1947-11-04-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
pia» kad 40 vai «sn •
^^ot no meža
notiekot ar S h A * ,U2b5
Irāķus Šādus gaJS?^ P^^Ct
f.^ikuša.™SrSd'f^^i
irag^^bērni! Ho dS «sļ?^ S
^J^%,va naftas urbtS„ t^;:"^?. Pārtiku Sdt,"^?»» rfem.šķ^et noden-te^ļivS- 1«8 m Viņi tSmi^B'.'^
•ma ļaudis šauj uz St'^^
B t e ^ z o t H o l d e t s p ā r l ? ^ : ' ^ :
t -W atbruJoKSu?"*"^
•auda Plāksnēm iS 1!^ H""»
H;:bultām,, un b i l ? ^
ēm, kas tek no mom »
Indiāņu ciemus n£-»15?'»-
*...JD tie visi .iaul»i'i^'8t-
•; -atrodas apm. pusotra MII^
•r.o:ūdpaess hkarnansnta„,. ,;S„ te.rT,.'^S\'i»S;c^ie^m^u
& BRUŅOTAI PRETESTĪBAI
eiktiem atrisinājumiem, s*as ļļj
irakuma ieteikums j r Pag^"
iališana arābu un z^duva^J,
izākuma projekts - «ae
«grākais Jeruzale'"^^ .>?ift|Jl
^ el Huseinl, °StSin»-
tvortrimdā^ bet f J t ^ ^ļ^^^^
das polifikai, jau esoi j^,^
testinas arābu ^ f l ^ u i : ^ -
ŗu-: uzdevums u- ^If «dSanal
m-.pretoties,židu yaUte«
lesttaa. Kaiŗp P0^*1^J durt-
[ niinot vārda āvm ,gao ^
, vadītājus Plestinasgs
,nistiem". Viens ^^^'ļ^āi^di-
Kavakjijs, vadot ^^«ŗļoJe;
iskaā apl^ārtne, .ap 3^5 p ap-zalemes.
Arnujas^Sg" dal»- lot atvaļināti virsweW^^
m'arābu v a l s ^ ^ 'Jdāts 5^
& Sirijas. . ^^^«nancēšanalJS • • ŠIS armijas
bruņokšaonnatri,a bPaine d^eJšo-ton ļk ar»
nju s a g l ā b j ^^S^ada pra^gj
,jļ5a, k?s dotu z^die^^
idā dzīves, telpu r ^^^^^^
«feStrteēsja-s ;a rBmdwe»jsa ^dā^ ^
liizēšanas^ t^^^^^^ būšot
īsargā S i ^ glestt^^
padzen Žīdi no
«)das banānu .un s&^^ii"'™^
!9-n ad,ānvoan^ašsi e-m lnaaužkusi,e tmab'HaS5 2™
*anas katūna drānai. DS
a .gutitas sarkana katūna limT
a Mlāņi bija dāvanas
Pce'Sji;'''''
Pētnieks Piedzīvoja vēl daudzus
liaņu bultu uzbrukumus. Aix lai,
5 .tērauda plāksnēm slēpdamies,
iS skali sauca vārdus visās žln|.
is ^indiāņu valodās. Ne reizi vinS
iztrdSja atbildi Bieži vien vioS
jjiežoņu ugunskuru dumlis,
t ņe. reizi viņam neizdevās kādtt
rtilpnu recļzēt.
apMers" atgriezās Savienotās Vai-s^-
Vii?4 bija gan. vilies, bet nebi*
zaudējis . drosmi. Pat motilonus
rfed^ēdsims, viņš tomēr biļa daudt
^psar viņiem .uzzinājis. v\ņ
3ām spriežot, tiem jābūt labi no
gušiein āprti. 170 cm gariem vi-mv;
LaČfeto viņi ir vienīgā tauta
s^ulē, nav suņu. Viņu cie-kas
atrodas 20 km viens no otra,
^stāvfgas vienības, kas, doma-nsV
viena ar otru karo. Pavisam
';a|mēram. 1500 motilonu. Atskai*
; dažas ciltis Jaun^^inejas vidiene
ļi'ir „visn^samaitātākie" meioijl,
9 lirēl pasaulē dzīvo,^ Bet }oproj§in
'nflkla, kā viņi spējuši tik ilgi at-iri^
balto cilvēku ietekmi.
Sliders • gatavojas tik drfe,, dk
jri'iespējams, vēlreiz mēģināt pie?
it' motUoniem. ViņS grib ierīkot
stavigu nometni motilonu apga-ll^
i-im pacietīgi gaidīt, katner iz-sies
ar tiem tieši saskarties. M*
r^^^.domā, ka būs jāgaida divi lidi
s ^'gādi, kamēr indiāņiem apnlKs
riŽKUz viņu bultas. Pec tam tfe
iŽtft r^rādīties un beidzot varbūt
t^^kļūšot draudzīgi. Viņž gn
ipfiēt viņu pašu nostāstus par cii?ii -
s'ii!^ p.-ā rējo pasauli. Time
L A t V U A
tatviaii Mew8pa9er
/iņthōtiied hy EUGOM HO.
Civii Affaini Divisloia. M-Ui
jttly. 1847. AO 383. 7 GEC*
AGO. BdEtor: Kārlis Ba-bācs.
Prliitif: ..Sdi^ibl-gdie^
VoUisblatt** GlEiii2-
bnrf'I^oiiati Bargeraellsteir
tandnaan&plats ). piifni*
latton to he mrveūi SSim.
LATVLBkN NEWSPAPER
(Ueiīis. I8d«v^: BAL&
usdevumā Latvie^ mm
dar^bUe^ sadarāmas fg^^
AUOķOig&is te#a&;tm:
S. Babāci vieto, A. Uepa,
r redaktori: SS. B i i ^ M.
A. Smlts. Adme: GOai^
burgk'Doiiaa, JLatvtla^, -
Tēlraņls apg. 84, red. 8IĻ
spiest. t L
espejama jaunu
ju uzņemšana -
0 ;me prasa
valdības
PaSvaldibu vālēSanm pinnaja gājienā L novembri kas notika 883
mazākās pilše^s Anglija, Velsā un Skotijā, sevišķi izcUus patīkamas
giivnli konservatīvie, liegistot klāt 614 pārstāvjus. No 3266 ievēlamiem
pārstāvjiem *onsenrātivaJi«n tagad ir p a v i^ 1683. Strādnieku partija
«audējusi 640 vietu un 23 iecirkņos/£ri savu UdzSInējo vairākumu. Konservatīvie
prm EtUja valdības atkāpšanos, jo vēlēšanu rezultāti rādot,
ka strādnieku val^a vairs nebaudot vēlētāju uztielbu.
ņāšanu. Konservatīvie esot pārliecināti,
ka Etlija valdība tiešām arī at-kāpšoties.
Strādnieku partijas i^he-rāls^
retārsPilipss gan paskaidrojis,
ka valdība nedomā atlaist parlamentu,
jo strādnieku partijas zaudējumi
visas valsts mērogā sastādot
:tikai:'-5V(L--::?^:"' v:::;^;:::/
Etlija valdības progrananv k^
pagājušā nedēlā apakšnamā ieguva
uzticību, paredz vispirmā kārtā eksporta
pastiprināšanu, iekšzemes patēriņa
samazināšanu un augšnama
tiesību ^obežošanu.Asto^^^^^^
il^odel^u nobeigumā Etlijs norādīja,
ka konservatīvie gan asi uzbrukuši
valdībai,' bet paši nav iesnieguši
nekādus konkrētus priekšlikumus.
Likums par augšnama tiesību
ierobežošanu esot neizbēgams, jo
esot jānodrošina iespējas valdības
programmas realizēšanai. Grozīju*
mi augšnama tiesībās ierobežotu lordu
palātas tiesības aizturēt tai nevē-laņius
likumprojektus uz diviem gadiem
un dotu iespēju strādnieku valdībai
vēl tagadējā parlamenta piln-varu
laikā realizēt likumprojektu
par dzelzs un tērauda rūpniecības
nacionalizāciju arī pret aui^šnama
gribu. BBC, NZ
Pašvaldību vēlēšanas bi^)a pirmā
strādnieku parttjas uzticīlaas pārbaude
kops Anglijas saimnitjciskās krizes
sākuma. Vēlēšanu pirmais gājiens,
līdzīgi vēlēšanām Dānijā un
Norvēģijā, rāda vēlētāju nepārprotamu
novirzīšanos pa labi^ ko uzsver
vļsi ārzemju novērotāji Londonā.
Piedalīšanipis vēlēšanās vietām
sadegusi līdz ;80Vo, kas uzskatāms
par augstu rezultātu. Lorda Bīver-bruka
,.Sunday Times" norāda, ka
pašvaldību vēlēšanās līdz šim vēlētāji
parasti izrādījuši diezgan lielu
apātiju. Dzīvai piedalīšanās šajās
vēlēšanās liecinot, ka tauta neapmierināta
ar notikumu līdzšinējo
gaitu un prasa enerģisku rīcību. Pat
tādos izteiktos strādnieku rajonos
kā Mančestras apkārtnē, konservatīvie
guvuši labus panāl:\unus. K6-
miinisti no savām līdzšinējām 10
vietām zaudēju&i 9.
Konservatīvo partijas priekšsēdis
lords Vultons sestdien prasīja strādnieku
valdības atkāpšanos, jo vēlētāji
vairs neuzticoties valdībai, ka tā
spētu tikt galā ar saimniecisko krīzi.
Arī .Cerčils kādā avās runā svētdien
prasīja valdības atkāpšanos un
jaunu parlamenta vēlēšimu izsludi-
Jauns posms Anglijas iin Itālijas
attieksmēs
SFORCA^ • UN BEVINA SARUNU POZITĪVIE REZULTĀTI
Itālijas ārlietu ministra Sforcas
sarunas Londonā ar Anglijas ārlietu
ministru Bevinu beif^ušās sekmīgi.
Ģektdien publicētā komunikē pazi-tioti
sarunu rezultāti: Anglija nodod
Itālijas rīcībā sev piešķirto italu
flotes daļu, abu valstu attieksmiu
uzlabošanai paredzama kulturālās
sadarbības, jauna tirdzniecības un
kuģniecības nolīguma, kā arī civī-
1ās gaisa satiksmes noiī,f^uma noslēgšana
un vīzu atcelšnna satiksmē
starp abām valstīm. ,.Panāktā piecu
punktu vienošanās," teikts paziņojumā,
„atjaunojusi tradicionālās draudzības
saites starp abām valstīm."
Centra* bloks pret de
Gollu un komunistiem
fltANCU KOMUNISTU VADĪTSJS
DEVIES UZ MASKAVU
Kaut gan Ramadiē valdība ceturtdien,
ar 300 pret 280 balsīm guvusi
parlamenta uzticību, tomēr esot ie*
spējama vēl tālāka valdības pārveidošanās,
ziņo ftanču joslas radiofons
Badenbadonē. Koalīcija prasot
PēļC jauna ministra prezidenta. Par
varbūtējiem kandidātiem valdības
galvas amatam minēts Pob Reno,
Leons Blums un citi sociālistu vadoņi.
Pārveidotajā Ramadjē valdībā nā-ĶUši
klāt 2 MRP pārstāvji, viens ra-dikālsociālists
im viens sociāldemo-teits.
Kabinetam tagad pavisam 17
f*eklu, ho kuriem, 7 sociālisti, 5
MRP pārstāvji, 3 radikālsociālisti, 1
sociāldemokrāts im 1 bezpartejiskais.
Pēc BBC ziņām, centra grupas
Francijā esot izveidojušas bloku, kas
nostājies starp de GoUu un komunistiem,
aizsteidzoties priekšā de
GoUa plānotajam blokam, kam būtu
Dijis jānostājas starp koalicijsisgru-
Pām un komunistiem Komunistu
vadītājs Torezs izbraucis uz naskaj
ā lai, kopā ar citiem vadītājiem
«^nču koinūnistu darbiniekiei^^^
.oktobra revolūcijas 30,
svinībās,
ārlietu ministrijas a:
nozīmi piešķir līgumam £ir ASV
^ Angliju par darba spSca vervē-
Vācijas amerikāņu un angļu
Ma, NoHgumi ar ASV^ to
jptaini atšķiras viens no otra.
pusei no pirmajiem 50.000
J^adniekiem, ko savervēs darbam
^ ^ j ā , jābūt Di^
w joslā šādas pra^bas nav. Vervē-g^
o^tradtiieku kopskaits nav iero-
Sforcas sarunu rezultāti Londonā
ir pirmais ievērojamākais italu ār-polītikas
panākums kopš miera nor
slēgšanas. Turpretim, jekšpol'tiskais
stāvokjis saimnieciskās krizes/ dē]
joprojām ptiliek sasprindzināts. De
Gasperi valdībai izveidojusies jauna
nogrupējuma kreisa opozīcija. Šī no-
«Cruoēluma nolūks oanākt kab'incta
pārveidošanos. Sociālistu mērenais
spārns ar Šara^ati priekš-ralā uzai-cināiis
kreiso spārnu ar Nenn'i no
vērsties no IromCinistiem un"atbal?!^^
De Ģaspcri valdību, Saragati nolēmis
radīt vienotu fronti ar republikāņu
partiju, kas nepretotos Nenni
un komunistu šnarna līdzdalTbai valdībā,
ja šīs partijas pārtrauktu savu
valstij draudīgo propa<^andu. Pēc vēlamo
kabineta nārkārtojumu panākšanas,
tad De Gasperi valdībai būtu
nodrošināts atbalsts.
Itāli ias vēstnieks Vašin^onā
piektdien lūdzis ASV valdībai tūlītēju
dolāru palīdzību, lai rastu izeju
no pastiprinātās krizes, kas vēl var
saasināties tālāk;
Kādā intervijā presei Sforca Londonā
noraidīja „stulbo" propagandu,
ka amerikāņi ar saviem palīdzības
plāniem gribot paklaut sev visu Eiropu.
Bet esot jāceņšas izprast arī
oadomju nostāja, jo Eiropas pārdalīšanās
radītu lielu postu. Viņš pats,
Sforca, gan labāk būtu ar mieru
mirt, nekā dzīvot totalitārā režīmā.
Bijušais ASV ārlietu ministrs Henrijs
Volless Romā sarunās ar De
Gasperi Ierosinājis Itālijai• uzņemties
starpniecību, lai novērstu Eiropas
dalīšanos divos blokos. Voļiess
apspriedies arī 20* itāļu ^^^^k^
vadītāju ToļiatL
BBC, NYHT, NZ
aprūpē
IRO saigatavošanas komisija piektdien
nolēma atvieglot 2. jūlijā izdoto
pavēU, saskaņā ar kuru aizliegta
jaunu bēgļu vai DP uzņemšana IRO
aprūpē, iajemot gadījumu, ja tie
pierāda, ka nonākuši trūkumā. Komisijas
ģenerālsekretāram norādīja
sekot «iespējami liberālākam rīkojuma
iztuBcojumam" un sniegt sīku ziņojumu
nākošajā sagatavošanas komisijas
sanāksmē 15. janvārī. Komisijas
sekretariāts cer pierunāt atsevišķo
valstu valdības piekrist noteiktai
viiņu zemes uzņemamo bēgļu
kvotei. •
Pēc Holandes nārstāves priekšlikuma
pie IRO galvenā štāba 2enē-vā
nodibināta padomdevēta komisi--|
ja akadēmiski izglītoto DP un bē^ŗlu
un citu speciālistu izvietošanai darbā.
Komisiias pirmā sēde bija paredzēta
vakar.
So ziņu apstinrina arī LCP sekretārs
J. Arājs. Viņš arī infonnē, ka
ĪRO galvenais štābs Zenēvā saņēmis
nelabvēlīgas ziņas par bēgļu izvietošanu
Brazīlijā. Laukstrādniekus
nodarbinot neanmieHnošos apstākļos.
Bet pēc Braziliias valdHjas in-strukci'ām
70% no ieceļotajiem 1ā-būt
nodarbinātiem lauksaimniecībā,
pie kam viņiem jādod solījums nesaistoties
citā darbā. So aostāklu
dēl DP transporti uz Brazilliu uz
laiku pārtraukti, lldzšinēiā Brazīlijas
komisija atlaista un tās vietā izraudzīta
jauna. Anstākļus Brazill 1 ā
Dārbauda īnaši IRO sagatavošanas
komisijas pārstāvji.
Holande^ pārstāve IRO sagatavošanas
komisiiā Dr. Hilda Ferveja-
Jonkere, kas ir vienīgā delegāte —
sieviete, protestējot pret komisijas
nolītiku, oiektdien atteikusies no
amata. Delegātes atteikšanas notika
pēc vairākkārtējām domstarpībām
ar feneriilsekPGtāru' Taku un ASV
Pārstāvi Vorrenu. Fervija-Jonkere,
kopā ar Braziliias, Francijas. Beli^i-ias
un Gvatemalas delegātiem, ierosināja
ierobežot ģenerālsekretāra
tiesības, izraugot īoašu fnterimkomi-siju,
kas pārņemtu daļu no ģenerāl-s'^
kret^.ra funkcijām. Ģenerālsekretārs
Taks uz šo ierosinājumu atbildēja
ar draudu atkāoties no amata.
Taka viedokli aizstāvēja arī ASV
dele«»āts Vorrens, Anglijas, Jaunzēlandes
un Austrālijas pārstāvis. Vorrens
iepriekšējās debatēs par IRO
budžetu norādīja, ka ASV varētu
rasties nevēlēšanās turpmāk fina'hr
ciāli atbalstīt IRO, ja organizācijas
rīcība neclotu sekmes. ASV sedz 45"/o
no visa IRO budžeta.
NYHT, DM
konference Vldjaa m A u s M i m mlerligumu isstridi&iiiaL ASV ^§r«
stāvis bua ģenerāla Kleja padomdevējs Merfljs, Anglijas liiietn mlV
nistrijas valstssekrelāra pailgs ^ Viljems Strengs, Pa&mju Say|eid-bas
— ārlietu ministrijas Eletumelropas no^as vadītājs &tti^vs»
Frandjas — vir^vēlnleka ienerāla Kēnigm padomdeve^ de S^ Ar-dons.
Galvenie apspriežu temati Ir Va^as turpmāki poBMski struk*
tura. Vācijas mlerliguma Isstridiša^as k S r m ^ un ^ f ^ ^ Vteifes v^
nlbas panākšanai
Londonā un Vašingtonā ārlietu zpi-nistru
vietnieku apspriedēm un pjiSu
ārlietu ministru k<mferencei, kas ;Be-kos
25. novembri, veltī izcilu uzmanību.
Jaunus jautājumus darba kārtībā
neparedzēšot, ierobežojoties ar to
jautājumu apspriešanu, par kuriem
nebija panākta vienošanas Maskavā,
BBC ziņo, ka esot sagaidāma Anglijas,
ASV un varbūt ari Franci;|as
saskaņota kopīga rīcība. Vašingtonā
apsverot iespējamo ricību konferences
neveiksmes gadījumā. Tad īre-zultāts
varētu būt vēl llālāka Pie-tumvāciias
patstāvība un ciešāka
anvienoto ioslu saimnieciskā sadarbība.
Ja Padomju Savienība ierosinātu
izvākt no Vācijas okupācijas
karaspēku, ASV tam piekristu tikai
ar īpašiem nosacījumiem. ASV tomēr
vēl vēloties izvairīties no galīgas
attieksmju sabojāšanas ar F^-
donaju Savienību.
BBC, NZ
Pavests pret
totalitārismu
ASV komunistu partijas vadliba
paziņpjusl, ka neiestāsieai ,Jcomlln-formā",
lai nedotu iemeslu „faSis-tiem
un reakcionāriem lrxiarīt jaunas
provokācijas un tā maldināt
amerikāņu strādniekus". • Ārlietu vi-ceministrs
Lovets paziņojis, ka Padomju
Savienībā esot tikai 151 amerikāņu
diplomātu un žurnālistu, turpretim,
ASV uzturoties 516 padomju
pārstāvju un žurnālistu. Tā kā Padomju
Savienība vairākkārt liegusi
iebraukšanas atļaujas amerikāņu
pārstāvjiem, ari ASV jutīšc^es Nestas
pārbamUt ^ v u ao^ju šinī Jau*
tālumā. ^
BBC ziņo, ka Brazīlijas diplomātiskajam
pārstāvim Maskavā, ko
padomju iestādes bija alzturējtgas,
atļauts atstāt Maskavu, Pēc tam ari
Brazīlija ļāvusi padomju pārstāvim
atstāt Rio de 2an4iro.> Pēc Brasli*
jas parauga konūnistu deputātu
mandāti anullētļ/arlCtles parlamentā.
Padomju mUitārgubemātors Vācijā
maršals Sokolov^s sabiedroto
ķontrolpadomei Berlīnē Dazlņoja, ka
padomju niilitārā valdība pārtrauc
attieksmes ar brazilieSu militāro
misiju Berlīnē un aicināja kontrd-padoml
beigt misijas atzīšanu. Pa»
rējo trīs valstu pārstāvji kontrolpa-domē
teicās šai lietā Izteikt savu
viedokli vēlāk. Ģenerālis Klejs^ norādīja,
ka brazUieSu karavīri cīnījušies
plecu pie pleca ar sabiedrotiem
Itālijā; Brazīlija tādēļ uzskatīta par
sabiedroto, un viņš nevarot pldcrist
Sokolovska Izteiktiem apvainojumiem
pret Brazīlijai,
UN kcH>sapulces prezidents Aranha
saņēmis serbu centrālās nacionālās
komitejas priekšsēža, agrākā Dienvidslāvijas
vēstnieka ASV Fotiča
memorandu, kurā Tito režīms Dienvidslāvijā
nosodīts kā lielākais apdraudējums
pasaules mieram. Memorandā
UN aicinātas radit Dienvidslāvijā
fiduciāru interimvaldību
un prasīta jaunu vēlēšanu sarīkošana
starptautiskā kontrolē. Pavest»?
Pijs, runā Vatikāna augstākajā tiesā.
totalitārās valdības apzīmēja par
„saprāta apspiedējām" un nostājās
par baznīcas tiesībām civilā dzīve.
NYHT, BBC, NZ
ml rm
Mikolaiciks vakar ieradies Londona
RUMĀŅU OPOZICUAS VADiTĀJA TIESĀŠANA BUKARESTA
81
U
„The Stars and Stripes" ziņo, ka
30. okt* brī no Bŗēmerhafenas
Austrālitu aizbraucis transportkuģis
.,Gen. Helnzelmann" • ar pirmajiem
844 baltiešiem^ to vidū 115 sievietēm;
Braucot caur Suecas kanāli, ku^is
mērķi sasniegs 28. novembri. Austrā-ijas
imigrācijas komisijas loc. pulk-vežleitnanls
T. P. Selors izteicies, ka
tie esot pirmie aizbraucēji no 12.000
DP, kurus Austrālija paredz uzņemt
gada laikā. Nekavējoties Izraudz!-
šot jaunu grupu. Aizbraucēji pēc
5 feadiem. varēšot kļūt Austrālijas
pavalstnieki. Nākošajos transportos
uzņemšot ari ģimenes. Turpmākie
kuģi no Bŗēmerhafenas uz Austrāliju
aties 30. novembri, 26. janvārī
un 8. februāri V. B.
Neviena no pretrunīgajām ziņām
par pazudušā pbluzenmileku vadītāja
Mikolaiēika parādīšanos vienā
vai otrā valstī nav izrādījusies paŗ
dibinātu, un par viņa likteni vakar
joprojām vēl nebija nekādu ziņu.
Polijas valdības pārstāvis noraidījis
versiju, it kā Mikolaičik<i atrastos
poļu drošības policijas rolcās. Poļu
preses šefa vietnieks Jakovskis paskaidrojis,
ka polu pilsoņi neesot padoti
policijas izspiegošanai. Polijā
pastāvot pilnīga kustības brīvība,
tādēļ neesot nekāds brīnurr»s, ka Mikolaiciks
varējis pazust.
Polu aprindas Romā domā, ka Padomju
Savienība Mikblaičlku ar
vadoņiem nolaupījusi un nosūtījusi
uz Sibīriju. Polu zinu aģentūra Romā
apgalvo, ka NKVD zinot atbildi
uz jautālumu, kur pa li ci si Mikolafi-čļks.
folijas komunistiski! valdība
tagad vienīi?! cenšoties maskēt opozīcijas
vadītāja ņblikvidSiinal
UN politiskā komisija pieņēmusi
ASV ierosinājumu īpašās Korejas
komisijas dibināšanai, kas pārraudzītu
tautas pārstāvju vēlēšanas Kb-rejā.
Padomju priekšlikumu, uzklausīt
politiskā komisijā korejiešu
pārstāvjus, noraidīja.
Pēc slovaku demokrātu partijas
vadītāja Ursini atkāpšanās no Ce-c^
pšlovakijas niiriistru prezidenta
vietnieka amata, kas esot notikusi
uz komunistu spiedienu, līdzdarbību
atsaukusi ari yisa slovaku demokrātu
partija. ...
No 1. decembra aizliegts Vacija
starptautiskas pasta satiksmes ceļā
iesūtīt jebkādus tabakas izstrādā-jumuSb
Visus sūtījumus ^r-*'™-
UZ
Britu kontrolkonīislja izdevusi
tcchnlsku instrukciju, kas kārto ģi-
:ņu locekļu pārvešanu uz Angli-
V Tā sākiis 28. oktobri un iet caur
vunsteri un Hukas ostu Holandē.
Piederigo vārdiskos sarakstus sastāda
darba ministrija Londonā, no kurienes
tos nosūta DP nometnēm. Do-kuitientācija
un viss pārējais tāpat
kā Westwai-d Ho akcijā, bet bērnus,
jaimākus par Id g., ierakstīs vecāku
dokumentos.
Piederīgie brauks tanīs pašcKS
transportos, ar kuriem ved EVW.
Pēdējo pienākums palīdzēt ģimenēm
bagāžas pamešanā. Bagāžas apmēri
noteikti 75 kg personai. Uz kuģa
katrs pieaudzis ģimenes loceklis saņems
vienu mārciņu, bet bērns 10
šiliņu kabatas naudas.
BBC v^aŗ pl. 20 ziņoja; ka Stai^-
slāvs Miķolalčiks ar lidmaši^^
Vācijas ieradies Anglija. Td pēcpusdien
apakšnamā paziņojis iuiglu val-d^
aš pārstāvLl 8o 5^
nams uzņēma ar aplausiem. Anglui
aviācijas ņiinistrijas pārstāvis vēl
pa;skaidroJa, ķa Miko^^
kafalbkās gaisa flotes pedāli idma^»
šinā. Viņš Jau saņēmis apturēšana»!
at]aoju AngUJā;
Trimdas polu aprindās vēl joprojām
piešķir ticamību ari dažādām;
ziņām par Wkolaiči atrašano»
drošībā vienā vai otrā ārvalstī. Dāņu
laikraksts ,,National Tidende"
aiiedz ziņu, it kā Mikolaiciks pazīts,
iepērkoties kādā rakstāmlietu veikalā
Kopenhāgenā, kur apvaicājies
ari par pasta tarifiem uz ASV un
Ēģipti,
Pēc AP ziņām, valsts noocvībā
aosūdzētais mmāņu opozīcijas vadītājs
Maniu pēc trīs stundu ilgas dažādu
liecību nolasīšanas esot atzinies,
ka gribējis ārzemēs dibināt rumāņu
opozicijas valdību, bet noraidījis
visas apsūdzības par slepenu
dokumentu nocbšanu ārzemju diplomātiem
un par padi»nju ļkara^^^
kustību un rumāņu annijas ofgam-,
zācijas datu izpauSsaju amerikāņu
un angļu pārstāvjieni. Viņš gan
nosūtījis plašu ziņojumu par apstākļiem
Runiānijā UN Balkānu komisijas
loceklim — ASV pār^vim Bt-ridžām.
Apsūdzības rakstā min^, ka rumāņu
zenmidcu partijas vadītāji*
ciešā sadarbībā ar diviem amerikāņu
armijas virsniekiem izstrādājuši
organizētas konspirācijas plānu Rumānijā.
Sazvērnieki plānojuši radīt
slepenu militārii organizāciju, ko apgādātu
un apbruņotu amerikāņi. Diviem
apsūdzētiem, Visoianu un Bu-ceti,
esot palīdzējusi aizbēgt no Ru-
II
• - • V
m
li'
i i
miiii
Hfili
māni jas amerikāņu niilitārā misija,
kas viņiem sagādājusi lidmašīnu. Tuvākos
apstākļus par amerikāņu palīdzību
abu minēto apsūdzēto bēgšanā
aprakstīja apsūdzētais Mos-
ASV āriietu ministrija noraidījumi
apgalvojumus, it kā ASV valdība
būtu kaut kādā vddā Iejaukta
sazvērestībā Rumānijā. Abiem agrākajiem
rumāņu ārlietu ministriem,
kas tagad uzturas Šveicē, Visoisnu
im Bucetl, esot dota atļauja iebraukt
ASV. Amerikāņu polītiskās misijas
Rumānija agrākais sekretārs^^^
pret viņu un citiem ASV pavalstnlīkiem
celtos apvainojumus par piedalīšanos
sazvērestībā pret Rumānijas
valdību apzīmēja par ,,tirām
blēņām". Pārējie tris Maniu prāvā
iejauktie amerikāņi ir arnerikāņu
pblītiskās nīisljas šefa Bukarēirtā B^^^
rijs, viņa padomnieks Melbums un
kādreizējais amerikāņu mllitārāK
misijas šefs Rumāni jā ģenerālis Stii-lers.
Aagļu ārlietu mirīistrija piekt<^^
paziņojusi, ka Bulgārijas valdībai
iesniegta otra Lielbritānijas protci*-
)a nota pret Petkova notiesāšanu
un nāves soda izpildīšanu, jo spriedums
neesot savienojams ar mierli-guma
noteikumiem. Angļu valdība
noraidījusi Bulgārijas atbildi liz pr-mo
anglu protesta notu.
i'
••mm
:liļi
li IK
mm0^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1947 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1947-11-04 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari471104 |
Description
| Title | 1947-11-04-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
pia» kad 40 vai «sn •
^^ot no meža
notiekot ar S h A * ,U2b5
Irāķus Šādus gaJS?^ P^^Ct
f.^ikuša.™SrSd'f^^i
irag^^bērni! Ho dS «sļ?^ S
^J^%,va naftas urbtS„ t^;:"^?. Pārtiku Sdt,"^?»» rfem.šķ^et noden-te^ļivS- 1«8 m Viņi tSmi^B'.'^
•ma ļaudis šauj uz St'^^
B t e ^ z o t H o l d e t s p ā r l ? ^ : ' ^ :
t -W atbruJoKSu?"*"^
•auda Plāksnēm iS 1!^ H""»
H;:bultām,, un b i l ? ^
ēm, kas tek no mom »
Indiāņu ciemus n£-»15?'»-
*...JD tie visi .iaul»i'i^'8t-
•; -atrodas apm. pusotra MII^
•r.o:ūdpaess hkarnansnta„,. ,;S„ te.rT,.'^S\'i»S;c^ie^m^u
& BRUŅOTAI PRETESTĪBAI
eiktiem atrisinājumiem, s*as ļļj
irakuma ieteikums j r Pag^"
iališana arābu un z^duva^J,
izākuma projekts - «ae
«grākais Jeruzale'"^^ .>?ift|Jl
^ el Huseinl, °StSin»-
tvortrimdā^ bet f J t ^ ^ļ^^^^
das polifikai, jau esoi j^,^
testinas arābu ^ f l ^ u i : ^ -
ŗu-: uzdevums u- ^If «dSanal
m-.pretoties,židu yaUte«
lesttaa. Kaiŗp P0^*1^J durt-
[ niinot vārda āvm ,gao ^
, vadītājus Plestinasgs
,nistiem". Viens ^^^'ļ^āi^di-
Kavakjijs, vadot ^^«ŗļoJe;
iskaā apl^ārtne, .ap 3^5 p ap-zalemes.
Arnujas^Sg" dal»- lot atvaļināti virsweW^^
m'arābu v a l s ^ ^ 'Jdāts 5^
& Sirijas. . ^^^«nancēšanalJS • • ŠIS armijas
bruņokšaonnatri,a bPaine d^eJšo-ton ļk ar»
nju s a g l ā b j ^^S^ada pra^gj
,jļ5a, k?s dotu z^die^^
idā dzīves, telpu r ^^^^^^
«feStrteēsja-s ;a rBmdwe»jsa ^dā^ ^
liizēšanas^ t^^^^^^ būšot
īsargā S i ^ glestt^^
padzen Žīdi no
«)das banānu .un s&^^ii"'™^
!9-n ad,ānvoan^ašsi e-m lnaaužkusi,e tmab'HaS5 2™
*anas katūna drānai. DS
a .gutitas sarkana katūna limT
a Mlāņi bija dāvanas
Pce'Sji;'''''
Pētnieks Piedzīvoja vēl daudzus
liaņu bultu uzbrukumus. Aix lai,
5 .tērauda plāksnēm slēpdamies,
iS skali sauca vārdus visās žln|.
is ^indiāņu valodās. Ne reizi vinS
iztrdSja atbildi Bieži vien vioS
jjiežoņu ugunskuru dumlis,
t ņe. reizi viņam neizdevās kādtt
rtilpnu recļzēt.
apMers" atgriezās Savienotās Vai-s^-
Vii?4 bija gan. vilies, bet nebi*
zaudējis . drosmi. Pat motilonus
rfed^ēdsims, viņš tomēr biļa daudt
^psar viņiem .uzzinājis. v\ņ
3ām spriežot, tiem jābūt labi no
gušiein āprti. 170 cm gariem vi-mv;
LaČfeto viņi ir vienīgā tauta
s^ulē, nav suņu. Viņu cie-kas
atrodas 20 km viens no otra,
^stāvfgas vienības, kas, doma-nsV
viena ar otru karo. Pavisam
';a|mēram. 1500 motilonu. Atskai*
; dažas ciltis Jaun^^inejas vidiene
ļi'ir „visn^samaitātākie" meioijl,
9 lirēl pasaulē dzīvo,^ Bet }oproj§in
'nflkla, kā viņi spējuši tik ilgi at-iri^
balto cilvēku ietekmi.
Sliders • gatavojas tik drfe,, dk
jri'iespējams, vēlreiz mēģināt pie?
it' motUoniem. ViņS grib ierīkot
stavigu nometni motilonu apga-ll^
i-im pacietīgi gaidīt, katner iz-sies
ar tiem tieši saskarties. M*
r^^^.domā, ka būs jāgaida divi lidi
s ^'gādi, kamēr indiāņiem apnlKs
riŽKUz viņu bultas. Pec tam tfe
iŽtft r^rādīties un beidzot varbūt
t^^kļūšot draudzīgi. Viņž gn
ipfiēt viņu pašu nostāstus par cii?ii -
s'ii!^ p.-ā rējo pasauli. Time
L A t V U A
tatviaii Mew8pa9er
/iņthōtiied hy EUGOM HO.
Civii Affaini Divisloia. M-Ui
jttly. 1847. AO 383. 7 GEC*
AGO. BdEtor: Kārlis Ba-bācs.
Prliitif: ..Sdi^ibl-gdie^
VoUisblatt** GlEiii2-
bnrf'I^oiiati Bargeraellsteir
tandnaan&plats ). piifni*
latton to he mrveūi SSim.
LATVLBkN NEWSPAPER
(Ueiīis. I8d«v^: BAL&
usdevumā Latvie^ mm
dar^bUe^ sadarāmas fg^^
AUOķOig&is te#a&;tm:
S. Babāci vieto, A. Uepa,
r redaktori: SS. B i i ^ M.
A. Smlts. Adme: GOai^
burgk'Doiiaa, JLatvtla^, -
Tēlraņls apg. 84, red. 8IĻ
spiest. t L
espejama jaunu
ju uzņemšana -
0 ;me prasa
valdības
PaSvaldibu vālēSanm pinnaja gājienā L novembri kas notika 883
mazākās pilše^s Anglija, Velsā un Skotijā, sevišķi izcUus patīkamas
giivnli konservatīvie, liegistot klāt 614 pārstāvjus. No 3266 ievēlamiem
pārstāvjiem *onsenrātivaJi«n tagad ir p a v i^ 1683. Strādnieku partija
«audējusi 640 vietu un 23 iecirkņos/£ri savu UdzSInējo vairākumu. Konservatīvie
prm EtUja valdības atkāpšanos, jo vēlēšanu rezultāti rādot,
ka strādnieku val^a vairs nebaudot vēlētāju uztielbu.
ņāšanu. Konservatīvie esot pārliecināti,
ka Etlija valdība tiešām arī at-kāpšoties.
Strādnieku partijas i^he-rāls^
retārsPilipss gan paskaidrojis,
ka valdība nedomā atlaist parlamentu,
jo strādnieku partijas zaudējumi
visas valsts mērogā sastādot
:tikai:'-5V(L--::?^:"' v:::;^;:::/
Etlija valdības progrananv k^
pagājušā nedēlā apakšnamā ieguva
uzticību, paredz vispirmā kārtā eksporta
pastiprināšanu, iekšzemes patēriņa
samazināšanu un augšnama
tiesību ^obežošanu.Asto^^^^^^
il^odel^u nobeigumā Etlijs norādīja,
ka konservatīvie gan asi uzbrukuši
valdībai,' bet paši nav iesnieguši
nekādus konkrētus priekšlikumus.
Likums par augšnama tiesību
ierobežošanu esot neizbēgams, jo
esot jānodrošina iespējas valdības
programmas realizēšanai. Grozīju*
mi augšnama tiesībās ierobežotu lordu
palātas tiesības aizturēt tai nevē-laņius
likumprojektus uz diviem gadiem
un dotu iespēju strādnieku valdībai
vēl tagadējā parlamenta piln-varu
laikā realizēt likumprojektu
par dzelzs un tērauda rūpniecības
nacionalizāciju arī pret aui^šnama
gribu. BBC, NZ
Pašvaldību vēlēšanas bi^)a pirmā
strādnieku parttjas uzticīlaas pārbaude
kops Anglijas saimnitjciskās krizes
sākuma. Vēlēšanu pirmais gājiens,
līdzīgi vēlēšanām Dānijā un
Norvēģijā, rāda vēlētāju nepārprotamu
novirzīšanos pa labi^ ko uzsver
vļsi ārzemju novērotāji Londonā.
Piedalīšanipis vēlēšanās vietām
sadegusi līdz ;80Vo, kas uzskatāms
par augstu rezultātu. Lorda Bīver-bruka
,.Sunday Times" norāda, ka
pašvaldību vēlēšanās līdz šim vēlētāji
parasti izrādījuši diezgan lielu
apātiju. Dzīvai piedalīšanās šajās
vēlēšanās liecinot, ka tauta neapmierināta
ar notikumu līdzšinējo
gaitu un prasa enerģisku rīcību. Pat
tādos izteiktos strādnieku rajonos
kā Mančestras apkārtnē, konservatīvie
guvuši labus panāl:\unus. K6-
miinisti no savām līdzšinējām 10
vietām zaudēju&i 9.
Konservatīvo partijas priekšsēdis
lords Vultons sestdien prasīja strādnieku
valdības atkāpšanos, jo vēlētāji
vairs neuzticoties valdībai, ka tā
spētu tikt galā ar saimniecisko krīzi.
Arī .Cerčils kādā avās runā svētdien
prasīja valdības atkāpšanos un
jaunu parlamenta vēlēšimu izsludi-
Jauns posms Anglijas iin Itālijas
attieksmēs
SFORCA^ • UN BEVINA SARUNU POZITĪVIE REZULTĀTI
Itālijas ārlietu ministra Sforcas
sarunas Londonā ar Anglijas ārlietu
ministru Bevinu beif^ušās sekmīgi.
Ģektdien publicētā komunikē pazi-tioti
sarunu rezultāti: Anglija nodod
Itālijas rīcībā sev piešķirto italu
flotes daļu, abu valstu attieksmiu
uzlabošanai paredzama kulturālās
sadarbības, jauna tirdzniecības un
kuģniecības nolīguma, kā arī civī-
1ās gaisa satiksmes noiī,f^uma noslēgšana
un vīzu atcelšnna satiksmē
starp abām valstīm. ,.Panāktā piecu
punktu vienošanās," teikts paziņojumā,
„atjaunojusi tradicionālās draudzības
saites starp abām valstīm."
Centra* bloks pret de
Gollu un komunistiem
fltANCU KOMUNISTU VADĪTSJS
DEVIES UZ MASKAVU
Kaut gan Ramadiē valdība ceturtdien,
ar 300 pret 280 balsīm guvusi
parlamenta uzticību, tomēr esot ie*
spējama vēl tālāka valdības pārveidošanās,
ziņo ftanču joslas radiofons
Badenbadonē. Koalīcija prasot
PēļC jauna ministra prezidenta. Par
varbūtējiem kandidātiem valdības
galvas amatam minēts Pob Reno,
Leons Blums un citi sociālistu vadoņi.
Pārveidotajā Ramadjē valdībā nā-ĶUši
klāt 2 MRP pārstāvji, viens ra-dikālsociālists
im viens sociāldemo-teits.
Kabinetam tagad pavisam 17
f*eklu, ho kuriem, 7 sociālisti, 5
MRP pārstāvji, 3 radikālsociālisti, 1
sociāldemokrāts im 1 bezpartejiskais.
Pēc BBC ziņām, centra grupas
Francijā esot izveidojušas bloku, kas
nostājies starp de GoUu un komunistiem,
aizsteidzoties priekšā de
GoUa plānotajam blokam, kam būtu
Dijis jānostājas starp koalicijsisgru-
Pām un komunistiem Komunistu
vadītājs Torezs izbraucis uz naskaj
ā lai, kopā ar citiem vadītājiem
«^nču koinūnistu darbiniekiei^^^
.oktobra revolūcijas 30,
svinībās,
ārlietu ministrijas a:
nozīmi piešķir līgumam £ir ASV
^ Angliju par darba spSca vervē-
Vācijas amerikāņu un angļu
Ma, NoHgumi ar ASV^ to
jptaini atšķiras viens no otra.
pusei no pirmajiem 50.000
J^adniekiem, ko savervēs darbam
^ ^ j ā , jābūt Di^
w joslā šādas pra^bas nav. Vervē-g^
o^tradtiieku kopskaits nav iero-
Sforcas sarunu rezultāti Londonā
ir pirmais ievērojamākais italu ār-polītikas
panākums kopš miera nor
slēgšanas. Turpretim, jekšpol'tiskais
stāvokjis saimnieciskās krizes/ dē]
joprojām ptiliek sasprindzināts. De
Gasperi valdībai izveidojusies jauna
nogrupējuma kreisa opozīcija. Šī no-
«Cruoēluma nolūks oanākt kab'incta
pārveidošanos. Sociālistu mērenais
spārns ar Šara^ati priekš-ralā uzai-cināiis
kreiso spārnu ar Nenn'i no
vērsties no IromCinistiem un"atbal?!^^
De Ģaspcri valdību, Saragati nolēmis
radīt vienotu fronti ar republikāņu
partiju, kas nepretotos Nenni
un komunistu šnarna līdzdalTbai valdībā,
ja šīs partijas pārtrauktu savu
valstij draudīgo propa<^andu. Pēc vēlamo
kabineta nārkārtojumu panākšanas,
tad De Gasperi valdībai būtu
nodrošināts atbalsts.
Itāli ias vēstnieks Vašin^onā
piektdien lūdzis ASV valdībai tūlītēju
dolāru palīdzību, lai rastu izeju
no pastiprinātās krizes, kas vēl var
saasināties tālāk;
Kādā intervijā presei Sforca Londonā
noraidīja „stulbo" propagandu,
ka amerikāņi ar saviem palīdzības
plāniem gribot paklaut sev visu Eiropu.
Bet esot jāceņšas izprast arī
oadomju nostāja, jo Eiropas pārdalīšanās
radītu lielu postu. Viņš pats,
Sforca, gan labāk būtu ar mieru
mirt, nekā dzīvot totalitārā režīmā.
Bijušais ASV ārlietu ministrs Henrijs
Volless Romā sarunās ar De
Gasperi Ierosinājis Itālijai• uzņemties
starpniecību, lai novērstu Eiropas
dalīšanos divos blokos. Voļiess
apspriedies arī 20* itāļu ^^^^k^
vadītāju ToļiatL
BBC, NYHT, NZ
aprūpē
IRO saigatavošanas komisija piektdien
nolēma atvieglot 2. jūlijā izdoto
pavēU, saskaņā ar kuru aizliegta
jaunu bēgļu vai DP uzņemšana IRO
aprūpē, iajemot gadījumu, ja tie
pierāda, ka nonākuši trūkumā. Komisijas
ģenerālsekretāram norādīja
sekot «iespējami liberālākam rīkojuma
iztuBcojumam" un sniegt sīku ziņojumu
nākošajā sagatavošanas komisijas
sanāksmē 15. janvārī. Komisijas
sekretariāts cer pierunāt atsevišķo
valstu valdības piekrist noteiktai
viiņu zemes uzņemamo bēgļu
kvotei. •
Pēc Holandes nārstāves priekšlikuma
pie IRO galvenā štāba 2enē-vā
nodibināta padomdevēta komisi--|
ja akadēmiski izglītoto DP un bē^ŗlu
un citu speciālistu izvietošanai darbā.
Komisiias pirmā sēde bija paredzēta
vakar.
So ziņu apstinrina arī LCP sekretārs
J. Arājs. Viņš arī infonnē, ka
ĪRO galvenais štābs Zenēvā saņēmis
nelabvēlīgas ziņas par bēgļu izvietošanu
Brazīlijā. Laukstrādniekus
nodarbinot neanmieHnošos apstākļos.
Bet pēc Braziliias valdHjas in-strukci'ām
70% no ieceļotajiem 1ā-būt
nodarbinātiem lauksaimniecībā,
pie kam viņiem jādod solījums nesaistoties
citā darbā. So aostāklu
dēl DP transporti uz Brazilliu uz
laiku pārtraukti, lldzšinēiā Brazīlijas
komisija atlaista un tās vietā izraudzīta
jauna. Anstākļus Brazill 1 ā
Dārbauda īnaši IRO sagatavošanas
komisijas pārstāvji.
Holande^ pārstāve IRO sagatavošanas
komisiiā Dr. Hilda Ferveja-
Jonkere, kas ir vienīgā delegāte —
sieviete, protestējot pret komisijas
nolītiku, oiektdien atteikusies no
amata. Delegātes atteikšanas notika
pēc vairākkārtējām domstarpībām
ar feneriilsekPGtāru' Taku un ASV
Pārstāvi Vorrenu. Fervija-Jonkere,
kopā ar Braziliias, Francijas. Beli^i-ias
un Gvatemalas delegātiem, ierosināja
ierobežot ģenerālsekretāra
tiesības, izraugot īoašu fnterimkomi-siju,
kas pārņemtu daļu no ģenerāl-s'^
kret^.ra funkcijām. Ģenerālsekretārs
Taks uz šo ierosinājumu atbildēja
ar draudu atkāoties no amata.
Taka viedokli aizstāvēja arī ASV
dele«»āts Vorrens, Anglijas, Jaunzēlandes
un Austrālijas pārstāvis. Vorrens
iepriekšējās debatēs par IRO
budžetu norādīja, ka ASV varētu
rasties nevēlēšanās turpmāk fina'hr
ciāli atbalstīt IRO, ja organizācijas
rīcība neclotu sekmes. ASV sedz 45"/o
no visa IRO budžeta.
NYHT, DM
konference Vldjaa m A u s M i m mlerligumu isstridi&iiiaL ASV ^§r«
stāvis bua ģenerāla Kleja padomdevējs Merfljs, Anglijas liiietn mlV
nistrijas valstssekrelāra pailgs ^ Viljems Strengs, Pa&mju Say|eid-bas
— ārlietu ministrijas Eletumelropas no^as vadītājs &tti^vs»
Frandjas — vir^vēlnleka ienerāla Kēnigm padomdeve^ de S^ Ar-dons.
Galvenie apspriežu temati Ir Va^as turpmāki poBMski struk*
tura. Vācijas mlerliguma Isstridiša^as k S r m ^ un ^ f ^ ^ Vteifes v^
nlbas panākšanai
Londonā un Vašingtonā ārlietu zpi-nistru
vietnieku apspriedēm un pjiSu
ārlietu ministru k |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-11-04-01
