Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948

              Bilfs Hjuvins (Ralph Hewins)
„Kad Padomijas iarmija atbrīvoja
Rīgu, tur jau gadiem ilgi nebija bijis
nevienas piena virtuves riazbēmiem.
Ārsti, kas agrāk iesļtājās par mātes
un bērna aizgādību, no toreizējās
valsts nesaņēma nekad a atbalstu.
Pirmspadoinju Latvijā nebija ne­kādu
valsts padomdotuv ju topošām
mātēm, gultu skaits valsts vai pil­sētu
dzemdību klīnikās Dija ļoti ie­robežots,
Privātklinikasļ bija pie­ejamas
tikai turīgiem. Zīdaiņu aiz­gādība
tāpat bija izveidota pavisam
mazā) mērā. Trūka āritu Ŗadom-pīcna
vir-mātes
un
bērnudārzu;
) jauna. Tā
klīniku, ne
tu, nedz āri
dotuvju, pavisam nebija
tuvju, citu. iestādījumu
bērnu aprūpei uh' arī
Viss bija jāiesāk atkal n
kā uz vietas nebija ne
ārstu instrumentu, ne gu
gultas veļas, darbi sanitāros iestādī­jumos
bija jāveic pirnhā un vis­steidzamākā
kārtā. Ar daudzu pil­sētu
atbalstu no pārej ān| Padomijas
i^epublikām Latvijas PS republikā
uz visātrāko varēja iekārtot 74 dzem­dību
un zīdaiņu klinikaL un 51 zī­daiņu
namu. Piena virtuvēs patla­ban
gatavo barību 12.(j)00 zīdaiņu.
Šodien jaunas pienā virtuves atklā-neparastais
. vēl pirms
šana vairs nav' nel£pds
notikums, kā tas bi)is
neiīģ^laika. Jaunajā piedgades plānā
dzemdību; un zīdaiņu klīpiku skaitu
līdz 1950: g. palielinās uz! 106. Atvērs
vēl 38 piena virtuves. Līdz tam pa­šam
laikam zīdaiņu nam )s būs 4600
vietu. Paplašinās tdpošp māšu aiz­gādību.
Paredzēta arī bāreņu namu
būve. Jaunās Latvijas padomju re­publikas
atpalikušo aps;ākļu pie­līdzināšana
pārējām sociālistiskām
. padomju republikām neapšaubāmi ir
grūts ^ uzdevums, jo. šis republikas
izbauda progresa labumuj; jau kopš
28 gadiem. Ar panākuniem, kas
atzīmējami jau šodien, un, galvenais,
ar visas tautas.aktīvo līdzdalību ta­gadējās
piecgades plāna beigās līdz
šim nokavēto lielā mērā iz dosies pa­nākt
par labu visaiolatviesu tautai."
— Jelgavas cukurfabrikā no agra
Tīta līdz vēlam vakaram iebrauc
smagu vezumu virknes. visiem
ceļiem šurp ieplūst cukuri )iešu labā
raža. Pa dzelzceļu to piev lā arī ve­seliem
vagoniem un vilcie niem, bet
pa Lielupi laivās: Cukur Diešu no­vākšanas
ifn pieņepšanas kampaņu
vada" galvenais agrbtioms l liedrs Bo-kums.
Daudzi zemnieki jau piegādā­juši
līgumos paredzēto nonau un ved
cukurbietes vēl- virs tās. Jēkabnieku
pagasta Liepkalnu māju diirba zem­nieks
J. Stēgulis virs noriņas node­vis
4,5 to biešu, Ozoln
. Strautnieku māju zemniek
šais 3,5 .to, Līvbērzes pai. Pluņķu
māju zemnieks A. Kokle 6 to. — Bir-zuļu
pagasts Valkas apriņķi ir visat-palikušākais.
Atpalieībasļ cēlonis
meklējams pagasta izpildkomitejas
un tāsi)riekšsēža darbā. Priekšsēdis
Musķ^s savā saimniecībā zkula la­bību,^
bet nemaz nedomāja nokārtot
eavu parādu valstij, kas irkž tra darba
zemnieka gods. Viņam sek< īdams, no
labības nodevas nodošanas atturēj ās
* ar! ciema padomes priekšsē 3is biedrs
Polis. Tāds pat stāvoklis tartupeļu
piegādē. Jūtama ar! vispārējā saim­niecības
un kultūras pagrimšana.
Birzuļu pagastam maz uzmanības
veltī apriņķa vadītājas iestādes, kas
tam nepalīdz tik|t atpakaļ tiz kājām.
Nb apriņķa uz šo pagastu gan bija
atsūtīti biedri Bērziņš un Bkbris, bet
tie pagastā tikai pagrozījās un, ne­kā
neizdarījuši, atkal nozuduši.
Rīgas stikla fabrikas „Satkandau-ģava**
maiņas meistars Žanife Zuinačs
lielā tēvijas kara laikā cīnījies lat­viešu
gvardes divīzijā. Pār kaujas
nopelniem yiņš apbalvots Jir tēvijas
kara. 2. šķ. ordeni un 3 kedaļām.
Tagad viņš ir viens ho tiem, kas
„Sarkandaūgavas" ko4ektI\i'am izcl-
LTdz šim
1^
Josif am Staļinam sūcot savu ame­rikāņu
tabakas pīpi un uzdzeŗdt pa
malkam tējas, kas vārās „samovarā"
turpat viņa kabinetā. Kremļa trešajā
stāvā, tā kārtējo apmeklētāju vidū
ir liela auguma un pašapzinīgs pa­jauns
virs pelēkzaļā formas blūzē,
kas apbārstīta medaļām. Par šb maz
pazīstamo, ķet ar ārkārtīgu varu ap­veltīto
valdības locekli simti miljonu
dažādu tautību cilvēku no Elbas līdz
Vladivostokai un no Arktikas līdz
Kauķazam runā apdomīgas minēša­nas
čukstos. „Vai viņš ir Staļina pēc­tecis?"
viņi vaicā. „Kāds viņš ir? Vai
ajr viņu mums klāsies labāk?"
^ ā d u s minējumus ievadīja Maska­vas
radiofonā paziņojums, ka „45 g.
V. Georgijs Maķsimiliāna dēls Ma-ļenkovs
paaugstināts par Padomi jas
ministru padomes vicepriekšsēdi;" t.
i., par Staļinam padotu vicepremjeru.
Komisāru naV
Šogad ministru padome aizstāja
komisāru padomi, jb Kremjis iedo­mājās,
ka rietumu ausis vārdam
„komisari" ir, nepatīkama pieskaņa.
Vai nu ministru vai arī komisāru
padome, tā a:,izvien atbilst ministru
kabinetam. Turpmāk, kad 67. g. v.
maršals Staļins ir nodarbināts ar ci­tām
valsts lietām vai uzlabo savu
veselību Kaukāza dziedniecības vie­tās,
kā^viņš to darīja pagājušā zie­mā,
Maļenkova pienākums ir prezi­dēt
ministru padomē.
Maļenkovs ir dūšīgs vīrs ar apaļu
seju, divi zodiem:'un melno matu
sprogu, kas, krīt pāri acij, kali viņš
steidzas. Steiga viņam ir bieži, jo , , , ,
blakus vicepremjera pienākumiem l^'' Kaganovičs (dzelzceļu transpor-ta
mmistrs), Mikojans (artirdznieci-bas
ministrs), Molotovs, maršals Vo-rošilovs
un N. Vozņēsenskis (aizšar-padarljls
sevi par neaizstājamu Ļe­ņina
palīgu un pēc tam nobīdījis
daudz plašāk īpazlstamos sāncenšus,
kādi bija Trockis, Zinovjevs un
Tomskis. So pārākumu pār visiem
Staļins tikai karā laikā cementējis
ar ģenerālisima pakāpes (armijas va­dībai)
un premjera (valsts pārvaldī­šanas
noteikšanai) amata uzņem­šanos.
Tieši ^ajā s^akarā krievi ievēro Ma­ļenkova'
avansēšanu. Patlaban Ma­ļenkovs
ir Staļina vietnieks divi vai
trīs noteicējos posteņos kā centrālās
komitejas aktīvais sekretārs un vice­premjers.
• Bez tam viņS ir ari viens
no komunistu partijas politbiroja 13
locekļiem— viens no 13, kuru rokās
ir absolūtā vara pār visu Savienību
un pār komunistu politikas noteik­šanu
ārzemēs. Par spīti pēdējo 7 ga­du
pārvērtībām no šiem 13 tikai
viens ir mainīts, pie kam šl maiņa
notikusi daļ^isku iemeslu dēj. Sāds
nemainīgums pguž reizē Padomijas
sistēmas spēku un arī vājumu.
Tas, ka Maļenkovam nav nevienas
parastās militārās pakāpes, tomēr
nenozīmē, ka viņš nebūtu iemācīts
Staļinā aizstāšanai arī trešajā Pa­domijas
galvenajā postenī — virspa­vēlnieka
amatā. Jau kopš valsts aiz­sardzības
padomes nodibināšanas
1941. g. 30. jūnijā -r- tūlīt pēc vācu
invāzijas Maļenkovs ir bijis vienā
no tās 8 locekļiem, ļ
Lielie astoņi
Pārējie tās locekļi ir Staļins, L.
Berija (bijušais NKVD šefs, kas ta^
Kad pārrauga atompētniecibu), ļ La^
pērn visvair^ ir politiska,, bet ne
militāra nozīme, jo tie rāda partijas
pārākumu pār armiju. Ar lielu rūpī­bu
kā kara, tā arī miera laikā ir gā­dāts,
lai sarkanā armija varas ziņā
nekļūtu par sāncensi komunistu par­tijai.
Civilās aizsardzības padomes lo^
cek]a amatā Maļenkovs militārā no­zīmē
patiesi ir pārāks par jebkuru
virsnieku, atskaitot Vorošilovu. Ma­ļenkovam
ir vēl citas priekšrocības,
kas viņu var padarīt par Staļina
pēcteci. Viņš ir eirāziāts. Līdzīgi
Sta]inam Maļenkovs ir dzimis uz abu
§0 kontinentu robežlīnijas. Staļins
ir dzimis 1879. g. Gruzijā — Kaukā­zā,
bet Maļenkovs — 1901, g. Cka-lovā
(agrākā Orenburgā) pie Krie-vijas-
Siblrljas robežas.
Eirāziātu izpratne
Pēc savas dzimšanas abi šie vīri
labi piemērojas mainīgām austrumu
un rietumu tendencēm, kas vienmēr
dominējušas Krievijas politikā.
Mūslaikos, kad Eiropas Krievija iz­nīcināta
un priekšplānā izvirzās aus­trumi,
krievu līderim ir ideāli jāiz­prot
abas Savienības puses. Perso­nīgā
parallēle starp Staļinu un Ma-ļenkovu
nav īsti pilnīga, jo pirmais
ir tikpat izteikts kaukāzietis, kā
otrs ir lielkrievs, tāds, kādu par ne­mirst
īgu padari jis Tolstojs, bet nevis
mongoļu tips, kas pārsteidzis Aus­trumeiropu.
Un tomēr — eirāziātiskā
kopība šajos divi vīros ir izauklē­jusi
zīmīgu nolūku kopību, kurune^
pārspēj pat tā kopība, kas Staļinam
ir ar tā Kaukāza tautiešiem Miko-janu
un Beriju.
eku pag.
J. Tum-viņš
ir arī viens no komunistu par­tijas
centrālās komitejas pieciem
sekretāriem un tieši šinī amatā dien­dienā
veic valsts un partijas pārval­dīšanas
kārtējo darbu. Pārējie sekre­tāri
ir Staļins, Molotovs (kas ir aiz­ņemts
ar ārlietām), ģenerālleitnants
Andrejs Zdanovs, kas ir arī Ļeņin-gradas
gubernators, kontroles komi­sijas
vadītājs Somijā un Padomijas
ārlietu komitejas galva, un Andrejs
Andrejevs,
Izkārtne
No visiem pieciem Maļenkovs par­tijas
darbā ir strādājis visvairāk un
nokļuvis vistuvāk tam, lai spētu nākt
Staļina vietā, ko]f)š ģenerālisims fak­tiski
(kaut gan ne' teorijā) kara lai­kā
kļuvis par Padomijas valsts gal­vu.
Nominālais valsts galva ir 58 g.
v. arodbiedrību vīrs Nikolajs Michaī-la
dēls Sverņiks, kas Šogad nelaiķa
prezidenta Kaļlņina vietā kļuvis par
Augstākās padomes prezidija piiekš-sēdl.
. PSR Savienībā šim prezidenta
amatam tomēr nekad nav bijis istās
politiskās varas. Koj^ 1923. g. Sta­ļins
vienmēr neapstrīdēti ir turējis
grožus, būdams komunistu partijas
kontroles komitejas ģenerālsekretārs.
Tieši ģenerālsekretāra amatā Staļins
nīja izcilo uzvaru ražošana
$tundā izpūsts 40—60- m stikla, bet
Z. maiņa tagad stundā dod 80—90-
100 un vēl vairāk metru stikla. —
PSRS Augstākās padomes^ sesijā
Latvijas PSR budžets pieņemts par
1.012.038.000 rbļ., pie kam republikas
budžetā 805,912.000 un vietējos
budžetos 206.126.(»0 rbļ. — PSRS nu­pat
notikušajā Augstākās padomes^
sesijā Savienības padomēj runāja
Kalhbērziņš un Tautību padomē
Deglavs. Kalnbērziņš noradīja, ka
Latvijas PSR piecgades plānā^'pa­redzēta
lielu un sarežģītu lizdevumu
realizēšana. Strauji jākāpina ražo­šanas
apjoms visās rūpnie([lbas: no­zarēs.
Republikas galvenais
jais uzdevums — pacelt da
bu. Piecgades pirmajā gadā panāku­mus
rāda republikas rūpniecība un
buksainmiecība- 8 mēnešu plāns
pasreize-ba
raži-
3. līdz oktobra revolūcijas gadadie­nai
pabeigt zemes aparšanu, tfi no­drošinot
1947. g. Vasarāju ražu. —
Rīgas atbrīvošanas 2. gadadienu ņo
vācu okupantiem Latvijas darba tau­ta
atzīiaēja jo svinīgi. Strādnieku
klubos, universitātē, skolās un iestā­dēs
svētku priekšvakarā bija sarnco-ta
sastapšanās, ar Latvijas galvas­pilsētas
atbrīvošanas ciņu dalībnie­kiem.
Svētku diena bija silta un
saulaina, I^ilsētu un tās rudens zeltā
tērptos parkus un dārzus greznoja
tūkstoši kirogu. No paša Irita simti
darba ļaužu kolonnu devās pa gal­venam
ielām, saplūstot varenā* strau­mē.
Demonstranti nesa kuģ\i, motor-vagonu,
mēbeļu, apavu u. c. ražoju­mu
attēlus un atveidus, — visu, ko
pašlaik ražo Rīgas atjaunotos 208
uzņēmumos. So 2 gadu laikā Latvj-jas
galvaspilsētā atvērti 9 teātri, 5
muzeji, 19 kinoteātru, 16 bibliotēku.
Universitātē," lauksaimniecības aka­dēmijā,
mākslas akadēmijā, konser­vatorijā,
skolotāju institūtā un 12
technikumos mācās tūkstoši studentu.
Ar savu brašo stāju demonstrantu
vidū sevišķi izcēlās Nachimōva kapa
jūrskolas uii tirdzniecības flotes jūr­skolas
audzēkņi.. Svētku demonstrā­cija
beidzās ar lielu mītiņu. Runas
teica Latvijas PSR komunistu par­tijas
centrālās komitejas sekretārs
Pelše, ministru padomes priekšsēža
vietnieks Trinklers, partijas pilsētas
komitejas sekretārs Ostrovs, Rīgas
pilsētas izpildkomitejas priekšsēdis
Deglavs un partijas organizators
VEF'ā Priverts.
oTggliche Eimdschau" Berlinō
un „Ciņa** Rīgā
dzības rūpniecības padomes priekš­sēdis).
Sinr kara valdībā Maļenkovs
pāri par 4 gadiem varēja s1:udēt
problēmas" visaugstākās vadības
plāksnē un papildināt savu partijas
bijušā virsnieka un vienkāršā ierin­das
locekļa pieredzi. 1918.—22. g.
karā — vispirms pret vāciešiem un
vēlāk pret „balto** ģenerāļiem Ma­ļenkovs
cīnījās par savu dzīvību un
par boļševismuv 18 g. vecumā viņš
brīvprātīgi bija iestājies sarkanā ar­mijā
un sākumā kā vienkāršs parti­zāns
cīnījās rietumos, bet vēlāk bija
politiskais komisārs Turkestānā un
austrumu provincēs. Lai gan viņš ir
22 gadus jaunāks par Staļinu, Ma­ļenkovs
izmalies cauri tām pašām
militārām dzirnavām no pašas apak­šas
līdz visaugstākal kara padomei.
Nav it neviena techniska, oficiāla
vai personīga iemesla, kura dēļ Ma-ļenkovu
rīt nevarētu pavisam pēkšņi
paaugstināt par ģenerāli tāpat kā
kara laikā bijuši paaugstināti viņa
sāncenši Berija un Zdanovs. Pats
Staļins Ir tikai NKVD ģenerālislms
— tāpat kā 2danovs un Berlji Ir
NKVD ģenerālleitnanti. Sīm pākā-
Staļina »,niilulis''
Pēdējais iemesls Maļenkova nokļiL-Sanal
vispārības veltītās uzmanī­bas
centrā un varbūt arī pie visaug­stākās
varas tautu kausējuma masā,
kas veido PSRS, ir tas, ka viņš 1930.
g. bija Maskavas padomes organizē­tājs.
Tā viņam Ir sakari ari gal­vaspilsētā.
Ja krievs mēģina vaina­got
argumentus, kas runā ^ par labu
Maļenkovam, viņš vēl piemetina, ka
„Stalina mīlulis** ir technlķis, kas
Patiesības labā
„LatvieŠu Vēstneša** 85. numurā
ievietotam rakstam „TicIbas atjauno^
šanas svētkos" gribu piebilst, ka
kristīgos pamatjēdzienus neviens
nedrīkst pārvērtēt. Tie ir no Kristus.
Tos ir vērtējis un pamatīgi pārvēr­tējis
pats Kristus. Ja mēs tos grifcam
pārvērtēt un skaidrot, tad nekādi
ziņā citādiv '.^fi tos ir novērtējis Kris­tus.
Nav Šaubu, ka 15. un 18. g. s,
katoļu baznīcā reformas bija vaja-beldzls
Maskavas augstāko techni- ļ «izīgas ^ nepieciešamas. Īstenot tās
kumu, un k^ „techniķl" Ir noteicēji varēja tikai tas, ko Kristus savā vie-mūsdienu
Krievijā, kiirā Jāstrādā tā.atstāja — ba^iīcas,galva. Refor-dienu
un nakti un kur jau 25 gadus met* drīkstēja nevis Kristus likumus,
rūpniecības plānam Ir svēto rakstu kristīgos pamatjēdzienus un Kristua
nozīme. iestādījumus, kā to darīja Luters, bet
Maļenkovam, esot pajaunam un gair^'cilvēku ļauno dzīvi un ļaunos
nevainojamam partijas sekretāram, damis. Citiem vārdiem: labot varē-vicepremjeram,
aizsardzības padom- ja un bija nepieciešams labot visu
niekam, politbiroja loceklim, Eirā- to; ķas nebija kristīgs. To ari da-zijas
technlķim un pāri visam arī rija. Bet tie nav Lutera nopelni. So-
Staļina uzticības vīram, patiešām Ir dien mēs gan esam liecinieki, ,ka
tādas dotībaSi kādu nav citiem krle- protestantu konfesija tiešām pastāv,
viem, lai viņa vārdu pielīdzinātu tai Nesen tfi svinēja 400 g. pastāvēšanas
trijotnei, kuras vārdi grezno komū- jubileju. Atcerēsimies tomēr, ka
nīstu oficiālo politiku - „marksismu- Kristus bija skaidri pateleis: „Tu esi
ļeņinismu-staļinlsmu.** PiJteris un uz šīs klints es uzcelšu
Continental Paily Mail, sa^u baznīcu.. /* Tātad: ne baznīcas
Paris, Oct. 25 ļun ne konfesijas, bet vienu baznīcu!
Ja mēs ticam bībelei, tad noteikti
rūpniecībā pārsniegts; Sejas platība
salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
palielinājusies par 8 proc. Cēlies ari
gratidu kultūru un cukurbiešu ra­žīgums.
Salīdzinājumā ar pag. gadu
Latvijas PSR budžets ievērojami pa­lielināts.
Palielinot līdzekļus taut­saimniecības
financēSanaii līdztekas
aug līdzekļi arī sociāli kulturāliem
mērķiem. Deglavs norādīja spilgtus,
piemērus valsts gādībā par tautsaim­niecības
un kultūras darba ātru
attīstību un uzplaukumu tanīs ze­mēs,
kas bija pakļautas vācu fašii^tu
ordu iebrukumiem. Tāds piemērs! ir
Latvijas PSR budžets, kas 1948. ļg.
salīdzinājumā ar 1945. g. pieaudzis
par 45,6 proc. Sociāli kulturāliem
mērķiem no budžeta kopsummas
paredzēti pāri par 50 proc.,' i i . , par
173 milj. rbļ. vairāk nekā 1945.1 g.
Tagadējā budžeta gadā tautas izglī­tībai
vien paredzēti 284 milj. rbļ., bet
republikas tautsaimniecībai 355 milj.
proc. no pirmskara līmeņa. 1946. g.
šis procents pārsniegs 65. Dažās
rūpniecības nozarēs Latvijas PSR
jau šinī gadā sasniegs vai pat pārr
sniegs pirmskara līmeni. Tērauda
ražošanāj piemēram, šogad paredzēts
sasniegt 80 proc. no pirmskara līme­ņa,
logu stiklu ražošanā 138, arklu
106, papes 167, superfosfāta 252 proc.
Lielas summas paredzētas lauksaim-^
niecības atjaunošanai un attīstībai.
Bez republikas un Savienības budže­tā
jau paredzētiem 46 milj. rbļ. lauk­saimniecībai
1946. gadā piešķirts
ilggadēja aizdevuma veidā vēl 75
milj. rbļ. kredits. Nabadzīgā un vi­dējā
zemniecība apvienojusies lauk­saimniecības
kooperatīvos, lai šādā
veidā ātrāk veicinātu lauksaimniecī­bas
attīstību un lietderīgāk izmanj
totu valsts pabalstu. Lauksaimniecī­ba
uii kreditsabiedribas aptver jau
108.000 zemnieku saimniecību vai
42 proc. no visām republikas saim-
Centrālizēta. kapitāla ieguldījumu niecībām. Visiem spēkiem jāveicina
sunima republikas un vietējā saim-niecībā^
šogad pieaugusi līdz 1Ž6,6
milj. rbļ. (1945.. g. 86,5 milj., tātad
pieaugums par 46,3 proc). tlūpnikī-bas
produkcija no 233,6 milj. m-augusi
uz 354,7 milj, rbļ., t.i., par
59 proc. Rūpniecības gada plānu bo-teikti
realizēs. Elektriskās enerģijas
iegūšanā būs sasniegti 80 proc. no
1940. g, normas. Vācu iebrucēju
darīto postījumu dēļ 1945. g.
liels elektroenerģijas trūkums, ,kas
kaitēja visām tautsainmiecibas ļno-zarēm.
Kūdras sagādes plāns rdāli-zēts
par 114 proc, tā pārsniedzot
pir^mskaŗa limenl par 73,5 proc.
Rūpniecības ražojumu produkcija
1945. g. pē^^edza ^ « n n M "
no­bijā
produkcijas kāpināšana un jāsama­zina
ražojumu pašizmaksa. Neatlai­dīgi
jāturpina cīņa par taupību, par
pareizu norēķināšanos, stingri jā­ievēro
līdzekļu un budžeta robežas.
PSRS finanču ministra un budžeta
komisijas aizrādījumi par . lieliem
trūkumiem šinī ziņā attiecināmi ari
uz Latvijas PSR trūkumiem finanču
iiozarē" Samazināmi valsts pārval­des
orgānu izdevumi. Tautsaimniecī-
Radus, draugus - un paziņas m.
Valdis Surlņš: Central DP Camp,
10-17 b, Wūrzburg, Bayern (13a).
3812
bas apgādes sistēma ir svarīgs valsts jautie ^^^"^ ^«^^«"^ Pieminētā
faktors, bet pēdējos gados, kā tasP^^sta autoram. O. Jāatgādina, ka
uzskatāmi vērojams Latvijas Ps Dieva vārds ir mirdzējis, mirdz un
republikā, tā pārlieku sarežģījusies vienmēr mirdzēs vienā un tanī pašā
un izplētusies. Pašlaik Rīgā vien ir sl^aidrībā. Tā tas bijis pirmo kristic-pāri
par 50 dažādu repubUkas un šu laikā, pēc viņiem un mūsdienās,
starprepubliku apgādes kantoru un Cita lieta gan, kā cilvēki Dieva vār-organizāciju.
Vesela virkne šo orga- dam klausījuši un kā tie dzīvojuši
nizāciju vai nu pavisam nevajadzīga Luters nekādā ziņā nav bijis tas, kais
vai arī to aparāts stipri Jāsamazina, cilvēkus pievedis pie Dieva vārda
„Glavbumsblt" kantoris, piemēram, dzīvākas klausīSanās. Gribot atraisīt
nemaz nenodarbojas ar papīra rūp- cilvēkus no dogmu Šaurības, daudzus
niecībai vajadzīgo ķīmikāliju ap- atraisa no dogmām pavisam. Luters
gādi, jo to interesē tikai gatavā pa- devis cilvēcei „tlcības brīvību/' kas
pira izvietošana. 1941. g. šo darbu Umūsdlenās daudz dlvēku padarījusi
veica vietējās papīra rūpniecības jgu tik brīvus, ka tie vairs nezina,
strādnieki un republikas valsts plā- ar §§(ļu „br!vību" iesākt. Tiem
na 1 ekonomists. Vieglās tekstil- un ^^Q^y,^^^^^ ^airs pat tā brīvība, ko
gumijas (ap 9000 strādnieku) rūp- ^^^^ ^.^^^ ^^^.^ ^ ^ev b u s . . un
niecības uzņēmumi apvienoti "^^^^ \ ,n^ev nebūs &Mū ,Xk]būs hrU
vieglāsrūpniecības ministrijā, bet ar ^^^^^ ^^.^^ ^^^^^^
šo uzņēmumu produkcijas reallzacl- L^^ ^^^^^^ ^j^. ^^^.^stiprāk un
JU nodarbojas 3 kantop — "Gl^v- laimTgc" Ne par velti tžpec
tekstilsbit, ff^^^f^^ Pa.aik
rezmosbii; Deglavs ^7;^.^/;,^^ katoļu b^^^^^^ paspārnē ir ap 400
sistēma jāvienkāršo. ^ Latvijas PSR ļ nevis 275. No Lutera
zemnieki, zemnieces, sovchozu "J^^ļf^^ ^^^^^^^.^ K. . „n
strādnieki, „MTS" un lauksaimnie­cības
speciālisti,' apsvēruši Altaja
kolchoznicku patriotisko aicinājumu,
vienprātīgi nolēmuši Iekļauties sociā­listiskajā
sacensībā par labības un
citu lauksaimniecības produktu no­došanu
I3irmsi valdības noteiktiem
termiņiem un pieņēmuši Lietuvas
PSR zemnieku sociālistiskās sacensī­bas
izaicinājumu. Sacensībai šādi no­teikumi:
1. līdz lielās sociālistiskās ok­tobra
revolūcijas 29. gadadienai pilnī­gi
veikt valsts noteikto labības piegā­des
plānu; 2. Staļina konstitūcijas
gadadienā nodot virs valsts paredzē­tā
plāna vēl. 700.000 pudu labības;
,,ticības brīvības'* cilvēki jau bēg uņ
meklē patvērumu „nežēligu spaidu"
baznīcā. 1945. g. AS Valstīs vien no
dažādām protestantu sektām kātoju
baznīcā pār^gāja 87.000 cilvēku, Ang­lijā
10.000 utt. Tie ir „tHmdinieki'*
no dažādām cilvēku šķirām, seviSķl
inteliģence, kas atgriežas īstās Mā­tes
— baznīcas klēpi. Par 0, piemi­nēto
fanātismu jāsaka: ja jau fanā­tisma
nebija, trūcis kristīgo pam<n'cjē-dzienu
„pārvertētājieni," kā tad lai ,
tas būtu trūcis tiem. kas šos pa-matjēdzienus
aizstāvēja? — Pr. Hein-richs
Bccs. Central DP Camp, 8a-10.
Wūrztiurg, Bayem (13a).