Bavarijas Latviesu vestnesis, November 21, 1947

              Nr. S8 (05) 1947. g. 2L novembri
~ ^ eutora parakstu vai inicifiliem pa-fs^
tajo? rakstos meJMs domas oav
domas. 18. NOVEMBlAS LATVIEŠU TEIMDINIEEŪ MH^BIES
,,Šie īsvēlki na^ s|i)6
diefta. ! Bet šis sēras lai nerada mū­sos
iz^sumu, jo šie svētki ik gadus
bijuši un būs mūsu latviskās ticībās
atjaiinoSanjas s^ē^ par šī­gada^
116. n dienu saka
rakstrii^^ Tāda viņa
arī b i j | visās W^
mītnēs] lai arī kur Dievs katram
mums godie lēmis trāpīgo dzīves vie­tu.
Mūsu dievnami, kur lūdzam
^ēķuRsev^ un^^^^^^^L
. _ ^^^^ ,šauras I un tumšjis telpas. Tajās to-
FrancUi ^^^.^"^^^^^^^^^ dļdrdējāni gaišus vārdus par
manīti iesākusies kada politika c^^^^ dzimteni, par māti Latviju,
kaS' gan neatspoguļojas tik iieiosu g Kleinkecas.nometnes iemītnie-vinsrakstos
un »\"^^Jf^fif kiem teica komitejas priekšsēdis, V.
skaļos trokSnos, ķā .J?^^*' .^^^^ Sīe paši vārdi i - par ticību,
saistās ar sadursmēm Mar^eļā vai ar ^^^^^, ^^^^-^ ^^^^^^ sagaidīšanu
eventuālam valdļbas inaiņam, Det .^g^janSja lielās un mazās nometnēs
kas ttmdēļ nav mazāk svarīga. Iri ^ ^^.^^ latviešu cilvēki,
sākusies cl^a ^ v a r e n a s 1 .vairSkās vietās notika tautiešu
Wea«bu apvlenibas^.^ GGT vadītāju K ^ ^ ^ f^^^^^^^^ .^^ ^.^ ^ņ.
ria^lfi^- ' . sapņi im domas par Latviju,,taču to
'Jau labi ^ n bijis redzams, ka ko- ^^g^^ .<sev varēsim tikai ar sastrādā-mūnistl
ab|8 zemēs, par kurām nie ļ rdkām, ^ 18. novembra atcerē šo-jSSlalk.'
Eiropā'viskarstāk ^A^^^ "T gad tādēļ nebija .tikai dziimteņei
jratncljā un ItalijS par svarīgāka L-eikti mīļi vārdi, bet arī mūsu stā-leroci
i^udzIJuSl arodbiedrības. Sen j^s un darba vērtējums, lai Latvijas
l^kus Jau komunisma taktika bijusi Kŗjgjjgg^^^^ dzimšanas dienu mēs
vlītta ,un tā pati - profitēt uz pašu L^^rētu sagaidīt kā cilvēki, ka^ tie-radīto
juku un nekārtību reķma. gg^^ ni>pazūd arī.šķirti no mājām—
Un jukas vi?vieglāk radīt ar strei- ^tkal J)ayairojuši tās zināšanas, ko
ķl€spi,.kurtis, it ka labāku darba ap- Uj^^sa ikdiena.
stiMu izkaŗx^S^al, pasludina arodr l jg.Novembrī latvfešu trimdinieki
biedrības.. , ^ ^ ar godbijību pieminēja savus patie-
Jrancijas arodbiedrību savienībai ^^J^^g^g^ Ymi, paldies Dievam,
it & miljoni. biedrUi un kamel* sle K^^^g pasaulē tomēr ir daudz. Mēs
? miljoni aķ% paklausa saviem vadi-U i^ez Dieva un šiem palī-tijlem,
t G t vadītāji, var justies va- gi^^ cilvēku vidus, ar pašu spē-rebSkl
par pašiem, ministriem. Tapec kiem^vlen savas dzīves lielo mirkli
ari ka Fratidja,' tāltlljā komunisti, U;gpj^®^3^2ēsim. Vircburgas tautieši
lRlc:lzstumšānas,|io valdībām, i^emaz k^^g^^^ļg^ latviskiem ornamentiem ro-nedoms
ja, ka. būtu savu ciņu zau- Ugtu kausu angļu apakšnama locek-dējugļ..
Ar ar^iibiedrību pahdzIjDU ^^^^ ^ L. Sevorljam (Savory).
viņi centušies vairot un kappat ju- ^^as saVas zemes parlamentā vairāk-
VISĀS DP MOMETBIES NOTIKS AB0DNIECISKAI3 PSEBAtJD]
vības atgūšanu. J. Goldmanls pavad­vēstulē
raksta, ka latviešu trimdi­nieki
kaušu pilda ar cerībām. Vēs­tulē
arī rakstīts, ka kauss darināts
no Vācijā auguša ozola, jb Latvijas
ozdU arvien vēl ilgojas pēc mums.
Sudraba apkalumi veidoti no Latvi­jas
metalla naudas, ko trimdini^
saglabājuši, bet rotājumi no dzin­tara,
ko jūra izskalo Latvijas pie­krastē,
kausam tas ņemts no līdzat­vestajām
rotas lietām. Visu darbu
darinājuši latviešu mākslinieki
trimdā. .
' Mēs darīsim pareizi,; ja pievieno­simies
domām, ko savā 18. no­vembra
apkārtrakstā Bavārijas lat­viešu
nometnēm un komitejām teica
LCK vicepriekšsēdisun BALK
priekšsēdis A. Reins: „Mēs esam
^viena tauta, mums viens ceļš, tāpēc
aizmirsīsim sīkās kļūdas un pašla-bumu,\
dzīvosim visi. lalDākai nākot­nei,
dzīvosim mūsu Latvijai".
A. g m.
ASV ārlietu ministra
un Ruzvelta kundzes
atbildes
ASV ārlietu ministra Maršala uz­devumā
ASV ģenerālkonsuls Stut-gartē
paziņojis archibīskapam Dr.
T. Grīnbergam, ka saņēmis im ^iepa­zinies
ar viņa iesniegumu par lat­viešu
DP stāvokli im baltiešu cerī­bām
nākotnes izkārtošanā saņemt
lielāku ASV palīdzību. — Starptau­tiskā
DP sieviešu apvienība savu­kārt
saņēmusi atbildi no Eleonoras
Ruzveltes. Rakstā Ruzvelta kimdze»
apsold savu atbalstu emigrācijas
Izceļošana no Vācijas līdz šim vis- ļ arodu kursu beigšanu trimdā,
ciešāk saistījusies ar aroda zināšd- siem pārējiem, kas gribēs šaņe:
nām un ari turpmāk paredzams, ka IRO speciālās arodapliecības, vaj
valstis, kas meklē ieceļbtājus, pirm- ļ dzēs savu prasmi, uzdotajā liōza
kārt vēlēsies uzņemt lietpratējusļpierādīt komisijai praksē ūn teo:
vienā vai otrā nozarē. Tādēļ IRO ļ Pēc pārbaudēm jaunās darba p
veiks nometnēs arodniecisko pār- mes apliecības pārbaudītie saņe
baudi un izsniegs darba prasmes ap- savās nometnēs. Izceļošanas gadīj
liecības. ļ mā šis apliecības var kļūt par
Prof. V. Biirkevics, kas darbojas rīgu dokumentu, kas palīdzēs
kā latviešu grupas pārstāvis IRŌ spējām piemērotņ darbu." H. l i ^ ^
Ludvigsburgas rajona arodu pār- ^ — ; j ^ ļ
baudes virskomisijā, par darba' '
I
ļ
«lāzos
ml
1^1
m K§, vai
vl-
^am neizdosies:
B^K,'Šķiet, pavl-prasmes
apliecību izsniegšanu infor- JĶ^3^ļļ3^Q^
TTiP» Ppp TPn nriAlrfirnlnafa V I R I I *f O
paŗ PP aņiathieki
m
Spējam
IRO sagatavošaim komisija
jautājuma kārtošanā un DP grūto
kārt iestājies par Baltijas valstu brī- apstākļu ijzlaboSanā. M.
60.000 DP darbam Anglijā
(Turpinājums no 1. Ipp.)
/
kas un diaosu.
^ Bet apziņa, ka Francijai jāizšķiras
ļiar vienu vai otru. pusi ideoloģiskajā
* kari, kas p^rņēmis^ pasauli, ka jāiz­šķiras
vai mi par rietumiem, vai par
' atistnm^iem. nonākusi ar! līdz, poli­tiski
domājošā franču strādnieka, prā­tam'/
Ūn franču strādnieks sācis brī-nfties
r - kā fi[an itas var būt, ka ļ šādas 'kategorijas: skolotājus, ārstus,
6 milj. arodbiedrību biedrus valda žēlsir4īgās māsas, studentu kopmlt-uiKsavlem
nolūkiem izmanto komū- nes, studiju ua pārskološanas, cent-nlstu
partila, kurai visā Francijā ir rus, bērnunamtxs, slimnīcas un. at-tlkai
1 miljons biedru? pūtas inam\is, transita nometnes, dar-
,Ka arodbiedrību vadītāju vidū ba komandas, preču noli^^^^^^^^
frančti komunistiem ir nospiedējs Jer^^^^^^^
.vairākumsC to - pierāda nobalsošana ^educcļ nodarbināto skaitu,^ tad pir-
>et Maršda plf^nu/kas notikusi nē- jnā^^ vācieši un„
dējā CGT ^ vadn^iu ļcōijc^resā.' Par tlkāi ^ec tam DP. ^ ^
komunistu re^olucilu,' ka Marš^ila I Ta britu josla^vispar sākusies
nlāns nos6d1ms. nolialsoiuši 857..Par ļek nometņu pārkārtošana ar no-
Maršala' plāna atbalstTSanu bals^- 1^^^ -fiKvidet niazas, pārvietojot to
juši tikai 1?7. debašu laikā Lulss iemītniekus uz britu armijas kazar-
Sailāns, kas ir sbtptautiskas arod- mam vai citam labakarn telpām ka
biedrību federāciias ^ģenerālsekre- an jaunu m)metņu tipu , radīšana
tārs, pateicis vairākuma domas šā- (veciem, darba nespējīgiem sociah
dā" veidā: ,Ja rņunis nepieciešami apgādājamiem,, bērniem, nodarbma-
Jāizšķlŗas starp ASV un Padomju tiem un viņu ģimenes locekļiem
Savienību, tad es izvēlos "Padomju parskološana^ centriem, repatriācijai
Savienību." un emigrācijai), pie kam šī akcija
. tikko sākusies, un pret to Baltijas
Ar ,nobalsošanu,..kurā komunistiU-oj^iiteJas un nometņu pārstāvji ceļ
guvuši tik li€lļu vairākumu, tomēr dibinātus iebildumus, tad pagaidām
cīņa franču arodbiedrībās nav no- g^^ti paredzēt, kā praktiski nokārto-
./beigusles. bet tikai īsteni iesākusies. ^[^^ jautājums par nodarbināto pro-
Ka arobiedrību vaditāļu vairākums ^enta samazināšanu. Jauns paslikti-it
komunisti, tas bija zināms jau nājums radies no tā, ka Piriebergas
pirms šīs nobalsošanas.' Un taisni studiju centram un dažos apgabalos
šis apstāklis ir tas, kam nekomjl- arī bēgļu skolu skolotājiem vācu
nistiskle Ptanoi 1as strādnieku vad^^ gj.il, ^^gp^^st vācu
taji irib' pieteikt karu. . ^ ^ kārtību, pēc kuras studenti- kā ari
^ Viņi atzīst, ka komunisti iekļuvuši .augstskolu mācības spēki, skolotāji
arodbiedrību vadības posteņos, veikli un biroju darbiniēld saņem tikai
l7jņantoJot' apjukumu t^irmajā laikā normālpatērētāju devas.
. pēc kara beigām. Vecais un slavē-i, Jautājums: Vai iŗ izredzes, ka b'ij.
nals franču arodbiedrību ^vadītājsKbaltiešu karavīrus' IRO pārbaudes
Leons 2ohū bija ,Internēts Vācijā, [komisijas atzīs par piemērotiem IRO
Kad viņš atgriezās,, dzimtenē, komū- mandātam?
nisti bija; ji(Mādījuši, viņu .notikuša atbilde: Pagaidām karavīru lietas
fakta priekša Pirms kara CGT pārbaudes komisijās paliek neizšķir-augstakaja
Iestāde arodbiedrību ^as, kamēr netiks jautājums galīgi
federācijas biroja bija 8 Jocekļi — *
3 komunisti un 6 no partiju disciplī­nas
neatkarīgie. 1945. g. komunisti i v j ^ » i :tui
bija pieprasījuši vienādas tiesības ar L ^ad viņa prielcšlikumu ar tUc
pārējiem un tās arī ieguva. Iecēla 13 P,^/^ balsu vairākumu noraidna, ve-
. vlfu izpildkomiteju ar starptautiskās p^^,,^^.^^^^ ,f onn
arodbiedrību federācijas ģeneralse- aci ju sašķelt be^
kretāru Sailānu priekšgalā. Pazi- biedriem cmisies, lai panāktu
ņoja, ka . Sallāns būšot „balanss" demokratizeSanu un to lai oi-starp
komunistiem un nekomū- patiešam izpildītu savu
nistiem biedru vairākuma, bet ne atsevišķas
~ ' politiskas partijas gribu. Viņš atgā-
Nekada „balansa" nebijņ. Vēl jo dina seno franču tradīciju, ka arod-mazāk
tādēļ, ka ievērojanjakais ne- medribas nedrīkst būt politiskas or-komūnistiskais
arodbiedrību veterāns, ganizācijas, ka tas, par ko biedrs no-jau
minētais 2ohu gandrīz nemitīgi dod balsi vēlēšansis. Ir tikai viņa
: braukāja pa ārzemēm, reprezentē- sirdsapziņas lieta, un ka aotodbiedrī-damsš.
fi'anču strādniekus, un maz bu vienīgais uzdevums ir cīnīties
interesējās par CGT. iekšējām lie- par labākiem, darba apstākļiem. Lai
tam* to sasniegtu, viņš un viņa piekritēji
Tagad, kad stāvoklis Francijā sa- ^F^a pārorganij^ēt arodbiedrību var
aslnājies lldz^ktklātas cīņas stāvoMlm?^^^' nps^?^» >a vadītāji nav vis
par un pijet komunismu, vecais 2ohū ļ^ceļami vai pieaicināmi, bet ievē-toKlSr
atgriezies un ir tās kustības Ml™ visu biedru tiesās un aizklātas
vadltfijs, kas prasa arodbiedrību fe- K^^^^^^as.
.derācijas demokratizēšanu. Viņš arī Krasāki par Zohū ir daudzi jau-bija
tas, kas viskarftāķ aizstāvēja nākie arodbiedrību nekomūnisti, kas
Maršala plān-. atbalstīšanu nesenajā prasa visu nekomūnistu izstāšanos
CGT kongresā, teikdams: „Munļs ta- no CGT un' jaunu arodorganizāciju
ču jjlatzīst, ka ir aaudz neplecleša-1 dibināšanu bez komunisti^. Viens
mii mantu, kuras varam iegūt vie^no viņiem ~ Andi^e M^Vžē jau
•Mgi no ASy. Maršala plāna vispār priekš. 6 mēnešiem nodibināja pats
:iav, bet ir tikai priekšlikums Eiropas savu antikom"inistisku pasta, tele-
/alstīm sadarboties uz savstarpējas grafa un telefona darbinieku arod-vienoSanās
pamata." I biedrību un,'komunistiem par lielām
izlemts IRO galvena mītnē Zenēvā.
:Sai ziņā Baltijas centrālā padome ir
griezusies ar daudziem motīVētiem
iesniegumiem kā kontrolkomisijā,' tā
IRO zonālā mītnē, im 11. oktobrī sa­ņēma
no Zeņēvas IRO attiecīgas no­daļas
lūgumu iesūtīt jaunus priekš­likumus,
kādi IRO konstitūcijas no­teikumi
nebūtu 'piemērojami baltie­šiem.
Uzņemti arī personīgi sakari
ar IRO atbildīgiem ierēdņiem Ženē-vā,
kam šī lieta nodota referēšanai.
Arī kontrolkomisija ,:ar 31. okt. rak­stu
ziņo BGPj ka karavīru jautā-ums
britu joslā netiks izšķirts, ka­mēr
nebūs pi|ņemti galīgi lēmumi
Ženēvā. Murils' ir solīts, ka tie būs
labvēlīgi baltietēm.
Jautājums: Kā tiek izlietoti* slēgto
lat^?. organizāciju debloķētie līdzek­li?^
i ^
Atbilde: Līdz 1. novembrim Bal­tijas
centrālās padomes latviešu
pārstāvji, kas juri4iski atbildīgi par
šo summu izlietošanu, bija izsūtījuši
pabalstos RM 213.635 un proti: in­validu
medicīniskai' palīdz. 13.710
invalidu pabalstiem (RM 50 mēnesi)
— 76.975, plaušu slimniekiem (RM
50 mēnesī) — 34.770/ bāreņiem un
pusliāreņiem (RM 40 mēnesī)-^
61.150; vecu, darba nespējīgo tautie­šu
pabalstiem — 26,290. Arī šī akcl-
:a ar katru dienu iet plašumā un
cerēsim, ka izdosies dabūt piekritīgo
iestāžu piekrišanu izsniegt pabalstus
arī abu pārējo joslu kara invalidiem
bāreņiem, slimiem un veciem tautie­šiem.
Pabalsti tiek piešķirti ciešā
sadļpirbībā ar-LKPP. Aina, kas at­klājas,
skatot cauri lūgumus, rād
mūsu tautiešu neiedomājami lielo
postu.Vācijā.
galvas sāpēm, šai laikā sapulcinājis
pie sevis vairāk nekā 20.000 •strād­nieku.
Viņš \m viņa pļiekritēji paslu­dinājuši
„kominformu" par ,,vislie-lāķām
briesmām paa'aulē".
Žohū līdz šim ieteiqis mērenību un
demokrātiskus paņēmienus vecās
CGT pārveidošanai, jo viņš domā, ķa
ai laiku panāks prasīto vispārējo
vēlēšanu realizēšanu, un uzskata, ka
būtu negudrjl no CGT izstāties, dibi­nāt
jaimas organizācijas un tādējād
atstāt pilnīgi komunistu rokās veco
organizāciju ar visiem, tās svarī­gajiem
sakariem un veco, skanīgo
vārdu, ko no * priekškara laikiem
ciena un pazīst visi Franciias• strād­nieki.
Viņš gan arī ir tieši tas, kas
pēc pēdējā kongresa pateicis: „Ta-gad
tikai ciņa sāksies." ^ ; :
. Sl ciņa varbūt nebūs tik sķāļa, k
citas, bet toties jo svarīga. Ja izdo­sies
nodoms izslēgt komunistus no
Francijas arodbiedrību Radības, tad
tiešām varēs kļūt patiesi ASV tirdz­niecības
ministra Herimena vārdi
..Es ticu, ka saimnieciskās atjauno­šanas
spēks atspiedīs komunismu
Eiropā aiz; dzelzs aizkara." . ; :
Mums DP, kuru darba spēks Fran-cijl^
iešām vajadzīgs, šī ciņa var būt
izšķirīga. A. Lp.
me: „Pēc IRO priekšraksta visi
arodi iedalīti 10 pamatgrupās. Sīs
pamatgrupas ir diezgan plašas. Ta,
plem.j visi ipetallāpstrādātāji ieda­līti
vienā grupāv dažādu būvniecības
nozaru lietpratēji otrā, ķīmiskās
rūpniecības treša utt. Lai gūtu pār­skatu
par visu JpP darba prasmi, ļ delbergā paskaidro, ka 14. nov
IRO sastāda jaunu arodniecisku kar-1 no Ambergas devusies ceļa
tptēku. Piedzīvojumi rāda, ka līdz- DP grupa, kas izciejo uz Kanādu
šinējās aptaujās daudzi uzdevuši sa-1 bam apģērbu rūpniecībā. Sie
vai prasmei neatbilstošus arodus I izceļo kopa ar piederīgiem pie
vai arī noklusējuši īstos. ^ Komisiju līdzi ņemamo ^pienes locekļu
uzdevums tagad būs tieS^ sarunās ļ ierobežots ar 3 ~ izceļotajā sl<
ar katru DP noskaidrot viņa īstās I vai vīrs un ne vairāk kā 2
arodnieciskās zināšanas. Runājot i Pārējie Kanādas plāni DP uzņ
par latviešu nacionālo grupu, par- nai izceļotāju pitiderigiem atļauj
baudes komisijas ievēros Latvijā kot tikai vēlāk. Grupā, kas no
Izdotās d^ba prasmes apliecības un I bergas caur DIpholcas transi
ari apliecinājumus par attiecīgu ļ metnl dodas uz Brēmeni, lai ap
novembri izbrauktu uz Kanādu!
|80 apģērbu rūpniecības isti^ VCSBllba un W Žlnienēm, 104 mājkalpotājas,
mežu strādnieki un 50 Kanādas
•fi*Ar^^4-^^^i'tQ 1^^^^ radinieki Komisija r e p d i n a C l j a , ģērbu strādnieku izraudzīšanai a
rT-^rs mO a^m eri-1k ā- ņ* u j• o^1 as g- a1l ve^ n« ā. sR rik'ļā^ņ^u^ joslā pieīļīēmusl pavisam
mītnes medicmi^as daļas^^^^ paaugstinājusi līdz
L. Famd ejs (Fmdlay) H^^^^ Daži komisijas lot-
Lf^ ^' cirkulāra attiecīgam L^^j^ ^^^^.-^^ jjp
IRO iestādēm norada uz apstakl^^ Komisijas priekšsēdis
vions no galvenajiem DP izietos j^^^ ^ ^^g^^g ģg^^u .
nas plānu faktoriem ir labs izvieto- L^^j^ savienība» priekšsēdis Ka
jamo veselības ^stāvoklis un ka ;ta- .^^^^^.^ ^-^j^^ ^ P no:
pec ar aikuj josla starp atlto^^^ ^^^^ li^ig^^is apmācību spe
DP palielināsies -invalidu procents. ^^^^ rezervuārs
arkulārs atrod ka „lielam DP pro- repatriācijas daļas
centam repatriēšana ir tomēr laba- g ^^^^^^j amerikāņu jo^,
kais atrismajums un sevišķi tas sa- repatriējušies pavisam 2012 DP,|
kams par veciem, nespējīgiem un in-^ ^^^^ poļl, 37 padomju pil '
validiem" un ka «simpātiskas tuvi- ^ ,^25 baltieši. Pārējie ir Grie'^,.,
našanas ceļa musu klīnikas un sllm- ^ CJJ, ^SV. Beļģijas un UrugV^I
nicas daudzus DP var ledrošmat_at- «
kal domāt par atgnešanos nīajas^ Vācijas vienīgajā DP izcelošaiiCp
Viiiiem „butu jāsaprot^ ka dzimteneL^^^^^^g Brēmenē. ko. vada I R O , «
tiem var dot vairāk ērtību un socia- L^sg^ig^^. ^^^^^^g; izceļotāji-^^^*
0.
V «-inTd iekārtotā
t)^- f S i d a rakst- lail?1.5'r Gulbja
pazfetanis ar
niācības grāmat
slskās valodas ts
Gulbis paliek u
nai
\ Pirmie n i e ^
U k o Gulbis
sava paidagoģls
danddes Pseudonl
— ir Jau gimna
jumi, tad dzeja
zā. Prozai Ardei
vā yēlākajā da]
pasaules kaŗana
tēlojuinus un n
Tiodikā. VecākK
sies stāstus „Ap
tenēs Vēstnesi
gadījums**
„Vergs" (Druva
laiku rakgtnieKs
Latvijas valsts
tu atkal. Ūn n
1930.-g., šķiet,
„ Jaunākās Ziņai
niekā", ,J>aug^
virkne Ardensa
4«viMi /tas varēja būt?*
im^^fj^i „MŪŽIbs uzvaia' %mī^i^'!^^}^^°^If J%S-lx m upci-r mSoasi lraoimkāā nu.s .
i . ." V mats" un gadu
u««i valoda nogriežas uz māns , A P Hei
KtiTffli i^^lārs kļūst, ^ 1929. gadā 1
>a ir sagriezies ass - •
'•^?S te pagrabā
ted pavisam isļ
i^^^mm nekā IfmnSdr iemesla.
giziet neatkarīgi
"*• 8|
I _ -
I
•i
i
>
in par nialkUi; par
%vlein' .^^ sutumu.
^'het jaunu zābaku
'kad par to ierunā-
Sldrun mierīgi .n^^^^
-Mieizarimes izWlkslm.
- īstā vārdā
dzimis 1887. gada
Jf^^jaunmoku Rotkaļos.
ar vecākiem parce-
Te paiet visi skolas ga-i5
# iestājas Tērba-jtS
un studē klasiskās
/RC augstskolas beigšanas
'juteMti un kļūst pliši
W5
las drošības neka nometnes Vacija." ^^g^^ ^odos Brēnjenes ^
Ta ak cirkulāra teikts, ka J^^^^ p^r^^j^g^ CWmSrā ik mēn
gabalu veselības nodaļu vadītajiem L^^ ASV izceļo 600 Vāciešu., IzcŽ
,,_butu jādarbojas visciešākā kontak-. ganās atļauļas uz ASV kopš k
ta ar sava apgabala repatriēšanas K^igijn saņēmuši pavisam 7000
virsnieku un ar ta. starpniecību ar L^eg^^ j^^m tur Ir tuvi, radi. Pedl
dazado tautību sakaru virsniekiem", jiem jāsedz arī ceļa izdevumi. '
kas butu ^pamudināmi regulāri ap-jņeklēt
visas, slimnīcas un patver­smes".
Pacienti, jāafeādā" arī ar ļ X /VĒSTULĒ
dzimtenes žurnāliem, laikrakstiem un' v x O I i /C
literatūru. ;Visbeidzofi izteikta doma,
ka šādos un citos veidos „medlcīnis'-
kais dienests var darīt daudz, lai
veicinātu repatriācijas ^trauml."
Sakarā ar cirkulāru Baltijas tautu
sieviešu padome^ griezusies ar ziņoju­mu
IRO galvenajā miteklī. Zenēvā,
pie ASV un Anglijas valdības, Vis­pasaules
baznīcu - apvienības un
Starptautiskās sieviešu apvienības.
„Zvaigznes vejos
nieks stāstu „Se
fragments nō roj
^' Minētais darb.
ka^ paveikts nav.
nis reiz 'teica: ,
darbiem labuma
Mā līmenī kā Pā
šb musu labāka
neja atzinumu
sām klāt, pievi(
pietno, kluso da'
lā, tad kaut
likt neminēts, 1:
šoreiz viņu
šūpļa svētkos pa
i
Ķ E D A K C I M B
Fr. A., Augsburgā , /
GALVENĀ PROBLĒMA
mes pie dāmu c
Wm DP darbu skate
VfiSTtJLE LATVIJAI NO ŅŪJOESL
ir parasta par
nāja 17 g. v.^v
Auziņa, mūsu ta
ASV. Viņai ir
redzama spoža n
reiz ir koncertm
dusskolnieku
orķestrī, kurā
Amerikānis Sebi
mīgi nodeklamēj
In Exile» Es g
stāsta, ka klausi
asaras acīsi'
Nometņu
dzīve
Esmu jautājis vienam otram
un LCP loceklim, kāda, pec viņu
mām, ir galvenā problēma latvi
trimdinieku kopas dzīvē? Izvieļ
šanās, — esmu saņēmis noteiktas
bildes. Arī tautiešu atbildes noni
nēs ir tādas paSas. Izņemot nedi
dzus, lielākā daļa ar bažām ra
uz tām bīstamām varbūtībām
kotnē, ar kādām jārēķinās, k
būstm^Vāļcijā. IRO aprūpes, pārba
des, pārtikas un apģērbu sag§<*
Baltijas kristīgo studentu savienī- Hetas tāpat ieiet kritiskā posmā, l
bas ^dibināšanas kongresā Rends- ' Saglabāsim trimdinieku kopas
burga ieradās 56 delegāti, to vidū, cekļus dzīvus un veselus — tādu
prof. E. Smits, Ķīks universitātes pinājumu izteicis Mariss Vētra
profesors un teolc^ijaž fakultātes; Ultr mūsu tautieši Kanādā un /
dekāns prof. ftentorfss, ASV luterā- xJn ja tā, tad loģiskais secināja
ņu baznīcas parst. Slezviga-Holštei- būtu: rīkoties, atmest frāzes, ilūzij
na Ke|etiss G. Senfts, ASV luterā- vērtēt lietas reģll un bez vilclnāS
ņu b^īcas pārstāvis Hanoverasi nās darīt to, kas ir mūsu spēkos. 1
apgabala, Šveices mācītājs Her- ^^irgts iebildums: ko gan
mans uc. Kongresa wsvadību uzņē- Lpejam darīt Izvietošanas jautāju.-.
^ T r l c ? ^ ^ ^ * Ur^l^e» Ir arī Bet vai, nopietni apsverot, var pi.,^.^..
BĶSS ģenerālsekretārs., Sanāksmē krist, ka mūsu aktīvitātfei n e b oM
nolēma, ka^^trtadin^ garīgajai nekādas nozīmes? Amerikāņu p a r i ^^
veidošanai lielāka vērība veltāma mentārieši brauc pie mums un vU0
kristīgai; ^audzi^^^^
knstigo studentu^apvl^
dija par priekšsēdi ievēlēja Igauņu niem izpalīdzīgi? Vai tās zemes, k U ^ ^
teologu PŪSepU, 1 • trlnonr^oli-Sc.ttHi: I • ^ ^ . . i i • L - i . i - i - J - ^ ^ O T ? ^!
cand. aģr
sēdi cand _
stud. thepi: Urdzi, 2. sekn: stu
Klamasu im kasieri cand. phil. Dru- likumiem. Un-ne vienreiz vien. VllJS
viņu. Latviešu kristīgo studentu Vto esam darījuši?
prezidijā darbosies Urdze, Druviņa
un Dreijmanis. • ^ .
25. oktobra vakarā Stolcenavas
kapos pie Vēzeras atklāja tai pašā
dienā no Hamburgas atvesto piemi­ņas
akmeni L. U. prof. Dr.N. Mal­tam
un viņa dzīvesbiedrei. Ap kapjui
pulcējās no Pinebergas studiju
centra atbraukušie nelaiķa darba
biedri un draugi. Pieminekli iesvē­tīja
prof. E. Šmits. Prof./Maltas pē­dējās
darba vietas, Vācijas veģetā­cijas
kārtošanas centrālās iestādes
direktors prof. Tik sens solījās , rū­pēties
par nelaiķa: pēdējās atdusas
v-ctas; kopšanu, Vēl runāja prof. L,„
Slaucītājs, ārk. prof. A. Dreimanisi
un stud. Atkalns.
Latvijas krā-viņi
dzlrdeja<daudzi-vārdu,
Viņi noklausi-^
u, Viņi.skatījās.lati
M^uzmanīgi uztvēra
ļnajumuA. par latviešu
«Vācijas nometnēs,
i i ^ Women's Intema-i6()
n,-skatē, kas bija
lii fitevieSu, piederumu
iitt notika plašas telpās
Nāifejona. Skati rī-
, aekJ 50 dažādas/^atrio^
labdara or-
AŗMem darbiem bija
"«^fatitības, -tbv^e
ftt^unUetuvieSlii
Mem piedalījās: pōlL
W. iidl.uc, Latvle-
*^«M bija kopējs
TO uzraksti lle-lpl,'
»"ff eksponāti ir
mm& stenda le-
Zļ^ Askolds Her-m
nopelni pie pig.
'jMtedel Grflbel,%as
^ . ^ « a n a s dar-
r»f.eŖ'«^ojnai gZoi eldio--
Bez šīm
. Bliana un A{
atbrai&ušajam
2000 ap.
ASV
li
Mūsu kaimiņi ir reālāki un
vāki savu lietu kārtošanā. Lietuvi
visā klusībā kārto galvojumu, lie
ieceļošanai ASV. igauņi ir pieņem
lēmumu meklēt iespējas gada la
izvāķties no Eiropas^ Ifkraiņl: r b s ! ^^
strādā Kanādā tmDienv^
Ja mūsu centrālo orgānu atseviS'
locekļi privātās sarunās izvietoSan
problēmu atzīst kā svarīgāko -la?^
steidzamākai kapēd tāda'atturība o!ļ^^
cinh'ās sē-''?^? de"*
kāts un
vairoties no
1 aut" 1 urnā, ar to : pašu taču
atbildība par Vāciļā nalikušo trim­dinieku
likteni. Vai šī atbildība ir
mazāka?
I
Patei-
% kas
o; kāpēč tāda atturība of%:^^ļ k ^ ^^ferStfira^
-'^^? Zināms., šis ir dellfaS va^
atbildīgs jautājums. B | g i ^ »
lo: atbildības izvietoiana|S^||ļie^
ar to pašu taču p a l i e l ^ ^ ^»
» krT.
Mūsu Stends
pats labākais, bei
viens no laBākajļ
pateicība tautiel
Eslingenā^ kas
sponātiem. D J
najumu, kaut arī
vairāk. Seviš^ 1
ja tautiskajām le
tes ip kaislīgas 1 ^
un noraida
mus, bet ciena
nātas lelles
Bija ari
pirkļl- Kāda am
ka igaunietēm ir
sa, jo viņa dom
"}?lnās . . . Kād»
atkal staigāja pa'
gantā cepurēj ka
^usu stendā no
vītēm. Izstādes 1
steja tikai Old
^ kur visiem a
^^es izdalīja be
vel nebija vienu i
dāvāja jau otru.
stendus iekārtot
'S- Old Gbld
netrūka. Kā
no
Ar izstādi var
airāki tirgotāji
m lai ie^^adītu
razoļumu . iegādi
uzaicinājumu 4. d
latviešu ev.-lut. d
Ņujorkas latviešu
n s 4 ^ novembra
tada paša veid
g gada kad notik
^- Ir daudzi jau
pec sev Vietu reze
J'^^am, ka līdz ta
bus ari latviešu k
tautiskos te
12. liov
Herb «