Bavarijas Latviesu vestnesis, March 15, 1950

              Ui
viedoUi
liias ji
kipiM
MUbt
mir
pat
imaāiM
Pitlju
Uisttt.
to
IK
'% i
A
ar
vsb*
Viļ
MT «i
labT
kl
Mini
{ i
Nr 21 (365) 1950. g. 15. marta
Ar autor» parakttu vai tnictaitefn pa-rakftitajot
rakstot Izttlktda domāt oav
Katrs ziot redakcijat domāt
EIROPAS
AIZSARDZĪBA
Vēl nesen cerēja, ka Eiropas
aizsardzība drīzumā nokārtosies lab*
vēUgi ASV' štāba priekšnieks
ģenerālis Bredlijs kādreiz izteicās,
ka pēc viņa domām pietiktu
30 labi apbruitotu divīziju, lai atsistu
eventu^u bopeviku uzbrukumu un
pat lai pārietu sekmīgā pretuzbru­kumā.
Zināmās aprindās Amerikā,
kurās apzinigi vai neapzinīgi notiek
demoralizējoša propaganda, nemitīgi
daudzinot bo^ieviiiu militāro varenī­bu,
šo ģenerāļa izteicienu uzņēma
ar nepatiku un ātri notušēja. Mēs,
kas esam boļševikiem bijuSi tuvāki
tm pazīstam viņu karaspēka īsto
kaujai vērtību un tā morāli, kas,
ttarp citu, parādās jau nemitīgi uz
rietumiem plilstošā dezertieru strau-mē
» mēs šo Bredlija uzskatu spējam
atzit kā visai tuvu patiesībai. Lie­kas,
ka ari speciālisti ap Fonteblo
itābu, kura priekšgalā ir feldmar-i
i l l Montgomerijs, ir līdzīgos uz-fkatbi,
— vismaz tie savos plānos
operē ar līdzīgu divīziju skaitu.
Šķiet» ka So samērā ne visai lielo
divīziju skaitu Eiropai vajadzētu
spēt sastādīt, sevišķi pēc Atlantika
pekta palīdzības sar ošanas.
Izrādās tomēr, ka pat šo mēreni
lielo kopējo spēku izveidošana at-duŗae
pret lielām grūtībām, galve­nā
kārtā dažādi ievirzīto interešu
un psicholoģijas dē}. Anglija baidās
etejSk iesaistīties Eiropā un sūtīt
lurp lielāku karaspē!', jo Denker-has
katastrofa vēl ir svaigā atmiņā.
Kā salas valsts, tā jūtas samērā
drošāk, jo ar strauju tanku uzbru­kumu
tā nav ieņemama, — kaut arī
labi apzinās, ka Lamanšas piekraste
Ienaidnieka rdkās padarītu tās stā­vokli
ļoti kļūmīgu. Bet tās ir tālā­kas
briesmas, un angļi paraduši vis­pirms
rēķināties tikai ar tuvākām,—
im šajā ziņā tie ir mazāk eksponēti.
Amerikāņi tāpat negrib nekādā ziņā
. Idtit lielfiļcus spēkus cīnīties Eiropā.
TrtPībtitu nepopulāra lieta: likt liet
ievu pilio^u asinis svešu zem^u
aintāvēSanai. Tā grib karot galvenā
kārti gaisa karu, postot ar atom­bumbām
ienaiidnieka aizmuguri un
bāzes, lai pēc tam atbrīvotu Eironu.
franči uz to aizrāda, ka tas nozī­mētu
atbrīvot nevis Eiropu, bet
morgu.
Francija tad ari paliek vlenī^ļlā sa­biedrotā
valsts, kas būtu visvairāk
ieinteresēta Rietumeironas resp. se­vis
pašas aizstāvēšanā. Kļūmīgs ap­stāklis
te vispirms tas, ka Francila
neatzīst par iespējamu iesaistīt E i ­ropai
aizsardzībā ari Vāciju. Tie­šām,
nav ari šaubu, ka, ja Vācija
dabūtu ieročus un karaspēku, tā
dria kļūtu par galveno noteicēju E i ­ropā;
pie kā tas varētu novest, to
neviens nevar paredzēt, bet ir ie­mesls
domāt, ka tas varētu būt arī
kaut kas ļoti Jfiļūmlgs, un franču ba­žas
te nav bez pamata. Bet no ot­ras
puses paši franču ģenerāļi atzīst,
ka Eiropa bez Vācijas piedalīšanās
nav aizstāvama.
Bez tam pastāv vēl kļūmīgā ono-zidla
pret Spāniju. Sl opoziciļa jau
Ir tīri ideoloģiska ..greznība", kas,
kā to atzīst daudzi franču politiķi,
Ir jau sen novecojusi un oavisam
neatbilst apstākļiem, jo kā var at­teikties
sēdēt pie viena galda ar
Franko, kad ir ar mieru sēdēt kopā
ar tiem, kuru rokas asinīs vien pil?
Tā iznāk, ka galvena! Eiropas aiz-ltā^^
el jābūt Francijai. Bet te nu
traģiskais ir tas, ka Francija, kād­reiz
tik kareivīga valsts, tagad jū­tas
pilnīgi nespējīga šim uzdevu­mam
iekšē*a<» vienības trOkuma un
morāliska sabrukuma dēļ. Vis­pirms
pret karošanu, saprotams, ir
visi komunisti un to līdzskrē^eii, —
un tādu ir gandrīz tautas trešā da­ļa.
Ja tie gatavi karot, tad nevis
pret boļševikiem, bet par tiem, pret
savu tautas vēlēto valdību; jau ta­gad
viņi sākuSi šo kapu un vingri­nās
sabotāža TieSim grūti iedomā­ties,
kā būtu iespējams vajadzības
gadījumā sekml«ri .<aŗot, kad aizmu­gures
„piektā kolonna" ir gandrīz
iedzīvotāju trešā dala. Tāpēc ari
daudzi pilsoniskie politiķi ir defe-tistlgi
noskaņoti un gribētu par kat­ru
cenu izvairīties no ^^ara. Tā ne­sen
visu zem|u politiskās aprindās
LATVIJA Txeidi«n, 1050. |. 15. mnO.
Top Nacionālā komiteja Beļģijā I Ar sūdzībām vispirms
IZSTRĀDĀTI STATŪTU UN VĒLĒŠANU NOTEIKUMU PROJEKTI
Beļģijas latviešu organizāciju pa­dome,
saskaņā ar LCK 1949. g. 13.
dec. lēmumu uzņēmusies pagaidu
nacionālās komitejas pienākumus:
trimdas kopības reģistra radīšanu
un nacionālās komitejas vēlēšanu
noorganizēšanu Beļģijā. Vēlēšanu
labākai veikšanai un to sabiedriskai
kontrolei padome nolēma radīt īpašu
vēlēšanu komisiju, tajā bez organi­zāciju
pārstāvjiem pieaicinot o^'ļraču
grupu, baznīcas pārstāvjus uc.
Briselē vēlēšanu komisijas pirmajā
sēdē, kurā piedalījās konsuls H. Rā­cenis,
organizāciju un ogļiaču gru­pu
pārstāvji no lielākajiem latviešu
centriem Beļģijā, dalībnieki iepazi­nās
ar Lielbritānijas LNP pagaidu
Var sagādāt galvojumus
K. Mllenbachs, (20a) Dedelstorf-
Horst, ūb. Vittingen, var sagādāt
galvojumus izceļošanai uz ASV pa­vārei
un veļas mazgātājai, darbā pie
kāda fabriku prezidenta Cinčinatl
tuvumā. Vēlas tikai ģimenes ar 3
personām, pie kam pavārei var
braukt līdzi meita, māte vai drau­dzene
kā veļas mazgātāja. Pavārei
paredzēta alga 25—35 dol. nedēļā,
brīvdiena katru ceturtdien' un kat­ru
otru svētdienu, dzīvoklis — gu*
ļamistaba, kopējā dzīvojamā istaba,
ēdamistaba un vanna. Veļas mazgā^
tājai jāstrādā ar vismodernākajām
mašīnām. Vecums nav noteikts
Reflektantēm jāiesniedz sīks dzīves
apraksts un foto minētajam K. MI-lenbacham.
Precēts pāris var dabūt galvojumu
darbam ļauksainmiecībā Teksasas
štatā. Jāraksta — Mr D Burns,
Mgr. Pitchfork Land & C^^Ūe Co.,
Guthrie, King County, Texas, USA.
SAGĀDĀTI GALVOJUMI
IZCEĻOŠANAI UZ ASV
Tautietis Jāzeps Mileiko, kas iz­ceļoja
uz ASV 1949. g. pavasari, līdz
šim sagādājis emigrācijas galvoju­mus
60 citiem latviešiem Vācijā.
Nevarēdams informēt katru galvo­juma
saņēmēju personīgi, M. lūdzis
mūsu laikraksta starpniecību galvo­juma
saņēmēju publicēšanai. Galvo­jumi
izsūtīti šādām personām:
Augsburgas-ļJaunStetenes nometnē:
Augsta Vesimanls (3 pers.), Minna Bēr­ziņa
(1), Jānis Lācis (3), Memlngcnas no
metnē: Nikolajs Tlsins (2), Oto Gubenis
(1) , Aloizs Plterans (3), Olga Bērzupe
(3). Ivars Ezis (1). Indulis Lauzums (2),
Antons CunčuUs (5), Voldemārs Titāns
(2) . Paulis Prikašs (8). Andrejs Otaņķis
(2), Ina Lcmke (l), Jānis Veide (2), Ju­ris
Medvedevs (1), Lalija Ignatjeva (2);
Vlrcburgas nometnē: Ernests Dukura
(2): Spākenbergas 1 nometnē: Pēteris
Mileiko (1), Dr. Lūcija Blksāna (3), Pā­vils
Murāns (3); Grēvenes nometnē: An­tons
Ļolans (5); Dobelntelchas nometnē
(Oldenburgā): Jānis Krūmiņš (1), Jāzeps
RoskoSs (2); Insbrukas nometnē Austrijā:
Vladislavs Stankevičs (1); Rāvensburgaa
nometnē: A?ina Klaucfine (2), P. Poz-ņaks
(l), Svābu HaUes nometnē: Jānis
Jankevlčs (6); Ludvigsburnā: Kārlis Kai-zers
(1): Dānijā: Aloizs Mileiko (4).
Minētās personas lūgtas paziņot
Jāzepam Mileiko (1621, Dilworth Rd.
E., Charlotte, North Carolina, U.S.A.),
vai sagādātos galvojumus pieņem.
Izbraucot uz ASV, vēlams paziņot
Gronas atstāšanas laiku. Pārējo gal­vojumu
lfH''ē^u lietas r»«§^aik kār­tojas,
\m galvojumu sagādes gadī­jumā
par to paziņos.
statūtiem un atzina, ka tie izman­tojami
par paraugu Beļģijas latviešu
nacicmāiās komitejas statūtiem. Sa­skaņā
ar sēdē izstrādāto BLNK sta­tūtu
projektu, nacionālā komiteja ir
vēlēta augstākā Beļģijas latviešu
pārstāvība kopīgo nacionāli politisko
interešu sargāšanai, Beļģijas lat­viešu
pārstāvēšanai centrālajā lat­viešu
organizācijā, latviešu bēgļu
stāvokļa uzlabošanai un palīdzības
sniegšanai, atbalstot m saskaņojot
latviešu organizāciju darbu Beļģijā.
Vēlēšanu komisija atzina pār nepie­ciešamu,
lai nacionālajā komitejā
būtu pārstāvji no visiem lielākajiem
latviešu centriem, kādēļ paredzētais
locekļu skaits ir samērā prāvs — 15.
Komiteju ievēl uz divi gadiem; pre­zidijs,
kas sastāv no 5 locekļiem,
darbojas visu pilnvaru laiku.
Lai dotu iespēju visiem tautie­šiem
piedalīties nacionālās komite­jas
pamatnoteikumu un vēlēšanu
noteikiunu izstrādāšanā, komisija
nolēma pirms to galīgās pieņemša­nas
publicēt komisijas sēdē izstrā­dātos
projektus un aicināt Beļģijā
dzīvojošos tautiešus iesūtīt vēlēšanu
komisijai jaunus ierosinājumus un
papildinājumus. Statūtu projekti
publicēti Beļģijas latviešu laikrak­stā
Vairogs februāra numurā, ko
var pieprasīt redakcijai: 4, rue Crae-nendonck,
Louvain.
AicInSjumg ogļraēa grupu
^ pārstāvjiem Be|ģijā
Cik paredzams. vēlēSanas notiks maija,
bet nepieciešamie priekSdarbl jāveic Jau
tagad. VēlēSanu komisija lOdz visus lat«
viešu ogļraču grupu pārstāvju» uzņem­ties
vēlēšanu apakškomisiju noorganizē­šanu
latviešu centros, kur So darbu nav
uzņēmušās organizācijas. Vēlēšanu apakš­komisijas
sastāv no 2—3 locekļiem, kas
sastāda vēlēšanu kontrolei nepieciešamos
vēlētāju sarakstus, Izdala vēlēšanu mate­riālus
un savāc nodotās balsis, lai tās
piesūtītu vēlēšanu komisijai. Vēlētāiu
sarakstu sastādīšana apakškonilsijām j'ā-uz*
k vienu mēnesi pirms vēlēšanu die­nas.
Nobalsošanu varēs izdarīt ari pa
pastu, bet ari šajā gadījumā būs nepie­ciešama
iepriekšēja Ierakstīšanās vēlētāiu
sarakstos. Vēlēšanu komisijas nākošā
sēde notiks marta otrā pusē. un tajā ga-
Ugl pieņems vēlēšanu noteikumus, no­teiks
vēlēšanu dienu, kfi ari Ievēlēs ko­misijas
vadību. Ogļraču grupu pārstāvji
lūgti Ierasties Sojā sēdē, Iepriekš paziņo­jot
savas resp. vēlēšanu apaltSkomlsIlu
locekļu adreses A. Znotiņam, 4. ruē
Craenendonck, Louvain., kas sniegs tu­vākus
norādījumus par sanāksmes vietu
un laiku.
Latvijas sūtnieciba
adreses neizpauž
Latvijas sūtniecībai Vašingtonā
kļuvis zināms, ka daži Latvijas pil­soņi
nevēlas sūtniecībai paziņot sa­vas
adreses un citus anketā pare­dzētos
datus, bažīdamies, ka adreses
varētu nonākt nevēlamās rokās.
Sūtniecība paskaidro, ka tā sniegtās
ziņas neizpauž un savu pilsoņu ad­reses
nevienam neizsniegs. Gadī­jumā,
ja ienāktu kāds adreses pie­prasījums,
sūtniecība to nosūtīs me­klējamai
personai tieši, kas pati va­rēs
izlemt, vai paziņot savu adresi,
vai nē.
Pilsoņif kas atsakās pildīt savu
pienākumu, ko viņiem uzliek konsu­lārais
reglaments, zaudē tiesības uz
Latvijas pārstāvību konsulāro aiz­sardzību.
lielu ievērību radījis pusoficioza Lo
Monde ievadraksts, kurā bija mēģi­nāts
uzmanīgi suģestēt ideju, ka
Pad. savienības un ASV konflikta
gadījumā Eiropai vajadzētu mēģināt
paUkt neitrālai. Amerikā uz to re­aģēja
diezgan asi, norādot, ka paš­reizējos
apstākļos šāda neitralitāte
pilnīgi neiespējama. Bet franču do­mu
gaita labi saprotama: pēc tam,
kad boļševikiem ir atombumba, pat
ja būtu iespējams aizkavēt tos tieši
iesoļot Francijā, nav iespŗams —
ievērojot izejas bazcs tuvumn — aiz­kavēt,
ka tie ar savām bumbām iz­posta
zemi; un tā franči, šķiet, ga­tavi
ziedot pat savu brīvību, lai
glābtu Parīzi no izpostīšanas!
Katrā ziņā, šķiet, ka karaspēka
morāle Francijā ir diezgan kļūmīgā
stāvokli, kamēr gandrīz visas kau­jas
spējīgākās vienības cīnās Indo­ķīnā
Mērenā virziena nedeļns laik­raksts
Carrefour, analizēdnms fran­ču
armijas sagaidāmo izturēšanos
invāzijas gadījumā, atklāti alzist, ka
franču karavīrs negrib riskēt ar sa­vu
dzīvību par kādu viņam vēl tālu
un neskaidru lietu. Vienīgi, ja iz­rādītos,
ka pēc zemes okur>āciias.
tiek apspiestas brīvības, nie kurām
tas pieradis, franču karavīrs sāktu
cīnīties, proti kā oartizāns, kādā c i ­ņa
tas esot liels meistars! Katrā z i ­ņā
ari jau minētais pusoficiozs Le
Monde 11. un 12. II. numuros Ievie­tojis
trauksmes rakstu „Kurp iet
franču armija?'*, kiirā burtiski saka:
„Franču armija ir uz nāves gultas
(moribonde), un ļaunākais tas, ka šī
agonija Šķiet esam franču vitalitā­tes,
enerģijas un patriotisma ago­nija.*
»,
Ļoti zīmīgs notiktims ir, ka no ar­mijas
izstājies ģenerālis Bijots (Bil-lote)
— Francijas pārstīvis Anvie-noto
nāciju bruņoto spēku komisijā
resp. štābā. Viņš, kā pats saka, to
darījis tāpēc, lai .»ūtu iespēju uz­sākt
plašākas publikācijas un tā va­rētu
atgādināt savai un cit^m tau­tām,
ka pēc 1—2 gadiem, kad at­starpe
starp amerikāriu un krievu
bruņošanas sasniegumiem būs stipri
sašaurināta, varētu icstlties akūtu
brie-smu periods, uz ko norāda jau
taf^nd vienmēr bezkaunigākā un iz­aicinošākā
krievu uzstā^.anās. Tāpēc
esot pēdējais laiks spert izšķirīgus
radikālus soļus visu „Atlantika nā-ci.^
u" aizstāvības pāron^anizō.sanai
uz gluži jauniem pamatiem: uz visu
rietumnlciju (arī ASV) apvienošanos
gan militārā, gan okr»nomiskā, gan
arī administratīvā zinā. Bet tā
šķiet stipri tāla nākotnes mūzika.
Prof. P. Jurevičs
pie macito|iein
Katoļu baznīcas organizāc. NCWC,
kas ir viena.no aktīvākajām galvo­jumu
sagādē Eiropas DP, Ņujorka
bija sasaukusi īpašu preses konfe­renci,
lai pārrunātu ienākušās darba
devēju sūdzības par bij. DP, kas pa­metuši
savu darbu un pazuduSibez
vēsts, vai ari nav bijuši piemēroti
darbam, kādam tie ieceļojuši ASV.
Ziņojumos nācās dzirdēt, ka daļa
DP savus galvotājus pamet, draugu
un radu pamudināti, lai dotos uz
lielākām pilsētām un meklētu kaut
ko labāku. Tā, dažos rajonos ra­dies
ieskats, ka DP ir klaidoņi, un
bijis gadījumi, ka 10 amerikāņu ģi­menes
tādēļ parakstītos galvojumus
atsaukušas. Kādā štatā pats guber­nators
sev par mājkalpotāju izgalvo-jis
DP ģimeni, bet tā pēc 3 dienām
no darba vietas aizbēgusi. Bieži ga­dījies
arī, ka šādi aizbēdzēji, neat­razdami
pilsētās ne piemērota darba,
ne apmešanās, atkal griezušies atpa­kaļ
un lūguši mācītāju un baznīcas
organizāciju palīdzību Tāpēc pār­runās
atzina, ka, lai šāds stāvoklis
nerastos, DP ar savām sūdzībām vai
neapmierinātību vispirms jāgriežas
pie mācītāja vai baznīcas organizā­cijas,
kas uz vietas palīdzēs lietas
izkārtot Patvarīga darba vietu at­stāšana
nav vēlama, lai gan likumīgi
Iebraukušie to var darīt.
Konferencē preses pārstāvjiem
bija iespēja ziņot par vienā vai otrā
vietā novērotu DP izmantošanu no
farmeru puses un citam nebūšanām.
Baznīcas pārstāvji lūdza ar šādām
sūdzībām griezties vispirms pie vl-ņlemu
Privātās pārrunās ar dažādo
Statu DP lietu kārtotājiem noskaid­rojies,
ka ar latviešiem visumā valda
apmierinātība un viņi labprāt Vēlē­tos
kaut vairāk ieceļotāju būtu lat­vieši.
Latvijas pavalstniekiem
ASV fāpaziņo
Latviju sūtniecībai Vašlnftonl reģistrē­šanai
kartotēkā- saskaņā ar konsulārā
reglamenta noteikumiem, par sevi šādi
dati: uzvārds un vfirds, dzimums, dzlm$.
vieta nn laiks, dzīves vieU Utviji vai
ārzemes, kad, ar kādu kuģi un kurā
ostā iebraucis ASV, nodarbošanās (pro­fesionālā
un pašreizējā), attiecības pret
kara klausību. Uutiba, ticība, ar kādu
dokumentu (pasi) uzturas, kur, kad un
ar kādu numuru un sēriju tas isdots,
civilstāvoklis (neprec prec, atr., fiķ.),
sievas vārds, dzimtvārds dsimš. laiks un
vieta, bērnu vārdi, dzims, laiks on vie*
ta, palreizējā azturēštnāi vteU ine-mēs
(adrese), datumir un tinu snie*
dzēja paraksta. Kam grOtņ^as io an­ketu
uzrakstīt, var patinot *vtn adresi
sfltniecfbai, pēe kam pēdēji lufitls veid­lapu
izpildīšanai. Tāpat sfitnieclba Jā­informē
par adrešu maiņām, rakstot —
Latvian Lfgation, 134S. ConnacUcut Ave-nue,
Waslilnffton I, D. C.» II. 8. A«
Miklainā kārtā nodedzis
latviešu bloks Ēsenē
Esenes priekšpilsētā Krejfi ag­rākās
artilērijas kaz: ?000 da­žādu
tautību Iemītnieku vidū dzīvo
150 latviešu No tiem lielākā daļa
uz šejieni pag. gada 18. novembri
pārcelti no Grēvenes, pārcelšanu
motivējot ar nometnes likvidāciju,
kaut gan GrēV|enes nometne pastāv
vēl šodien. Sevišķi neizprotama l i ­kās
Sr pārcelšana ģimenēm, kas bi­ja
jau nodoktpientējušās un kam
pēc pans nedēļām bija paredzēta
aizbraukšana uz transitnometni.
Par dzīvi šajā Rūras centrā ne­varētu
žēloties, kaut ari esam diez­gan
saspiesti. Majoritāte ir poli, ^et
komandants simpātisks un laipns,
vienlīdz korrekts pret visām tautī­bām.
Tautietis Dr. K.- Vitrungs ir
galvenais ārsts, reliģisko aprūpi va­da
māc. J. Urdze. Biroja darbinieku
sastāvā pārsvars vāciešiem, un viņu
attieksmes ar nometnes iemllnie-kiem
labas. Latvieši galvenokārt
strādā drupu novnkšanas darbos,
kur izpelna samērā prāva.
Kādā februāra ritā izdega 'at­viešu
bloks KauJJ arī dzēšanas dar­bos
bija izsaukti visi pilsētas uguns-d?:
ēsēii, liesmas izdevās tikai dtļēji
ierobežot Dzēšanu traucēja arī lie­lais
vējš, tāpēc piinīgi nodega bkka
3. stāvs, kur atradās vairākas darb­nīcas.
Panikā iedzīvotāji steidza
plābt mantas, ko izmantoia zagļi, tn
tā daudzi cieta divkārtīgi. Cilvēku
upuru nebija, atskaitot dažus ievai­notus
ugunsdzēsējus.
Ugunsgrēka izcc'^anās iemesli nav
noskaidroti. Klist baumas par kā­das
mums naidīgas varas ietekmi,
jo īsi pirms uiTunf»rēka nometnē pa­rādījušās
aizdomīgas svešas ner-sonas.
0. L I
VESJUlBS
REDAKCIJAI
yAl BIJUŠIEM KARAVĪRIEM
ASV NEREDZĒT?
Presē publicētie oficiālie un pus-oficiālie
paskaidrojumi par bij, ka­ravīriem
un to izceļošanas iespējām
uz ASV visiem zināmi. Es savukārt
gribu pastāstīt atbildes, ko šai jau*
tājumā saņēmu DP komisijā Franka
furtē un Sveinfurtes izceļošanas iio»
metnē.
Savu izceļošanas lietu ievadīju Jau
pag. vasarā Ambergā. Pēc ^l^ckk-sējās
„pārskrīnēšanās" kontroktttri
izpildāmos dokumentos ari ^ui^roi
par 19. divīzijas karavīru, ]o
dzu šai apstākli nekā nego^
(1944. g. augustā mani mobiliiēji).
Pēc divreizējas Izsaukšanas ac
manu lietu neparasti ilgi le^
noturēja izceļošanas centra DP b>
misija, pēc tam mani nosūtot us vtt-reizēju
pārbaudi Ambergas kontrol»
centrā. „SkrIningā" nodlku galdi
visus dokumentus (ieskaitot ari Sold^
buchu, ko uzskatīja par reti redtētVĻ
bet ļoti svarīgu), no savas lesmikia*
nas dienas līdz pat atlliienai no
amerikāņu gūsta, un saņēma itblldit
ka pēc visiem 2^ēvaa notdktunlam
esmu pilntiesīgs DP. Un twāt ma­ņu
lietu rudeni nosūtīja vēl uz
Frankfurti.
Sl gada 21. februāri «libraueu
turp noskaidrot apstākļus. Pēc pui»
stundu garas sarunas ar Franidhirtei
DP komisijas priekšsēža viataitku
par savām \m vispār karavīru liatim
rezultātā gribas secināt: mēs, Uju*
šie karavīri, vismaz pagaldēm us
ASV netiksim. Nezinu, kur mfisu
iestādes un amatpersonas s m ^ Uh
bās ziņas, bet i )P komisija fridB<i
furtē izpaužas uzskats, ka 15. ua l i
divīzijas karavīri skaitāmi j^e vēī^
SS vienībām. Tāpat norfidlla. U
velti neliekot lielas cerības uz kUit
karavīriem labvēlīgu likumu no
šingtonas. Līdzīgu atzinumu, tttil
pavisam īsi, izteica Sveinfurtes, ii»
ceļošanas nometnes direktors: HBI*
jušiem karavīriem nav un nebūs nt«
kādu izredžu izceļot uz ASV." Ja
nu tomēr notiktu pretējais, tad pii«
reizējos apstākļos tak būtu necerēts
brīnums.
Arī es esmu priecājies par katru
rindiņu avīzēs, kur varēja lasīt, ki
bij. karavīru lietas kārto un ka drīz
cerams labvēlīgs atrisinājums, daž­kārt
minot paf noteiktus termiņus.
Nesaprotami tomēr paliek, kfipēe
mūsu amatpersonas un pats bijušais
karavīrs saņem tik diametrfiU pr««
tējas atbildes. Sekojot informēcijai
presē un salīdzinot to ar informi*
ciju, kas iegūta tieši, mums piaeja»
mās i^tādēs, dažubrīd tfi vien Bt-kas,
ka mūsu vadītājas iestftdei un
amatpersonas karavīru Jautftjumti
it kā uzskatītu par izdevīgu lldzskīi,
lai rādītu tautiešiem — vēlēajien,
cik ļoti tās interesējas un rūpējat
par trimdinieku labklājību.
Mēs karavīri, kam liktenis bija
piešķīris svēto uzdevumu aizativēt
Latvijas zemi, sirmās latvju mil^
un tēvus, sievas un bērnus, seva«
ram izprast dziļo netaisnību, ko
mums nodara. , Ik vienas taiļtai pif*
derīgo, kas aizstāv savu tēvsiod
pret svešu iebrucēju, uzskata par n^'
roni, bet pret mums lieto |^im dtu
mērauklu un uzskata gandrii pir
noziedzniekiem. Vai tad JibrtolS,
ka daži no bijušiem kaŗavMem, ku­rus
gandrīz vēl bērnus izrāva no ģi­menes,
pēc visām kara šausmlm UB
gūsta netaisnibām brīylbfi itļai^
bija spiesti slēpt patiesību un tidļ
zaudēja katru taisnības un patisf!^
bas sajēgu un par demokrātiju an
cilvēku tiesībām runā vienīgi Vt
rūgtumu.
So jautājumu nevar pār dsudi ii*
tirzāt, tādēļ būtu vēlama domtt ^
maiņa par mūsu lietu turpmāku I**
toSanu. VarētH apsvērt ieipUtt «
mūsu palīdzības organizldjil -
Daugavas Vanagu starpniecību
kārtoti mēģināt panākt karavlm re­habilitāciju.
Ja tad atbilde bfltu ne*
grozānd negatīva, tālāk bOtu apivē-rama
iesnēja mums leklautiēf vicu
saimniecībā ar kādiem paJdsrbIbM
pasākumiem.
MSrtiņS Bērtnlsoni» A m b ^
bii. DV Bēgensburgag nod. pMM*
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiitiiitiiiniiHH
Daugavas Vanagu netiriauMali
februārī zledojufil. Karlsrflcf DV !»dlļs
DM 76.60. latvieši Bad KiilngenI mr*
Vlrcburgas Centrālās nometnes DV W J
95,-, Valkas DV nod. 19.-. Vlitburtgi
Ziemeļu nom DV nod. DM «SST
chcnes DV nod 24.—, Nelbur^M DV noj»*
25,-, AugsburRas DV nod. «HJ,- UO-1*
EkStelns DM 2,—. Fonda rfcTbS 1. m»t»
bija DM 11.703.28.
DV amerikāņu Joslas valde vUlem
dotajiem Izsaka sirsnīgu Utvlsku psldl»
i
Ko nespēj viens, tas viegli veicams kopigiem spēkiem
ZIEDOSIM VISI ĀRĒJĀS INFORMĀCIJAS FONDAM!
ZIEDOJTOaTS LŪDZ SIMT LCK INFORMAaJAS NOZAREI» (14a) ESSLINGEN/N^ Z0LLBERG8TR. h