Bavarijas Latviesu vestnesis, September 9, 1948

              -•LATVUA.1948.g.,.
N 0 VEL E
u, tad pārlūko mēbeļu ar,=, •
tur neka nav. Beidzot .^^'^s.
as uz- krēsla un na^i.'^
ja augšu un nSef no^?"^ ^
vlepdi; tas ir ru^- ^"^«nes
as gabals, bez 7^ '^'^''^^
-liekas, gluži
ai galvā. "^ftemērota
•kaia to pamatīgi non^tr .
as krēslā u, liek'mir^g ^
pagriežos proīri no izsi^rt,-.
sarŗietas mazliet savTd?!.^''
atumSa, tikai tur, kur RHU
•eptā rokā, kvēl ii*"""'
l^m^ v i l c i e n i e S S i eĒ
ImotBriksnas iegādāto
viepli. Tumsā es dzird»
•:,.Spīd, vai ne?" ^ ^^a
^ • • es nomurinu. jjo
osfors! Kas cirts?" Brikšņa no-
. „Paliekiet pie durvīm- S
dzes, leslēdziet gaismu!"
teisni j,atlaban atgriežas Tv
, es dzirdu viņa gāzelīgos sote
lažu. drebelīgo šķindoņu u z^
s. Viņš paver durvis un paM
^^no gaiteņaIkrītošās gaisn^
.ļļiJCaste — tn.mšs?"
āciet vien^iekšā, laikam izdegu*
m. .Bnksna piebflst
navs ienāk dziļāk istabā un pa­raktā,
kur sēd' Brikšņa. Es
u saskiatīt Janava sejas iz-mdi,
varbūt tā arī nebija nfkas
ķs, bet viena glāze džinkstēda-
..oripo no paplātes . . Viiiš tū-saivaldās,
atHek paplāti uz galda
3alkar„Ak . . . feur'jīis to rā- •
. . . Vispār, kādi nepiemēroti
Briksnas kungs!"
grieziet gaismu!" Brikstia man
uc. Spuldze iedegas, un BriksDa
tieši pretī krustdēlam, piegrūz-
•es viņa, sejai, kā ostīdams,
i ir glļiži- piemēroti, vismaz tik-labi
kā jūsējie;: . . Piesēžietie»
astāstiet, kur šovakar bijāt."
as . , . kas; jums padomā! Kl
an uzdrīkstaties tā jautāt?"
a negribat — varu to likt pajau-āidara
;citāim >- varbūt izmeklē- •
tiesnesim, bet — mēs vēl va-apskatīt
;šo jautājumu prātīgi,
s' ir tiešām bēdīgs fakts, kā jūs
t, un daudz kas būs atkarīgs no
ā es uz šo faktu skatīšos."
avs mazliet atmikst.,,Nezinu,
ūs domājat, Briksnas, kungs, -
smu pārāk satraukts, kaut ?•
ūs jau zināt — esmu kluss u/.
bet arī raani nervi, ar; pedi-m,
pārdzīvojumiem iedragāti. Es
m neaptveru, ko Bet ja jūs
interesē, es nevarēju vairs pa-ļ
šo drūmo noskaņojumu mājās;
'tam, kad Makušā kungs saņēma
ķ pār savas mātes nāvi, visu die-braiukāju
viņam līdzi pa pil5ētu,
t>dams zārku un vainagus . . . Es
ikārši: aizmuku uz pāris ^^stun-i
no mājām un iegāju ..
Cur?"'-:
[•irokadero."
:ik ilgi jūs tur
liīdz četriem, apmēram
toi liekas^ jūs atnācāt agrāk, bet
ii^āni vienalga. €>abi. Kas pa to
u notika ar Makuša kungu ^
^iņš bija miris."
Jh ko jūs darījāt?"
livanīju ārstam "
Pam^ vecajam . . . " V i c^-
:il5us nevarēju nakts laika
it."- ••
uŗiemi jūs zvanījāt?" v
iriavs drusku stomās. „BeŗzKaj
ta
'as taču ir Pārdaugavā!" ^
:an mtraukumā citi:^^
ru saidet, dJvēksl - ļ^^^^^^
rs ieglraāsm airt a Dpeillvnigas ,_a^rkfa^m^ ^.jŗJ ušs,
tioja portretu, tas droSi
atsteidzies." •- tiču
>īu<Men - - biju apjuc^
,t iedomāties?" ;,.^
aru gan . . • Bet P^^^-;^, laiks
, uzturēšanās un ^ ^ ' ^ uz-n^
rokadero nesaskan .^^ J |āse-
, ka5 tādā gadījuma bu*^J"
ezinu - J«s pārāk ^a^^^
,s te;nESi nejasuka tītjioešsa:,m v^ai.l^;m2^a;n^^a ^j3
.uties prātā, ka pa
noticis ar tēvoci..._vai
esmu viņu noindējis.
i izslējās. , .
(Turpin^Murns sekos)
Chrōn
ļomponists Jēkabs ^Jļ^ ^•
^ J.- Adamsons un ^ ' ^ ^ ^^
saņēmusi f'"..„,so.t
lufct uz irāņu. I^g j, P.
bļlsē"āš, ojta r" sMtr^āaidmoānetns oemmnsū. z'ik^asJA '^^'^ ^^ ^'Z^
LATVLA
LatviaD Newspaper
o hīished oDder EUCOM Civil
A H a r t DivisioD AuthorisatioD
^"!;^r UNDP 196. Publisher
EdUof. Kārli? Rabacs.
y dm . P l . 1- Circulation: 4000.
Oomtnikus-ZimmerniaTm.Str. 2 lATVIAN KEWSPAPEIl
Ceturtdien. iy4K .g. 9. sept^
IntSk tris reiies nedēļā.
Iidcvēts; B.^LK ozdev-nma
Ut>ieJu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildijsais re­daktors:
K. RabTies rieta. A.
Liepa, reilaktori: L . Barela
M. Culili*. H. Mindenberjjš,
A. Smits. Adrese: Gānzburs-
Do.;. ffcd.: Dominikus-Zimmer-tDannstr.
2 (tālr. 50). aps-:
Markfpl, 25 (t. 84), spiest:
Bgm.-Landmann,-Pl, 1 (L 92)
Rietums^kiofu policistus saslēdz dzelios
un aizved '
Angļu prese runā par gangsteru me
odeiņ un saKa, Ka vairs nav no^ī
mes sarunas ar krieviem turpināt
C«tru Vācijas okupāčdjas joslu augstākie virspavēlnieki ar veselu
padomdev^u un lietpratēju' stabu joprojām nopūlas apspriedēs pa-oākt
vieneianos Berlīnes jautājumā. Otrdienas vakarā viņi sanāca jau
septītajā rVedē kopš atjaunoto sarunu sākuma, par kuru gaitu un pare­t
o iznākumu vēl arvien dzirdami tikai minējumi. Bet kamēr tris ģe­nerāli
viens padomju maršals_p roblēmas iztirzā kabinetā pie zbjā
galda, aktivi sākuši darboties speķi, kas mēģina notikumu ,faktlsko iz'-
iķiršanu pārnest uz ielas. Ģenerāļu un ministru lēmumiem piilas aiz-i
gteigties priekšā pūlis, kas jau trīs reizes ar iebrukumiem izjaucis Berlī­nes
maģistrāta sēdes.
AP trešdien ziņoja, ka rietumvalstis plānojot kopīgu protestu pret
atkārtotajam kornūnistu demonstrācijām Berlin^^ Kā otrdien Londonā
paskaidrojis kāds diplomāts/ protestu iesniegšot vai nu krievu militār-
«ubernātoram maršalam Sokolovskim, vai ari tieši padomju valdībai
Ilaskavā. Londonā valda pārliecība, ka krievi mēģinās savā sektorā sa-jtaditipašu
maģistrātu pēc tam, kad liltumigā pārvalde spiestā mainīt
•••.OT-miteldi,:;;'-:^ : ^ .
Pūļa uzbrukurnus^^^^ m komunisti mēģina attēlot^^^^^i^^ y,tau-t^^^
bet kad maģistrāts pirmdienas vakarā otru reizi ;-sanāča
angļu sektorā, lai: nolemtu 14. novembrī sarīkot Berlīnē pašvaldības vē­lēšanas,
SED frakcija tur nepiedalī jās, jo komunisti un vinu priekš-
; niecība nav ļ ieinteresēta dzirdēt t;o^^H
• kratiskās vēlēšanās, SJ;āvakli. Berlīnē pēc^ pēdējiem komunistu' eks-
; ceslem oficiālās aprindas vērtē ļoti nopietni, un
angļu presē atskan balsis, vai šādos apstākļos vairs kāda nozīme tur-
•pinālsarunaspie:apspriežu:galdav^ • v r-'-.:^'--
Desmit dienu laikā komunisti izjau­ca
jau trešo maģistrāta sēdi/ pirm-:
dien; ar vaiii iebrūkot; pilsētas valdes
namā krievu sektorā. Komunistiskā
prese runā par. ,,niierigām un-' dis-clplinetārn
delegācijām", kas ieradu­šas
izteikt pilsētas tēviem savas p:;a-
:siba3,vbet šī y,miera"lun ,^
nas" ; spilgtie / liecinieki ir pilsētas
nama izdauzītie logi, sadragātie
dielzs režģi pie ieejas, uzlauztās ozo­la,
durvis, piekautie vācu lin ameri­kāņu
žurnālisti un pilsētas Un rie-tMu
sektoru.poļicijaS;Ierēdņi.
Raksturīgā loma piirndienaš hoti-kiimos
bijusi krievu, sektora vācu
ai. kas vērsās nevis. pret; ie--
iiem, bet tos aizsargāja,; lai
gan pilsētas vecākajam Frīdensbur-gam
pirrns tam bija ^ dots solījums,:
ka policija rūpēsies par maģistrāta
aizsardzību. Krievu ^sektora policisti
smiedamies; noskatījās, kāv iebrucēji-demolēja
namu,; uzbruka ierēdņiem
un toiālistiem, samīdīja reportieru
foto aparātus un padzina radio: re­portieri
no irukrofoņ^^^
kaņu ziņu aģentūras pārstāvi tā pie­ļāva;
kā viņu aiznesa, asinīm noplū-
M\ķ Pūlis- pievāca;'ari - kādu pie
sakani virsniekā 'biroja ;piekautu
^merikārm kareivi i^^^ izdeva • tika i
v^āķ,: pēc virsnieka 'pieprasījuma.
Vairākus 'žurnālistus, krievu- sektorā
Pjļ^ciia apcietināja,; tāpat; daudzus
' "" us.
vecākais 'Frījdensburgs
,Pļnns maģistrāta pirmdienas sēdes
olja izsaucis uz pilsētas valdes na-
»nu,krievu; sektorā 30 rietumsektoru
^cistus ;iTama. apsardzībai. ' Pūļa
«Jrukuma laikā daļa no tiem mek-;
^ja patvērumu; amerikāņu sakāru
:ļļrsnieka.birojā, aizbāris
: ļ^v ; Namā esošiem, amerikāņu,
ļ w un franču militārās valdības
lajiem un; virsniekiem krievu
;ļaoa virsni<^s^^^^^^^
izkontrolēt rietumsektoru poli-,
aokumēntus. vai viņu vidū. ne-
^noziedznieki, Pēc;6 vakarā pie
kur ļ policisti: atrādās, iera-
• ^P: 60 padomja joslas krimināl-
. bet ap ; 500 citu poHcistu
ļļ^nca namu un nosprostoja visas
. Nama aplenkums turpinājās arī
otrdien, kad eka vēl uzturējās 26
rietumsektoru:; policisti, amerikāņu,
angļu ūn franču sakaru virsnieki 'un
seši . arnerikāņu ;korespondeņti, |kas
nevarēja izkļūt no nama bez; aficie^
tināsanas.: Par spīti virsnieku: pro­testiem,
krievu kareivji: namu pār-mek
1 ēja, ]ai ātrastu tur palikušos po^
licištus.;;: Otrdienas/vakarā vēlu^i^
ma izejas noslēdza galīgi, pārtrau­cot
jebkādu kustību. -Frariču saka­ru
virsnieks; protestējot paziņoja, ka
viņš ^ņāv: nekāds; gūsteknis un brīvi
var'atstāt ;namu, bet krievu sardzes
virsnieks atbildēja: ; .^Tilcai; pāŗ ma­nu
un manu kareivju .līķiem'' Pēc
telefoniskas sazināšanās; ar 'franču
komandantu ģenerāli •Ganevālu,..;sa­karu
.virsnieks tomēr palika nĶņā.
tikai ;trešdienas rītā pl. 5 namu; bei­dzot
atstāj a; rietumu; sabi e dr 6t o; per -
sonāls, kopā 11 personu,; dodoties
franču- sektora virzienā, bet 19 po­licistus
aizveda krievu kareivji. Tas
notika pēc Ganevāla un Kotikova
vienošanās;
Maģistrāta^^^/ē^^^^ ielenkuma l^ikā
už^ turieni devās amerikāņu; koman­danta
vietnieks Bedkoks, bet viņu
ceļā •: apcietināja: krievu; militārā poŗ
licija un /aizveda už komendantūru.
Pēc laika Bedkoku atbrīvoja, .
Maģistrāta ;sēžu^ pārcelšanu uz
angļu sektoru SED .vadītājs Libke
apzīmēja: par nelikumīgu. /Viņa par­tijā
^ piedalīšoties; tikai sēdēs, kas
notiek pilsētas, valdes namā krievu
;/ (Mgas 3; ipp.)
at'o X r'"^^^ P^^^'^^'l^ bija armieru
dokumentu kontroli :iin: apņē-
/netumpdieistus aizgādāt pro-
^vas; mašīnās:. Krievi tomēr
V;|^^^ia,;;lai visas personas-sabi^
.x^};^o for^nās namii: atstāj ,un pbli-
/^^l'^rtol: noprata : Pusdeviņos^
.'ģ^ ;^aiTiu okupēja -masiripisto-bruņoti
krievu; militārie. :poli-
• =V,V^^^^^^^^ca'mašīna, no kuras
roku: dzelžus. - • Amerikāņu
iut^ izvešanai: atsūtītos ; divus
'rafa ^ievi apķīlāja,: bet Mark-
. 2^^^^'^^cisti, ^ rīkojumā,
"^^J^ ^^^s un. apcietināja: poli-
.-v^uvsaslēdza tiem rc^as
' ^ ^ ^ u sabiedroto virsniekus, .^HJ^^^S savus birojus atstāt,
j^V^ apsūdzēja noziedznieku slēp-
Rezerves darba
centri
mm i t » 3L
Austrālijas valdība ^pagājušajā
nedēļā : apstiprinājusi .
6000 DP darba rezerves radišaiiaiļ
kam jāsekmē valdības : centieni
rūpniecības produkcijas; palielibā^
šanaL No šīs rezerves darba spē­ku
sadalīs tālāk rupmeeībāi, un
.•rezervi; kārtēji papildinās • ar jau-,
niem imigrairtiem; no/Eiropas; .
:V Ieradušos strādhiekus novietos
hosteļos im ;pārbūvētās .armijas
:iriitnēs::/ galvenajos::/ Austrālijas
rūpniecības - ;ceniTos.^^:.;.B^^
1:948.—1949.; gādā 10.000 DPizvie,-
tos.darbos tajos -uzņēmumos,;• kur
apmešanās/..; .iespējas :; nodrošinās
paši uzņēmumi,' paskaidro
.nistru prezidents Ciflijs. ;;./ :
• Saskaņā ar AustrāHjas/valdīs
un .IRO vienošanos, Austrālija sa­gādās
' izvietošanas iespēj.as un
darbu 200.000 DP. pie kam,; ka
paskaidrons." imigrācijas ministrs
Kalvels ik .gadus užņenos 20.000
Eiropas DP. ^f^ '
Ārkārtēja valsts
aizsardzības pado
mes sēde ASV
Baltajā namā Vašingtonā; pēc
•prezidenta. Trumena speciāla ai­cinājuma',;
otrdien notika valsts
aizsardzības padomes ārkārtēja
sēde. Bez paža prezidenta tajā
piedalījās ārlietu ministrs Mar-šals,_
aizsardzības ministrs Fo-restāls.
armijas ministrs Rojals,
aviācijas ministrs Saimingtons
un flotes ministrs Salivans. Lai
gan pēc padomes sēdes, kas ilga
45 minūtes, nekāds oficiāls pa-ļSkaidrojums'
nav publicēts-, Va­šingtonas
politiskās aprindas do­mā,
ka apspriesti pēdējie notiku­mi
Berlīnē.
Kanādas ārlietu ministt^s San-lorents
Toronto teiktajā runā ofi­ciāli
uzaicinājis' steidzami dibināt
Ziemeļatlantijas ūniju, kurā ie­tilptu
Savienotās Valstis, Lielbri­tānija,
Kanāda un Briseles pakta
valstis— Francija, Holande, Beļ­ģija
un Luksemburga.
BBC
Sensacionāls angļu ziņojums par krievu
nodomiem Austrumvacijā
An^ļu ziņu aģentūra ..Reuter" publicējusi sensadomīlu inforināciju,
ka Padomju Savienība pilnīgi mainījusi savu politiku Paliju. Vujr-šavā
jan Ilgāku laiku klīda baumas, ka. Maskava PSRS vēlas iekļaut
arī tos Austrum Vācijas apgabalus, kas pievienot! Polijai pēc otrā pasau­les
kara. Tas nozīme, ka Austrumprūsija un varbūt ari bijušais „Po(u
kuridors" kļiis vai nn Padomju Savienības satāvdaļa, vai ari ietilps Auis-trumvācijas
komiimstiskajā valstī, ku Kremlis ^rib dibināt ka ai^^ard/ii-bas
valni pret rietumu imperiālismu.
Netieši šo Liilormaciju apstiprina
arī poļu valdības protesta nota. ko
otrdien Polijas vēstniecība publi­cējusi
Londonā. Varšava tajā vēr-prēt
bēgļu likinnu, ko jūnijā pie­ņēma
Ziemeļreiiias-Vestfāles land­tāgs.
Likuma tekstam pievienotajā
paskaidrojumā landtāgs atzist. ka
bēgļu problēmu. varētu radikāli at­risināt
vienīgi tad, ja tiem būtu ie­spējams
atgriezties vācu austrumu
apgabalos. Pret kādu agrāku poļu
protestu britu okupācijas pāi'\'alde
paskaidrojusi; ka Ziemeļreinas-Vest-fāles
pieņemtais bēgļu likums ..n a v
u2 s k a t ā m s par p r o.v o k a c i -
i u'/ Nule publicētajā notā Polija
apvaino Lielbritāniju, ka: tā atbalsta
TĪTO ZAUDĒJIS SAVU STIPRĀKO
GOMULKA PUBLISKI NOŽĒLO GRĒKUS UN ATZIST PARTUAS
NEMALDĪBU
Poļu komūmstu partijas ģenerālsekretāra Vladislava Gt>mulkas at­celšana
radījusi lielu ievērību visā pasaulē. Vairāki britu laikraksti at­zīmē,
ka Tīto viņa persona zaudējis vienu no spēcīgākajiem draugiem,
kas iedrošinājās nostāties pret kominformu. Izšķirība abu komii-nistu
starpā Jr vienīgi tā; ka Tito cīņu pret IVIaskavu vēl turpina,
kamēr Gomulka, kā tas Padomju Savienībā parasts, jau dienu vēlāk
publiski nožēloja sarvus grēkus. Pretēji ieprlekSejo dienu ziņām, Gomul­ka
toraēr paliek ministru prezidenta biedra an jannatgū to apgabalu mi­nistra
amatā.
„vācu revizionistu bistarap darbību".
Londona jau ag4"āk esot • deklarx.-;uBi.
ķa tā neatzīst par tiesi,uu PuJijLts:-'^;
pārvaldi Vācijas austrumu ap^jubu-
1os. §is jautājunis kārtojams, nitir
ficejot miera līgumu ar Vāciju
Labi infc)i*^nētas politiskās a])ri,ii-das
Londunā sakās zinām, ka P(^li-jas
bažiis' par Austrum vāci ja.-> apili'i-balu
atņemšanu nav be/ parnaiu.
Konflikti satelitvaistu komumštu
partijās Kremlim likuši i/^^kirlļ,cs
par pilnīgi jaunu kur.su Ma^'kaļVa
tāpēc pi rmām kartā in ;nolemusi u])|U-rēt
ŗx>|u intereses. Ari Gojiuilkas ļt-celšana
no komunistu partijas iļe-nerāisekretāra
anuita nenu/.unO \Ms
tik daudz kaut kādas ncb^askanas ļur
kominlorinu, bet s^an to, ka vinjljia-pratis
M;i.skava.s jaunos plānus un
ksatēgoilski' nostājies pn^ļ Kronļla
nodonui radīt s{><K'if,u. cciUrali/utu
Vāciju. Keutcra scnsārionārcKJņlor-māciju
Londonā novertč pai- vlsriu-zimīgāko
kopš .kara bcii^ani. Ari
BBC trešdienas rītā apstiprināja, ka
Gomulka atcelts nevis par Tito at­balstīšanu
un nosta.^anos pret kollek-tīvizāciju,
bet gan par Ma.-kavas
plānu apkarošanu Vāciia \
BBC. F^euter
Otrdien Varšavā notika partijas
apgabalu un nodaļu vadītāju ma­su
sanāksme,:, kurai valsts prezidents
Boļeslavs. Bieruts paziņoja Ģomul-kas
atcelšanu un pieteica nesaudzī­gu
tīrīšanu. No partijas izslēgs: vi­sus
tos, pai* kuru lojalitāti ir šau-,
bas un kas ; pretojas kooperatīvās
sistēmas (lasi koldiozu!) ierikf^šanai
Sādžās. Sapulce šos valsts preziden­ta
ierosinājums pieņēma „vienbalsī-gi".
Tai pašā sanāksmē grēkus no­žēloja
arī Gumulka. ^Es atsakos no
saviem līdzšinējiem tizskatiem,** de­klarēja
viņš, .Jo. tie nesaskan: ar.
partijas politiku. Pi^et mani vērstie
centrāll^omitejas apvainojumi ir pa-tiesiv
jo es biju no\drzijies no mark­sisma
ceļa."
,BBC diplomātiskais redaktors, ko­mentēdams
pēdējos notikumus Poli-^
jā, izteicās, ka Gomulka bijis tikai
Maskavas; ieliktenis, kas kopā ar pa­domju
armiju ieradās Varšavā. Tito,
turpretim,, tids iiz' augšu pats sa­viem
spēkiem Bez tam Dienvidslā­vijas
ģeorgafisko stāvokli nevar sa­līdzināt
ar Poliju, kas atrodas ; par
daudz tuvu Padomju Savienībai :un
kur ir tik daudz krievu karaspēka.
Gitos apstākļos varbūt arī .Gomulka
būtu sekojis sava drauga priekšr
zīmei un mēģinājis pret Maskavu cī­nīties.
Bet vienā ziņā varbūt viņa
drosme vērtējama vēl augstāk, jo,
ari zinādams savu atkarību no
Kremļa, viņ5 tomēr uzdrošināji^
pacelt balsL
Londonas politiskajās aprindās do­mā,
ka Gomulkas krišana nozīmē
jaunu robu kominiormā. Vienā ziņā
tas varbūt ir vēl bīstamāks nekā
Dienvidslāvijā. Maskavai jāatzīst,
cik vāja tomēr izrādījusies ^tautas
demokrātiju" konsolidēšana un. ,dk
lipīgas ir nadonāiisma sērgaS;
, Kādi tad īstenība bija .Gomulkas
grēki? Vispirms viņš nevēlējās at­zīt
Maskavas vadītāju lomu aīistru-mu
blokā. Bet tas nozīmē, ka Go­mulka
nostājas pret Kremļa : visva­renību.
Otrkārt, viņš' pretojās kol-chozu
• ierīkošanai un treškārt:, ne­pievienojās
: kominformam,' kas no­lādēja
Tito. Maskavas uztverē tie
ir smagi grēki.
.,Ne\vs Gironicle" šai saķariba
raksta, ka Maska\*a vēla'=', lai tās
satelīti dara vienīgi to. kas pavē­lēts.
Gomulka vispirms bijis polis
un tikai tad komunists. Bet Ivas ir
nacionāls ^Jn aizliegts satelītiem, tas
atļauts tikai Padomju Savienībā
^TLmes" domā, ka Maskava iiek sa­viem
padotajiem nojaukt .visus til­tus
ar' rietumiem. Jo to. ko šodien
dara. Tito un Gomulka, rit Var at­ļauties
Koļarovs Bulgārijā vai kāds
ungārs Budapeštā. .,New York He­rald
Tribune*' 'komentārā par noti­kumiem
Varšavā, kuram likts zīmīgs
virsraksts .,,Titoisms Polijā'', ironizē,
ka Dienvidslāvijas ,.slimība'* izrā­dījusies
visai lipīga. Ka krize poļu
komunistu partijā ir daudz nopiet­nāka
nekā sākumā Ūkās, pierāda
paša valsts prezidenta^ Biemta pū­les
plaisas atkal salāpit. „New York
CBeigas 3. Ipp.)
Nekomūnistiskas i
.• • • -- • . • •: . . . • - . • • . - , .1. z - •
'. • . : ••• • -•: • • - . '-- - •.- . •• . • ' ' •'. ; 'i ;
arodbiedrības atbalsta
ERP ''\
ASV .sevišķajam " pilnvarotajam
ERP lietās, Herimcnam. piecas neko­mūnistiskas
Eiropas, /arodbiedi ibu
apvienības piesūtījušas rakstu, kuja
apsolīta visa icspOjainā palifizība.
lai realizētu Mar.salu plnuu. Hak:iu
parakstījusi franC'u. ita]U---brii!u,
zviedru un holandiešu arodbicdi ;b'u
apvienība, Pats Herimens, pčc B(l>ļ-ģijas
ministru prezidenta S])āka ai­cinājuma,
otrdien ieradās Brisclč
lai apspriestus par ASV palīdzības
sad'alīšanu. No Briseles vii;š d(.'vles
tālāk uz Londonu. BBC
DRAUDĪGS STĀVOKLIS FRANCIJĀ
Sumana valdības mūžs — tikai 64 stundas
Pēc nepilnu trīs dienu pastāvoša-^
nas otrdienas vakarā Francijā atkal
atkāpusies Sumāna valdība, kuras
sastādīšanai vajadzēja vairāk par:
nedēļu. Valdība atkāpās pēc tam,,,
kad nacionālā sapulce, nobalsojot
par kādu tīri tedīnisku jautājumu,
izteica kabinetam neuzticību ar 295
pret 289 balsīm. Valdībai pietrūka
tikai sešas balsis. Pret valdību bal­soja
komunisti, degollisti un ari da­ļa
radikālsociālistu-. bet to atbalstīr
ja katoļu tautas partija un sociālisti-.
Nacionālās sapulces pr^dents Erio
pēc nobalsošanas paziņoja, ka at­kāpšoties
no radikālsociālistu parti-
.as priekšsēža amata, jo viņa frak­cija
parlamentā pametusi koalīcijas
valdību, kurā piedalās arī pšti. •
Jau pirms valdības krišanas Su-māns
izteicās, ka jauna • kabineta
krize būtu ne vien iekšpolītiska
problēma, bet •nepaliktu bez sekām
ari Francijas ārpolitikā, BBC Parī­zes
korespondents trešdien izteicās,
ka stāvoklis Francijā tagad esot ne-:
drošāks kā jebkad', jo notikumi fran­ču
tautu ievirzot tādā stāvoklī, kur
tai rodas tendence nosvērties vai nu
pa kreisi uz komunistu pusi, vai arī
pa labi, pievienojoties degolHstlem.
Stāvokli vēl grūtāku padara komū-:
nistu organizēto streiku tālāka iz­plešanās.
Jaunās valdības sastādīšana, ko,
varbūt, uzdos kādam radikālsociā-listam
sagādās lielus grūt^umus.
Sāds stāvoklis labvēlīgs komunis­tiem
un, arī degoJJLstiem. Kreisie
laikraksti norāda, ka valdība bez
komunistiem neiespējama, bet .la­bie
prasa,pēc de Golla atgri^anās
pie varas. Piektdien de Golls sāk
savu plānoto lielo- propagandas
braucienu pa Francijas provincēm,
kurā grib propagandēt tautā prasī­bu
par parlamenta atlaišanu.
Kreiso ai'odbiedrību apvi<;^1iba liz-.
aicinājusi Parīzes un apkāi/tncs pub­lisko
iestāžu . stradiiiekus \pārU"aukt
darbus uz 24 .stundām; AicHņājuins
skar ielu' aptīritājus, slimnīcu p(ļr-"
.soiiālu., ūdens iestāžu un apbeduja-nas
biroju darbiniekus. ;
Šķiet, 'ka nemiciiJ un streiku (ļ)r
ganizē^sanas rīkojums saņoīnlj^ E^O
kādas aug.stākas instances. Par to
liecina ari itāļu komunistu vadoiņ.'i
Toļati bijušajiem partizānio'm
setaijs ve.stījums. ku^ā apgalvota, ka
pašreizējā Itālijas valdiba nccs^jt ^-
da, pār ko vipi cīnījušies. Bft ne­vi
enas^ valdības mOž.s n^^-sot bezļ',a-līgs,
tāpēc cīņa jāturpinol, • i
Strādnieku masām rielnramzeities
esot jāsagatavojcis smagām^ cii)dm,
teikts oficiālā kominfonxui( 6r<^cina:;
levadralcstā. ko publicēja Md,.skaya.s;
raidītājs. Nodevēji un zinriini ele­menti,
kas vēl uzdrošinoties .sauk-,
ties par marksistiem, darīšotv^ vLsu:
iespējamo, lai vājinātu demokrātiju;
un pai-iļautu strādnieku:-^ savai li^;-;
lēkmei. Tādēļ esot nepieciciam.'-i p<,'-
niitīgs" komunistisko parti.}U naskaj-drosanas
un propagandas darl^. '
Parīzes sociālistu laikraki^t.^ ,,L^.'.
Franctrieur" zii;io, ka 1. scTJtembr
Londonā vajadzēja notiļct sl^jr)-:;/
piecu RietumeiroDct? pakta vaĻr .
apspriedei, ko izj<jukusi vy]d;;b'^ .
krize Francijā. Darba kārtfoā u. .
paredzēts jautājums par pakta vc;iy/,
ģenerālštāba priekšnieka nomjn';-
šanu, BlakiJs' britu feldmianš^jķ^'ŗ;-
Montgomerijam franči minēju:'i ;iT,-
savu kandidātu ģenerāli ^^iēn-j. k'j-mēr
Beneluksa valstis ie.si.ā-o:-; pa;
kādu amerikāņu militār;.^ v;. ?J:''):.ri~\
eiropas pakta pijnvaro^--GI^dv.JKS ļ
DželDS nesen izbrauc^ J'Z A SV un \
Kanādu, la: jr^vadin sarunas p ^ r l
abu valstu ^-estāianoi Rictu/ne:ropj:-;^
militārajā ^y vienībā. V^BIiC, IvI, i\Z ,
i'.f.