Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1948

              •'i/mm
ļctoat vairāk laika sev
domSt vm papriecāties X
Men ?ejņnleka darbu Z -
tej »eibatw autu dienu «
}l m v . M c a par sarvS
tofties. Kur ņenjsl laiktta
«wju, teli. cūka» S \ J ' i
to, pUSm un zosto «PS f Žur tad vaa I
b vl»us paēdināti MakteS
Sk Mam rlkBm, k a ^ «
m inalnHi; kajm gan *
utt matoft? , S
!ļ9m vajbūt Iŗ neļpajna^ i
tadl,kamnnlegstr8i2
, », pBrHiena - bliMasZ;
rn visis {adas Ma& m £
ja, b€ft, i r ta5u aettfflvS ;
ld2am nepatikanio temata
«MsMAmlņa. Viļņa ieta 5
, tt^imuite atstatai »t.
biMfl pBdigta otra &
likusi zilu I d ^ u ar deh
k nŗBm pledutkn&n; «I
mM msmm. ksm vtt
4 eamSrlii gluĀ. Mttt^
' B d l fienotelktā vetdB, iMt
ļkl prliMcmi ^ benitt
īSIdiiliiisir l#Bk8':'dveii'i
httri{ba^ tM» labdaiftii !^
pllglliailda:,:: pr«>tai^ mB
^v^si bQtu ka» pSrt tt».!
piiomfim l)e^^^ Uetip
pBmttiatl govju. atneSahSia
riaa« tBdaa Uttas, kuras ]§•
, ySrdā, lai saprastu. Aiuil«:
runlgfflca. Viņu labprāt uz»
tik agd — pusdienā?" ^i^^^^^^
ils pie ilkss Siti,-tadp^^^^^^
sirtrls l a l v l ; <bln?4vnlw
Kejflr pde i f e vai fiVļļfi
L «tik; jpalam tldlt
neA&W> 'tSvc^^ nofl^a.
i^nte attāurSm brauc.**
ijjuma sekos)
ii
mam. liļ eeja. Ja i n#
ļtatoduaitesl caur 5t48f »*
raibiem «lediem, Ja l^^f
piamledz aci» jāņuguņu
W Janvāris ra«tuŗ6j«8»
liega kupenām, lauska roj*
I vākiem taiva Sojtt » ļ
ļaMtapec viMvarbOtM»
avtoilr P i r * a l«
«JO a<»lmē bitt pirn»8ļ»j»ļ
«jvJtea, fltāvadaral. riM»
--«dt&tlem nometnes, t P ;
UUsahal taiak no Vi-kvarlm
nav baiu, to «»»
, tam Priekjā. Janvāri»»;
certtou meneslfl. ^
K«polSrmada jbāO Sjaun vlaābrio^t on,a ^e^n^w^
itIgak8daibS,m§renl^,
^3,.termometra s
^iJaU Janvāra aukstun*
I Mi taūstt «Hījumi?
«Bkiebtrnlvairaneko»,
n^ar, Jb vecāki t ^ i ^ n g j ,
jalus. I t o a j i em janvattt^
i» kamaniņu . u n ^ s n ; ^ ^
Sttdas un slēpes, If*
^ga-laukos d z i m t e^
-trauc tadu B g u d r o l^
« i r retums, to v
« b S
fiiara protestība. ^e-awJanv5?
Isola^^«"„j
••^u varoņi«n.Ans.t^ ^
lnduUem,^Koberttet» :
aa n a(žsl tlenmes. agaTildfī»sv, 'j'a^8nrvi» ^ ^-
i nete nākamais
^ p r i e k S u jm cauri J»«^*,
M e t a M * * * ""
tATSUh, \m. ic. 9. Janvlrl
SOBINAMA STAVOKIiS DMilOAS iIB(^AS
pd atkal ]Si!pārlaii viena gHHa lal^em. b®l firidiileklem ne-aii@
ma, Mlertnālļums ir gaidāmā dzird sevlSķu žilc^os, i s ^ ot
"HMda plāna ptiiklldzlba un cerība, angļiem p a r a ^ rOkSanu.
augstām atnām, tm stāi^M v3:
pasliktinās llopbaribas trtikums. Lie­lāki
import<^ti malkas daudssimii
labojuld kuiināma pn^Iēimi« I ^ u -
gusi ar! cg}u produkdja, kaut tās
visas aiziet rūpniecībai. Budapeštā
togad kurina ^olas m sabiedriskās
Scas, bet pagājušajā gadi tās ^O&a
nekurinātas. '^^^^ *'*!bas patēriņi
gan ^robdl(^ u jau
jautrajai Bu(&^p^taļ les^ļ^ ^ l ^ ih
cijas stunda'",
h^mMtMB 4TJAUN0S^A m SADAlBlBA - DIVI (MLTINII
A B ^ ^ ^da!vo^)imni^la gados gādā
VINE, Vienīgās papildu (tev^ple-^ļ torā biļis jijiHedrivo art d a ^ armiju, k a -
. augušiem bija 1(K) gramu cQkgi}^|<Sai^
ka aUkstocks nebūs tik liels kā pa- ROMA. Ar! Itālijā kafeivotēju un ^ 0 gramu marmelādes uz Zlem- ne ^imniedskas kriases kāpinā^lmu, viru. Bet So viru tag^ējid Vācijai
gijuiā si^iā. Ja šo divni apsftāk]u morāle paalUcUnāJuM^, gan nmāk svētkim ^kkmeņo^ deva ir l ^ devu samajBinIšana, eenu paaugsU- ir, Vācu bērni tagad usaug tikpat
nebOtu, EirofJai būtu jāi-ēķlnfts ar saimniecisko aj^^ļu dl4t Jo Jaunuai- kg uz ģimeni, kas p i e t i * vļai^ nājumi, n o d * i u paaugstlnā&ina, im- dOilgi un stipri kā p i r ^
V8l Makiem grCtutniem nekā pagā- bOvē gūU Jtitami aaafii^umi, bet istabas ai^uināSanai v i ^ u m%K^. porta ierobeloSana, Bijis jāomās ar varam satīt viņiem skolas>āmatas„
JuSaja ziemā, kas Eiropai bija sma- v a i r ^ Idsāpolltiskās m starp^au- Malka krā^u aj^oīrel nav d^QJa- darba s p ^ un dolāru trakumu un skolotājus un teikt viņiem, ka H l t - ;
gSkā kopS kādiem simts gadiem, tlskās situācijas dēl, kas pasliktina* ma. Petroleja iegOstama ^ l mel- jādzird no saviem valstsvīriem daudE lers bija slikts c i l v ^ bet vai kWto
,jī^ily Mafl" savākusi savu kores- ļusief. Maizes tm aizdara devas uz- najā tirgū; Austrijas lielos naftas dieptlaku un brīdinātāju vārduJ iedomājas, ka viņi tam tic?** t©lci
paadentu zlņoJurKius par pašreizējo turamas tikai ar grūtumiem, bet avotus Izmanto krievi, AizUegts dzl- PWēlās nedējās atkal daži ai^^^ „Vai kāds iedomājas, ka Vā*
Ittvokli asitoņās Eiropas valstis, ie- ItaMjai šogad bija olīvu rekordraža vc^u apaikJlāanal lietot eldctrl^ās lItiW teikumi eava! nācijai dahia br!- U i ja nelūkotos atpakaļ uz i l gadu
ejot Jaunajā gadā, un arī laba pārējo mi^Ju m dārze- slldāmierices. Gāzes patēriņš iero- dinājumus. simteņa trMesmitajiem gadl«n kā
Vispārējā aina ir tāda, ka Vācijā ņu raža. Ar tiem papildinot nelielos bežots, tā ka austri^em pat vtrtu- AisgljuSais britu vēstnieku Fran- uz spožākajām dienām Vācijas ^
iedzīvotāju morāle Ir zemāka neka siera, gaļas, miSjputRu, d u un cuku- vca būs aukstas, dj^ Defe Kupers atgādināja, ka Vā- ture? £s domāju, ka vainum vi»
jebkad. Anglijā pārtikas stāvoklis ra vairumi;^, pārtikas stāvci^lis klu- Papildus pārtikas devas m^ētku dja vH joprojām slēpj seVt bries- ciešu uzskata Hitleru | ^ eavas se»
1^ grūts. F ^ c i J B visu dzīvi ie- vis labāks. Ik ģimene saņem 2 ton- laikam bija solītas vleailgi bēmim: mas un ka LamanSa kanāllii vairs mes lieto varoni, Viņi n a n o i ^ Hit-tekmē
kāpjošās cenas. Itālijā stā- nas rūpniecībai nepiemērota koksa medus, kakao un āboli nelieto v^- nav Uzskatāms par pietiekamu dro- leru, neatzīst viņu par slepkavu,
voMli druskti uzlabojies, bet vēl kurināšanai, kamēr ieprieSdējā ^ ā rumos, VInē vēl ir tūkstoSl«n^ iplddnitāju, k ^ viij^ Ist^tlbā
joprojām smags. Bulgārijā pietrūkst nekādu kurinfanā devu nebija, kur kopā dzīvo 3—4 pers<mas, dljumā, Konservatīvo vaditlljs Vin- Wja."
V i ^ treldi94a viisias vajadzīgās pār- PAHTZE. Neseno streiku nodarfUe VAIDAVA. Pēdējās aOņ^ no Pa- ^(fm CeriHls ©vukārt brfdiļ^āja no Runātājs brīdināja, ka Anglijas un
tUcas. Ausj;rijā un Ungārijā pārti- zaudējumi un pcdlti^ās bažas Fran- lijas liecinot, ka v i ^ u gadu pā: v® Uel&ām gaidāmām sair,|mieds- Francijas interešu kopibal vajads»u
kas stāvoklis tikko jūtami uzla- k i j a i 5o ziemu padarijulss t^ai vffl UNRRAS palīdzības izbelgšanSs kām stibām, Ja turjrtnāsiei^ sodā- būt pārāk skaidrai, jo kopīgais
bojies, bet Unļgārljā trūkums vēl no- bargāku. Streiku zmidējumus vēr^ iedzīvotāj detfe ptotikas asUakā polHika. drauds esot Vāotja. Ļauto iobrld
i e t o un bezdarbs pieaug. Polijā tēja uz 5 miljOTiiaw mārdņu ^tofl. ļ trūkumu un pat badu. P6llja karS Defs Kup^rs runā angļu-ainerikā- gan saredzos pie apvāršņa kādu li©-
,r6Wnā3 ar nopfiHnu pārtikas trū- Sevišķi nopietns ir 2 miljonu tonnu uaudējusi pūsi no ^viem lopiem, ņu pres^ apvi^lbā norādīja: »Es lāku ienaidnieku, bet viņi gribat at*^
imu, zaudējums ogju produkcijā. Rūp- MUJcm^ lauksaimniecību trūket nedomāju, )<® AngUJas ^las vēl 9a- gādināt, ka ari VWja v i l jopwjto
BERLĪNE. Vācijā pārtilkas stā- nieki baidās no traipa devalvācijas, ziifu, govju un traktoru. V a l ^ iz- rētu palauUes uz Lamanias kanāli, ^ t un ka vācieiu alMIs vtt Jo dai»
voklis, šķiet, citiiaml nostabilizējies Visi iedzīvotāji cieš no strāvas trū- skauž slk^imnieclbas kdlektlvlzacl- k ^ mūs sargājis divos karos, Mums va esot atriebes doma, IN5c Deia K u -
ua dsives iztikaiļf mlņima līmeņa, kuma, un gaiamas k par divām jas ceļā. Lielāko daļu no pusmllj^ma ^ Jāatzīst par Eiropas kontinenta pora domām, alternatīva e ^ vai mir
Siera devas ai^vianotajā anglu-ame- stundām dienā mazāk nekā pagāju- Imŗa bāriņu aprō^pē valsta, un to sastāvdaļu un Jāplld^ savi eiropledu ciešas Anglijas unsFran<^ alt^«j
r^āņu joslā samazinātas uz pusi, Uā ziemā. Maizes deva ir zemāka stāv(^is teb^ nekā daudziem ei- uzdevumi,** Vācu tauta, tel<^ K u - smes kā garantija Vldjas drau<»
vājpiena d<^as realizējas tikai pa nekā vācu okupācijas laikā. Pēc Uem bērniem, kam^ vecāki nespēj i pers, kurai divas reizes nav izdevies du atjaunc^anos un ari | ^ jeteU*
pusei, bet sevišķi grūti Joprojām ir ān^u atzinuma, 10 proc. nāves ga- sagādāt p d ^ , nedz silt^ drēbes, mūs pieveikt, pēdējā karā ton^ēr bija rām citām briesmām. Ari AniMJ^
ar taukvielām. PaMSv cerības, ka ar ļdljumu i z ^ d r o i a m l ar nepietie-' Rūpniecības strīdni^ pkjauti tuvāk uzvarai nekā pirmajā karā, un amerikāņu draugi steidsinai angļUā.
ASV atbalstu pastāvošas pārtikas ļ kamu apkuri nabadzīgajos rajonos piespiedu darba pien^umam, tā tagad varētu it labi teikti trešais sabiedroties dešēk ar sa
devas izdosies noturēt visu ziemu, pilsētās. Gaļas veikali atvērti tikai TetotUstrādni^am jāatrMI sdas būs l a t m l i ^ , šoreiz mēs nedi^lkstam kajiem sabiedrotajiem Eiropā.
Aīpm^^am (Oise piUrtikas, ko patērē aivas dienas nedēlā un gala, Ja dienas nedē]ā 10 ^undu dienā vm|]^udet. N<^ izjukušās L<mdonas k<mfe«
caurmēra patērētājs, it knporteta. ļ vispār dabūjama, n ^ t ^ pāri j ^ ļ v ē l 6 ^vmd^ svētdi^mte. DM » Nav vajadzīgs daudz laika, lai sar renc^ laikā laikraksts «Dall?^ Mfill**
Berlīnē katra ģimene sāka ziemu 20 ^ ņ u kg, FrrnicŠJitf ^ i l ķ i wa
ar 50 kg brūnogļu brikešu devu. Līdz rlga ASV ļžUdztea.
ziemas beigām katrai mājsaimnie»ļ SOFIJA. Bulgārijā pārt&as ne-cTbal
solīts pavisam 350 kg. Visās pietiek, bet iedzīvotāju morāle to-pllsētās
iekārtotāji slldifianfls telpas mēr visumā.laba. Teicamā kāpostu
publikas lietoāanal. Skolas, tāpat kā un piparu raža deva iespēju iedzl-pagfijuiaja
ziemā, aultstākiijos zie- votājieni ieskābēt Melus vairumus,
mas mēnešos būs slēgtas, | Pastāv pārtikas trOtoms, be^ ne zemes
ar! izteiim baSas, ka rietumvalsiii
savoi centienos tmlldgēt Vādjai at*
veseļoties varētu aiziet ari par tālu
uz otru pusi un pārāk toleran^ fHe»
eja reparāciju Jautājiunam varētu
radīt neuzticību un basas tajis vai*
stis, kam jādzīvo vienā kontinenti ar
atplaukstošu Vāciju, Tādas ir ī^ep-LONDONA.
Jūtamākais iztrūkuma bads. Taukvielu trūkums ir vi^ūta- iSNSldONĀLSMl mh KOPSAfOMiUMlAi SFiADEIENA tiķu balsis, kas lāga negrib ticēt drl<
ir kartupeļu, b^^^^^^^ Paf^ U ^ U J I ^ %mmm UN RlFUi T l i f A W ^ A N LIDO NO Ž E ! ^ H vācu tautas p¥r^^^^
apgāds. Normaipdterētaļa kartupeļu cerības palielināt maizes devas, le- mMB.mi^^^ m^^^^mm h^dēl ieteic neizlaist no aijim Vāciju
nedēļas deva ir IjS kg uz personu, gūstot labību no padomju S a v i ^ l - Jsmmn:m mm:mtm varbūtēju nākotnes draudu^Elro»
bekona dgjpļ samiiidnāta bas. Par kurināmo tagad rūpējas laikmksta „Ffan^ Solr'Mku, Mrums atkarīga no sa^aedza J «ācljām.
pierm d m ir 2 pinti valsts pasākums, Daudzas j t l ^ ^ f ^ L ^ t ^ ^ s e n i ā d S zEJu,^ eiavē- mās d ^ u ^e^naa t^j^^tū- ^^ra skeptiska balss. l;as angļiem
Jeb 1,1 Ute nedēla^Katrs anglis ja- kur^a pa vienai ,^^,^1 ^ v o k l I . L ^ plm«X^ t e d 0 ^ kcnS^m w Otou t e S t ū ^ r^^^lBO^Cr*^» Padomfit. bija Vinstona Cerēlla
nem nedēļā cauro^^^^ kaTS^J^ z e - ^ kiT^mu stund^^^ atļāvās Izteikt pareģoju-daiu
nedēlu Jāirti^ 5"" K.lil^iUfll^^^^ pkS^ s p ē K ^ r f e ^ 10.000 ton, M l a i S^e^tu ne- sociālisms Angli jā padarītu
dij devas. Ziemsvētku papildu de- BUDAPĒSTA. OaJvenie Sriltumi L " ^ ^ ^
Vļ^ bija «kal nelielas. Pat «vētku ir ar maizi un mll«em. Mai7^ | J,^^^^^^^^ 1»
elites importēja tikai nelielā skaita. lltātezTO^ val!Wis
ziņa atbilst īstenībai? Vai tā vl^Sr ļpanBc ēS.tH»» temperatūra,
Vidusšķirās p^^^^^ Uekas ticama? Tā tīdi gadījumā | Sis at^stts temj^rātOŗas art
, neveicaties cīņai Kartupeļi, kas kādu bija par- ^^L,^^^^ A^u^^ Ķmym^lm^ SWRPU«W«VW
Miespējamu tur joprojām dzīvot 40
miljonicļn iedzīvotāju, ja turpinātos
un dzīves standarta paze»
mOriĒUle, *i«YW*^VV«?i» vivm i r\arvupw|i, IV«UU WIVU ^leu- 11 - v^turi eelbas iķēiiliw. L^ora»
ar frūtlbāni sasniegta 4 (^
uzņēmības aizstāšana ar valsts saim*
niecību, pēc Cerčila domām,
P A E PADOMJU ARPOLrnEAS EĻtDiLM UN
ar šo pre^lēmu, tm laiku pa
prese sniedz dņas par Jauniem pē
tIJiurUan un mēģtnājumiem.^ ^
Analizējot lldz šim fdeejiiitiās zi
ņas,; vicki tumāls „FimkweS^ iasfl
kās, ka ļesot gan vēl
kartli^ā intemacio-nilo
lietu institūtitt atbalstu atklā­tībā
parādījušies Makša Belofa grā­mata
„Padomju Simvlenlbas ārlietu
politika." Tiis pinnajā sējumā ap-akatlts
laikmi&ts no 1929. lldz 1930. g.
Aplūkojot io grāmtļktu, ,I)aily MaU"
l ^ i ^ a i a reciau^nis Cārlr.s Sep-hirda
iz^ās, ka tā, varbūt, savu
dalu pali dzejot likvidēt dažas poll-tiskis
leģendas par imdonvju āi^^^
Iftiku.
Daļa i o leikendu esot tā iesakņo-hiās,
ka tikai grtlti izklaidējamas:
leģenda par velnl3||d gudrajiem vī­riem
Kremli, leģeiiida par to, ka
Padomju Savtoroa pastāvīgi biju­si
pret fašistiem un nacistiem, lldz
imt Bibentropa un IMtolotova 1939. g.
noilgumam; ka l^dcnnju Savienība
vienmēr darbojusieu kollektlvās dro-iltes
labā; ka Ul, sikmējot savu at-bruņi^
ās plānu, ^atmaskojusi" sa­biedroto:
liektilllyu uc. So leģendu
plašā izplatība, raJ^^sta recenzehts,
esot vienīgi liefcn pi^aridljians „vl©n-kāriā
cilvēka no ielas" īsajīpi at-
^mlņai. ••••
Ta^dnē viiia Padmju Savienības
ārpolitika dibln&ta uz Ueju, ka ame-rikiņu
imimiāllmns, ar o@ntru Vol-stritā,
cenšas pārvaldīt visu paimuM
un tātad apdraud Padomju Savienī­bu.
Briēimas tSļtad tagad ti^ no
Amierikas, R)^ bija ils briesmas
agrākajos gados! jiiiiiiti Mols.
Atbildi dod, Staļina ziņojums Pa­domju
Savlenllbas komunistei parti­jai
1930. g. 2^1. jūnijā: „Vla»piigtā-kalš
pārstāvis b^juržiiāziskajal kustī­bai
par lnter\rendju pret Padomju
Savienību ir 51 laika burtuāzlAā
Francija ; . . \risijgreslvākā un miU-ilbrākā
zeme . Viņās die­nās
vainīgais" bija Iranēu ģeaierāl-
§tābs: 1940. g. notikumindlja ko
citu, bet pēc tiim viegli but gudram.
Un kas bija galveniiis ienaidnieks
1931 g.?
Uz to, savukārt;, atbild Manuilska
ņņojums 17. partijaii kongreisā, kur
viņš horādijav ka paiftaules reakciju,
«las iziet uz kontrrevolūcionāru karu
pret Padomju JSavienIbu, vada Ang­lija.
Tiesa gan, ka Manulļskis jmr
ši uzbrukuma priekšsjosteņiem apzl^
mēja Vāciju to Japainu, bet diaiek-tiskaivi
materiālisjfns tomēr nespēja
Manuiļskim atiOāt, Ica reakckH^ā
par bargiem iCtela un māJiHJtnl pieejami,
tedmiķl neatlaidīgi nodait>0(hJ^
pārvarējuši art to Šķēr^s^^^
todesii^ipusl pat pāri par IIM)^^^
ten^ritūru. teica-Cerēlls, uzbrēkdams tagadējās
' inincipa buvētfis^^^^^r^^^
t ^ e ^ ReHi^ tamēru uii novieto-^^^^^^^^^^^^C^
t ^ galvenās raķetes galvā giimdriž plānu/ kam sekošot kom^ātl^o
^ ā d j u ap^iprtoātu A S V valdība, |h<a4z(M^,t&ai ar 10 grādu
Imna leņķi. Sis raķešu novietojumsļ devumu samazināšana uķi svarigāko k ļ6U svarīgs. Lielā ri^ķete v l ^ f i r saimniecības noļtaru^VĪSķaa^alstK^^^
s n i e d z tikai 150 km augaitumu. iana un ciņa par d z l j ^ i i n darba
Milzīgās mm^ temperātūrart ie- pamatstandartu noturēSanu, nebaido»
es sasniedzot ties āri no rierteeiešamām kontro»
.000 līdz lilm. Kad tas būtu
bet, par spīti
Anglija cīnīsit pret ablan šiem] tm militārtietpratēju iz*dkuml lie-priekšposteņiem
daudz agrāk par kc^es to vēsti ai^lpinā^^^ AtseviŠe
Padomju Savieiilbu. ķusf^tus sniedzis amerikāņu tech- _„ _
Padomju Savienība i i i i e t o Vei*^ nlAais^ te ,,Ord(mine©*^ no kā ļ telonē amerīkā^ _^
māras Vādjai diezgan imstāviguat-ļ nepār ^koJo<» | ^
balitu @tarptautl*āsi lietās. Bet tās šais. Amerikāņai ziftātoleldem ar hroCKM) kni ^ d ā . Pie Sādlern *ait-ļkon^rvltrvo mērķis būSotpadarit
komunistiskie atbāztājiVādja ^I^^ brīvu vārdu vleplaSākaJI no-r
^ a Vācijai pamatos tm padartja vies pa gtei ā t n ^ i^am mMēsim ir tikai s i k i i i i r ^^
iespējamu Hitlera nIkSmiu pie va* līdz 16 km spundi. Lieiā raķešu p < ^ , im amerikāņu liet|H»atē^
ŗas. Vārdiem m darbiem, n<»āda šāvli^ galvā h o r i z c m t ^ n o v i e U ^ pievērSc^ies daudz ^ punkti ir: mirelņas pirRtspeja# MĶ*
Belo!s, tie apkaroja to elen^nt\^ mazākās raķetes. Tās ia^fiefc ^ & o mēiļian — mūsu s a i ^ siš'tēmas t^irēšana i<^pējami augrtā
vācu strādnlekoi to ^ planētām. baz kā tiktu noārdīti viei
kustībā, kur slēpās pamati prttesti- ©timm vira z ^ i ^ . No Hm to Pēc dažiem mea^āņužķiojuml^^ Igputinātl ie«
bai pret fašisma. KomOhiati palido lietpratēji secina, ka ameri- i vairīgas ihēlļnājtoiošizša timpljurnlibrāllgo a t^k
Ja galējiem nacionālistiem tezls^ to Iedziļināšana ar A
terroru padarīt par m^tnāl^^^ vācu ķ@tes S^^pus g ^ i i ^ p4evlManas^>ē-ļpHera,^^ļ^
iekšpolitikās dzīves iwSdlbu, V i * ka joslas. Mēģliiāj^
cljas republikas agonijai pidējfi i » ^ Jatom^slkā, to rezultāti p ^ & t t attMuma ho z^nes. 8ie sensāelanā- siilml un I m ^ j u eia jflriinr Jo '
mā komliHerne, ja ne v i i i Vādjas goiv^okāi^ j ^ t e l ^
komunisti, impaubifnl raudzījis uz itoilādiņam^V^^^^^^^^^^^^^^^ Ikus apm^ .
iespējamu naetelu v a r ^ laiku V I c k I^i iziclūtu z^nes gravitlcM^^ tmnfe
jā ar rināmu aultstasinibu un mieru, joslas, jāsasniedz baigs āitrums: nlgi ārpus m t o i ^ i d e s sistēm*^ un mjbūtu ^ r e i d , telca^^^^
vm laSB. g, 81, (fecembrt, kad Hlt- 41.000 km stundā. Ja iwBģra) ©n^oļ^rjoties uz n i k ( ^ mums t^iļvākb anģ <wliļumus, ka^ t^
lers jau bija blJlsvalMs kanclers, degvielu n a ^ vākt Iktel vairākus zvaigzni Arkturu, kuras attfiluīJ^ Ir c#ēt uz pārāk Adeglfim di^lim. tā*
fttokavas^ laļOpaljsts ,.B<>lšeyik" pne- lOO.MO km, tad degviela jāpatērē lOO.OOO.OOO.OOO.OOO km (slmttūkst^* diis, togliem tik pār^ drtz n e ^
cigi konstatēja, ka „VāciJā proletā- ātri, pārvēršot to ātrumā. Kad d * - miljardu km)v '
riskā revolūcija ir tuvāka reālizācl- viela patērēta, raķete lai Helajā Radara vadītas raķetie^l^nanto
jal Jebkuri d t l zemē". Doma, ātnmiā inerces dē| ^ j vimtiMūz mēģinājumiem; iešaujot^b^^^
ka Hitlera režīms ir tik vājš, ka to priekšu pati. Turpretim, n^ģinol tei^^^ mēnesi Raķetei rijijcri-
Wētu gM,J^M^y^ vietu uz mēness pārbiiudot AJ^^^^^^V^
^da^ pati lUūziJa, kā Iedoma^par Ildzi degvielu, W f ^ ^ vai nu ar m<^fmmmri.m
frai^u annijas vareno^spekU-^^^^^T^ '^^^^^ ^
J^Vfidjasrevolū- gandrīz neiespēja
dju izgaisa, padomju vadītāji sāka Daudz^^n^^
gaidāmas M. D,
^uc par Staļina laukumu?"
,JCā;" brīnās otr^^,,Va^^ nezini,
ksis'ir Staļins?"
„Nē. Kaš viņš par viru? Vai viņš
^iveids ko It^t*'
„Viņl taēu fi^rlvo^ mūs w> vā*
d^^leml"
p,Bet k l ^ tad viņš n0ill)riv^ mūi
ne teievi^n^ NYT
tt^letni domāt i ; ^ koUd^tlvo dro- tļi^auēa ten^ r s ^ , k ^ ® B i ^ l a b i m tuvojas n ^
m 6 sešām mazākie r a l ^ t i m , k Ml
Tautu Sāvl^iftm ktmiūnl^ kM- iebīdītas v ^ otrā. §ai r^®td, ko tu vienkāršas kabatai m\ildifites
reiz uzskatīja par ^.burluāzUas s ^
to allanM proletiirisk^ w o l ^ ^ ^ t galvenās raķetes Izjautās h<^
apspi^inat". Padomju nolūki dlš- lidojiHna s^cwnā. Raķetei ceļi p ^ ri»wHālās mazās raķetes kļūst par
1. ^^^ļlp^f^^ c^ zem^ p^adoņiem Ja tās ar ple- SfrU r*' ^ ^omam^ti blJa at^ ŗas ^daiās, lidz beidzama ^ r^ete. tiekamu enerģiju Izšviei tangenļtiālā
^ Z ' * ^ ^ ^ ^^^^^
miUtāri vija *^!^.^^^ dzJgi kā zeme riņķo ap sauli Nē-gūt
w atbTja^ i f i s i ^ e k š U k t ^ ^ gļ^ var būt tikai vlenreklgs mē- kāds drinējs raķetēm vairs nav va- IlJ*J2r^ Me būtu". Bez Šau- ģīnlķjums, b^^ vienīgais reMais ai- ļadzigs, ja vien to attUCims no že-binv
a^ijUĶ^la k o n f e r e ^ bija risinājums, kas varētu b » ^ ^ I ^ ^ lai tās ii()tM..
daudz liekuļošanas, raksta autors, iianantojams starpplanētār^ satika- ārpus zemes atinošfaira». kas api^ala Imtoi Latvijas brtvvelsts
bet ^ nebija tik^il vteiā JŖI^ vl«\J mei, ir ieprieki^ējais veids - ^ a a d e - r ^ e ^ varētu bremi^ Ja N^WegtoMi$ to latviešu DPdarim,
^ joprojām Ir ^aidrs, ka periodā azļjK>t visu degvielu pirn^^
starp^ablam kariem 8 ^ to viņa t^, lai iegūtu 410<H)km^^^^^^8^^ tām var pec VMēšaņfis a t - ^ l^
sekotāji i ^ e S im ticēja, ka kapitā-ļ stundā, bet ān)us z e n ^ iHevtikš^
ANOĻU VALODA
,,LATVfA^
listiskās valstis, ar F r a ^
Uju priek^lā, <i<»nā par invāziju Sidvāt^^ ir ziņa», ko sniedz minētie |>
i w t o i j u Savieba. Un nav ^ u , kams ar at^<cli«ia motoru, kas franču, amerikāņu un vācu avoti virs 10 eksemplāriem, jeb j ^ e d ot
ka tagad viņl^c, ka Ain^rika ap-^^r^^
OTud .viņu re^ma pārvešanu. Sa-pi€wadišanu. Atgnidiena n ^
T r i ^ . ^ grozīja. d8rlK)jas ar n ^ p t r t r ^ t i izgrtiža- esot n e v i s n^
varbūt vu?i tas g i < ^ atkal M. IXI D. k I vian DP Camp, Lamboy Str. (484)
• \