Bavarijas Latviesu vestnesis, November 4, 1947

              l i mm m 0
LATVU 1947. §. 4. iio?<
Kr. 88 (90) 1947. g. 4. novembri
Ar sutm parakstu vai Iniciāliem pa-fSMItaJCi
ra&stos iztelktSs domas nav
&8tri 2lņā redakcijas domas.
• un 23. novembrī VĒSTULE LATVUAI NO ANGĻUAS
m& lv novembrī
Augsburģā notika iniciatoru grupas
apspriede kandidātu izraudzīšanai
LCnf^ VSfēšahām no Bāv^jas 2. v?--
iešanu iecirkņa (Svābijas), kās L C P
dos ļ trīs loci^
lījās K. Lejasmeijers, prāv. Ķullītis-
Nātiņš, tomanis^^^^^^S^^
DrlUis, ^rel. Stukelis, Ronimoiss,
' j- 4.. I Sādins. Ceļā uz dažādu L C K jautā-
.Pēdejas apspriedās par jaunatnes .^^^ kārtošanu, uz īsu brīdi ap-
©udzināSanu rmm m par Upriedē ieradās ar! L C K delegācijas
ņu, dzīves negatīvo ietekmi uz skolu 1^^^^.^ Tamerikār?u joslā adv. A .
^unatnL Ifeins. Apspriedē par kandidātiem
. .Vispirms jāmin depresīvais no- LCP velšanās no Bavārijas 9trā
dcaņojums, ko pieauguMe iepotē arī vēlēšanu l iecirkņa (Svābijas) manēja
; jatmleStein. Jo ilgāk velkais trim- prof. A. gvābl, prof. V. Vītolu, prāv.
das laiks, jo vairāk mūs sāk pār- J. Ķullītt, K. Lejasmeijeru, Nātiņu
ņemt depresija. Mūs, vecos, var sa- un Tīlmtoi. Tā kā Memingenas,
' prak: mm ka ved koki, ar Kempteiib, Verishofenas im Klein-saknēm
izrauti no savas zemes, v i - kecas nometnes bija prasījušas sev
des un nomesti te, nemīlīgā svešu- atsevišķuj vēlēšanu iedrķni, ko
mā. Jo vairāk d iM mūsu cerības, Centrālā vēlēšanu komisija noraidī-
Jo vairāk milzt mūsu depresija. D?i- jusi, tad ir iemesls domāt, ka ari no
vel neesot jēgas, tādus apgalvoju- šīm;nometnēm LCP vēlēšanās varē-inus
sākam dzirdēt arvien biežāk. tu nākt kādi kandidāti.
- . , , 4a - - v«+ Bavārijas 1. vēlēšanu iecirknī
fam^ aft^seJvSiš^ķ^i ^u^n^ ^v^Uli*e m^ -kio"p"a^, ^tatmt 1.(^M-in^d^ie nes rakjaonnds)i,d āctiike mlī duz zši mL CjaPu
nedrīkstam paļauties. Tas nedod ^Clt vicepriekšsēdi un līdzši-labu
Uecību a n par nmsu daudana- ^-.^ g ^ j ^ priekšsēdi adv. A. Rei­bto
sīkstumu, pacietību, vitalitāti,' ^•r' *-
mūsu.garigiem pamatiem. Objektī­v
i vērtējumā mūsu stāvoklis vēl ne-1 /
btSt nav tik ļauns. Lai visai trūcīgs,
mums tomēr ir savs maizes rieciens,
ir kāds nožēlojams jumts virs gal-
, vas un — kas visai svarigi - katram
ir iespēja darīt kādu derīgu darbu;
'Wenai daļai tautiešu pārceļoties ļ darba vietu un aligrieztles^
nu un B A L K kultūras daļas vadītā- ļ darbā uz AngUju ir laimējies formā- Sanas nometnē, no kurienei
ju jagr. J ; Steinhardu. No Bavārijas ļ li tikt vaļā no apzīmējuma DP un ļ rīkos citā darbā, taču Si
3. vēlēšanu iecirkņa (Nimbergas ra-| daļēji atgūt pārvērtības apziņu, ko kārtošana bieži ir lēna uiii
jons) par kandidātiem minēts FiSba- ļ dod viņa darba augļi. Ierodoties tiska. Sevišķas grūtības
dias nometnes komitejas priekšsēdis Anglijā, viņi vismaz ārēji ir atbri- strādniekiem, kam trūkst
komp. J . Poruks un inž. mežk. K. vojušies no DP apzīmējuma, bet vai rās zināšanas angļu valioll
Birnbaums, bet no 4. iecirkņa (Virc- jaunās dzīves un darba gaitas sā- savu neapmierinātību un t§'
burga)-J. Lavenieks un J . Goldma- kot viņi ir.brīvi arī no ,JDP ēnas"? 1us nevar pamatot ne dart
nis. Visos šajos iecirkņos, kā z i - Kā līdzšinējie darba piedāvājumi jam, ne attiecīgiem ierēdi3
nams, ievēlami katrā 3 L C P locekļi, pārvietotām personām Vācijā ir t i - iemesla dēļ daudz gadijum»
Vēlēšanas visā apgabalā noteiktas kai darba spēka robu aizpildīšana rādījusies vajadzība pēc p
uz 22. un ^ novembri. . attiecīgo zemju saimnieciskajā dzī- sakarnieku institūta pie ai
Sajas pašas dienas ievēlama ari vē, bez humanitāras 'dabas motī- ba pārvaldēm, kas jo ied
Bavanias apgabala latviešu komiteja viem —• ir jau parādījies Arī elastīgi varētu atvieglot s«^^
(BALK), revīzijas komisija un Ba- Westward Ho akcija, gan plašākā no interešu aizstāvēšanu. T i m l^^l^^. apgabala latviešu padome līdzšinējām, šai ziņā nav izņēmums, mesla dēļ valodas nepratēja
^^^^ apgabala ko- jaunos strādniekus salīgstot, angļu reti rodas skarbais jautājur^
mitejū, cik l i f^ šun. izdevi^ no- darba devēji tikai retos gadījumos tiešām arī zemē mani
skaidrot, no tegadejiem BALK lo- u^fonnēti par to traģiku un sāpju „DP ēna" - mūžīgā nezina
S f T S ^ S i C ^ i a f ^ ^^^^ P ^ " ^ ^ strādiSi- man pienākas uiTkur v a ri
T ^ i ^ T ^ viņiem kļuvuši par līguma savu taisnības daļu? S ^ S ^ - ^ ^JkSS h^^^^'^^^ •^^^^^ DP ^ gīs rindas rakstU BVWļ
k^miZī iSēi^k BALK rt h^^^ ^^^^ jautājumu in- preses EVW materiālo i
S a s ^ S i ' ^ ^ ^ ^ ^ Ifr^ interesē d ^ . atzinī^^^ r 7 f ^ - " ^ ' ^ ļ
Palde. No iauna par kandidātiem $fi^"^^, ^ vesels un spēcīgs strād- ari trūkums lid^inejas E Vm
uz BALK min inženieru Dinbergu, f'^^' ^fiP, ^ ^ ^ i ^ ^ ^ m kas Pagaidam vēl nav n o v r -
zvēr. advokātu Lambergu, E. Rau- J^P?? jāaizmirst, ka viņam, ir Anglija, 1947. g. oktobri,
dupl, agr. Lindi, Sāklnu, ZīU un 21-r^^s^^^^ prasīt nolīgumā rakstīto! Ad..Mārsi
ļinski noteikumu ievērošanu, nepiekāpjo­ties
ne līgumā paredzētās algas, ne
darba laika, ne ar! veicamā darba
ziņā. Veikala lietās līgums jāievēro
abām pusēm. ļ - J i
Caurmēra anglis nav pietiekami apMaGaS QB3^
informēts ned^ par Baltijas tautu, *
m
ēs braucam uz Austrāliju
Neredzīgi
NO BUCHOLGikS TRANSITNOMETNES LiDZ BR£]»I£NHAFENAI
nedz arī par DP likteņiem. To rak-ļ Tuvojas 2aemsvētki. M u ^ ;
- - Cerot reiz nokļūt Austrālijā, 23. ļ valsts valstī. Uz melnajiem dēlīšiem ļ sturo kaut vai siks gadījums Londo- saimes vidū atn)das cilvēk
inuins i r kultūras dzīves uņ zināmas septembrī, ieradāmies emigrācijas rakstīts — Austrālija, Kanāda, Ve- nā, kad kāds inteliģenta izskata ang- acis svētku eglītes nav spēji
pašvaldības iespējas. |transitnometnē Bucholcā. Apm. 20 necuēla utt. 13 cilvēku te gulējāih lis, saņēmis atbildi, ka viņa sarunuJs^^^it — mūsu neredzīgie, ļ
trimdu
skatīsim
nevaid i
b ^ i e m , lai tie ilgi un daudz skum- _ . , w«6««v.jxv*«, : i i 4.-
. tu — tas būtu nedabīgi. Un ja jau- Bad Rēburgā, kas i r ap 40 km no būt ari salmus, lai uzklātu uz gulti- strādniekiem, kas dažos gadījumos, ^^^^^J audēju, ^ suku izgat^j
nietis ar nep^beig^ ģimnāzijas iz-ļ Bucholcas, fotografēja braucēju kan- Uas stiepuļti režģiem. Adminištrā- diemžēl, rada šādai uztveri atbil- . ^ ^ 1^
glītību apgalvo,., ka šinīs apstākļos didātu plaušas. Bija vairāki nepa- cijā darbojās gandrīz tikai poļL stošus dzīves un darba apstākļus. ^^5,°^, ^^^^
,ļ „nekā prātīga" ^neesot vērts tīkami pārsteigumi Vienam no mū- 28.'oktobrī saņēmām ceļojama pa- Gadās arī tādi^darba devēji, kas /^^^^ ziedoju
' , mācīties un ko uzsākt, tad tā ir tikai su vidus ārsti kons^tatēja pat atklātu ses. Mēs, 50 vīri, kas esam izrau- neievēro līguma noteikumus un, . \ ^ T ^
1 savas nevarības aizbildināšana ar tbc. Jānožēlo, ka latviešu nomet- dzīti priekšgrupas darbiem uz kuģa, piemēram, negrib maksāt par virs- J?,^ segšanai un nepaliek
I trimdas' apstākļiem. Drosmes, uz- nēs vēl vienmēr nav regulāras plau- dabūjām arī 60 turku cigaretes, šo- stundām dod nenietiekamu uzturu MV^^^^^'ai^gaaatu savleit|
^ ^ ^ . ^ I ^^J^.^'ill^J: I ™ ' J^i?? IS g^n la^^^^ S | Trii^S^ ^'^^^.SS^
gilež(
•pilnai jaunatnei.jābūt arī trimdā. S o o k t , darbojās austrāliešu trīsvīru devu saņemšot arī pār^e braucēji, krietni'lielākas par normālpatērētā-' ^^"^^^^ organizācijas, no
-^skaņojumu veicināt ir skolas un komisija. Nepieņēma bijušos kara- Mūsu priekSgrupa uz Brēmerhafenu j ^ devām nepievienojas vispārējam
ājas im visas mūsu/apzinīgāk sa- vīrus, arī tos nē, kam kādas nejau- braiaks 29. okt., bet 30. okt. arī pā- -alffu paaugstina i umam u tml ba-edrības
uzdevums. • š^a? vai ievainojuina dēļ.rokas b^^
un^ m:ēļoš^anaf, k^as ^ar sJeviš^ķ ii ttīk^samsi - P^f;^^^as^.^ ^S ^^^Sr rSud^^^^^ S & n S ^110I nro rĻSībeLkas' i^r ap - ^^^^^}^ a^iz -stā^vēšlarīf u, Unp ašŗeed nzēu- i ^anu sauinn. īšpursie knua.u dLuū-udnzu c iiteussū^t i
ftāSanbs Izceļ visu kroplo un greizo | f^?!!!^^^,,^!!^^^^^^ I ^^^Jll'ii^''^.^^^^^^ I ir viens no Uelākiem trūkumiem [umus 1^^ taTvarēki^^^^^^
Nometņu
dzīve
bSt^koP'ja^^^^ "UlāS krSS^aT.^^^^ f n^^^.^^^ ^'"^^' -
noskaņojas negatīvam dzīves un p a - n e r v p z e š a n a s un vilsafias. 1 baudes komisija.
, saules skatījumam un vērtējumam: Mūsu uzturs Budiolcā bija trū- Atceroties aizvadītās dienas tran-
> tur sko,lā gan runā. par krietniem cīgs. Nedēļa saņemam 50 gr sviesta, k^^^^^g^^g^ Dipholca mums labā
, . cilvēkiem un krietnu dzīvi, beV īsta- 112 gr' ņiarmeladcs, ^ 28 gr siera, 5 ^g^^l ^ sUti,
jā dzīvē valda nejaukais, kroplais, 63 gr cukura un maizi, kuras mums ^^j^^g ^^^^^ kurināja. Arī viras
.ļaunais.. Tā. sāk meklēt-un saskatīt vi^ Gandrīz katruh^^^^^j^, g^^^^^ ^^^^g Bucholcā,, , ^ T.:.^ . , . . x
dzīvē un cilvēkos vairāk tiwnšās, otro dienu edam no kukurūzas va- L ^ ^ ^ - ' ^ ^ ^ ^ 3 koferi, Virtembeŗgas-Bādene» latviešu ap-
' negatīvās puses. Veidojas tas mū- rītu w u . Daudz §An bija izdevības ^ ^^^^^ ^. ^^^^3 2 U^^als Ļ^p velēšanām iedalīts d i ­žam
sapikušals cUvēks, kas vienmēr izklaidēties. No 23. sept hdz 11. apēda" Dipholca bila mierīgs stū- P^s velēšanu iecirkņos. No pirma
;im.visur redz tikai ēnas, netaisnību, oMnotik^^ 2 varietē L'-^tig. Pat p ^ daudz mierīgs un būtu (E^lrngena) ievēlami divi LCP • lo-dtu
kļūdas un vainas. Kāds ģimna- izrādes, ?,kmo izrādes un sad unh^^ļ^. (^^ kādreiz iegrieztos lat-r^-l^» ™ kandidātiem .mmetiK.
zists apgalvoja, ka ļcasieŗi parasti tad vēl mūsu tautieša Ozola or- ^^^^J^ mākslinieki Tikpat mīli ?ai- l^alniņš, J. Labsvīrs, līdzšinējais
nokļūstot c i q ^ ā par uzticētās nau- ķestŗa mikika. . , L^^^^ centrālo iestrāžu sekretārs J . Arājs un J . V i n -
. 'das piesavināšanas. Viņam aizrā- 10, okt&bri vajadzēja posties tā- darbinieki, lai jaunieši dzirdētu h^s. No otrā velēšanu iecirkņa
dlja, ka tas gan notiek samērā reti, lākajļam braucienam uz Dipholcu. kādu vērtī^^u norādījumu dodoties (Manheima, Somdorfa, Sillenbudia,
ka noziedzīgo kasieru */o nav. Uels. Šķiet, ka tad jau laikam būšu atzīts tālajā ceiā'" Felbacha) ievēlams viens LCP l o -
Uz to viņš iebilda — ja viņi arī ne- par derigu, kaut vēl 10. okt. nekas ^ . , / ' . . . . . ceklis, un par kandidātiem minēti
noteikts nebija pateikts. Uz Dip- Priekšstats par Austrāliju man v, Skaistiauks un Dr. K. MālmariiS;
holou mūs aizveda lieliskos autobu- gluži „tumšs", jo tur jau ilgāku Amerikāņu nacionālais luterāņu
SOS. Sī nometne iekārtota bijušā P^i^^ f^zīvo mans tēvs. Darbs esot konciis gatavo filmu par DP luterā-lidlauka
kazarmās. Katrs bloks ir atrodams dažādās nozarēs. Ļoti j^isko baznīcu Eiropā. Sim nolūkam
augsts austrāliešu dzīves standarts, nesen filmēja Glazēnbachas latviešu
Klimats sdlts un sauss ^ eiropie- nometnes dievkalpojumu, skolas,
KT^ Ui^«.4<i««^rJ.« ««i^;;*^!^^^^ pieņemams. Tropisks karstums bērnu dārzu un amatnieku darbnī-
1 1 0 KariUpeiU iniZani esot vienīgi Zlemeļaustrālljā. Ne- Uas. Glazēnbachas jaunās luterāņu
. - ^ , atzīstot ārpus britu impērijas stu- baznīcas telpas, kas. izdaiļotas pēc
izaudzēti kartuoell diplomus, zobārsti, pieme- arca R. Āboliņa meta, 26. okt. ie-
Iram, varot praktizēt tikai tad, ja svētīja māc. R Reinfelds. Viesi bija
Austrālijā nolikti valstseksāmeni. pasaules baznīcas virsvaldes dele-
Būvniecības nozarē savu uzņēmu- gāts zviedru māc. O. Nothaksber-mu
gan drīkstot sākt katrs, kam uz- gers un i<*aunu māc TL Trosts
mlJjealTgsatvuads enlatsu kJsa. iGmendiercoīvbaicss^^ aaklaednē--11! ?S^^^^ ī ' ^zīmn e!t e^k^u projektus un.ait-tļ^lgr ^ām at^ ^l^^sOi^cšof t. bva znīcas dzie1sm8u.
honāk cietumā, tad tas vēl nenozī­mē,
ka viņiem tur nevajadzētu būt.
Raksturīga atbilde! Iekams tu neesi'
Iiķierādījis, kai neesi zagHs, es tevi
par tādu turu, jo es neticu cilvēku
godīgumam. — Pasaule esot tāda,
kādu mēs to katrs redzam, mēdz ap­galvot,
un tā tas lielā mērā tiešām
ir. Ja nu tā, tad miēs gribam audzi­nāt
cilvēkus, kas ievirzīti saskatīt
vairāk pozitīvo.
Mēs varētu tikai pasmaidīt par
nomĢtņu chroniku, kāda tā izpaužas
tenkās, bet skolu jaunatne no, tām
ir sargājama.
^ Nometnē skolnieks nekad nav
viens: mājā, skolā, brīvlaikā — vien-
• mēr viņš ir barā, troksnī un kņadā.
Arī šis apstāklis ietekmē viņa veido-
^ Sānos. Viņš nekad nav bijis viens
ar sevi, nedabū neskatīties sevī un
uzmanīgāk pavērot savu apkārtni.
Aug pūļa, bara cilvēks, virspusīgs,
paviršs, kas visam viegli slīd pāri,
nekur ilgāk neuzkavējas, neko pa­matīgāk
neuzņem, nepārdomā, ne­asimilē.
Pēdējās konsekvencēs vi*
nami nav arī savu paša domu un
spriedumu, :lr tikai bara uzskati. Viņš
nepanes klusumu un mieru ap sevi,
viņam vajag trokšņa un burzās.
Tā redzam, ka nometņu dzīve tie­šām
ļauni ietekmē skolu audzi. Sko­la
vien šos ļaunumus nevar novērst.
' Dauļdz līdzēt gan var ģlmeneW ap­zinīgā
latviešu sabiedrība. Jāklau­dzina
pie tās. Protams, nelolosim
naivu cerību, ka mums ģimeni un
sabiedrību izdosies pāraudzināt, ja
t§ nav pietiekami apzinīga. Taču
kaut nelieli panākumi būs. Mēs ne­drīkstam
atteikties ari no tiem. Jā­dara
viss iespējamais, lai veidotu
miesS m garā veselu jaunatni, kas
itgsma un apgarota raujas dzīvē un
darbā, vienmēr un visur paturēda­ma
acis — brīvo. Latviju.
H. K r e i c e r s
IZMEĢINSJUm LAUKSAIM­NIECĪBA
SVEŠOS APSTĀKĻOS
dorfaš Stbumēnu nometnē šovasar ^^^.f^^^ nōr^n^^^^^^
blja izveidojis daudzus izmēģināju- H^nch^l^^^r?^^^ nometnēs
ma lauciņus, gūstot dažus jaunus at- ^ ^ ^ f ^ S ^^^^^^^^ paskaidrojuši archlblskapa vietn.
zinumus. No saviem lauciņiem viņš ^PSTiprmot. amerikāņu joslā prāv. J . Ķullīts, no-levacls
vairāk nekā 200 kg sakņu. Mākslas līmenis.Austrālijā zemāks vada prāvests A. Rumpēters un baž-
Izmē&aājuml rāda, ka Vācijā var i^^kā Eiropā. Neesot pat patstāvīgas nicas virsvaldes loc. zv. adv. A.
,sēt diezgan vēlu. Jūlija beigās sētie operas. Naudas vienība - lustrā- M^ergm^^^^^
dārzeņi izauguši un laikus nogata- l^as mārciņa. 1 angļu mārciņa pie- l^^a paredzēta dažu
vojuši^s. Vtoākus izmēģinājumus iMzināma austrāliešu! mārc. 5 ši-| latviešu izbraukšana no Damjas uz
jaucoi granii. leaestiti veseli, uz M^ni, «c», jvv«uixiv,cw oviauiucrvi «^M. v;;^;
pusi griezti kartupeļi un kartupeļu ierēdņi nopelnot apmēram 10 mār- privpratiga.
mizas, atstājot uz katras mizas 1-3 ciņu nedēļā. Vīriešu mētelis, pie- K "Mes cenšamies angļiem un va-acis.
Kartupeli dēstīti 20. jūHjā. Gū- «iēram, maksājot no 6-15 mārc, ciešiem radīt baltiešu kultūru. Ne-lā
raža no 20 kv m* no veseliem bet kino ieejas karte 2 šUiņus. Dār- Pietiek ^adīt vujuem jusu mākslu un
kartupeļiem 18,09 kg, pusēm — 15 90. ^ dzīvokļi. Izmantojot austrāliešu māksliniekos, ja mums jākaunas par
kg un no mizām 14,91 kg. No kārtu- īpatnējos likumus, esot cilvēki, kasM^su apdzīvotām mājām" raksta
peļu mizām izauguši vienāda lielu- noīrējuši desmitiem dzīvokļu un iz- ^^^^^ "0- DPACS komandims • kā-ma
kartupeļi, bet pārējiem bijusi īrējot tos tālāk par ļoti augstām ce- angļu joslas latviešu nometnei,
ari mazie. Pavasari iesēti spināti no- nām. Nama īpašniekam atbildīgs viņš bija apmeklējis kopa ar
griezti, ataudzēti un tā izaudzēti at- tikai pirmais īrētājs. Politiskajā v^|^^Jp vācu birgermeisteru.
kal jauni • spināti, 25. jūn. izmēģina- «^zlvē visai iespaidīga loma piekrītot Šoziem neizdarīt nometņu pārvie-jumi,
lūdzu tos minēt, iesūt'otļij
jumus. Ziedojumus sūtīt; 'T
Bankovicam, (16) • Marbiirg/
Jahnstr.^ 10, līdz 15. decembri!
varētu tos savlaicīgi sadalīt, ņi
un lai dāvinājumi ner(
sasniegtu Ziemsvētkos.
J . Bankovi;^
LNK priekšniei
Latviešu jūrniel
pasaules ildeņoi
Vairāki latviešu jūrnieki pī
šā gadā Dānijā saistījās dari
dāņu tālbraucēju tvaikoņiem,
ar savu darbu apmērināti, kaul
ne katram laimējies strādāt ,1
sasniegtajā dienesta pakāpē,
tautietis R. Spāre pašreiz a^l
Tālo austrumu ūdetios.^'Kapt..!
Priede uri Goba jau vairākkārt
sojuši plceanu no Dānijas uz ,
Kapt. A. Reiters, A. Sidral
brauc Eiropas ūdeņos. A r
transportkuģi Aasc Maerks Ko|
hagenā no Venecuēlas atgriezis
vietis Ziemelis. Viņš stāsta:
līdzinot ar priekiskara laikienļ|
arī bagātību Dānijas veikalos,-
trūcīgi šodien Izskatās
ostās, bet vērojama atspiri
tendence. Pārticība un pat bagS
turpretim skatāma ASV un
Dzīve tur daudz lētāka ir
okeāna malā, nekā Atlantijas
krastē."
I ^.varbūt ari vel ŗekad
€^.f^^lSonA^'^ism^ solo dzie
^^^'Srč^ riiS izraudzītas n0
mil8^ff\t?iita^ii^ā^s H^^T^b'-sm kās Ordviiidseajsa. s Ksaaptrnsi
fl<^" tA{^8' •^^. ^Lr'\ nteJāZt''r'Ai,r ta o""". . kvsārdiu.i āārrēēijiu
W f S «• f S iegrožots nerņle
fti.» ^ . r - L n t pati- 1 0 " " . , ^ , , - 1 Dziesmai
" nev*"agr|eiljv+3^crOmrrd^iikids.e iMaasr isjaap, nis^
ātri
idu
^ J ^ ' ^ ' P ^ ' I ^at "ekstāze! Dziesmara
«dt!*^ S^ihS^vJiJ a'e^n^^tu o^a^s,ttii OdzZKie: sm^a , pJre lgugd seise. nasm,
āaA'^^SBavāri£ S pianins mirdzošā :«SsJ°S5l^4Ā ^ai._sakartoj
atska-šapiiis.
1 » ° , mēnešus, sniegdamies iTrS^ ?^^^M? 5 S gandnz liekiem d
S'"?t, i o n < ^ ^ M [ o m nolidzināsies vēl j
f ^ ^j r v^*^^-- ^-,i.ļ-t3 |I vSaTi nn^eiveiettāā gri—bē-tasr , ļj
J raibā P^5^ Ittiekas. Ari neatkaj
"'"^SS^ dzives, bet
'ļ^pSrsatlnatiba.jau
zien
SĶSSaS,] n^o aplēsusi^ ķa
jjas,'jauna
««ir!(>n tas , 1 -
iis saukļus ne- nās mājvietās. Tāp
*is NU avārija ir mus UN valstis aid
1 krastā, nav ne veco, patvērumu. Ja visas
Su, visam, balojas pa- U IRO aidnājunm, SBIS. Daudz kas ]aij; vietot 3 gados. IRO
M m n<> viņa.krasta ^ e s .-• visvaiļ
ijiHellks. Sai dvēseļu Beļģija _ ar savu
^iitoilem, kas vel spej-Uaifo IRO lielākās
Bslatoņdarbti koncerts K^jļ. ^gug DP, jo šīs
ļSjones «n Freiraaņa pārvietojamos, vmņ.(
S skangja kl evaņģēlijs, vajadzīgi roW
sen aizmirstu, betļ^ļ^^ pggu saimniece
lūdz, lai valstis pav(
iecelšanai un masu
f h r n n i k / t I "oany Maii«, kas|
m O f l l f i u IRO rūpēm, piebilst,
' , I ganizācijai vislidākl
m s k teātra jaunajā iļ^ze^u jautājums,
Mies E Einberga-Val-1 pastāvēšanas mēneSd
itissim A. Grunde. Reži- j^gj 3 M l j . dolāru, ļ
m- Sākts iestudēt It no valstīm, kas ami
m Hnnizrāde no- m^teāt. IRO rūpējofl
^ DP Eiropā, Tuvajj
Bucas latviešu jaunās I austrumos. Laikrakļ
ili»,'ko Rauta Lesiņa sa-ļASV senatori un kd
izdevis apgāds Grāmatu ļ kas pēdējā laikā ,aq
* Jtaējls S. Vidbergs. iztfeikuši cerības, īļ
jMņa, JC. Zariņa, P. kļūt pirmā valsts,
la, K, l«siņa, 0. ļ vērtu ceļu masu pāiļ
datbi iin K. Le- vēlas IRO,
rtviešu stāstniecī-1 •
• , I York TimesI
* a lomānu liesmojot ASV ziemeļu \
te l Kadila apgāds ar iespaidīgas kusi
Romānu nop?,iflai,šanu šais
^ tulkojis L Svarcs __ļ vietotu laukstradnie
,ta^pat a nr p L^arnik^vs.r ^,,.1^8r., 1 ^sioaliem, Sis m;
AVbE^}• DP uzņemšaj Aļaskā,
^ BSS OTof B • 91 iedzīvotājs -
iJaa^Kazd^Ugļ,^^^^^ ^ A. Sidibraitf^s T "emos, Ir pārak mi
• A, Žaešera T4 eventualpd
fcbiem. ™ k u m a gadījumā. P
'Huŗtnica, (-/fiUijs- ' ' ' ' ' ' ''^'''^
juma dēļ iesēti tomāti un tabaka, kreisajam novirzienam
Tomāti ai^guši spēcīgi, bet v i k ne-| Dipholca, 28. oktatorī.
paspējuši, nogatavoties. Tie novākti
uņ ļoti labi nogat;avojušies istabā.
Tabaka nogatavojusies laukā, atskai­tot
sēklas;
, J . Gedrovics izdarījis daudzus
I n d u l i s Nīcis
tošanu, no, kā smagi cieš nometņu
iedzīvotāji, sevišķi ģimenes ar bēr­niem,
bet nepieciešamos pārvietoša­nas
adījumos pieaicināt nometņu
pārstāvjus, tādu memorandu angļu
r\ U J ^ • j uunn IIŖROO iestādēm iesniegusi latviešu L/arDa paaOmeS SPCie apgabala komiteja angļu okupācijas
« ^ • v s * * . . . . ^ , « \r- X - • -1 • losla. Saņemta atbilde, ka šos
S^āH^n^tn^^^^^ ^' ^ove^b^'^ Pl. 11 B A L K iebiHiimus'mē.Vinās ievērot, atskai-
SSnin^ izveido3is glītu mītnē - Michenē, Hercoga Rūdolfa tot pēdēio — r a r nometņu pārstāvju
herbanju. A. K 1 1 m a n s. l iela 49. I pieaicināšanu.
V E S 7 U L i
R E D A K C I J \
P. K ļ a v l ņ š , Meitingenā
ZIMGA ATŠĶIRĪBA
Latvijas 28. oklobŗa numurā^;
referējiunā par darba piedāvāji
Francijā im franču komisijas
skaidrojumiem ir inainēts, ka DP,
iesaistīsies darbā Francijā, uz
rieni pēc 2—3 mēnešiem vari
pārvest arī savas ģimenes. La.t>
31. oktobra nummā es lasu ziņu
franči aicinot pie sevis darbā ari
ciešus. Vācieši, kas pieteikš<
darbam Francijā,, savas
varēžot ņemt līdz tūlīt.
Esmu pārsteigts, kā tas varējis:
dīties, ka dažādu tatitību cilvi
viena un tā pati zeme, kas m
darba spēku, piedāvā dažādus
teikumus. Nevara to citādi
skaidrot, ka vācieši ir frančiem pi
ņemamāki nekā DP, un domāju,
mūsu pārstāvjiem uz šo apstāk!
vajadzētu norādīt franču komisiji
vadībai
ar protKKundzi- ^ Ziemeļdakotas
^5 Radziņa,jUpašu komisiju jai
dn
%1&L''V^"5.','^-|?/J^"^ paliktšu bi
ifC* ^^ziUeja,- HiTun tā tagad'atzini
' ' C f - J - v a j a d z ē t u ie]
ISbS ^ Ajgara, V. mājām paliktši
fc ļ:"™«s. J. KBesi^eka, nātors Tailors
' V- Meža- štats varētu izmux,
*fev c^r-'^^^rsona,. no Eiropas, ja. tie.
l CeL'H^'^^s,. Jēkaba zemi. Abi šie štatil
S''Kal£ i T?^*^°^»' 0- iedzīvotāju kopš 1! 'Ha'VT? P^^'^^'^es, dakotas iedzīvotāii
V L.-OZO- samazinājies nō 641
.552000. Aidaho ll
}C,n"i^J^ iznākusi, sarucis no 524 873
NC^.''- Ģ. nam pašam klubL ' -j^"^»^..V. Kal- i^otā nodibinājis
s^-^Tinunas ucPriesteris, lai piepi
^Ka^žurnāls īpašu ļ'^^. ir Jau vairāk
/fzajiem k s l - , , . , ,
, .( V Aļaskas iedzīvot
,!^atu t)i>-T' , .. kustības vadītājs'
\ Vernera S - " ' ^^t^^^^s pētnieks
P. SSw ?M ^^^sons. Viņš *
?iMot» :3ntemeka ļ viegli varētu uzņei
inilj. jaunu iedzīvi
bas piekritēji, vis
•••'««««88 o I tagadējā stāvoklī i
*»'UTAI I tūkstošiem jūdžu 1
ktaste ir pilnīgi i
rada, ka kara laik