Bavarijas Latviesu vestnesis, November 7, 1947

              aizmirstiet, i» J'^a» I
i Ko ļ Sulas kund>B. t .j
fc.l!§c. Es pIlhlglTSLal*" IflS
' % *.Sku tagarD' S
OMc cēla. eik t^*
ral. rlk«t balli p a /B
aas f f l dejot tik 8m4 lalti
InaItevlna gllzes),
tetf Birze: Bet atUkums batuHAts
»«u kam tas vairāk vajatog,, jaSJ
JŪO kas atdevusi sim simS
ļļj* ^ Zlmele! Piedodiet, h\m.h
unļ oet, vai drīkstu jautlt, cik vecs
11. esat?,
fU. 'Birze: KS? Clic vecs? Savadīto
ļja tājuiņs! Divdesimlt Setril
iOO • ZSmel^: Pēc Jūsu-runas Jutu u
0- Jadžltu būt krltužam.
a-ļ Bim (saplds): Ak tā, B«tesea
a», Vlentņlr gatavs ziedoties Mļi
5. īCaŗa laUcI is strādāju palld2il»iii>
m gantzāoija;>
' ' Zlmeia aronlsfci): Ļoti atl
raukus. sulas 1 undze
•am* Nu, ko tu, J^;^'vai d". ,n
avukārtdomS: cik cēU
Stokholmā. oktobrl^j^^^alU
Vakar pēcpusdienā
clilpilnvaroto apspriedes
Darba kārtībā paredzētas
strādāšanas procesi» kārtību, tad samnas
lesSkis Uelvalstn SH, . J nevar IzS^tSjfi^^S^dSS JIEM MŪŽA PIESPIEDU DAEBUS
„ ^ saninaa P ^ V ā S ^ S o K t a m i S nSsSf « ^ ^M? ««^SS* likuH.viņa biedrus poju zemnieku partijas
par «audējumu atlīdzību, ko Vādja kara laM TOdStSdAiSSSrto ^ '^^^ dfl jaunā vadība Jau paguvusi izslēgt no
nlcmm. Par ārlietu mdnistru koirfereiiT kaT SJS S ' S t o SS
Anglijas ārlietu ministrs Bevins izteicies, ka tTto «Saf ESS TS^^ r^^^^^^^^^^^^^^^^
iespēja sakārtot pašai Slavas mājas." '^'^ «PgalToJ^us pārijaudTH^
t ^^«"InspelrtorsRieards; vairākus
meklē pavisam jaiini «rgl savas r(lp^r'?^*""'P^*^^^ par
niecības ražojvutauajmiaiņai pret ^ " ^^
pārtiku. ; pazīstamus medijus. Pirmajā reizē pierādot, ka vlņS juties vainīgs un
,J)aily Mail" tāpēc atfest, ka Rle- ""^V ^P^alvoja, ķa redzējuSh ve-ģrlbšjls izbēgt no soda. Jaunā zfem-tumvādja,
par spīti spēcīgai nipnle-r*^^^^^^^^ zirgu, lUeku partijas vadība apgalvo, ka
cibai. nevarētu kiat spēcīga valsts, p""™^™ ^ Baru bārdu. Izrādījās par deputāta mandāta atņemSianu
Bet tās pilsoņi, kļūdami Rietumvā^ umēr, ka neviena no SIm parādībām Mlrolaieikam neesot bijis ne runas.
cijas republikas pilsoņi, būtu daudz Pf**^i^tt^^^
labākā stSvokU hekā te^^^
1-
Ķjļ' Pēteramsi Sus b&tu brinU^im
)01 v3kd, Birzea kungs, ja vlon vMb
l . saiŖraatu no jpolitlkafl,
It B l ^ (sašutis)! Politika il ti> I
ļg I mūs 'gremdē . Etmasitn-vim
y I, Sulaa kundze; Kungi, M m a \
C ļ vptear un' ielas fedžeju divus n»
kāņu' virsniekus., Tas ir joti Mf
ļg . sula;. Ja, luī almkar angļa*.!
.{ziņoļJB par.jaunu karaspālifi toa»
R trllanū pie C^rleķijas v m M .
U Brazīlijas skolas kuģis blj» St*-
ļ fflfti reidā. Ļoti timlģMm
I Sula» ķuftdze (izbiJu?'»' ^rf |
demljlet; kd mēs tad lesakslmf B
to Ilepārdztvoāu! .
Sma: aan jau, mfll, pājj»
ļiīgā tu ari soKjiefi ieņemt
«feivovatagad. ;
«auli, valda ..socliMen^ft
oloftifu grupas. Tas Ir sPete,
žobuiMls spSks valda aim
'Sl'^a^ebl^^^^^ ^ {
dot. mumd it?^^ «^S'
džerunsvaHglnovaibļJ:.!^^
sulas mdze: Jā» ananf ^
labi. Maksi tiK^l J £ 5
griezīsimies, kas ta4 nju"^ ^
loclāia saimniecībai ^uje.
- Sulat Varbūt mās dabosim
Blirze: Mums, kurzetnni^
Jau sakari ārzemes. jj^^nlf
pgtersons: Kas ir JO^u v ^
Rsaakmaarid jēP, ?^U, elb«rļtta^ntSl^ s -
Birze (uzsmaida biu^ ^ ll^ m
kundze. ^^iJ^v?P^^» llskL Un šie cepunHi?i. ^. ^m.
^ sulas kundze ( g l a ^
izcept ^^^^S^^'fā
Mlntgi atgādina^df^"^*^^^
5at!kaml krauks».
Brīdinājums ir nopietns. Bet vai
līdzīgi bridinālurai nav izteikti jau
daudzkārt. Un lasot angļu, ame­rikāņu
un franču laikrakstus, šķiet,
ka cerības uz „Eiropas māju sakār­tošanu
tādā veidā, kā to cerējis Be­vins
un citi, kam rūp Vācijas viepība,
ir gauži mazas. ..New York Herald
Tribune** raksta, kk ārlietu minis­tri
novembri praktiski sastapsies ar
nepieciešamību sadalīt Vāci;u. Par
spīti Potsdamas nolijumam salabāt
Vācijas saimniecisko vien'bu, tagad
pastāvot vairs tikai daži nedaudzi
kopēji saucēii austrumu un rietumu
joslu vidū. Pazīstamais angļu publi­cists
Ernests Leizers, pēc pamatT«fas
aprunāšanās ar Vācijas rietumu
joslu militāro valdību pārstāvji?m,
raksta bez aplinkiem un skaidri:
,,1948. gada sākumā ASV, Lielbritā­nija
un, domājams, arī Franclla bus
radījušas Rietumvācijas republiku."
Sis žurnālists apgalvo, ka visi mi-»
Utāro valdību pārstāvji jau ta^ad
pārllecķiāti par Londonas konferen­ces
neveiksmi. Tikpat pārliecināti
*viņl esot' arī, ka neveiksmes sekas
būs Rietumvācijas republikas radlr
šana dažu mēnešu laikā.
Neesot gan domājams, ka jauno
republiku afzīs par tiesisku neat­karīgu
valsti — vismaz ne tūlīt sā­kumā.
Rietumvalstis neslēgs ar šo
republiku separātu mieru, ja krievi
nepiespiedīs to darīt, teorētiski par
augstāko orgānu joprojām atzīstot
visu četru valstu kontrolpadomi. Bet
praksē Rietumvācijas republika kjū-tu
ne vien saimnieciska, bet arī po­litiska
vienība ar visām normālas
valsts funkcijām.
„Daily Mail" ievadrakstā, kas ap­skata
to pašu jautājumu, piebilst, ka
šī republika būtu viena no visvai­rāk
industrializētām zemēm Eiropā.
Tās galvaspilsēta būtu sabumbotā
Frankfurte, tās sirds Rūras apgabala
raktuves un lietuves. Ja arī Fran­cija'
pievienotu tai' savu Joslu, kas
vispār domājams, tad šai „trizonijai*'
piederētu gandrīz četrās piektdaļas
bijušo Vācijas oglraktuvju un, 85
proc. Vācijas kokzāģētavu, gumijas
fabrikas un svarīgākās ādas rūpnī­cas.
Tai piederētu vairāk nekā puse
pārējās Vācijas rūpniecTkjas, Bez
tam Rietumvācijas republikai būtu
labākās un lielākās ostas, svarīgā­kais
Reinas ūdens ceļš, lielākā tiesa
Vācijas lopu, lielākā tiesa vīna un
tabakas lauku, vislielākie meži.
Lielākais trūkums būtu pārtikas
defecits. Pat 1939, gadā visa Vāci­ja
.varēja segt tikai 80 proc. pašas
pārtikas patēriņa. Rietumvācija, bez
austrumu joslas un apgabaliem, kas
atdoti Polijai, labākā gadījumā spēj
segt 40 proc, pašas labības patēriņa.
Un pie tam Rieturiivācija ne tikai iz­justu
pārtikas pievedumu trūkumu
no austrumu apgabaliem, tā sāpīgi
izjustu arī to, ka zustu rūpniecības
ražojumu tirgus tais pašos austrumu
apgabalos, Riietumvācijai būtu jā-
Pārrunājot Vācijas joslu faktisko f^^^^ vasarnīcā jau 300 gadu ^^^^^^^ un iztMk-nošķiršanu,
kas notikusi Jau tagad, Hojotesmflas pāris.
,,New York Herald Tribune** <l^'^S.me^^^^^
ka vissvarīgākā un visspUgtākā star- Ietajiem. Tas redzējis ,Jaunavu
Piba izpaužžs atsevišķo joslu saim- apm. 20 gadu vecumā un |otl skaistu,
nieciskā Pārvaldē. Padomju joslā K^valieds bijis drūms uņ^
jau tagad vismaz 60 proc. visas rūp- ^do^^^
padomju īpašums, kamēr amerikā- jūtas „kiaut kas tur ir.H Nodokļu Jau- ^riešanās Polits iQ4*i ^arfa
ņu, angļu un'franču joslās līdz šim tājuma izšķiršanu VlņS nod^^
ne viena vienīga fabrika nav nacio- stākal istancei.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ i ierašanās angļu liiaralidmaiSI-nālizēta,
lai gan politiskas partijas Mēs nebrīnāmies, ka misteram Rl-f^^i^^^^^^
to vairākkārt pieprasījušas. Ne ame-.čardam sāp galva* Mēs Jau zl^ M;UKolaičikš ķilda
rikāņu, ne angļu valdība nav per- ka daudlzos gadījumos, kur a^^^
manenti pārņēmušas kādu rūpnīcu nevar izmantot savu Ipaši^^^ pilnā °^vās tieši pie savas sievas Londo^
īpašnieku tiesības, un, cik zināms; mērā*^ oficiālās iestādes atzlst,^^^^^^^ nas^ar^lsētfi-^pkolaičlka dēls, kas
tas nav noticis arī franču joslā. . ,,lčaut kas ^ur ir'^ bet . . I
Padomju joslā, pēc pašu vāciešu tiek arī tad, Ja traucētāji daudz^i^^^^ vakara lauk­saimnieciskās
komisijas ziņām, 20 taustāmāki nekā spoki. ^.iu.i«ix,u. . w . . r .«
proc. visu rūpnīcu pārņēmusi tieši
Padomju Savienība, 40 proc. pieder
padomju joslas vācu valstīm un pā­rējie
40 proc. pieder vai nu koopera­tīviem
vai i:pTivātpersonām.
Rietumu politiķi. Šķiet, vienprStJ-apvienošanu
dažādās s a i m n i e c ī b a s ļ n » « r 14 novembris- ci^nu atstājuši Varšavu. Dzetoju
zers pec militāro valdību Pārstāvju „..ļ-.i.- ķērāji to vismazāk no viņa sagmi-uzklausiSanas
secina ka nepiecieSa- 89.ooo"vāen bēgļu šīgada 9 mēne-**"- Pārgājis P^^^
K^sSlJ, 'Sn^ni^'^1,K^'='. */'^«r*^:^S|Tlah8> saJnegrļua dJouslšāk, nu?zv Sp lepraslj^^ sestdlea _saimled|is
Josluf af p^viieinnolšai n! a: var kSļiū?t "iis^tl? *ie«-J^b^ēBalpiearhk Mhii upJals kkaaiudtr okjāisd ^B ^
Utiska apvienošana. bez tam loalu robežu nāmākuSl ao P'^» P^^'^^o atrašanas Vietu. Tuvā-praktiski
visas valsts darīšanas no- h^~,,-n, °* '. ļ atteicās paskaidrot Angļu ārlietu
dotu vāciešiem. Sabiedrotie paturētu 950^0,,^^ paskaidrojusi, ka tā Mi-sev
sākumā tiesības virzīt vācu PO-L./EM'^^M^
rakstiem. Mlkolaičika vienīgā ei^la
bagSža bija kabatas likaUņā Ietīti
skūšanās piederumi un dvielis niiē-teļa
kabatā
Par saviem biedri^ci Mkolaičliks
nezināja neko tuvāku pateikt^
domā, ka tie es^t sveiki. un vesiāl.
ari šo iejaukšanos sašaurinātu uniia mfl7lriSlfls hf»t nSrRvff^Hn^ina uz nlstri a, pēc BBG ziņām,, paskaidro-drīz
sabiedrotiem paliktu tikai veto ļ j ^ ^
dlbas pārstāvji esot cifeši pārlieci- 7ATr»<n catfWcTnA ļ Sies, ka bēgšanā esot palīdzē^isl kā-nātl,
ka šāda vācu valdība d a r b o t o s p ^ - ^ ^ ^ i j ^ J d a s ārvalsts vēstniecība
ffktn vāoi^t S^^^ill 2!?s"; parlamenta slepenā sēdē pieņemto Abi apcietināti uz Oichoslovakl-
K^rionsii^ml iL^sm^ o^^^ "^s par naftas koncesiJu i^eSķirSanu zemnieku parUjas kasieris, bet otrs
^« S « S^i » !l Joprojām esot padomju Savienībai. Sis vienošanās MikolaiCika prlvātsekretSirs. Par pS-kf
,w ^Etj, i n h f l ^t^^ll va nebija ratificēju Irānas^p^^^^^ kas aizbēgušas
mSg l, bhe^rtwle!si^gu? ^sctātv^o^kl i TSpat viņ ^ nal vēl ziņu neblj^^^
i»Ksi, T,R- u . . .~r I savai iianflMātflrM ASV preziden-] nBjtolalčiks pats Londonā paskaid-ziņas,
ka Jaunajā l^jas parlamenta
Ul^jļ sesijā 29. Oktobri viņam un
kiem viņa piekritējiem paredzēts at­ņemt
parlamentārieša immūnitātes
tiesības, arestēt ua nodot kara tie­sai
notiesāšanai uz nāvi. .,Negribē-lu,
lai mani i«)ka^i|^dēl nol^nu
bēgt Mana nptlēsāšamtv nozīmētu
asins izliešanuT Jo mani sekoji
censtos atriebties^* Izteicjis Mikolal-člks.;:::;.\:.;:
y:..:.u^^^^^^^^^^
Ari par saviem laākotnes nodo­miem
polu opozīcijas vadonis nevē­lējās
tuvāk izteikties, tāpat angļu
ārlietu mi
aprindās Londonā sagaida, ka Miko^
ialčiks gribēs tikties ar ārlletu:i?%
nisiru Bevinu, tāpat pielaii Iespēju,'
ka viņš mēģinātu organizēt
vai Vašingtonā polu trbiidas valdi-bu.
Iespējams, ka l^ola:ičttc8 do­sies
tālāk uz Vašingtonu. Pats vlņŠ
gan izteicies, ka viņam noteiktu plā­nu
neesot un viņš vispirms gribētu
atpūstiesv;::;::-: •: •fe-:--;-^:^
Mijas zenmi^
angļu žurnālistiem raksturoļušl ta-adējo
stāvokli /^^^ā<^
nismam rakturlgajām iēbaldISanas
tetodēm poļu [tautu ai^ieh valrtk
pieļaujot kommilsnja diktatūrai kā
p<ālti8kā, tā saitiiniedskā lau^^
tendence sevišķi i^st^riņājusles pēc
ķbiiUnfdnna nodibināšanās. Pie
paša Mkolaičika
mūnisti PoUJā bHvās vēlēšan^ ne­iegūt
u vaiVāk par 5«/o balšu. Poļu
tautā tagad vērojama vēl daudz
Iķa pieķeršanās katoļu baznīcai
istipri jūtama. tautas pretestība uz-pārak
g
Pēc karstajām debatēiio Itālijas
Lordu pastardiena
Oktobra beigās Londona pieredzē­ja
pasakainu b,raucienu. Saule vērta
miglu zeltainā dūmakā, karaļa un
karalienes ^nagi zeltītā kariete un
aiz tās'stikla kariete, kurā redzēja
princesi Elizabeti, brauca pa, ļaužu
pārpildītām ieļlām no Bekinghemas
pUs uz V^tmļnsteru^ !kui' atklāja
parlamenta sesiju.
Ari vecajā lordu palātā, ko tagad
izmanto apakSriams, kura sēžu zāle
karā sagrauta hn vēl nav atjaunota,
manīja sapņaiļ^ii pasakainas pagāt­nes
atliekas, liīeraldi staigāja senat­nīgos
tērpos i'ln tiesneši si§dēja sar­kana
purpura tērpos ar baltu ser­muļu,
apkaklērļl Bet ar tiem spilgti
kontrastēja lordu un lēdiju vien­kāršie
ielas t€iln[)i,iJo Anglijas aris­tokrāti
bija atRinuši, ka šai taupības
un posta laiks nebūtu pareizi grez­noties
dārgakmeņiem un diadēmām.
Karalis zilā , admirāļa uniformā,
kar^ene zilā tērpā un princese pe­lēkā
ielas kostlļmā apsēdās tropa sē­dekļos.
Princese Elizabete ! pirmo
reiz apsēdās sarkana ozola un zelta
ta'ēslā, ko lid2l šim, parlamentu at­klājot,
bfja ieņēmis viņas krusttēvs
Vindzoras hercogs. Karalis izklāja
^ ceļiem pgrlnmenta atklāšanas ru-
^u, ko viņam bija uztak.stījuši sociā­listiskās
valdībilas ministri. Pats ka­ralis
nolasīja aifl ziņojuma daļu, kas
prasa ^grozīt parlamenta aktu no
^911. gada". Sls akts^ir likums, kas
nosaka AnglijaļS atugšnama — lordu
•-7 tiesības likiiimdošanā, — atstājot
tiem vienīgi tiesību divus gadus no-vOcināt
apaksTiiamā pieņemtos liku­mus.
Pec šī laiJka apakS^nakia lēmums
^ūst likums žirī, ja aii'gšnams tam
nepiekrīt.
labāk atzītu dalītu Vāciju nekā ve-n^
selu Vāciju, Ja vienīgā vienības le- U ^ t S ^ ^
spēja būtu pakļaušanās padomju V a - H ^ ^ V«.mn4B P^UVno na,^1.m*.ht«
rhilJ'^./^^?^?. «cot p ^ ^ ^ Ļ ^ ^
HT knn' niu^Trl IvT"^^ v^^'^^^^^^ martā iēcSapar pa-vaceSus
Jo, ā tas hdz šim neesot g^^j^ ^^eik^g^^^^^^^
ma apstāklim, ka sab edrotie lId|L,j5^j^^^^p^^^^ ,
šim laikam nav varējuši savā starpā ^.j^g^^^
vienoties. NVHT. DM ^.^^j^jg^^^^^^^j^
mā maršalam Staļinam deklarēja, ka "^"^ aprindas nopieto^ ^psver
padomju jaunatne pareizi novērtē-^^^f^^^
jot izslavēto angloamerlkāņu demo- Sini runu^^g^iuns^n^blja^^l^^^^
kratīju ,un buržuāziskās kultūras M>ei<>ts.^^^
nabadzība Angloamerikāņulmpe-Par^
riālisti draudot ar jaunu karu Pa- ilgas im vēl garākas runas. Laik-
, domju Savienībai un Jaunās demo- raksts i„Moment(^Sera sniedz v i l -
„,,enrH,TSnc cniic« fol kratijas z<ftnēm ,,Mūs ne^^^^ ieble- poHtlķu ierosinaJiamus^^^^ 5^
' i n l J ^ c dēt ar atombumbu -^^^^^
šā pēcpusdiena, pirmajās debates teikts vēstliumā Itāļu komunistu vadītāJs^^^^^^^T^^^
par karaļa nolasīto ziņojumu teica [^^^^.^^^^ .^-^«uļj^i
ministru prezidents Etlljs, .Vannā- ^
deja Vinstons Cerčils. — Tātad Jau-K^ .^^^^^^
tājums par au^Snama tiesību vēl tā. nātāja Vietas grīda ir M
laku sašaurināšanu kļuvis viens no —
aktuālākajiem Anglijas iekšpdUikā. | S^'^^L?^^ J-^^Ili!^.:^^^.^^ I ļumi. I^e kust grīdas Ir 1
„Newsweek"
MlkolaiC. v,i karjera sā­kās
1930. gadā. kad viņu ievSēJa
parlamentā. 1939. gada kara sākumi
viņš bija kareivis poļu anrUJāftih cī­nījās
frontē. Pēc Polijas sabrukuma
viņš aizbēga uz^ļ^^ kļinm
par Londonas poļa nacionālās p^
domes vtcepriekšsēdl. 194L gadā
viņš tālāk kļuva ministru prezidenta
vietnieks, bet divus gadus vēlāk, pēc
ģenerāļa Sikorska nāves lidmašīnas
klizmā pie GibraUSra, poļu Lcmdo-nas
valdības galva Sikorska vietā»
Pēc atgriešanās Penijā, 1945 gada
jūnijā, Mlkolaičiksk
Va:ršavas Valdības ministru prezi­denta
vietnieks un lauksaimniecības
ministt's. Ta^ad v''^^ Ir 47^^^^^!^^
Vecs. '-^^^^
Londonā leruaiu^ u.t p^iCi
gās strādnieka partijas vadītājs
Jels. kurš it kā bija pazudis no Var­šavas^
dienu j3irms ziņas par Miko-laiiika
pazušimti. l^pjels^^a^^ pre­ses
pārstāvjiem iztcidcsf-ķajiio Po­lijas
izbraucis gan IcgMi, bet ^ § r
nedomājot Polijā atgriezties.; ^
Valsts nodevības pi^Vā^T^^
māņu zenmieku vadītāju^ Maniu un
15 pārējiem' apsūdzētajiem^valsts
prokurors Bukarestā plepra^s vi­siem
apsūdzētajiem mūža p^plcdu
darbus. /.••./•:
NYHT, BBC
Bet tagadējā strādnieku
paziņojasi, ka grib atpemt
arī šo pēdējo privilēģiju.
valdība
lordiem
Majestātes
apvainošana
tesJ Krie^^(;iSi^ ļ ļumā. Pie kustīgās gfIdas^^ļj tveirt-dzī^
i timerikāņu dgaretēm.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ n^^^
Amerikāņu joslas komanis^ 1^- r^.^f^'^''^'* ^ ^ ^ ^ ^
tUas līderi parakstījuši protestu pret
ģen. Kleia jauno ahttkomūnisma h^iS, iem^^ ^ ^ ^^
propagandas virzienu, apgalvojot, ka p
Kleslt1aunojis„Gel^lsa laika anti- nmātāja pi^te grīdas.^
komMstiskās tendences un s^^^^
svaru iedarbina me<^ani<$rnu, grīda
Jautājums, vai arodbiedrību vadl^
tājam ir tiesības spiest roku ķeiza-ļlus". ii r * «•^n>,,?^i« «,.s*r^«:
ram, pašlaik nodarbina japāņu prā- Anglijas apak§n
tus. Vairākums domā, ka tādu tiesī-ļdSta tiesības strādnieku part^
bu nav, un iespējams, ka aTOdbiedrī- putātam Eliganam par to, ka^^^^^v^^^^
bu vadītājs tādēļ savu posteni zau- pārdevis la ik rakstiem ziņas par sle-ciea.
ļpenām sēdēm. Viņš izslēgts no par-Ķeizars
Hirohito nesen viesojās lamenta pēc taarvka^
Niko pilsētā un tur ap.skatīja kopras jās strādni
fabrikas. Viens no arodbiedrību va-sona priekšlikumam atņemt mandā-dītājiem
— pilsbnis vārdā Ando Itu t^^
tuvojās ķeizaram, izstiepa roku un Kopīgu protestu Maskavā iesnie-teica:
„Es yēIētos, lai valdnieks pa- ^usas ASV un Anglija pret pādonilu
spiež man roku par godu visiem šīs militārās valdīb^^^^^^^ okupējot
zemes strādniekiem!" | Lobavas naftas lauku^^
ATācu archaiologu * piedalīšanos iz­rakumos
un pētījumos Ēģiptē senat-
Darīsim to jaoāņu veidā," atbil-ļ Divus no trim rtimaņuv^^
dē"ja ķeizars, locīj'a galvu, pasmaid"i- klem, k"a s biiaansūdzētl lidmašīnas i Kairā dara atk. angu, no tā,, vai V i ­ja
un tad uzgrieza sveicinātājani pilota noslepkavošanā, lai ar lidma-cija Ēģiptei atdos slaveno karalienes
' šīnū bēgtu no Rumānllas Uz Turciju, Nofretetcs krūšu tēlu. Tas pēc plŗ-ŗuņVāpu^^^^^^
attaišnotL ļ mā pasaules kara' nogādāts uz Vā-
Trešam Piespriesti trīs gadi cietumā, ļ ciju, bet nav paredzēts sabiedroto
Norvēģijas parlaments vienbalsīgi ļ sarakstā par repatriējamā;rn mākslas
oiepēmis likumu, kas nodrošina yi- ļ vērtībām, jo nepieder pie kara laikā
siem strādātājiem 3 nedēlu a%6tuļņol
atvaļinājumu gadā. I metiem
muguru.
Laikraksts „Asahi" ziņo, ka pašlaik
jau izveidojusies stipra opozīcija pret
Ando. Arodbiedrības Niko pilsētā
laikam nākošā kopsapulcē izteiks yi-pam
neuzticību par - majestātes ap­vainošanu.
NYT
Ministru prezidenta kancelejas
apakšsekretārs Andreoti ieteic citu
paņēmienu runātāju apvaldīšanai:
deputātam, kas grib n i i ^ ^ jāņem
sēdē līdzi ari visa ģlniene —-^eva,
sievas māte, krustm^es un tēVotii
bērni un bērnu bērni/ Pēc Andreoti
domām, loti daudzi ( deputāti šādu
klausītāju priekšā pārdomāšot katru
Irdu^ pūlēšoties ruņāt^
strīdamas lietas un pateikt tās īsi un
labi, — lai tikai izbēgtu no lldkai
izskaldn^anāš ar ģimeni pēc atgrie­šanās
mājās. DM
t i e sā
Dāvids Dallns un Boriss Ipic^aJcV.^^^
^is, kas kopā sarakstījusi grāmatu
„Vergu darts PadoTnļtr SavlĢilbā",
lūguši -advokātu f^dzēttlesāx^I^^
domju ārlietu ministra vietnielRi
ViSinski, kas viņUs. apvainojis. Ad­vokāts
piesūtījis Vltlii^i»
kurā uzaicina padomju ministru at­teikties
no diplotnāta prlvtlēģljfim
un stāties amerikāņu tiešais priekM,
lai aizstāvētos pret sūdzību i m d -
vilprasību pnr l miij. dolāru ,^pju
naudas". Viiinskis UN pilnsapulcē
esot pieminējis abus grāmatas auto­rus,
teikdams, ka %.vlņi ir vai nu
Pilnīgi idioti vai patentēti gangMcri.
Par pašu grāmatu Vi^insklsteids,
ka „tā ir pilnīgi aplama un l satur
visāda veida apmelojumus, kcŗv^-
vākušl piektās kblonnas Jocckll ^un
hitleriešu aģenti." Autori solās ^
grāmatā minētos faktus pierādīt
lūdz ViSinski ticsātiēs^o apstākjtt
hoskaicfrošanai būtu Ikefef^
:visai-'pasaulei.^;.••v••••"^^:^:^^
<
1^
Ī.Sš:-»ī,.ļ