1948-12-18-05 |
Previous | 5 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i . 18.
I
I t. ī
vārda, apakā*
Fpsti3a.
vairāk kāta-ļ^
a. „tu esi
— tavās acis,
atgriezties
tev nepārme-"
Izināt vai p^r
Izmani nogali*
pirstot no ta-
^ viņu, lai ne,
pio vilkai^iem!"
ena tik skaida
noziedējuši,
avasari," ru-dvēsele
slāpa
zaļās Zemga-p
smaržu, cie«
utās š&jā kal*
bež zemes. No-āja
kā chime-
LiOrupei par to
ķii cēlās, āvās
iti bija aizskrē-asaris
bija no**
V upe, nesot
s, šalkoja iha-i
dierļu unnak*
platā straume,
spraugai, kri-k
saSaurinājāa.
[, jūtot kalnu
aāku šalkšanUj
ki šļakaitās, kas
ķviksnas krā- •
ūdenskritu-
Izs laipa. Ūz
ījusies mutu*
jās Oaina Lo-
5
i-a
-i
•[.ii' i7l:
gadiņā ja-Šādu
i. * Ūdeņa ne-i
iedvesa maz-i,
cik pirmās
ja saldas, tik
Vai mīlestībā
,.;jo tuvāk, jo
a Ix>mpe ie-saišķiti,
kas
devas krastā,
m pievilkšanas
ēdēja uz soliņa
iri^es vatēja
pgainos galus,
ķapleha,. nom6-
bēle!" vaicāja
bdsml, ūdens ir
lātiv-mē ļodzās
• . • iv. •:•
T^t nelaiž pie
In stāvēt virs
lāju. Tas nav
iu?"
jauksim uz Hi-uzminēji!*'
tavā sejā visu
jkSēji, tu cen-tm
laipns, bet
igar
ā zobens!"
to (fcimēra ir
pdārba,' katrs
nervu šķiedra
.veidot;" .
daļa tavas pa-toamais,
kāds
ļjgju vgrdS notu
skaidri to
:«;^ksi^e."
IX". irvienīgi
apziņā ir tikai
rī pec džinite-augifem!"
d neesi domā-ietvika.
^
ļ jā!"'
L ,^«? Ēsne-
'^apŽēlot kā no-pats
sevi pakārsi
es nevaru
vārur
Rīgā tev būs
kos darbu, ma-kāstus
par ma-iždevis
Selgas
^āku zīmējis L.
Tīruma ļaudis
pgāds HaUē. Sis
fas. fonda godal-ims.
lokdarbu mēneš-i
izdod apgāds
īsi mēnešraksta
domu un doku-
Vācijā
LIbekā
ļj^XVUA, 1948. g. 18, decembri
TreSdien komunistu karaspēks
okupējis veco Ķvnas galvaspilsētu
pekingu, ziņo Bādenbādenes raidītājs.
Valdības vienības nav izrādi-julas
nekādu pretestību.^ ledzīvo-
{§jin^maz nepamanīja, Ka notikusi
vara?^ pārņemšana: N'av pārtraukta
^leictkbas piegāde ari tām priēkš-nilsētām,
kur vel atrodas Carigkai-ļekaka]:^
spēks, normāli darbojas te^
legrafs un telefons. . Pekingai i r maza
stratēģiska -nozīme. "Pēc ziņām,
ļjas vēl nav pār baudītas^ ļDilsētas
Icomandants pavēlējis • saviem' karavīriem
nepretoties. Tas nozim^ ka
l^uornintan^a un komunistu starpā
^mēr iespējamfe sar Par šā^
du atrisinājumu iestāiiiišies arī: vai-
^ rāki •iespaidīgi politiķi Naņkingā.
Caiigkaišeks Pekiņgas krišanu turpretim
kategoriski atsauc. :
; Lai gan ASV ārlietu viceministrs
Lovets oficiāli deklarējis,: ka Savienotas
Valstis negrozīs savu politiku
pret Ķīnu un joprt)jām atzīs Gān^-
kaišeka valdību, šis žests ir , vaiāk
:nioralisks nekā praktiskas dabas.
Tagad jau pilnīgi apstiprinājies, ka
•Cangkaišeka kundzes misija Vašini^-
^tonā cietusi pilnīgu .neveiksmi. AP
, zina/"stāstīt, ķa viņā ē^
jusi savam vīram uzŅanķingu, ka
nav nekādu cerību uz amerikāņu intervenciju
Ķīnā. Trešdien Lovetu
apmeklē ja: Ķīnas vēstnieks Kū. Pre-
•gesi^rstāvjiem vēlāk viņš; izteicās,
ķa sarunās mēģinājis noskaidrot abu
valstu turļ^mākās attieksmes." Par
Cangkaišeka valdības pārkārtošanu
nekas nav runāts.
A F P ziņo no Vatikāna, ka kopš
1947. gada augusta Ķīnā aizgājuši
bojā 33 katoļu misionāri. Viena
daļa mirusi bada. nāvē, citus komunisti
nogalinājusi^ Trūkst ziņu par
26 garīdzniekiem; kas palika Muk-denā.'
Viņu vidū atrodas viens bls-
: kaps un viens klostera priekšnieks.
ANGĻI NORŪPĒJUŠIES PAR SAVU SALU AIZSARDZĪBU
ļoti vāji S d ī L Tn^i^^^^^^ kaU^lbritanijas salu aizsardzība esot neuziīēma padomju veto dēl.,
tPi r l . ne-seiiie rnanevii kad ^flo- Šveices j^publikasprezi
29. veto Padomju Savienība treš^
dien pateica pret O^iionas uzņemšanu
UN.. Ceilona jau otri^iz nesekmīgi
mēģināja iestāties starptautiskajā
apvienībā. Arī pirmoreiz to
nBo i>.;nft I, •• "<.-»cu.c .1.anevn, Kaa «uzbrucējai" flo-1 rar sveicesrtpubURas prezidentu ij^^^'^,-^^^^
' ' inu centrāla vadība Zeneva uzskata
mūsu ogļračus Beļģijā pfio- gali
vietotiem un tādēļ nerūpēsies par
viņu izceļošanu uz citām zemēm.. Pēc
zemes izliekumam: kamēr ļ 12 padomju fabriku direktori un ļ^^P^^
agrākie , , V i r ^ sasniedza lielu aug- inžehi
stumu,:virzoties ārā:nb zemes :atmō-| ļķur; cerēj^iegūt tiesības
sfairas - .
mē
vērst _
nelielo sniēdzamību. kas}vācu ļ^V 'lI" ļ-tājiem. Maskavas radib ziņo •'ka vi- ļļ^; ^^^^^^^ ^P^^^^^l^
nebija' vairāk par 320-^00 km; toties Uās šais rūpniecības nozarēs ož: pēc Beļģijā bēģļ^ grupās-
^iOO augs^^^^ kam tur tiesības strMkkatm
: Militārie - kritiķi unMaikrakstu ie-vadnieki
pieprasa nekavējoties sākt
izmeklēšanu par; pašreizējo stāvokli,
ko varot raksturot ar teicienu, ka nā.:
cijas: aizsardzībai ;„pulveris kļuvis:
mitrs^'. „NeWs Chronicle" flotes ko-^
respondents : brīdina, ;ka,;nedrīkst
vairs zaudēt laiku". Par. uzbrucēju
flotes: uzvaru galveno vainu uzveļ
gaisa spēkiem, bet armijai pārmet
nepietiekamu piekrastes: apsardzību.
Apsūdzētajiem par labu: gan kritiķi
piemin, i ka : laika .apstākļi uzbrucējiem
bijuši ļoti izdevīgi: ^ sliktā
recjzamība.kavējusi aviāciju un,
pā ar stipri; nemierīgo jūru, traucējusi
zemūdeņu pretakcijas. V; .
Manevru rezultāti atbalsta;: Vin-stonaCerčila
un konservatīvo partijas
Izteikto kritiku par Lielbritānijas
'aizsardzības snēku stāvokli, ko tā^
visulaiku atzifiusi par neoietiēkamu;
„paiļy Telegraph" konstatē; ka paš-reizē
j ā st arpt autiska j ā situ acij a šādu
stāvokli nekādā ziņa • nedrīkstot; atstāt
neievērotu.
^Tai pašā laikā iznākušajā jaunajā
Lielbritānijas aviācijas gadā grāmatā
redaktors Teilors Izsakās^ kā pa-dornju
zinātniekiem varbūt esot izdevi
es konstruēt uzlabotu „V IP' tāl^
šāviņu, ar stipri lielāku darblbasra-
•diju neka tām raķetērii, ko vācieši
šāva uz Londonu. Ņorvēģ^i satiksme
piloti virs Skandināvijas esot" novērojuši
lidojošus: ķēiTiieņus, par kurieni
pieņem^ ka tie ir krievu raķešu
šāviņi, norāda Teilors. Svarīgs esot
novērojums, ka šie šāviņi, liellas, se-
KAS UN VEIDO SAVIENOTO VALSTU POLITIKAS KURSU
„Lai gan ASV politikas turpmākais
virziens vēl nav īsti ^skaidrs, skaidrs
tagad ir, kas būs tās veidotāji," 15.;
decembri raksta brāļi Alsopi „Nevi^
York H€!rāl4 Tribune". Pa lielākai
daļai darīšana esot ar jau labi pazīstamam
politiķu sejām. Ļoti aizdo-
. migā Jcampaņa pret aizsardzības ministru
Forestalū, ārlietu ministru
Maršalu un viceministru Lovetu esot
bijusi galīgi neveiksmīga. Forestals
palikšot amati kamēr vien pats būšot
ar mieru, tāpat ari Lovets, • vismaz
tik ilgi^ kamēr Maršala veselība
atļaus viņam palikt ārlietu ministra
amatā. Ja Maršals aizietu, tad viņa
vietā, ddnļājams, nāktu Herimens
Jauno ārlietu un aizsardzības politikas
veidotāju sejas īstenībā atspoguļojot
paša Tŗumena sēju. Trumens,
ka redzams, esot nolēmis pa tu rēt izšķīrēju
vārdu 'amerikāņu politikas
veidošanā.
Tālāk Alsopi iztirzā, veidus, kādos
prezidents iegūst; savu informāciju,
;kaS tam nepieciešama politikas vei-
: došana. Viens no šiem inform.acijas
kanāliem ir sevišķi slepenais informācijas
biļetens, par ko rakstīts
^Latvijas" iepriekšējā numurā. Vēl
svarīgāki ir īsie ziņojumi, ķuŗns Tru-menam
ik rītu pl. 9.30 sniedz Na-ciohālās
drošības padomēs sekretārs
Soers. „Melno darbu" drošības padomē
veic ārlietu ministrijas gal-.
venais plānotājs Kennans un aizsar-
KiPĒC āaiZEMJU DIPM
NEDRĪKST APMEKLĒT MINS
UN KIJEVU
Sabiedriskā dgma rietumvalstīs bija
pārsteigta, kad Maskava izdeva
rīkojumu, ka ārzeitiju diplomātiefm
Maskavā bez īpašas.atļaujas aizliegts
apmeklēt Baltkrievijas un Ukrainas
republikas galvaspilsētas — Minsku
im Kijevu. : Abas republikas uz papīra
skaitās neatkarīgas", tām ir
savi ārlietu ministri un diolomātiskie
pārstāvji ārzefmēs un. i Apvienotajās
. Nācijās. Faktiski, protams, stāvoklis
ir citāds. Ukrainas ārlietu ministrija
Kijevā atrodas nelija vasarnīcā, kas
ir daudz mazāka pār poļu konsulātu
ko visapkārt ieslēdz milzīgas NK-VD
celtnes. Minskā baltkrievu „ārlietu
minist^ija" novietota divas istabas
virs kāda pārtikas veikala. Tas
; ari varbūt esot iemesls, kāpēc . ār-z^
mjudiplomātiistiir nelaiž tuv^'-
nia, domā ^.East:: Furope" ziņotājs.
Sazināšanās ar šīm^ abām „ārlif;tu
Mnistrijām" iespējama tikai c-^ur
kādu oasta kastītes adrc-si resp. caur
• •Ķremii.:.. EE .
TRĪS LABDARI UN TRIS
.Londonas nedēļas laikraksts ,>News Re-
^l.eW izdarījis aptauju; lai konstatētu, kuŗi,
Pfc angļu publikas domām, ir tie trīs vīri, kas
patreiz nodara visvairāk ļauna vai veic vis-
35'r5lo laba/. Par trim V,"""'-''-^ie''r't"i"" izvirzīti
Jfŗ8 Džons Bolds 6rrs,ragtāk6is UN pārti-
»as on lauksaimniecības organažācijas vadi-
'^15. ārlietu ministrs Maršals un penicilīna
atradējs sērs Aleksandrs Flemmings. Visvai-
[[^«i ļauna nodarot, uzskaites kārtībā: Sta-
''"sjh^Molotovs un Trumens, pie kam* Molotovs
Trumens parasti esot minēti kopā kā ,,va.
f«s politiķi-; T
dzības ministrijas plānotāji — ģenerālis
Norstāds» ģenerālis Vedemeijers
un admirālis StrablSv^^^:;
Politiskie: ierosinājumi, sask^ņā^
Trumena noteikto kārtību, nāk* no
ārlietu ministrijas, lai novērstu pārlieku
militāristu; ietekmi. Par šiem
ierosinājumiem divas reizes mēnesī
apspriežas nacionālā drošībās padome.
Prezidents tās sēdēs nepiedalās,
bet Ir > materiāliem ; • iepazīstas pēc
tam.; , No ļ)ieciem - gadījumiem vienā
parasti lomer yajadzīga tiālītēja izšķiršanās.:
cTad vadību padomē "uzņemas
prezidents, un lēmumu pieņem
nekavējoties.;,'. /: •
'Prezidentam ir tiesība apstiprināt,
Srozīt Vai atcelt jebkuļ-u padomes
lēmumu,: bet līdz: šim viņš : gandrīz
bez izņēmumiem pievienojies visiem
tās lēmumiem negrozītā veidā. Zīmīgi
tomēr ir, ka pēdējo nedēlu laikā
Trumens grozījis vienu dix)šības
padomes lēmumu Berlīnes gaisa tilta
lietā, kā arī noraidījis citu svarīgu
lēmumu — izvākt amerikāņu floti no
Ivomūnistu apdraudētās Tsinģtao. ostas
Ķīnā. Tā vietā prezidents lika
Tsinetao garnizonu vēl pastiprināt.
ASVprezidehts, protams, savus lēmumus
nedibina vienīgi uz drošības
padomi. Speciālos jautājumos viņš
apspriežas atsevišķi ar Maržalu, Lovetu,
Forestalu un citiem galvenajiem
politikas noteicējiem, tāpat ar
Baltā nama padomdevējiem/ īpaši
EKP administrators Hofmans pedēj§
laikā; vairākkārt jūtami; ietekmējis
Trumena lēmumusv sevišlci Ķīnas
jautājumā. : Svarīga ir arMeķšpolī-tisko
padomdevēju ietekmē; Tomēr
nacionālā drošības padome ir: galvenais
. kanālis, pa kuru jāvirzās y i -
sieni :„aūgstās politikās" izšķīrējiem
lēihumiem. Drošībās padome/^^ņ^
kuras prezidents var iegūt di'ošuin-lormāciju
ūn kompetentu • padornu
katra jautājumā,: norāda Alsopi,-samazina
risku/ ka Trumens, būdams
uzņēmīgs, bet arī impulsīvs virs, svarīgos:
jaiitājumbs pieņemtu pārs^^^^
dssigūs/lēmumus, uz ko viņš izrādījis
tieksmes pagātnē. . NYHT
1
(Turpinajums -no 1. Ipp.)
pas :nāciju- federāciju, kas pieņemtu
savu cilvēku tiesību chartu un kopīgiem
spēkiem raudzītos,;lai to izpildītu.
• Pagaidām brīvi var rīkoties
tikai liietumeiropas nācijas^^^^
aiZ: dzelzs:-aizkara'V: patlaban :V
joties: Eiropas vienības- kustības, Ei-:
ropas vienības ideja ātri kļūstot par
turienēs pretestības kustību-galveno
ideju;... Eiropas; tautas, kuras pieredzējušas
agresiju pirms ;no : vienās,
tad/no otras puses, sāk anzināties. ka
ilgstoša neatkarība saglabāiķma til;
spēcīgā nāciju 'apvienībā; pa
kontinentu.
: ..Eirooas kustība" par .savu.; :^imi
izvēlējusies burtu „E", :un. šī; zīme;
teicaViSendisš, drīz vien sākšot parādīties
uz naniu^ sienām .Prāgā, Varšavā
Sofijā un citās .,aizkara pil-
<:;ētās kā brīvības un pretestības simbols.
Nl, NYHT
visu
/Ķā Teilors tālāka, :norāya,; krievu ;; Pirmā franču atbmrūpņīca;; ti^ešr darbu ūn tādos/kaš apņēm^^
aviācijas inženieri pēc ķaŗa esot ļoti dien-atķlata; ParīzestuvUmlā; Tā no- dāt tikai: ņbteildu darbu, t; i.;'og|rak^:^^^
daudz sasnieguši, un padomju: gaisa darbosies ar atomu pētniecīburme-tuvēs.-Pēc
'lotē ļjau esot^spēclgas modernu l\ir-|dicīnai:./^^^-;;:^ ^^-^ raktuvēs/otrā grupa būtir; '
parauga. ; Tai ,,:pašā; 1^
amerikāņu aviācija balstoties galve- 3 ledlaužus un 28 fregates Padomju rast sev.piemērotāku darbu. Bus vai
nokārt uz uzlabotiem to lidmašīna Savienība beidzot ar mieru atdot nu jāturpina darbs ogļraktuves vai
modeļiem, kas jau darbojās pēdējā ASV. Tos Maskava saņēma kara jāierakstās bezdarbniekos. Tādēļ pakāra
beigu posmā. ; ' ; ; : . ļ laikā, uz aizdošanas un nomas līgu- redzams, ka IRO atkāpsies no. sava
ma pamata. ;• - /
Līdz - ar eksporta precēm ņujorkieši nākotne gādās par ogļraču izceļ
DM, NYHT
• t. .• •;.
džiestnāmv
» a
žTga
a
Bukarestas policija paziņojusi;
ka visām personām, kas vēlas
Rumānijā uz ielām dziedāt Ziemsvētku
dziesmas un ir vecākas
pār 12 .gadiem, vajadzīga policijas
atļauja. Pieprasījumā jāmin
vārds, ' uzvārds, dzīves vieta im
nodarbošanās. „Dziedoņiem*' aizliegts
nēsāt līdz ieročus un klauvēt
pie: aizslēpām durvīm.
Tai pašā laikā Bukarestas i-ai-jdītāiš
norādīja, ka futbola spēlē
turpmāk stingrāk jāievēro mark-sisma-
ļeņinisma principi. Līdz
všim vairākkārt novērota atkāpša-riās
no tiem. Iemesls šādai parādībai
esot tiesnešu un spēlētāju
riepietiekamā ideoloģiskā audzināšana.
BBC
vācu ražojumu eksporta izstādē nā- nu no ^Beļģijas. IRO katrā zina ir
košā gada martā varēs apbrīnot arī kategoriski prot vinu atgriešanos Vā^
Bavārijas skaistuma karalieni, ko cijā. kur nekādā zinā nepiešķiršot ne •
izraudzīs Minchenes mākslas: namā aprūpi, ne priekšrocības uz izceļoša-::
Vecgada vakarā no Bavārijas pilsētu nu. Pēc divgadējā līguma bēgļi va-un
apriņķu ievēlētām: kandidātēm. : rēšot izceļot^uz citām zemēm ar IRO
200 nogalināto un 1000 ievainoto palīdzību, ko gan sniegšot tikai ap-prasīja
plūdi Dienvidbrazilijā, ko rolx?žotā veidā. IRO gādās par ad-radlja
pēkšņi uznākušas spēcīgas ministrātivo formalitāšu izpildīšanu,
un ilgas lietusgāzes. . bet ceļojuma izdevumi būšot jāsedz:- /
Bēgļiem no padomju joslas, ku{u pašiem bēgļiem-vieniniekiem. Tur-skaits
britu joslā sasniedz 3000 ne- pretim ģimenes, cilvēkiem IRO nuk-dēlā,
iekārtošot īpašu nometni agrā- šot palīgā arī ar ceļojuma izdevumu
ka jā kapa gūstekņu nometnē MinH sar^iaksu ģimenes locekļiem. Izceļo-
""^31-6. šana vienam cilvēkam maksājot ap
30 pasažieru dabūja galu Bogotā, 45.000 bēlģu franku, kas esot tāda
Kolumbijā, kad,;kāda Dakotas lid- summā, ko katrs ogļracis varot 2 ga-mašīna
nogāzās drīz pēc starta. ;; dos ietaupīt. ' / • : /
Ziemsvētku gratifikācijas krievu ^ , . /
joslas valsts iestādēs un nacionalizē- ^'^^H'l izstrādā tuvākus notelkū-tajos
uzņēmumos aizliegts izmaksāt.^^^^
Komunistiskās arodbiedrības norāda, f!^-^' "^/'^^' visiem laikie.msais-ka
tās tikai esot maskēšanās veids i^^' raktuvēm cilvēkus, kas šim
n r i v n f l r o n i t s i i c m a m k-nc ]\or\y c f v S H - h^^rbam nav picmeroti un tc picncmti
viena revolūcija
privātkapitālismam, kas liedz strād
niekiem viņiem pienācīgo daļu kārtējās
algas izmaksās.
Finaneu krize draud Rietumvāci-
•jas dzelzceļiem, ja drīzumā neizdotos
dabūt 100"'milj. marku kreditu. Viens
no galvenajiem iemesliem — pasažieru
satiksmes samazināšanās pēc
valūtas reformas/ Nepalīdz arī 45.000
darbinieku atlaišana.
Iekšēja dumpja dēļ Spānijas falangā
ģenerālis Franko nomainījis
BBCļ: ziņo, ka revolūcija izcēlusies ļ falangās slepenās policijas šefu unj
Dienvidamerikas- republikā Sansal- vairākas citas amatpersonas, kas iz-vadorā.
Jaunie virsnieki sacēlušies slēgtas no falangas,
pret līdzšinējo valsts prezidentu, ļ;,.,,,,^^
Vašingtonas oficiālās iestādes norii-pējū^
as I par biežajiemV nem kmsm
latīņu Amerikā. Kāds valdības pār- ©wft4?S^lw^
stāvis paskaidrojis, ka Savienotajām
Valstīm vajadzēs Izmeklēt, kas īsti I Asprātīga vārdu izmaii;ia notikusi^
piepemt;
li pagaidām.." ; ' ; ;.
—„ar pasa
Spēkiem"
Kādai vienreizējai/„militārai: karjCrai" pie-ģenerāja
formas; 5rpa valkāšanu un viņam
nepiešķirtu godu zīmju un ordeņu nēsāšanu.
ordeņu vidū bija Goda leģiona virsnieka
rozete, Aibrtvoftanas krusts un Militārā : mc-; •
daļa — uuj;>^tfikā jļoda zīme, ķn var piešķirt
•franču; armija. ;•• ;'':\- •;.:•.•" •
demisija. publiskās ninas: ;,Ministri,":viņš š a - f^
' _ , , . . y V v x - ; . leitnanta forma . un sodīja ar cietumu. / Bet
» w . . . w . j v , , - . (uicis aesmii reizes, pie kam, iidz a
lai noskai(^it)tu, vai informācija par ka blalcus'svētas jaunavas teļam U7> pi,^ugusi arī viņa dienesta pakāpe.
' * " pamatota, stājas arī'kāds ministrs." Slēgls, kas: laikraksti, sniedzot .^p. ziņu, ar hum
turpinājii
loonstM-
•kāpumu\ aiz-ar
vecumu,
Franču
humoru ļautā,
lurpi*
mur-
NYHT
Meksika. BB
., ikaragvas iebrukumu pamatota., .. — .. • . r^ - .. , ,
Minētajā komisijā
vēl Panama, Kolumbijā, Brazilija un zemnieku sapulci no Pichla velētāju Uaiu. • : •; ; ; ;,
;iecirkņa; atspēkojis pārrnetumu%^
redzi, ka viņi tomēr grib mani azir- |
dēt." Uz to Pīdils atcirtis: r ,jNix ļ g
woirns, schimpfen woll*ns!"
negrib, lamāt grib.) (DK) sone
Berlīnes maģistrāts ceturtdienas
sēdē, pēc liberāldemokrātu ,frakci- ļ
1.
2350 t tabakas no ASV trešdien ar
tvaikoni pienāca Brēmenē. ; Tabaku
sadalīs .fabrikām, kas nekavējoties |
I uzsāks cigarešu ražošanu.
Lielā korupcijas skandāla dēl, kas
^ j aū v ai rakās: n c d ēls sa Īsta vis as a ng -
ļu sabiedrības; uzņianibu, no arnāta, ļ
atk āpies tirdzn i ecības v iĢe m i nist rs
Belčers, •
Vilcienu satiksme 1.; ūn 2; Ziem-
ASV pilsētiņā Pensam Aibanecā '
laulība vēlējās doties. 82 g; v.
Toms Hejtens. Viņa Izredzētā bija
16 g. v, Kad abi devās pie mācītāja,
pilsētas- iedzīvotāji, laimīgo
ligavaiiil ielika zārkā, bet līgavu
bērnu. ratiņos un vadāja pa/^pil-
•irs-;
Neparastu pāri trešdien salaulāja
Ķīles dzimtsarakstu nodaļā: līgavainim
bija 25. bet līgavai, kas icpriek."^
jas ierosina.,uma, nolēma^ ^ ^ ^ \ ^ ^ ' \ : ^ - ' ^ P«-c6r-'sie.
priekšsēdim Vilhelmam Pikam
Berlīnes goda pilsoņa tiesības, kā tas
jau darīts ar Hitleru, Gēringu un citiem
I kādreizējiem šī goda titula
īpašniekiem. :: Lēmumu motivēja ar
to, ļ kā Pīks, lai pakalpotu krievu
okupācijas varas politiskiem mērķiem,
veicinājis un atbalstījis-.2 miljonu
Berlīnes iedzīvotāju saimniecības
blokādi, kas tiem draudējusi
ar badu un trūkumu. Bez tam ma-,
gistratš Vm^:^ v^<ix^,^^\^^^^^ svētKu un vecgada v a ^f
tckpu atlaišana 1946. g. ievelēto , i,,auks p,-,; ļ
Berlmes ^opu atAi sapuk: jeb pa^ &^^,rvc saraksta. No 18. decemb. i tad vecā dāma teiktu: ..Viņa i .
^mentia pirms^tam_ oficiāli atlaida ^ ^ ^ ^ ari papildu vilcieni. i morāliski samaitāta!" '
• deputātu vecākais Zurs., .• ;: - •.. v • • ., : i^^^ 4 - ^ .: •. ^ • ^ .
/ t a i ; | ) a š ā dienā^ ^ .
Ebefta ^.operasmāģistrSts^- un n o - ļ t^
" " ' ^ ' ^ gribējis/piē-novletota
I • ^ 1:= . .-izvāktos, Kad
sektora maģistrāta grūtumi; ar dar-t^F^^^tas. • . : , :;;.;. = ::tas-; nelidzējis,-:viņš: .izurbis grics-';;
-bin^eku! trūkumu ' V ^0 Wz :g/tos eau^^^^^ pludinājis. bēg-:;:
Kad ;tas ipilsētas' telegrāfā darbinie- šim.ražoja franču..Gva^^^^^ I^i^^^vid:- jž-ļļem uz;g
liiem ^.prasījis. Darakstvt :īpašu. .,.lo- •araerikā,:turpmāk;būs jāieved;- ;a:ri §. /jaipnais-,saimnieks sodīte :ār^'n£i;i;i-'-;
j ā l i t i t e s ^ōlījumu''v ap; 200 darbinie- pašai/ražotājai;-zemei.; jb::pi^ ' • .^.;: • r
ku ^atteikušies ' to darīt un; pēc tam; • zi kons 1.771,::g.v kad šī: agrākā-frc
;sētU:tik Ilgi, kamēr abi .ap^
;y i ens- n 6 o t ŗa:a tie i k tļi es.:
,,Pālīdzēdami 'Ķīnai, amerikāņi;
rikoļas: apnļēram ;kā veca la^^
r''-a dāma.^;. kas iznes; ;teļa ķājaS;.
galertu l i gadu vecai
paklīdušai ;;un:^^^^^^p
''y dzērušai mātei, kas .
^ klauvē pie. viņas dur-
\^īm,'' • raksta ;,T*ime''. •
Ja tad jaunā/niāte:un
vii:!as berns':kļutu; komunistiski,
an- š
zācijaļkļūstot arvien jūtamāka.
|S5:ŗ3^^>,.;.^.- #:v> i ."...«s.=^ļ:v^z:._
; iii;E^rt-:..::iSif;'||.ļ
',5.. :-'m^mmmmmm
'-ffigiĒģi:::^:::;-;;^
I
''Vi
K ^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 18, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-12-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481218 |
Description
| Title | 1948-12-18-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i . 18.
I
I t. ī
vārda, apakā*
Fpsti3a.
vairāk kāta-ļ^
a. „tu esi
— tavās acis,
atgriezties
tev nepārme-"
Izināt vai p^r
Izmani nogali*
pirstot no ta-
^ viņu, lai ne,
pio vilkai^iem!"
ena tik skaida
noziedējuši,
avasari," ru-dvēsele
slāpa
zaļās Zemga-p
smaržu, cie«
utās š&jā kal*
bež zemes. No-āja
kā chime-
LiOrupei par to
ķii cēlās, āvās
iti bija aizskrē-asaris
bija no**
V upe, nesot
s, šalkoja iha-i
dierļu unnak*
platā straume,
spraugai, kri-k
saSaurinājāa.
[, jūtot kalnu
aāku šalkšanUj
ki šļakaitās, kas
ķviksnas krā- •
ūdenskritu-
Izs laipa. Ūz
ījusies mutu*
jās Oaina Lo-
5
i-a
-i
•[.ii' i7l:
gadiņā ja-Šādu
i. * Ūdeņa ne-i
iedvesa maz-i,
cik pirmās
ja saldas, tik
Vai mīlestībā
,.;jo tuvāk, jo
a Ix>mpe ie-saišķiti,
kas
devas krastā,
m pievilkšanas
ēdēja uz soliņa
iri^es vatēja
pgainos galus,
ķapleha,. nom6-
bēle!" vaicāja
bdsml, ūdens ir
lātiv-mē ļodzās
• . • iv. •:•
T^t nelaiž pie
In stāvēt virs
lāju. Tas nav
iu?"
jauksim uz Hi-uzminēji!*'
tavā sejā visu
jkSēji, tu cen-tm
laipns, bet
igar
ā zobens!"
to (fcimēra ir
pdārba,' katrs
nervu šķiedra
.veidot;" .
daļa tavas pa-toamais,
kāds
ļjgju vgrdS notu
skaidri to
:«;^ksi^e."
IX". irvienīgi
apziņā ir tikai
rī pec džinite-augifem!"
d neesi domā-ietvika.
^
ļ jā!"'
L ,^«? Ēsne-
'^apŽēlot kā no-pats
sevi pakārsi
es nevaru
vārur
Rīgā tev būs
kos darbu, ma-kāstus
par ma-iždevis
Selgas
^āku zīmējis L.
Tīruma ļaudis
pgāds HaUē. Sis
fas. fonda godal-ims.
lokdarbu mēneš-i
izdod apgāds
īsi mēnešraksta
domu un doku-
Vācijā
LIbekā
ļj^XVUA, 1948. g. 18, decembri
TreSdien komunistu karaspēks
okupējis veco Ķvnas galvaspilsētu
pekingu, ziņo Bādenbādenes raidītājs.
Valdības vienības nav izrādi-julas
nekādu pretestību.^ ledzīvo-
{§jin^maz nepamanīja, Ka notikusi
vara?^ pārņemšana: N'av pārtraukta
^leictkbas piegāde ari tām priēkš-nilsētām,
kur vel atrodas Carigkai-ļekaka]:^
spēks, normāli darbojas te^
legrafs un telefons. . Pekingai i r maza
stratēģiska -nozīme. "Pēc ziņām,
ļjas vēl nav pār baudītas^ ļDilsētas
Icomandants pavēlējis • saviem' karavīriem
nepretoties. Tas nozim^ ka
l^uornintan^a un komunistu starpā
^mēr iespējamfe sar Par šā^
du atrisinājumu iestāiiiišies arī: vai-
^ rāki •iespaidīgi politiķi Naņkingā.
Caiigkaišeks Pekiņgas krišanu turpretim
kategoriski atsauc. :
; Lai gan ASV ārlietu viceministrs
Lovets oficiāli deklarējis,: ka Savienotas
Valstis negrozīs savu politiku
pret Ķīnu un joprt)jām atzīs Gān^-
kaišeka valdību, šis žests ir , vaiāk
:nioralisks nekā praktiskas dabas.
Tagad jau pilnīgi apstiprinājies, ka
•Cangkaišeka kundzes misija Vašini^-
^tonā cietusi pilnīgu .neveiksmi. AP
, zina/"stāstīt, ķa viņā ē^
jusi savam vīram uzŅanķingu, ka
nav nekādu cerību uz amerikāņu intervenciju
Ķīnā. Trešdien Lovetu
apmeklē ja: Ķīnas vēstnieks Kū. Pre-
•gesi^rstāvjiem vēlāk viņš; izteicās,
ķa sarunās mēģinājis noskaidrot abu
valstu turļ^mākās attieksmes." Par
Cangkaišeka valdības pārkārtošanu
nekas nav runāts.
A F P ziņo no Vatikāna, ka kopš
1947. gada augusta Ķīnā aizgājuši
bojā 33 katoļu misionāri. Viena
daļa mirusi bada. nāvē, citus komunisti
nogalinājusi^ Trūkst ziņu par
26 garīdzniekiem; kas palika Muk-denā.'
Viņu vidū atrodas viens bls-
: kaps un viens klostera priekšnieks.
ANGĻI NORŪPĒJUŠIES PAR SAVU SALU AIZSARDZĪBU
ļoti vāji S d ī L Tn^i^^^^^^ kaU^lbritanijas salu aizsardzība esot neuziīēma padomju veto dēl.,
tPi r l . ne-seiiie rnanevii kad ^flo- Šveices j^publikasprezi
29. veto Padomju Savienība treš^
dien pateica pret O^iionas uzņemšanu
UN.. Ceilona jau otri^iz nesekmīgi
mēģināja iestāties starptautiskajā
apvienībā. Arī pirmoreiz to
nBo i>.;nft I, •• "<.-»cu.c .1.anevn, Kaa «uzbrucējai" flo-1 rar sveicesrtpubURas prezidentu ij^^^'^,-^^^^
' ' inu centrāla vadība Zeneva uzskata
mūsu ogļračus Beļģijā pfio- gali
vietotiem un tādēļ nerūpēsies par
viņu izceļošanu uz citām zemēm.. Pēc
zemes izliekumam: kamēr ļ 12 padomju fabriku direktori un ļ^^P^^
agrākie , , V i r ^ sasniedza lielu aug- inžehi
stumu,:virzoties ārā:nb zemes :atmō-| ļķur; cerēj^iegūt tiesības
sfairas - .
mē
vērst _
nelielo sniēdzamību. kas}vācu ļ^V 'lI" ļ-tājiem. Maskavas radib ziņo •'ka vi- ļļ^; ^^^^^^^ ^P^^^^^l^
nebija' vairāk par 320-^00 km; toties Uās šais rūpniecības nozarēs ož: pēc Beļģijā bēģļ^ grupās-
^iOO augs^^^^ kam tur tiesības strMkkatm
: Militārie - kritiķi unMaikrakstu ie-vadnieki
pieprasa nekavējoties sākt
izmeklēšanu par; pašreizējo stāvokli,
ko varot raksturot ar teicienu, ka nā.:
cijas: aizsardzībai ;„pulveris kļuvis:
mitrs^'. „NeWs Chronicle" flotes ko-^
respondents : brīdina, ;ka,;nedrīkst
vairs zaudēt laiku". Par. uzbrucēju
flotes: uzvaru galveno vainu uzveļ
gaisa spēkiem, bet armijai pārmet
nepietiekamu piekrastes: apsardzību.
Apsūdzētajiem par labu: gan kritiķi
piemin, i ka : laika .apstākļi uzbrucējiem
bijuši ļoti izdevīgi: ^ sliktā
recjzamība.kavējusi aviāciju un,
pā ar stipri; nemierīgo jūru, traucējusi
zemūdeņu pretakcijas. V; .
Manevru rezultāti atbalsta;: Vin-stonaCerčila
un konservatīvo partijas
Izteikto kritiku par Lielbritānijas
'aizsardzības snēku stāvokli, ko tā^
visulaiku atzifiusi par neoietiēkamu;
„paiļy Telegraph" konstatē; ka paš-reizē
j ā st arpt autiska j ā situ acij a šādu
stāvokli nekādā ziņa • nedrīkstot; atstāt
neievērotu.
^Tai pašā laikā iznākušajā jaunajā
Lielbritānijas aviācijas gadā grāmatā
redaktors Teilors Izsakās^ kā pa-dornju
zinātniekiem varbūt esot izdevi
es konstruēt uzlabotu „V IP' tāl^
šāviņu, ar stipri lielāku darblbasra-
•diju neka tām raķetērii, ko vācieši
šāva uz Londonu. Ņorvēģ^i satiksme
piloti virs Skandināvijas esot" novērojuši
lidojošus: ķēiTiieņus, par kurieni
pieņem^ ka tie ir krievu raķešu
šāviņi, norāda Teilors. Svarīgs esot
novērojums, ka šie šāviņi, liellas, se-
KAS UN VEIDO SAVIENOTO VALSTU POLITIKAS KURSU
„Lai gan ASV politikas turpmākais
virziens vēl nav īsti ^skaidrs, skaidrs
tagad ir, kas būs tās veidotāji," 15.;
decembri raksta brāļi Alsopi „Nevi^
York H€!rāl4 Tribune". Pa lielākai
daļai darīšana esot ar jau labi pazīstamam
politiķu sejām. Ļoti aizdo-
. migā Jcampaņa pret aizsardzības ministru
Forestalū, ārlietu ministru
Maršalu un viceministru Lovetu esot
bijusi galīgi neveiksmīga. Forestals
palikšot amati kamēr vien pats būšot
ar mieru, tāpat ari Lovets, • vismaz
tik ilgi^ kamēr Maršala veselība
atļaus viņam palikt ārlietu ministra
amatā. Ja Maršals aizietu, tad viņa
vietā, ddnļājams, nāktu Herimens
Jauno ārlietu un aizsardzības politikas
veidotāju sejas īstenībā atspoguļojot
paša Tŗumena sēju. Trumens,
ka redzams, esot nolēmis pa tu rēt izšķīrēju
vārdu 'amerikāņu politikas
veidošanā.
Tālāk Alsopi iztirzā, veidus, kādos
prezidents iegūst; savu informāciju,
;kaS tam nepieciešama politikas vei-
: došana. Viens no šiem inform.acijas
kanāliem ir sevišķi slepenais informācijas
biļetens, par ko rakstīts
^Latvijas" iepriekšējā numurā. Vēl
svarīgāki ir īsie ziņojumi, ķuŗns Tru-menam
ik rītu pl. 9.30 sniedz Na-ciohālās
drošības padomēs sekretārs
Soers. „Melno darbu" drošības padomē
veic ārlietu ministrijas gal-.
venais plānotājs Kennans un aizsar-
KiPĒC āaiZEMJU DIPM
NEDRĪKST APMEKLĒT MINS
UN KIJEVU
Sabiedriskā dgma rietumvalstīs bija
pārsteigta, kad Maskava izdeva
rīkojumu, ka ārzeitiju diplomātiefm
Maskavā bez īpašas.atļaujas aizliegts
apmeklēt Baltkrievijas un Ukrainas
republikas galvaspilsētas — Minsku
im Kijevu. : Abas republikas uz papīra
skaitās neatkarīgas", tām ir
savi ārlietu ministri un diolomātiskie
pārstāvji ārzefmēs un. i Apvienotajās
. Nācijās. Faktiski, protams, stāvoklis
ir citāds. Ukrainas ārlietu ministrija
Kijevā atrodas nelija vasarnīcā, kas
ir daudz mazāka pār poļu konsulātu
ko visapkārt ieslēdz milzīgas NK-VD
celtnes. Minskā baltkrievu „ārlietu
minist^ija" novietota divas istabas
virs kāda pārtikas veikala. Tas
; ari varbūt esot iemesls, kāpēc . ār-z^
mjudiplomātiistiir nelaiž tuv^'-
nia, domā ^.East:: Furope" ziņotājs.
Sazināšanās ar šīm^ abām „ārlif;tu
Mnistrijām" iespējama tikai c-^ur
kādu oasta kastītes adrc-si resp. caur
• •Ķremii.:.. EE .
TRĪS LABDARI UN TRIS
.Londonas nedēļas laikraksts ,>News Re-
^l.eW izdarījis aptauju; lai konstatētu, kuŗi,
Pfc angļu publikas domām, ir tie trīs vīri, kas
patreiz nodara visvairāk ļauna vai veic vis-
35'r5lo laba/. Par trim V,"""'-''-^ie''r't"i"" izvirzīti
Jfŗ8 Džons Bolds 6rrs,ragtāk6is UN pārti-
»as on lauksaimniecības organažācijas vadi-
'^15. ārlietu ministrs Maršals un penicilīna
atradējs sērs Aleksandrs Flemmings. Visvai-
[[^«i ļauna nodarot, uzskaites kārtībā: Sta-
''"sjh^Molotovs un Trumens, pie kam* Molotovs
Trumens parasti esot minēti kopā kā ,,va.
f«s politiķi-; T
dzības ministrijas plānotāji — ģenerālis
Norstāds» ģenerālis Vedemeijers
un admirālis StrablSv^^^:;
Politiskie: ierosinājumi, sask^ņā^
Trumena noteikto kārtību, nāk* no
ārlietu ministrijas, lai novērstu pārlieku
militāristu; ietekmi. Par šiem
ierosinājumiem divas reizes mēnesī
apspriežas nacionālā drošībās padome.
Prezidents tās sēdēs nepiedalās,
bet Ir > materiāliem ; • iepazīstas pēc
tam.; , No ļ)ieciem - gadījumiem vienā
parasti lomer yajadzīga tiālītēja izšķiršanās.:
cTad vadību padomē "uzņemas
prezidents, un lēmumu pieņem
nekavējoties.;,'. /: •
'Prezidentam ir tiesība apstiprināt,
Srozīt Vai atcelt jebkuļ-u padomes
lēmumu,: bet līdz: šim viņš : gandrīz
bez izņēmumiem pievienojies visiem
tās lēmumiem negrozītā veidā. Zīmīgi
tomēr ir, ka pēdējo nedēlu laikā
Trumens grozījis vienu dix)šības
padomes lēmumu Berlīnes gaisa tilta
lietā, kā arī noraidījis citu svarīgu
lēmumu — izvākt amerikāņu floti no
Ivomūnistu apdraudētās Tsinģtao. ostas
Ķīnā. Tā vietā prezidents lika
Tsinetao garnizonu vēl pastiprināt.
ASVprezidehts, protams, savus lēmumus
nedibina vienīgi uz drošības
padomi. Speciālos jautājumos viņš
apspriežas atsevišķi ar Maržalu, Lovetu,
Forestalu un citiem galvenajiem
politikas noteicējiem, tāpat ar
Baltā nama padomdevējiem/ īpaši
EKP administrators Hofmans pedēj§
laikā; vairākkārt jūtami; ietekmējis
Trumena lēmumusv sevišlci Ķīnas
jautājumā. : Svarīga ir arMeķšpolī-tisko
padomdevēju ietekmē; Tomēr
nacionālā drošības padome ir: galvenais
. kanālis, pa kuru jāvirzās y i -
sieni :„aūgstās politikās" izšķīrējiem
lēihumiem. Drošībās padome/^^ņ^
kuras prezidents var iegūt di'ošuin-lormāciju
ūn kompetentu • padornu
katra jautājumā,: norāda Alsopi,-samazina
risku/ ka Trumens, būdams
uzņēmīgs, bet arī impulsīvs virs, svarīgos:
jaiitājumbs pieņemtu pārs^^^^
dssigūs/lēmumus, uz ko viņš izrādījis
tieksmes pagātnē. . NYHT
1
(Turpinajums -no 1. Ipp.)
pas :nāciju- federāciju, kas pieņemtu
savu cilvēku tiesību chartu un kopīgiem
spēkiem raudzītos,;lai to izpildītu.
• Pagaidām brīvi var rīkoties
tikai liietumeiropas nācijas^^^^
aiZ: dzelzs:-aizkara'V: patlaban :V
joties: Eiropas vienības- kustības, Ei-:
ropas vienības ideja ātri kļūstot par
turienēs pretestības kustību-galveno
ideju;... Eiropas; tautas, kuras pieredzējušas
agresiju pirms ;no : vienās,
tad/no otras puses, sāk anzināties. ka
ilgstoša neatkarība saglabāiķma til;
spēcīgā nāciju 'apvienībā; pa
kontinentu.
: ..Eirooas kustība" par .savu.; :^imi
izvēlējusies burtu „E", :un. šī; zīme;
teicaViSendisš, drīz vien sākšot parādīties
uz naniu^ sienām .Prāgā, Varšavā
Sofijā un citās .,aizkara pil-
<:;ētās kā brīvības un pretestības simbols.
Nl, NYHT
visu
/Ķā Teilors tālāka, :norāya,; krievu ;; Pirmā franču atbmrūpņīca;; ti^ešr darbu ūn tādos/kaš apņēm^^
aviācijas inženieri pēc ķaŗa esot ļoti dien-atķlata; ParīzestuvUmlā; Tā no- dāt tikai: ņbteildu darbu, t; i.;'og|rak^:^^^
daudz sasnieguši, un padomju: gaisa darbosies ar atomu pētniecīburme-tuvēs.-Pēc
'lotē ļjau esot^spēclgas modernu l\ir-|dicīnai:./^^^-;;:^ ^^-^ raktuvēs/otrā grupa būtir; '
parauga. ; Tai ,,:pašā; 1^
amerikāņu aviācija balstoties galve- 3 ledlaužus un 28 fregates Padomju rast sev.piemērotāku darbu. Bus vai
nokārt uz uzlabotiem to lidmašīna Savienība beidzot ar mieru atdot nu jāturpina darbs ogļraktuves vai
modeļiem, kas jau darbojās pēdējā ASV. Tos Maskava saņēma kara jāierakstās bezdarbniekos. Tādēļ pakāra
beigu posmā. ; ' ; ; : . ļ laikā, uz aizdošanas un nomas līgu- redzams, ka IRO atkāpsies no. sava
ma pamata. ;• - /
Līdz - ar eksporta precēm ņujorkieši nākotne gādās par ogļraču izceļ
DM, NYHT
• t. .• •;.
džiestnāmv
» a
žTga
a
Bukarestas policija paziņojusi;
ka visām personām, kas vēlas
Rumānijā uz ielām dziedāt Ziemsvētku
dziesmas un ir vecākas
pār 12 .gadiem, vajadzīga policijas
atļauja. Pieprasījumā jāmin
vārds, ' uzvārds, dzīves vieta im
nodarbošanās. „Dziedoņiem*' aizliegts
nēsāt līdz ieročus un klauvēt
pie: aizslēpām durvīm.
Tai pašā laikā Bukarestas i-ai-jdītāiš
norādīja, ka futbola spēlē
turpmāk stingrāk jāievēro mark-sisma-
ļeņinisma principi. Līdz
všim vairākkārt novērota atkāpša-riās
no tiem. Iemesls šādai parādībai
esot tiesnešu un spēlētāju
riepietiekamā ideoloģiskā audzināšana.
BBC
vācu ražojumu eksporta izstādē nā- nu no ^Beļģijas. IRO katrā zina ir
košā gada martā varēs apbrīnot arī kategoriski prot vinu atgriešanos Vā^
Bavārijas skaistuma karalieni, ko cijā. kur nekādā zinā nepiešķiršot ne •
izraudzīs Minchenes mākslas: namā aprūpi, ne priekšrocības uz izceļoša-::
Vecgada vakarā no Bavārijas pilsētu nu. Pēc divgadējā līguma bēgļi va-un
apriņķu ievēlētām: kandidātēm. : rēšot izceļot^uz citām zemēm ar IRO
200 nogalināto un 1000 ievainoto palīdzību, ko gan sniegšot tikai ap-prasīja
plūdi Dienvidbrazilijā, ko rolx?žotā veidā. IRO gādās par ad-radlja
pēkšņi uznākušas spēcīgas ministrātivo formalitāšu izpildīšanu,
un ilgas lietusgāzes. . bet ceļojuma izdevumi būšot jāsedz:- /
Bēgļiem no padomju joslas, ku{u pašiem bēgļiem-vieniniekiem. Tur-skaits
britu joslā sasniedz 3000 ne- pretim ģimenes, cilvēkiem IRO nuk-dēlā,
iekārtošot īpašu nometni agrā- šot palīgā arī ar ceļojuma izdevumu
ka jā kapa gūstekņu nometnē MinH sar^iaksu ģimenes locekļiem. Izceļo-
""^31-6. šana vienam cilvēkam maksājot ap
30 pasažieru dabūja galu Bogotā, 45.000 bēlģu franku, kas esot tāda
Kolumbijā, kad,;kāda Dakotas lid- summā, ko katrs ogļracis varot 2 ga-mašīna
nogāzās drīz pēc starta. ;; dos ietaupīt. ' / • : /
Ziemsvētku gratifikācijas krievu ^ , . /
joslas valsts iestādēs un nacionalizē- ^'^^H'l izstrādā tuvākus notelkū-tajos
uzņēmumos aizliegts izmaksāt.^^^^
Komunistiskās arodbiedrības norāda, f!^-^' "^/'^^' visiem laikie.msais-ka
tās tikai esot maskēšanās veids i^^' raktuvēm cilvēkus, kas šim
n r i v n f l r o n i t s i i c m a m k-nc ]\or\y c f v S H - h^^rbam nav picmeroti un tc picncmti
viena revolūcija
privātkapitālismam, kas liedz strād
niekiem viņiem pienācīgo daļu kārtējās
algas izmaksās.
Finaneu krize draud Rietumvāci-
•jas dzelzceļiem, ja drīzumā neizdotos
dabūt 100"'milj. marku kreditu. Viens
no galvenajiem iemesliem — pasažieru
satiksmes samazināšanās pēc
valūtas reformas/ Nepalīdz arī 45.000
darbinieku atlaišana.
Iekšēja dumpja dēļ Spānijas falangā
ģenerālis Franko nomainījis
BBCļ: ziņo, ka revolūcija izcēlusies ļ falangās slepenās policijas šefu unj
Dienvidamerikas- republikā Sansal- vairākas citas amatpersonas, kas iz-vadorā.
Jaunie virsnieki sacēlušies slēgtas no falangas,
pret līdzšinējo valsts prezidentu, ļ;,.,,,,^^
Vašingtonas oficiālās iestādes norii-pējū^
as I par biežajiemV nem kmsm
latīņu Amerikā. Kāds valdības pār- ©wft4?S^lw^
stāvis paskaidrojis, ka Savienotajām
Valstīm vajadzēs Izmeklēt, kas īsti I Asprātīga vārdu izmaii;ia notikusi^
piepemt;
li pagaidām.." ; ' ; ;.
—„ar pasa
Spēkiem"
Kādai vienreizējai/„militārai: karjCrai" pie-ģenerāja
formas; 5rpa valkāšanu un viņam
nepiešķirtu godu zīmju un ordeņu nēsāšanu.
ordeņu vidū bija Goda leģiona virsnieka
rozete, Aibrtvoftanas krusts un Militārā : mc-; •
daļa — uuj;>^tfikā jļoda zīme, ķn var piešķirt
•franču; armija. ;•• ;'':\- •;.:•.•" •
demisija. publiskās ninas: ;,Ministri,":viņš š a - f^
' _ , , . . y V v x - ; . leitnanta forma . un sodīja ar cietumu. / Bet
» w . . . w . j v , , - . (uicis aesmii reizes, pie kam, iidz a
lai noskai(^it)tu, vai informācija par ka blalcus'svētas jaunavas teļam U7> pi,^ugusi arī viņa dienesta pakāpe.
' * " pamatota, stājas arī'kāds ministrs." Slēgls, kas: laikraksti, sniedzot .^p. ziņu, ar hum
turpinājii
loonstM-
•kāpumu\ aiz-ar
vecumu,
Franču
humoru ļautā,
lurpi*
mur-
NYHT
Meksika. BB
., ikaragvas iebrukumu pamatota., .. — .. • . r^ - .. , ,
Minētajā komisijā
vēl Panama, Kolumbijā, Brazilija un zemnieku sapulci no Pichla velētāju Uaiu. • : •; ; ; ;,
;iecirkņa; atspēkojis pārrnetumu%^
redzi, ka viņi tomēr grib mani azir- |
dēt." Uz to Pīdils atcirtis: r ,jNix ļ g
woirns, schimpfen woll*ns!"
negrib, lamāt grib.) (DK) sone
Berlīnes maģistrāts ceturtdienas
sēdē, pēc liberāldemokrātu ,frakci- ļ
1.
2350 t tabakas no ASV trešdien ar
tvaikoni pienāca Brēmenē. ; Tabaku
sadalīs .fabrikām, kas nekavējoties |
I uzsāks cigarešu ražošanu.
Lielā korupcijas skandāla dēl, kas
^ j aū v ai rakās: n c d ēls sa Īsta vis as a ng -
ļu sabiedrības; uzņianibu, no arnāta, ļ
atk āpies tirdzn i ecības v iĢe m i nist rs
Belčers, •
Vilcienu satiksme 1.; ūn 2; Ziem-
ASV pilsētiņā Pensam Aibanecā '
laulība vēlējās doties. 82 g; v.
Toms Hejtens. Viņa Izredzētā bija
16 g. v, Kad abi devās pie mācītāja,
pilsētas- iedzīvotāji, laimīgo
ligavaiiil ielika zārkā, bet līgavu
bērnu. ratiņos un vadāja pa/^pil-
•irs-;
Neparastu pāri trešdien salaulāja
Ķīles dzimtsarakstu nodaļā: līgavainim
bija 25. bet līgavai, kas icpriek."^
jas ierosina.,uma, nolēma^ ^ ^ ^ \ ^ ^ ' \ : ^ - ' ^ P«-c6r-'sie.
priekšsēdim Vilhelmam Pikam
Berlīnes goda pilsoņa tiesības, kā tas
jau darīts ar Hitleru, Gēringu un citiem
I kādreizējiem šī goda titula
īpašniekiem. :: Lēmumu motivēja ar
to, ļ kā Pīks, lai pakalpotu krievu
okupācijas varas politiskiem mērķiem,
veicinājis un atbalstījis-.2 miljonu
Berlīnes iedzīvotāju saimniecības
blokādi, kas tiem draudējusi
ar badu un trūkumu. Bez tam ma-,
gistratš Vm^:^ v^ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-12-18-05
