1948-09-11-04 |
Previous | 4 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•LATVUA,lS,4a.s.U.se,teabrt
rAPO V A MĀ
BU. SABIEDRISKO LIETU iMINISTRA ALFRĒDA BĒRZIŅA ATMINAS
PAR LATVIJAS BOĻŠEVIZĀCIJU ..POSTA GADI"
Ministrs Bērziņš pēc brauciena uz Šveici un Romu caur Vāciju atgriežas
Stokholma. Ceļojuniā viņš uzņēmis sakarus ar sūtņiem un cen-tlies
iKiskaidrot starptautisko politisko stāvokli un tā gaidāmo attīstību.
Stokholmā turienes latvieši vairākas
reizes sapulcējāmies un sīki iztirzājam
manā braucienā redzēto un
dzirdēto. Tas ari bija vi^s. Par šim
pāris nedēļām vai ik dienas sastapos
ari ar Kampušu. Runājām, plānojām,
kā jau tas parasts; kad ne- i
skaidra tagadne un nākotne.
9. februāri pošos otrreiz braucienam
.uz Berlīni. Bet kaut kas mani
nomāca. Šķita, ka brauciens būs
veltīgs. Izteicu savu sajūtu arī Kampušam,
un viņš deva padomu nebraukt,
ja jau priekšsajūta esot nelādzīga.
Bet jābrauc bija. Tikai
Berlīnē varēja_ cerēt iegūt kādu
skaidrību. Nospiestu prātu iekāpu
vilcienā, cerībās pēc nedēļas būt atpakaļ.
Kā norunāts, 12. februārī sastapos
ar Kamo, kurš, kā to nejauši dabūju
zināt šajās pašās dienās, satik-dams
viņu pie Lietuvas sūtņa .§kir-pas,
saucās Grabe un strādāja ģenerālštābā,
laikam pulkveža pakāpē.
' Mūsu otrā uri pēdējā tikšanās bija
īsa. Kamo mani informēja, ka Gestapo
esot pret mani noskaņots it
kā pretvāci^as nostājas dēļ. Ieteica
tālab jo drīzi Berlīni un Vāciju atstāt.
Bet tieši bēgtman negribēiās.
Tajās dienas bez tam ; no : Latvijas
Vācijā iebr&uca otrā repatriantu
grupa: Vēlējos kādu no atbraucējiem
sastapt, lai dabūtu tiešas ziņas par
piederīgiem,' paziņām un apstākļiem
Latvija. Ar žurnālista Berlinga mašīnu
aizbraucām uz kādu repatriantu
nometni Meklenbuŗgā un tā aizkavējos
vel dažas liekas dienas. ' I z braukšanu
no Vācijas mazliet nokā-vēja
arī formalitātes zviedru kori-sulātā^-
sakarā ar vīzas iegūšanu atpakaļ
braucienam,
Pie Plensnera tanīs dienās sastapu
no BrāunŠveigas iebraukušo ģenerāļa
R, kundzi. Norunājām aiziet
vakarā
K l ā r ā Z ā le
Krīt mestie akmeni un tev pie ..
, kājām plaisā. :
Pār galvu kraukļa spārni apstājušies
-.gaisā.
Dreb bailēs kronētie un slepus
I bendes raida.
Lai dzirai nevainīgai nāves zāles
- svaida.
uz varietē teāļri,,Scada". Pēc
izrādes; kas beidzās ap pusē astoņiem,
domājām kaut kur mierīgi
paēst vakariņas, jo R, kundze jau
laikus gribēja tikt pie saviem paziņām
Berlīnes, priekšpilsētā Ruhle-benā,.
rUzilIdojumi to laiku Berlīnē
puslīdz regulāri sākās ap deviņiem.;
Iegājām pa ceļam pirmā ēdnīcā.
Priekšistabā visi galdiņi bija aizņemti,
tāpat. otrā. Tikai trešā,, pēdējā
istabā pie sienas viens galdiņš
bija brīvs. Kamēr vakariņojām, pie
blakus galdiņa 'divi jauni cilvēki' ar
partijas nozīmēm pie krūtīm mūs
rūpīgi novēroja. Kad. atstājot telpu,
gājām tiem garām, viens no viņiem
• ar brillēm, kas likās jau kaut .kur
redzēts, mani uzrunāja vācu valoda.
„Labyakar, ministra kungs!"
Atņēmis:sveicienu, pagāju jau garām.
Bet tad.iedomājos paprasīt, vai
sveicinātājs nav no Rīgas, ja jau
mani pazīst. Atvainojos, ka nevaru
atcerēties, kur mēs esam agrāk t i -
kušiejs. • -i- >
,;Tas arī nav vajadzīgs, pietiek, ja
jūs esat Berlīnē labi pazīstams," sevišķi
uzsvērdams vārdu ,,labi",; ar
neslēptu, indīgumu atbildēja briļļainais.
^Z::.: •'-I''
Atvainojos, un devos uz viesnīcu,
bet visu nakti nomocījos ar nelabām
nojau.smām..
. Otrā rītā „Sachsenhofas".viesnīca,
kur biju apmeties, ieradās kāds
kungs no iestādes, no kuras Vācijā
bijās vairāk kā no visa cita. un lika
viņam sekot. Aizveda pirms- uz Ge-stapo
ārzemnieku policiju. Bez
priekšnieka tur mani gaidīja arī va-
.kar vakara sveicinātājs.
; „Kā jūs sauc?" viņš noprasīja.
Pateicu vārdu, kas manā pasē un.
vēl piebildu: .,Mans īstais vārds taču
juiņs tikpat labi zināms, kā man
pašam."
' ,.Kālab jūs iebraucāt Vācijā?" se-
; koja nākošais jautājums. •
„Ļai sastaptos ar dažiem paziņām
no Lat\'ijas un uzzinātu kaut ko par
apstākļiem mājās."
„Kālab braucāt ar viltotu pasi?" •
:. »^ase nav viltota, tikai vārds ir
dts," mierīgi paskaidroju.
• „Atzīstieties! Jūs esat , iebraucis
angļu uzdevumā spiegot," pienācis
pāris soļus tuvāk, acis no manis nenovērsdams,
katru vārdu uzsvērdams,
turpināja briļļainais,, kamēr
vācu policijas vīrs stāvēja klusē-,
darns
,.Kālab uz reiz tik svinīgi un ar
apvainojumiem spiegošanā?" — mēģināju
atjokot, kaut gan, šādu apvainojumu
dzirdot, 'pirmo reizi izjutu,
ka īsteni esmu nokļuvis "šī cilvēka
varā, pie kam nekas labs viņam padomā
nevarēja būt.
.,Es nedzenu ar jum.s nekādus jokus,
atbildiet uz jautājumu tieši."
„Jūsu apvainojumu man nav grūti
atspēkot. . Paraugieties jūsu vīzu
grāmatā. Tur atradīsiet, droši. vien.
atzīmi, kas man gādājis vīzu iebraukšanai
Vācijā. Domāju, ar to
pietiks, lai noraidītu apvainojumu
par spiegošanu vai ko līdzīgu."'.
Tūd^ļ istabā ieaicināja kādu ierēdni
un lika tam noskaidrot, vai
taisnība, ka vīza iebraukšanai Vācijā
man ir iz.^ādāta no oficiālas
vācu iestādes. Pēc īsa brītiņa aizsūtītais
atgriezās ar zīmīti rokā. Jā,
teiktais saskanēja, . / •
Pa to laiku, kamēr skaidroja ma-nu;
vīzas lietu, visiem soēkiem centos
atcerēties, kur esmu briļļaino jau
saticis. Atmiņā pavīdēja kāda 1937
g. ..Brīvās Zemes" lappuse. Tur, sakarā
ar izmeklēšanu pret vācu nelegālo
nacionāl ••ociālistu partiju „Be-weģung",
bija ievietota šīs organizācijas
vadītāju; Dr. Krēgera un
Slaua ģīmetne. Apmēram pēc četru
mēnešu noturēšanas- -apcietinājumā,
abus izraidIjā no Latvijas. Tagad
viens no viņiem man kā Latvijas
valdības loceklim centās atspēlēties.
..Nu atceros, kur esmu jūs redzējis!
Pirms gadiem trim, laikrakstos
sakarā ar izmeklēšanu ,,Bewegung"
lietā,, tikai neatceros, vai jūs esat
šlau.s, vai Krēgers.". .
,,Jā, esmu Krēgers. Pazīstu tālab
visai labi Ulmaņa un jūsu prētvācu
politiku. Jūs un Skuienieks bijāt
niknākie vācu ienaidnieki," ļauni
saviebtu seju atteica Krēgers.
„Nu, un tagad jūs . gribat man
atspēlēties?" / :.. .
- „Nevis atspēlēties, bet norēķināties."
Kā vēlāk izrādījās. Krēgerspastāvīgi
dzīvoja Pozenē. Aklam gadījumam
vai liktenim bija paticis savest
mūs kopā vienu no Stokholmas,
otru no Pozenes, kādā mii jonu pilsētas,
ēdnīcā. '---'^'^^
: No ārzemnieku policijas kāds cits
aģents mani pavadīja līdz Berlīnes
policijai Aleksandra laukumā, ko
berlīnieši saīsināti sauca par Aleksi,
un' nodeva kriminālinspektora rīcībā..
.
Kāds \ jauns cilvēks ielika rak-
.stāmmašīnā formulāru,.
:.,Jūsu vārds, uzvārds, dzīves vieta,
tautība, ticība, precējies?" uz mani
pat nepaskatījies,• viņš. noprasīja
parastos jautājumus. : Tad parakstīja
papīra loksni un, pret mani pagriezies,
teica:
,.Sekojiet, jūs, esat apcietināts."
A I f r e d s B ē r z i ņš
Rāms, godāts vīrs kļūst dūrējs
mugurā.
Kad balva apsolīta, smagā purpurā;
Tu atskaties — bāl vina mēness.
vaigs;
Bet dots ir sJlījums — un nevēršas
tas maigs. .
Ir roka atvēzta. un asmens gail
Kā ilknis ņirdzīgs — izrnisīgi kails.
Jel nenodrebi —• pretī mierīgs stāvi!
Tas ieiet dzīvībā, kas pārdzīvojis
nāvi.
Knuts L e s i ņš
enkarša
iii
ķmā
NOVELE
(5. turpinājums) laikraksftiem. Es pinndien
Mirdzās Griķes
15 gadu iubikja
Tas nemaz neliekas tik sen, kad uz Nacionālās
opt-ras skatuves pirmo reizi rtdzēja
Mirdzu Griķi, toreiz vēl \ vienkārši Mirdzu —
slaidu, un vēl rr>a2liet biklu meiteni, kas tomēr
pārsteidza ar kādu gluži neikdienišķu
kustību tīrību. Tas bija bak-tā „Veltiga uzmanība",
un šodien eandarīļum.u varam,
teikt, ka uzmanība,, ko • toreiz . vcldjām
Mirdzai, vHav bijusi veltīga. 15 gados no
Mirdzas ir izaugusi Mirdza Griķe, māksliniece
un personība, kufas vārdu pieminam,
kad gribam uz kaut ko lepni būt. Un .šais, 15
gados, .šodienu ieskaitot, viņas. ce]š nepārtraukti
ir vedis un joprojām ved augšup.
Arī• uz ,,Valkas" nelielās Skatuves, kur
Griķe' svinēja savu 15 gadu jubileju, jau tūdaļ
atklājās dejotājas eiropiskais briedums.
Varbūt Griķes tech.niskā varēšana pašreiz
neaizsniedz, tos fainomcnālos augstumus kā
oreiz, kad viņa grieza 70 , J u e i t ē " , bet toties ;
ielāka kļuvusi mākslinieces-, garīgā varēšana..
Viņas ideju loks kļuvis bagātāks, slēdzieni
Mašāki un tvēriens dziļāks.
Savas jubilejas prograip.mā Griķe bija izvēlējusies
tikai latviešu autorus. Tā . ir
skaista' dom.a. Skaista doma un nepateicīgs
uzdevums. Pirmā 'mirklī šķiet — pat
neiespējams uzdevums, ja iegaumē mūsu klavieru
mūzikas kvantitatīvo nabadzību un to
materiālu mazumiņu, kas šeit -trimdā yēl
vispār pieietams.-,Griķes sasniegums tālab jo
vairāk respektējams, tāpat kā. cienījama ir
viņas drosme, programmas vienības labad
atteikties pat no:- saviem „elitē" numuriem,
piem., Morēnas iestudēiumiem, kurus Griķe
savā laikā atveda no Parīzes. No jubilejas
vakara pragrammas skaistā atmiņā palicis
abu Mediņa Dainu choreografiskais veido-ums,
V, Dārziņa Prellde, A. Kalniņa Rudens,
tāpat kā skaistā atmiņā i r palicis pats
I r i ķ e s dzīvais un pacilātais dejojums.
Viņas. alga bija bagātīga: ik pēc dejas uz
skatuves bija. tūdaļ klāt labs skaits no viņas
skolnieku liela pulka ar krāšņiem ziedu klēp-iem
rokās, un beidzot tur bija vesels dārzs.
Mirdzu Griķi bija atminējušies daudzi. Latviešu
centrālā .komiteja un Kultūras fonds,
daudzas sabiedriskas organizācijas, Latviešu
balets, Nirnbefgas, Fi^bachas un Valkas latv.
teātri, laikraksti \,Latvija" un. Tēvzeme", kā
arī vesels pulks jĢriķi's draugu un eienltājur
Bija caudz skaistu balvu: tautisks svečturis,
un pūra • lādcv ļfiosakāmi un nenosakāmi vīstokļi,
ļoti uzvedīga sniegbalta zoss un vis-,
beidzot — gabaliņš no Nacionālās operas
skatuves grīdas, ko 'Mirdzai Griķei pasniedza
Jēkabs Poruks ' a i uzdevumu, kādreiz to atkal
nolikt vecajā vietā. Tas bijav pavisam
mazs un parasts, tikai gan zeltīts dēļa gabaliņš.
Pavisam mazs un tomēr pietiekami
liels, lai Mirdza Griķe uz tā varētu izgriezt
ja ne^ 70, tad katrā ziņā vēl 32 „fuettē", un
nevis, zeltītus, bet gan no tīra zelta..
• Ak, jā;. vēl: jāizsaka kompliments mākslinieces
tiešajiem, palīgiem: ēellistam Ādam-soņam,
dekorāvoram Vinkleram un pianistei
Kalsingai. . ; \ I '
• V 0 1 \ g a n g s D ā r z i ņ š
Tai mirldī es saprotu, ka viņš braukšu apbedīt viņa māti. Saziņā*
nekad nebūtu varējis' šīs ģīmetnes simies; vakarā.'* . ".
pāi'dot, nekad nebiātu uzdrīkstējies Kāpnes ir tukšas, neviens miis
pat rādīt, lai nezaudētu visu savu netraucē iziet ārā un iekravāt «^lez-tirgu.
Šis ģīmetnes bija dubultnie- nas Briksnas automobilī. Mēs brau-ki,
dj: kui'iem viņš sevi ikreizes iz- cam. Es sēdu Briksnam pie stūres
laboja, nomazgādams vismaz iekšķi- . blakus, un kādu laiku mēs nerūgi
pērkamības un iztapības sārņus, nājam. Beidzot es nenociešos.
Tā savā sirdī viņš bija palicis liels „Šef," es sakU; ,.par tām gleznām
un tīrs mākslinieks. Acīm redzot, es saprotu, man tikai žēl, ka nepa-arr
Brikšņa to zināja, bet viiiš ska- ņēmāt, vairāk, bet kas jums ar to
tījās no sava viedokļa, pastaigājās masku? Domājat — noderēs?"
gar ģīmetnēm un nopīitās: „Nu — ,.Cilvēk mīļais,'* Brikšņa attrauc,
ko sakāt? Vai mēs te ko varam lie- „vai jums zem cepures galva aii ir?
tot?" Tā taou tagad būs leģenda, patoss
Es ie<iegos::„Bet, Briksnas kungs, vai eposs, k ā t o lietu sauc!''
tie taču ir mākslas darbi, īstais ,.Labi," es saku, „tā - es ari do-
Makušs, kādu neviens viņu nav pa- māju, tā būs reklāma veikalam. Bet
ziJīis.'' kur jūs to vispār rāvāt? Vai tiešām
„Varbūt. bet mans veikals nav domājat, ka ar to maksu ,kaut kas
muzejs. Nu. paņemiet • kādus, tikai ļ ir'? Kāda māņticība?"
ne tos — pazīstamos.
m
•
•mm
'mm
Turpinājumā lasiet
PIRMĀS DIENAS CIETUMA
Nenokavējiet iegādāties —
nevienā lat^iežu grāmatu plauktā nedriks
iztrūkt
j , R a i ņ a
INDULIS UN ĀRIJA
Maksā brošēta ŅDM 4.-~, ' greznā audekla
sējumā DM 7.50, Atkalpārdevējiem un sko
1ām, ķoŪoktīvi.pasūtinot, .1^ atlaides
Atsevišķus eksemplārus. izsūra tikai pret tūl
tēiu samaksu, pieskaiioc pasta izdevumus.
.\FGADS„SELGA-,
. • , (13b): Kemplen/Alig.,, 'Kauf^eurersfi:. ;7
DM
1,50
1,80
8 -
«LATVIJAS** ABONEMENTS.
pasōtinbt laikrakstu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdz 3 eks. iesk.j, maksā
PM 3.- mēnesi ^ DM 0,50 par piesū- v
tlSanu: pasūtinot Kollektivi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi par eksemplāru;
pnsutinot uz ārzemēm rni maksājot
Vācijā DM 3 . - mfinesl 4- DM 0,80 par
piesŪtfSanu. Sludinājumi uinksā DM 0,70 "
ļ par' vienslejigns noDpareitle iesDiedrindas
V aizņemto lelpu. Darba mekli^^iiuias sludi-
' nājumi par puscenu. ;
Abonementa pieteikumi. sludinājumi,
j naudas pārvedumi un korespondence adre-f
sējan^a, „Latvijai" (I3b) Gūnzburg/Do,.
Biirgermeister-Laridmannplatz 7.
Latvija iznāk trīs reiIes nedēja -• otrdienās,
cetur^tdicnās un sestdienas.
.Pasji.tiniet ,'• .
LIELĀKO UN LETAKO
.: .LATVIEŠU • RAJCSTU:: KRĀJUMU,:.
iesieiu- .Sauksmes :1947. gada gājumu, ar 6
čeirkrāsu,. S div-vun-vieņkŗāsu* mākslas pielikumiem
un '8 muiu. rakstnieku un• viilstsvīru
atrēl'.;rn uc ilustrāciļāin: 384 lielā. Formāta
lappuses .sniedz mūsu rakstnieku dzejoļus,,
dailprozu un .zinātnieku- apcerējumus- par lat-.^
viesu kultūras un -dzīves- problēmām vairāku
• grāmatu apjomā. Cena nkai DX\: 10.—.
^ APGĀD s . S A . U K S M F ^ / \ . ^ ^ ^
(13b) Kempten'AilgJiu, Konišstrasse 4.
žurnāls sabiedriskiem jautājumiem F. Gielēna
V un B. Kalniņa vadībā.
. Pirmais n-rs iznācis.; _ • •
S a t u r ā : . F. Cielēna, B. Kalniņa, K. Dziļlejas,
K^lāras .Kālniņas,;R. Straumes uc raksti.
Nodaļā Laikmeta dokumenti publicēta sūtņa
K. Zariņa un Saeimas priekšsēža bīskapa
Rancāņa sarakstīšanās.
Atsevišķs n-rs- maKsā.DM 1.50. Atkalpārdevējiem
20 .prox:. atlaide. Atsev. n-nis, izsūtām
pēc b.M.l;50 saņemšaitas, pasta '.'izde-vumus.'^
nerēiširicii.
: . V . : ; B U M B E R A APGĀDS .JURTNiEKSv,^^
(14a} Esšlingen'N\, NeUingerstrassi' Š.
^ (83)
JAUNĀKAIS' .Mt)SU GRĀMAT-Ģenerā
Ipārstāvniecībā:
Zelma Lagerlela- —. Ni 1 sla Holgersena bri-
• nišķigais ceļojums ar meža zosīm .
P . : L i p e r t s ; - - Divējādi cilvēki . . . .
Jēkabs F*oruks : ~ ļVļienlulis' burzmā (viss-atlikums
pi-of." J . :^'ītola pi^m. fondam)
Vēl krājumā:
A . . Grīns — .Zemes atjaunotāji . . , .
A, Grīns — Krustneša gaļtās . . . . .
Prof. P. Smitāizlascļ - Skaistākās latviešu-
.pasakas, I ' d a ļ a
Prof; Dr. chem. B. Jirgensona — Modernās
zinātnesf problēmas . . .. •.
j ; ' Ezeriņš —, .V esības Kalnāres pili ..
Aug.- Gāilits —.. Eke. Mors . . . . .
A. Deglavs . - Rī'gaI .•
Pēteris. .Aigars-'--; Labais malums .
And. Niedra —. Zemnitka Idēl^ . . . ,.• ,
Antons A u s t r i ņ š — P u i š k a n s . . . .
Auto.bioģrafiju > krājums. - .Trimdas
V r.akstniekiv..I d. ļ'..:. .- - . .• .. •.
Autob,i:o.grariju krājum's Tnmdas
. rakstnieki; II d. • . . \ . r. . . ,
.A. Brigaderč — -fAļkmens sprostā . , . 3,—
j . Klīdzējs - Pajumte 3,50.
Jānis Veselis — Latvju teiksmas . . . 3,—
Saulieša — Ai'z.' sniega un ^ tumsas - l ,—
Aspa2ijas. - Ilgu •'zeme . . .; . . . . . 1,50
.\1 ārtiņ a .Zīverra — - Kādsļ \:ufa n a\- . 1,50
Prof:. Dr.. phil. :ļE.." Bļcst - Latviešu
li i^rārūriis vēsture . . . . . . . - .. o,—!
L,;. Liberts — ,^Ķirchčn''ii . . . . . . 2 0 , -
L. Liberts ---- .Rietulmzetnļu pilsētas . . 20,—
J. Gailis —' Gleznuļ reprodukcijas . •' . 20,-.
\ \ • Kaminskis; — LāTviļļa 15,—
V, Ķuminsķis.,.— ; Latviļa (Krita papīrs) 2U,—
: Greznā audekla sējumā:
J. R a i n i s . I n d u l i s un Ari'ia- • •• . \-1,bQ
]. Rainis^ — •Jāzeps un vma brāļi ,- , 8,50
j . jaunsudrabiņš — •: LiKtenis . .• . 4,—
H. K r a u j a . - . ' P i i ā d ž u o^a 3,50
. Nedēļas .iaikrakstsi s . L A T V J b SPORTS",,
atsevišķa numura cenav DM . 0,40,. ar oiesūti-šanu
DM-0,50, bet. uz ārzcm'ēm DM O.GO.
. Grāmaras izsūtām ar. 'ļuzliktu pēcmaksu,
pieskaitot pasta iz.dtvtļi'miii:. yAiķulpārdev'ējiem
izsūtām ar uzliktu V-< biemaksu,. atlaide no
„ L . - ^ t V I E ? ; U GRĀMATNĪCA-,
( 2 4 a ) ' B u r g s t r v . 5&.
:\ • : ; Tālr. 26^4.
,,He-he,*V viiiš pēkšņi pagriežas r
Es izvēlējos dažas ģīmetnes no ļ pret mani, „gaiiži vienkārša lieta."
labākaiām, kas nelikās oriģināluļ Bet nu esam. klāt pie veikala,
apvainojot, kaut arī neglaimoja. Brikšņa: iebrauc pagalmā, mēs tā^
„Briksnas kungs," Tibiņš iejau- pat pa'klusām ĪASstiepjam' audeklus
cās, v.es ceru, ka par šiem jūs man mazajā kambarī un noslēpjam:
ari samaksāsit. Ja jau veikals — tad Briksnam. sienā taisni tāda pati niļa
pa godam." kā Mākušām. Man pat liekas, vai
,.Pa godam, pa godam, Janav! Es viņš nebūs to noskatījies, likdams '
maksāšu, tikai. maz,, jo es par šiem ierīkot. : . Es iekui'u krāsniņu, un .
ne velna nedabūšu, tie ir visneiene- Brikšņa ir gluži labā garastāvoklī. •
sīsjākie. Jums jau paliek visi ,grā- „Ziniet," viņš saka, „liekiet to kon-vēji-,
par tiem jūs^ dabūsit tādēļ jaku galdā, nelaiķim neiznāca —
vien vairāk, ja aprunāsities ar ori- iedzersim, viņu pieminēdami" pēc
ģināliem vai piederīgiem, lai tie -dažām glāzītēm viņš piesarkst, ska-neieraudzītu
dienas gaismu," — un tās uz masku, kas guļ turpat uz
viņš viltigi ;piemiedz aci, liek man galda^ un viņam uznāk mazs Vaļsirdī-iesaiņot.
izvēlēto.s portretus un sa-bas vai, pareizāki sakot, lielības brī-maksā
Tibiņam astoņsimti latu. Ka- dis. „Hedziet,'pagājuiā nedēļā es iz- .
mēr tas skaita naudu, es paklusām lasīju vienu tādu lietu kādā vācu
pievācu vēl vienu pārīti sev . . . žurnālā, pie friziera sēdēdamas, un
Pēc tam mēs saliekam atlikušās man iešāvās prātā: paga,paga, tā ir
ģīmetnes, atpakaļ . nišā, aizbīdām lieta, kas var noderēt. Iegāju japāņu
vālu ar Mākušu agrākā 'Vietā, un veikalā apskatīties. Viens tāds koka
brītiņu Brikšņa atkal paliek viņa gabals tur taisni pagadījās. Nopirku
priekšā stāvam, gluži nopietns, par pāris latiem. Es pat nedomāju,
gandrīz sērīgs. „Nu sveiks," viņš ka tas no kaut kurienes atvests, .
nosaka un iet uz durvīm.. bet ne- katrs galdnieks tādu var iztaisīt
jausi paskatās augšā, kur pakārts „Nu," es pārtraucu, ,,jāzina taču
koka vieplis. pareizie samēri, vajadzīgs piemērots
„To arī ņemsim līdzi," viņš cieti koks . . . " ^
nosaka, „ceru, Janav, ka jiuns ne- „Varbūt," Brikšņa-pielaižas, „var-kas
nebūs pretī? Tas atnes ne- būt, ka viņi to atveduši no Holan-laimi
. . . " des vai Beļģijas, droši vien kaut kur
Tibiņš pieve-lk galdu, uzliek virsū kāds puisis sēd un teš tādus dučiem,
ki'ēslu un pakāpjas. Vai nu viņš Katrā ziņā tas ir gluži jauns —"
nejūtas uz krēsla īsti droši un v i - „Un holandiešu jūmieks Bol-ņam
krietni jānopūlas, lai pasnieg- derājā?" ;
tos līdz maskai, bet man liekas — ļ „Ha-ha, pamēģiniet viņu satikt!
viņa rokas drusku dreb, paiet labs Vārdu sakot labi, ka veikalā tāds
laiciņš, kamēr nokabina masku, daikts ir, kaut kas, par'ko • parunāt,
Brikšņa skatās viņā ^ sasalušu, nela- es domā;ju — un varbūt kāds ar
bu smaidu, tad iegribi masku man laiku arī nopērk. Jo, redziet, tādi
portfelī, un mēs ejam lejā. Tibiņš nelaimes rīlci' ~ maskas, pērles un
iet pa. priekšu. Kāpnēs Brikšņa ru- <dunči, kas it kā reizēm atnes nelai-nā:
..Tagad pulkstenis iet uz sešiem, mi — gadās jau, tiem ir savi tīko-,
iums paliek laika diezgan parīko- tāji. Un ja kas notiek, tad ne jau
ties pašam. Tikai — uzmanīgi! Ja tādēļ, ka tur būtu kādi pesteļi
te ko manis trūkstam un jūs iekri- iekšā, bet tādēļ, ka tie; kas viņus,
tīsit., nepaķeriet mani līdz.. Man ne- iegādājas, mēdz būt tādi savādi cii-
'•^as. nedraud, bet par jums es ne- vēki, saprotiet, ļaudis ar slimīgu.ziņ-klusēšu.
Avīzes šodien vairs neiz- kari, riskētāji, pašbiedētājies, tā-nāk
— rīta avīzēm par vēlu. Es at- pat kā i r lauC'i kas tūlīt saskrien
sūtīšu kalponi jums palīdzēt, ie- uz stūra, ja auto kādam nobrauc
ģērbjiet un apkopjiet nelaiķi kā nā- kāju. Vesels cilvēks neskries skatī-kas,
un tad varat • zvanīt pirmdienas ļ ties, viņš negribēs redzēt nelaimi,
ja nevar palīdzēt. Bet ir, tādi, ku-ļiēin
• tas vajadzīgs: 'Un ir tādi, kuriem
vajadzīgas; tādas apburtas lie-,
tas; uin tā ķā - ar -viņiem- laiku,;pa
laikani' Kaut; "kās. .noti tadvsie:
buivekļ^ iegūst slavu; :pie^
. nn Vašingtonas,
'^'^! l ā t a ārlietu ko-
W
lasīja'presei paskai-
- u ' uzvaras
.sV neviei^ā pasaules
•teiksies
Iznākusi būvvCchniķaEd. Rekevi{'a
rokas grāmata mūrnieka amata iesācējiem
„MŪRNIEKS"
DM 5 . -.
ED. REKEVICS,
Augsburg, DP Camp, Haimstetten,
Atsev. .eksemplārus izsūia tikai uz. pēcm.aksu, ļ^Š tādUS paŠUS. Tāds cilvēks bija
pieskaitot pasta izdevumus, bet atkalpardeve- , , . rf>d7P\^i ar tiem
j i m komisijā ar 15 proc. atlaidi. Ma^uss — jus jau reozejai ar xiuH
portretiem! Šad ta4 kad bijam divatā,
,ļ viņš man teica:; Jāz^,; kad
man reiz pietiks tās ^blēņošaiias • pa
saloniem,;: laidīšia klajā ptru ' seriju,
un; tad; 'es būšu bagāts .cilvēks! 'Te
•nu iŗ viņa bagātība .--^^^^
rnasfeat .Es'jau; riegŗibē^
ietiepās-;..;. ;"; ;:-V"'.
. .^; • ;•
A, SĒĻZEIMNIEKA APGĀDA
IENĀKUŠAS GRĀMATAS
Jāna. Vesela Latvju teiksmas, Kultūras fonda
divreiz godalgots darbs. Maksā DM 3.—
Pe.'Ge. - (Pāvila Gruznas)_Feļetoni DM 2.50
Vēl krājuma:
Viļa Lesiņa Leģenda DM 0.30
Oļģerta Liepiņa Piemineklis DM 0.80
. ,v Dēklas ratiņš (brož.) D M 2 . . -
„ „ Dēklas ratiņš (ies.) DM:3.-
Emīla Skujenicka Sudrablapsa ( b r o š . ) DM 1.50
„ „ 'Sudrablapsa (ies.) DM 2..'?0
Mintauta Eglīša Paaudžu pils DM 1.—
Sagaiavožanā E. Skujenieka Bēthovena
Zvemsvē.iki un V. -Ramonas- Krusti.'
. Atsevišķu ..eksemplāru pasūtinātāiiem grā-.
mātas izsūta tikai uz pēcmaksu, pieskaitot
pasta izdevumus, bet atkalpārdevējiem komis
i j ā . a r 15 proc. atlaidi.
. Pasūtināiumus lūdz izdarīt Arvīdam . Eglī-tim:
{24b) Geesthacht/Elbe, DP Camp',.\r. 2,
Grenz^trasse. (G2)
VĒLO& PIRKT:
; j^Haivas";i2gatavošanas rc>?ep:i, ,,M.-lnā
balzāmavV lzgatavx)sanas re: , . „Minoksa'
palielināmo aparātu (he'o , ' T.niskās ur,
. neorganiskās" ķīmijas g - _ \ iusskolām
(MālkaUia vai cirai.
•••• • . Piedāvāiumus ••^^ņii::iX\ni}\:\/::^'
:P:-.••t\miirhņTsm-.--.•••S.:.b~:k"r. Bu\ ^04, Svenge.
„Dzintarjūras" apgādā iznākusi A. Granta
. pasaka
,,MĀRA CEĻOJUMS UZ LATVIJU"
ar divkrāsainu vāku un 15 ilustrācijām tekstā.
Dabūjama visos latviešu, grāmatu galdos un
"• tirgotavās.
Pasūiināiumus pieņem. A; Avotiņš: (13b)
•Munchen, Herzog Rudoll Str. 49. Cena' DM
1.30 (atsevišķiem pasū.tināiājīttn gramam izsūta
tikai pēc vērtības DM 0 40 pasta iz-dtrv.
umu. iesūtīšanas). AtkalDārdevējiem ra-bats.
' (90)
Nometņu komitejām, skolām, grāmatnīcām
'CV •;:,k'aliem piedāvāju RAKSt A.MPIEDE-
'r<l M l ' S — burtnīcas, blokus. Dapīru, perga-
.rv.r^u, līmi, tinti utt .par vairuma, cenām,
sūf-naiumus izpilda ar uzliktu pēcmaksu.
- p i : i « ^ ' Ed, Dobelim: (13b) Klei'nkōtz bti
r.-bu<s, LatMan DP Camp. (b4'
-.Sengvardenes. tbi;, • .Mērbekas) K. .Skalbes-:
s.rļn. \ar.d.M^^s pilnt latv^-šu v. skolotāj'ī-i'a
21, ned. st.. un ki.. nudz;.:. Lūgumu ar īsu dz.;
apr...lraz:.,š.- g;..20.-sept. icSŪtK;šk. •direktoram:
(23; -Sengvr-arden oei, Wil,helmshaien, Letten-
Chronika
Baletsoliste Mirdza Giiķe ar^ ģimeni,
pai-'edzams, oktobra sākumā izbrauks
uz Dienvidfranciju, kur viņas
virām ķīmiķim N. Dambergam, kas
augusta sākumā bija i^aicināts , uz
Parizi, piedāvā darbu kāda koncerna
centrālā laboratorijā.
Žurnāla Brīvība 1. burtnīca iznākusi.
Redaktori F. Cielēns un
Kalniņš, izdevējs — V. Bumbēra apgāds,
' s a t u r ā I. Bastjāņa, F. Cielēna,
K. Dziļlejas, B. Kalniņa, Kl. Kal-niņas,
R. Straumes uc raksti par
sabiedriskiem jautājurai'eni,..
Ziņas par Pēteri Dzeni no Sventes ļoti ItJdz
dēls V. Dzenis: (14a) Stuttgart-Hobenheig
Wrangelstrasse 2. '-^
PĒTERIS ALEKSANDROVICS,
130 - 27, 148 St. Sonth Ozone Park L. I-»
Ntvv--York, N. 1. U. S. A . , lūdz atsaukties
draugus.
SaKarā ar Aitētingas laiviešu- kooperātīv^
nopas .N'eiētingā, kuras atbildīgais vadītājs^
Jānis S-.ikāns, iiKvidēšanos kopas vaide 7f'
ziņo, ka visas prasības pret 4;opu un_ t9S
\e!^a]^'.•dI j . Srikānu, izņemot pa^as, p]Cļ5''
camas lak^'jski Jānim Stikānam: (l3a) tr-
Lingen, Oberst Drausnick Str. 1, DP ^^mp-ias
jāizdara desmit dienu lai.kā,
siuainājuma iespiešanas dienas. • Vēl.ak^^?'''
teiktās prasības oeitvēros. Kopa* iķ\
da-no.
sa\^iern ļpienāku-par
brivibuJ, „E)au-ir
maldīgās;! ;domās,^^
-el NebŪ5 nekādu stri-stāties
pretī agresi
- ^ 1 « s runāja; visu trīs kon-
J j S b n i e k u vārdā un pasvini
t ka vina deklarētās teres i?te-
; | Suiis, ja to ievēlēs, Pec
"'if-las politisko, aprmdu du-
/|jj^tereDublikani,jopro3amļ a t -
^•^fb prezidenta Trūmena lifizsi-
,|j;ijri§as politiskas konferences
' % ii*ā turpināiās, arī sestdien.
i-ttu ministrs Maršals divi stun-
• :3 ^mlsēs ar senāta ;ārlietu ķo-
' :ļE'3sprieļcss§di Vandeņbergu, par
'M Sem notikumierri; Berlīnē, i Par
šžo^riedēm pagaidānri nav pub-ijf/[?
kāds paskaidrojuma.- ļ Sēc
2i!'?tu ministra
apmeklēļs^
Baltajā riama
briitu\ vēstis,
Pēc otrās vizītes preses pār-itjiemviņš
paskaidroja-' ka pārru-
2JS Berlīnes problēmas uii līdzsi-
Maskavas apspriedes.'
i BBC
Fe
daŗn
paijd
ziiioj
komi
cij^,
<varb
r ^ .
bum
bond
rīgie"
vusi
veno
disku
tāri
šas
ta. A
ASV
iiķvi(
no dc
' Tā!.
Work
.raksta
kaŗa.
esot V
lie] j ^
zes ••;
•ja VI
sāna,
jas m
nāsan
var s
varbū
un ne
kāņu
šas A
un to;
fiikdl^ietas
nāeia
NEbliļU LAIKĀ CETURT
Wļu politfekās krfaes Francijā, pa
«ejs eidzot vs^ēja iesniegt valsts
*sara stu. Soc4lisiiem ir pieci port =ijļ.**^ kitoļii tautas partifaT
'^^ālsociāli
«12 K' , " ™ " ^ prezidenti. Par -sTSr^'^ ^"^Pn- Ministru prez
.-..a P neatbalsta koiniijusti un degollisti
•l^eS? '''' ka Ke-
%t' " ' ? " ^ ^ c ē esot
^ «ne ksāodcā iāSlisatduī j.iitņmim; stariiz mnirest.
kml^'-' ' Svarīgākās
i ™ fmanču jautā-
,i'Sa^'^4atrisi-
-"^^Sjj^ll^^ēs atlaist
u nebūs daudz jāpū-
5» P0llti*n Kašākā
i» ^ nozmes ia
- ^ I ^ ^ S t u ^ ^ ^ ^ i a u k t E i -
4«*init"i-:™'-''i Viena
'^^^lat jaunas
'''var;r!"ā, ka
^"^^1 Parīzē,
kopš p
gākās
ci ja u:
apsarg
pilnīgi
kiem.
Pa t
sācis
Piektdi
un Or
sapulci
Tulonā
vēku.
dā citā
sapulci,
klausīt'
manarn
Vašingt
Francij
tur nod
..Nē/'^ a
^esaņe
jumā, j
De Gol
mēr ne
PAD
Heute
dzīvotāj
^overoj
domju
i^tilpuši
tāji un
aprindā
i^ādīšan
ķarņ. izs
^es TU
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 11, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-11 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480911 |
Description
| Title | 1948-09-11-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
•LATVUA,lS,4a.s.U.se,teabrt
rAPO V A MĀ
BU. SABIEDRISKO LIETU iMINISTRA ALFRĒDA BĒRZIŅA ATMINAS
PAR LATVIJAS BOĻŠEVIZĀCIJU ..POSTA GADI"
Ministrs Bērziņš pēc brauciena uz Šveici un Romu caur Vāciju atgriežas
Stokholma. Ceļojuniā viņš uzņēmis sakarus ar sūtņiem un cen-tlies
iKiskaidrot starptautisko politisko stāvokli un tā gaidāmo attīstību.
Stokholmā turienes latvieši vairākas
reizes sapulcējāmies un sīki iztirzājam
manā braucienā redzēto un
dzirdēto. Tas ari bija vi^s. Par šim
pāris nedēļām vai ik dienas sastapos
ari ar Kampušu. Runājām, plānojām,
kā jau tas parasts; kad ne- i
skaidra tagadne un nākotne.
9. februāri pošos otrreiz braucienam
.uz Berlīni. Bet kaut kas mani
nomāca. Šķita, ka brauciens būs
veltīgs. Izteicu savu sajūtu arī Kampušam,
un viņš deva padomu nebraukt,
ja jau priekšsajūta esot nelādzīga.
Bet jābrauc bija. Tikai
Berlīnē varēja_ cerēt iegūt kādu
skaidrību. Nospiestu prātu iekāpu
vilcienā, cerībās pēc nedēļas būt atpakaļ.
Kā norunāts, 12. februārī sastapos
ar Kamo, kurš, kā to nejauši dabūju
zināt šajās pašās dienās, satik-dams
viņu pie Lietuvas sūtņa .§kir-pas,
saucās Grabe un strādāja ģenerālštābā,
laikam pulkveža pakāpē.
' Mūsu otrā uri pēdējā tikšanās bija
īsa. Kamo mani informēja, ka Gestapo
esot pret mani noskaņots it
kā pretvāci^as nostājas dēļ. Ieteica
tālab jo drīzi Berlīni un Vāciju atstāt.
Bet tieši bēgtman negribēiās.
Tajās dienas bez tam ; no : Latvijas
Vācijā iebr&uca otrā repatriantu
grupa: Vēlējos kādu no atbraucējiem
sastapt, lai dabūtu tiešas ziņas par
piederīgiem,' paziņām un apstākļiem
Latvija. Ar žurnālista Berlinga mašīnu
aizbraucām uz kādu repatriantu
nometni Meklenbuŗgā un tā aizkavējos
vel dažas liekas dienas. ' I z braukšanu
no Vācijas mazliet nokā-vēja
arī formalitātes zviedru kori-sulātā^-
sakarā ar vīzas iegūšanu atpakaļ
braucienam,
Pie Plensnera tanīs dienās sastapu
no BrāunŠveigas iebraukušo ģenerāļa
R, kundzi. Norunājām aiziet
vakarā
K l ā r ā Z ā le
Krīt mestie akmeni un tev pie ..
, kājām plaisā. :
Pār galvu kraukļa spārni apstājušies
-.gaisā.
Dreb bailēs kronētie un slepus
I bendes raida.
Lai dzirai nevainīgai nāves zāles
- svaida.
uz varietē teāļri,,Scada". Pēc
izrādes; kas beidzās ap pusē astoņiem,
domājām kaut kur mierīgi
paēst vakariņas, jo R, kundze jau
laikus gribēja tikt pie saviem paziņām
Berlīnes, priekšpilsētā Ruhle-benā,.
rUzilIdojumi to laiku Berlīnē
puslīdz regulāri sākās ap deviņiem.;
Iegājām pa ceļam pirmā ēdnīcā.
Priekšistabā visi galdiņi bija aizņemti,
tāpat. otrā. Tikai trešā,, pēdējā
istabā pie sienas viens galdiņš
bija brīvs. Kamēr vakariņojām, pie
blakus galdiņa 'divi jauni cilvēki' ar
partijas nozīmēm pie krūtīm mūs
rūpīgi novēroja. Kad. atstājot telpu,
gājām tiem garām, viens no viņiem
• ar brillēm, kas likās jau kaut .kur
redzēts, mani uzrunāja vācu valoda.
„Labyakar, ministra kungs!"
Atņēmis:sveicienu, pagāju jau garām.
Bet tad.iedomājos paprasīt, vai
sveicinātājs nav no Rīgas, ja jau
mani pazīst. Atvainojos, ka nevaru
atcerēties, kur mēs esam agrāk t i -
kušiejs. • -i- >
,;Tas arī nav vajadzīgs, pietiek, ja
jūs esat Berlīnē labi pazīstams," sevišķi
uzsvērdams vārdu ,,labi",; ar
neslēptu, indīgumu atbildēja briļļainais.
^Z::.: •'-I''
Atvainojos, un devos uz viesnīcu,
bet visu nakti nomocījos ar nelabām
nojau.smām..
. Otrā rītā „Sachsenhofas".viesnīca,
kur biju apmeties, ieradās kāds
kungs no iestādes, no kuras Vācijā
bijās vairāk kā no visa cita. un lika
viņam sekot. Aizveda pirms- uz Ge-stapo
ārzemnieku policiju. Bez
priekšnieka tur mani gaidīja arī va-
.kar vakara sveicinātājs.
; „Kā jūs sauc?" viņš noprasīja.
Pateicu vārdu, kas manā pasē un.
vēl piebildu: .,Mans īstais vārds taču
juiņs tikpat labi zināms, kā man
pašam."
' ,.Kālab jūs iebraucāt Vācijā?" se-
; koja nākošais jautājums. •
„Ļai sastaptos ar dažiem paziņām
no Lat\'ijas un uzzinātu kaut ko par
apstākļiem mājās."
„Kālab braucāt ar viltotu pasi?" •
:. »^ase nav viltota, tikai vārds ir
dts," mierīgi paskaidroju.
• „Atzīstieties! Jūs esat , iebraucis
angļu uzdevumā spiegot," pienācis
pāris soļus tuvāk, acis no manis nenovērsdams,
katru vārdu uzsvērdams,
turpināja briļļainais,, kamēr
vācu policijas vīrs stāvēja klusē-,
darns
,.Kālab uz reiz tik svinīgi un ar
apvainojumiem spiegošanā?" — mēģināju
atjokot, kaut gan, šādu apvainojumu
dzirdot, 'pirmo reizi izjutu,
ka īsteni esmu nokļuvis "šī cilvēka
varā, pie kam nekas labs viņam padomā
nevarēja būt.
.,Es nedzenu ar jum.s nekādus jokus,
atbildiet uz jautājumu tieši."
„Jūsu apvainojumu man nav grūti
atspēkot. . Paraugieties jūsu vīzu
grāmatā. Tur atradīsiet, droši. vien.
atzīmi, kas man gādājis vīzu iebraukšanai
Vācijā. Domāju, ar to
pietiks, lai noraidītu apvainojumu
par spiegošanu vai ko līdzīgu."'.
Tūd^ļ istabā ieaicināja kādu ierēdni
un lika tam noskaidrot, vai
taisnība, ka vīza iebraukšanai Vācijā
man ir iz.^ādāta no oficiālas
vācu iestādes. Pēc īsa brītiņa aizsūtītais
atgriezās ar zīmīti rokā. Jā,
teiktais saskanēja, . / •
Pa to laiku, kamēr skaidroja ma-nu;
vīzas lietu, visiem soēkiem centos
atcerēties, kur esmu briļļaino jau
saticis. Atmiņā pavīdēja kāda 1937
g. ..Brīvās Zemes" lappuse. Tur, sakarā
ar izmeklēšanu pret vācu nelegālo
nacionāl ••ociālistu partiju „Be-weģung",
bija ievietota šīs organizācijas
vadītāju; Dr. Krēgera un
Slaua ģīmetne. Apmēram pēc četru
mēnešu noturēšanas- -apcietinājumā,
abus izraidIjā no Latvijas. Tagad
viens no viņiem man kā Latvijas
valdības loceklim centās atspēlēties.
..Nu atceros, kur esmu jūs redzējis!
Pirms gadiem trim, laikrakstos
sakarā ar izmeklēšanu ,,Bewegung"
lietā,, tikai neatceros, vai jūs esat
šlau.s, vai Krēgers.". .
,,Jā, esmu Krēgers. Pazīstu tālab
visai labi Ulmaņa un jūsu prētvācu
politiku. Jūs un Skuienieks bijāt
niknākie vācu ienaidnieki," ļauni
saviebtu seju atteica Krēgers.
„Nu, un tagad jūs . gribat man
atspēlēties?" / :.. .
- „Nevis atspēlēties, bet norēķināties."
Kā vēlāk izrādījās. Krēgerspastāvīgi
dzīvoja Pozenē. Aklam gadījumam
vai liktenim bija paticis savest
mūs kopā vienu no Stokholmas,
otru no Pozenes, kādā mii jonu pilsētas,
ēdnīcā. '---'^'^^
: No ārzemnieku policijas kāds cits
aģents mani pavadīja līdz Berlīnes
policijai Aleksandra laukumā, ko
berlīnieši saīsināti sauca par Aleksi,
un' nodeva kriminālinspektora rīcībā..
.
Kāds \ jauns cilvēks ielika rak-
.stāmmašīnā formulāru,.
:.,Jūsu vārds, uzvārds, dzīves vieta,
tautība, ticība, precējies?" uz mani
pat nepaskatījies,• viņš. noprasīja
parastos jautājumus. : Tad parakstīja
papīra loksni un, pret mani pagriezies,
teica:
,.Sekojiet, jūs, esat apcietināts."
A I f r e d s B ē r z i ņš
Rāms, godāts vīrs kļūst dūrējs
mugurā.
Kad balva apsolīta, smagā purpurā;
Tu atskaties — bāl vina mēness.
vaigs;
Bet dots ir sJlījums — un nevēršas
tas maigs. .
Ir roka atvēzta. un asmens gail
Kā ilknis ņirdzīgs — izrnisīgi kails.
Jel nenodrebi —• pretī mierīgs stāvi!
Tas ieiet dzīvībā, kas pārdzīvojis
nāvi.
Knuts L e s i ņš
enkarša
iii
ķmā
NOVELE
(5. turpinājums) laikraksftiem. Es pinndien
Mirdzās Griķes
15 gadu iubikja
Tas nemaz neliekas tik sen, kad uz Nacionālās
opt-ras skatuves pirmo reizi rtdzēja
Mirdzu Griķi, toreiz vēl \ vienkārši Mirdzu —
slaidu, un vēl rr>a2liet biklu meiteni, kas tomēr
pārsteidza ar kādu gluži neikdienišķu
kustību tīrību. Tas bija bak-tā „Veltiga uzmanība",
un šodien eandarīļum.u varam,
teikt, ka uzmanība,, ko • toreiz . vcldjām
Mirdzai, vHav bijusi veltīga. 15 gados no
Mirdzas ir izaugusi Mirdza Griķe, māksliniece
un personība, kufas vārdu pieminam,
kad gribam uz kaut ko lepni būt. Un .šais, 15
gados, .šodienu ieskaitot, viņas. ce]š nepārtraukti
ir vedis un joprojām ved augšup.
Arī• uz ,,Valkas" nelielās Skatuves, kur
Griķe' svinēja savu 15 gadu jubileju, jau tūdaļ
atklājās dejotājas eiropiskais briedums.
Varbūt Griķes tech.niskā varēšana pašreiz
neaizsniedz, tos fainomcnālos augstumus kā
oreiz, kad viņa grieza 70 , J u e i t ē " , bet toties ;
ielāka kļuvusi mākslinieces-, garīgā varēšana..
Viņas ideju loks kļuvis bagātāks, slēdzieni
Mašāki un tvēriens dziļāks.
Savas jubilejas prograip.mā Griķe bija izvēlējusies
tikai latviešu autorus. Tā . ir
skaista' dom.a. Skaista doma un nepateicīgs
uzdevums. Pirmā 'mirklī šķiet — pat
neiespējams uzdevums, ja iegaumē mūsu klavieru
mūzikas kvantitatīvo nabadzību un to
materiālu mazumiņu, kas šeit -trimdā yēl
vispār pieietams.-,Griķes sasniegums tālab jo
vairāk respektējams, tāpat kā. cienījama ir
viņas drosme, programmas vienības labad
atteikties pat no:- saviem „elitē" numuriem,
piem., Morēnas iestudēiumiem, kurus Griķe
savā laikā atveda no Parīzes. No jubilejas
vakara pragrammas skaistā atmiņā palicis
abu Mediņa Dainu choreografiskais veido-ums,
V, Dārziņa Prellde, A. Kalniņa Rudens,
tāpat kā skaistā atmiņā i r palicis pats
I r i ķ e s dzīvais un pacilātais dejojums.
Viņas. alga bija bagātīga: ik pēc dejas uz
skatuves bija. tūdaļ klāt labs skaits no viņas
skolnieku liela pulka ar krāšņiem ziedu klēp-iem
rokās, un beidzot tur bija vesels dārzs.
Mirdzu Griķi bija atminējušies daudzi. Latviešu
centrālā .komiteja un Kultūras fonds,
daudzas sabiedriskas organizācijas, Latviešu
balets, Nirnbefgas, Fi^bachas un Valkas latv.
teātri, laikraksti \,Latvija" un. Tēvzeme", kā
arī vesels pulks jĢriķi's draugu un eienltājur
Bija caudz skaistu balvu: tautisks svečturis,
un pūra • lādcv ļfiosakāmi un nenosakāmi vīstokļi,
ļoti uzvedīga sniegbalta zoss un vis-,
beidzot — gabaliņš no Nacionālās operas
skatuves grīdas, ko 'Mirdzai Griķei pasniedza
Jēkabs Poruks ' a i uzdevumu, kādreiz to atkal
nolikt vecajā vietā. Tas bijav pavisam
mazs un parasts, tikai gan zeltīts dēļa gabaliņš.
Pavisam mazs un tomēr pietiekami
liels, lai Mirdza Griķe uz tā varētu izgriezt
ja ne^ 70, tad katrā ziņā vēl 32 „fuettē", un
nevis, zeltītus, bet gan no tīra zelta..
• Ak, jā;. vēl: jāizsaka kompliments mākslinieces
tiešajiem, palīgiem: ēellistam Ādam-soņam,
dekorāvoram Vinkleram un pianistei
Kalsingai. . ; \ I '
• V 0 1 \ g a n g s D ā r z i ņ š
Tai mirldī es saprotu, ka viņš braukšu apbedīt viņa māti. Saziņā*
nekad nebūtu varējis' šīs ģīmetnes simies; vakarā.'* . ".
pāi'dot, nekad nebiātu uzdrīkstējies Kāpnes ir tukšas, neviens miis
pat rādīt, lai nezaudētu visu savu netraucē iziet ārā un iekravāt «^lez-tirgu.
Šis ģīmetnes bija dubultnie- nas Briksnas automobilī. Mēs brau-ki,
dj: kui'iem viņš sevi ikreizes iz- cam. Es sēdu Briksnam pie stūres
laboja, nomazgādams vismaz iekšķi- . blakus, un kādu laiku mēs nerūgi
pērkamības un iztapības sārņus, nājam. Beidzot es nenociešos.
Tā savā sirdī viņš bija palicis liels „Šef," es sakU; ,.par tām gleznām
un tīrs mākslinieks. Acīm redzot, es saprotu, man tikai žēl, ka nepa-arr
Brikšņa to zināja, bet viiiš ska- ņēmāt, vairāk, bet kas jums ar to
tījās no sava viedokļa, pastaigājās masku? Domājat — noderēs?"
gar ģīmetnēm un nopīitās: „Nu — ,.Cilvēk mīļais,'* Brikšņa attrauc,
ko sakāt? Vai mēs te ko varam lie- „vai jums zem cepures galva aii ir?
tot?" Tā taou tagad būs leģenda, patoss
Es ie |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-11-04
