Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948

              le^ērojlel!
No Karlsrūes vācu tech niskās augst­skolas
norāda: - Dfizmoā l ^ g i ^^
studentu uzņemšana zi emas sēmes-jaunuzņemto
.Grūtāk bija
trim. Mēs sagaidām, ka
vidū būs ap 40 latviešu,
ar uzņemšanu ķīmij as fakultātē, bet
pārējās fakultātēs varēja uzņemt
gandrīz, visus reflektantus. Nepatī­kami
ir vienīgi ta^, k i ziemas se­mestra
darbs sākās jau 4. novembrī,
bet daļa studentu vēl jiav pacentu­šies
pabeigt kārtot iesāktās uzņem­šanas
formalitātes. Nay skaidrs, vai
viņi šinī augstskolā tiešām-vēlas stu­dēt,
bet ir^gan skaidrs, ka šādi „cen-soņi"
lieki atņem viet£(3 citiem. Pa­tiešām
iēl j'r to fiopie ;ni domājošo
Vecāko kiļrsu studentu, kam uzņem­šana
jāatteic vietu trūkuma dēļ.
Negribētos noliegt studļju uzsākšanu
uzreiz vairākās augstsļčolās vai arī
pārejošo studētgribas ai žrautību. Vē­lamies
tomēr un lūdzam, ja nu stu­dēšanas
nodoms reiz ir atmests, tad
par to laikus ir jāpaziņo augstskolai
(Auslānderamt). fādonā arī par
tiem studentiem, ļkam nav iespējas
turpināt izglītību aizņe nto vietu dēļ.
Cik zināms, līdzīga parādība no­vērota
arī citās vācu universitātēs
un arī mūsu Hamburgas DP (Balti­jas)
uni^lrersitātē. Stuienti — lat­vieši,
ievērojiet! J. P^Iieps
UNRRA's darbiniekiļi sagatavoša^
laas kursos Bad-Vīszē|ā pie Teger-tias
ezera UNRRA^s 2. kL darbinieku
tiesības no 49 absolventiem ieguvuši
arī 19 baltiešu, to vikū 8 latvieši*
pēc -ģen. Kija uzrunas (ģenerālis še
bija ieradies tieši savā dzimšanas
diei|ā) UNRRA^s 5. apgabala inspek­cijas
pārstāve Delka norādīja, ka
tJNRRA'i uzdots laiku pa laikam
pārbaudīt DP, vai ti^m ir^Hiesības
^EžĢeaat UNRRA's aprūpi, kādēļ pēc
armijas izdarāmās J)P pārbaudes šo­ziem
DP vēlreiz p ā r b ī d ī s arī UN-RRA.
ASV joslas UNRRj^'s .repatriā­cijas
virsnieks Praisg^ (i^rice) pa­svītroja,
ka DP nākotnkir 5 iespējas:
rejpatriēties, emigrēt vai palikt Vā­cijā.
Pēc repatriācijas virsnieka do­mām,
emigrācija no visām šīm ie-
Valstis, kas
kļuvušas na-iākas
pret sve-spējām
ir visgrūtākā
aktīvi cīnījušās karā,
cionālākas un noraido
iu tautību DP užņenlšanu, jo īpaši
tāpēc, ka arī daudzi IpP nevēlas, lai
tos jaunajā dzīves vietā asimilētu.
DP emigrācijas labā neviena valsts
praktiski vēl nekā na^| darījusi. Dau­dzas
valstis norādījušas,' ka to ne­domājot
darīt arī nākamajos 2—3;
gados. Arī ASV im
ir palikusi agrāka,
Vairāk vērības praktiskiem aro­diem!
Mācieties amatus! T1) dzir­dam
j au daucķus īpaēnešus. Pajbi dz^ve
rāda, ka labāk klājas tam, kas prot
kaut ko praktisku, dzīvei nbderīgu.
Kas tad īsteni ir darīts, lai pēc ies|:^
jas vairāk latviešu apgūtu k^ut vis­vienkāršākā
aroda prasmi? ijatviešu
bēgļu Centrālās komitejas: izglītības
lietu vadītāja vietnieks AŠy joslā
inž. I. Z n i b ā n s , kas ir ari latviešu
lielās Hersbrukas nometnes izglītī­bas
nozares vadītājs un vidi^sskolas
skolotājs, stāsta: !
„Bavārijā latviešu pārskološanos
praktiskiem arodiem veicina nesen
darbību uzsākušās 2 arodskolas
2-gadīgā lauksaimniecības skola
Mērcfeldā un _ļ-gadīgā dārzl^opības
skola Fišbachā pie Rīrnbergas, ku­rās
uzņem tautiešus ar tautsl^olas iz­glītību
(lauksaimniecības skolā arī
pieaugušos). Abās skolās DP pārvie­tošanās
aizlieguma dēļ diemžēl nav
iespējams uzņemt tautiešus.no citām
nometnēm. 12-6 mēnešu kursi notiek
daudz nomeinēs. Tie iedalāmi 5 grun
pās: lauksaimniecības, techhisķie,
tirdzniecības^ , valodu 'un mākslas
amatniecības. Pirmajiem" līdz^ šim
pievērsts pārāk maz uzmanības. Lat^
viešu agronomu, biedrība izdevusi
10 dažādu'
stundu plā-lāuksaimniecības
kursu
nozaru programmas un
nus. Tie pasūļināmi biedrības sekrer
tāram N. BluķimTDP Cainb, ,JPrische
Ouelle," Hidesen b. Detinold, Lippe).
Mežkopības kursi darbo}as Vīrcbur-gā
un Ansbacbā,
No techniskajiem visiplatitākie ir
šoferu kursi, kādi ir gindrīz katrā
nometnē. Vairāki iBimti latviešu ta­jos
jau ieguVuši autovadītāju tiesī­bas.
Pēc kursu beigšanas tikai nie­cīga
daļa absolventu varējusi saistī-tieis
praktiskā darbā. Apmācību vd-cina
pēdējā laikā izdotās daudzas
grāmatas. So kursu noāme tomēr
pārspīlēta, jo ar pēdējā kara ārkār­tīgo
mechanizāciju šoferu visā pa­saulē
ir ļoti daudz. Pelnīt maizi šinī
arodā tāpēc nav visai lielas izredzes.
Daudz labākas izredzes būtu to aro­du
pratējiem, kuros mazāka pārpro­dukcija,
— atslēdzniekiem, šuvējām,
drēbniekiemj galdniekiem,, frizie­riem.
Kādā Bavārijas nometnē, pie­mēram*
par frizieri strādā vidussko­las
skolotājs — matemātiķis. Ar sa­vu
darbu un peļņu viņš ir ļoti ap-jmierināts.
Sevišķi labas izredzes nā­kotnē
sola būvniecības amati; Jau
tagad būvniecības lietpratējus pie­prasa
okupācijas vadība. Būvniecī­bas
kursi bijuši An^ŗgā, Vīrčburgā,
Augsburgā, arī Veidenā. Labas iz­redzes
elektroinstallātoriem un' ra-diotechniķiem,
kurus patlaban saga­tavo
Vīrčburgā un Augsburgā.
.Tirdzniecības nozares kursos Hers-brukā
māca grāmatvedību, bet tur­pat
un Fišbachā un Filsekā mācīta
kooperācija un stenografija. Lielāka
^vērība būtu jāveltī mākslas amatnie­cības
kursiem, jo šādus arodus var
iemācīties samērā viegli un ražotos
priekšmetus iespējams izdevīgi pār­dot.
Derētu mācīties ādu apstrādā­šanu,
m^tallplastiku, kokgriešanUj
aušanu iļm dekoratīvās mākslas
amatniecību. Sādi kurši ir Vīrčburgā^
Ansbachā, Hersbrukā (ap 100 dalīb­nieku
»). Dinkelsbīlē jau labu laiku
ar panākumiem ražo lelles un, rotaļ­lietas.
Šur un tur jau projektē kera­mikas
kursus.
Dažuviet arī vēl tagad rosīgi rit
valodu kursi. Daudz tautiešiem tie
devuši nepieciešamākās angļu va­lodas
zināšanas. Vēl labāki panāku­mi
būtu, ja pašiem kursantiem rastos
vairāk izturības un centības, jo visos,
bet it sevišķi valodu kursos ir pā­rāk
liels dalībnieku „nobīrums.-
Labākas iespējas un lielāki panā­kumi
kursu noorganizēšanā un darbā,
protams, ir lielajās nometnēs, kur
vairāk lietpratēju un kur kopējiem
spēkiem iespējams apgādāt kā ma­teriālus,
tā arī kursiem vajadzīgās
ierīces. Kursu daudzuma un nozīmī­gāko
rezultātu ziņā tāpēc visā Bavā­rijā
pirmajās vietās ir Vīrcburgas
centrālā non^etne, Augsburgā, Hers­brukā
un Fišbachā. Arī daudzās ma­zās
nometnēs, kur tikai daži simti
iemītnieku, mēģināts daudz darīt
praktisko kursu noorganizēšanai un
tautiešu pārskološanai. Jāatkārto:
labākās iespējas un izredzes būtu
lauksaimniecības dažādajām noza-rēn&
Kūtrums, nogaidīšana un slin­kums
ir šķēršļi, kas jācenšas un jā­prot
pārvarēt."
Pēc I. Zubāna 2h;iām, daiādus
kursus Bavārijā pašlaik apmekte ap
25 proc. no visiem latviešiem. Kur­santi
visvairāk ir 25—40 g; vectimā,
daudz arī gados vēl vecāku. Kūtri
tomēr ir jaunieši, kam mācīlanās
visvairāk būtu vajadzīga. Ar! mūsu
bij. karavīri apmeklē šoferu kursus,
bet citur nav pietiekami alictīvi.
Trimdā iemācītais un apgūtais arods
katram no mums palīdzēs cīnīties
pret nebaltām dienām un dos felāku
paļāvību, ka mēs ari nelabvēlīgākos
apstākļos spēsim nopelnīt iztiku pa­šiem
un iSmenei Tāpēc: mācīsimies,
un strādāsim! Arvīds Bo^tdiis
Bīskaps X Rancāns
oktobra beigās pēc ilgāka braudena
pa Vakareiropas zemēm atgriezies
Vācijā. .6r;a
Tautzinātniskā padl)me
Pie Latviešu bēgļu Centrālās ko-_
mitējas delegācijas ASV joslā nodi­bināts
jauns iestādījums — Latviešu
tautzinātnisltā padome. Tās mērķis
ir rūpēties par emigrācijā nokļuvušās
latviešu tautas daļas saglabāšanu
tautas nākotnei, uzturot to fiziski un
morāliski veselu. Padome pētīs un
noskaidros dažādas tautsaimnieciskas
problēmas; rīkos priekšlasījumus un
kursus, sasauks apspriedes tautzināt-nisku
problēmu: iztirzāšanai. Par pa--
domes priekšsēdi iecelts prof. P,
S t a r c s , par viņa vietnieku ASV
joslā A. ģilde, Francijas joslā prof.
P. Jurevic^, Anglijas joslā fprof. J.
Prīmanis, sekretāru literāts ^J. Bičo-lis.
Padomes darbā ASV josiā pie­dalīsies.
arj inž, L Zubāns, doc. Dr.
med. Ab^le, Francijas joslā vēstur­nieks
V. Kalniņš, Anglijas joslā prot
T. Celms, prof. E. Dunsdorfs,; Dž,
Raudziņš uri botaniķis-^iologs Ābele.
J.Raltums
grācijas kvote
- to palielināt
var tikai ASV kongrfess. Pēc Praisa
domām, amerikāņi to nepalielināšot.
Izņēmums, .varbūt, bAšot tikai ar re-li^
jas dēļ vajātiem Dažas valstis
varot uzņemt zemkopjus, ogļračus
un techniķus, bet konkrētu piedāvā­jumu
ne\dena vēl nav iesniegusi. Ne­viena
valsts vēl nav izteikusi vēlē­šanos
uzņemt tieši* baltiešus, atskai­tot,
varbūt, tikai Ar ģentinu, kas tos
gribētu uzņemt nelielā skaitā. Kad
UNRRA Arģeņtīnjii pieprasījusi
konkrētu, atbildi, oCii tā varētu uz­ņemt,
kādus tieši, kur tos noVietos,
kas maksās ceļa izdpvumus ūtt,, tad
atbilde izpalikusi,
gatavojas uzņemt
portugāļu valddas mnājošos un vā­ciešus.
Anglijas dor līnijas pagaidām
uzņemšot nedaudz poļu. . Daļa , DP
varēlū iesaistīties vācu saimniecībā,
kaut arī Vācijā ir lielāka cilvēku
pārpilnība kā pirms kara. Tāpēc vēl
daudzus gadus dzīve še būs grūta
un ar, visādiem ier( ibežojumiem. So
iespēju izvēloties, j ā ^ t Joti uzmanī­giem,
bet neiespĢjartia tā nav, atskaiH
tot, varbūt, poļiem, žīdiem un uk­raiņiem.
UNRRA ir pārliecināta, ka
visiem,^ kas vien vsr, vajadzētu at­griezties
mājās. Ir daudzi, kas ne­varēs
atgriezties, be; ir tūkstošij kam
no atgriešianās nav ko baidīties. Se-
Dienvidamerika
itāļu, spāņu un
Višķi tas sakāms par poi^em. Ne­iespējama
un nepieļaujama rjepatriā-cija,
protams, ir tiem, kas vajāti.
Viņu nākotne ir problēma pati psff
sevi. Ļoti iespējams, ka šādi cilvēki
ar laiku varēs emigrēt. Visgrūtākais'
ir baltiešu un ukraiņu jautājums.
Nākamaj ās nedēļās arī yiņus aicinās
repatriēties. Katram bal tiešu DP pa­šam
būs jāizlemi, ko c arīt. Gādās,
lai baltieši no savas d&imtenes sa­ņemtu
literatūru, laikrakstus un iii-1
mas un lai rastos ātrākas sarakstī­šanās
iespējas ārpus vācu pasta v i -
dSājības. Ir mēģināts panākt, lad ar
baltiešu DP runātu tieši viņu dzim­tenes
pārstāvji. Repatriācijas komi­sijā
šajā sakarā ieradusies 3 latvieši
Propaganda pret repatriāciju aiz­liegta.
Tas nozīmē, ka nedrīkst ru­nāt
pret repatriāciiu sapulcēs, izpla­tīt
pret to vērsto literā;ūru un dibi­nāt
pret repatriāciju noskaņotu DP
grupas. Vārda brīvībr sapulcēs ir
atļauta. — IngoIStatcs latviešu no­metnē
Bavārijā, piedaloties 33 proc.
ievēlēts Dr.
interese par
p ē d ^ laikā
balsotāju, par elektoru
Jānis Bišofs. Tautiešu
sapulcēm un vēlēšanām
manāmi atslābuši, ko rāda kaut vai
tas, ka elektorā vēlēšanām ar grūtī­bām
sameklēja tikai 2 kandidātus.
Kaimiņu Eichštetes nometnē daudz
aktīvākā priekšvēlēšanu „cīņā" un
vēlēšanām par elektoj'iem ievēlēti
LCP līdzšin. loceklis N. Kļaviņš, A.
Blāķis, N.Baitmanisui J. Riekstiņš
(Arv. Bolšteins). ~ E. Freimana kon-certgrupa
pēe sarīkojuma Erlangenas
nometnē daļu no ienākuma atlikuma
27. okt. nodeva Erlangenas studentu
atbalstam, kas tiešām bija vajadzīgs
jau daudziem. Cerams ka tautieši it
visur atcerēsies latvieši J studentu va­jadzības
un sekos šim
mēram (E. Rasmanis).
nometņu i pārvietošana
n ā turpinās joprojām.
labajam pie-^
— Latviešu
L i e l h e s e -
Uz poļu bij.
nometni Darmštatē pārcelti 900 Dī-burgas
latviešu DP, kuru telpas no­dod
žīdiem. Uz Kaselas apkaimi pār­ceļ
ap 800 latviešu lio Vīsbādenas.
Fricis Dziesma
Es eju im'ceļu putr
Tie mostas ar rītausmas dziesmu.
Vēl neveras puķēs,
Es eju un birdinu rasu no zāles:
Tā noviz man svaii
Pie Tlngsrldas ezera
us no miega,
r smarža jo liega.
a uz kājajn.
Caur kokiem-jau dumako ezera tāles.
2.
Vēsma iegulstam ni^drās.
Viļņi vainagā spīd..
Mākoņu plūksnainās šķiedrām
Gaismas lāsumi slīd.
Paredzēts likvidēt arī dažas sīkākas
nometnes. — Aukstais un vējainais
laiks latviešu dziesmudienā Hanavā
21[. okt. neļāva ierasties lielākam
klausītāju, pulkam. Lielhesenas apga­bala
latviešu 7 kori toties bija pār-'
stāvēti ar 360 dalībniekiem, Dziesmu-
^dienas laikā sevišķu ievērību izpel­nījās
mākslas izstāde ar 190 dar­biem.
Bija arī rakstnieku vakars,
svinīgs dievkalpojums un saviesīgs
vakars (A. Kaliiiņš). — 28. okt. mi­ris
un 31. okt. Veidenas kapu baltu
nodalījumā guldīts inž. A u g u s t s
S p ī l b e r g s , kas Latvijā vadījis
dzelžkonstrukcijas darbus visām mū­su
3 cukura fabrikām, uz Liepājas-
Glūdas dzelzceļa izbūvējis visus til­tus,
dzelzkonstrukciju būvdarbus
veicis Latviešu akciju sabiedrības
namam Rīgā im kara aerodromā
Spilvē, Pēdējā laikā viņš vadīja UN-RRA*
s pārņemto zāģētavu Veidenā.
Aizgājējs, kas IMz 68 g, vecumam
bija stalts un dzīles likstu nesatrie-cams,
atstāj sievu, dēlu, divi meitas
(vienu deportējuši krievi) un maz­bērnus.
— Repatriējamo un citur
pārvietojamo poļu DP atbrīvotas
nometnes telpās Veidenā novieto bal^
tiešu DP. Surp jau pārvesti baltieši
no Svāndorfas apkārtnes Augšpfalcā.
Veidenā veidojas 2 lielākas baltiešu
nometnes, kurās kopā ar še jau dzī­vojošiem
baltiešiem būs ap 2500 cil­vēku.
Iespējams, ka vienā nometnē
novietos tikai latviešus un igauņus,
bet otrā lietuviešus (inž. J. Kalniņš).
^~ Par A l t ē t i n g a s apriņķa lat­viešu
kooperatīvās kopas valdes lo­cekļiem
Neiētingā ievēlēti V. Grīn-bergš,
J. Lācis, agr. Vīksniņš, agr.
Kuģis, A. Abers, Stikāns un Skrinda,
revīzijas komisijā A. Bojārs, Rama-nis
un Kozuliņš. Kopai'88 biedri,
meklē telpas veikalam (Jēk. Straut-kalns).
— Pegnicas nometnē Bavā­rijā
par komitejas pr-di ievēlēts
Tillers, par locekļiem Avotiņš un
Everss, par elektoru Ritiņš, patērētā­ju
kooperatīva valdē Krūmiņš, Op-manis
un Zvīgzne jn tā revīzijas
komisijā Ošiņš, Putniņš un KaktiņS.
Ražotāju kooperatīva valdē ievēlēti
Maksimovs, Jefimovs, Baltars, Nied­rīte
un Ziemiņš, revīzijas komisijā
Ošiņš, Mucenieks un Līvs. Nodomāts
gatavot rotaļlietas. Dāmu komitejā
ievēlētas Smita, Boze, Kaktiņa, Mie-ze,
Eversa un Kronberga (Rītiņu Jā-nisU
Cik latviešu smaka Salaspils
koncentrācijas nometnē, Rīgas cen­trālcietumā
un citās ieslodzījuma vie­tās
vācu okut)ācijas laikā Latvijā?
Cik latviešu no šīm ieslodzījuma vie­tām
pārveda uz Vāciju? Ko mūsu
tautieši piedzīvoja Štuthofas, Dacha-vas,'
Buchenvaldes, Neiengammas,
Aušvicas u. c. koncentrācijas nomet­nēs
Vācijā? Kas aizgāja bojā? Kas
izglābās? Sie un daudzi citi jautā­jumi
interesē Latvieša bēgļu dzīves
arčhivu. Bijušie ieslodzītie! Rak­stiet,
nekavējieties r Katra aizvadītā
diena no jūsu atmiņas izdzēš mūsu
vēsturei nozīmīgos faktus. Nepietiek
arto, ja jūs savas atmiņas uzrakstāt
un glabājat pie sevis. Mūsu tautas
liktenīgo gaitu fakti jau tagad ir jā­zina
mūsu pārstāvjiem, jo mūsu tau­tas
tiesību aizstāvēšana prasa tūlītē­ju
rīcību. Latviešu bēgļu dzīves ar-chīva
adrese: DP Camp, „Fiischc
Quelle," Hiddesen b. Detmold, Lippe
(21a) (J. Rasmanis). — Anglijas
augšnama locekļi — Cisteras un Se-fildas
lordbīskapi 21. un 22. oķt., ap­meklējot
angļu «joslu^Vācijā, piedalī­jās
šīs joslas visu k(»ifesiju baznīcu
pārstāvju konferencē Hersfordā»
Latvijas ev.-lut. baznīcu tanī pārstā­vēja
Oldenburgas „Priedaines" no­metnes
māc. R. Āboliņš. īsā īpašā
audiencē viņš Cisteras (Ghichester)
lordbīskapu, kas ir arī anglikāņu
baznīcas vadītāja vietnieks, iepazīsti-nāja
ar latviešu DP stāvokli, vaja­dzībām
un baznīcas dzīvi. Lord-bīskaps,
kas Latviju apmeklējis jau
mūsu valsts neatkarības laikā, iz­teicās,
ka informāciju par mums viņš
i^ndonā saņēmis no mūsu sūtņa K.
Zariņa, bet pirms izbraukšanas uz
Vāciju saņēmis ziņojumu arī par lat­viešu
stāvokli Zviedrijā. Viņš izpro­tot
mūsu bēdas un vajadzības un
cerot, ka ar laiku arī mūsu problēma
atrisināšoties labvēlīgā garā („Dienaa
Paisme^* GIdenburgā). — Pretēji vā^
cu preses parasti naidīgiem rakstiem
par latviešu DP Šinīs dienās Esliņge-tm
vācu poHeijās prezidents Kraiss
atzinīgi Izteicās par latviešu tautu
un par mūsu tagadējo nostāju. E.
atviešu kārtības sargu darba gada
atceres sarīkojumā Kraiss, kas pats"
ārpus Vācijas dzīvijis pāri- par 20 g.,.
sacīja: „Latviešu tautai ir augstvēr-/
tiga kultūra. To esmu vērojis jūsu
sarīkojumos Eslingenā un jūsu ik­dienas
sadzīvē. Latviešos mājosadar-bfbas
un savstarpējas izpalīdzības
gars. Līdz atgriešanās brīdim jūsu
brīvajā dzimtenē novēlu justies jūsu
pagaidu dzīves vietā — Eslingenā kā
savās mājās.** sarīkojumā pirmo­reiz
spēlēja latviešu 13 mūziķu tauru
orķestris. ^ Par latviešu bij. kaŗa-vim,
pārstāvi Ē-nā ievēlēts atv. pļkv.
Skaistlauks. Ē. latviešu māksiinie-^
ku apvienība sākusi rīkot kākējuff
biedru vakarus. Par mākslu un dile^
tantismu jau referēja J. Kadilis, bēt
par latviešu tautas gaitām likteņu
mijās vēsturnieks V. Lamsters. i —
YWCA'sģener^lsekretāres vietniece
M. Milla EsHngenas latviešu YWCA»s
pr-cei T. Erdmanei vēstulē ziņo, ka
latviešu YWCA^s nodaļu pagaidām
nav iespējams reģistrēt par dalīb­nieci
YWCA's pasaules organizācijā.
Jāgaidot tāds brīdis^ kad latviešu no*
daļas vārētu iekļauties kādas citas
tautas YWCA*s organizācijā. — 17.
nov. paredzētai gleznu skatei pije-teibamos
darbus' E-nā novērtē žūri­jas
komisija ar profesoriem Anhusu, ^
Kuģu un Libertu, J. Šiliņu/un Fr.
Bangi. Skates plakātu zīmē S. Vid-bergs.
Amatnieku darbu skatei s a i ­rums
E. latviešu amatnieku dos ap 7
100 darbu. Šuvēju darbnīcas, piemē­ram,
rādīs, kā no 2—3 novalkātām
kleitām pagatavojama eleganta pēc­pusdienas
kleita vai vakartērps. —
E. baptistu draudzes 6 mācītāji no­organizējuši
dievkalpojumus ar!
angļu valodā, kuros reizi nedēļā pie­dalās
ASV armijas baptistu mācītāji
Reinolds un Zingers. Uz šejieni ta­gad
pārnākuši Latvijas baptistu sa­vienības
prezidents māc. R. Vītolfif!
ar ģenerālsekretāru māc. A. Svemu.
I^ži draudzes locekļi interesējas par
izceļošanu uz Brazīliju (J. Raitums|.
— 3. — Lielhesenas apgabala 16 elek­toru
27. okt. Hanavā par LCP locek- :
ļiem^ ievēlēja LCP līdzšinējo IpeekU;
un bij. pr-di Dr. A. Valdmani un no
jauna prof. R. Markusu. Par apga- ^
bala komitejas pr-di ievēlēts līdz­šinējais
V. -Korsts, par locekļiem R.
Legzdiņš, P. Grēze, V. Mateuss un A^
Apse („Tēvzeme** Hanavā).
Pīle ved augošo laismu.
Pūkaini cālēni zib. i
Saule caur iesārtu kaismu
Mazgāt mazuļus grit).
Krasta akmeņu ēnā
Zalkši lodā un ciz.
Līča atvarā lēnā
Izlec zivis un viz.
Eju krastmalu vāri —-
Bēglis un svētceļnieks.
Gaiši zvīļo man pāri
Spožais ezera prieks.
Oļģerts Liepiņš i
Kareivis Vinegris
(2. turpinājums)
„Tad jau konjaka vietā tu būsi
nospēris benzīnu," ieminējās Upītis.
,,Es nezinu, varbūt a r ī ; . . Atskrēju
pie mūsējiem. Stāstīju citiem, tie
mani uzslavēja. Iesniedzu tad priekš­niecībai
ziņojumu, ka esmu iznīcinā­jis
tanku. Piešķīra trīs mēnešu atva­ļinājumu...
Mēnesi mētājos turpat
pa Rīgu. Sadabūju šņabi, izsēdējos
klubiņā, dziedājām„Gaicli mani at­kal
mājās Tad, kad ievas ziedos
plauks. «/'Rīgā tad vairs nebija ko
darīt. Sadomāju: laidīšu uz laukiem 1
Mātes maii nav vairs... Sameklēju
savas ,)dzimtenes meitenes" adresi^
Tāšu pagastā..."
„Tāšu pagastā?* Stendzenieks
pēkšņi pacēla balsi.
j,Jā, Rumbinās... Ņēmu savu veco
kara šineli pār pleciem im braucu.
Izkāpu stacijā, paprasīju ceļu un cir­tu
pāri i norām tieši uz Rumbiņām.
Ieeju iekšā, saku labdien. Pie galda
sēž vecs tēvs un māte. Es tūlīt pra­su,
kur ir Inta, dzimtenes meitene?
Neesot mājā. Es teicu, ka vno Vol-chovas
esmu nobraucis četri simti
kilometru... Tagad gaidīšu, kamēr
Intu sagaidīšu. Tad viņi t e i c a r ^X
t u r , jau Rita nākot pa olnīcu. Tā
bija govs, barvede. Govīm l^akaļ nā­ca
meitene..; Basām kājām, kā
stārks: Lakatiņu galvā, liels košir^
zaļš un sarkans lakats. Ar bārkstīm.
Rīkste viņai bija rokā. Vecais
rādīja: tā esot Inta. Viņa sarakstīju­sies
ar karavīriem. Redzēju, ka mei­tenei
nav vaii^āk par piecpadsmit.
Nospļāvos par iznerrošanu un gāju
projām. Laf šie par daudz par mani
nesmietos, skuķi uzgaidīju un pāris '
vārdus parunājos.
(Turpinājums seko0)