1947-11-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
|r lAntuāns to vas glāzes ptaad rāudī,d amas ^viPc^^^'^s'^ i?'' tet^i. " savām vec Antuaaam. . . . .^ ej.', Bet.,gans-ji^^j^j??'^ts, Demišels pagrāba-J^^?' ap 30 Mtni dienā • Bet Jw ; " pietiktu,, tām byk M^.ž*^» ierasties'gaimaX'ft» uemt papildus devu.' ^ • * pie kuriem viņi būjot . n e k l d u X S ? p f SS lestības romānu ar amiSf»! dīkdieņu apžrSft memuārus IjercogJS ^kadsdts. jo.Viņš pats S l nu esot redzams spēlējam goK peldamies „Seininoiidfe°..^j \ nhikia I iLlttesisId: 1... Dzinējsp.ēks. 4. Lst* Hešu kokgriezējs. 8. Pilsēta Laivi- 'jīžiutājmns; 10;- Ēdiens. 12, Ji-rums. 14..;Ziyi.s. 16.Me2.17.» Izejnieks.; 19. Kaŗa;"c(ievš;-«:-l!p( .iitvija.- 24. Dabas .::vei(Jojiin!S,J 5iks. 29. Garīgas dzisinās, t Jvaiģi^āļš. • ~ 33.:; Noteic -masas .te Izuinti,. 34.. EļOTeiits; ,35. Praa* da, 36, Ieslodzījums: 37. I'Statenlskit' 1;-Latvieštt_gra» ; .Latviešu -dzejniece. ,3. I » iārstāviš.' '4.. Juŗa Ņ » s W r ^ s . • 5.- Geltaes. J.i'MiF^ ijā.- .13.- Elements.: iB-#?^"^^| •aspilsetā. Eirop.ā.,;19, Aužs.*^ letes,•Vārds, s a s t o p a i 3 ^ : k« itvea-2 rāEggalī.š-ģa:o>v.-sd.a-;r2b5ā.-. .M.a2ŗt2ļņva||- .« -s-i-A-.- 0-7 soti'Vomes varos, i^- 'r I i f •:MffiLAS:.AT3lISlŅ5fr.- 5. Atstari. 19; Oslosnujs). ^.Jj š.3B.Tavu5.31AS;(a2.j,, Bet. 41. Muk. 42 eptūns;.. 6.Brr.(^"-ota. H»^ ip. 36. Vel. 37. Au]. „V ž - barometrs jjaii' S^dienur3..^SJf^'.5^ rātūrasr, 0. I^^^etrs • termometrs.' " ^ aug^ : anemometrs ^^et^. jr^iiā^ prurou;- l'-^„srinetĶ 'lilJ»' prumu; 19- „^ seisn«"^JS«trs' . stiprumu; 2U. -. maņof^jK ^ iika spiedienu, 'ļ^^a.m^ti» trurou.un ij£^,: stipra»»* , 7' 1^' LATVIJA Latvian Newspaper pnblisheij twice weekly. iStborlzed by EUCOM HO. rivU Affalrs Dlvision. H-th , july. 1947, AG 383, 7 GEC-AGO Editor: Kārlis Ra-bācslf Printerji „8chwābi. gdies ' VoUcsblatt". Ģfliii!- burg'Docuia. Bitiŗgermeister - LandmaiiiiplEitz 7. Popu-latlon to be served: LATVIAN NEWSPAm Nr. S8 (»5) Pi^tdleo. m7. g. 2L &oir. ixnā^ otnUesās ea ple&i* dienās, Isdevējs: BALS mdevumā Latvieša preses darbinieka ^darbites lio* pa. AtbUdigais redaktors: Bab&cs, vieUL A» Ue|»a, redaktori: 2. Bārda, M. CttUtis, B. atindenberss, A. Smits. Adrese: Gdns* borģ/Donaa^ JUatvlJa*. - TSlruņi; apg. l i , red. 83, spiest »t IRO • finances ari Kā nprit ģimeņu pārvietošana un kādas izredzes uz ģimeņu apvienošanu S A R U N A A R B C P P Ā R S T Ā V I P R O F . A . S V A B I Latvijas redakcija lūdza Baltijas ļ tekstilrūpniecībai un mājsaimnieci-centrālas padomps latviešu pārstāvi ^^^b^ ka daudzos gadi-prof. A. Svābi informēt par aktuālā- juirios baltiešu inteliģenti, pretēji pa- Idem trimdas dzīves jautājumiem, rakstītajam līgumam, bija atteikušies Visvairāk tie skar mūsu tautiešus pieņemt viņiem Anglija piedāvāto angļu joslā, bet i r svarīgi arī t r i m - melnstrādnieku darbu, dots rīkojums diniekiem arrierilcāņu joslā. Uz mūsu pagaidām vairs nerĢkrutēt un nepār- Kdzstrādnieka jautājumiem prof. A. vest uz Anf^liju jau reģistrētos inte- Svābe deva šādas atbildes: liģento profesiju, biroja un veikalu Jautājums: Kā norit ģimeņu l o . r^^^^^!V' izi>emqt^ gadījumus; Ja ceklu pārvietošana uz Angliju? attiecīga persona i r fiziski piemēro- * ' ta smaeam darbam. Atbilde: Pēc Darba ministrijas Jautājums: V a i atļauta ģimeņu ap- Londonā sastādītiem sarakstiem, kas .vienošana no britu un amerikāņu tiek'nosūtīti uz Vāciļas britu joslas joslām? trim apgabalu pārvaldēm, pārveša- Atbilde: Sai jautālumaiau ilgāku nai izlemtos ģimeņu locekļus no pa- ļlaiku bija sarunas abu joslu okuT^ā-mata nometnēm nosūta vispirms uz ciias iestādēs un panākta nrincibinla Pogenhāgenas un Ventorfas transita vienošanās apmainīt v i e n ? d u s k a i t 'i nometnēm, bet no turienes i-?. M i n - p P . bet tā kā vēl nav nokaHoti daži steri, no kurienes tos apm. pēc 7—10 techniski jautāiumi, tad ģimeņu apdienam kopējā transportā ar West- vienošxina praktiski' nav sākusies. ward Ho akcijas strādniekiem nosū- Arī IRO galvenā mftn^ ?.enēvāizdēw ta tālāk caur Holandi uz Angliju, vusi 30." seot. oaeaidu rīkojumu Nr. Minster?s nometne bērniem ierīkota 12 par ,.polītiku attiecībā uz | i ^ ^ īpaša nometne, un ģimenes piederi- Lanvienošanu TRO darbības aoloķa", gie ar apstāklieŗn šai nometnē i r ap- bet, diemžēl, tur noteikta tik sarež mierināti. • P i m a i s piederiE^O tran- birokrātiska kārtība, ka nav^^^^^^^ sports ar 17 ģimenes locekļiem no izredzes, ka laiitālumutūvākā laikā Slezvigas-Holšteinas apgabala at- varēs tā kārtot, k^ to vēlas fe^ stāja Vāciju 29. oktobrī, otrs bija Jautājums: Kā paredzēts nokārtot paredzēts ap 17. novembri. Sai t r a n - nometņu kultūras dzīvi pēc tam,^^ sportā būs pavisam 261 persona, kas nodarbināto skaits jāsamazinŗ līdz pēc tautības sadalās šādi: 16 pie- 10 ^'n no iemītnieku skaita? auguši igauņi un 21 bērns, 47 pieau- Atbilde: A r K(5ntrolkonŗiisljas 25. guši latvieši un 5^5 bērni, 19 pieaugu- oktobra pagaidu rīkoluniū no minēsi lietuvji un 31 bērns, 30 pieauguši tiem 1 OVo atļauts izslēgt un Ieskaitīt ukraiņi un 41 bērns.. Pēc plāna pa- nodarbinātos virs šīs administrātī- .redzēts turpmāk ik nedēļas pārvest |vām personālam paredzētās normas uz Angliju ap 100 piederīgo. Jautājums: V a i Westward HO akcija' paredz^i grozījumi vai papla- 'šinSjutni? ^' " Aibilde: Anglija paziņojusi IRO galvenai mītnei, k a tuvākos 9 mēnešos tā domājusi visās 3 Vācijas rietumu joslās vēl rekrūtēt ap 60,000 DP oglraktuvēm.t lauksaimniecībai, (BeiRas 2. Ipp.) ārpus nometnēm dzīvojošo-izvietošanu Aicina nesniegt palTdiTbu valsfīm, l^as neusnem DP IRO sagatavošanas komisija 15. novembrī Frankfurtē paziņojusi, k a tā segs ari to pārvietoto personu izvietošanas izdevumus, kas dzīvo ārpus IRO nometnēm uri nesaņem I RO aprūpi. Sl pārmaiņa skars ap 150.000 pārvietoto personu amerikāņu joslā, kas pašas sagādā sev i z t i ku vācu saimniecībā. ASV kongresa speciālā apakškomisija, kas atgriezusies no divu mē-nešū ilga inspekcijas brauciena pa Eiropas D P nometnēm, 15. novembri Vašin^onn pieprasīja, lai palīdzību Maršala plāna ietvaros liegtu visām tām Eiropas valstīm, kas liedzas uzņemt; oiemērotu skaitu D P no V a - ļ miljohtf "^^^^ ciias, ItalPas un A_ustri}as. Apahš- p^ndzībai Austrijai, Itālijai un komīBPas ziņojuma inaši noradīts uz p,a„,^ Republikāņu senators ^innnr^^ aizturot ciarbam vandenbergs. ieteica likumprojektu 450^000 vācu kara gūstekņu, bet pje^emt arī kongresam, hedzoties iizņenU lu skaitu. Gūstekņi esot valadzm atgādināja, ka izšķiršanās par palī-pašas^ Vācijas launuzbuv^^ J ^ dzibu Eiropai var būt pēdējā iiespēja eso^jasuta malās, parstaviiem izteicas,^ ^^^^^^ teica Trum ^^1^^^^.:"^^^^^^ saules vēsture ar lieliem burtiem- Vandenbergs ieteic kongresam pieņemt šo likumprojektu ' v TRUIVIENA VESTUUI^IS KONGRi;SA ĀRKĀRTĒJĀ S E D E IETEIC SAIMNIECISKO KONTROĻU ATJAUNOŠANU Nopietnā klusumā un ņ<i bes pārsteiguma ASV k o n g s ^ t i l o r i iiii deputāti liongresa āŗkart^ā sēdē pirmdien noklaiisijis pimideiita Tru* menavēstUumu^kttiik prezidents amerik^^ Mķirties par plašu un^^t^^^^ Eih>pal luī i^e^^^^ ieteikto 10 ptinktuprogranjunu^^^^^^d prei inflāoūu ASV» ar svarīfiem saijmnic^Rias pārkartpjinņiem^^^ programma p a i s ā t* jaunot lielu dalu no Pēdējos divos gados at^^ nieclskiem lerobiežojumienv starp citu, daļējas preču radonēSaņās ua cenu un aJu kontroles atjaunošanu. P^^ puslīdz vienis pratis ka rep)iiblikāņi, tā demokraU; kaniēt^l^^ sltie drastiskie 82Mnle<^aii ierobežo pa daļai sastop lidu prelet» • tību,: Senāta ārlietu komisija trešdien vienprātīgi pieņēmusi Tinamena r u nā aizstāvēto likuifeprbjektu par 597 kurni vācu saimniecība, kas rodas | rg^īļ- Tn,mpn« n»e^^ Rustekņu aizturēšanas dē], otrkārt. S S . l a S ^ v S u rSf ^STI ar IRO starpniecību jāmaksā par DP !ortt «H, «^^^ KK,^! uTturēSanu, kurus nav kur n ^ e t i - ™ilA^1,"J^!^"l^-,.'^f ^'"^ nat. aldības niaina LEONS BLUMS SASTĀDA JAUNO VALDiBU dzīvotu ilgstošā mierā, ļ Trumens uzsvēra ^kārību starp « X n i I £ļj.Qpgg vajadzībām ^ un inflācijas briesmām /vSV. „Ja mēs'neveltīsim pietiekamu uzmanību mūsu saimniecības paŽrelzējiem trūkumiem," teica Trumens, „mēs nevarēsim apturēt pieaugošo Inflāciju un radīsim depresiju, no kuras mūsu saimniecības Nemieri Itālijā vēršas asumā Trešdienas vakarā pēc ilgām apspriedēm demi^onējis lldzSinējais sistēma, liekas, vairs neatkoptos.* Franoijas ministru prezidents Ramadjē un visii viņa valdiba. Ceturt- Svarīgākie Trumena ļO punktu dienas vakara noskaidrojās, ka jaunās valdības sastadISana uzdota so- saimnieciskajā programmā i r : l to ciālistam Leonam Blumam. Streikiem ejot plašumā, piesardzības dē| patēriņa preču racionēšana, kuru pret Iespējamiem nemieriem atsauktas karaspēka vlentbt^ no Austrum- trūkst un kas visvairāk ietekmē franoijas un Vācijas franču joslas, novietojot tiis kazarm&s Parīzes ra-J dzīves dārdzību, 2. c^nu kontroles joņa. Bez tain iesaukts atpakaļ pēc 6 mēn. apmācībām atvaļinātais] atjaunošaria dažām svarīgām preču 1947. g. karavīru iesaukums, tā pastiprinot arnūju par 140.000 vim* | griipām, lai apturētu bīstamo inflā-Ņeziija p a r ' tPy kas vadīs jauno Francijas valdību, pastāvēja vēl ce- Nemieru ,centrs Itālijā pārsviedies ļ turtdienas rītā, lai gan pie valsts no ziemeļiem uz dienvidiem un prezidenta Oriola un daudzās Parī-vissaspilētāks stāvoklis pēdējās die- zes politiķu mītnēs bija notikušas nās bija Sicīlijā. No Palermo i z - daudzas apspriedes. Trešdienā Oriols sauktas lielākas karaspēka daļas, lai bija ilgi apspriedies ar sociālistu nomierinātu iekarsušos zemnieku Leonu Blumu, Blums pirms tam ar un arodbiedrību biedru prātus. Ramadjē. Erio savukārt aospriedās Dienviditalijas mazāk izglītotie a r ' P o l u Reno. Pēc Sīs pēdējās ap-iedzīvotāji izrādījušies viegli satra- spriedes kļuva zināms, ka Reno un cināmi ar viltus ziņām un propa- Erio būtu ar mieru sastādīt labā gandu. spārna valdību. Blums savukārt pa- Italiias mini^tmi nrP7idont«; de ^ii^oja, ka i r ar mieru sastādīt visu o i s^eTpēS dlenirf^^^^^ T^^'''" komunistiem un ar valsts prezidentu de Nikola par goUistiem. iespējamu valdības paplašināšanu. I Lielākās grūtības tomēr radīja ne- Pēc INS ziņām, viņš esot aicinājis vis personu jautājums, bet gan nelabā spārna sociālistu vadītāju Sa- spēja vienoties par to, kāda saim-ragatu iestāties valdībā. A r neofa- niecības politika butu jāatbalsta sistiem tomēr de Gasperi migribothamīajai Franc^as valdn^aL Jau sadarboties. Viņš paziņojis, ka gā- n^^^^p sakunria biia - no.kaidrones. tavs atkāpties ar visu valdību, tik- P^^ Blums, kļūdams vald;bas galva, līdz viņam to liktu darīt pariamenta h^i^^^atu atbalstīt vairākums, bet vlņš^ nekādā gadlļu-Ulflistu politiku stingri feontro-mā nedomājot „dezertēt no posteņa^* valsts saimniecību, komunistu draudu dēļ. Komunistu Pec daudzajām apsoriedēm, vēl līderis Toļiati-izteicis, ka stāvoklis iekams biia radusies skaidrība, a t - Italijā esot ^neparasti nopietns", kāpās Ramadiē valdība. Pēc 3 stun- Italijas valdība esot kļuvusi „ame- du' fl^as ministru kabineta sēdes rikāņu izspiedēju upuris". De Ramadjē devās pie valsts preziden- ^^asperi atbildējis, ka aiz nacionā- ta un paziņoja, ka viņš un visa viņa las neatkarības, par kādu runājot valdība noliek pilnvaras. Toļiati un Neni, slēpjoties Staļina j ^ ^ ^ ^^^^-^^^ sarkana zvaigzne, konstatēts, ka Francijā jau streiko Nemieru uzkūdīšanai, pēc .,NewUandrīz miljons strādnieku. Parīze York Herald Tribune" ziņām, pie- vien streiko 300.000 metallstradnie- ^tojot loti daudz tīšu melu. Tā ku. Visumā streikotan orasa 25«/o Homā bija paredzēta bij. Kri^^vijas algas paaugstinājumu, bet nav šau- ^istekņu sanāksme.- Policija zina- bu. ka īstais strejiku i e - ; ^ l s ir k o - dāma, ka gūstekņus, kas atgriezu- mfmistu velēšanas galini satricināt ^ies no Krievijas, uzskata par ^nsan- valdības prestižu un ar nekārtībām tikomūnistiskākaiiem elementiem, pretoties Maršala plāna reahzeša-jau gatavojās sadursmju novēršanai, nas iesnē=-5m. Ziemeifrancņa lesa- Sapulcē sanākušas apm. 200 pēr-ļ^ies^ ogļr^_f_V!l'J']^?^^ sonu.- Drīz namā gribējuši' ielauzti 1000 jaunu komunistu. 200 policistu 12'^līdināiuši komunistus ar gurni* jas rundziņu palīdzību. Neziņas un chaosa pavairošanai nemiernieki daudzās Itālijas vietās ^'j^i pārtraukuši telefona satiksmi un vietām pat pārgriezuši telefona vadus. Dženovā streiko ostas strādnieki, bet B a r i jau izsludināts ģe-oerālstreiks. BBC, N Y H T Pinās ostās strādnieku streiks un . . , . . . . . . . .dju. kā arī algu kontrole, 3. speķu ģu Izkraušana norīkots ziemeļ- K ^ i g c i j a s ierobežošana ar labīl:>u un afrikāņu karaspēks. ^ \ cHam precēm. Pa to starpu Panzē par pilsētas Trumena pieprasītie soļi i r stipri vecāko ievelēts ģenerāla de G o l h i ^^ij^^j^^^ nekā bija gaidīts, un viņa brahs Pjers de Golls. Vu)š ievelēts vēstījumu kongress uzņēma ļoti no-ar 51 balsi, par komunistu kandida- pj^^^^j ^^.^ parastaiiem aplausiem, u nodotas 25 bet par socia īstu ^p^^^,. atskanēja vienīgi tai vietā, kandidātu B^balsis. Tikhdz kļuva ^^^.^^j Padomju Sazināms rezultāts, ^komunistu dom- ^„ Trumens norādīja, nieku vadītais asa mna apgalvoja, h^^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ jj^^ ^^^^ ka parīzieši pievilti balsot par I ^^-^^^ mērķiem un neat- ^agrākiem kalobonntiem^ Pie ,^3^ ^^^^^^^ domstarpī-visa esot vainīgi golhsti un ajneri- K ^ g ^ ^^^^^^^ ^ kāņi. Pēc šiīs runas 25 komunistu' domnieki s«§di atstāja. Palikušie ievēlēja vēl 4 pilsētas vecākā biedrus 3 M R P un vienu sociālistu pārstāvi. Drīz pēc tam sociālisti paziņoja, ka no viņu vidus ievēlētais vecākā vietnieks no posteņa atsakās, jo ievēlēts ar de ^ o l - listu balsīm, un tas neesot ciālistiem pieņemams. darboties un atbalstīt tās nācijas, kas, tāpat kā A S V , augstu vērtē brīvību un pūlas sekmēt pasaules mieru un stabilitāti/ Eiropas diplomātiskās^^' aprindas Vašingtonā Trumena vēstijumu apsveikušas, ar sajūsmu, svl^nīglizsa» kot bažas, ka Maršala plānu varētu novājināt tas, ķa kongress tā pārrunas saistītu kopā ar A S V lelčšējām v lietām. Izteiktās šaubas, vai ķ o n -^ gress vismaz pirmajā laikā gribēs piekrist sevišķo pilnvaru piešķiršanai valdībai racionjāšanas un cenu kontroles lietā.' Sis metodes Trumens vēl nesen pats apzīmējis par policejiskas valstu metodēm. Senators Tafts Truniena kontroles pro-grarnmu apzīmēja par soli virzienā ui pilnīgi totalitāru nāciju; jo tā ņozi-mējot iestādes ārdīšariu, kur simtiem tūkstošu ierēdņu un aģentu diendienā pētīs amieriķāņu lk4le\ias dzīvi. -.^ Londonā Trumena vēstījums visumā uzņemts kā drosmīgs solis pret padomju apņēmību vlsiein ļidzek-jiem aizkavēt A S V palīdzību Eiropai. Nemierus Francljg un llalii!^ īsi pirms palīdzības Jautlljuma nospriešanas kongresā uzskata par drošu pierādījumu, k» • padomju protsoļiem i r ciešs sakars ar amerikāņu pūlēm Maršala plāna realizēšanai. Trumena runa esot mēģinājums kongresa izšķiriģo lēmumu laika secībā sasaistīt ar Londonas ārlietu ministru konfereiicl Anglija apbrīno arī Trumena drosmi, pirms prezidenta vēlēšanām ieteikt republikāniski noskaņotajam kongresam tik nepopulāro prpgramnniu ķā $aim-niecisko kontroļu atjaundšanu^'r"T>e-^ mokratu deputāts Kleins plŗrndienas^ vakarā kongresam iesniedza likumprojektu par visu kara ļalka spe-ciālpilnvaru atjaunošanu ' A S V pre-- zidentam racionēšanas, cenu un algu Inntroles jautājumā. Kongresa ārkārtējā sēde pirmdien biia pirmā kopš 1939. g. ārkārtējās sēdes, kuru sasauca, lai ^nullētu 1935. g. pieņemto A S V heitrālltātes Ilkumu.v NYHT, B BC i- 1^1 i - h ^ i ' - i»S -.mi l m • • « i M • - Ilļļ ••Iii ..teia •: m m . l i f i l :i mmm •: l i t i ."S'-fiS:?- Polija apsūdz zviediru diplomātus opozicionāru bēgšanas atbalstīšanā .,TIRISANAS" POLIJĀ UN RUMĀNIJĀ IIIHilllI'iilI , . . ,^ , Polijas valdiba oficiālā notā Ap Parī?es pilsētas domi biia sa- ^ v i e d r i j a s valdībai pārmet, k a ?.vied-pulcināti 500 policistu, jo gaidifa ko- ^ diolomātii esot palīdzējuši poļu mūnistu demonstrācijas. Kad t a s^^^^^^^5^.^^^ ^^^^ ārzemēm, tomēr nenotika, polidias kapteinis U^^j^^^^j^-^g pa^-^ijas biedram K o r - lepni teicis: ,.Te nav Mar,<?eļa, MesK^^^,,^,^^ j^^^. aizbēga no VarSavas zmām, ka U3rturet ^ ^ ^ ' ^ ^ i ' " ^ ^ vienā laikā ar Mikolaičiku, esot pa- BBC, NYHT l]|fj7ģjis zviedru konsuls Dancina. Pēc Berominsteres radio z!!ņām, Zviedrijas valdība i z j u k u s i savu , sūtni Polijā uz Stokholmu paskaid- 20. novembri vajadzēja beigties rojumu došanai, bet konsuls Danci-ārlietu ministru vietnieku apsprie- g§ atkaukts, dēm Londonas konferences sagatavošanai. Tā ka gandrīz nevienā j a u - Speciālā Polijas parlamenta i z - tāiumā nav panākta vienošanās, nav meklēšanas komisija parlamentam zināms, vai sarunas tuminas vai i z - ziņoja, ka M.ikolaičika un viņa sep-beigs. Vietnieki vienojušies, ka kon- tiņu biedru bēgšanu esot atbalirtiju-ferencē apsoriežaml šādi jautāju- šas kādas ān:emju vēstniecības Vārmi: Austrijas miera Ilgums, Vācijas .^avā augstas amatpers<jnas un bēg-politiskā stiiiktūra. saimniecības šana financēta ārzemju līdzekļiem, prineini. Vāci'as miera līguma iz- Komisija tomēr vēstniecību vārdā strādāšanas kārtība. Nav panākta nemin; Parlaments formāli iz-slcdzls vienošanās par to, kādā secībā mi- Mikolaičiku no deputātu vidus; par nētos jautā iumus apspriest I viņa ,.nodevigo ricrbu" un plepra-būs valodu p r a s m e un arodzināšanas, k dzīvodami nometnē iegūsiet, sijis valdībai atņemt viņam Polijas pavalstniecību. Tāpat parlaments izslēdzis uz Zviedriju aizbēgušo Ķ o r -; bonskl un anullēja irnmūnitātcs tiesības zenmieku partijas deputātam Prigam, ko kopā- ar vēl dilviem viņa partijas biedriem arestēja, kad tie mēģināja pāriet robežu uz Čedioslo-vakiju. Poļu zemnieku partijā, pēc tam, kad .^augšgalā" tīrīšana jau pabeigta, gaidāma vispārēja tīrīšana ari mazāko biedru rindās, izteikusies partijas jaunā vadība/ Slēgtā angļu apakšnama sēdē 18. novemJMI Mikolaičiks ziņoja par stāvokli Pt> lijā. No amata atkāpics ŖijniapiJasHJ^- lomātlskās misijas vadīj^js Londonā Franasoviči. Viņš t u l i l pēc āriietu ministra Tataresku atk|ip§anas un - Paukeres stāšanās amatā^esot iesniedzis Rumānijas valdībai atluglSn kas tagad pieņemts. Atkāpies esot a n Rurnānijas sūtnis Buenos AiresāDĪmitriu, tāpat kā visi liberāļi, kas ārzemēs pilda diplomātiskus uzdevumus. Franasoviči varbūt došoties uz ASV, Jauna Rumānijas ārlietu m i n i s t r e Anna Paukere nolēmusi atlaist l ^ ārlietu ministrijas ierēdņus; kam mirīistru ; kabinets jau pieiultis. AUaiSamiv vjdū tr 12 sūtņu. ' i . ' i' iii = - I i i "• l >\ pil, • ^ l i t^ •mmmm . m .mM. Ī l i '-'•^••r. /:/;:/^n..;mf^^ |-'-' '-—^i'i7iļiiMļM
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 21, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-11-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471121 |
Description
Title | 1947-11-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | |r lAntuāns to vas glāzes ptaad rāudī,d amas ^viPc^^^'^s'^ i?'' tet^i. " savām vec Antuaaam. . . . .^ ej.', Bet.,gans-ji^^j^j??'^ts, Demišels pagrāba-J^^?' ap 30 Mtni dienā • Bet Jw ; " pietiktu,, tām byk M^.ž*^» ierasties'gaimaX'ft» uemt papildus devu.' ^ • * pie kuriem viņi būjot . n e k l d u X S ? p f SS lestības romānu ar amiSf»! dīkdieņu apžrSft memuārus IjercogJS ^kadsdts. jo.Viņš pats S l nu esot redzams spēlējam goK peldamies „Seininoiidfe°..^j \ nhikia I iLlttesisId: 1... Dzinējsp.ēks. 4. Lst* Hešu kokgriezējs. 8. Pilsēta Laivi- 'jīžiutājmns; 10;- Ēdiens. 12, Ji-rums. 14..;Ziyi.s. 16.Me2.17.» Izejnieks.; 19. Kaŗa;"c(ievš;-«:-l!p( .iitvija.- 24. Dabas .::vei(Jojiin!S,J 5iks. 29. Garīgas dzisinās, t Jvaiģi^āļš. • ~ 33.:; Noteic -masas .te Izuinti,. 34.. EļOTeiits; ,35. Praa* da, 36, Ieslodzījums: 37. I'Statenlskit' 1;-Latvieštt_gra» ; .Latviešu -dzejniece. ,3. I » iārstāviš.' '4.. Juŗa Ņ » s W r ^ s . • 5.- Geltaes. J.i'MiF^ ijā.- .13.- Elements.: iB-#?^"^^| •aspilsetā. Eirop.ā.,;19, Aužs.*^ letes,•Vārds, s a s t o p a i 3 ^ : k« itvea-2 rāEggalī.š-ģa:o>v.-sd.a-;r2b5ā.-. .M.a2ŗt2ļņva||- .« -s-i-A-.- 0-7 soti'Vomes varos, i^- 'r I i f •:MffiLAS:.AT3lISlŅ5fr.- 5. Atstari. 19; Oslosnujs). ^.Jj š.3B.Tavu5.31AS;(a2.j,, Bet. 41. Muk. 42 eptūns;.. 6.Brr.(^"-ota. H»^ ip. 36. Vel. 37. Au]. „V ž - barometrs jjaii' S^dienur3..^SJf^'.5^ rātūrasr, 0. I^^^etrs • termometrs.' " ^ aug^ : anemometrs ^^et^. jr^iiā^ prurou;- l'-^„srinetĶ 'lilJ»' prumu; 19- „^ seisn«"^JS«trs' . stiprumu; 2U. -. maņof^jK ^ iika spiedienu, 'ļ^^a.m^ti» trurou.un ij£^,: stipra»»* , 7' 1^' LATVIJA Latvian Newspaper pnblisheij twice weekly. iStborlzed by EUCOM HO. rivU Affalrs Dlvision. H-th , july. 1947, AG 383, 7 GEC-AGO Editor: Kārlis Ra-bācslf Printerji „8chwābi. gdies ' VoUcsblatt". Ģfliii!- burg'Docuia. Bitiŗgermeister - LandmaiiiiplEitz 7. Popu-latlon to be served: LATVIAN NEWSPAm Nr. S8 (»5) Pi^tdleo. m7. g. 2L &oir. ixnā^ otnUesās ea ple&i* dienās, Isdevējs: BALS mdevumā Latvieša preses darbinieka ^darbites lio* pa. AtbUdigais redaktors: Bab&cs, vieUL A» Ue|»a, redaktori: 2. Bārda, M. CttUtis, B. atindenberss, A. Smits. Adrese: Gdns* borģ/Donaa^ JUatvlJa*. - TSlruņi; apg. l i , red. 83, spiest »t IRO • finances ari Kā nprit ģimeņu pārvietošana un kādas izredzes uz ģimeņu apvienošanu S A R U N A A R B C P P Ā R S T Ā V I P R O F . A . S V A B I Latvijas redakcija lūdza Baltijas ļ tekstilrūpniecībai un mājsaimnieci-centrālas padomps latviešu pārstāvi ^^^b^ ka daudzos gadi-prof. A. Svābi informēt par aktuālā- juirios baltiešu inteliģenti, pretēji pa- Idem trimdas dzīves jautājumiem, rakstītajam līgumam, bija atteikušies Visvairāk tie skar mūsu tautiešus pieņemt viņiem Anglija piedāvāto angļu joslā, bet i r svarīgi arī t r i m - melnstrādnieku darbu, dots rīkojums diniekiem arrierilcāņu joslā. Uz mūsu pagaidām vairs nerĢkrutēt un nepār- Kdzstrādnieka jautājumiem prof. A. vest uz Anf^liju jau reģistrētos inte- Svābe deva šādas atbildes: liģento profesiju, biroja un veikalu Jautājums: Kā norit ģimeņu l o . r^^^^^!V' izi>emqt^ gadījumus; Ja ceklu pārvietošana uz Angliju? attiecīga persona i r fiziski piemēro- * ' ta smaeam darbam. Atbilde: Pēc Darba ministrijas Jautājums: V a i atļauta ģimeņu ap- Londonā sastādītiem sarakstiem, kas .vienošana no britu un amerikāņu tiek'nosūtīti uz Vāciļas britu joslas joslām? trim apgabalu pārvaldēm, pārveša- Atbilde: Sai jautālumaiau ilgāku nai izlemtos ģimeņu locekļus no pa- ļlaiku bija sarunas abu joslu okuT^ā-mata nometnēm nosūta vispirms uz ciias iestādēs un panākta nrincibinla Pogenhāgenas un Ventorfas transita vienošanās apmainīt v i e n ? d u s k a i t 'i nometnēm, bet no turienes i-?. M i n - p P . bet tā kā vēl nav nokaHoti daži steri, no kurienes tos apm. pēc 7—10 techniski jautāiumi, tad ģimeņu apdienam kopējā transportā ar West- vienošxina praktiski' nav sākusies. ward Ho akcijas strādniekiem nosū- Arī IRO galvenā mftn^ ?.enēvāizdēw ta tālāk caur Holandi uz Angliju, vusi 30." seot. oaeaidu rīkojumu Nr. Minster?s nometne bērniem ierīkota 12 par ,.polītiku attiecībā uz | i ^ ^ īpaša nometne, un ģimenes piederi- Lanvienošanu TRO darbības aoloķa", gie ar apstāklieŗn šai nometnē i r ap- bet, diemžēl, tur noteikta tik sarež mierināti. • P i m a i s piederiE^O tran- birokrātiska kārtība, ka nav^^^^^^^ sports ar 17 ģimenes locekļiem no izredzes, ka laiitālumutūvākā laikā Slezvigas-Holšteinas apgabala at- varēs tā kārtot, k^ to vēlas fe^ stāja Vāciju 29. oktobrī, otrs bija Jautājums: Kā paredzēts nokārtot paredzēts ap 17. novembri. Sai t r a n - nometņu kultūras dzīvi pēc tam,^^ sportā būs pavisam 261 persona, kas nodarbināto skaits jāsamazinŗ līdz pēc tautības sadalās šādi: 16 pie- 10 ^'n no iemītnieku skaita? auguši igauņi un 21 bērns, 47 pieau- Atbilde: A r K(5ntrolkonŗiisljas 25. guši latvieši un 5^5 bērni, 19 pieaugu- oktobra pagaidu rīkoluniū no minēsi lietuvji un 31 bērns, 30 pieauguši tiem 1 OVo atļauts izslēgt un Ieskaitīt ukraiņi un 41 bērns.. Pēc plāna pa- nodarbinātos virs šīs administrātī- .redzēts turpmāk ik nedēļas pārvest |vām personālam paredzētās normas uz Angliju ap 100 piederīgo. Jautājums: V a i Westward HO akcija' paredz^i grozījumi vai papla- 'šinSjutni? ^' " Aibilde: Anglija paziņojusi IRO galvenai mītnei, k a tuvākos 9 mēnešos tā domājusi visās 3 Vācijas rietumu joslās vēl rekrūtēt ap 60,000 DP oglraktuvēm.t lauksaimniecībai, (BeiRas 2. Ipp.) ārpus nometnēm dzīvojošo-izvietošanu Aicina nesniegt palTdiTbu valsfīm, l^as neusnem DP IRO sagatavošanas komisija 15. novembrī Frankfurtē paziņojusi, k a tā segs ari to pārvietoto personu izvietošanas izdevumus, kas dzīvo ārpus IRO nometnēm uri nesaņem I RO aprūpi. Sl pārmaiņa skars ap 150.000 pārvietoto personu amerikāņu joslā, kas pašas sagādā sev i z t i ku vācu saimniecībā. ASV kongresa speciālā apakškomisija, kas atgriezusies no divu mē-nešū ilga inspekcijas brauciena pa Eiropas D P nometnēm, 15. novembri Vašin^onn pieprasīja, lai palīdzību Maršala plāna ietvaros liegtu visām tām Eiropas valstīm, kas liedzas uzņemt; oiemērotu skaitu D P no V a - ļ miljohtf "^^^^ ciias, ItalPas un A_ustri}as. Apahš- p^ndzībai Austrijai, Itālijai un komīBPas ziņojuma inaši noradīts uz p,a„,^ Republikāņu senators ^innnr^^ aizturot ciarbam vandenbergs. ieteica likumprojektu 450^000 vācu kara gūstekņu, bet pje^emt arī kongresam, hedzoties iizņenU lu skaitu. Gūstekņi esot valadzm atgādināja, ka izšķiršanās par palī-pašas^ Vācijas launuzbuv^^ J ^ dzibu Eiropai var būt pēdējā iiespēja eso^jasuta malās, parstaviiem izteicas,^ ^^^^^^ teica Trum ^^1^^^^.:"^^^^^^ saules vēsture ar lieliem burtiem- Vandenbergs ieteic kongresam pieņemt šo likumprojektu ' v TRUIVIENA VESTUUI^IS KONGRi;SA ĀRKĀRTĒJĀ S E D E IETEIC SAIMNIECISKO KONTROĻU ATJAUNOŠANU Nopietnā klusumā un ņpal luī i^e^^^^ ieteikto 10 ptinktuprogranjunu^^^^^^d prei inflāoūu ASV» ar svarīfiem saijmnic^Rias pārkartpjinņiem^^^ programma p a i s ā t* jaunot lielu dalu no Pēdējos divos gados at^^ nieclskiem lerobiežojumienv starp citu, daļējas preču radonēSaņās ua cenu un aJu kontroles atjaunošanu. P^^ puslīdz vienis pratis ka rep)iiblikāņi, tā demokraU; kaniēt^l^^ sltie drastiskie 82Mnle<^aii ierobežo pa daļai sastop lidu prelet» • tību,: Senāta ārlietu komisija trešdien vienprātīgi pieņēmusi Tinamena r u nā aizstāvēto likuifeprbjektu par 597 kurni vācu saimniecība, kas rodas | rg^īļ- Tn,mpn« n»e^^ Rustekņu aizturēšanas dē], otrkārt. S S . l a S ^ v S u rSf ^STI ar IRO starpniecību jāmaksā par DP !ortt «H, «^^^ KK,^! uTturēSanu, kurus nav kur n ^ e t i - ™ilA^1,"J^!^"l^-,.'^f ^'"^ nat. aldības niaina LEONS BLUMS SASTĀDA JAUNO VALDiBU dzīvotu ilgstošā mierā, ļ Trumens uzsvēra ^kārību starp « X n i I £ļj.Qpgg vajadzībām ^ un inflācijas briesmām /vSV. „Ja mēs'neveltīsim pietiekamu uzmanību mūsu saimniecības paŽrelzējiem trūkumiem," teica Trumens, „mēs nevarēsim apturēt pieaugošo Inflāciju un radīsim depresiju, no kuras mūsu saimniecības Nemieri Itālijā vēršas asumā Trešdienas vakarā pēc ilgām apspriedēm demi^onējis lldzSinējais sistēma, liekas, vairs neatkoptos.* Franoijas ministru prezidents Ramadjē un visii viņa valdiba. Ceturt- Svarīgākie Trumena ļO punktu dienas vakara noskaidrojās, ka jaunās valdības sastadISana uzdota so- saimnieciskajā programmā i r : l to ciālistam Leonam Blumam. Streikiem ejot plašumā, piesardzības dē| patēriņa preču racionēšana, kuru pret Iespējamiem nemieriem atsauktas karaspēka vlentbt^ no Austrum- trūkst un kas visvairāk ietekmē franoijas un Vācijas franču joslas, novietojot tiis kazarm&s Parīzes ra-J dzīves dārdzību, 2. c^nu kontroles joņa. Bez tain iesaukts atpakaļ pēc 6 mēn. apmācībām atvaļinātais] atjaunošaria dažām svarīgām preču 1947. g. karavīru iesaukums, tā pastiprinot arnūju par 140.000 vim* | griipām, lai apturētu bīstamo inflā-Ņeziija p a r ' tPy kas vadīs jauno Francijas valdību, pastāvēja vēl ce- Nemieru ,centrs Itālijā pārsviedies ļ turtdienas rītā, lai gan pie valsts no ziemeļiem uz dienvidiem un prezidenta Oriola un daudzās Parī-vissaspilētāks stāvoklis pēdējās die- zes politiķu mītnēs bija notikušas nās bija Sicīlijā. No Palermo i z - daudzas apspriedes. Trešdienā Oriols sauktas lielākas karaspēka daļas, lai bija ilgi apspriedies ar sociālistu nomierinātu iekarsušos zemnieku Leonu Blumu, Blums pirms tam ar un arodbiedrību biedru prātus. Ramadjē. Erio savukārt aospriedās Dienviditalijas mazāk izglītotie a r ' P o l u Reno. Pēc Sīs pēdējās ap-iedzīvotāji izrādījušies viegli satra- spriedes kļuva zināms, ka Reno un cināmi ar viltus ziņām un propa- Erio būtu ar mieru sastādīt labā gandu. spārna valdību. Blums savukārt pa- Italiias mini^tmi nrP7idont«; de ^ii^oja, ka i r ar mieru sastādīt visu o i s^eTpēS dlenirf^^^^^ T^^'''" komunistiem un ar valsts prezidentu de Nikola par goUistiem. iespējamu valdības paplašināšanu. I Lielākās grūtības tomēr radīja ne- Pēc INS ziņām, viņš esot aicinājis vis personu jautājums, bet gan nelabā spārna sociālistu vadītāju Sa- spēja vienoties par to, kāda saim-ragatu iestāties valdībā. A r neofa- niecības politika butu jāatbalsta sistiem tomēr de Gasperi migribothamīajai Franc^as valdn^aL Jau sadarboties. Viņš paziņojis, ka gā- n^^^^p sakunria biia - no.kaidrones. tavs atkāpties ar visu valdību, tik- P^^ Blums, kļūdams vald;bas galva, līdz viņam to liktu darīt pariamenta h^i^^^atu atbalstīt vairākums, bet vlņš^ nekādā gadlļu-Ulflistu politiku stingri feontro-mā nedomājot „dezertēt no posteņa^* valsts saimniecību, komunistu draudu dēļ. Komunistu Pec daudzajām apsoriedēm, vēl līderis Toļiati-izteicis, ka stāvoklis iekams biia radusies skaidrība, a t - Italijā esot ^neparasti nopietns", kāpās Ramadiē valdība. Pēc 3 stun- Italijas valdība esot kļuvusi „ame- du' fl^as ministru kabineta sēdes rikāņu izspiedēju upuris". De Ramadjē devās pie valsts preziden- ^^asperi atbildējis, ka aiz nacionā- ta un paziņoja, ka viņš un visa viņa las neatkarības, par kādu runājot valdība noliek pilnvaras. Toļiati un Neni, slēpjoties Staļina j ^ ^ ^ ^^^^-^^^ sarkana zvaigzne, konstatēts, ka Francijā jau streiko Nemieru uzkūdīšanai, pēc .,NewUandrīz miljons strādnieku. Parīze York Herald Tribune" ziņām, pie- vien streiko 300.000 metallstradnie- ^tojot loti daudz tīšu melu. Tā ku. Visumā streikotan orasa 25«/o Homā bija paredzēta bij. Kri^^vijas algas paaugstinājumu, bet nav šau- ^istekņu sanāksme.- Policija zina- bu. ka īstais strejiku i e - ; ^ l s ir k o - dāma, ka gūstekņus, kas atgriezu- mfmistu velēšanas galini satricināt ^ies no Krievijas, uzskata par ^nsan- valdības prestižu un ar nekārtībām tikomūnistiskākaiiem elementiem, pretoties Maršala plāna reahzeša-jau gatavojās sadursmju novēršanai, nas iesnē=-5m. Ziemeifrancņa lesa- Sapulcē sanākušas apm. 200 pēr-ļ^ies^ ogļr^_f_V!l'J']^?^^ sonu.- Drīz namā gribējuši' ielauzti 1000 jaunu komunistu. 200 policistu 12'^līdināiuši komunistus ar gurni* jas rundziņu palīdzību. Neziņas un chaosa pavairošanai nemiernieki daudzās Itālijas vietās ^'j^i pārtraukuši telefona satiksmi un vietām pat pārgriezuši telefona vadus. Dženovā streiko ostas strādnieki, bet B a r i jau izsludināts ģe-oerālstreiks. BBC, N Y H T Pinās ostās strādnieku streiks un . . , . . . . . . . .dju. kā arī algu kontrole, 3. speķu ģu Izkraušana norīkots ziemeļ- K ^ i g c i j a s ierobežošana ar labīl:>u un afrikāņu karaspēks. ^ \ cHam precēm. Pa to starpu Panzē par pilsētas Trumena pieprasītie soļi i r stipri vecāko ievelēts ģenerāla de G o l h i ^^ij^^j^^^ nekā bija gaidīts, un viņa brahs Pjers de Golls. Vu)š ievelēts vēstījumu kongress uzņēma ļoti no-ar 51 balsi, par komunistu kandida- pj^^^^j ^^.^ parastaiiem aplausiem, u nodotas 25 bet par socia īstu ^p^^^,. atskanēja vienīgi tai vietā, kandidātu B^balsis. Tikhdz kļuva ^^^.^^j Padomju Sazināms rezultāts, ^komunistu dom- ^„ Trumens norādīja, nieku vadītais asa mna apgalvoja, h^^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ jj^^ ^^^^ ka parīzieši pievilti balsot par I ^^-^^^ mērķiem un neat- ^agrākiem kalobonntiem^ Pie ,^3^ ^^^^^^^ domstarpī-visa esot vainīgi golhsti un ajneri- K ^ g ^ ^^^^^^^ ^ kāņi. Pēc šiīs runas 25 komunistu' domnieki s«§di atstāja. Palikušie ievēlēja vēl 4 pilsētas vecākā biedrus 3 M R P un vienu sociālistu pārstāvi. Drīz pēc tam sociālisti paziņoja, ka no viņu vidus ievēlētais vecākā vietnieks no posteņa atsakās, jo ievēlēts ar de ^ o l - listu balsīm, un tas neesot ciālistiem pieņemams. darboties un atbalstīt tās nācijas, kas, tāpat kā A S V , augstu vērtē brīvību un pūlas sekmēt pasaules mieru un stabilitāti/ Eiropas diplomātiskās^^' aprindas Vašingtonā Trumena vēstijumu apsveikušas, ar sajūsmu, svl^nīglizsa» kot bažas, ka Maršala plānu varētu novājināt tas, ķa kongress tā pārrunas saistītu kopā ar A S V lelčšējām v lietām. Izteiktās šaubas, vai ķ o n -^ gress vismaz pirmajā laikā gribēs piekrist sevišķo pilnvaru piešķiršanai valdībai racionjāšanas un cenu kontroles lietā.' Sis metodes Trumens vēl nesen pats apzīmējis par policejiskas valstu metodēm. Senators Tafts Truniena kontroles pro-grarnmu apzīmēja par soli virzienā ui pilnīgi totalitāru nāciju; jo tā ņozi-mējot iestādes ārdīšariu, kur simtiem tūkstošu ierēdņu un aģentu diendienā pētīs amieriķāņu lk4le\ias dzīvi. -.^ Londonā Trumena vēstījums visumā uzņemts kā drosmīgs solis pret padomju apņēmību vlsiein ļidzek-jiem aizkavēt A S V palīdzību Eiropai. Nemierus Francljg un llalii!^ īsi pirms palīdzības Jautlljuma nospriešanas kongresā uzskata par drošu pierādījumu, k» • padomju protsoļiem i r ciešs sakars ar amerikāņu pūlēm Maršala plāna realizēšanai. Trumena runa esot mēģinājums kongresa izšķiriģo lēmumu laika secībā sasaistīt ar Londonas ārlietu ministru konfereiicl Anglija apbrīno arī Trumena drosmi, pirms prezidenta vēlēšanām ieteikt republikāniski noskaņotajam kongresam tik nepopulāro prpgramnniu ķā $aim-niecisko kontroļu atjaundšanu^'r"T>e-^ mokratu deputāts Kleins plŗrndienas^ vakarā kongresam iesniedza likumprojektu par visu kara ļalka spe-ciālpilnvaru atjaunošanu ' A S V pre-- zidentam racionēšanas, cenu un algu Inntroles jautājumā. Kongresa ārkārtējā sēde pirmdien biia pirmā kopš 1939. g. ārkārtējās sēdes, kuru sasauca, lai ^nullētu 1935. g. pieņemto A S V heitrālltātes Ilkumu.v NYHT, B BC i- 1^1 i - h ^ i ' - i»S -.mi l m • • « i M • - Ilļļ ••Iii ..teia •: m m . l i f i l :i mmm •: l i t i ."S'-fiS:?- Polija apsūdz zviediru diplomātus opozicionāru bēgšanas atbalstīšanā .,TIRISANAS" POLIJĀ UN RUMĀNIJĀ IIIHilllI'iilI , . . ,^ , Polijas valdiba oficiālā notā Ap Parī?es pilsētas domi biia sa- ^ v i e d r i j a s valdībai pārmet, k a ?.vied-pulcināti 500 policistu, jo gaidifa ko- ^ diolomātii esot palīdzējuši poļu mūnistu demonstrācijas. Kad t a s^^^^^^^5^.^^^ ^^^^ ārzemēm, tomēr nenotika, polidias kapteinis U^^j^^^^j^-^g pa^-^ijas biedram K o r - lepni teicis: ,.Te nav Mar, lijā. No amata atkāpics ŖijniapiJasHJ^- lomātlskās misijas vadīj^js Londonā Franasoviči. Viņš t u l i l pēc āriietu ministra Tataresku atk|ip§anas un - Paukeres stāšanās amatā^esot iesniedzis Rumānijas valdībai atluglSn kas tagad pieņemts. Atkāpies esot a n Rurnānijas sūtnis Buenos AiresāDĪmitriu, tāpat kā visi liberāļi, kas ārzemēs pilda diplomātiskus uzdevumus. Franasoviči varbūt došoties uz ASV, Jauna Rumānijas ārlietu m i n i s t r e Anna Paukere nolēmusi atlaist l ^ ārlietu ministrijas ierēdņus; kam mirīistru ; kabinets jau pieiultis. AUaiSamiv vjdū tr 12 sūtņu. ' i . ' i' iii = - I i i "• l >\ pil, • ^ l i t^ •mmmm . m .mM. Ī l i '-'•^••r. /:/;:/^n..;mf^^ |-'-' '-—^i'i7iļiiMļM |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-21-01