1948-05-25-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
V. A. Koskenniemi
V . A. Koskenniemi pieder somu
rakstni^u vecākajai paaudzei
un kļuvis slavens kā dzejnieks
arī ārpus savas dzimtenes
robežām. Viņa dzejoļu krājums
^Jaunais Ansis" tulkots vairākās
valodās. Koskenniemi mākslu
raksturo klasiska skaidrība, ilgas
pēc skaistuma, siltuma un gaismas,
cilvēka vientulība, dabas
varenība un spēcīgjļi nacionāla
izjūta. Sniedzam lasītājiem tēlojumu
no rakstnieka bērnības atmiņu
grāmatas „Laimes balvas''/
KriLjtp^te Matilda bija rmims bēr-niein
ideāls. Viņa birfa mūsu sabiļe-df'otā
un bieži arī rcxtaļu biedre.
Ja mēs atpūtas solu pagalmā pārvērtām
par burenieku, ar vējā pie-pūtušos
priekšautu mastā, tad arī
viņa piedalījās ceļojumā un dziedāja
burvīgas, pašas sacerētās jūrnieku
dziesmas, kamēr es cītīgi groziļiu
stūri vai lūkoju ar tālskati saskatīt
kādu ostu. Viņa uzšuva indiāņu zī-motnes
manām drēbēm, apbrīnoja
manas sniega pilis^ un izgrieza ; ņo
zelta papīra kroņus un spožas bruņas.
Viņa mācīja mums vīt vainagus
no pļavu āboliņa, darināt lupatu
bumbas, bet ņo resnajiem paegļu un
slaidajiem priežu čiekuriem ar sērkociņu
palīdzībai izveidot septiņas
taukās un septiņas liesās Vārava govis.
Kopā ar krustmāti mēs devāmies
izbraukumos pilsētas apkaimē,
īpaši uz zundu. Tur viņa mums rādīja
svešādus akmeņus un puķes
kas bija aitkuģojušas no svešām, noslēpumu
pilnām zemēm un saucamas
grūti iegaumējamos vārdos. V i ņa
nāca mums līdzi uz Hupizaretas
salām, kur mēs pie dambjiem ierīko-r
jām ūdens dzirnaviņas. Viņas klātiene
piešķīra īpašu laukumu visām
dabas katastrofām, kā ledus iešanai
tā ugunsgrēkiem.. Viņa mūs ņēm
līdzi gada tirgū uz karuseli-un burvju
mākslinieku būdām, un kopā ar
viņu mēs drikstējām apskatīt pat
drausmīgos radījumus vaska tēlu
kabinetā, kas saistījās ar tik šermu-
'ainiem stāstiem. Viņa bija mūsu
labākais zināšanu avots, iekams paši
iemācījāmies lasīt, un viņa ar
bija mūsu maigā aizstāve .mātes un
vecāsmātes tiesas priekšā.
Krustmāte Matilda bija' mūsmāju
māksliniece. Izgriežot lipinot' un
zīmējot, viņa radīja mazas papīra
lelles, pasaules dāmas. un princeses,
ģenerāļus un prinčus, valsts padomniekus
un maģistrus, miniatūrcilvē-ciņuš,
kas, it kā liega menueta taktī
dejodami, iznira no viņas grieznēm
vai zīmējamās spalvas. Šai raibajai,
greznajai papīra tautiņai; pamazām
bija radusies krietna slavā. Pilsētas
kavalieri tos labprāt pirka savām
izredzētajām par dzimšanas un vārda
dienas dāvanām, un nāca pat pa-sūtinājumi
no citurienes. Krustmātes
specialitāte bija kadeti un leitnanti
— laikam t ā p ē C j ka viņas pašas
sirds tiecās tai viirzienā.
Mēs bērni, abās pusēs krustmātes
krēslam nostājušies, bieži vērojām
viņas noteiktās, veiklās izdarības un
jutāmies varen pacilāti, kad viņa iz-ūdzās
mūsu spriedumu; par savu
roku darbu, ko veica ar nenogurstošu
pacietību. Ja kāds turīgs vecs
kungs pasūtināja veselu leļļu ģimeni
vai apliecināja savu apmierinātību
ar krustmātes darbu, maksādams
vairāk nekā pieticīgo cenu, tad mēs
3ar viņas panākumiem - priecājāmies
tikpat k ā paf: saviem, un ne tāpēc
vien, ka bieži tad sekoja kopīgs gā-iens
uz konditoreju. Un mēs bijām
pagalam lepni, kad krustmātei uzdeva
zīmēt firmas zīmi šejienes lie-ajai
ādas fabrikai — „vislielākajai
visā pasaulē" — un mēs pirmo reizi
edzējām viņas ziemeļbriedi iespiestu
uz. smalkajiem ādas izstrādājumiem.
Likās, it kā - ar šo ziemeļbrieža zīmogu
arī m-ums piederētu sava daļa
no visiem tiļCm sedliem, zirgu ie-mau^^
tiem un siksnām, kuru slava
sniedzās līdz pat Amerikai.
Krustmāte Matilda, kuras līlcsmo
labsirdību nespēja aptumšot pat
smaga slimība, ar savu: jaunību radīja
it kā neitrālu joslu starp bērnu
pasauli un „īstajiem pieaugušajiem".
Māte bija mūsu pēdējais patvērums,
bet krustmāte — labā osta, kad sacēlās
negaiss, un pie viņas mēs gājām
ar dažu labu jautājumu, ko pašu,
spēkiem nejaudājām atrisināt. Tā
es reiz, pēc ilgas prātošanas par bagātību
un nabadzību, kas uzmācās
īpaši tad, kad virtuves durvīs parādījās
kāds ubags, beidzot jautāju
krustmātei. Domājos esam sapratis;
ka sabiedrība sastāv no divējām cilvēku
šķirām — bagātajiem un na-šai^
strupajā formā un tā noslēpu
jautājuma slepeno nodomu, jo baidījos,
kā krustmāte savu atbildi ne-pielāgb
manām cerībām. Taču viņa
tūdaļ vis' neatbildējaj viņa bakstīja
pagalps krāsnī, it kā mana jautājuma
nemaz nebūtu dzirdējusi; un
uguns gaisma es redzēju, ka kāda
doma līdzīgi mākonim pārslīdēja
viņas vaigam. Pēdīgi viņa atjautāja:
„Un kā tu pats domā?"
_Atkāpšanā^ n*ian nelīdzētu, jo es
sāpīgi ilgojos . atbildes. Tāpēc skaidri
un gaiši izteicu savas aizdomas:
„Man liekas, ka esam bagāti."
. Krustmāte ilgi manī raudzījās —
vēl tagad redzu viņas skatienu T —
un pēc ^brīža teica lēnām un ar zīmīgu
uzsvaru: , J ā bērns, mēs esam
bagāti.*' -
Taču es šai īsajā brīdī, iekams
nobrieda viņas atbilde, biju nopratis
no viņas skatiena, ka krustmātes
vārdi nebija vis atbilde uz manu
pirmējo ļautā jumu vai. pareizāk sakot,
ka viņai prātā bija cita bagātība,
ne naudā. Nu es zināju, ka esam
nabagi, ļuri mana: dvēsele jutās glābta.
Pēc ^ Ī S | sarunas kāda jauna saite
saistīja krustmāti Matildu un mani
vel ci<^āk.
I Algas
Paaugstinājums
bagajiem, starp kuriem paceļas
augsts neredzams žogs, bez vārtu,
kaut arī ar. dažiem izlūkcaurumiem.
vienā un- otrā pusē. Lielāko galvas
lauzīšanu man īsteni sagādāja jautājums,
kurā pusē žogam atrodamies
mēs un. mūsu māja. Aizdomas, ka
esam bagāti, mani grauza kā tārps.
Jebšu šī iespēja sniedza zināmu apmierinājumu,'
mani taču nomāca doma,
ka tādā gadījumā mums būs
,grūti tikt debesīs. Jo vai gan, nav
vieglāk kamielim, izlīst caur «adatas
aci, nekā bagātam nolvļūt Dieva valstībā?
£ad iztēlojos, cik grūti, izlīst
caur ad^as aci pat mazā.kam dzīvniekam
nekā kamielim ar savu kuD-;
ri, tad par bagāto likteni nevarēju
šaubīties. Tāpēc jautājums par bagātību
mani. lāgiem stiori nodarbināja.
Pēdīgi nolēmu ar savām bažām
patverties pie krustmātes Ma-tildas.
Izraudziju acumirkli, kad
abi, sēdēdami' uz ķeblīšiem pie kurošās
krāsns istabā, vērojām priežu
šķilu sprakšķēšanu. Nule bijām, parunājuši
kādu nopietnu jautājumu,
un man šis brīdis šķita pats īstais.
Tāpēc ātri pārmainīju valodas, ja
arī ne mūsu sarunas noskaņu un
raksturu, un droši ķēros pie lietas.
^Krustmāt, vai mēs esam bagāti
vai nabagi?"
Izgudrēm ietērpu^ savus vārdus
,,Tu taču pats telei, tēt, lai es vmu
ieslēdzu skapī, ja viņš neklausa un
rotaļājas ar šķērēm!"
„Colliers"
LĀSTI UN LŪGŠANAS
Tajos -laikos, kad okeānus . vē
šķērsoja burenield, uz AmerilvU kuģ
brauca kāds bīskaps. Labi zināms
•ka jūrnield jau no laika gala nav
visai smalki savos izteicienos, beif
bīskapam apkalpes lādēšanās briesmīgi
grieza ausīs. Kad kādu .lakt
taisni lūgšanas vidū viņu atkal iztraucēja
šaušalīga lamāšanās, bīskaps
par to žēlojās kuģa kapteinim
.iBīska'pa kungs," atbildēja kapteinis,
„mŪGU kuģis ir dabūjis sūci, un
vīri, ko jūs dzirdat tik 'le'ļļan-i lamājamies,
strādā pie sūkņiem. Tik
ilgi, kamēr viņi sūknē un lādaņ. jūs
vai-at būt drošs, ka mēs dibe.ia nenoiesim,
bet tikko viņi beigs lamāties
un sāks lūgt Dievu, mēs esam
pazuduši"
Kādspārdevējs prasīja savam šefam
algas paaugstinājumu.
„Mans mīļais," teica šefs. „Jūs
gribat'paaugstinājumu? Par ko gan?
Paraudzīsimies labāk, cik daudz jūs
vispār strādājat. Es jums pierādīšu,
ka jūs vi.spār nemaz nestrādājat! ,
Gadā ir 365 dienas, vai nē? Katru
dienu jūs guļat 8 stundas, tas ir gadā
jau p2 dienas. Paliek vēl 243 dienas.
.Bet- katru dienu jums astoņas
stundas it brīvas. Nāk nost vēl 122
dienas. Nu paliek tikai 121. Bet ar
to vēl nav cauri!
Svētdienās jūs. nestrādājat; gadā
ir 52 svētdiīcnas; no 121 atņemot 52,
paliek 69 dienas; Sestdienu pēcpusdienas
arī ir brīvas: tas dod 52
pusdienas vai 26 veselas Nost no 69
— paliek 43. Bet tas arī vēl nav
vLss. Khtru I dienu jums ir stunda
pusclienām, tātad gadā jūs patērējat
D u s d i e n ām 16' dienas. Palieka vairs
tikai 27. Noskaitiet tagad vēl nost divas
nedēļas atvaļinājuma. Cik paliek?
.13 dienas. Bet mums -gadā ir
12 svētku: dienas. Paliek tikai .viena:
diena, un tā | pati ir Jaunsgads, Icad
mūsu veikals Itā kā tā ciet!
Un jūs man vēl prasāt algas paaugstinājumu!"
Pārdevējs nespēja nekā iebilst,
pret šefa aprēķinu. Viņš aiz-gāja:
mājās un nenāca uz darbu
veselu mēnesi. Alj^as izmaksas dienā
viņš ieradās birojā, pieprasīia savu
parasto algu un korrekti paņēma at-oakal
pieprasījumu pēc algas paaugstinājuma:
,.Tā kā šefs man pierādīja,
i ka tiešām visu gadu neesmu
neko darījis,; tad nevaru prasīt na-augstinājumu.
Maksājiet man tikai
to pašu veco algu, ko jau visu laiku
esmu Isaņēmis par nekā nedarīšanu.'-
' „Die'Ncue Z.eitung"'
LATVU A, 1948. g. 25. m^^ig
Vīnes valsis cel darba ražību
JALNĀKIE ATZINUMI PAR MŪZIKAS IZMANTOŠANU IL\20S.\isj
jaitius pariākunius; kāpinot
un:-metodiski nvertēts-• DarbaiTnū^r
^asaizstavji apgalvo,, kā V
"vam nederot klasiskā mūzika lo r
ēdarboj otiēs :: ^gan • uz ^ str^d^ta h
mākslinieciskajam' sajūtām-: bet
uz viņa .darba siiie^
džess: sasniedzot: gaidīto •ietel-cbT
Taču arī,, džesa- mūzikai ; esot:'
atšķirības: tangd un-^
lēņo ;terripu^ dēļ' Wavisaiņ. neesot 'tile--
mērots darba• ražības • ķāplnāšanaf UQ
ķasodoble iikķP esot lietojahis.! -l^:-:
bāks jau esot fokstrōts, bet-par^-^
lieliskāko darba p r i e k ā u ņ : ražības
kāpinātāju: n o d e r o t , Vīne^ vaisla.
ļmm
rūpniecībā
BERNU ĶOFERG^
ir bērna gultiņas lin rotāju aploka
kombinācija,;kas sal:ū^tā%idāii^^
āo parastu noslēdzamu koferi ^ ar^
rokturi.: Koferī ietelpj arī visa'Muitās
veļa, ieskaitot filca matrači^ļ<a3
pārvilkts :^t;ūdeņsdrošu^;n^
MATRACI;
hp, trira:daļām, kas : savienotas: rā-vieņslēdzējiēm,
: ižrādtjušiēs; ļoti
praktiski. Kad; videjā; dala izgulēta.:
elementnis var,savā starpā apm
pagarinot .lietošanas ilgumu, bez kni
matracis ātri izjaucams tīrīšanai vai
transportam..;;^ - .;•<;-'••,•:••;.;
Jau labi sen konstatēts, ka cilvēka
darba ražība dažādās nedēļas dienās
jūtami svārstās. Gandrīz visos uzņēmumos,
sevišķi tādos, kur veic fizisku
. darbu, pirmdiena ir „slinkā diena",
jo. pa svētdienu apstādinātais cilvēka
„motors" vēl nedarbojas ar . pilnu
jaudu. Otrdien un trešdien :darba
ražība pieaug un ceturtdienā sasniedz
kulminācju, taČu piektdien,
strādnieka noguruma un nedēļas be.i-:
gu gaidīšanas dēl atkal noslīd otr-diena,
s stāvoklī. Pat vienā atsevišķā
dienā ir posmi, kups cilvēka darba
ražība saplok: pirmais tāds „nāves
punkts" ir starp pl 10 un 11, kad
strādātājs sāk just izsalkumu,, otrs
— pēcpusdienā ap pl. 3, kad izbeigusies
viņa enerģija.
§īs parādības ir visai dabiskas, jo
cilvēks nespēj strādāt ar vienādu
jaudu visas 8 stundas. Lai viņš varētu,
jārodas kādiem sevišķiem pamudinājumiem..
Tādēļ, lai pēc. iespējas
pilnīgi izmantotu cilvēka darba spējas
un izskaustu „nāves: punktus"^
amerikāņu rūpieki jau pirms ilgāka
laika sākuši gudrot līdzekļus, kā to
panākt. Tāds arī esot atrasts: strādniekiem
par uzmundrinājumu sniedz
,.darba mūziku". Konstatēts, ka pareizi
izvēlēti mūzikas gabali, ko strādātājs
dzird darba laikā, viņu nevis
nogurdina vai novērš tā uzmanību
no darba, bet gan manāmi kāpina
darba .spējas un ražību.
Arī Francijā atsevišķi uzņēmēji
kopš dažiem mēnešiem pasākuši lietot
šo metodi un sasniegiLŠi ievērojamus:
panākumus, kāpinot ražību
par vairāk nekā 5 proc. Šis paņēmiens
tomēr nav vairs tiic jauns, kā
to varētu iedomāties.: Pirmais praktiskais
mēģinājums izlietot mūziku^
darba ražības kāpināšanai izdarīts;
jau 1873. g. Toreiz kāds Parīzes direktors
licis strādniekiem nokrāsot
sava lielā teātra fasādi. Novērojot,
ka krāsotāji savas otas kustina taktī,
direktors viņiem; dziedājis priekšā
operešu ārijas, pie kam pamanījis,
ka strādnieki krāso ātrāk,; ja dziedamais
gabals ir jautrs, lēnāk, ja sentimentāls.
Varoņi par ^ naudu
KĀ STRADS F I L M U Z V A I G Z Ņ U AIZSTĀJĒJI AKROBĀTI
Ir atklāts noslēpums, ka uz ekrāna,
redzamos; „nāves gabalus" tālo
rietumu un: līdzīgās filmās ar- daudzām
auto katastrofām un šaudīšanos
neveic vis pašas filmu zvaigznes,
bet gan īpaši akrobāti. •
Holivudā ir ap 60 īstu filmu akrobātu.
Tie ir vīri vecumā starp 40
un 50 gadiem, kas bīstamajā. arodā
darbojās jau 15—25 gadus. Viņu.nēr-vus
un pārgalvību protams, atbilstoši
atalgo — profesionālo filmu
akrobātu alga sasniedz caurmērā
20.000 dolāru gadā. Lai gan neviena
arodbiedrība nav nosacījusi algu likmes
šiem pārdrošniekiem, taču, pēc
nerakstīta likuma, akrobāti, kad tie
atrodas filmu darbnīcā, saņem 35
dolārus dienā, bez tam vēl kompenr
sācijas,: atkarībā no trika grūtuma
un briesmām, piemēram, viens no
ikdienišķākiem un nevainīgākiem
trikiem —- kaušanās dūrēm dod 35
dolārus. Lielā alga par dažu minūšu
darbu. var likties: pārspīlēta, taču.
filmu sabiedrības . uzskata, : ka
atmaksājas algot ļaudis, kas uzņemas
riskantos numurus viņu filmu, zvaigžņu-
lomās. Neviena sabiedrība nevar
atļauties izšķērdību, liekot. saviem,
aktieriem, kas nav īpaši apmācīti,
izdarīt t)īstamus lēcienus un kritienus
un nereti dabūt nooietnus ievainojumus.
Lielāko jebkad par bīstamu triku,
malvsāto summu saņēmis lidotājs
Pauls Mancs. Filmā ,.Tikai eņģeļiem,
ir spārni" viņš lidmašīnā nodrāžas
grīstē kādā kanjonā, saškaidīļa. mašīnu,
smaidīdams iznāca no tās drupām
un saņēma čeku par 5000 dor-iaru.
Ja Garijs Kuners filmā pa galvu,
pa kaklu: noripo pa kāpnēm, tad
varat būt droši, ka kāds gara. augj-ma
akrobāts par to pie kase.^ saņe-;
mis čeku par 75 vai 100 dolāriem.
Gadīļumā, ja kāpnes ir akmens vai
betonā, summa palielinās par 25 vai
50 dolāriem.
: Daži akrobāti specializējas jāšanas
Tas, ko nejauši atrada Parīzes
teātra direktors, pastāvīgos, novēro-
JAUNS IESAIŅOJUMS
cigaretēm ir divas plānas aluminija
lapas, starp kuļ'ām elektriski ieliixiet3
papīra: audums. •. Šis materiāls aizstāj
visas līdzšinējās cigarešu saii;io-juma
kārtas un labāk aizsarga cigaretes
no mitruma un pret aromāta
zaudēšanu.: Jauno metodi jau pā>:
ņēmusi „Raloigh" firma.
ELEKTRISKO SPULDŽU
patronas tagad sāktas gatavot tā, ka;
izslcrūvējot spuldzi, strāva patronS
automātiski pārtrūkst. Ar to novērsti
strāvas triecieni neuzmanības
gadījumā, piem., bērnam iebāžot va-ējā
patronā pirkstu.
trikos. Kritiens no iejāta zirga maksā
75 dolāru, i no mežonīga zirga 150.
Izpletņa .lēcienus parasti kompensē
ar 100 ļ dolāriem. Par auto svaidīšanu
uz slidena ceļa maksā 75 dolārus.
Ļoti bīstams triks ir likt automobiļiem
pārsvļiesties,. un šis joks, ja
automobilim ir tērauda jumts, maksā
300'dolaŗu, ja ne, 500.
Protams, notiek arī nelaimes.gadījumi,
tačiļi dara: visu, lai tos novērstu.?
No automobiļiem un: vikieniem:
izņem visus asos priekšmetus, pi.em.,
stiklu aizstāj ar cukui^a plāksnēm-,
kas plīit..'tāpat kā.stikls, taču nē-,
griež.' Attiecīgā tēlotajā aizstājējs
pēc' tām, kad mašīna: apsviedusies
vai nodrā'zusies lejā no kalna, . i z kāpj'ārā,
un viņa vietā stājas aktieris,
Asinii. kas pēdējam tādās reizēs
parasti plūstpār seju, nav nekas
cits kā šokolādes: sīrups. .
Inscenējoši aut\) katastrofas, mašīnu
pirms tam īpaši sagatavo:.: nostiprina
ar tērauda spraišļiem; lai
izvairītos 'no ugunsgrēkiem, izlaiž
gandrīz visu benzīnu, "un našus braucējus
nostiprina, ar drošības jostām.
Sevišķi bīstamos gadījumos vii>i nodrošinās
vēl ar bruņcepurēm un pol-stcriffm,,
Daudz rūpjlr filmu akrobātiem sagādā
neapmiācītie soēki. jo daudziem
kautiņiem nepieciešams vairāk dalībnieku
nekā ir filmu sabiedrības
rīcībā. Cīņas karstuma .,jaunie" bieži
nesaķer .'.pareizo''' krēslu, kas tūlīt
sadrūp, bet gan īstu. un tā kautiņa
beigās' (jlažreiz līst arī īstas asini?..
Pēc divu nedēlu darba kādas līdzīgas
ainas 'uzņemšanai ar 220 dallb-niekiemļ
27 gulēja, slimnīca,
Katrs akrobāts savā filmu sabie-r
drībā apdrošināts par.2000 dnla-riem.
Jla nelaimes gadījuma dēļ
viņš kļūst darba nespēļlgs. sabicd:!-
ba maksā ārptiē^anās izdevumus im
blakus atsovL^ko apdr'^^inā^nn-^.s nn-^
lisu summām vel 25 dolāru- r\^^?^\
. -.Columbia"
„gl LĪGAVA i:
musu pazuduša / māmiņa!''
iesaucās, mistera
Laskovska bērni
Springfīldā, ASV, ieraudzīdami
kādu uzņēmumu
žurnālā.'Pēc
divām stundām „līguva" apcietināja
par bigamismu.
PĒC 43 GADU UZGLABĀŠANAS
kāds anglis nosūtīja policijas iecirknim
baltmetalla saktu ar piezīmi:
„Es to atradu kādā miglainā 1U05.
gada naktī!" rf
REINA pie Mīlhauzenes aprīļa
beigās notika savādas medības, ko
varēja saukt arī par zveju: Reina
kaut kā bija iekļuvis ronis. Parastie
tīkli roņa: saķeršanai nederēja, kāpēc
bija jāsameklē citi rīki. Izrādījās,
ka ronis kuģī vests kādam Šveices
zooloģiskam dārzam, bet ceļā trs
izsprucis. em
ķīniešu ' senrakstos, kur lasāniii, ka
šīs zināšanas izlietotas šo zemju
tiesu praksē pierādījumiem par radniecību
utt. . Y.
KAMIELIS», bez kura mums Sadia-ras
tulvsnesi Āfrikā tagad grūti i )da-māties,
pēc neapšaubāmiem vēstures
dokumentiem pirmo reizi ievests
Āfrikā no Āzijas tikai 3. g. .s, pec
Kr., kamēr zirgs tāpat no A/Jļas
Ēģiptē ievests jau ap 1700. g. prieki
Kr.
Y.
K r u s t v ā r d u mikl?
VALZIVS APTURĒJA 10 000 tonnu
lielu • .tvaikoni, kas tai Karaību
jūrā uzdūrās un vairs nevarēja tikt
uz priekšu. Lielais okenana kuģis atbrīvojās,
iedarbinot mašmas atpakaļ
gaitai. Tad valzivs„atkāpās", savām
asinīm visapkārt nokrāsojot ūdeni
sarkanu. era
KARMENU IELAS UZVALKOS
uzveda Ņujorkas Metropolitēna
operas ansamblis, viesojoties Atlantā,
jo. nebija laikā atsūtīti kostīmi.
Torero savu cīņas dziesmu dziedāja
sporta uzvalkā; arī sieviešu personāls
uzstājās modernos tērpos un
ielas kostīmos. Vienīgi Karm-nas
tēl^^'"'ai bija savs īstais kostīms.
7 BĒRNI MINŪTE
dzimst ASV; Pagājušajā
gādā .piedzima
oavisam 750.000 jaunu
amerikāņu pilsor
ņu.^ Tik daudz.iedzī-votājūv
ASV pavisam
bija 1790. g. Arī Anglijā
1947. g. dzimstība bijusi lielākā
kopš 25 gadiem un pār.sniegusi iepriekšējo
gadu par 100.000.
BEDUĪNI JŪDEJAS TUKSNESĪ
kādā alā atraduši vairākos podos
apslēptus, ar audeklu un vasku'
oārvilktus manuskriptu ruļļus, no
,kuŗiem daži ir :• gandrīz 2000 gadu
veci. Sie ebreju- valodā sacerētie
manuskripti ir visvecākie bībcles
rokraksti un pieder pie svarTrrā-kajiem
archaioloģiskajiem atradu-^
miem Svētajā zemē visDār. ab
EIROPAS NOSAUKUMS cēlies no,
foiniķiešu valodas, kurā v:ļrds. Erēf-.'
ir saliktenis ar nozīmi „rieLumzeme".
y-
ASINSGRUPAS, ko Eiropā un
Am-rikā a^klāia tika: ap 1900. g;,
Ķīnā un Japānā pazinuši jau 1247. g'.
pēc Kr., par ko var pārliecināties
1 š . • i 5 i T'
H i i i l i i i '
10 i * 12 U'
iti . . . •
iš. r
- cs •
i r • «f 2U —
rv^
Fil •
32
Līmend.ski: 1. Minerāls. 5. Deia.
9. Latviešu rakstniece. 10. i^'^itiis.
Aužamo .stāvu, piederums. H. KOKI.
15.Garīdznieks. 16. Liekulis.
Sporta piederums (svcšv.). 19-
kāļa parādība. 20 Ķermeņa daa.
12. Neapšaubāmi atzīts māicsla.'; ir.c.::-
tars. 24. Smērviela. 26. Mākslai; no-zarojums.
27. Vingr:na-jni^-.
Elements.. 29. Skolotāja atr.mi^
Mielasti. 32. Izlase. 33. Uziv.b.^
sula.
Stateniski: 1. Au.strumn: ::u i / - ^^
2. Mēra vienības 3 J^;'f -j^',,.^
B.:':o>
materiāls. 4. 7.ū.st 5. Ko':i. 6. V'-
akmens. KokmatcriMl -••
gans. 11. Izvākt. 13 ^'^^'"^^''v^^...
A.sin.svadi. 17. Tautu mo.i^ .-.^^
21. Zivs kauli. 22. Musmāl. n
24. Dzīvnieks. 25. Vadoņi. 2<l.
tenis. 31. Elements.
IEPKRIEKŠEJSS KRUSTV.^EOi:
MĪKLAS ATRIŠLVAJU.MS
Līmeniski: 1. * Ienāši. 5. loiļ . 9;
Ilkni. 10. Vācele. 12. Ārdi. 1.
līns. 14. INS. 15. Spīd 17. Vf^--[
Plata. 20. Ēsma. 21. Pie. 22. Mor.a-
25, Sāls 27. Patika. 28 Jodet. 29 ^^;>^
30. Tibeta. - Stateniski: i - i ^ ; ;
2. Nīca. 3. .^Mini. 4. Hoas.^O; i ' ' •
AUe 24. Sāga. 26. SOSl
Transjprd^riijas kar
DAŽSpi PAMIERA PME
Trešdienas vakarā, izbeidzo
terminam kaujas darbības pāri
ņoja, ka tām nav pieņemami P
pārtraukt kaujas darbību, ja n
«di ndztriantos savu spēku, p
18 stunda laikā apspriest katru
Apspriežot radušos stāvokli,
dienas vakaraViesniedza jaunu
pamiera noslēgšanu'pagaidām
piretavis Gromiko iesniedza! sa
noraiditajam ASV priekšlik
apdraudējumu.
Kedogena , projekts paredz,
. abām karotājām pusēm jāņosi
pamiers uZj 4 nedēļām, pie. kam
JiU ne aiļabi, ne žīdi- neatļautu
~. braukt Palestīnā nevienam kara
:!ifi>^larn:dei|igam vīrietimi Tāpat
sam valstīm,! kas atbalstījušas vi
vai otru pusi ar ieročiem un
pa šo laiku jāpārtr
ļarplaikā grāfs ^Be-'
; Vestu starpniecības saruiiaš,:
žīdi. noteikumus] ne
JN.jautājums butu
jaunur:Beizē Keda
^ gadījumā, Ija-Ejroš
pieņemtu lēimmiu;
piegādes. S
•dots
:a aitabi uh
mh, tad
Wn par
i^-ziiļoja, iļa
^ ladobe
mm
^d Angli
eroču sūtījumu emba
pārtrauktu ari
f * r t d e s Sīrļjai^un Trans
^jai uz agrāko līgumu pamat
būtu ar
h ?Br s^^^s virsnitos
-^^^nos Palestīnā neizdotos
•f^ tad
rf" 2' 7. pants,
.1 PĶt valstīm, 'kas
''''Wa^ hlt vieni
'^•*^ia pat f • ^'^^ņ P"
kbr» r™»a .slēgšana
m j e k t i
ao
•jisku.
'fvok
35
''i
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 25, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-05-25 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480525 |
Description
| Title | 1948-05-25-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
V. A. Koskenniemi
V . A. Koskenniemi pieder somu
rakstni^u vecākajai paaudzei
un kļuvis slavens kā dzejnieks
arī ārpus savas dzimtenes
robežām. Viņa dzejoļu krājums
^Jaunais Ansis" tulkots vairākās
valodās. Koskenniemi mākslu
raksturo klasiska skaidrība, ilgas
pēc skaistuma, siltuma un gaismas,
cilvēka vientulība, dabas
varenība un spēcīgjļi nacionāla
izjūta. Sniedzam lasītājiem tēlojumu
no rakstnieka bērnības atmiņu
grāmatas „Laimes balvas''/
KriLjtp^te Matilda bija rmims bēr-niein
ideāls. Viņa birfa mūsu sabiļe-df'otā
un bieži arī rcxtaļu biedre.
Ja mēs atpūtas solu pagalmā pārvērtām
par burenieku, ar vējā pie-pūtušos
priekšautu mastā, tad arī
viņa piedalījās ceļojumā un dziedāja
burvīgas, pašas sacerētās jūrnieku
dziesmas, kamēr es cītīgi groziļiu
stūri vai lūkoju ar tālskati saskatīt
kādu ostu. Viņa uzšuva indiāņu zī-motnes
manām drēbēm, apbrīnoja
manas sniega pilis^ un izgrieza ; ņo
zelta papīra kroņus un spožas bruņas.
Viņa mācīja mums vīt vainagus
no pļavu āboliņa, darināt lupatu
bumbas, bet ņo resnajiem paegļu un
slaidajiem priežu čiekuriem ar sērkociņu
palīdzībai izveidot septiņas
taukās un septiņas liesās Vārava govis.
Kopā ar krustmāti mēs devāmies
izbraukumos pilsētas apkaimē,
īpaši uz zundu. Tur viņa mums rādīja
svešādus akmeņus un puķes
kas bija aitkuģojušas no svešām, noslēpumu
pilnām zemēm un saucamas
grūti iegaumējamos vārdos. V i ņa
nāca mums līdzi uz Hupizaretas
salām, kur mēs pie dambjiem ierīko-r
jām ūdens dzirnaviņas. Viņas klātiene
piešķīra īpašu laukumu visām
dabas katastrofām, kā ledus iešanai
tā ugunsgrēkiem.. Viņa mūs ņēm
līdzi gada tirgū uz karuseli-un burvju
mākslinieku būdām, un kopā ar
viņu mēs drikstējām apskatīt pat
drausmīgos radījumus vaska tēlu
kabinetā, kas saistījās ar tik šermu-
'ainiem stāstiem. Viņa bija mūsu
labākais zināšanu avots, iekams paši
iemācījāmies lasīt, un viņa ar
bija mūsu maigā aizstāve .mātes un
vecāsmātes tiesas priekšā.
Krustmāte Matilda bija' mūsmāju
māksliniece. Izgriežot lipinot' un
zīmējot, viņa radīja mazas papīra
lelles, pasaules dāmas. un princeses,
ģenerāļus un prinčus, valsts padomniekus
un maģistrus, miniatūrcilvē-ciņuš,
kas, it kā liega menueta taktī
dejodami, iznira no viņas grieznēm
vai zīmējamās spalvas. Šai raibajai,
greznajai papīra tautiņai; pamazām
bija radusies krietna slavā. Pilsētas
kavalieri tos labprāt pirka savām
izredzētajām par dzimšanas un vārda
dienas dāvanām, un nāca pat pa-sūtinājumi
no citurienes. Krustmātes
specialitāte bija kadeti un leitnanti
— laikam t ā p ē C j ka viņas pašas
sirds tiecās tai viirzienā.
Mēs bērni, abās pusēs krustmātes
krēslam nostājušies, bieži vērojām
viņas noteiktās, veiklās izdarības un
jutāmies varen pacilāti, kad viņa iz-ūdzās
mūsu spriedumu; par savu
roku darbu, ko veica ar nenogurstošu
pacietību. Ja kāds turīgs vecs
kungs pasūtināja veselu leļļu ģimeni
vai apliecināja savu apmierinātību
ar krustmātes darbu, maksādams
vairāk nekā pieticīgo cenu, tad mēs
3ar viņas panākumiem - priecājāmies
tikpat k ā paf: saviem, un ne tāpēc
vien, ka bieži tad sekoja kopīgs gā-iens
uz konditoreju. Un mēs bijām
pagalam lepni, kad krustmātei uzdeva
zīmēt firmas zīmi šejienes lie-ajai
ādas fabrikai — „vislielākajai
visā pasaulē" — un mēs pirmo reizi
edzējām viņas ziemeļbriedi iespiestu
uz. smalkajiem ādas izstrādājumiem.
Likās, it kā - ar šo ziemeļbrieža zīmogu
arī m-ums piederētu sava daļa
no visiem tiļCm sedliem, zirgu ie-mau^^
tiem un siksnām, kuru slava
sniedzās līdz pat Amerikai.
Krustmāte Matilda, kuras līlcsmo
labsirdību nespēja aptumšot pat
smaga slimība, ar savu: jaunību radīja
it kā neitrālu joslu starp bērnu
pasauli un „īstajiem pieaugušajiem".
Māte bija mūsu pēdējais patvērums,
bet krustmāte — labā osta, kad sacēlās
negaiss, un pie viņas mēs gājām
ar dažu labu jautājumu, ko pašu,
spēkiem nejaudājām atrisināt. Tā
es reiz, pēc ilgas prātošanas par bagātību
un nabadzību, kas uzmācās
īpaši tad, kad virtuves durvīs parādījās
kāds ubags, beidzot jautāju
krustmātei. Domājos esam sapratis;
ka sabiedrība sastāv no divējām cilvēku
šķirām — bagātajiem un na-šai^
strupajā formā un tā noslēpu
jautājuma slepeno nodomu, jo baidījos,
kā krustmāte savu atbildi ne-pielāgb
manām cerībām. Taču viņa
tūdaļ vis' neatbildējaj viņa bakstīja
pagalps krāsnī, it kā mana jautājuma
nemaz nebūtu dzirdējusi; un
uguns gaisma es redzēju, ka kāda
doma līdzīgi mākonim pārslīdēja
viņas vaigam. Pēdīgi viņa atjautāja:
„Un kā tu pats domā?"
_Atkāpšanā^ n*ian nelīdzētu, jo es
sāpīgi ilgojos . atbildes. Tāpēc skaidri
un gaiši izteicu savas aizdomas:
„Man liekas, ka esam bagāti."
. Krustmāte ilgi manī raudzījās —
vēl tagad redzu viņas skatienu T —
un pēc ^brīža teica lēnām un ar zīmīgu
uzsvaru: , J ā bērns, mēs esam
bagāti.*' -
Taču es šai īsajā brīdī, iekams
nobrieda viņas atbilde, biju nopratis
no viņas skatiena, ka krustmātes
vārdi nebija vis atbilde uz manu
pirmējo ļautā jumu vai. pareizāk sakot,
ka viņai prātā bija cita bagātība,
ne naudā. Nu es zināju, ka esam
nabagi, ļuri mana: dvēsele jutās glābta.
Pēc ^ Ī S | sarunas kāda jauna saite
saistīja krustmāti Matildu un mani
vel ci<^āk.
I Algas
Paaugstinājums
bagajiem, starp kuriem paceļas
augsts neredzams žogs, bez vārtu,
kaut arī ar. dažiem izlūkcaurumiem.
vienā un- otrā pusē. Lielāko galvas
lauzīšanu man īsteni sagādāja jautājums,
kurā pusē žogam atrodamies
mēs un. mūsu māja. Aizdomas, ka
esam bagāti, mani grauza kā tārps.
Jebšu šī iespēja sniedza zināmu apmierinājumu,'
mani taču nomāca doma,
ka tādā gadījumā mums būs
,grūti tikt debesīs. Jo vai gan, nav
vieglāk kamielim, izlīst caur «adatas
aci, nekā bagātam nolvļūt Dieva valstībā?
£ad iztēlojos, cik grūti, izlīst
caur ad^as aci pat mazā.kam dzīvniekam
nekā kamielim ar savu kuD-;
ri, tad par bagāto likteni nevarēju
šaubīties. Tāpēc jautājums par bagātību
mani. lāgiem stiori nodarbināja.
Pēdīgi nolēmu ar savām bažām
patverties pie krustmātes Ma-tildas.
Izraudziju acumirkli, kad
abi, sēdēdami' uz ķeblīšiem pie kurošās
krāsns istabā, vērojām priežu
šķilu sprakšķēšanu. Nule bijām, parunājuši
kādu nopietnu jautājumu,
un man šis brīdis šķita pats īstais.
Tāpēc ātri pārmainīju valodas, ja
arī ne mūsu sarunas noskaņu un
raksturu, un droši ķēros pie lietas.
^Krustmāt, vai mēs esam bagāti
vai nabagi?"
Izgudrēm ietērpu^ savus vārdus
,,Tu taču pats telei, tēt, lai es vmu
ieslēdzu skapī, ja viņš neklausa un
rotaļājas ar šķērēm!"
„Colliers"
LĀSTI UN LŪGŠANAS
Tajos -laikos, kad okeānus . vē
šķērsoja burenield, uz AmerilvU kuģ
brauca kāds bīskaps. Labi zināms
•ka jūrnield jau no laika gala nav
visai smalki savos izteicienos, beif
bīskapam apkalpes lādēšanās briesmīgi
grieza ausīs. Kad kādu .lakt
taisni lūgšanas vidū viņu atkal iztraucēja
šaušalīga lamāšanās, bīskaps
par to žēlojās kuģa kapteinim
.iBīska'pa kungs," atbildēja kapteinis,
„mŪGU kuģis ir dabūjis sūci, un
vīri, ko jūs dzirdat tik 'le'ļļan-i lamājamies,
strādā pie sūkņiem. Tik
ilgi, kamēr viņi sūknē un lādaņ. jūs
vai-at būt drošs, ka mēs dibe.ia nenoiesim,
bet tikko viņi beigs lamāties
un sāks lūgt Dievu, mēs esam
pazuduši"
Kādspārdevējs prasīja savam šefam
algas paaugstinājumu.
„Mans mīļais," teica šefs. „Jūs
gribat'paaugstinājumu? Par ko gan?
Paraudzīsimies labāk, cik daudz jūs
vispār strādājat. Es jums pierādīšu,
ka jūs vi.spār nemaz nestrādājat! ,
Gadā ir 365 dienas, vai nē? Katru
dienu jūs guļat 8 stundas, tas ir gadā
jau p2 dienas. Paliek vēl 243 dienas.
.Bet- katru dienu jums astoņas
stundas it brīvas. Nāk nost vēl 122
dienas. Nu paliek tikai 121. Bet ar
to vēl nav cauri!
Svētdienās jūs. nestrādājat; gadā
ir 52 svētdiīcnas; no 121 atņemot 52,
paliek 69 dienas; Sestdienu pēcpusdienas
arī ir brīvas: tas dod 52
pusdienas vai 26 veselas Nost no 69
— paliek 43. Bet tas arī vēl nav
vLss. Khtru I dienu jums ir stunda
pusclienām, tātad gadā jūs patērējat
D u s d i e n ām 16' dienas. Palieka vairs
tikai 27. Noskaitiet tagad vēl nost divas
nedēļas atvaļinājuma. Cik paliek?
.13 dienas. Bet mums -gadā ir
12 svētku: dienas. Paliek tikai .viena:
diena, un tā | pati ir Jaunsgads, Icad
mūsu veikals Itā kā tā ciet!
Un jūs man vēl prasāt algas paaugstinājumu!"
Pārdevējs nespēja nekā iebilst,
pret šefa aprēķinu. Viņš aiz-gāja:
mājās un nenāca uz darbu
veselu mēnesi. Alj^as izmaksas dienā
viņš ieradās birojā, pieprasīia savu
parasto algu un korrekti paņēma at-oakal
pieprasījumu pēc algas paaugstinājuma:
,.Tā kā šefs man pierādīja,
i ka tiešām visu gadu neesmu
neko darījis,; tad nevaru prasīt na-augstinājumu.
Maksājiet man tikai
to pašu veco algu, ko jau visu laiku
esmu Isaņēmis par nekā nedarīšanu.'-
' „Die'Ncue Z.eitung"'
LATVU A, 1948. g. 25. m^^ig
Vīnes valsis cel darba ražību
JALNĀKIE ATZINUMI PAR MŪZIKAS IZMANTOŠANU IL\20S.\isj
jaitius pariākunius; kāpinot
un:-metodiski nvertēts-• DarbaiTnū^r
^asaizstavji apgalvo,, kā V
"vam nederot klasiskā mūzika lo r
ēdarboj otiēs :: ^gan • uz ^ str^d^ta h
mākslinieciskajam' sajūtām-: bet
uz viņa .darba siiie^
džess: sasniedzot: gaidīto •ietel-cbT
Taču arī,, džesa- mūzikai ; esot:'
atšķirības: tangd un-^
lēņo ;terripu^ dēļ' Wavisaiņ. neesot 'tile--
mērots darba• ražības • ķāplnāšanaf UQ
ķasodoble iikķP esot lietojahis.! -l^:-:
bāks jau esot fokstrōts, bet-par^-^
lieliskāko darba p r i e k ā u ņ : ražības
kāpinātāju: n o d e r o t , Vīne^ vaisla.
ļmm
rūpniecībā
BERNU ĶOFERG^
ir bērna gultiņas lin rotāju aploka
kombinācija,;kas sal:ū^tā%idāii^^
āo parastu noslēdzamu koferi ^ ar^
rokturi.: Koferī ietelpj arī visa'Muitās
veļa, ieskaitot filca matrači^ļ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-05-25-06
