Bavarijas Latviesu vestnesis, December 28, 1948

              ļl^TVIJA, 1948.8.22. decembri
a zviedru
lljonu vis-
' m
i
'E8IONSLO SAIME
īSartJusi to gluži vitDMpa.- . - j - ,
daudz dzirdēju^ Bar Xi's*^''^
Minām itālietēm. BM'^to
fateto. k« tik trakiZ „ m » nav"^
» • •
._,:a to darām, jo EiroDas fLsn^
WW 'y^?US Ziemsvētkos jāpierod nf^
NhofceJĶ. Pranc^as futbola a r ^ LT
ļšreiz saistīta ^ virzienos r^a^^viS^^
l^jposma ievirzās kau^a spēleTuS
bkLl Lim"I?aI t^sr.'^ P'JT'a''^ ^n ' lcieši nom reeVizsiutdalutrāsstjauūcsrI akssb te«STt^i
bos pie 3ebjii vienības uz BzZ ti
bci)as .spēcīgo klubu Lille, tad dien-ļn^
gluži vienkārši salst. Kad Lllt
ļsalā pieveica Nizza viesi teii«
Ijuši tikai sala dēļ. Pagā
[Marseille nekad* nespV uzvlrlt
k ļaudis viņu skalstaļā pihētinl
[ad marselieši beidzot v i r ē j a ^S
L«^^»/"8|tā ar 2-1 uzvaru Fagi L iT?a^ Jā ilga bJij a•.^ š"ā'dl!?i .*r emzuelitsāttair: saRcīakcsintēgs
tis (ar Arēnu) Montpellier l -i
F-Strassbourg^(^ Bebri) 3-0,
ibalx. 10-2. St. Etienne-Lille 2--?
ļ Fran9ais ,1-0, Metz-Nlzza 2-2
kncy 4-1, Rennes-Toulouse 2-0 un
teļms 2-1. Vadībā ir Racig Club Pa.
par.
A rn. S m.
laulības. Miisu izlases basketbo-
1)8 Igenbergs 18. decembri Neištatfi
ar Maigu Stulpiņu, basketbolista
tulpiņa nāšu
latvieiļu, otrajās raeistarsacrkstēs
iflā Bairlngberijā vienspēlē Virleštem
A. Llepiņg, 2. V. Zilberta, 3. V.
• viensp. slev. L J.Kāpostiņa, 2. V,
I. K. VIksne; divspēlē vir, 1. Vv
.Bērziņš, 2. R.Veinbprg8, J. Za-
A. ^ LiepIņS, V. Paukgoņs; jauktā
.^•Z Iberts, J. Kāpostiņā, 2. M. Ka-ļAdmine,
3. E. Skujlņš, B. Bencone.
nu nometnes, tMGAs Sacha meistar-uzvarēja
Brants, t anī,tis.
achists M. JurSevskis šekraigl spēlē
biedrībā Vi»ncouver City Che*3S Club.
9 basketbolisti valstu sacīkste Bū-varēja
-Efropas n\eistaru Čečhoslo*
•41. «Ungāru panākumiem Lonc^naš
19 spolēs , nav bijis gadījuma
\9 S'^'
T ^
fSMIT JAUTAJUIVtt AT-pilBAS
PARBAUtoM
ļ, ka cilvēkam dztvē par vi^u vairāk
iecieSamas zinnā^nas, kuras visur
ļtaču daudzkārt pfle'rādljIes, ka ne
)zlme ir asam: krātam un izmanigari
un situāciju aptveršanai. Sniedzam
ļmus, kaš būtībā ir pavisam vien-tajos
paslēpts kfids Kas
Jļespējami ātri atpod, tas var cerēt,
ļēviens tik viegli «maisā neiebāzis",
ļSnoilnūtēs pareizi spējat atbildēt uz
Jitājumiem, tad jūsu attapība ir lle-ļareizas
atbilded tajā paŠa laikā ji^ns
ļkai,'8 jautājumiem, ari tad neesat
kritis", bet ja varat atbildēt tikai
ijumiem, tad jāuzmanās, ^ lai kāds
Ivēks jūs ,,neirpved ap stūri". Pa-ļļdes
sniegsim nākamajā namurā.
rīs kaķi trijā* minut^š apēd trīs
\ ilgs laiks vajadzīgs simts Kaķiem,
100 žurkas?
br likumu ir atļauts vīram precēt
ļitoes māsu?
ļlr divas minūtes laika, lai sasniegtu
Līdz stacijai ir 2. km. ia jus plr^
ļtru: Aoejaj ar trīsdesmit kra stundas
Idā tempā jums jāiet otrs iiilometrs,
ļāiegtv vilcienu?
ļkaits Ģ*ozā katrā nākamajā minūtē
Vienā stundā grozs ir pilns. Kad"
pusē?. .•• •• "•:'
iģa klāja nokarājas 5 m garas
ļnes, kuru spraišļi atrodas 30 cm
tra. AjJakšējais spraislis pieskaras
nlm.; Paisuma dēļ ūdens kāpj par
indā* Pēc cik stundām augšējais
ļūs zem. ūdens?
Ir miazākals piļu skaitos, kas var
kārtībā; divas piles pirms vle-divas
piles aiz vieaas piles ua
Jtarp divām pilēm?
iens no otra 100 km atstatumā esoši
^uc viens otram pretim: oirmais
Strumu stundā, otrs ar 40 km. Ta)ā
ilidojumu sāk bite, kuras ātrums ^
ida. Cik lielu gabalu bite Ir noH'
tam tridim, kad abi vilcieni sa-grāmatā
bIbelS ir stāstīts, kā
Vū savu brāli Ķainu?
nē atrodas desmit melnas un des-z&
ķes. Ied6m'Sjoties,, ka tumsā
inas krāsas pāris, cik|^ zeķu vis-
- lai katrā ziņā dabūtu* vienu vie-
8 ncstspēja ir 100 kg, Rā
ļupei var pārcelties virs, kas sver
^ viņa divi dēli, ka» katrs šveŗ
1
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOM Civil
Affairs DivisioD Authorisation
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārli» Rabācs.
PP Camp Kleinkdtz near
Giinzburg^D Printer: „Schwāb.
Voli<8bI.' G(inzburg/D.. Bgm.-
Landm -Pl. 7 T i r c u l a t i o n : 4000.
Published (bree fim<»3 weekly.
Editorial ofHce\: Giinzburg/Do.
r) n ' ' • ' ' r•l'((lS-Zirllmļ^m.T.n- ' ^ t^ ?
X.
iMVIAN NEV^SPAPER
iNr. 118 (223)
Otrdien, 1948. g. 28.; dec.
Iznāk tris reiz«s nedēļu,
Izdevējs: BALK uidevumā
Latviešu prests darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rabācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Gulitis, B. Ķi-selis,
A. Liepa, H. Minden-bergs,
A.Smits. Adrese; Giini-biirg-
Do.; red.: Dominikns-
Zimmcrmannstr. 2 (lūlr. 50).
apg.r MarkrpL 25 (t. 84).
• Vi.»!
Kā paredzēta no­metņu
apvienošana
Amerikāņu joslas IRO apgaba­lu
(Area) 'direktoru pēdējā kon­ferencē
Bād Kisingenā nolemts,
ka nometņu pārvietošanas un*
koncentrēšanas gaitā pirmo lik­vidēs
1.. (Frankfurtes) apgabalu.
Likvidēšanas datums, paredzēts
1949. g. 1. aDrīlis. Baltiešu nomet­nes
paredzēts pārcelt uz Virtem-bergu-
B^deni, bet žīdu uz Bavā-rliu.
Pēc tam līdzīgā veidā do­māts
pārcelt yircburgas un Am-berf^
as IRO apgabalus.
Nav tomēr domājams, ka no­metņu
pārcelšana uz lauksaim­niecības
apgabaliem varētu nori­tēt
strauji, Kaseles aokārtnes
žīdu nometnes bija paredzēts lik­vidēt
jau decembra vidij, bet.tikai
24. decembrī kļuva zināms, ka
ņirmāstrTš nometnes var domāt
pfir likvidēšanos, bet nav zināms,
uz kurieni tās pārcels.
Nometņu pārcelšanās plānu pa­matā
ir izcei\Dšaņas akciju norise,
lai;patvtķšotās ;nometnes : varētu
apviervL)t. Taču ne uz vienU; valsti
izceļofena; nenorit tik veicīgi vk
paredzēķ. i bl:
izvietošanas un citos svešniecibas
jautājumos
SARUNA AR LCP PliljfeKgSĒbi H, KLARKU PĒC ANGLIJAS
APMEKLĒJUMA
No Anglijas atgriezies L c K priekšsēdis H. Klarks. Divas nedēļas
viņs bija sūtņa Lļelbritanijā K. Zariņa viesis apspriedās ar vinu par
bēgļu aprūp^^s lietām Vāctļā, ipformējās par sūtņa viedokli tālākās emig-rācijas
jautājumā, iepazīstināja visu trīs Baltijas valstu sūtņus ar
LCK vēlējumiem šaja virļzienā un vēroja tautiešu dzīvi Anglijā. Sūtņa
K. Zariņa viedoklis ir, ka tautiešiem ieteic;mis Vāciju atstāt, bet vē­lams
palikt Eiropā. Ja tas Inebīitu iespējams, tad ieteicamākās zemes
aiz okeāna būtu ASV un i Kana(la._Par Argentīnu kā izceļošanas zemi
sūtņa atzinums bijis, ka tā ir labākā starp Dienvidamerikas valstīm,
bet tautiešiem vispār stipri tālas zemes nebūtu izdevīgas.
Londonā H. Klarkam bijusi izde­vība
piedalīties kārtējā Jvisu trīs
baltiešu sūtņu sanāksmē. Tur viņs
sūtņus plaši informējis arī par LCĶ
pūlēm tā 1 akas- emigrāciļas ; jautāju­mā
panākt labvēlīgākus nosācījii^
mus ģimeņu cilvēkiem, speciālistiem
nn darbā : nespēj īga jieni tautiešiem
un . iūļdzis par to rūpēties arī siltņus.
Ar sūtņa K. Zariņa starpniecību iz-iiiropa
MAR§ALU PAGAIDĀM AIZSTĀS LOVETS
Pec otrreizēja apciemojuma Vā cijā ASV atf^riezies agrākais ame­rikāņu
kara ministrs Vudrings. Pilnīgais informācijas trūkums par ^^i-ņa
brauciena uzdevumiem devis vielu dažādiem minējumiem drpl^^^
aprindās, pie kam atkārtoti pieminēta versija, ka viņš esot izraudzīts
par nākāniio ģenerāļa Kleja pēcnieku Vācijā. Tāpat ho jauna dzird ŗu-nā|
am P3^r šl'^li^itu niinij^tra Maršala it kā gaidāmo aiziešanu bet feī in--
formācija vēlreiz atsaukta. Bez tam minējumi par iespējamiem pāŗ-kartojtunipm
amerikāņu ārpolitikas vadītāju amatpersonu sastāvā sais­tās
arī ar vēstnieka Maskavā Bedela Smisa braucienu uz Vašingtionu.
i i I
•m i •i ::•
•it,.
M •:
l i : 9m.
M
m m
mi
w
11
8 karalis grib tikt vaļā no sava
riņš ielkk cepurē divas zīmītes ua
bim, ka ministrs var palikt, ja iz*
ar uzraksni .^allecr' Bet ja mi;
t zīmīti ar uzrakstu ,,61"»
iļvalsts jāatstāj. Viltīgais karalis
imilēm uzrakstīja ^Ejl", bet, kad
Qdams vēl ;,glumāks'V par javu
neS'im,' kias -nezināja par karaļa,
•adīja; izvilkto zīmīti, pēdējais lietu
labu ministram. Ka ministrs pic^
gp karali?
kR;PTAUTISKAIS MEKLE-^
i DIENESTS, AROLSENA,
,;'MEKLĒ:.:; . :
ersoīiu, \ dzl 2L 3.' 1923. Ven(S|)iIi,
as no Aosbachas; Ainu Bisenieci,
1929. Latvijā, 'p. z. no Drezdenes;
ci, :dz: 12. lU 1898. Latvijā, p. ^ .
ļes; Ēriku' Hausmani, dz. 22. 8.
i no S t e t i n a s J u l i ā n u Ernestīni Ja*
20. 7, 1905., Rīgā; Veltu Kar-
Kopseli; Veru Philipu, dz. 23.10.
I .Ritu Putniņu, dz. 3. l. 1914. Rīga,
ingas; Juri Kobežnieku, dz- 10. l.
no LaušeSi TIringā; Helēni Ru"
. 6. 1899., p. z. no Eisenbergas;
1 Sēju, dz. 32. 4. 1912: Sigulda,
Ihauzenas; Aiju- Svāni, 24 g. v.,;
lutseli, dz. 1907.; Valdi Svāni,
•nrieti Tomu dz. 24. 5. 1000., Lie- ,
Elmāru Vārtu,, dz. 8. 9. 1024.,
Gvido Veisu,d2. iS. 1.2./1917.,
Tgenes-Belsenes; Georgu Zižikini,
18., Ūrievijā, p. z. no Rīgas* ;
Ķā ziņo no Vašingtonas, ārlietu
ministrs Maršals pēc sekmīgi pār­ciestās
nieru operācijas tomēr nebū­šot
ifeāku laiku spējīp^s intensīvam
džtrbam, tādēļ viņu aizstāšot viee-miņislTs
'Lovets-v • Vašingtonas
valdības anrindām paskaidrots, kā
šis apstāklis atkal esot radļjis bau^
mas,; i i ķā Mam^
stāšot pavisam. Tas neesot tiesa.;
Lovets Maršalu aizstāšot tikai uz lai­ku,
kamēr vdņšbns tik tālu uzlabojis
veselību, lai atkal varētu no Loveta
pārņemt pārlietu ministra pienāku­mu
pildīšanu.
Prezidents Trumens intervijā pre­sei
atsaucis arī baumas par it kā pa­redzamo
Bedela Smiša atkāpšanos
no vēstnieka amata Maskavā. Vi­ņam,
Trumenam, neesot informāci­jas
par šādu vēstnieka nodomu. Tra­dīcija
Vašingtonā ^an: esot tadā, ka
pēc prezidenta vēlēšanām valdības.
loc,ekļi un diplomāti iesniedz for­mālus
atlūgumos, bet tos parasti ne­ievērojot.
Bedels Smiss ceļā no
Maskavas uz Vašingtonu uzturēiās
Berlīnē, • kur piedalījās ' ģenerālā
Kleja Tīkotās pusdienās. Tajās bija
klāt arī. amerikāņu aviācii as ministrs
Saimihs^tons, kas Ziemsvētkus pava­dīja
Vācijā, kopā ar Berlīnes ,jgaisa
tilta" lidotājiem. Šai sakarībā Sai-
• min^tons paskaidroja, k* Līdzšinējās
C 54 transporta lidmašīnas Berlīnes
apgādes vajadzībām apmainīšot pret
C 97 tipa lidmašīnām, kas 10 tonnu
kravas vietā spēj uzņemt 20 tonnu.
Reizē ar aviācijas, ministru svētkus
Vācijā Pavadīja arī jaunais ASV v i ­ceprezidents
senators Bārklijs.; Viņš
Berlīnē presei paskaidroja, ka nere­dzot
nekāda iemesla, kāpēc gaisa
tiltu" nevarētu uzturēt neierobežo­tu
laiku un , tādos apmēros, kā tas
būtu nepieciešami. V- ;
Visvairāk politisku minējumu to-
1:
ssicelties pret Titō
Ziemsvētku pirmajā dienā Sofijā
beidzās bulgāru komunistu pai'tijas
kongress, kurā piedalījās arī pār­stāvji
nQ 17 ārvalstīm. Noslēguma
runā ministru prezidenta vietnieks
Kostovs vēlreiz ierosināja ; dibināt
Balkānu ' valstu federāciju, tiklīdz
būs gāzta „Tito nodevīgā valdība"
Pēc Kostova apgalvojumiem, federā­cijas
ideju atbalsta arī Padomju Sa­vienība.
Runas turpinājumā minis­tru
prezidenta vietnieks paziņoja, ka
bulgāru komunisti ari uz priekšu
purpinās ,.beznoteikumu cīņu" pret
Helsaimniekiem un aizstāvēs drau­dzību
ar Maskavu. Kongresā no­lemts,
ka līdzšinējo strādnieku par­tiju
turpmāk atkal sauks par komū-
»iistu partiju. 3BC
mēr saistās ar Harija Hainsa Vudrin.
<^a ceļojumu. Vudrings no 1936. jlīdz
}40. g. bija amerikāņu kaļ^a mi­nistrs
un bez tam bijis no demokrā­tu
parti/as ievT^iētais Kanzasa.s štata
'Gubernators. Viņš šogad aociemoja
Vāciju jau divās reizes. Vēlēdamies
no Vācijas saņemto informāciju paj
niidināt ar sava person'^ā pilnvaro­tā
novērojumiem, prezidents i Tru­mens
jau septembrī nosūtīja Vud-rinf?
u, uz Vāciju, pie kam šīs brau­ciens
biiastinri nos-lēņumaiņs. Pa­rīzes
\„Mōnde"^ Vašingtonas .kores-nondents
šo ; versiju, ka Vudrings
Vāciju anciemoris:ar:sevišķu Trume-na
uzdevumu, dibina vUz: informāci-
(Beigas 3 Ipp.) ' I i
devies noskaidrot arī Austrālijas
viedokli par Vācijā izplatītajām: va­lodām,
it kā no turienes ilgāku laiku
neviens' netiekot projām, Austrālijas
:?iialveņās komisijas - vadītājs ; ton-donā
- paslcaidrojis, ka : aizbraukt no
Austrālijas gari; būs; grūtiv kamēr
spēka darba' llguiTiS;•bet - vēlāk; ne--
kādu ierobežojumu nav. Aplamas ir
ari valodasVpar to, kā aizbraucot
70l'/o • ņiantības: jāatstāj;! Tāda notei­kuma
-nav. Austrālijai neesot iebil­dumu
; pret ieceļotai u -"nacionālām
kppībām. (National:Gornmunity)
tā nevarot atļaut dibināt nacionālas
koloīnijas:
Londonā ar sūtni,: K. Zariņu un
Bci^iļā ar sūtņi 0. Grosvaldu LCĶ
priekšsēdis, vinformējies- par viņu
viedokli izceipšanas: jautājumā uz
iFraņciju. Sūtnis:K> Zariņš: vispārējā
nozīmē Franciju uzskata" par līd?;-
vērtīgu Anglijai, bet materiālā, ziņā
ieceiotāji; pasaidam tur; nevar^ būt
tik labi situēti kā Anglijā; Franciiai
?an ir priekšrocības arodu ziņā:
Sūtnis 0. Grosvalds turpretim Fran­ciju
neieteic. Viņa viedokli at­balsta
ari citi i atviešu pārstāv ji Beļ­ģi
iā — konsuls Rācenis un māc, Ro­māns.
•• • .';;../':^'
I Par pieredzējumiem Anglijā LGK
i:>riekš3ēdis saka: ,,Tautieši ;tur, sa­līdzinot
ar mums Vācijā, labāk no­stādīti
materiālā ziņā, bet nav ne-;
kādu avansēšanās iesoēju, jo valdī­bai
jārēkinās ar arodbiedrību pre­testību.
Arodbiedrību ietekme Ang­lijā
ir milzīga. Taču vienam otram
tautietim jau izdevies kaut ko da^
rīt,: lai strādātu • savā specialitātē.
.^Varu minēt kaut vai zobārstus. Lat­viešu
zobārstu Anglijā ir ap 200 un
8 zobārstes strādā savā arodā. Vai-
(Beigas 3. Ipp.)
APTURĒTA
ARGENTĪNAS AKCIJA
No Argentīnas konsulāta Frank­furtē
mūs informē, ka, saskaņā ar
valdības rīkojumu, Austrumeiropas
beglu izceļošana uz Ai'gentīnu pa­gaidām
pārtraukta. Šo personu iz­ceļošanai^
līdz turpmākam neizsniegs
ne ieceļošanas atļaujas (t. s. „Lan-ding
Permit") no Argentīnas valdī­bas,
ne arī vīzas tiem,Jvam šādas
atļaujas jau ir. Minētais rīlvojums
tuvāk nav paskaidrots, bet domā­jams,
ka Argentīnas valdība vairā­kos
gadījumos nav apmierināta ar
ieceļotāju nostāju un tagad izstrādā
jaunus noteikumus. Gaidāmi arī
stingri noteikumi ģimenes lieluma
resp. piederīgo vecuma zij)ā, lai ie-celotāji
neuzņemtos gādību, par tik
lielu personu skaitu, ko tie nevar
uzturēt; Līdz šim katru tādu gadī­jumu
izšķīra iconsuls pēc saviem ie-wSkatiem.
• •;• . •^.•••;';;;"'-;:-^'-;7-:
Uz jautājumu, kādēļ pirms divām
nedēļām no kādas (ransitnomet-nes
atsūtītas atpakaļ apm. 50 ģimenes,
konsulātā paskaidroja, ka nepareizs
e.sot uzskats, ka ierašanās transitno-metnē
nozīmē, ka vīza jau iegūta.
Daudzi DP ieceļošanas atļauju, ko
viņiem atsūtījuši piederīgie vai lab­vēļi,
un sarunu ar konsulu uzskatot
oar zīmi,ka viņu dokumenti jau kar­tībā.
Nevienam DP vīzu personīgi ne­izsniedzot
un tāpēc pieminētajā gadī^
jumā noticis kļūmīgs pārpratums, jo
noraidītajām personām vīzas neesot
'tas. ; bl.
Mazāk policistu,
BALTIEŠU CENTRĀLO
KOMITEJU IESNIEGUMI IRO
Latviešu, igauņu un lietuviešu
centrālās .komitejas, pēdējā laikā
iesniegušas vairākus memorandus
IRO amerikāņu joslas direktoram
Raianam. Tajos lūgt^;: nesama­zināt
darba iespējas pārvietotām-personām,
jo tādā veidā tiek at­ņemta
iespēja apgādāt ģimenes,
bet pārvietotām personām^'iz-,
sniegtā pārtika nav pletiokama./
tiek sekmēta morāiislvVi līmepa
pazemināšanās, kā arī pārtrauk­tas
izglītības iespējas skolotāju,
svītroi^anas dēļ. Pasvītrojot iz­glītības
nozīmi, aizrādīts, ka sko­lotājus
varētu atalgot, s^u-nazinot
nometņu;; pol i ci jas darbin ieku
skaitu. . ''::''•:]••:'':
Privāti dzīvojošiem DP ;• lugts
atļaut ārstēties DP slimnīcās, jo
viņu materiālais stāvoklis nekādā
ziņā nav labāks par nometnēs
dzīvojošiem.
Bez tam lūgts panākt braukša-
. nas maksas pazemiiiāšanu tiem
studentiem uri skolniekiem, kas
apmeklē skolās ārpus savas no­metnes?
tādā pat veidā Kā tas ir
vācuvstudoiļtiem.V: kas^^a^^
skolas; ārpus savām pilsētām.
> LCK inf.
0 «•
iva diplomātu Londona
Londonā nākamajā mēnesī būs lielas diplomātiskas rosības centrs.
Jau janvāra sākumā sagaid^ ierodamies franču ārlietu ministru §u-mānn,
kam paredzētas apspriedes ar britu ārlietu ministru Bevinu par
dažādiem jautājumiem. London^ apspriedīsies arī Lielbritānijas, Franci­jas
un ASV pārstāvji par i RietumVācijas okupācijas statīitu. Tā kā
trīs militārgubernalori nevarēja par to galīgi vienoties, projektu ar vē!
neskaļdrajiem punktiem tie nodeva savam valdībām. Sevišķi nozīmīga
biis četru lielvalstu sarunu atjaunošana par mierlīgumu ar Austriju.
Maijā ; izjukuša sarunu atjauno­šanu
ierosināja pati Austrij^. Liel­britānija,
Francija: un ASV tūlīt iz­teica
gatavību sarunas atjaunot tīri;
drusku vēlāk savu pievienošanos pa­ziņoja
arī Padomju Savienība. Sairiē-r
ā ātro VM^kavas; atbildi-Vīnē ^u^^
skatīja par „labu zīmi", bet Lon­donā
apmierinātība ir tikai .,mere-na".
Sa<?aida, ka Maskavas-Belgrar
des konflikta dēl krievi varbūt šo­reiz
vairs neatbalstos Dienvidslāvi­jas
plašās territoriālās un citas, pra­sības
pret Austriju, kas bija viens
np galvenajiem iemesliem, kādē
četru valstu sarunas pirmo reiz
nonāca strupcelā. Times" domā, ka
Padomju Saviemba laikam apsveik­šot
visu okupācijas armiju izvākša-nu
no Austriias, jo tā ieinteresēta,
lai rietumvalstu karaspēks iesnēja-mi
drīz pazustu no austrumbloka
ietekmes joslām. ;„News Chronicle'"
norāda, ka rietumniekiem jārūpēiasi
nar pietiekamu policijas spēku iz­veidošanu
Austrijā, kas spētu stā­ties
pretim eventuālam komunistu
minoritātes mēģinājumam; pārņemt
varu. I
Komunistu gruoa Austrijā i nav
liela, bet nav tomēr nenozīmīga. Kā
nesen paskaidrota valsts prezidents
Figls, austriešu strādnieku masas jr
sociālistiski noskaņotas, bet komu­nistu
partijai maza piekrišana. Kon-servāl5vāk
noskaņotie pieslejas tāu-tas
partijai. Ceturtā partija r ī ­jā
neesot vajadzīga. • ;;
Austrijas attieksmes ar rietumiem
raksturo Maršala plāna saistības.
Austrieši . ļoti apmierināti, ka ne­viens
franču, britu, ne amerikāņu
ģenerālis rietumioslāš ;" neiejaucas
austriešu ; iestāžu korripetencēs.
Stipri grūtāk- šai ziņā esot ar pa­domju
okupācijas iestādēm. Austrie­ši
atzinīgi novērtē rietumu palīdzī­bu,
atzīdami, ka bez ASV, Dānijas,
Zviedrijas un Šveices palīdzības
saimniecības atveseļ ciānās pēc
Austrijas valūtas reformas, nebūtu
bijusi iespējama. Arī šobrīd Austri­ja
saimnieciski un pārtikas zinā at­karīga
no Maršala plāna palīdzības.
Liela nozīmē saimniecības atvese­ļošanā
bija ne vien palīdzībai no
ārienes, bet arī pašu austriešu dar­ba
gribai un enerģijai. Rezultātā
vairākas reizes izdevies pacelt pār­tikas
devas, atvieglot preču rajo­nēšanas
noteikumus, kāoināt rūp­niecības
produkciju.: Dažās nozarēs
tā gan nepārsniedz 50'Vo no 1937.
fīmeņa. bet daudzās to pat nāt^nie-gusi."
Austrijā šobrīd producē 9 rei­zes
vairāk vara rūdas nekā pirms
kara, 5 reizes vairāk alumīnija _un
6 reizes vairāk telefona aparātu
Turpretim ogļu produkciia sasniedz
74«/o. dzelzs rūdas — tikai 59°/o. Liel
nozīme rūpniecības atdzīvināšanā
(Beigas 3., Ipp.)
INDOl^ĒZIEŠļ NEIZRi^ PRETESTĪBU --KlimS PĒDĒ­JAIS
REPUBLIKĀŅU ATBALSTA PUNKTS
Drošības padome pagājušajā piektdienā pieņēma lēmumu uzaicināt
abas puses Indonēzijā nekavējoties izbeigt kara darbību. Sis lēmums te­legrāfiski
paziņots UN šķīrējtiesas komisijai, kas savukārt pēc tam in­formējusi
kā Holandes, tā Indonēzijas republikāņu valdības. Hāga un
Djokjakarta apstiprina, ka Drošības padomes lēmums tai zināms; Ne­raugoties
uz Anvienoto Nāciju iejaukšanos, konflikts Indonēzijā tjirpi-nās.
Holandiešu vienības, nesastopot nekādu indonēzie.<^u pretestību,
ieņēmušas pēdējo, svarīgāko atbalsta punktuJāvas salā. Tā ir Madjunas
pilsēta, kas līdz šim skaitījās par indonēziešu nemiernieku centru.
Ōrošības padomes lēmums radījis
lielu vilšanos. Indijā, Pakistānā, Si­āmā
un Burmā. Visas šīs valstis
cerēja, ka starptauti.skais forums uz­aicinām
Holandi atvilkt savu kara­spēku
tais robežās, kādas paredzētas
paihiera noteikumos, bet nekas tam­līdzīgs
nav noticis. Drošības pado­me
tāpat nepieņēma Padomju Sa­vienības
formulu kvalificēt konflik­tu
Indonēzijā kā draudu pasaules
mieram. Pakistānas ārlietu ministrs
izteicas, :ka Holandes rīcība i r „ b a r -
barifika akcija". Pašreiz ceļā uz In­donēziju
atrodas vairāki ŪN novē­rotāji.
Apvienoto Nāciju šķīrējtie­sas
komisija paziņojusī, kankara dar­bības
atjaunošanā ' t ā l a j ā s Klusā
okeāna salās vainojama Holande.
;: Vienas^ nedēļas cīņu bilance Indo­nēzijā
šinitprpcentīgi runa par labu
holandiešiem. Jāvā viņi pārvalda
Visus sVarīgākos satiksmes ceļus, pil­sētas
un saimnieciski nozīmīgos ap­gabalus.
Tikpat lieli panākumi Ho­landei
ir arī Sumatras salā. Djokjar
kārtā :atbrīvoti vairāki indonēziešu
valdības locekli, atskaitot valsts pre­zidentu,
kas vēl joprojām internēts.
Hāgā oficiāli paskaidrots, ka holan­diešiem
līdz šim i r tikai ap 60 kri.tu-šu
un ievainotu. . Par Indonēzijas
eksilo valdību Holande nekas nav
zināms. /•';•':; '^.-'^••";:•
Pēc AP informācijas, • tuvākajās
dienās Jaundelhijā, Indijā, notiks in­donēziešu
politiķu apspriedes ar J n -
diešiem. lai radītu „apviēnotu Āzi­jas
fronti pret holandiešu agresīvo
imperiālismu". So ziņu kādam ame­rikāņu
i žurnālistam pateicis Indonē­zijas
pārstāvis Rangūnā Dr. Mar-joenani.
Āzijas tautas tagad skai^dri
saprotot, ka tām jābūt vienotām
lai pasargātu savu neatkarību.
Miers Tālajos austrumos, beigās pie­bildis
Dr. Marjoenani, vairāk atka­rājas
no pašiem āziātiem nekā no
Drošības padomes.
Kamēr holandiešu vienības ār pa­nākumiem
turpina pasākto akciju
Indonēzijā, Amstcrdam_ā otros Ziem­svētkos
notikušas lielākas demons­trācijas,
kurās piedalījušies vairāki
tūkstoši cilvēku. Demonstranti ie­sniedza
valdībai īpašu memorandu,
kurā prasīts cīņas tālajā? Klusā
okeāna salās nekavējoties pārtraukt,
AP zina stāstīt, ka demonstraciijas
organizējuši kreisie sociālisti. Pēc
edēiām informācijām no ; Porīzes,
UN šķīrējtiesas komisija paziņojusi,
ka tai nav iespējams uzņemties uz­raudzību
par pamiera noteikumu
respektēšanu Indonēzijā. Kopš kon­flikta
sākuma agrākā demarkācijas
līnija vairs nepastāv un to tik ātri
nevar arī atjaunot, "ŗ BBC, AZ
Gadskārtējā Ziemsvētku vēstijuņiā
yisas pasaules katoļiem pavests
Pijs XII attēloja pašreizējo situāciju
pasaulē, kur trūkst īsta miera, un iz­teica
divas gaivenās prasības, kuru
pildīšana vienīgi var palīda^t radīt
īstu mieru: nesatricināma ticība baz­nīcas
patiesībām un taisnības un mī­lestības
baušļa pildīšana. Tautu vie­notībai
pret agresijas garu jāizaug
nevis kā vājuma pazīmei, bet ļoti
reālā un spēka pilnā veidā. Viena
dala pasaules saredz visu lietu atri-sinžiumu
jaunu brdņu kaldināšanū,
bet otra puse sauklī — mieru par
katru cenu. īstenībā abas puses liek.
uz spēles mieru, '.-v .
Svētais tēvs sava vēstījumā pie­skārās
arī bēgļu problēmai, vaicā­dams:
„Kādēļ ar milzīgiem izdevu­miem
piegādāt pārtiku bēgļiem uri
cieši saspiestām iedzīvotāju masām,
ja varētu atvieglot ģimeņu izceļo.šanu
un ieceļošanu apgabalos, kur tās ar
mazāk pūlēm varētu sev dzīves iz­tiku
sagādāt? 'Kāpēc kādai tautai
neatstāt iespēju i^ažot pēc savām
.faktiskām darba spējām un ^ savu
dienišķo maizi iegūt» kā sava darba
augļus: nevis saņemt dāvanas vei-dā?"
'
Bez tam pāvests nosodīja lotalitf:*-;
rās iekārtas, kas tautām uzspiestas;
e.sot^ jāiz.šķir tautas, ka?^ savu brīvi-:
bu zaudējušas, u^' sif^tēmas^kas par:
tām valda. - i
Itāļu komunistu prese pāvesta vēs­tījumu
apzīmēja loar ..neiespējamu,
nu provokatorisku.pret Padomju
Savienību". ' OZ, M '
.,r.-:>
V.. .