Bavarijas Latviesu vestnesis, January 20, 1948

              1
Laupītājs Itrl lekftpa pa logu un
tad apst&jas ievilkt elpa Laupītājs,
kam, Ir cieņa pret savu amatu, vien­mēr
ievelk elpu, iekSms viņi ievelk
ko citu,
Tā bija privāta savnrpmāja. No
apfiObSJul^jiem durvju apkalumiem
un neapgrieztajiem dārza krūmiem
ViņiS zinSla, ka nama māte p&^reiz
sēd uz kāda okeāna tvaikoņa klāja
un stāsta kādam simpātiskam kun­gam
Jaditsmeņa cepurē, ka neviens
vēl nekad, nav izpratis viņas Jflttgo,
vicntu)0 sirdi, ļ No gaismas treSā
stāva logos un no vēlāa sezonas
vlņS zināja, ka nama IpaSnieks ir
atgriezies mājās, drīz izdzēsis gais­mu
uii dosies pie miera.
, Laupītājs aizsmēķēja cigareti.
Ap3l§ptā sērkociņa liesma už mirkli
apitalsmoja vlŗia sejas izcilās daļas.
VlņS piederēja trešajam ielauzēju
•.tJpam.;-/;./^;.ļ , ;;
trešais tips vēl nav vispārīgi at­zīts.
Policija pazīst pirmo un otro
tipu. Klasifikācija ir vienkārSa.
Atšķirības zīme ir apkaklīte.
Ja notver zagli, kas nevalkā ap-
^ftr^Utl, viņu apzīmē par zemākās
ņakāpes deģenerātu un tura alz-domSs,^
ka vlņ5 Ir tas pārcļro^als
noziedznieks, kas '1878. gadā no po­licijas
uzraugia Heneslja kabatas iz­zaga
roku dzelžus un aizbēga.
''Otrs Uibl pazīstams tips ir laupī­tāja,
kas valkā apkaklīti Dienā
viņi vienmēr Ir džentlmenis, pie
gaida lercKlas frakā, bet pēc tum­sas
iestāšanās uzsāk savas nelietī­gas
gaitas. Viņa māte ir ļoti bagāta,
un kad viņu ved uz cl<>tuma ka­meru,
viņš vienmēr pieprasa nagu
vDttl un Policijas Vēstneai.
Iclauzējam bija zLl!^ svīteris. Po*
• llcfja samuMu, Ja mēģinātu vlņii
klasificēt. Par šādu cienījamu,
ļ neuzkrltc^u laupītāju tā vēl nekad
\ nebija dzirdējusi.
\ Sia trešā tina laupītājs uzsāka sa-
\ vas gaitas. Viņam nebija ne mas-ļ
kas, ne aptumšotas kabatas spul-
\ dzcs, ne gumijas zoļu. Kabatā v l -
\ ņam blļa 88, kalibra rovolvers, un
viņi domīgi gremoja piparmētru
košļājamo gumiju.
Mājas mēbeles bija ievīstītas va­saras
putekļu aizsargos, Sudrabs
«atradās tālu prom, bankas pagra­bos.
Laupītājs negaidīja nekādu
lielu pērienu. Viņa mērķis bija vāji
apgaismotā l^aba, kur bija Jāguļ
nama saimniekam. Te viņi varēja
izmē?J[ināt roku likumīga, profesio-
I I nāll tJra laupījuma iegūšanā >^va-
{ ' lēju naudu, puIkstenl, dārgakme­ņiem
rotātu kaklasaites adatu —
nekā sevišķa.
Laupītājs klusi atvēra apgai^o-
^ '; tās istabas durvis. Gāzes apgaismo­šana
bija nogriezta gluži maza.
Gultā gulēja aizmidzis virs. Uz
naktsgaldiņa bija nekārtībā pa­mestas
daudzas lietas: »aņurkāts rē-ķiiiti
vīstoklis, pulkstenis, atslēgas,
saspiesti cigarelu gali un neattaisīta
bromzeltera pudele rīta paīrām.
Laupītājs paspēra trīs soļus uz
naktsgaldiņa pusi. PēkSņi virs gul­ta
spledzoli ievaidējās un atvēra
acis. Viņa labā roka paslīdēja zem
ļ spilvena, bet tur ari palika.
.1 „Gullet mierīgs," parastā balsī
ļ sacīja • laupītājs. Tielā tipa laupī-ļ
tāji nelņāc. Pilsonis gultā pavērās
ļ laupītāja ^pistoles apaļajā galā un
j gulēja mierīgi.
i „Un tagad paceliet abas rokas,"
i pavēlēja laupītājs. Pilsonis uzslē­jās
gultā sēdus un pacēla labo roku
^ virs galvas. „Otru arī/* komandēja
'':^^aupītājs, „Var būt, ka esat amfībija
un varat šaut art ar Vrciso. Protat
noskaitīt līdz divi, hē? Bet tagad
pasteidzieties."
„Nevar' otru^ paceli," sacīja pilso­nis
viebdamies.
„Kas ir ap to?" „Reimatl9ms ple­cā."
„Iekalsum8?" ,.BlJa, Tagad at­laidies,"
- Laupītājs pastāvēja dažas sekun­des,
vērsdams Ieroci pret plemeklē-ito.
Viņi pameta skatu ūz lauplju-mu
uz naktsgaldiņa un tad puspfir-stelgtu
skatu uz vīru' gultā. Tad arī
viņi pēkiņi savilka sleju.
^Nestāviet un 'nevaibstieties!"
pilsonis slikta omā Izmeta. „Ja esat
atnācis laupīt, kfidēl to nedarāt? Te
Jau lis tas guj."
i4*ledo5aņu," sacīja laiipītfijs ar
nelielu smējienu, „bet man aūpat
1
Randiņš
„VirieSi ir nelieli, neuzticīgi, ne­vērīgi
un nespēj turēt vārdu!" sirdī­jās
Jauna dāma, stļ^vfif^ama uz ielu
stūfa un velti gaidiidarui savu part-
• nerl.-'.',-.'', •••
Stipri līdzīgos izteicienos lis part­neris
divi simti metru tālāk sodījās
par sievietēm vispār ūn savu iz­redzēto
atsevilķi: Viņa gaidīja uz
nepareizā stūļ^
HEEBERTASnJl Z Ī M Ē JA
ar* viens iedūra. Jums gan i r labi,
ka gadījlea tā, k a es uh reimatisms
esam veci paziņas. Man ar* ir kreisā
rokā. Kurš katrs cits būtu jūs no­kniebis,
kad negribējāt sliet to kreiso
ijm gaina."
„Cik ilgi jums tas j au i r ? " iejau­tājās
pilsonis.
„Cetri gadi. Ja jau to reiz no-
, tad tik drīz no tā netiek vāļā.
Tā es domāju."
„E8at mēģlnājull klaburēūsku
eļļu?" ieinteresēts jautāja pilsonis.
„Galonlem," sacīja laupītājs. ,;Ja
čūskas, kb esmu telietojis, sa-
JParokfilsml," ^ sacīja. «Uz­nāk,
kad nemaz negaida. Man
vajadzēja atmest darbu otrajos stā­vos.
Jo dažreiz tas uznāca tieli pus­ceļā.
Klausieties, es neticu, ka tie
dakteri zina, kas te var lidzēt"
tāpat Esmu izdevis tūkstoš
dolāru, im nekāda atvieglinājuma.
Jums kādreiz uztūkst?"
„RIt08. Un ja taisās I H — k i
Dievs pasargā!"
uMan tāpat.'^ sacīja pilsonis. „Es
varu pasacīt jau leprieki. Ja* kāds
mākonītis galdauta lielumā taisās
doties no Florldas uz Ņujorku."
«Tīrā elle!"; piekrita laupītājs.
nJums pilnīga taisnība/* sacīja
pilsonis. Laupītājs paskatījās uz
pistoli un veikli iestūma to ka-batā.--.-;
„Saki. vecais," viņi ar piespieša­nos
sacīja, „esi kādreiz mēģinājis
opodeldoku?"
„Bleķis!" nikni sacīja pilsonis.
„Tikpat labi var iezlesties ar
sviestu."-v :-;".r\-:. '
„Noteikti," pidcrita laupītājs. Tā
zalbe der mazajai Annlņal, kad ro­kas
saskrāpē kaķis. Es tev ko sacī­šu!
Uzvelc drēbes un iziesV ārā; Pie­došanu,
bet — au! Atkal!"
liktu vienu otras galā, tad tās snieg­tos
8 reizes līdz Satumam un to
klabināšanu varētu dzirdēt Valpa-raizo
un Indiāņa."
„Daži lieto Clzelema tabletes,"
piezīmēja pilsonis.
„Nleki!" sacīja laupītājs.„Lietoju
piecus mēnešus. It nekas. Bija
drtisku ^vieglāk to gadu, kad lietoju
Finkelhema ekstraktu, Dzilieda
linsēklu balzāmu un Pota sāpju
remdinātāju; bet es domāju, ka to
paveica brieža acs, ko nēsāju ka­batā,"
„Vai jūsējais .ir stiprāks no rīta
vai nakti?" vaicāja pilsonis.
„Naktī," , sacīja laupītājs, „tieši
tad, kad esmu visvairāk aizņemts
Nu, laiziet to roku zemē — es do­māju,
ka jūs j au nu. . . Sakiet, vai
esat kādreiz mēģ:nā;iišl Blikerstefa
asiņu stiprinātāju?"
„Nē. • Vai jūsējais uznāk lēkmēs,
vai sāp pastāvīgi?"
Laupītājs apsēdās gultas galā,
pārmista kājas un nolika ieroci uz
ceļa.:- '
„Veselu nedēlu," sacīja pilsonis,
„es nevarēju; bez cita palīdzības ap­ģērbties;
Es nezinu—• Toms iŗ gul­tā,-
un.--.^
,;Rāpies ārā!" sacīja laupītājs. „Es
tev jDalIdzēšu tikt drēbēs." ;
Aizspriedumi atgrieza!^ un pārņē­ma
Lpilsoni; Viņš noglaudīja savu
brūni sirmo bārdu-. .,tas gan ir ļoti
neparasti —•" viņi uzsāka.
„Te i r tavs krekls," sacīja laupĪT
tājs; „meties ārā. Es pazīstu vienu,
kas teica, ka Omberija ziede viņu
sadziedējusi divās nedēļās, tā ka
pēc tam ar.abām rokām"varēļa
sasiet kakla saiti."
Kad viņi devās pa durvīm ārā,
pilsonis apgriezās un steidzās at­pakaļ.
„GandrIz aizmirsu naudu uz
naktsgaldiņa," viņš pa5ikaidit>ja.
Laupītājs viņu satvēra aiz labās
piedurknes.
„Nāč tik;," viņš rupji, bet sirsnīgi
sacīja. ,iLiecies: mierā. Mm Jāū ir.
Esi kādreiz mēģinājis aķ; riekstu un
dievkociņu eļļu?"
fantastiska vīzija
nākotnes projekts
PABDEOSl PLĀNI F A K M V I ? ROimNENTU AFVHENOSANB
Par Atlantropu daži fantāzijas ba- la varētu ūdens Umem ptomi^i.
jāti tautsaimnieki, tedinlJ^^^^i^
Iķi nodēvējuši kontinentu, kks ras­tos
pēc 5o reālistisko fantastu"
projdcta, apvienojot Eiropu un Āf­riku
Politiski un saimnieciski a^)-
vienotas, abas zemes daļas, pēc pro­jektu
autoru domām, spētu atrisināt
daudzas tagad smagas iedzīvotāju,
dzīves telpas, izejvielu, darba uh
enerģijas avotu problēmas. Industri­alizētā,
kaut kara saplosītā Eiropa
un izejvielām bagātā, vēl v pilnīgi
neizmantotā Āfrika viena otru teica­mi
papildinātu.
Reiz ap Vidusjūru jau grupējās
varena valsts Romas impērija. Arī
Atlantropas projektos, kādu ir vai­rāki,
Vidusjūra atkal ir centrālā
vieta. Zemēm ap šis jūras krastiem
tajos jākļūst par viduspunktu jaunai
pasaules valstij, kas pati spētu pil­nībā
sevi apgādāt un aizsargāt pret
jebkuru draudu.
Atlantropas projektu pamats ir —
Vidusjūras līmeņa pazemināšana par
100 vai pat 200 metru, iegūstot reizē
ari jaunas izmantojamas zemes pla­tības
un jaunus izejvielu avotus. V i ­dusjūrā
ik r^adu ieplūst 2762 kub. ķm
tldcns no Atlantijas okeāna, 150 no
Melnas jūras, 230 no upēm. bet 1000
kub. m pierodas klāt no lietus. Tik-nat
daudz ūdens gada laikā Iztvaiko.
To izmantojot, var leitūt mllzleus
enerģijas krāiumus. Pa Gibraltāras
šaurumu : vien Vidusjūrā ieplūst
88.000 kiibikmetru ūdens sekundē,
kas atbilst: 12 Niaj^aras Ūdenskritii-'
mlem. F'ēc inženiera Sergela pro­jekta
paredzēts Vidusjūru aizsniegt
ar diviem aizsprostiem pie Gibraltā­ras
un Dardane] lem, Jau nosprosto­jot
Atlantika ūdeņu brīvu ieplūšanu
caur Gibraltāru, kas techniski iesnē-jams,
Vidusjūras līmenis ^an lēni,
bet nemitīgi pazeminātos, jo ūdens
pieplūdums no upēm vien nespētu
izlīdzināt ņiilžiģos iztvaikotos ū^
daudzumus. Bot ja jūru pārdalītu
vēl ar otru aizsprostu starp Tunisu
un Sicili ju, ūdens līmenis .ļau kristos
par 4—5 m jeb 10 gadu laikā par kā­diem
50 m. Ievērojot Vidusjūras lē­zenos
krastus pie Spānijas, Franci-iasūn
Itāli ias,tas^^^^v^^
30.000 kv. km jaunas zemes (apmē­ram
pusi no Latvijas territorijas).
Vēl piepalīdzot ar: sūkņiem, sarņērā
īsā laikā izdotos līmeni pazemināt
oar 100 m. Gibraltāras spēkstacija
tādļ spētu ražot ap 1,5 miij. kilovatu
enerģijas;./-- v'--:/
Pēc tam Vidusjūras austrumu da-vēl
par kādiem 100 iegSSHi,
nus miljonus kilovatu enerMia«'Sf
dusjūru vispkārt apjiD^u AUaatr^v,
augstsprieguma vadu tīkk sa<2u
tālāk Gibraltāras uT S
lielo spekstaciiūelellctrlbu. B e t te
ūdens līmeņa pazemināšana
jūrā kopa dotu ap 600,000 k^r
lzn\antojamas zemes, platības S
spētu uzturēt 150 mUjonu c i l v ^^
Līdztekus i l m , . Vidus jūras pi^jl^
tam" pastāv vēl otrs - ..Kongo ^
Jekts'* Atlantropas dlžplānu
zēSanai. Ar Vldasjūras ūdens l l Z
ņa pazemināšanu iegūtā er^trftk
dotu iespēju apūdeņot A f r i k ^ i ^i
sneiainos apgabalus, iegūstot alikal
1.5 miljonu kv, km pirmSklrī|ļas Z
vēl lielas platības otrās Šķiras ara^
zemes.
Slēgtais Kongo up<?s' baseina at»t>.
das stipri augstāk par AUantiUi
okeāna limeni. Tas ir ap l itil|ļoj«i
kv. km liels, galvenokārt purvul^
un mūža meža apaudzis apjfabaU,
kura klimats baltajiem Ir nffpaa^
sams. Kongo upe iepludina tk^^
50 000 kub. m ūdens sekundē. Ui»»
lot aizsprostu pie Stenleļpules,, Ka^
go ūdeņus varētu uzstādlnāt \m
Mzām rastos milzu e7er8 ar 60(K) Ha
garu krastu. Upē Izbūvētu, alQ|^
vislielāko oķeaņa tvaikoņu ciiurļ||,
^šanai; :
Seit, Āfrikas sirdi, slēpjas 2*110 mii»
joni zirgspēku elektriskās enerģļss
jeb savas piecas reizes vairāk
tagad no ūdensspēka iegūst visā |^
saulē. Visa 51 enerģija gan
izmantojama tikai apm. 135 gadi^
io tad būtu sajmlegts pilnais ujtstMI^
junia. augstums.
Ziemeļos^ no Kongo apgabalu d{«*
gan tuvu atrodas Cadezers, kura B«
menis Ir ap 240 m virs Vldmļfln»
līmeņa. Ar samērā īsu kanāli mc^
varētu savtenot ar Kongo baseinu.
E2:era līmenis paceltos līde 400 la
virs Vidiasjūras līmeņa, un tas
šinātos līdz pat Hogaras apgjībalam
Centrālafrika būtu pieejama Itufei^
So Atlantropas projektu pilnlfi
itiālizē^ana prasītu val;āk slnUu
du.;bet tā svētība sāktu izrisust!^
jau vienas paaudzes laikā. Tiis bū^
v e i d S v ķ ā ar ražīgu darbu un dabai
P ā r v a r ē š a n u un nevis ar polītisklsa
konfliktiem un Ieroču varu at^lslnll
oaias Uelākās Eiropas problSntti^
kas teorētiski Iespējams gan vicnl^
apvienojoties visām Eiropas nficiļšav
M.O.
urt
ABiIlBRIKAS 00VJU GANU DARBA SACENSĪBAS SVĒTKI
iVmerikā pazīstams kāds sporta
paveids, kas sprieguma ziņā salīdzi­nām^
vienīgi ar vērSu cīņām, ko
gan par sportu nevar atzīt Tie ir
rodeo — kovboju jāianas turnīri,
bīstama im mežonīga rotaļa, ko iz­veidojuši
Amerikas gani — kovboji.
Montanā, Valomlngā, Arizonā,
veiklību un drosmi, jājot uz visne­valdāmākajiem
zirgiem vai mēģinot
noturēties mežonīgi trakojoša vērša
mugurā. KāpSana sedlos notiek šau­ra
un stiprā sprostā.. Pirms tā at­vēršanas
zirga vai vērša ķermeņa
pakaldajā stingri pievelk iepriekš
sagatavotu siksnu, ķas dzīvnieku ne-
Tēksasā im vēl dažos A S V štatos irv gaņti satracina, liekot t ^
liellopu farmas, nelielu valstiņu l i e - . kā ātrumā un izdarīt negantus lē-lumā.
Milzīgos topu barus uzrauga, cienus. Uzvarētājs Ir tas kovbojs,
apkopj un apsargā kovboji: Reizēm kas šādos apstākļos visilgāk spēj no-tlem
lielie ganāmpulki jāielenc, lai turēties zirga vai vērša mugurā,
lopus saskaitītu, apzīmogotu klāt ra- Sīvākās sacensībās pēc noteiku-dušos
jaunlopus, Izmeklēiu daļu lopu micm izstājas •vispirms visi tie da-pārdoSanal
un atdalītu tos no pārē- lībnieki, kas atrodas pie zemes pirmo
Jiem. Tādēļ no kovboja prasa daudz
tm dažādu spēju. Tam jābūt teica­mam
jātniekam, ātram^ veiklam un
drosmīgam, jāprot labi rīkoties ar
laso un revolveri, jāspēj izturēt salu,
tveici, lletTi, vientulību un primitī­vus
dzīves apstākļus. Tam jārēķi­nās
ar iespējamu kritienu no auļo­joša
zirga vai saniknota vērša uz­brukumiem.
Savas spējas kovboji īsti dabū pa­rādīt
lopu ielenkumā „roundup".
kam bieži vajadzīgas vairākas die­nas.
Nav viegli saķert tramīgos
viengadīgos teļus zīmogošanai. Tie
ir ātri kā sacīkšu zirgi. Auļojot tiem
pakal, kovbojs izmet laso cilpu, k u ­ras
otrs rals nostiprināts pie sed­liem.
Tikko cilpa pārmesta teļa kak­lam,
kovbojs aptur auļojošo zirgu,
kas pats zina, ka nu no visa spēka
jāatsi)eras, lai notvertais teļš krītot
nenorautu zemē arī zirgu. Kovbojs
pat^ jau i r ārā no sedliem, metas uz
paklupušo teļu un sasaista tam kā­jas,
tā kā teļš vairs nevar pretoties
apzīmogošanai,
• Reizi gadā kt)vboji no plašiem rie­tumu
apgabaliem sapulcējas, lai
biedru un publikas priekšā svētkos
rādītu savu ikdienas darba māku.
10 sekunžu laikā. Desmit sekundes
satracināta nesedlota vērša mugurā,
ir vesela mūžība,' Katrs dalībnieks
te riskē ar saviem kaūlierri un pat
ar sprandu. Notiek arī aulekšošanas
sacensl'bas ar nesēdiotiem zirgiem,
stafetes jājieni, trīs reizes mainot
sedlus, groteska skriešanās uz zir­giem,
kam pirmo reizi rnugurā sedli,
un dažādu jāšanas triku demonstrē­jumi.
Tāpat pie rodeo pieder mežo­nīgu
zirgu, vēršu un govju pieveik-šana,
auļojošu teļu notveršana un
sasaistīšana un dažādas sacensības
ar laso. Katram kovbojam jāspēj ar
laso gan no zemes, gan auļojoša zir­ga
muii^uras jebkurā tempā notvert
dzīvnieku aiz kakla, aiz priekškā­jām,
aiz pakaļkājām, aiz visām ēet-rām
kājām reizē. Tas, ko krietns
kovbojs spēj ar savu laso, dažreiz
liekas gluži neticami.
Rodeo svētkos atspoguļojas visa
kovboja aroda ikdiena ar savām grū­tībām,
riskantumu un briesmām. Visu
vasaras rodeo uzvarētāji ro visiem
AJSV štatiem, tāpat no Meksikas un
Kanādas, ik rudeni- vēl sastopas mil­zīgajā
Medisona Skvēra Gārdena
stadiona I^ujorkā. kur nedēļām ilgi
notiek meistarības izcīņa.
HAMBURGAS OSTAS
'"^STRĀDNIEKS Ernsts Sreits
pēc kara, klīdis pusotra gada
pa Vāciju un velti meklē­dams
savus piederīgos, kādā
Pfalces ciemā pie kāda dārza
vārtiņiem pamanīja spilgti sarkanu
piena kannu. „Tāds karmīna sarka­nums
redzēts tikai vienā vietā pa­saulē!"
viņš iekliedzās. „Tā i r mūsu
piena kanria!" Virs metās namā
un — laimīgi apkampa sievu un
bēmufl.
144.708.000 IEDZĪVOTĀJU bija
ASV uz 1. oktobri, ieskaitot bruņo­tos
spēkus. No pēdējiem 587.000 viru
bija ārzemēs, pārējie 748.00.0 ASV;
civilistu vien bija 143.373.000. Pē­dējos
7,5 gados Iedzīvotāju skaits
pieaudzis par 13 miljoniem jeb apm.
lOVo, kamēr 10 gados pirms tam pie­augums
bijis tikai 9 miljoni Jeb
7,2o/o. ^
OKULTISMA UPURIS Ir 27 gadus
vecais: austrālietis Viktorijā, kas, kā
viņš pats apgalvoja, esot izredzēts
sakariem ar viņpasauli. Kad kāda
slepena balss „izreazētajam" pavē­lēja
nostāties uz degoša sārta, viņš
tā apdega, ka viņam bija Jāamputē
abas kājas..
20 GADU VECAIS Dr. Andrē Ber-nars
Ammans kļuvis matemātikas
profesors Zenevas universitātē. ViņS
sācis studijas 2enevā 1945. g., tai
pašā gadā ieguvis bakalaura grādu,
nākošā gada matemātikas zinātņu l i -
cenciāta grādu un pagājušajā gadā
doktora grādu, Kop§ 18 g. s, līdzīgs
gadījums vairs neesot dzirdēts.
102.000 HAMBURGIESU vēl dzī­vojot
„ciIvēkaneGienīgos'* dzīvok­ļos,
ziņo Hamburgas statistikas ie­stādes.
Starp citu, 34.200 personu
mītot apdzīvojamās lapenēs, bet
13.300 — sabumbotu ēku i^agrabos.
Pārējie novietoti pagaidu ēkās un
barakās, šķūņos, staļļos, jumtu pa­žobelēs
un bojātās fabrikās.
12.000 ĢIMEŅU NOTINGHEMA
gaidīja rindā uz jauniem dzīvok­ļiem.
Bet tad dzīvokli ievajadzējās
arī slavenās „Celsijas" vienības fut­bolistam
Lotonam. Viņa sievai dzī­vokļu
pārvalde ļāva izvēlēties no 14
dažādiem brīviem dzīvokļiem, pro­tams,
ārpus rindaa . , . Pret to ie­sniedza
; V veselu virkni protestu.
Starp protestētājiem bija ari apga-balā
futbola klub'?. kura biedrs ir
Lx)tons, jo arī klubs pats Jau i
laiku gaida uz telpām. Kāds protes*
tētājs rakstīja: Mēs visi nevara»
būt starptautiskas klases fullbolisft
bet ari mēs tomēr esam cilvēki, kas
grib precēties un sākt savu privāt-
Krustvārdu mikla
LUnenIski: 1. Norvēģu refc;oTd^
lēkšanā ar slēpēm. 4. Auatruiitml»^
tituls. 8. Sodības vieta. 9. Elenente.
10. Koks. l i Gaildamieki 14. KWS.
18. Nāveklis. 17. Patiess. 19. FIOKH
va opera. 21. Vīrieša vārds. 24i. V l ^
pats. 28. Vīle. 29. Dzīvnlek&^f;
Stāstnieks. 33. Kolcs. 34. PllekHte!
25: Ahšlava Ēglīša darba varcnis.
m Pruiitr:
Džeka Londona daudz aprakiilito
me. 37. Neviltota.
Stateniski: t. Loga dala. 1
slas paveids. 3. Sist, pērt 4. VitU^
5. Svarīgi DP emigrācijā, 8. ^
zinās. 7. Bīstams cilvēks. 11.
ta Vācijā. 13. Elements. 15. Maia^
18. Dabas veidojums. 19. Dlcvnai^
20. Uzvedums. 22. Siaiguļu t^tUitas.
VIrie.^a vārds. 25. Pilsēta KrievUJ^.
27. Zinu aģentūra. 28. Ceitn(J8. 5^
Dabas veidojums, 31. Upe U'tvi]^-
IEPRIEKŠĒJAS KBUSTVAKDt
' MIKLAS ATRISINAJUfltS
Limeniski: 1. Kūla. 4. Ažiag?; f
Āboli. 9. Erss. 10. Ērmots, 11. MU^
12. Sten. 14, Āfrika. 17. Tb ( t e rM
19. Ei! 20. Valsis. 23, Karš- 26. KeJu*.
27. Režģīt 28. Tm. 29. N^včt
Stiķis. 31. Sens. S U «^
1. Kreps, 2. Lāsme. 3, Absinis *-
Aiena, 5. 2irafe. 6 Apogi. 7
13. Tea. 15. Rīkstes 16. Kur? ^
k i n l 20. Viras. 21 Lūžņi 22.
24, Asīte 25: Špats.
valūtas
Pārrunas par v
ppākumie
sievu Bcrlir
ar F'ļ'°«'^tLll;Seiz uzskatSms]
Janvir» ''«'«"^ .Jr,^is P»r VācUas ni
^ iņddošantt. ļJ-^J^ ftanču jol
"^^-nl^os^r m opoziclJS pret
3^¬ies 1946. g. sākuma no- vedīšot
^jg"^ 1 A .,,,1; !...-.i?ranri ias oaktam.
Sogal
asi r
pla£l
pret eventuālu v a t i j * » »i
kotnē". Abu valstu uz
paziņots ari Vašingtonai. /
Pinnfi sabiedroto kontTolpadomes
Bēde kopS Londonas konferences iz-
Sevienoties 1946. g. sākuma no-slēgtajam
Anglijas-Francijas paktam, deļ Pa<
S^dSms. ka Padomju Savienība lemumv
^nostāsies pret to, bet šāds pa- Frankf
• "nāts pakts „būtu spēcīgs lerods
eventuālu Vādjas agresiju na- _
l". Abu valstu uzaicinājums cija ve
dāmas
pierādot
Somija izdos 30
baltiešu
„Daily Mail" sniedza AP ziņu
no Helsinkiem, ka Somijas val­dība
nolēmusi izdot 15 igauņu
kufus pieprasījusi Padomju Sa­vienība,
apvainojot viņus par no­devējiem
\ Tāpat deportēšot 15
citu baltieS^, galvenokārt agrā­kos
kara gūstekņus. /
Par bij/karavīru
tiesībām izceļot
I E R O S I N Ā T S I M I G R A C U A 8 K O -
MISIJXS P I E L A I S T B A L T I E ŠU
P Ā R S T Ā V J U S