineisier|'Landiiianii-Flatz 7. ^äUQzaiäs hui I -^^^^oJ^Ju iestädes ar saru- laidS'^^'^'^ ökupä. , , ö^giJa Dimit- Hnm^^. ^Pgrozibä. •i" ädiem nl ""^^ vei tai i i i P^aunäs s, rak-setu no- Iti] en imi uzticil un «fis ^ ^ ^ ^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 13, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-08-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari470813 |
Description
Title | 1947-08-13-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
1' ~
l>' I
XATVIJA, 1947, g. 13. aiigustä
i p^«c^^'es nometne
lESPEJAMAS SAC3KSTES AUSTRlJÄ, SVEICE IJN UCHTENSTEINA
AMERIKÄyU JOSLAS
MEISTARTITULU VOLEJBOLÄ
SIEVIETEM IZClNA
liS un FAP p^lde§anas nozares va-ditäjs
V. Lagzdi2?5 informe, ka au-gusta
oträjä puse paredzets musu
izlases peldetäjus pulcinät treniii^a
nometne. V. LagzdujS paSreiz vada
Mincshenes apgabala YMCAs zenu
im meitepu iitputas nometnes, kas
iekartotas Vertera ezera krastä. V i -
pa parzi^ä ir ar^ YMCAs atputas
nometne pieauguSiem Pilzenze
krastä. Par zenu nometnes koman-dantu
Lagzdii;iS aicinajis sportistu
Juri KJayii^u, peldeSanas skolotäja
pienäkumus veic daijlecejs J. Ronis.
Meitej^u nometne par audzinätäju
darbojas Ijrina Konce. YMCAs atputas
nometne peldeSanas skolotäjs ir
rekordists T. Ozolcelms.
Musu sportisti ezerä iekärtojuSi jau-ku
peldetavu är 50 m peldcejiem,
Heliem apgrie§anäs dejiem, 30 m ga-jam.
lalpäm un elastigu daipekSanas
deli. Lagzdii?5, Ronis ^m Ozolcelms
veikuSi Istu udenslideju darbu, bez
paligiencem zem limei^a nostiprinot
Hdz 4 m garus-päjus. Udens ezerä irVircburaaS YMCA
dzidirs im neparasti silts. V. Lagz- ^
dii?l. aicina izlases peldetäjus Sili^u, Amerikä^u joslas meistarsacikstes
Däbolu, Mieziti, M. Lazdii^u, Cukai- volejbolä sievietem 9. un 10. augu-ni,
Grasi, Birkertu, Jakubaiti, pelde- stä Vircburgas centräläs nometnes
tajas T. Plumi, Muskati, Grinbergu, Ua™ajä lieliskajä sportazäle pelniti
Lielausi un daiUeceju Ireni Ajiini h^zvareja Vircburgas YMCA (Drava,
steidzigi rakstit: YMCA Sommerla- p^riviija, Brozi^a, Bergmane, Zelti-ger
Seefeld/Hediendorf, am Piisen- Ua, Novicka). Vircbiirgietes finäla
see. pärspeja Augsburgas-IhgolStates vie-
Grutäkä problema ir uztura jauiä-r^^^i^^^' ^^'-^^ T^^^^^
jums. V. Lagzdi^am-tomer izr^dzes y? ™ g e n a s YMCA. V§1 piedali-pa
dalai jautäjumu atrisinät, tomer , ^^^^^^^^s, Manhei^
peldetäjiem braucot uz nometni ja- S^^^f» Hanavas, Memingenas un
ijem, lidzi ari uzturs. Hersbrukas volejbolistes.
Par treneri paredzets aicinät vie- « . ^ ^ , V . i
nu no labäkiem väcu speciälistiemJ .^^J^^^^^^^
Nometnes laikä domäts rikot pir- h;^^^^*^*
mäs trimdas meistarsacikstes pelde- o . ^
§anL V. :Lagzdii?s sarunäs at Ro-L ^^^^f Beinarovics., vairäkkärtejs
bertu Plumi noskaldrojis. ka au- h ' ^ ^ , ^^
•gusta beigäs, vai septembra säkumä tluA^^f^ gnel^^-romiesu cii^a, iz-icispiejami
musu peldetäju starti [^^^^^^^ P f
Austrijä, Sveice un Lichteniteinä. ? ^ ^ z a j u v^^^
K M P^ri ir daudzi musu pazistami spor-
••Uisti.:::---;.V:;:-^-v;:.^
* ^1*1* • * * * * *^vii^i* *i V I * *l^l**l*A^^^V1^Vlrl*llV>v^r»v»vvvMVvvvv^frr¥^^
ONNERSREUTAS BRlNUM
<»^^^^N^^AM^^^AA^^^A^^^^^^» >^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-08-13-06