Bavarijas Latviesu vestnesis, November 9, 1948

              mmm.
•I-ATVUA,
ļskars īgni sabāza rok;»c
ata5^ un, soļiem
lūdzot, kāpa mājup.
Lupmakajas dienās Oskar, -
Ijas ^vus Pārbaudītos
fem atzītos paņēmienus ^
ai pa tālruni, Virzīja"^^^^«il»
lēnas garlaicību, ko
binīt interesant vakari
belaimīgs, te bares n f ' ^ J»
, .vilināja. Ro^^t'ārL
[vi^a izteiktu f^iiji^SS Sr?' b iiemaz nebija domiM , ^'
[ās vēl šā un tā.Ta{i'„""./'-
% viņš nenokļuva. Vai Rn^*^''^
bija par biJiu vaT^^ti
noskaņojis sev
viņa tīšu, prā,
buu krietni
noliesējis,, ja kā.
dienu Roga
piezvanījusi pati
..Oskaru tas pi.
tīkami pārsteidza
Taču .vēl • '
II
kļuva, kad vini
goga zvanijusi
Tas bija pavisani
savdabīgs iemesls.
^Luk, viņiem Me­žaparka
esot zos-tēviņš,.
• visas
ļ : , - ^enes un; jo sevišķi
izako beniu mīlulis. Nemaz noesot
bgs, klausot, kad saucot, ēciot no
b š . Vārdā viņam: esot KonJū-p.
Bet nu esot nolemts viņu pār-bst
cepetī. Taču mājā neesot ne-bna
paša, kas apņemtos veikt l\
lūka sasniegšanai nepieciešamo
maino darbu — nokaut Konfuciju.
d nu viņai iešāvies prātā, vai ne­pētu:
Konfūciju viegli un bez sā-b
noindēt. Zināms, ētikai ta. lai
t. nekļūtu kaitīgs ēšanai. Tā kā
kars studējot farmāciju, tad, var-t,
' drīkstētu šajā lietā lūjļt vii?a
^omu.
padoms tiešām bija dārgs, no nu
pnfūcija dēļ, ko.'gluži labi V(\retu
ŗeikt. aiznest pie nTlesnioka. bet
n' paša Oskara dō!' 'Gadījumu,
ļjadzēja izmantot. Padomājis, Gs^
rs piedavājāsjļndi sameklēt un,;ļal
BS noritētu: : kā ..nālvas. pat5 to
[sniegt "un. novērot tās iodarbībii
pgu šāds lēmirnis, kā likās, iepric-pāja,
un Oskars sarunāja braukt
[ Mežā parku tajā pat vakarā;
No tramvaja izkāpis, OF;kars(lm
boļoja mierīgā, klusā ielā, kuņ
pņēnia augstu priežu salka, patir
kmi spirdzinādama dzirdi pēc pil-kag
kņadas. Eogas vecāku maiu
bēra kupls dārzs, Oskaram varti-
Us verot, ' no krūmiqm izspurdza-
Ks, četri bērni, mirkli rn<>^^^a^^'^^
&cējā un pazuda. Drī?; tie atkal pa-
[dījā:s/ vezdami K^^^
ķvasarigā^ tērpā, kas labi saskanoia;
\ ceriņiem gar Gciiņa malu. smoi-ga,:
drusku tā kā •vainīga
ipna.: Pēc apsveicināšanas tin
bčalošahas izrādījās, ka labKij^-
ēr būtu, ja bēdīgo notikumu
krtotu tūlīt. Oskars pievienoj^,^
bga kļuva nopietna un klusu ciu^
Uvedā,viņu uz ^ķūnm
Lisē.' •
(Turpmāk beigas)
iMārtiņa Ziverta v j s o š a ^^
ā paredzēta decembri. ;Ra|«"
^Stokholmas Angļi ^era*«es^
Uu drāmas ansambU ^^^^^
Ķa nav izrādēm apmeklēs ari
ķešu nometnes. .
Aldas Niedras 25;gadu,"2^^^
L darbam veltītu _P^PU^J^,50
fks-rakstnieces pi^J'^rg^jvāri-f
novembri pl.: 15 ^F'šbad^^^^^
U baltu filologu kopa. F^«o^^^
^ičola un Z. Lazdas
frcPsrtonf.i eJc.e sM deadribņuš^ Jaja.l^s^ d^i^enien i'
āj Vācija: Viņš dodas^^
L te paliks uz,pastav.gu^
^Lībekas latviešu teātris paf"
ieš UZ Grēveni/
.MTVIJAS" ABOl ,
pasOtlnot '«l*,'-«^^'V Vks''"*'^^
DM 3.- men«»r \X"J,jvi v.irS j ;
I par viensUflgas nonparen^^^^^^
aizņemto tolpu. Darw
nājumi par Puscenu. ^^^^^ s\^<^\i^
Abonementa P^**"^espond*fl^* ^
naudas pārvedumi un ^ G ^ " " ^ ^ '
sBēUjarmgear mfis.t.Lera-tLvaiioadl m^a^a^n^P^ia^ i V ,j ^.
LaMja iznāk trjs re^^^^^^^^
dienās, ,ceturtdienas un
LATVIA
Latviao Newspap«r
P H h l l j b e d nnder EUCOM Civfl
JmberUNDP 198. Publisher
mton Kārli. Rabācs,
fip Camp Kleinkdte near
GaD2barg/D. Prbter: ,,Schwāb.
Volksbl." Giin2burj?/D., Bgm.-
L dm-.P'-7. CirculaHon:4000.
Published three tiiriH weekly.
Editorial olfice: GttnZburg/Do.
DoTiinikus-Zimmerma^.o-Str. 2 LATVIAN KEWSPAPER
Nr. 9y (m)
otrdien, 194^. g. 9. nov.
iznāk trīs reiz^ nedēļā.
Izdevējs: BALK uzdevumā
Latviešu preses darbinieku sa­darbības
kopa. Atbildīgais re­daktors:
K. Rsbācs, redaktori:
L. Bērziņš, M. Culītis, B. Ķī­selis,
A. Liepa, H.. Mindeo-bergs,
A. SmitSu Adrese: GOnz-burg-
Do.; red.: Dominikus-
Zimmennannstr. 2 (tālr.
apg.: Marktpl. 25 (t. 84).
tai
Baltijas valstu
ju memorands
nodots UN
parstivj
Baltijas valstu pārstāvji trimdā
r.i^niegusi Apvienoto Nāciju kop­sapulces
priekšsēdim Ivetām Pā­ri/
i memorandu, kurā apgaismots
Baltijas valstu traģiskais liktenis
tin apqll.ēts • pie pasaules sirdsapzi­ņas.-
No Latvijas puses meniprari-.
dū parakstījis bīskaps Rancāns
un R. Liepiņš, no Igaunijas —
l^eijs- un Moandi unļno Lietuvas
jKrupaviČius un Sidzikauskas. : •
Sniedzot šo informāciju,' franču
katoļu laikraksts „Ļa Croix" tur
vilk atstāsta memoranda . saturu,
kufā attēlota Baltijas valstu ie­kļaušana
Padomju Savienībāuri _
.baltiešu tautu:ti-aģēdija krievu uri
vācii okupācijā. Laikraksts, piezī-:
m§i ka šis"nav.pirmais gadījums,:
kad Baltijas tautu pārstāvji;grie-zuiiiGS
pie Apvienoto Nāciju char-tas
parakstītāju:valstu sJirdsapzi-v
ņas. Tas noticis arī; 1 &47. g.v:6. no­vembrī,
kad velti mēģināts 'Balti-
. jas valstu jautājumu'ierosināt UN
kopsapulcē:/ Tās, ko mēdz : saukt:
par:reāipolītiku,. :izrādījies stip-rāksspēks
par\taisnību un tiesī-'
.bant,:/- ••';/•':• -
' R..;ksta. autors':FransuāŖuselS;
mirada, ka; 'ja- arī neizdotos Bal-^
tijas • VBMU :iautā1 urnu-; tuvākā-
^nākotnē nol':ārtot- labvēlīs^i, \ tad
visinaz bilitu; jāveltī ; visas pūles
.baltiešu be^ļļu atbalstīšanai, un jā-j:^
kārto viņu':, izvietošanas .jautā­jums.
• Baltieši .bīitu- nometināmi
tādās ; zemēs, 'kur, jau- atrodas
•priekšā.piet 1 ekami \.prāvas; viņu
tautiošu grupas, .Diemōram; ASV.
Lielbritānijā un tās dorninijās un
Latiņu Amerikā: '
; Ka raksta„Latvjīi Zinas'.';St )1—
.holmā, bīskaps: Rancāns 18.; no­vembrī
runi^s :pa^:I.atvijuvl5~20
miniātesgai'ā..uzrunā V Parīzes ra­di
Komunistu propaganda prasa atsauiit
§enerali Kleju
Kaut gan kā amerikāņu demoki^atu, tā arī republikāņu pusē daudz­kārt
uzsvērts, li^ ASV ārpo^U u2 abu partiju saprašanos un
arī vēlēšanas nespēšot ietekmēt vai grozīt šd amerikāņu ārpolitikas sa­skaņotību,
pasaules prese un politiskie novērotāji pēc Trumena ievēlē­šanas
nododas minējumiem par iespējamām pārmaiņām vadītājos ama­tos,
uzskatot par ticamu ne vien rārlietu ministra Maršala, l>et ari citu
amatpersonu nomainīšanu. Ja šādas pārmaiņas notiktu, tad, ari atstājot
ASV ārpolitiskos principus neskārtus, tas tomēr varētu ietekmēt šo
principu realizēšanu praksē.
Zīmīgas pārmaiņas vērojamas arī
padomju propagandas nostājā. Ka­mēr
ASV prezidenta vēlēšanu kam-paņas
laika šī propaganda vienlīdz
vērsās kā pret Djuiju, tā Trumenu,^
izrādot labvēlību vienīgi Vollesairi,
pēdējās, dienās konstatējama daudz:
mazāk noraidītajā nostāja pret Tru-menu.
Piemēram, Leipclgas raidī­tājs
svētdien pat izteica .gandarījumu
par Trumena' atkalievēlēšanu, kas to­mēr
liecinot par amerikāņu strād­nieku
uzvaru. Tai pašā laikā raidī-tajs
vēršas pret militārgubernātoru
ģenerāli Kleju. Viņš demokrātiskās
Trumena valdības laikā esot. pratis
Vācijā ap sevi pulcināt atbildīgos
amatos pret Padomju Savienību no­skaņotus
. ierēdņus, kas atbalstot
amerikāņu ārpolīt.ikas agresivās ten­dences.
' Bez tam Klejs tādā pašā
garā esot' nDSkaņojis vācu polītiskās
partijas, lai ar to palīdzību kavētu
vācu tautas; saprašanās gribu ar Pa-
.domju Savienību.. :• • ; :. : :
' - Vēl tālāk gājis: vācu . komunistu
vadonis Pīks kādā sapulcē pep-
• I-nē,: •: prasot Kleia nomainīšanu.
•Pīks; kurš, kā zināms, nekad publis­ki
neruna bez īpašas krievu piekrl-šana.
s; izteicās, ka prezidenta ļ. velē­šanu
rezultāti skaidri norādot
amerikāņu tautas opozīciju pret tādu
S A V I E N O T A S . V A L S T I S . APBRliŅO.TRlS F R A N C U • DIViZLĪAS ;:
Svētdien Francijā notika repu^
sraes noteikumiem tas ir divpakāpīgas. Priekš trīs nedēļām franči iz­raudzīja
lp3.r.OO elektoru, kas svētdien ievēlēja 269 republikas padomes
locekļns. Pēc AFP informācijas, ievērojamus panākumus ieguvusi ģene­rāļa
i)e Golla franču tautas apvienība. Līdz šim tai jau drošas lļ)7 vie­tas.
Sociālisti ieguvuši 47>radikālsociālisti 45, komūpīsti pagaidām tikai
1() vietas, Bido kristīgā tautas apvienība 5, pārējās partijas 35 vietasl Vēl
nav ziņu par 51 pārstāvi, ko vēlēs 14. novembrī un 19. decembri Fran­cijas
aizjiīras apgabalos.
ārpolītiku, kas virzīta U2V karu. Bet
ģenerālis Klejs, vācu sociāldemokrā­tu
:. un pilsonisko partiju atbalstīts,
cenšoties pēc šādas politikas. Tādēļ
viņš būtu atsaucams no militārgu-bernātora
posteņa. ^
I Rietumu novērotāji doma, ka krie­vi
tagad visādiem līdzekļiem' centī­šoties
panākt Kleja atcelšanu, jo viņš
esot' bijis galvenais kavēklis krievu
centieniem izspiest rietumvalstis no
Berlīnes. Tādēļ pret ame.Tikāņu mi­litārgubernātoru,
domājams, sākšo­ties
uzbrukumu un nomelnošanas
kampaņa. Dažās poļītiskās aprindās
arī izteikta doma, ka pēc KJeja aiz-dabūšanas
no amerikāņu militārās
valdības vadības krievi varētu mē-ģināt
panākt kādu izlīgumu • Berlīnes
lielā.
' Pēc pašu militārās valdības polī-tLsko
aprindu domām, turpretim, ģe­nerāla
Kleja stāvoklis līdz ar Tru­mena
atkalievēlēšanu' e«ot,:' jūtami
-no&tiprināļies. • ; Vēlēšanu rezultāti,
esot piei'ādījuši, ka amerikāņu - sa­biedrības
vairākums akceptējis ASV
līdzšinējo ārpolitiku. Tāpēc vismaz
tuvākajā: nākotnēV arī: neesot sagai­dāms:
ka militārās valdības statuss
vēlēšanu dēļ jūtu mi pārmainītos vai
va tās pienākumus pānaemtu Va­šingtonas
ārlietu: ministrijai pa­kļauta
ci vīla: pārvalde. Bet ar visu
.to Trumena ievēlēšana vēl neesot
droša garantija Kleja turomākai pa­likšanai
tag'adē.jā amatā,
• . • AZ.. NYHT ;
PREZIDENTA TRII3 i\IFALA
- • S A G A I D Ī Š A N A VASINTJTONĀ
^ Prezidenta Trumena atgriešanās
no Independensas uz Vašingtonu iz­vērtās
.par īstu triumfu. Savienoto
Vāls!:ū galvaspilsēta bija karogota un
Ģenerālis De GoUs visvairāk pār­stāvju
ieguvis uz komunistu rēķina,
kas republikas padomē zaudējuši 68
vietas, polītiskās aprindas, Parīzē iz-.
sakās, ka par franču tautas apvie-
.nibu balsojuši daudzi citu partiju
-piederīgie,, lai protestētu prct komū-nļstu
līdzšinējo; rīcību, kas ar strei-
. Mem un nemieriem mēģina sagraut
Francijas saimniecību; 59 pārstāvjus
z^^udējusi Bido kristīgā tautas .apvie-niba.
Sociālisti ieguvuši 10 jaunas
vumitiūšu
Lielbritānija pagājušā v svētdienā
godināja abu pasaules karu kritušos
^pņus. Visos dievnamos notika
5eru dievkalpojumi. Londonā pie
Jjezinamā kareivja kapa bija iera-
Oies Lielbritānijas karalis ar ģimeni
pārējiem piederīgajiem, valdības
li, apakšnama un : augšnama
ii un loti, • daudz cilvēka
sarkanu magoņu vainagu no-
|ļp' karalis Džordžs Vl., viņa-brālis
^^^eras hercogs, kam sekoja mi-
^stru prezidents Etlijs un opozicri-ļ
«s vadītājs Cerčils. PĪ. 11 lielgaba­la
salve paziņoja divu minūšu ilgu
5^umu, kas iestājās vijsā LIelbri-
^ J l BBC
ARI ĢENERĀLIS NEKO
; • ^ • NENOZĪMĒ
.^patīkamus brīžus pagājušā ne-ļ^
ia/Vīnē piedzīvoja britu augstais
^misārs ģenerālmajors Vintertons.
viņš :vēlējās ieiet kādā vācu
f^^o reniontu darbnīcā, kas atradās
;^vu.sektbrā, divi padomju kareiv-tf^
aizkrustoja ceļu un piecas ml-
;^^s ilgi kaut ko kliedza. Ģene-automobili'
aizturēja divi citi
. :?^^anarmieš.i;. bruņojušies āl'-.ma-
:^•^JPistolēm.;:: Kad Vintertons ::norā-ka\^^
savam zīmotnēm un teica,
v^^/^ntu augstais koņiišārs, viens
•j^^eivis, pastiepis mašīnpistoli, at*
„Te ir augstais komlsāi^"
vietas. Liels balsu pieaugamļ? vi­ņiem
nācisnp Pa de- Ķale departa­menta
un: Ziemeļfrancijas strādnieku
apgabalienri; Politiskie novērotāji iz­sakās,
..ka parv republikas : padomos
prezidentu' Erio vietā laikam; .ievēlēs
ģenerāļa De;Gona: brāli PjērU/^^:V^
frariču • tautas apvienība otrp; pilātā
iegūs vairākumu, to^ varēs zināt tad,
ķād ievēlēs, iztr-ukstošo 51 locekH^^^
; Pēc BBC inforņiācijas, ģenerāļa
Dē Golla piekritēju vidū vērojamaļ
šķelšanās. Tā nesen ņp franču tautas
apvienības: izstājušies-: 25 Lotringijas
degollisti,:; protestējot pret; : -vadības
„diktatoriskām metoclēra". : Ņo sa-viem
pienākumiem atteicies arī Mu-sē
departamentā franēutatitasa^
^^enības priekšsēdis ^Zenķēns. -
No Vašingtonas ziņo, ka Savieno­tas
Valstis piešķīrušas Francijai : 5
Mjonu dolāru lielu k r e d i t U j lai ap­bruņotu
trīs divīzijas. Par; šiem lī­dzekļiem
rio ASV ievedīs : ieročus,
arī: tankus. •: Otra .-pasaules kara Sa­vienotās
Valstis ;bijā- apbriiņojušas
10 franču divīzijas. Parīzei tagad
radušās grūtības
]as kaujas spējīgas. Bez tam hplepts,
ka daļa franču armijas techniska
personāla dosies uz ASV un ameri­kāņu
okupācijas joslu VādjS, Isii 1^
pazītos ar armijas iLzbūvi; un ap­bruņojumu.
:
Ogļraču streiki Francijā palpazam
tuvojas , beigām. Pagājušā nedēļā
darbus atkaT atsākuši 45.000 bgļrač^.
Kopīgais strādnieku skaits,! kļas iero­das
darbā, jau pārsniedz 50 proc^. Ko­munisti
mēģina tai: vietā noorgani­zēt
dzāzceļnīeku ģenerāIstreiku. Pa­gājušā
nedēļā nolernts pārtraukt dar-uz
24 stundām; nenosakot tomēr die-niiv
kad tas notiks,: Parīzē Izskatās,
ka' arī šis komunistu nodonas • sa­bruks,:
jo divas nekomūnistiskās
dzelzceļnieku arodbiedrības rTobalso-jušas
: pret: darbu.,.! pārtraukšanu.:
Pirmdien darbiisv pārtrauca ' Air|
France piloti un tedmiskais : persp-n
ā k BBC, BB, AŽ
PREZIDENTS TRUMENS:
vai viņš trāpīs mērķi?
visas ielas, kas veda uz Balto n-amu,
. • •• • • ••• 1. ..... .'
piepildīja nepārredzamas ļaužu ma­sas.
Ļoti daudz "'.cilvēku sagaidīja
prezidentu stacijā. Kad Trumens at­stāja
speciālvilcieau un vaļējā auto­mobilī
devā.s uz Balto namu, atska­nēja
nea^jDrakstāmas gaviles. Darbus
bija pārtraukušas visas valsts iestā­des
un skolniekiem tika dota brīv­diena,
lai arī viņi varētu piedalīties
prezidenta sumināšanā. Savā darba
istabā Trumens atrada milzu kaudzi
apsveikuma telec^^ammu. kas bija
nākušas no visas pasaules. Pēc īsas
uzturēšanās Vašingtonā prezidents
dosies divu. nedēlu .atvaļinājumā uz
Florīdu.
Svinības par godu Tmmena ievē-
(Beigas 3. Ipp.)
Italina divas
ofensīvas
Parīzes laikraksts „Samedi-Soir'*
ziņo, ka Staļins jau decembrī pare­dzējis
uzsākt divas jaunas ofensīvas,
lai likvidētu Tito režīmu Dienvidslā­vijā
un padzītu rietumu sabiedi^otos
IVO Berlīnes. Šobrīd Kremļa . prātus
visvairāk nodarbinot Dienvidslāvijas
lietas. Kopš ,Tito atkrišanas, draudī­ga
plaisa radusies padomju frontes
kreisajā spārnāj ko Maskava vēlo­ties
visātrākā laikā atkal aizpildīt;
Par labāko līdzekli atzīts pilsoņu ^
karš Dienvidslāvijā; jo bdol^ade^ot \
abpusīgi griezīgs zobens \m varot
kaitēt ari pašai Padevju Savienībai.
Ofensīvas sagatavošana pr^ Tito /
esot uzdota ungāru komunistu vado-C
nim Rakoši. Ungārijā :paredzēts sa­pulcināt
ari rumāņu un bulgāru par^
tizanus un te apmācīt, lai tad, īs­tajam
brīdim pienākot, tie varētu
steigties pailgā dienvidslāvu nemier­niekiem.
Tito stāvoklis, pēc „Samedf-
Soir" informācijas; neinaz tik drošs
neesot. Kamēr armijas vadītājos
posteņos ieceltas uzticamas personas,
vienkāršo kareivju vidū atrodoties
daudz neapmierināto, *kas^iabprāt^
nostātos Padomju Savienlbļas pusē.
Par to liecinot lokāli nemieri, kas
jau notikuši Melnkailnē un citās
Dienvidslāvijas daļās. /
Kad Dienvidslāvijā būtu nodibi­nāts
Maskavai padevīgs režīms, Sta-inam
paliktu brīvas rokas Vācijā.
Bet lai tiktu galā ar visu problēmu^
Maskava vispirms paredzējusi iz­spiest
rietumu sabiedrotos no Berlī­nes.
Tāpēe AUstrumvādjā pilnīgi
pārorganizēta policija: un pārsķolota
daļa feldmaršala Paulusa gūšt(^u.
Līdz atklātam konfliktam Vācijā
Staļins tomēr nevēloties nonākt.
Italu laikraksta
palīdzību
KOMŪNISII UZSAK NANKINGAI UN VECAJAI
ĶEIZARU PILSĒTAI PEKINGAI
Ķīnas valdība" nbsūtījusi^ Trumenam telegrammii, kurā
ludz steidzamu Savienoto Valstu palīdzību, jo stāvoklis pašreiz esot ļoti
kritisks. UP ziņo, ka ķo dien­vidos
no nacionālās Ķīnas ^^^^g^^^^^^ Nanklngas un plāno uzsākt
knaibļu operācijas; Otrs uzbrukuma ķīlis virzās pret veco ķeizaru pilsētu
Peķingu. ASV mīliiārās misijas komandants Ķīnā Devids Bars devis
rntojumu visīsākā laikā evakuēt am ģimenes.
Visi ārzērnju: laikrakstu korespon-i:
ziņo ho Ķīnas, ka n a c i o n ā l ās
valdības s t ā v o k l i s ar k a t r u 1 dienu
kļūst k r i t i s k ā k s . :Peķingā pēc mar­šala
Cangkaišeķa r ī k o j u m a a]-K:ieti-nāts:
Mandžūrijaš -armiju v i r s p a v ē l ­nieks
ģ e n e r ā l i s V e i l i h u a n g S ; ' Ziemeļ-ķīnā
s t a c i o n ē t ā karaspēka koman­dieris
ģ e n e r ā l i s Futsoji ieradies Nan-kingā
lai a p s p r i e s t o s ar maršalu un
valdību .kā novērst draudīgo stā­vokli.
AFP zina stāstīt, kk viņš ie­rosinās
evakuēt Pekingu un Tient-sinu.
Komunistu armijas uzsākušas
jaunus uzbrukumus arī Iekšējā Mon-,
golijā un ZiemeļķTnā;: Stāvokli ^pa­dara
vēl ķritiskScu tas, ka komunis­tiem
izdevās noorganizēt trīs dienu
:ilgu dzelzceļnieku streik:u uz Pekin-
Brazilija alVlegH^^^^
Kā laikraksts ..Diaiio de Sāo
Paulov:: 21. okt. nrā. zii;io, Brazīlijas
deputātu kamera grozījusi ieceļoša­nas
likumu, nosakot, ka turpmāk
Brazīlijā bez galvo jumim varēs ie­ceļot
ikviena profesionālā un veselī­bas
. ziņā piemērota persona vecumā
no 18 līdz 80 (agrāk 50) gadiem. Kā
enes locekļi var braukt līdz arī •
vecākas un jaunākas perso­nas,
pie kam arī veselības prasības
ierobežotas tā, ka nevar ieceļot tikai
tie, kas sirgst ar:. akūtām: kaitēm.
Vīzas' ieceļotājiem izdos saskaņā ar
instrukcijām Brazīlijas pārštāvii, pie
kuriem interesentiem jāgriežas.
gas-Hankauas līnijas, tā pārtraucot
kustību visā Ziemeļ- un Dienvid-kīnā.
. » -
Liekas, ka ziemeļu provinces Nan-kin^
ā jau norakstītas zaudējumos.
Nacionālās valdības vienības pakāpe­niski
atvelk no Ziemeļķīnas, lai pr-ganizētu
aizsardzību 7.emes vidienē.
Tur savelk karaspēku arī no citiem
apgabaliem. Apvienoto armiju ko­mandēšanu
uzņemšoties pats Cang-kaišeks.
Komunisti jau ^ pārgājuši
Tjangsu provinces robežas.
Pēdējā Ķīnas nacionālsapulces
sēdē asus uzbrukumus nācās piedzī­vot
ne vien valdībai, bet arī marša­lam
Cangkaišekam. Ultimātīvā fbr-mā
sapulce pieprasījusi steidzanias
reformas. Vairāki runātāji asi uzbru­ka
1 pašam maršalam un prasīja, lai
viņš atsakās no savām tiesībām.
Savā laikā Ļeņins esot teicis, ka
Eiropu komunisms iekaros caur Ķī­nu.
Mandžūrijaš. krišana komunistu
rokās nozīmē, ka no Dairenas caur
.Maskavai bez pārsēšanās var sasniegt
Elbu. Apcerot nopietno stāvokli Ķī­nā,
daudzi .laikrakstu korespondenti
šo Ļeņina tezi tagad no jauna atgā­dina.
Pazīstamais britu komentātors
Skrutetors „Sunday Times" raksta
ka tik ilgi, kamēr komunisms valda
Ķīnā, apdraudēta ir ne vien visa
Āzija, bet ari Eiropa. Ar amerikāņu
ieročiem Oangkalšeku vien nevarēs
glābt. Ķīnieši šos ieročus parasti
pamet ienaidniekam un paši metas
bēst. Vajadzīga pilnīga nacionālās
Ķīnas armijas pārveidošana un to
spēj veikt-vienīgi Savienotas Valstis.
' BBC, A2, NZ
sensācija ^
- :•'•'•• •';:.•.•:- •-•:- -Ķ :^:'\
Milānas • nedēļas laikraksts „Eurc)-
peo" pagājušās nedēļas beigās, ne­uzrādot
tuvākus avotus, ziņo, ka Sa­vienoto
Valstu un Dienvidslāvijas
starpā parakstīts slepens līgums. Pēc
šīs vienošanās Tito devis rīkojumu
izvākt karaspēku no Triestas. Sle­penais
līgums esot parakstīts jau
septembrī Brioni salā, Polas tuvu-,
mā.
Franču laikraksts „Le Monde" zi­ņo,
ka Dienvidslāvijai pašreiz prak­tiski
nav savas diplomātiskās pār­stāvniecības
Budapeštā. Pēc tam,
kad ungāri izraidīja Vaso Jovanovi-ču,
vēl neesot zināms, ka būtu pie­ņemta
tā pēcnieka Sinanovi^a akre­ditēšana.
• / \
Pēc BBC informācijas Čechoslo- l
vakijā atcelts līdzšinējais ģenerāl­štāba
priekšnieks ģenerālis Bočeks.
Vašingtona sāks
apspriest Atlantijas
paktu
Kanādas ārlietu ministra vietas
izpildītājs Klekstons i sestdien
oficiāli paskaidroja, ka šonedēļ
Vašingtonā sāksies septiņu vaMu
apspriedes par Atlantijas paktu.
Tās vadīs ASV ārlietu vicemi-,
nistrs Lovets. Apspriedēs pieda­līsies
Lielbritānijas, Francijas,
Kanādas un Beneluksa valstu,
sūtņi. Viņiem vispirms būs jā­izšķiras
par Atlantijas pakta il­gumu,
jādefinē uzbrucējs, jāap­spriež
palīdzi."ba pirms un pēc
agresijas, kā ari jāvienojas par
pārējo Rietumeiropas valstu pie­aicināšanu.
Pēc šīm apspriedēm
sekos oficiāla septiņu valstu kon­ference,
kas ari notiks Vašingto­nā.
BBC korespondents no ASV
ziņo, ka jau 20. janvārī paredzēts
iesniegt kongresam Atlantijas
pakta projektu. Vašingtonā pār­liecināti,
ka kongress to pieņems,
jo pēdējās vēlēšanās izolācionisti
ciet\iši smagu neveiksmi.
Sestdien Baltajā namā nar ASV
aizsardzību prezidents /'^Tru mens
apspriedās ar viceministnT'Love-tu,
aizsardzības ministru Fores-tālu-
un flotes mini.strVsalivanu.
Informētās aprindas izsakās, k^
pārrunāta arī Atlantijas pakta
iedzīvināšana.
BBC