Bavarijas Latviesu vestnesis, March 4, 1947

              ISOUNI
feCEMBM.
f ^ ienerälis 2 J
i drosme. HltW
mciju, izceltS
iniciatiyu /päjäj.
ities taipretin,
m lidzekliem. (35,
Ziemeläfriia,
lais panlkum^ k,'
», kopä kara tj.
turpinas itaju un
Jaana. Nav nekä.
PranCu tauta tie*
Mna., Biju-sagal.
^2 Mäi pretoäaiiar
r tad karoga goda
mUdzIgs nenotika.
te liiums pazinoji
siga Vi§I valia^^^
to ^xVacieä )pie.
iMei 1:6 dari^
iä,.ka Viena jaukä
atfeäpties nbl^
Daudz nesaska.
MrapiSsiudiSana!,
yisus musu äut(>
i^piäinetot' tuksnesi,
bUrtiski Ä
ia* &
ivgkas dienas Af»
izdabu vai läuria.
kolonna ir Sfakä
dtäs kcäonhas
i;'!^misu. M
ia un mums te
naidiguridis nekä
Hinisa kritiä, m
äizsardzibas ba*
embri—Svarl*
kuni% ka
'M
• m
IstQumUj ka iz«
li^a sutita ar mi-iem
un man ne*
Kavajero. Ne«
i, "ka: viss nori»
lietas skaidras!
testiba uh franSu
nata. Mums, ita*
labums — käda
il^ä iiz daudz ga-e
i r i b r l Pec
aukuma atkal ru*
vii?§ novä-cs
un
a man zi
lar Geringi Va
Äfriku tris bru-iolf
Hitler", „Her.
-^Deutschland''
e§i saistiti ar
Us;
il-'-
m-
Ims sekös)
M: •
1
leku, kam
] ^ tirdzn ,
ne\felas pag. ij;-
La Iit .47. (ISM
Str.l.Tel. m
^,.as mekle 0.
i l l p i l s : (2ö)*«'
sen, DP
m
m
no Jaung
avasari bija
trete:-velnlr.r.er^
tU —~ , V
bar 3 eksempia
Uumu
Iteikumi. sW*
fcänredonuv.
fresejama . g .
1-
Aathorizei] by — . Llzenz
izdoSanäs atlauja: ICD^
OMBG :: Atbildigais redak-tora
Editor in-Cbiel;
Karlit Rabäcsi vielnieks:
Aleksandrs Li6pa« redakct»
Jas sekretärs: Maksls Cull-tis;
rei iktori: AndrSJs Ra-dzis
(MinchenS); Harijs Min*
denbergs (EslingenS), Ar-aolds
Smits (sports). Zigurds
B9rda 'techniskals lekSrto-
JUBIS)
NEWSPAPER
Nr, 17 (24)
Otrdien, 1947.g. 4.im
izn&k eUctlenfis un piektdie-nSs
't Isf!evCj8t Bavlrijas
apgabala latvieSn komitejas
nzdevmng ^ tatvleSä preses
darbidiekQ sadarblbas kopat:
Redskcija: Qfinzburg/D. QOr
gemi' ter • Landmaoa • Pl. 7,
t n n Printed by Scliwab.
VolkBbiait. Gflnzbarg/Dba.^
Bfirgem.» Laodmami-Pt In
Mftlena • o^rculatloii;
»pailr Maar ziif^o no YaSingtonas, ka ftudenes diplomitiem parstei-fumu
sagSdajusi KrievUas piekrilana ASV praslbai nodot bijuäas ia-poiQU
mandäta salas Klusi okeanä amerika^a pärvaldiSanS* No vienas
piises esot iztelktas oeiibas» ka S! piek&plba varetu buft labs priekfives*
tijiims Maskavas konferencei, kas säksies näkoSä nedi^S, bet, levSrojot
iiepärtraukto nesaska^u sSriJu» kas iezimejusi krievu , m amerikanu
/atUecibas pedeJS laika, tomir izteiktas doman» ka piekapäanis Ir polf-
' tisks manevrs.
sabiedrotiem Väcijä neistraisis karu."
VinS cerot, ka Maskavä panäkSot
vienoäahos visos jautäjumos. Ja
vacu tauta atteikäoties piepemt Mas­kavä
izsträdätos miera noteikumus,
tad turpinaSoties Vacijas okupäeija.
DENA,NYHT, DM
ESLINGENÄ PAPLASINA DARBNICAS - * A R M U A NODOS PASt-
TINÄJUMUS AMATNILIUEM
valstu
Ärlietu ministrs Mar§als atteicies stäv to^ Londonas laikraksts Eco-kömentet
ziijias, ka: kiievi piekrituäi nomist*' apgalvojot, ka krievi to da^
Kiusa okeana salli nodoSahai^^A^ rot, lai varetu i^gat no Vacijas pec
pärvalde, lal raditu precedentu paäu iespejas lieläkas reparäcljas. Ceröils
krievu peckapa ieguvumu nostipri- pie tä piebilst, ka galu galä buäot
näSanai. Visu laiku VaSingtona bija jäjautä, vai ASV un Anelija, kas M S ^ M „
Turpmako dienu nodroSinäSanä
tautieSi Eslingenä atkal tiku§i soli
tälak. Pagäjuää nedejä sapemts ar-mijas
pasutinäjums gatavot bemu
aplerbus, paplaSiriata kolonijäs §u-
Sanas darbnica, un tagad tur duc 20
§ujamma§Inas, dodot iespeju 60 tau-tietem
nodroSinät iztiku ari tad, kad
UNIlRAs aprupe beigsies. Eslinge-nieSu
nodomos tas tömer ir tikai sa-kums.
Kolonijas uzpemumu dalas
t n i n i c f r i H Y I 1^^^^^^^^ ^ ' Jansons pärliecinats, ka 1I11III311QI11 lail vaira^^^ citäs nozares drizuma
näksies darbmcas ieverojami papla-
§inät. Kolonilas vadlba soli pa so­liin
tuvotas spraustaiam merym —
panakt, lai yisi tautieSi, kas nav
saistTiuSies darbä ärpus nometnes,
varetu strädät un nopelnit
darbnicäs.
Londonä notlekoääs öetru lielval-stu
ärlietu ministru vietnieku ap-i
- . X n L j 1 - " 1 I , äk darit to tie§i. Idu saturu. Latvilas sutnis Kärlis |Slgi turpinas izmeginäjumi un jan­ona
izjeikto domu,^ka an Otrs oti gruts jautäjums Ir Väcl- ZarinS sa^^ lahS nu aparätu buve, kas iau paguvuSi
laikmetä^^ v^^^
I«,lMu?^a^tagad a m ? i ^ ,,NeW York Herald^: Tri- ^i^S^^Mm^^T^^ S W <1& §kgr§ll
& J v a S a S a d l ^ k f ^ ^ S ^ Neisas ro. rijg Latvlji. Tä kä latvieäu tauta radiotechniku Mvetie aoarätt
sa okeana sUmiekiem. lÄikrakstslrevi^^^^^^^^
beles anmierinäluSas praslbas.
Käninätä raioSana firpus nometnes
nasutinäiumiem izraisTlusi nepiecie-par
vacu pamatskoläm, un paSreiz,
kad gruti paredzetj cik smagu eksis-i
tences cinu miisu jaunatnel näksies
izturet, netderigäid butu pievSrsties
praktiskiem arodiem. Qimnazijas
trimdä ieteicams apmeklet tikai
tiem, kas paredzeju§l nodoties tälä-käm
studijäm. Arodu praäana jau-nieSiem
pavers ari' ce^u izglitibas
turpinä§anai, jö kur ari mes nönäk-tu,
labs. amatnieks vienmer sev iio-droSinäs
iztiku. Nokaveto vispäre-jäs
izglitibas zipä centigie tad vares
m
turpmäkos priekSlasijumos daiä-du
arodu speciälisti iepazfstinäs b§r-nu
vecäkus ar darba JÄredzem attie»
clgä nozare. H. M.
,B1UVA^ VACUAS K O l ^ ^
Meresants if ,,New Y
täpec apäauba, vai pasäules proble-mas
vares atrisinät ar varas
kas lldzek]iem.
SÄÄP^ S Etl{jam,|tie§i 4istundasnedelä,^
ietekmi, lai v!;gi,^
iesakpojies musu
S a S Ä ^
mus atseviSKi. lapec arnetu minis Irigiem ASV joslaVacijä, ka ,,yiss kurun berni ieinte-attistas
läbveli^i.*^ Saskapä ar agrä- aPmekletäju. Koncertä dziedäjis reseiami jäu tautskolas un iJrhhazi-kärti
vestulem tas esot saprotams t§, Reutera köris iin^ muzicejuSi' visu jas laikä,^ Eslingenas latvieSu koloni-ka
sekmigi turpinas bij. vacu vixs^ riko
nieku organize§äna politiski vienotä uzrunas teikuSi Baltijas komitejas attiecigu priekälasijumu ciklu. To
grupä. Feldmaräala Paulusa sievai, priekgsedis prof. Birgers Nermans, atkläjot, dajas vaditäjs V. Skulte
Anglijas ärlietu ministrs Bevinslkas dzivöjot Baden-Badenä, esot zi-1 Zviedrijas parlamenta loceklis Eliass b§mu vecäkiem iztirzäjä arodu un
apakSnamä paskaidrojis, ka Maska- uäms, ka vip§ dzivo greznä vasami- Hostada un galma mäcltäjs Svens izglitibas nozimi. LatvieSu tautsko-vä
apspriedis ari öetru lielvalstu cä pie Maskavas, Frankfurte valdot Danells. /lv.- ^- -''-*=^—
paktu pret jaunu agresiju Eiropä. pärlieciba, ka vacu virsnieki, kas»
VipS tomer bridinäjis no ot)timisma organizejas Krievijä, driz parädiäo-un
pielaidis domu, ka Maskavas ties kä iespaidigs Instruments ari
konference vispär mierä ligumu ar politikä. To loma buSpt lldziga tai,
Väcilu neizdosies iaisträdät. Dekla- käda bija „gtälhelmam," ap kuru
racijä Bevips, starp citu, uzsveris, pirms Hltlera näkSanas pie varas
. ka nepie^äus kilä iedzISanu starp grupejäs vairäki rniljoni iepriek§ejä
"-Angliju un ASV, kuru attiecibas | kara veteränu. Vairäki „Briväs Vä-triem
Maskavä bus jäzaude
sprie2ot par darba kärtlbu.
fiAZÄDIE^^^^^V^
^ JÄUMJXIMS v^^^^:
las dod daudz plaääkas zinääanas
esot loti labas.
„New York Herald Tribune," rak-stot
par dazädieim viedok]iem Vaci­jas
iautajumä, parefeo, ka Maskavas
konference buSot lieläkas domstarpl?
bas nekä visäs iepriekSejäs konfe-rences,
un nosauc Maskavas konle- Pec „New York Herald Tribune**
cijas" komitejas dalibnieki^ pec at-brivoSanas
no gusta, jau esot iecelti
augstos amatos padomjU okupäcijas
joslä Väcijä. Krievijä ar tiem ap-ejoties
JÖti labi. Tie esot labi apgä-däti
un joprojäm staigäjot formas
terpos, vienkäräiem vacu kareivjiem
renci par ,,zu§u grozu, k riodaSiiials^OO
tieksies uz savu pusi." Citä rakstä un gustekpu nometnes esot stingra itaju strädnieku og}raktuves, un pat-tas
pats laikraksts uzsver, ka Pots- disciplina. Ari §i raksta autors uz- i^ban notieköt sarunas ar Italiju par
dämas noligums nav izpildits un sver, ka krievi atbalstot stipras cen-1 Heiäka skaita buvst^-äcfcieku ievesa-
Trs«<4S — o , . I frSH^Afnc VSHins rarlTSann: kas nro- pu ho ItaUjaS. Plänots Strädnieku
pärvietoäanu pabeigt lidz novemb-rim.
Vacijas un Austrijas lietu minis-j.
u . ^P aSVla, iMk §Xa ii klo mi,txe j.a ii neesot. i:e - tjiaaumtä jaH, avinadi avmip ^§A nvgalriojats apagpaalkySont a,mkaä
spaidä väcu politikäj' bet pienakäpt
BBC zipo par ,,PravdS'^ publiceiu riAst^^ kurfiprotestets pret 20.000
DP pärceläanu no Vacijas amerikäpu Joslas uz BeltUu» kur täs pare-dzets
iiödarbinät kalnru
daudz Paddmju Savienibas Baltijas republiku pilsopu» kPfus vienigi |au-na
propaganda atturot no atgrieSanäs dzimtene.
patreizeiais stävoklis Väciiä nevar 1 trälizetas Vacijas radiäanu, kas, pro
turpinäties. Pagaidam esot skaidrs, tams gan, butu draudziga pret Klrie-ka
krievi par visäm lietäm grib ie- viju, apmeram tädä veidä, kä tagä-
1 - - - - . - _ i . „ - ^ « . »dejä Polijä. Ari „Briväs Vacijas"
komiteja esot pärliecinäta, ka Väci-jai
näkotne jäsabiedrojas ar Krievi-gut
lieläkas reparäcijas, franöi vis-vairäk
norupejugies par savu
lm un grib ari^^ m
angli un amerlkäni visvairäk grib
samazinät savus okupäciias izdevu-
-mus. Va§ingtonä esot pärlieciba, ka diena, kad simtiem4uksto§u täs da-krievu
saimiriieciskäs intereses tiem libnieku atgriezi§oties Väcijä. r
pasiem §l^iet svarigäkas par polltis- Par Maskavas konferences izre-
'käm interesem. ASV, Anelija • un dzem runäts ari ^en. Meknarnija
Prancijä velotiesradit Vacijas vai- preses konference Berline. DENA
-stu sayienibu, krievi,' turpretim, gri- j zipo, ka ^en. Meknamijs paskaidro-böt
centrälizetu un vienotu Väciju. jis: „Domstarpibu saasinäSanäs starp
or
York Tirnes" §ai jautäjuma
ka MarSals neatkäpSoties no
• politikas, ko Stutgarte deklarejis
: Bernss, t. i., ka järada federativa
Väeijas valstu sävietilba ar kopigu
padomi, Zäras apgabals saimnieciski
ieklaujams Francijä, bet R.ura at-| AP zipo, ka ASV flotes ministrs
^ stäjama väciesiem; „New York He- Forestals liTujorkas saimniecisko dar-
' rald Tribune" raksta, ka krievu po- binieku klubä teicis: „Civilizäcijas
•litika kadu laiku Skita" tuvojamies 1 näkotne var izSJ^irties nakoSajois 24
§im y rietumu sabiedroto viedoklirti, meneSos. Täpec es prasu, lai kong-
^et, kops Beriine viesojies mar§als|ress un ASV.tauta ilgi un pamatigi
Sjerija, no jauna Joti noteikti uzsver-japdpmäjas, i^kams noraida ^en^
ta agräkä Maskavas politika •— jä- MarSala, ^en. Eizenhauerä un admi-vienota
Väcijä, jäatbalsta ap- räla Nimitca. Iprasibas. ASV ne-vienotä
sociälistu partija, jäuzsver drikst ätbrupoties tik tälu, ka neva-
Krieviias draudziba väcu tautai.lretu vairs izpildit savu pieiiäkumu
Randolfs Ger^ils »Dailv Mail" rak- pret sevi un pret civllizäciju but par
sta, ka Krievijä savä laikä pretoju- stabilitätes enkuru §ai pasaule, käs
sies Vacijas apvieno§anai, bet tagad joprojäm cie§ no kara nedro^ibas
visiem propagandas lidzekliem aiz-1 sekäm.»* DM
pärvietotäs personas Väcijä nepie-spiedis
pret vipu gribu strädät vä-cieSiem.
Uz to ministrs atbildeja, ka
katru darba spejigo DP Vacijas ang-
Ju joslä varot iesaistit darbos Väcl-jä,
bet tiem esot tiesibas lemumu
pärsudzet. DP neesot jäveic tädi
darbi, kädiem vipus Hitlers depor-tf^
jisuz Väciju, bet tiem gan esot ta-g*
id izdeviba paSiem nopelnit dzives
iztiku. DP tikSot aizsargäti pret jeb-kädäm
nelikumibäm no väcie§u
puses: ;
UNRRAs Fräncijas §täbs Parize
l>beidzis darblbu. NYHT zino, ka
pec UNRRAs amatpersonu izteiku-miem
täs vienigä aktivitäte izpaudi-
Soties ifo Parlzes vadämä. centrälä
DP Stäbä, kura darbibas jösla bus
visa Eiropa un Tuvejie austrumi. Sis
stäbs darbu jau säcis.
DENA zipo, ka otrajä Vacijas at-brivoto
iidu kong;resä ,,Jewish
Agency*v pärstävis referejis par.sa-runäm.
ar IRO jautäjumä par starp-tautiskas
beglu pases radl^anu, - kas
jau säktas iz(tot Londonä.. Drizumä
tädas izddSot ari DP. nometnes dzl-vojo
§äm personäm, pec ieprieksejas
politiskas pärbaudes.
Lai sekmetu poju DP studentu re-patriäciju
no Vacijas, 8 vipu pär-stävji,
kä zipo DENA, devuSies uz
VarSavu, kopä ar arigju un franöu
jöslas poju DP studentu delegäcijäm.
Studenti. piedalisies 3 nedeju ilgä
konference Varaava, kä ari noskaid-ros
studiju iespejas un dzives ap-stäklus
repatriäcijas g^dijumä.
Kä »Daily. Mail" zipo, Italijas val-diba
nolemusi re^stret yisus ärzem-niekus,
neatkarigi no vipu dziyes
vietas un aprupes, jo gribot iespe-jami
driz izkärtot DP stävokli. Ita-lijä
buSot vairäk nekä prieciga, kad
pec IRO nodibiriä§anä«' vareäot §o
problemu nodot UN rokäs. Visi är-zemnieki
Itälijä dabuSot diveja yeida
dokumentus: baltä karte dos tiesi­bas
uztureties npteiktu laiku Italijä,
bet dzelteno izdps DP, kam valdlba
negrib dPt pastävigu uztureSanäs at-
T l ^ ^ UN
SMMNI^
Sveices radlofons zipo, ka Turcija
izteikusi ygleSanos tikt införmeta
par Maskavas konferences gaitu, jo
tajä bez Vacijas problemas buSot ap-skatämi
ari citi jautäjumi, no ku-riem
da]a skarot vitäläs Turcijas
intereses. -.••
Kad Turcijas parlaments pesen
ratificeja janväri nöslegto Turcijas
un Transjordänijas draudzibas pak­tu,
ärlietu ministrs Hasans Säkä pä-steidzäs
izteikt no^elu, ka §is pakts
dazäs kaimipvalstis, \ diemiel, esot
aplam iztulkots un pärprasts, kä ari
apllecinäja Turcijas valdibas gata*
yibu noslegt §ädus ligumus ne vi<en
ar kainiipieniv bet ar visättt valsttin;
cas v§las draudzljgas attieclba$. Bä*»
2äs, kas izpauias Saf ministra dek*
aräcijä, labi saprotamas, ia ievero
Turcijas ipatnejö stävokli TuySjos
austrumos; :; ' i-r-'''.••'}••.•
So stävokli un vispärejo hoskapo-
• uniu Turcija labi rak^t^^
York Herald Tribune" koresponderits
Stjuärts Olsdps. Pec vipa domäm,
visi .polltisjde notikumi Turcija iz-skaidrojami
vai nu ar atmipäm
par Ataturka laikiem, vai ar bail§m
nö lielä kaimipa. Neyienam turkarh,
nedz ärzerhju noyerota^
leesot Saubu par Padomju Savieni­bas
centieniem. Tai esot väjad?iga
draudziga Turcija, pec. Balkänu pa*
rauga, ar Kremja ietekmetu väldibu.
Uz tö izejot ari krieyu prasibas pec
kopigas. D^rdaneju kontroies im ba«
zem. TädeJ ikyiens turks, vakarä
gulet ejot, nodomajot kad istl
Kremlis noiems sniegttes pec tä, ko
velas. Olsops min plaSäk nezinämu
apstäkli, kä. septembri Un bktöbri
notikuäie maneyri, ko citädi yäretii
saukt ari par vispärdju mpbilizäciju,
nptiki^ir dibinöties uz^^^^^T^^
nerälStäba cieSu pärliecibu tai laiki«
ka Turcijas droäiba apidräudeta.
Tomer turku ienerä|i bija maldi-
• « i l
:• mm
DENA zipo, ,ka Berlines ärzem-nieku
koloni ju pärstävji vieno ju§ies
dibinät Berlines ärzemnieku uniju^
kam butu jäaizsargä biedru intere-'
ses un jäsniedz padomi juridiskä
darba un sociälo tiesibu laukä. Min-chene
darbibas atlauja izdota „Dien-vidamerikas
intereSu kppai," kas
aizstäyeSot uz Dienvidameriku re-platnejamo
un emigrejp§p intereses
„New York Herald Tribune" no
Belgrades zipo, ka Dienvidslavijas
ärlietu .'itlinistrija iesniegusi Austrl-jai
divas protesta. notas, no kuräm
vienä proteste pret robeiincidehtiem
kidus rikojbt brupdtas dienvidslavu
DP bandas.
DENA, NYHT, DM, BBC
"-vt
\ .m
l i?
Ilf 'mm
Mi
turki uzelpojot drusku
viegläk, tomer spiedienstuipinoties
un izpauzoties dääädos veidös. Pie*
meram, padomju rädiö ikdienas rai«
dijumos turku valodä cejot yisdaiä*
däkäs apsudzibai pret turkiem. Pec
turku vertejuma, Maskavä Izdodot
lielas summas tai draudzigu turku
laikrakstu atbalstiSanki. Konipetentl
noverotäji noteikti apgalvo, ka no
ärpuses, no Balkäniem me^näts ari
organizet pagrides kustibu; izmanto-jöt
pastävoSo neapmierinätibu. Tä*
pat par ipatneju ietekmeSanas veidu
turki uzskatot armepu importu no
Videjiem austrumiem, ar ko varetu
izveidot sp^clgu armepu blokU pie
Karsas un ^dahahas provinCu ro«
bezäm, lai tad kädä diena säktupra-sit
tiem ,,plä§äku dzives telpu."'
Iev§röjot to visu; turpiriä Olsops,
viegli saprast, käp§c turki. pastäv uz
600.000 viru lielas armijäs pature§a-nu,
kas ir daudzkärt vairäk, nekä
zemes iedziyotäju skaits varetu at-taisnot.
Kaut airi armija atrauj lauk-saimniecibai
äfkärtigi vajadzigo dar­ba
speku un patiesu briesmu gadiju-mä
i i armija spetu pretoties ne vai­räk
par dazäm nedejäm, vai, visla-bäkä
gädijumä, lidz pusgadam, tomer
turki domä, ka pla§a demobilizäcija
.tiktu uzskatita par väjuma pazinii.
Sis armijas uztureSana savukärt ra-da
Turcijai lielas saimnieciskas
problemas, tuvinot - inflacijas^un
saimnieciska chaosa briesmas. TDazi
eksperii gan apgalvo, ka Turcija §o
nastu spejot panest vaiTäkus gadus.
: tr
:iii rr. m
• 'mm