1948-11-09-05 |
Previous | 5 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
LLETI The pollcy of thls NeUspaper is to provide our Utvian peopli In soclal significance. A^d our speclal alm U to present the bnm^ili^ln^Z^Z^nm"^"^ teiportanee concerning the worW8 bappeninn of poUtIcaI. «onoale. coltaral o^ P a, and cultoral un.t, of the Latvfau.; peopte and of ajl .tblng, - wlU rield hope, for a «for and happler futnr* p . l . - l^blhher and Editor^^^^^^ , ^•'T'^'^^-^^'to"^! Office: Hotel Convikt, Dillin^^^ , — ' ' «/uonau. Bayern (13b) ^ivi reizes nedēU - Publtshed twice a.week Nr.88(90) Sestdien, 1946. g. 9. novembri Teodors Sīlis Lāčplēša ([ars Atkal mēs esam pie svēta simbola un godbijīgas atceres dienas sliekšņa, l l . novembris — Lāčplēša un mūsu tautas varoņu diena. Māsu gara acu priekšā no jauna ceļas un soļo latviešu tautas lielo un drosmīgo cīnītāju, saime, kas ar kati^u aizvadītu laika posrtiu un ar katru gadu kļūst lielāka un dižāka. Dzejnieka -^karavīra Andreja Pumpuri teikas tēls un tēvzemei visu atdevušo • Latvijas dēlu godinājums un slavinājums — Lāčplēša kara ordenis Inūsu domās ir neatdalāmi no mūsu tautas gara, no mūsu vēstures un no mūsu ticības gaišai nākotnei. Arī trimdā tie mums atgādina, ka latvietis grib dzivot tikai bj:-'^;s, pavā^ patstāvīgā un neatkarīgā ya]stī, pats savā tautā, ļcuŗas brīvībai mūsu jaunatne, mūsu vīri un tttūsu sievas nu jau vaiiļāk paaudzēs nevienu upuri nav uzskatījuši par lieiu. ' Sinl dienā mēs — trimiā esošie un mūsu brāļi un māsas svešā vatā , nokļuvušā dzimtenē gar ā atkal atjaunojam mūsu kopības s lites ar kritušiem, un mirušiem vadoņiem, kas cīnījušies par savu tautļi Un valsti un tagad atdusas Latvijas svētnīcā — Brāļu kapos un neskaitāmos un nezināmos viņsaules mājokļos, kurp tos Visvarenais aizsaucis W gās Latvijas, gan arī no citu zemju-kaujas laukiem, kur arī šķetinājušies un atrisinājušies Latvijas likteņi. Mums sāpju gana, feet šinī dienā mēs dalāmies sāpēs ar kritušo tuvinie-kiemi tālumā un tuvurna, jo viņu zaudējumos un sāpēs ir Latvijas — Mātes dotā svētība un spēks. Mēs stiprināmies ticībā ka Latvijas brīvības cīnītāju ziedotās-dzīvības nav bijuši veltīgi ujpuŗi. Viņu varonība iedvesmo mūs, dod jaunu paļāvību un vieno visu latviešu ko- ^ pējā zvērestā: visu par iļatvijul DilUngenā 3. par Is- Lēk-Saksesā, Ņujorkas stātā nov. (INS). — Iespaidīgā UN politiskās drošības komiteja, kurā ir 51 loceklis, vakar piekrita uzņemt UN jauniem locekļiem Zviedriju, landi un Afganistānu. Sis lēmums ir līdzvērtīgs to pilntiesīgai uzņemšanai, jo, cik sagaidāms, ratifik^ija pilnsapulcē būs tikai formalitātei — A S V ierosinās UN komitejā, lai neliela valstu grupa brīvprātīgi ap-i^ ēmas nest palīdzības darba -naistu līdz 1947. g. beigām, jo, UNRRA nākamā martā izbeidz pastāvēšanu un atstāj daudz tautu bez pietiekartias pārtikas un drēbēm. ASV delegācija aplēsusi, ka šis uzdevuma prasīs 500 milj. dol., un ierosinājusi, lai garantē nācijas, kam ir nepieciešamie līdzekļi. Vislielākā vajadzība pēc palīdzības aizvien vēl būšot Grieķijā un Austrijā, varbūt arī Polijā un Ķīnā. — A S V ārlietu ministrs Ber-ness 31. okt. informēja, ka viņš aicinājis amerikāņu okupācijas šefļus Vācijā atgriezties AS Valstis uz ap^ ap tos spriedēm, jo ir cerība, ka varētu sagatavoties Vācijas miera līguma iztirzāšanai ārlietu ministru padomē Ņujorkā. Ģen.-^. Klejs (Clay) ar savu diplomāti^o padomnieku uz šīm apspriedēm ieradīsies ap 10. nov. Berness norādīja, ka viņš vairs nav nodomājis apmeklēt Eiropu miera sasniegšanas nolūkos, kamēr nebūšot noteiktu cerību, ka ārlietu ministru padomē varēs panākt Vācijas nākotnes nokārtojumu. Vācijas miera līguma jautājumu ārlietu ministri apspriedīšot pēc pārrunām par miera līgumiem ar Itāliju, Somiju, Rumāniju, Bulgāriju un Ungāriju. — Lē-boristi A n g l i j ā un V e l s ā pašvaldību vēlēšanās nostiprinājuši savas pozīcijas, iegūdami 159 vietas. No 223 komunistu kandidātiem ievēlēts tikai 1, komunistiem zaudējot visas savas līdzšinējās 6 vietas. — A u s t r i j a s Jrlietu ministrs KārUs Grubers pēc apspriedes ar prezidentu Trumenu Vašingtonā sacīja, ka Trumens viņam apsolījis ASV palīdzību Austrijas vietas atgūšanai nāciju saimē. — D i e n v i d s l a v i - Baltieši lūdz Trumena palīdzību Vašingtona, 1. nov. (INS). Prezidents Trumens ir lūgts ievadīt gā-j a, kas jau vairāk nedēju atteikusies dību par neatkarīgo valdību (self-pieņemt no Vācijas piesūtāmo pastu, government) atjaunošanu Lietuvā, oficiāli informējusi Sabiedroto oku- Latvijā un Igaunijā-, kas iekļautas pacijas varas Berlīnē, ka tā nevēlas Padomju Savienībā 1940, gadā So atjaunot pasta sakarus ar Vāciju. So- lūgumu iesniedza prezidenta pieņem-mija to pasu deklarējusi jau agrāk, tā lietuviešu laikrakstu amerikāņu —• Anglijas vēstniecības namam Ro- ļ redaktoru grupa. The Stars and Stripes, Tramensatldiij igaunim palikt M mā 2 smagu bumbu eksplozijā 31. okt. izrauts milzīgs caurums. Bumbas 2 melnās ceļa somās bijušas novietotas pie vēstniecības ieejas durvīm, darbinieki nav cietuši, 2 garāmgājēji viegli ievainoti/— I t a i i - j a s ministru kabinets piekritis S r - 1 " ^^'f'^"^ lietu ministra Nemiija izstrādātaiņ»u^ b"^ē^g^^l^i "v"^a kPa^r" '^d^z^ir' dēja^,^ ^"k^a^^ ^ p^rSez^l^-' Grifits aicina aizliegt imigrāciju Ņujorka, 2. nov. (AP). U Ameri-ļ , kāņu leģiona nacionālais Komandiē- . ris Pols Grifits (Griffith) ^l^akar aicināja, aizliegt- imigrāciju „tik ilgi^ kamēr visiem amerikāņiem būs sagādāti dzīvokļi, mūsu vidu legāli un nelegāli esošie ārzemnieki asimilēti un mums radusies pārliecība, ka visi tie, kas še jau atrodas, neapdraud . mūsu dzīves veidu un mūsu nacionālo drošībUi" Radiofona pārraidīs jļumā, pārrunājot pārvietoto personu Ielaišanas jautājumu ar an^ļu-ame-rikāņu noskaidrošanas komisijas locekli Džemsu Makdonaldu, Grif its aicināja veltīt uzmanību vispirms A pašas Amerikas „pārvietotām personām.'* Kamēr aizjūŗā ir 850.ļpOO tādu personu, viņš. sacīja, pie mums„patT laban :ir mijoni pašu cilvēku,: kam dzīvokļi ir tikai pa pusei, galīgi nepiemēroti vai arī tādu nemaz nav;" Viņš turpināja: „Priekšlikums par pārvietoto personu ielaišanu mūsu krastā ir priekšlikums viņu sacensī- , bas atļaušanai ar mūsu kara veterāniem ~ bezpajumtniekiem iļn bezdarbniekiem.'* The Stars and ļstripes Kijs uzrunā UNRRA'Ļ DP i apmācības školasļ absolventus M'nchenē, 31. okt. — ASV 3. armi- . Jas komandieris ģen.-ltn. Džbfrijs Kijs (Keyes) vakar bija godaviesis banketā, ar ko atzīmēts ASV joslas UNRRA' s apmācības skolas pirmās klases izlaidums Bad-Vīszējā JBad Wiessee).' Kiju'pavadīja 79. kājniļeku divīzijas komandieris ģen.-iiiaj. Mak-braids (McBride). No visas joslas! izraudzītie DP 2 nedēļu kursos sagatavojās "DP nometņu administrātī-^ ^^^in posteņiem tam laikam, kad U|>T- ' oficiāli likvidēs. The Stars and Strlpes Ņujorkā, 31. okt. (UP). — ASV delegāts VorrensOstins (Austin) vakar nosodīja Padomijas ārlietu ministra V. Molotova UN pilnsapulcē teikto runu, bet atbalstīja Krievijas priekšlikumu tūlītējai rīcībai pasaules atbruņošanās jautājumā, ja tam būšot zināmas garantijas. ' „Pēc pagājušā kara mēs aplami atbruņojāmies katrs atsevišķi. So kļūdu mēs neatkārtop sim," deklarēja Ostins. „Atbŗuņoša-nās jautājumā ASV ir ar mieru pilnīgi 3adarboties ar pārējiem UN lo^- cekļiem. ASV ieteic iedarbīgas gaŗ rantijas ^ inspekcijas un cit;us soļus, lai nodrošinātu sadarbojošās valr stis no pārkāpšanas un izvairīšanās riska." 6500 vārdu garajā runsļ Ostins atzina, ka Molotova run^i^zpaužas j,neuzticēšanās** amerikāņu un pārē-ļ jo Vienoto Nāciju nolūkiem .un td^ „pārprašana," piebilzdams! ka viņš pats neesot paradis piedēvēt vainasj citiem un cerot, ka tīļirpmāk cīņā par! ,Ar toļ ciktāl mieru varēšot iztikt bez tā. es izbeigšu šo bēdīgo nodaļu, tā attiecas uz mums," viņš rezumēja. ASV piekrīt atbruņošanai Ostins apliecināja, ka ASV ieskatot, ka Molotova atbruņošanās priekšlikums līdz ar tā prasību par atombumbu ražošanas izbeigšanu pihisapulcē ir „pilnīgi jāapsver un jāiztirzā." Trešais Ostina pasļVītro-jums rādīja, kā ASV iztulko Mbloto^ va prasības pēc ziņām par Sabiedroto karaspēku ārvalstīs un tā paziņojumu, ka Krievija gribot sadarboties šādas informācijas sniegšana: Krievija, cik varot saprast, tagad esot ar mieru ziņot par savu brujņoto spēku stiprumu Vācijā, Balkānu valstīs, Polijā vai jebkur. citur. ASV iebilstot pret tūlītēju ļveto klauzulas anullēšanu Drošības ļ padomē. Ostins izteica cerību, ka kādreiz nākotnē „lielie piebi" vienprātīgi vienošoties atcelt veto klauzulu domstarpību miermīlīgā izkārtošanā. Līdz tam laikam, Ostins to-passļcīja pavisam tieši, veto .klauzula „pa!stā-vīgos locekļus neatbrīvo ne no vicr nas atbildības vai saistības,' kuru tiem uzliek charta " Ar to, vēlāk izskaidroja oficiālās aprindās, viņš īstenībā bija pateicis, ka ASV i z skatot savu apņemšanos vērsties pret agresiju par saistošu,' neatkarīgi no tā, kā citas lielvalstis izmanto ^ - das veto tiesības. .Ostins konstatēja, ka Molotovs, a i cinot uz atbruņošanos, krasi izaicinājis pārējās U N lielvalstis. „Padomju Savienības iniciatīva šinī- jautājuļmā ir īsti vietā, jo tai ir varenas armijas; īstā vietā tāpat ir arī ASV iniciatīva, ierosinot atomisko ieroču ražošanas Mm lietošanas novēršanu.** Atstāstīdams, ka Molotova nonievā-ie amerikāņu priekšlikunii atomenerģijas jautājumā ir izstrādāti kopā ar Angliju un Kanādu, Ostins tieši pieminēja arī Bernardu Baruchu, kam Molotovs bija uzbrucis kā jaunās agresijas sagatavotājam. Ostins uzteica Baruchu, kas esot atomenerģijas komisijas „izcilais ASV pārstāvis." Vēl vairāk: Ostins sacīja, ka ASV„vislielākā mērā ieinteresētas tādu līgumu panākšanā, kas, saskaņā ar šīs pilnsapulccļS pieņemto rezolūciju, novērsīs nāvīgās bailes no masu iznīcības pārējiem (ārpus ato-miskiem) ieročiem." „Par cik Molotova apņēmība attiecas uz pārējā apbruņojuma regulēšanu un reducēšanu, tad visa pasaule zina, kāda ir ASV nostāja un kāda tā.vienmēr bijusi," sacīja Ostins. ,,20 gados priekš kara un 15 mēnešos pēc cīņu pārtraukšanas ASV nemainīgi bijusi to priekšējā rindā, kas pūlas noņemt no pasaules tautu pleciem bruņošanās nastu. Kopš kara bei*^ gām Eiropā un Klusā okeānā ASV arvien vairāk un ātri reducējušas savus militāros spēkus.'* The Stars and Stripes notai, ko iesniegs 4 lielvalstu ārlietu unn^c T r , . , ^ « « i • n w ministriem, lai protestētu pret Pa- J t f š i n 7^1/^0^^^ rīzē sagatavoto līguma projektu tlS ' v T '''' mieram ar ItaUju. ~ Bulgārijas vai- Vienos smaidos tie. ārlietu ministriem memorandu, pie- L ^ . p g , . . ^ ^ V o n ^ . . *J ; A A i n'Trn^S Z 5*^°™- Pfirējie došoties ciemoties vai uz d r! (Turpmājums 4. lappuse) | ^^ ^^^^^g,^^ tuviniekiem A'.V , citās da|ās. „Mēs esam ārkārtīgi pa-teicīgl jūsu lielajam prezidentam/* sacīja Tandre^.^Viņš ir labs clivēis ar lielu sirdi. Mēs centīsimies būt labi pilsoņi. Uz mums viņš vaŗ paļauties." Vašingtonas Baltajā, namā . , x v i ' . .r- .r. ,P»*^ikts, ka šos igauņus „noteikti-prioKsiucumi raais visu vienoto Nā- nedeportēs. Attiecīgā laikā viņiem ciju atbalstu. izsniegs imigrācijas vīzas, ar kurām Prksa sakopot mllitiras ziņas ^a^ēs palikt Sinn^mē." 24. okt Krievijas ārlietu ministr:^ sacīja, Trumep< uzslavējis So ka Vienotām Nācijām būtu jāsniedz ļ^^^"^" drosmt-gandrīz 10,000 km informācija par karafiotcs un mili-M"^^^ ceļojuma veikšanā, sacīja, ka tarām bāzēm draudzīgās v<r līs līdzT*® paradījuši to pašu pionieru garu. ar garnizonu skaitlisko lielumu. Ar- I izcēlis ASV. The Stars and Strip^ Vācieši 8. cļec.p^^ ierobežotu^^V Militārā valdība užņeniaš pārrauga ;'';ioinur'^,T,: Franķfurta^ 1. nov; — A^ zemju karaspēka atrašanās ne-ienaidnieka valstīs pa daļai esot vainojama sasprindzinājumā starp lielvalstīm. Molotovs sacīja, ka Krievija esot ar mieru tam pretim sniegt pilnīgu informāciju par sava karaspēka novietošanu, un vēlējās zi- Molotovs pieprasa pasaules atbruņošanos un atombumbu aizliegšanu \ Ņujorkā, 30. okt. (UP). — Krievijas-rlietu ministrs, Vjačeslavs Molotovs lašākā Krievijas politikas izklāstā N pilnsapulcē vakardien aicināja uz saules atbruņošanos un atomiskās apadarbības aizliegšanu. Molotovs eklarēja, ka ir laiks atbruņoties v i sā pasaulē, piemetinot, ka atbruņošanās pierādīšot Vienoto Nāciju.gribu nodrošināt mieru un izsludināt ārpus likuma ekspansijas tieksmes. Viņš ierosināja, lai, pilnsapulce lemj par bruņošanās samazināšanu visā pasaulē, par atomiskās enerģijas pielietošanas aizliegšanu kara nolūkiem, par ieteikumu Drošības padomei, ka tai jārod līdzekli atbruņošanai un ka tā aicinās visas UN locekles — nācijas talkā atbruņošanas uzdevuma veikšanai. Runas beigās Molotovs sacīja, ka atomiskās enerģijas aiiz-liegšana kara nolūkiem un bruao.U-nās samazināšana „noteikti būšot mierm'^'gs mērķis," piemetinot: „Es nāt, kāpēc citas nācijas varētu at- šovakar paziņoja, ka ne vēlāk par teikties no tā paša. Krievi neredzot 8. dec. ASV Militārā valdība Vācijā iemesla šādas informācijas slēpšanai, paturēs tikai; pārraudzību, atskaitot Molotovs pieminēja Drošības Pa- vienīgi 2 izņēmumus. Sopaziņoju-domes rīcību Spānijas un Irānas jau- raksturo par līdz šim vistālāko tājumā padomes vājuma pierādīju- ASV MV s^li, atļaujot vāciešiem val-mam, bet piemetināja, ka kļūdas esot clīt pašiem^ pār sevi Sabiedroto kon-tālab, ka padome tikai sāk funk- h^oles padomes noteiktās robežās, cionēt. ASV armijas tiešā ^atbildībā paliek o- 1 1 , j, , -1,1 u demilitārizācija un reparācljas. Pārmet .^tomisku diplomātiju" joslā savā darbībā, kfi Dažiem „atomiskās diplomātijas" tas minēts ASV bruņoto spēku ieteicējiem viņš pārmeta mēģināju- virspavēlniecības ziņojumā Eiropā, mus dominēt pār citām valstīm, aprobežosies ar novērošanu, inspicē-deklarēdams, ka, tiklīdz šādi „ato- šanu un padomdošanu vācu civilai miski diplomāti" būšot stingrāk sa- valdībai. 8. decembrī Ir paredzēts ņemti aiz pavadām, ceļš uz miermīlī- galīgi ratificēt visu šīs joslas 3 vācu gu sadarbību Vienoto Nāciju vidū valstu konstitūcijas, kurām, jau pie-būšot tīrs. Atsaukdamies uz Sta|ina kritušas ASV. pēdējiem publiskiem deklarējumiem, ^^^^^^^^ ^^^^ pārkāpumiem ' Molotovs sacīja, ka krievu līderis paziņojumā teikts: ,.Jaunai polītl-skaidri izteicis Padomju Savienības k^i s^ģj^ties spēkā, ASV MV nozī- ' miga jā pārraudzībā pār: vācu civilo būšot vienmēr noslēpums un atom- valdību ietilps tādas valdības ricl-bumbas nevarot noteikt kara iznā- kas nepieļaušana, kas nepārprotami kumu. Barucha plānu atomenerģi- ir p^et, ASV MV mērķiem, un vācu jas kontrolei viņš raksturoja par ierēdņu atcelšana, kuru darbs ir pre- „egoistisku," pārmetot, ka ar to gribēts tējais ASV MV nostājai. ASV MV paturēt atomenerģijas monopolu. paturēs MV tiesas un gādās par pil- Par VinstonuCerčilu Molotovs sa- nīgas noteikšanas atjaunošanu Jeb-cīja. ka esot nepieciešams izprast, ka zināmās valstīs imperiālistiskām in-terGšēm esot liela ietekme. Viņš citēja Cerčiia un ,.viņa grupas" ļvārdus. Gerčilam līdzīgi cilvēki paļaujOļtios tikai uz spēka un dominēšanas iļne^ todēm. Sadarbība kļūstot arvien grūtāka, jo šādu cilvēku reakcionārie ieskati vēršoties pret miermUigām nācijām. Molotovs sacīja, ka* pēc briesmī-īgicm kara postījumiem Ki ievija ta-kurā ASV joslas apgabalā, kur būs apdraudēti okupācijas mērķi," 2 Izņēmumos — reparācljas un demilitārizācija, paskaidroja armija, ^paliks tiešā vadība, „jo tā Ir atbildība, ko vācu tivllā valdība pilnīgi nevar uzņemties." The Stars and Stripes Laiva apgāžas/bet 9 izglābti Kazablanka. 1. nov. (AP). rokas piekrastē .^orīt no noslik.šanaa ceru, ka šie Padomju Savienības l ^anu. gad būvējoties no jauna, .^is j:irauz- izglābti 9 igauņi - 8 vīrieši un l sic-būves ātrums un lietpratība panv::}- victe, kuru zvejnieku laiva ,.K3!':v" šot to principu veselīgumu, uz ku-ļ bija iekļuvusi smagā v^.ra.^ ,Vio':? ».;,.Vs^ r^'.r^ofr^io P a H n m i i a c cicfpma 1 izglāba franču pickraste.s ^^.ar^/s». Igauņi izbēguši no Baltijas juras <.*n mēģinā jušj sasniegt ;Ziemeļarporiku. The Stars And Stripes riem pamatola; Padomijas sistēma. Viņš deklarēja, ka Krievija vēloties mieru im progresu, bet ne dorntnē- The Stars and Stripes
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-09 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481109 |
Description
Title | 1948-11-09-05 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
LLETI The pollcy of thls NeUspaper is to provide our Utvian peopli In
soclal significance. A^d our speclal alm U to present the bnm^ili^ln^Z^Z^nm"^"^ teiportanee concerning the worW8 bappeninn of poUtIcaI. «onoale. coltaral o^
P a, and cultoral un.t, of the Latvfau.; peopte and of ajl .tblng, - wlU rield hope, for a «for and happler futnr*
p . l . - l^blhher and Editor^^^^^^ ,
^•'T'^'^^-^^'to"^! Office: Hotel Convikt, Dillin^^^ ,
— ' ' «/uonau. Bayern (13b) ^ivi reizes nedēU - Publtshed twice a.week
Nr.88(90)
Sestdien, 1946. g. 9. novembri
Teodors Sīlis
Lāčplēša ([ars
Atkal mēs esam pie svēta simbola
un godbijīgas atceres dienas sliekšņa,
l l . novembris — Lāčplēša un mūsu
tautas varoņu diena. Māsu gara acu
priekšā no jauna ceļas un soļo latviešu
tautas lielo un drosmīgo cīnītāju,
saime, kas ar kati^u aizvadītu
laika posrtiu un ar katru gadu kļūst
lielāka un dižāka. Dzejnieka -^karavīra
Andreja Pumpuri teikas tēls
un tēvzemei visu atdevušo • Latvijas
dēlu godinājums un slavinājums —
Lāčplēša kara ordenis Inūsu domās
ir neatdalāmi no mūsu tautas gara, no
mūsu vēstures un no mūsu ticības gaišai
nākotnei. Arī trimdā tie mums
atgādina, ka latvietis grib dzivot tikai
bj:-'^;s, pavā^ patstāvīgā un neatkarīgā
ya]stī, pats savā tautā, ļcuŗas brīvībai
mūsu jaunatne, mūsu vīri un
tttūsu sievas nu jau vaiiļāk paaudzēs
nevienu upuri nav uzskatījuši par
lieiu.
' Sinl dienā mēs — trimiā esošie un
mūsu brāļi un māsas svešā vatā
, nokļuvušā dzimtenē gar ā atkal atjaunojam
mūsu kopības s lites ar kritušiem,
un mirušiem vadoņiem, kas
cīnījušies par savu tautļi Un valsti
un tagad atdusas Latvijas svētnīcā
— Brāļu kapos un neskaitāmos un
nezināmos viņsaules mājokļos, kurp
tos Visvarenais aizsaucis W
gās Latvijas, gan arī no citu zemju-kaujas
laukiem, kur arī šķetinājušies
un atrisinājušies Latvijas likteņi.
Mums sāpju gana, feet šinī dienā mēs
dalāmies sāpēs ar kritušo tuvinie-kiemi
tālumā un tuvurna, jo viņu
zaudējumos un sāpēs ir Latvijas —
Mātes dotā svētība un spēks.
Mēs stiprināmies ticībā ka Latvijas
brīvības cīnītāju ziedotās-dzīvības
nav bijuši veltīgi ujpuŗi. Viņu
varonība iedvesmo mūs, dod jaunu
paļāvību un vieno visu latviešu ko-
^ pējā zvērestā: visu par iļatvijul
DilUngenā
3.
par
Is-
Lēk-Saksesā, Ņujorkas stātā
nov. (INS). — Iespaidīgā UN politiskās
drošības komiteja, kurā ir 51
loceklis, vakar piekrita uzņemt
UN jauniem locekļiem Zviedriju,
landi un Afganistānu. Sis lēmums
ir līdzvērtīgs to pilntiesīgai uzņemšanai,
jo, cik sagaidāms, ratifik^ija
pilnsapulcē būs tikai formalitātei —
A S V ierosinās UN komitejā, lai neliela
valstu grupa brīvprātīgi ap-i^
ēmas nest palīdzības darba -naistu
līdz 1947. g. beigām, jo, UNRRA nākamā
martā izbeidz pastāvēšanu un
atstāj daudz tautu bez pietiekartias
pārtikas un drēbēm. ASV delegācija
aplēsusi, ka šis uzdevuma prasīs
500 milj. dol., un ierosinājusi, lai
garantē nācijas, kam ir nepieciešamie
līdzekļi. Vislielākā vajadzība pēc
palīdzības aizvien vēl būšot Grieķijā
un Austrijā, varbūt arī Polijā un
Ķīnā. — A S V ārlietu ministrs Ber-ness
31. okt. informēja, ka viņš aicinājis
amerikāņu okupācijas šefļus
Vācijā atgriezties AS Valstis uz ap^
ap
tos
spriedēm, jo ir cerība, ka varētu
sagatavoties Vācijas miera līguma
iztirzāšanai ārlietu ministru padomē
Ņujorkā. Ģen.-^. Klejs (Clay) ar
savu diplomāti^o padomnieku uz
šīm apspriedēm ieradīsies ap 10. nov.
Berness norādīja, ka viņš vairs nav
nodomājis apmeklēt Eiropu miera
sasniegšanas nolūkos, kamēr nebūšot
noteiktu cerību, ka ārlietu ministru
padomē varēs panākt Vācijas nākotnes
nokārtojumu. Vācijas miera līguma
jautājumu ārlietu ministri apspriedīšot
pēc pārrunām par miera
līgumiem ar Itāliju, Somiju, Rumāniju,
Bulgāriju un Ungāriju. — Lē-boristi
A n g l i j ā un V e l s ā pašvaldību
vēlēšanās nostiprinājuši savas
pozīcijas, iegūdami 159 vietas.
No 223 komunistu kandidātiem ievēlēts
tikai 1, komunistiem zaudējot
visas savas līdzšinējās 6 vietas. —
A u s t r i j a s Jrlietu ministrs KārUs
Grubers pēc apspriedes ar prezidentu
Trumenu Vašingtonā sacīja, ka
Trumens viņam apsolījis ASV palīdzību
Austrijas vietas atgūšanai
nāciju saimē. — D i e n v i d s l a v i -
Baltieši lūdz Trumena
palīdzību
Vašingtona, 1. nov. (INS). Prezidents
Trumens ir lūgts ievadīt gā-j
a, kas jau vairāk nedēju atteikusies dību par neatkarīgo valdību (self-pieņemt
no Vācijas piesūtāmo pastu, government) atjaunošanu Lietuvā,
oficiāli informējusi Sabiedroto oku- Latvijā un Igaunijā-, kas iekļautas
pacijas varas Berlīnē, ka tā nevēlas Padomju Savienībā 1940, gadā So
atjaunot pasta sakarus ar Vāciju. So- lūgumu iesniedza prezidenta pieņem-mija
to pasu deklarējusi jau agrāk, tā lietuviešu laikrakstu amerikāņu
—• Anglijas vēstniecības namam Ro- ļ redaktoru grupa.
The Stars and Stripes,
Tramensatldiij igaunim
palikt M
mā 2 smagu bumbu eksplozijā 31.
okt. izrauts milzīgs caurums. Bumbas
2 melnās ceļa somās bijušas novietotas
pie vēstniecības ieejas durvīm,
darbinieki nav cietuši, 2 garāmgājēji
viegli ievainoti/— I t a i i -
j a s ministru kabinets piekritis S r - 1 " ^^'f'^"^
lietu ministra Nemiija izstrādātaiņ»u^ b"^ē^g^^l^i "v"^a kPa^r" '^d^z^ir' dēja^,^ ^"k^a^^ ^ p^rSez^l^-'
Grifits aicina aizliegt
imigrāciju
Ņujorka, 2. nov. (AP). U Ameri-ļ
, kāņu leģiona nacionālais Komandiē-
. ris Pols Grifits (Griffith) ^l^akar aicināja,
aizliegt- imigrāciju „tik ilgi^
kamēr visiem amerikāņiem būs sagādāti
dzīvokļi, mūsu vidu legāli un
nelegāli esošie ārzemnieki asimilēti
un mums radusies pārliecība, ka visi
tie, kas še jau atrodas, neapdraud
. mūsu dzīves veidu un mūsu nacionālo
drošībUi" Radiofona pārraidīs
jļumā, pārrunājot pārvietoto personu
Ielaišanas jautājumu ar an^ļu-ame-rikāņu
noskaidrošanas komisijas
locekli Džemsu Makdonaldu, Grif its
aicināja veltīt uzmanību vispirms
A pašas Amerikas „pārvietotām personām.'*
Kamēr aizjūŗā ir 850.ļpOO tādu
personu, viņš. sacīja, pie mums„patT
laban :ir mijoni pašu cilvēku,: kam
dzīvokļi ir tikai pa pusei, galīgi nepiemēroti
vai arī tādu nemaz nav;"
Viņš turpināja: „Priekšlikums par
pārvietoto personu ielaišanu mūsu
krastā ir priekšlikums viņu sacensī-
, bas atļaušanai ar mūsu kara veterāniem
~ bezpajumtniekiem iļn bezdarbniekiem.'*
The Stars and ļstripes
Kijs uzrunā UNRRA'Ļ DP
i apmācības školasļ
absolventus
M'nchenē, 31. okt. — ASV 3. armi-
. Jas komandieris ģen.-ltn. Džbfrijs
Kijs (Keyes) vakar bija godaviesis
banketā, ar ko atzīmēts ASV joslas
UNRRA' s apmācības skolas pirmās
klases izlaidums Bad-Vīszējā JBad
Wiessee).' Kiju'pavadīja 79. kājniļeku
divīzijas komandieris ģen.-iiiaj. Mak-braids
(McBride). No visas joslas! izraudzītie
DP 2 nedēļu kursos sagatavojās
"DP nometņu administrātī-^
^^^in posteņiem tam laikam, kad U|>T-
' oficiāli likvidēs.
The Stars and Strlpes
Ņujorkā, 31. okt. (UP). — ASV delegāts
VorrensOstins (Austin) vakar
nosodīja Padomijas ārlietu ministra
V. Molotova UN pilnsapulcē teikto
runu, bet atbalstīja Krievijas priekšlikumu
tūlītējai rīcībai pasaules atbruņošanās
jautājumā, ja tam būšot
zināmas garantijas. ' „Pēc pagājušā
kara mēs aplami atbruņojāmies katrs
atsevišķi. So kļūdu mēs neatkārtop
sim," deklarēja Ostins. „Atbŗuņoša-nās
jautājumā ASV ir ar mieru pilnīgi
3adarboties ar pārējiem UN lo^-
cekļiem. ASV ieteic iedarbīgas gaŗ
rantijas ^ inspekcijas un cit;us soļus,
lai nodrošinātu sadarbojošās valr
stis no pārkāpšanas un izvairīšanās
riska." 6500 vārdu garajā runsļ Ostins
atzina, ka Molotova run^i^zpaužas
j,neuzticēšanās** amerikāņu un pārē-ļ
jo Vienoto Nāciju nolūkiem .un td^
„pārprašana," piebilzdams! ka viņš
pats neesot paradis piedēvēt vainasj
citiem un cerot, ka tīļirpmāk cīņā par!
,Ar toļ
ciktāl
mieru varēšot iztikt bez tā.
es izbeigšu šo bēdīgo nodaļu,
tā attiecas uz mums," viņš rezumēja.
ASV piekrīt atbruņošanai
Ostins apliecināja, ka ASV ieskatot,
ka Molotova atbruņošanās
priekšlikums līdz ar tā prasību par
atombumbu ražošanas izbeigšanu
pihisapulcē ir „pilnīgi jāapsver un
jāiztirzā." Trešais Ostina pasļVītro-jums
rādīja, kā ASV iztulko Mbloto^
va prasības pēc ziņām par Sabiedroto
karaspēku ārvalstīs un tā paziņojumu,
ka Krievija gribot sadarboties
šādas informācijas sniegšana: Krievija,
cik varot saprast, tagad esot ar
mieru ziņot par savu brujņoto spēku
stiprumu Vācijā, Balkānu valstīs,
Polijā vai jebkur. citur.
ASV iebilstot pret tūlītēju ļveto
klauzulas anullēšanu Drošības ļ padomē.
Ostins izteica cerību, ka kādreiz
nākotnē „lielie piebi" vienprātīgi
vienošoties atcelt veto klauzulu
domstarpību miermīlīgā izkārtošanā.
Līdz tam laikam, Ostins to-passļcīja
pavisam tieši, veto .klauzula „pa!stā-vīgos
locekļus neatbrīvo ne no vicr
nas atbildības vai saistības,' kuru
tiem uzliek charta " Ar to, vēlāk izskaidroja
oficiālās aprindās, viņš
īstenībā bija pateicis, ka ASV i z skatot
savu apņemšanos vērsties pret
agresiju par saistošu,' neatkarīgi no
tā, kā citas lielvalstis izmanto ^ -
das veto tiesības.
.Ostins konstatēja, ka Molotovs, a i cinot
uz atbruņošanos, krasi izaicinājis
pārējās U N lielvalstis. „Padomju
Savienības iniciatīva šinī- jautājuļmā
ir īsti vietā, jo tai ir varenas armijas;
īstā vietā tāpat ir arī ASV iniciatīva,
ierosinot atomisko ieroču ražošanas
Mm lietošanas novēršanu.**
Atstāstīdams, ka Molotova nonievā-ie
amerikāņu priekšlikunii atomenerģijas
jautājumā ir izstrādāti kopā
ar Angliju un Kanādu, Ostins tieši
pieminēja arī Bernardu Baruchu,
kam Molotovs bija uzbrucis kā jaunās
agresijas sagatavotājam. Ostins
uzteica Baruchu, kas esot atomenerģijas
komisijas „izcilais ASV pārstāvis."
Vēl vairāk: Ostins sacīja, ka
ASV„vislielākā mērā ieinteresētas
tādu līgumu panākšanā, kas, saskaņā
ar šīs pilnsapulccļS pieņemto rezolūciju,
novērsīs nāvīgās bailes no
masu iznīcības pārējiem (ārpus ato-miskiem)
ieročiem."
„Par cik Molotova apņēmība attiecas
uz pārējā apbruņojuma regulēšanu
un reducēšanu, tad visa pasaule
zina, kāda ir ASV nostāja un kāda
tā.vienmēr bijusi," sacīja Ostins. ,,20
gados priekš kara un 15 mēnešos pēc
cīņu pārtraukšanas ASV nemainīgi
bijusi to priekšējā rindā, kas pūlas
noņemt no pasaules tautu pleciem
bruņošanās nastu. Kopš kara bei*^
gām Eiropā un Klusā okeānā ASV
arvien vairāk un ātri reducējušas savus
militāros spēkus.'*
The Stars and Stripes
notai, ko iesniegs 4 lielvalstu ārlietu unn^c T r , . , ^ « « i • n w
ministriem, lai protestētu pret Pa- J t f š i n 7^1/^0^^^
rīzē sagatavoto līguma projektu tlS ' v T ''''
mieram ar ItaUju. ~ Bulgārijas vai- Vienos smaidos tie.
ārlietu ministriem memorandu, pie- L ^ . p g , . . ^ ^ V o n ^ . . *J ; A A i
n'Trn^S Z 5*^°™- Pfirējie došoties ciemoties vai uz d r!
(Turpmājums 4. lappuse) | ^^ ^^^^^g,^^ tuviniekiem A'.V ,
citās da|ās. „Mēs esam ārkārtīgi pa-teicīgl
jūsu lielajam prezidentam/*
sacīja Tandre^.^Viņš ir labs clivēis
ar lielu sirdi. Mēs centīsimies būt
labi pilsoņi. Uz mums viņš vaŗ paļauties."
Vašingtonas Baltajā, namā
. , x v i ' . .r- .r. ,P»*^ikts, ka šos igauņus „noteikti-prioKsiucumi
raais visu vienoto Nā- nedeportēs. Attiecīgā laikā viņiem
ciju atbalstu. izsniegs imigrācijas vīzas, ar kurām
Prksa sakopot mllitiras ziņas ^a^ēs palikt Sinn^mē." 24. okt
Krievijas ārlietu ministr:^ sacīja, Trumep< uzslavējis So
ka Vienotām Nācijām būtu jāsniedz ļ^^^"^" drosmt-gandrīz 10,000 km
informācija par karafiotcs un mili-M"^^^ ceļojuma veikšanā, sacīja, ka
tarām bāzēm draudzīgās v |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-09-05