1947-12-02-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
m mi-- Ameri^ vairojās nā-ves gadījumi sportā. Futbola sezona ir vel tikii puse,^^ 1^ nonāvēti 15 •sportisti; Boksa šajā gadā ASVjao dzīves šķīrušies 7 viri, Austrālijā 2, bet JM^iija uri^^ ir I>ENAs iss ziņojums. ^ 1 ' 'T' ASV armijas un militārās valdības ļ izceļot, pēdēja paskaidroja, ka pārstāvju pavadīl® 24; noveru Valteis nometni apmeklēja vairāku ne pašreizējos apstākļos. Citā dz amerikāņu laikrakstu un žurnālu vokll amerikāņi bija pārsteigti p a ļ^ redal^ŗtori un korespondenti/^ y pārstāvēja Saturday Eveņing Post, kuras apmeklēja, atzinīgi izteie4?:-«-^ Post Dispadi St Louis, The Atlanta par tīrību. Grāmatnīcā viešiem u « tf un Bbstpnas un ' ^ J ^ IO^L. . I »T»WA K T » . . . T T T ^ „ J ^ ^t?^ rakstus. Jāzina, ka visi negadījumi re, profesionālo sportistu saimē. Amerikāņu futbols bez tam ir tiešām asa spēle, kas ārpus ASV nav pazīstama. boksā tomēr var interesēt ari mūs. Sporta statistikā nāves, ģadļjunii ringā piedzīvoti arī agrāk. T^u gandrīz viemnēr bijis^^k^ īpatnējs iemesls, vispirms pasu sportistu nepiemērota sagatavotība. Nāvi parasti neizsauc pretinieka spēcīgs sitiens, bet gan tas, ka bokseris kri-tiaiā pret ringa dēļiem sasit galvu. Ringam tādēļ jābūt pārklātam ar speciālu segu, kas kritienus padara nekaitīgus. Un vēkeiz: vai bokss ir Distams sports? Zviedrijas laikraksts „Stok-holms Tidningeh" uz šo jautājumu nesen lūdza ievērojamā zviedru «iņadzeņu speciālista profesora Oli- • v^crona'atbildi;\;:^^; Profesors teica: ,JProtams, ka teo-rētlfiki ķņodc-out sitiens var būt nā-ved iemesls, bet praksē šādu gadījumu gandrīz nemaz iiav. Būtu tamdēļ aplami boksu uzskatīt par bīstamā-ķu, neka ir citi sporta veidi. Parasti k.0. nekādās ilgstošas im ļaunas sekas neatstāj, bet katra atsevišķā gadījumā niecīgs smadzeņu saviļņojums tomēr rodas, pat tad, ja sitiens nav sevišķi spēcīgs. Bezsamaņa pēc k,o/sitiena ilgst apm.^r ja tā vel turpinās, tad ieteicama pie- ^rdzlba. ICnock-out uzvaru vislabāk izcīnīt ar tieši trāpītu sitienu. Tomēr ari spēcīgs trāpījums dažkārt var palikt bez redzamām sekām, bet ja pretinieks trāpa zodu (angļi saka —- the Point), ,tād pat ar relatīvi vājU'' sitienu, it viegli var pieveikt pretinieku. Pilnīgi nejūtīgs pret sitieniem nav arī vislabāk trenētais bokseris, jo smadzienes šādam treniņam nepadodas. Tamlīdzīgi mē- ^ājumi paliks veltīgi. Daži sportisti pret sitieniem gan ir gandrīz l ^ l g l immūni, bet tas nav treniņti nopelns. Piedzīvojuši un labi seri nekad nepiedzīvos mirkli^ kad varētu būt bažas par nāvi Viņi ātri uzminēs saVu pretinieku nodomus un spēs sitienus mīkstināt, j^&vlšķi tos, kas vērsti pret zodu. Nemaz nevajaga galvu atraut talu atpakaļ, lāi sitiens zaudētu efektu.'* Jautāts, vai jauniešiem ieteicams nodarboties ar boksu, profesors 01i-vecrons atbildēja: „Kāpēc gan nē! Es to tieši ieteicu. Sis sporta veids nekādā ziņā pav bīstamāks par bolu, rokas bumbu vai laušanos. Tādēļ vien^ ķa bokss liekas mazliet asāks nekā dažas citas sporta nodarbes, tas nav jāignorē!** Six Pasaules slavenais diriģents Arturo Toskanīni, kas sajūsmina klausītājus pie diriģenta pults, pazīstams arf kā liels sporta entuziasts. Ar sjivu televīzijas aparātu viņš vienmēr ir „klāt'' ievērojamākiem boksa, basketbola un futbola sarīkojumiem. Ēslin§enas pa^^^ i lai reiz tiktu ga^?^ *. mazākus laik-ļdāvin^ jas Man in Ēxile Un Ga Bet - n - . ^ ,,7 n žumāUsti apskatīja_ skolas, darbni- ; Valkas nometnes •latvieŽukomitl^apsti^^^^ giuži sievietes | cas, nometnes iedzīvotāju mītnes, jas priekšsēdis mācētājs J. T u r k j r « ; | 3 > t t jjde- ica tev pa , . TZ '-«i^' -^"^ifa 11^9. '-^^ vēroja gatavps izstrādājumus, legrie- militārā apgabala komandierim ģ ^. zas N. Maltas dārzkopības sko- | Vatsonam. Viens no amerikāņi 1as mācību siltumnīcā un nopriecā-ļ žuAālištiem teica: „Jūsu * jas nar daudzajām puķu dobēm un grūts, bet panākumi neizpaliks! apstādījumiem, vaicājot, vai tās biju- Beidzot žurnālisti iegāja nom šas mJau pirms latviešu ienākša- sieviešu komitejas darbnīcā, nas. Ģimnāzijā amerikāņu žumā- viņiem parādīja arī iemītnieču listi iLzteica sajūsmu par priekšzī- tās baltās jaciņas, kas domātas ato ēc iespējas zinu. Trimdas meistarsacīkstēs pauko- ļ Dāniete Ragnhilde Hvegere, pasau-ar floreti vienībām 29. nov. Ies visu laiku ievērojamākā kraula Vircburgā Eslin^enas YMCAs izlase peldētāja, vairs nevar atgriezties ak- (Kaktiņš, Krastiņš, Andersons, Putns) tivo sportistu sainti, jō dāņi viņai ļniīgo tīrību, skolēnu kārtīgo apģēr- ļr^^ uzvarēja sastādīto vienību (Kichno, vēl vienmēr nespēj piedot kādreizējo bu un labo stāju. Žurnālisti apvai- Nnmpfr»PQ vicnSr rmimc •nor»Q+-^ Kvants, Aizstrauts, Beehs) 10—6. sadarbošanos ar vāciešiem. «'Hvegere cājās, vai latvieši cītīgi mācoties bpt^-ļSfT^^^^ Vecmeistars Kaktiņš Eslingenas sa- tāpēc saistījusies par olimpisko tre- angļu valodu. Skolēni^^^^ stāvā bljav ierindojis jaunās paau- neri zviedru peldētājām, ^ r nas pierādīja, nodziedot vairākas» aizoraucoi leica A^V zumaiisti dzes paukotājus. Esiingeniešu uz- Džo Luiss 5. decembrī Ņujorkā 24. dziesmas^ angļu valodā, ar kp izpel-varu gan visvairāk sekmēja pats reizi aizstāves pasaules meistartilrulu hiijās atzinību. Viesi uzklausījās arī Kaktiņš, pieveicot visus savus pre- boksā, smagā svarā pret savu izaici- pavadoņu paskaidrojumus par bēr-tiniekus. Aiz viņa individuāli labā- nātāju. Džo Valkotu. ,,Ēs pašreiz nu vājo veselības stāvokli un norā-kais Cīnītājs bija Kichno, kas kopā esmu labāks nekā savās pēdējās cī- dījumus, ka vairāk kā puse bērnu ar Krastiņu un emigrācija . pirmo ņās ar Biliju Konu un Tomi Mau- nepietiekamā uztura dēļ Ir zem nor- .1 liegtu - 3Uo brīdi/^va: i J ^ n reizi te ienākot ēaiā. Nemēģini u« fautu, es to tagad _zi iam noticis vteniņer. a s! 1 un reizi startējošo Kvantu veidoja sastādītās vienībās % galveno kodolu. Sarīkojumā visvairāk iepriecināja Eslingenas jaiiriō paukotāju progr^ Veemei s t a rs ', pasaules čempions teicis avīžniekiem. aneiu svara. Kanādas 50.000 ledushokejijjtus mi. Apskatot pārtikas sadali, kur paš- ^ e+ Tv/r • V . V . , reiz nometnes iedzīvotājiem izsnie-g. St. Moricas olimpiskajās 7ae- ^za gaļu, kāds žurnālists vaicāja, cik 1 Angļu filmu rūpnieks Arturi mas_^eles reprezentēs kara Mptajung^jn laikam paredzēts sveramais Renks paredz intensīvizēt angļu " vienība. daudzums. P§c paskaidrojuma, ka tā I mu rūpniecību, nākošo 12 mēne ASV 1948. g. olimpiskās spicēs >.^^;::ii. « . I i^^irs . « S K O c^.A^^r^.. i.«o+«.,^*^* Londonā reprezentēsies ar 415 sper ia^u&iurgS kuras sastāvā ir 6 latvieši, Leinve-bera kausa' izcīņā Ķelnē uzvarēja, . . - n n r ^ t - - , , , , , , , EV. Koeln 16-4. ļ choslovakijai pa 284, bet Šveicei 7.70. tei apjautājās par ģimenes sastāvu, ^"^^ 140 zviedri aizvadītajā vasarā dis-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm, [angļi, tāpat aktieru vidū nav zvai Latviešu izlases futbolļ^sti 7. dec. aicināti spēlēt Austrijā. ban nepilnīgi izmantotās studij^ būs noslodzē tas pilnībā. Visi šo •'^'^ Anglijas meistarsacīkstēs basket-I 14U zviedri aīzvamtaja vasara cns-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm, bola :amerikāņu studenti uzvarēja ka mešanā pārsnieguši 40 m tālumus kur latviete vēlētos vienas amerikāņu kino latviešu vienību 61—22 (26—6). Mūsu piecniekam visvairāk punktu (12) ieģuvi^M. Kazaks. ^ Atmts aizļiegunis latviešu basketbolistiem sacensties ar lietuviešu vienību Kovas, bet amerikāņu joslas latviešu sporta vadītājs A. Celms ndteicis, ka sacīkstēm ar citu tautību baltiešu sportistiem vienmēr izprasāma mūsu sporta vadības at-niba g Bez tam Renks paredz ražot lielā] skaitu īsfilmu un dokumentārfilmiļ| Lielo fitoa akciju atvieglo apstāl aviC- I hs, ka Renka organizācija pirms d a^ žiem mēnešiem sākusi pati ražot mu ierīces — uzņemamos un prOj^ cējamos aparātus un to piederumi ^ . . ela-ānus, lēcas un zinātniskus instr^,^. M b a s formulējis šādi: „Vācijaimentus. Vismaz 6 no 43 Renka l i ef ]?atsakā^ no savam interesēm Somi- |famām būs krāsfilmas. Aktieru vid" ja, is, Pe *'^un drebošiem. Uz rSts no viņas s divains nug-gnejas nedzirda-i jas ' militārā tribunālā pagājuša nedēļā pirmoreiz atklāti nola-slts/ šteno^trafēts. ziņojums, kiiŗā Latvijas rekordists J.Stend7enieks|^.'=l'l\.l!^ P^do'nju Savienība «in-ii7nir «ināt<! nar npl^ka<;it,priinas anelu pievienoļusies ass valstu W^m'ŠSMx^ arī filmas „Hamlets^ . 'Rotveilas latviešu š a ^ tēlos g a l v e n^ w ^ V , , « .* A I tās i7T)ildīt. Dnkiimpnts Ir 5?t(anoffra-r "RpriTnS nsimn ' lomas vairakās citās lielfilmās, '^^^ i): mežs, V. Rožukalns, Z. Kiēžeris, A. f.J ^^P"^"- Dokumentsjrstenosra- sūtni Berlīnē Ošimu. Treiinanis. J. Liepa, J. Straģis, A. f^^^ ziņoiums mr bnusa Vacras ar-l Megne,ļ.'Ķāiiliņš) uzvarēs vācu vienību 6 - 2 . \ n^ o ^ J J o ^ - infi „ ļVLato.nRas Angļu un amerikāņu joslas lai- f ^P^'f! maŗ •,. R;.ben-viešu šachistu sanāksme notiks h f ^ f ^ ^ e i ^ ; ! ' ••K^^evi-a bulu pievie- 7. dec. pl. 10 Rēgensburgā, tanh- tns valstu naktm, bet tas * 'prasības nav izpildāmas." Steno<^rammā, ko atstāsta DENA. tālāk teikts, ka Ribsntrops krievu _ Aivars no-platoalL Viņa zem biezajām uz-žsat k§: " " ' srievu. . _ . -degiaid: „Tas tas )i tiešāin. ... j JSd. r b s n u . f r nesatatavota." - 5r īsti svet- ..Raida! ļa savāda. Vāi esi ::^r- ..l^r^^^ S Jāmzē? 'Bet I Rft. es tevi -tur kaserne nometnē, Lībekas latviešu tenisistiem šoziem būs iespējās ziemas nodarbēm izremontētajā Lībekas sporta namā. Nav bēdu arī par teicamu skolotāju, jo Lībekā dzīvo Igaunijas vairākkārtējais meistars K. Lasns, IJK KOPSAPIJLCE^^^^ PALEStiNAS DALĪŠANAS PLĀNU UN kopsapulce 29. novembrī ar 33 pret 13 balsīm, 10 valstīm atturoties, pieņēma Palestīnas komisijas izstrādāto plānu Palestīnas sadalīšanai žīdu un arābu valstī. Lēmumam bija vajadzīgas divu trešdaļu balsu vairākums, un plāna aizstāvji iepriekš bažījās, vai šādu vairākumu izdosies iegūt. Galīgo nobalsošanu atlika vairākas reizes un Kolumbijas pārstāvis ierosināja vēl mēģināt panākt vienošanos arābu un žīdu stārkā arī Anglijas, Francijas un Ķī-viedokļa saskaņošanu ar ASV un Padomju Savienības viedokli, kas abas dalīšanas plānu aizstāvēja. Pakistānas pārstāvis kopsapulcei iesniedza protestu par„necienīgajām un netaisnajām baisu medībām kopsapulces ai2iulisēs". Palestīiļas dalīšanas plānā 66 proc. iedzīvotāju uzskati neesot Ievēroti. Kubas pārstāvis paziņoja, ka "viņš, par spīti visiem mēģinājumiem viņu ietekmēt un izdarīt uz viņu spiedienu, balsošot pret dalīšanas plānu. Gaidot UN lēmumu, Palestīnas žīdu aizsardzības organizācija „Haganah" bija novieto- Bttta JiATVIJAS"^^^^^^^ pasutinot laikrakstu pa atsevišķiem eķsen^plāriem (līdz 3 eks. iesk.), maksā RM 7.— mēnesiv pasutinot koHektivi vairāk par 3 eksemplāriem ~ RM 6.— mēnesī par eks. Sladinajumu maksa: RM 3.^ par vieņsl^īgtt iespiedrindu vai tai atbilstošu telpu; piederīgo meklēšanas sludinājumi par pus-oenu, bet ne mazāk kā ŖM 6,— par sludinājumu. Abonementu pieteikumi, sladi-aājumi, naudas pārvedumi un korespondence adresējama „Latvi^ jai*\ (13bl Gunžburr/l)o. meis^-LandmaiŖi-Platz 7. jusi savu biedru grupas kaujas po-zicijās" vientuļu žīdu ciemu tuvumā pie Palestīnas zieriaeļu lin ziemeļaustrumu robežām. Arābi: joprojām uzsver, ka viņi.cīnīšoties pret Palestīnas sadalīšanu. Arābu augstās komitejas pārstāvis izteicies, ka UN varēšot Palestīnu sadalīt vienīgi ar varu pēc visu Lai apkarotu liēlspekulācijļas, pastiprināta to ceļu apsardzība, kas ved no Vācijas angļu joslas uz krievu joslu. Oficiāli paskaidrots, ka šai rīcībai neesot nekādu polītisku iemeslu. «Izvestija" apsūdz ASy, ka tās savu spēku izvāksaņu no Grenlan-des izmantojot Dānijas ,,izspieša-nai". mēģinot panākt, lai Dānija Grenlandi pārdotu ASV sam'aksai par sniegto palīdzību. ASV esot i:i-vākusi karaspēku tikai no viena atbalsta punkta Grenlandē, bet rio citiem to nedomājot izvākt Sieviete par rūpniecības ministri Dziļās skumjās paziņojam, ka Maiiheimas slimnīcā, pēc īsām/ un grūtām ciešanām mirusi mana mīļā sieviņa mūsu sirdsmīļā māmiņa , • -^^r"- ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ M Dzim. 1899. g. 21. jūlijā Rīgā, mirusi 1947. g. 6. nov. Manheimā Apbedīta 8, nov. Manheimas kapos latviešu nodalījumā. ' Daudz vēl darba darāmā, Kad jau jāiet mūža mājās. Pēc aizgājušās sk vīrs un meitiņa Vācijā, dēfi nezinā-svešumā, darba biedres un pa- • ziņias Vaoijā S esmu daudz ļ dzeju, cik briesmīgi mā 1947. g. 16. novembrī pēkšņi šķīrās no manis mans mīļais dzīvesbiedrs Palestīnas arābu iedzīvotāju iznīci- ^^,3^^ Cechoslovakijā. 50 g. v. Lud-nasanas. Irākas ministru prezidents T- , T , ' . ^ „ n « „ n „'r-r,;;,. ^!„^s norSdiii.s. ka Pa)o>;tma=i lir^ta arah!!™'^^ Jankovcova vispār ir pirma i i ^ . , jaiobtinas lieta arābu sieviete, kas Cechoslovakijā pilda 1^3^ T ' ' ^ ' amatu. Jankovcova izrau- In^^t' .Pnīt I'^'^^f . i f "^^"r'^ dzīta aizgājušā sociāldemokrāta c;is, ka 'Palestīnas dalīšanas paziņo- La.jsmana vietā ioiV,n.^Im'".'^ T i " * ' ' ' f l-T Pad»"»?» Savienība 13. decembri » ī f f-^' vr ' .uzskaf..^ot sevi .afavojvnies ieiet Irānā, raksta Te-u. n^Jnl K- T ' ^ ' ^ K ^ h ' - ' ' - ā n a s laikraksts ..At ash". • Irānas S t ^ t f - P K^-T^-'^^^^^^^ Pfi'--st3v:s So ziau atsaucis, ^ ^ ^ Z ^ ^ - a l ' ?n'^" ^.^P".rtrauc visas ....^a cita oficiāla iestāde ap.sal- '^-'omatiskas un saimnieciskas at- I .i^as ijemtas no oficiāla ļ Pasūtinājumus izpilda ar slepena dokumenta. • Irānas provin- pēcmaksu. Maksā' RĪVI 6,— CCS Azerboidžana.s galvaspilsētā Tcb-dzimis 1889. g. 4. jūnijā Daugavpilī. , .' Apbedīts 20. novembri Obercvērenes kapos pie Kaseles. mūžīgā pieniņāpaturēs^^^^^^^^^^^^^^^^^:^^^;^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^;^^', siera AsUka Jansons, dēls dzimtenē brālis svešumā. sies tava gaume. Tu mōt par bezikru stari zvirbuļa krūtīm." „Raida, es tev par manu līgavu, tev nav - r klasiska sej ir tā, kas tavam tēl i ^ u ; " —. bet, vel ne; nožēloja savu pārstei i; Un bridi apstājies, ļdams izteiktā spējo ie virzienā uz ar- ļ „Viņas galva?" un Tini -apstājās, lai ļ pacēla acis uz sarkani Si-kusfib^ un ska-ļ Patiesi — uz viņas pie vairs nebija viņas s.ej kur no tālienes ausfe i-ņa kādreiz teiktie ^ plata zemnieces seja. ter^-iēkāiņs kādslgalkt. Šalkdami i Atkal viņš viņai virsū, viņam likās, it Tomēr nē. Raida tik %;klints.: atdalītos kļuvusi balta kā aud' S:^^ varēja būt? feaunība, tāds ^ ciriisks ^ ^ ^ ^ ^ ^ K l ^ ^ tēlam drīkstēja Ķ. Vu^a ķemenis un tās vietā pielikt cr nebūtu to tim, kas \yiņam pati nejauši I niem, ko viņS slavēja, .. - . . . . , kal viņas/galva, Viņa^ ^ W7isam:lēnām, Nē,: Aivars neatdāvini 3^i6s pret ņumu kaut kādam ^IS^^V^šdāsliē- klasisku seju. Vina n] ^ ļaus iztirgot savu mii tieksmes.; Visas naftas koncesijas lielvalstīm vajadzētu anullēt un arābu kaŗaspēlcam iesoļot: Palestīnā. Slepenās apspriedēs, piedaloties arābu līgas valstu militāro štābu virs-risā piektdien izsludināts aplenkuma stāvokliā. ^1 K. DzlŖejas Trimdas dziesmu grāmata TĀLOS CEĻOS iznākusi uzliktu Atkalpārdevējiem parastais rabats, V. Bumbērs: (14a) EsslīngeD a. N., Nellīngerstr. 8. : (437) V ^ 1.-^-.- . I 8 amerikāņu ceļu būves inženieri H t ^ ' ^-^^'^.P^^^^^^^^^^^ lai Turcijas valdK . itāiam 01^^ tīkla Augusta Rūtiņu no Liepājas (pēd. līšanas gadījuma. Reuters ziņo, ka .^^būvē adr. Graz, Helmteichstr,), meklē mā-apspriedes pārrunāts apbruņojuma Padomju Savienības vēstnieks sa Mūda Krūger: Schwaba(fc Renn-un apgad^vjauta^^ šen|ralstaba p^^^^ mijam. Savienības ārlietu ministram tagad Tālivaldis Puķītis meklē draugus Kamēr arābi i^ašutuši un rīko pro- pavisam seši vietnieki. un paziņās: (17b) Gutadi (Schwab.) testa streikus uņ demonstrācijas, žīdi 17- nāciju sociālisti 28. novembrī | Gasthaus „L6wen'^ (434) visā pasaulē jūsmo un rīko prieka sāka konferenci Antverpenē, kur demonstrācijas, Berlīnē žīdu drau- lems par kopīgas akcijas plāna iz ļ LATVJU MEITENES! dze sarīkoja pateicības dievkalpoju-. strādāšanu, neatkar! no austrumu Ar Jums vēlas sarakstīties seši jaut-mu, bet zīdu DP nometnēs ^notika un rietumu valstu blokiem. ri zēni: Agris, Mārtiņš, Māris, Vi nsvoigmrugpi ēajukmti.s tComioēmr stvuē l. rieiveīazpiomniiesŗtiu- |ļ pāVrtāikcuas dnevoarm bāiljpuasit ērvēiteānjāa no dpieēndaēs valdis. Dzintars un Ziedonis. Rak-nāts, jo atzīst, ka žīdiem pienākoties jam dāvanām, ko saņēmusi princese, visa Palestīnā. Sīrijā izsludināts Elizabete. Diseldorfas kristīgo jau-arābu 3 dienu protesta ģenerāl- niešu organizācija, kas dāvanu no-streiks. Nemieri notikuši Damaskā sūtījusi, pavadvēstulē paskaidro ka. un Ēģiptē. Arābu terrors vēršas dāvana nav domāta kā pārmetums pret visām valstīm, kas balsoja par bet kā laimes novēlējums un kā Paiestmas dalīšanu. apellācija pie princeses, lai tā sa- ^ 1 ^ vādeiSu pbstu, stīt: .(24)Neustadt''Holst. 118. D. P. A. G. S. U-bootschuie, Baracke Sūd - 5. PATEICĪBA Izsaku sirsnīgu pateicību visiem, kas š. g. 20. novembrī piedalījās mana mīļā vīra inž. PĒTERA JANSONA^^^^^^ izvadīšanā uz mūža dusu. SeviSķi sirsnīgs paldies Kaseles Gontrol Centr'a darbiniekiem, J. Avotiņa kungam un Betenhauzenas ba^ • tiešu komitejai. Ast&a Jansons •reizi biezoknī. v,Ārprātīgā, ko tu Mūsu darbul" un lieta ļ guva saķert aiz pleca sūnām mežonīgā naicfe mēģiļ ^tM^^. vieta. Dru- savu atveidu. Abu _ ^J^r'Hdz beidzot kā asmeņi. Tad vināsj - .::A,:r tl^KŠtviegloti ierie- drebēja, it kā sejai bi mmm I : Trīs: vecmeitas' otrā: jaunībā v^l^m^^ļ-^^:-P^Pirkurvis iepazīties ar jaunekļiem vecunVā. 'rrife^^ltj|^^^ 18—25 g.^ Rakstīt Feliciaņnad,• 'Ei-htī^^aftiS:5v^^ zinijai un IRO HQ. Klotildei: Ansbadi. Latvju zēni! Ar Jums vēlas sarak- VLr\ ^ u meitones Vija un : K. Aleksandruks, (14a) a. N., Hindenburgstr. 36b. (435) Lija. Adr Essiingen LATVJU MEITĒN ES! ar Jums vēlas sarakstīties divi ves priecīgi jaunekļi. Baksties un Imto: (20) Bodenteich BaJtUr'^^ C^mp ,.Muna", Block 5- Sim numuram pievienotas 2 IsM^a^ puses, kufas .sariem ATPŪTAI pasilUna asti I neredzams viesulis. ^ Aivars atspieda Raļļ viņā vairs nepūlējās _ vairāk, sēdēja gandrīzj stīvi skatīdamās sarkj , it kā būtu iei degam. Savāds no^tās kā cepļa strāvc Aivars saīdzis sāka nīcu, ne mirklī neizlai no acīm. Bet Raida p! kustēties. >€ik ilgi ^ Un Aivara īgnums sāj niknumā. Vīns runāja bi; viņš drīzāk kliedza! „Ralda, netaisi scēnas tevi brīdinu! Tu labi tas nebjas, ka tas mai dusmās es par sevi m varu padarīt _„Jā, ko tu man vēl rīt? - Noņemt arī mal no^to^v i^^vPl^ciem un uzlikt i viaskava I tagad pateica, bet All melu ve^r^i? P^t^vigas lūp5 • ^ I Caudz labprātāk vī šailaridi atnaini sagādāt sev Izdošanas, m ^^^^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-12-02 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471202 |
Description
Title | 1947-12-02-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | m mi-- Ameri^ vairojās nā-ves gadījumi sportā. Futbola sezona ir vel tikii puse,^^ 1^ nonāvēti 15 •sportisti; Boksa šajā gadā ASVjao dzīves šķīrušies 7 viri, Austrālijā 2, bet JM^iija uri^^ ir I>ENAs iss ziņojums. ^ 1 ' 'T' ASV armijas un militārās valdības ļ izceļot, pēdēja paskaidroja, ka pārstāvju pavadīl® 24; noveru Valteis nometni apmeklēja vairāku ne pašreizējos apstākļos. Citā dz amerikāņu laikrakstu un žurnālu vokll amerikāņi bija pārsteigti p a ļ^ redal^ŗtori un korespondenti/^ y pārstāvēja Saturday Eveņing Post, kuras apmeklēja, atzinīgi izteie4?:-«-^ Post Dispadi St Louis, The Atlanta par tīrību. Grāmatnīcā viešiem u « tf un Bbstpnas un ' ^ J ^ IO^L. . I »T»WA K T » . . . T T T ^ „ J ^ ^t?^ rakstus. Jāzina, ka visi negadījumi re, profesionālo sportistu saimē. Amerikāņu futbols bez tam ir tiešām asa spēle, kas ārpus ASV nav pazīstama. boksā tomēr var interesēt ari mūs. Sporta statistikā nāves, ģadļjunii ringā piedzīvoti arī agrāk. T^u gandrīz viemnēr bijis^^k^ īpatnējs iemesls, vispirms pasu sportistu nepiemērota sagatavotība. Nāvi parasti neizsauc pretinieka spēcīgs sitiens, bet gan tas, ka bokseris kri-tiaiā pret ringa dēļiem sasit galvu. Ringam tādēļ jābūt pārklātam ar speciālu segu, kas kritienus padara nekaitīgus. Un vēkeiz: vai bokss ir Distams sports? Zviedrijas laikraksts „Stok-holms Tidningeh" uz šo jautājumu nesen lūdza ievērojamā zviedru «iņadzeņu speciālista profesora Oli- • v^crona'atbildi;\;:^^; Profesors teica: ,JProtams, ka teo-rētlfiki ķņodc-out sitiens var būt nā-ved iemesls, bet praksē šādu gadījumu gandrīz nemaz iiav. Būtu tamdēļ aplami boksu uzskatīt par bīstamā-ķu, neka ir citi sporta veidi. Parasti k.0. nekādās ilgstošas im ļaunas sekas neatstāj, bet katra atsevišķā gadījumā niecīgs smadzeņu saviļņojums tomēr rodas, pat tad, ja sitiens nav sevišķi spēcīgs. Bezsamaņa pēc k,o/sitiena ilgst apm.^r ja tā vel turpinās, tad ieteicama pie- ^rdzlba. ICnock-out uzvaru vislabāk izcīnīt ar tieši trāpītu sitienu. Tomēr ari spēcīgs trāpījums dažkārt var palikt bez redzamām sekām, bet ja pretinieks trāpa zodu (angļi saka —- the Point), ,tād pat ar relatīvi vājU'' sitienu, it viegli var pieveikt pretinieku. Pilnīgi nejūtīgs pret sitieniem nav arī vislabāk trenētais bokseris, jo smadzienes šādam treniņam nepadodas. Tamlīdzīgi mē- ^ājumi paliks veltīgi. Daži sportisti pret sitieniem gan ir gandrīz l ^ l g l immūni, bet tas nav treniņti nopelns. Piedzīvojuši un labi seri nekad nepiedzīvos mirkli^ kad varētu būt bažas par nāvi Viņi ātri uzminēs saVu pretinieku nodomus un spēs sitienus mīkstināt, j^&vlšķi tos, kas vērsti pret zodu. Nemaz nevajaga galvu atraut talu atpakaļ, lāi sitiens zaudētu efektu.'* Jautāts, vai jauniešiem ieteicams nodarboties ar boksu, profesors 01i-vecrons atbildēja: „Kāpēc gan nē! Es to tieši ieteicu. Sis sporta veids nekādā ziņā pav bīstamāks par bolu, rokas bumbu vai laušanos. Tādēļ vien^ ķa bokss liekas mazliet asāks nekā dažas citas sporta nodarbes, tas nav jāignorē!** Six Pasaules slavenais diriģents Arturo Toskanīni, kas sajūsmina klausītājus pie diriģenta pults, pazīstams arf kā liels sporta entuziasts. Ar sjivu televīzijas aparātu viņš vienmēr ir „klāt'' ievērojamākiem boksa, basketbola un futbola sarīkojumiem. Ēslin§enas pa^^^ i lai reiz tiktu ga^?^ *. mazākus laik-ļdāvin^ jas Man in Ēxile Un Ga Bet - n - . ^ ,,7 n žumāUsti apskatīja_ skolas, darbni- ; Valkas nometnes •latvieŽukomitl^apsti^^^^ giuži sievietes | cas, nometnes iedzīvotāju mītnes, jas priekšsēdis mācētājs J. T u r k j r « ; | 3 > t t jjde- ica tev pa , . TZ '-«i^' -^"^ifa 11^9. '-^^ vēroja gatavps izstrādājumus, legrie- militārā apgabala komandierim ģ ^. zas N. Maltas dārzkopības sko- | Vatsonam. Viens no amerikāņi 1as mācību siltumnīcā un nopriecā-ļ žuAālištiem teica: „Jūsu * jas nar daudzajām puķu dobēm un grūts, bet panākumi neizpaliks! apstādījumiem, vaicājot, vai tās biju- Beidzot žurnālisti iegāja nom šas mJau pirms latviešu ienākša- sieviešu komitejas darbnīcā, nas. Ģimnāzijā amerikāņu žumā- viņiem parādīja arī iemītnieču listi iLzteica sajūsmu par priekšzī- tās baltās jaciņas, kas domātas ato ēc iespējas zinu. Trimdas meistarsacīkstēs pauko- ļ Dāniete Ragnhilde Hvegere, pasau-ar floreti vienībām 29. nov. Ies visu laiku ievērojamākā kraula Vircburgā Eslin^enas YMCAs izlase peldētāja, vairs nevar atgriezties ak- (Kaktiņš, Krastiņš, Andersons, Putns) tivo sportistu sainti, jō dāņi viņai ļniīgo tīrību, skolēnu kārtīgo apģēr- ļr^^ uzvarēja sastādīto vienību (Kichno, vēl vienmēr nespēj piedot kādreizējo bu un labo stāju. Žurnālisti apvai- Nnmpfr»PQ vicnSr rmimc •nor»Q+-^ Kvants, Aizstrauts, Beehs) 10—6. sadarbošanos ar vāciešiem. «'Hvegere cājās, vai latvieši cītīgi mācoties bpt^-ļSfT^^^^ Vecmeistars Kaktiņš Eslingenas sa- tāpēc saistījusies par olimpisko tre- angļu valodu. Skolēni^^^^ stāvā bljav ierindojis jaunās paau- neri zviedru peldētājām, ^ r nas pierādīja, nodziedot vairākas» aizoraucoi leica A^V zumaiisti dzes paukotājus. Esiingeniešu uz- Džo Luiss 5. decembrī Ņujorkā 24. dziesmas^ angļu valodā, ar kp izpel-varu gan visvairāk sekmēja pats reizi aizstāves pasaules meistartilrulu hiijās atzinību. Viesi uzklausījās arī Kaktiņš, pieveicot visus savus pre- boksā, smagā svarā pret savu izaici- pavadoņu paskaidrojumus par bēr-tiniekus. Aiz viņa individuāli labā- nātāju. Džo Valkotu. ,,Ēs pašreiz nu vājo veselības stāvokli un norā-kais Cīnītājs bija Kichno, kas kopā esmu labāks nekā savās pēdējās cī- dījumus, ka vairāk kā puse bērnu ar Krastiņu un emigrācija . pirmo ņās ar Biliju Konu un Tomi Mau- nepietiekamā uztura dēļ Ir zem nor- .1 liegtu - 3Uo brīdi/^va: i J ^ n reizi te ienākot ēaiā. Nemēģini u« fautu, es to tagad _zi iam noticis vteniņer. a s! 1 un reizi startējošo Kvantu veidoja sastādītās vienībās % galveno kodolu. Sarīkojumā visvairāk iepriecināja Eslingenas jaiiriō paukotāju progr^ Veemei s t a rs ', pasaules čempions teicis avīžniekiem. aneiu svara. Kanādas 50.000 ledushokejijjtus mi. Apskatot pārtikas sadali, kur paš- ^ e+ Tv/r • V . V . , reiz nometnes iedzīvotājiem izsnie-g. St. Moricas olimpiskajās 7ae- ^za gaļu, kāds žurnālists vaicāja, cik 1 Angļu filmu rūpnieks Arturi mas_^eles reprezentēs kara Mptajung^jn laikam paredzēts sveramais Renks paredz intensīvizēt angļu " vienība. daudzums. P§c paskaidrojuma, ka tā I mu rūpniecību, nākošo 12 mēne ASV 1948. g. olimpiskās spicēs >.^^;::ii. « . I i^^irs . « S K O c^.A^^r^.. i.«o+«.,^*^* Londonā reprezentēsies ar 415 sper ia^u&iurgS kuras sastāvā ir 6 latvieši, Leinve-bera kausa' izcīņā Ķelnē uzvarēja, . . - n n r ^ t - - , , , , , , , EV. Koeln 16-4. ļ choslovakijai pa 284, bet Šveicei 7.70. tei apjautājās par ģimenes sastāvu, ^"^^ 140 zviedri aizvadītajā vasarā dis-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm, [angļi, tāpat aktieru vidū nav zvai Latviešu izlases futbolļ^sti 7. dec. aicināti spēlēt Austrijā. ban nepilnīgi izmantotās studij^ būs noslodzē tas pilnībā. Visi šo •'^'^ Anglijas meistarsacīkstēs basket-I 14U zviedri aīzvamtaja vasara cns-ļ nodarbošanos un nākotnes izredzēm, bola :amerikāņu studenti uzvarēja ka mešanā pārsnieguši 40 m tālumus kur latviete vēlētos vienas amerikāņu kino latviešu vienību 61—22 (26—6). Mūsu piecniekam visvairāk punktu (12) ieģuvi^M. Kazaks. ^ Atmts aizļiegunis latviešu basketbolistiem sacensties ar lietuviešu vienību Kovas, bet amerikāņu joslas latviešu sporta vadītājs A. Celms ndteicis, ka sacīkstēm ar citu tautību baltiešu sportistiem vienmēr izprasāma mūsu sporta vadības at-niba g Bez tam Renks paredz ražot lielā] skaitu īsfilmu un dokumentārfilmiļ| Lielo fitoa akciju atvieglo apstāl aviC- I hs, ka Renka organizācija pirms d a^ žiem mēnešiem sākusi pati ražot mu ierīces — uzņemamos un prOj^ cējamos aparātus un to piederumi ^ . . ela-ānus, lēcas un zinātniskus instr^,^. M b a s formulējis šādi: „Vācijaimentus. Vismaz 6 no 43 Renka l i ef ]?atsakā^ no savam interesēm Somi- |famām būs krāsfilmas. Aktieru vid" ja, is, Pe *'^un drebošiem. Uz rSts no viņas s divains nug-gnejas nedzirda-i jas ' militārā tribunālā pagājuša nedēļā pirmoreiz atklāti nola-slts/ šteno^trafēts. ziņojums, kiiŗā Latvijas rekordists J.Stend7enieks|^.'=l'l\.l!^ P^do'nju Savienība «in-ii7nir «ināt;tma=i lir^ta arah!!™'^^ Jankovcova vispār ir pirma i i ^ . , jaiobtinas lieta arābu sieviete, kas Cechoslovakijā pilda 1^3^ T ' ' ^ ' amatu. Jankovcova izrau- In^^t' .Pnīt I'^'^^f . i f "^^"r'^ dzīta aizgājušā sociāldemokrāta c;is, ka 'Palestīnas dalīšanas paziņo- La.jsmana vietā ioiV,n.^Im'".'^ T i " * ' ' ' f l-T Pad»"»?» Savienība 13. decembri » ī f f-^' vr ' .uzskaf..^ot sevi .afavojvnies ieiet Irānā, raksta Te-u. n^Jnl K- T ' ^ ' ^ K ^ h ' - ' ' - ā n a s laikraksts ..At ash". • Irānas S t ^ t f - P K^-T^-'^^^^^^^ Pfi'--st3v:s So ziau atsaucis, ^ ^ ^ Z ^ ^ - a l ' ?n'^" ^.^P".rtrauc visas ....^a cita oficiāla iestāde ap.sal- '^-'omatiskas un saimnieciskas at- I .i^as ijemtas no oficiāla ļ Pasūtinājumus izpilda ar slepena dokumenta. • Irānas provin- pēcmaksu. Maksā' RĪVI 6,— CCS Azerboidžana.s galvaspilsētā Tcb-dzimis 1889. g. 4. jūnijā Daugavpilī. , .' Apbedīts 20. novembri Obercvērenes kapos pie Kaseles. mūžīgā pieniņāpaturēs^^^^^^^^^^^^^^^^^:^^^;^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^;^^', siera AsUka Jansons, dēls dzimtenē brālis svešumā. sies tava gaume. Tu mōt par bezikru stari zvirbuļa krūtīm." „Raida, es tev par manu līgavu, tev nav - r klasiska sej ir tā, kas tavam tēl i ^ u ; " —. bet, vel ne; nožēloja savu pārstei i; Un bridi apstājies, ļdams izteiktā spējo ie virzienā uz ar- ļ „Viņas galva?" un Tini -apstājās, lai ļ pacēla acis uz sarkani Si-kusfib^ un ska-ļ Patiesi — uz viņas pie vairs nebija viņas s.ej kur no tālienes ausfe i-ņa kādreiz teiktie ^ plata zemnieces seja. ter^-iēkāiņs kādslgalkt. Šalkdami i Atkal viņš viņai virsū, viņam likās, it Tomēr nē. Raida tik %;klints.: atdalītos kļuvusi balta kā aud' S:^^ varēja būt? feaunība, tāds ^ ciriisks ^ ^ ^ ^ ^ ^ K l ^ ^ tēlam drīkstēja Ķ. Vu^a ķemenis un tās vietā pielikt cr nebūtu to tim, kas \yiņam pati nejauši I niem, ko viņS slavēja, .. - . . . . , kal viņas/galva, Viņa^ ^ W7isam:lēnām, Nē,: Aivars neatdāvini 3^i6s pret ņumu kaut kādam ^IS^^V^šdāsliē- klasisku seju. Vina n] ^ ļaus iztirgot savu mii tieksmes.; Visas naftas koncesijas lielvalstīm vajadzētu anullēt un arābu kaŗaspēlcam iesoļot: Palestīnā. Slepenās apspriedēs, piedaloties arābu līgas valstu militāro štābu virs-risā piektdien izsludināts aplenkuma stāvokliā. ^1 K. DzlŖejas Trimdas dziesmu grāmata TĀLOS CEĻOS iznākusi uzliktu Atkalpārdevējiem parastais rabats, V. Bumbērs: (14a) EsslīngeD a. N., Nellīngerstr. 8. : (437) V ^ 1.-^-.- . I 8 amerikāņu ceļu būves inženieri H t ^ ' ^-^^'^.P^^^^^^^^^^^ lai Turcijas valdK . itāiam 01^^ tīkla Augusta Rūtiņu no Liepājas (pēd. līšanas gadījuma. Reuters ziņo, ka .^^būvē adr. Graz, Helmteichstr,), meklē mā-apspriedes pārrunāts apbruņojuma Padomju Savienības vēstnieks sa Mūda Krūger: Schwaba(fc Renn-un apgad^vjauta^^ šen|ralstaba p^^^^ mijam. Savienības ārlietu ministram tagad Tālivaldis Puķītis meklē draugus Kamēr arābi i^ašutuši un rīko pro- pavisam seši vietnieki. un paziņās: (17b) Gutadi (Schwab.) testa streikus uņ demonstrācijas, žīdi 17- nāciju sociālisti 28. novembrī | Gasthaus „L6wen'^ (434) visā pasaulē jūsmo un rīko prieka sāka konferenci Antverpenē, kur demonstrācijas, Berlīnē žīdu drau- lems par kopīgas akcijas plāna iz ļ LATVJU MEITENES! dze sarīkoja pateicības dievkalpoju-. strādāšanu, neatkar! no austrumu Ar Jums vēlas sarakstīties seši jaut-mu, bet zīdu DP nometnēs ^notika un rietumu valstu blokiem. ri zēni: Agris, Mārtiņš, Māris, Vi nsvoigmrugpi ēajukmti.s tComioēmr stvuē l. rieiveīazpiomniiesŗtiu- |ļ pāVrtāikcuas dnevoarm bāiljpuasit ērvēiteānjāa no dpieēndaēs valdis. Dzintars un Ziedonis. Rak-nāts, jo atzīst, ka žīdiem pienākoties jam dāvanām, ko saņēmusi princese, visa Palestīnā. Sīrijā izsludināts Elizabete. Diseldorfas kristīgo jau-arābu 3 dienu protesta ģenerāl- niešu organizācija, kas dāvanu no-streiks. Nemieri notikuši Damaskā sūtījusi, pavadvēstulē paskaidro ka. un Ēģiptē. Arābu terrors vēršas dāvana nav domāta kā pārmetums pret visām valstīm, kas balsoja par bet kā laimes novēlējums un kā Paiestmas dalīšanu. apellācija pie princeses, lai tā sa- ^ 1 ^ vādeiSu pbstu, stīt: .(24)Neustadt''Holst. 118. D. P. A. G. S. U-bootschuie, Baracke Sūd - 5. PATEICĪBA Izsaku sirsnīgu pateicību visiem, kas š. g. 20. novembrī piedalījās mana mīļā vīra inž. PĒTERA JANSONA^^^^^^ izvadīšanā uz mūža dusu. SeviSķi sirsnīgs paldies Kaseles Gontrol Centr'a darbiniekiem, J. Avotiņa kungam un Betenhauzenas ba^ • tiešu komitejai. Ast&a Jansons •reizi biezoknī. v,Ārprātīgā, ko tu Mūsu darbul" un lieta ļ guva saķert aiz pleca sūnām mežonīgā naicfe mēģiļ ^tM^^. vieta. Dru- savu atveidu. Abu _ ^J^r'Hdz beidzot kā asmeņi. Tad vināsj - .::A,:r tl^KŠtviegloti ierie- drebēja, it kā sejai bi mmm I : Trīs: vecmeitas' otrā: jaunībā v^l^m^^ļ-^^:-P^Pirkurvis iepazīties ar jaunekļiem vecunVā. 'rrife^^ltj|^^^ 18—25 g.^ Rakstīt Feliciaņnad,• 'Ei-htī^^aftiS:5v^^ zinijai un IRO HQ. Klotildei: Ansbadi. Latvju zēni! Ar Jums vēlas sarak- VLr\ ^ u meitones Vija un : K. Aleksandruks, (14a) a. N., Hindenburgstr. 36b. (435) Lija. Adr Essiingen LATVJU MEITĒN ES! ar Jums vēlas sarakstīties divi ves priecīgi jaunekļi. Baksties un Imto: (20) Bodenteich BaJtUr'^^ C^mp ,.Muna", Block 5- Sim numuram pievienotas 2 IsM^a^ puses, kufas .sariem ATPŪTAI pasilUna asti I neredzams viesulis. ^ Aivars atspieda Raļļ viņā vairs nepūlējās _ vairāk, sēdēja gandrīzj stīvi skatīdamās sarkj , it kā būtu iei degam. Savāds no^tās kā cepļa strāvc Aivars saīdzis sāka nīcu, ne mirklī neizlai no acīm. Bet Raida p! kustēties. >€ik ilgi ^ Un Aivara īgnums sāj niknumā. Vīns runāja bi; viņš drīzāk kliedza! „Ralda, netaisi scēnas tevi brīdinu! Tu labi tas nebjas, ka tas mai dusmās es par sevi m varu padarīt _„Jā, ko tu man vēl rīt? - Noņemt arī mal no^to^v i^^vPl^ciem un uzlikt i viaskava I tagad pateica, bet All melu ve^r^i? P^t^vigas lūp5 • ^ I Caudz labprātāk vī šailaridi atnaini sagādāt sev Izdošanas, m ^^^^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-12-02-04