Bavarijas Latviesu vestnesis, March 15, 1950

              l^SdleB, 1950.
TreSdIen, 1950. g. 18. martā.
^olia^ Ufnoii Himļi (6)
Varones nāve - No 40 angļu
ūģente'm dzivas otgriezas tikai 27
BļD^ STĀSTIEM)
Bekerstritam nebija viegli izšķir­ties
par sieviešu iesaistīšanu cīņā
pret Gestapo. Un tomēr 1942. g. pa­vasari
angļu pretestības kustības
nodaļa Francijā atkārtoti pieprasīja
sieviešu palīgdienestu, argumentējot
«avu prasību ar to, ka sievietes v i -
fiur un vienmēr var brīvāk un ne­bijām
dziļi aizkustināti, kad Violeta
izlēca un pazuda tumsā."
Pēc 10 dienām ģenerālštābs Lon­donā
ne tikai ieguva informāciju
.par vācu gatavošanos, bet uzzināja
ari, kādas vienības patlaban atrodas
ceļa uz ziemeļiem. Bet tanī pašā
dienā V i n l o f o « a 1 « ; « * r - : ; i _ = „ i ^ '
m
i « . Es to atcēlu un
>, vispirms norausig
kas zem mdzas n ^ "^
mx%v^. Sveķainās un ta^fc
dega sprēgādamas. W k
Ttelie dpmi, kad HeiS
^zp tiramr tumšisP ^'
tad^ vJ^ tām sijājās Vienis
f ^ b i ļ a .ŗiemaz saskaS
m W. ^ģ^skur^ sēdgdaM
saļ pareti iv sausas sunaft m
ll^et^lidz mēle
*^|paa, es atgOjosS
tt^ķ^vii, tui»«āka, atkffi^
»ift«.;taa iio^uda pavisam
gtir^ku^-^un pēc cik ilga \ ^
īpaiSajfiies no jauna. Vaibiij
- '^^ai^Šu lidz piecdesnil
. «te teiāca i^aitlt līdz fc
M^m filmtii tik Uels biļi
)if^^ Bet, dažreiz saule iz^^'
to Strl Iznira,-ienira atld
fedī^t biezākā miglājā, līdz ta
liasM^za mākoņa sidraboto jiialiļ
*^ izl&a zilumā ar tādu ipožumt^
ka ads man aizkri­ta
ciet. Tad cauri
acu vākiem, ka
kvēloja gaiši
kanā krāsā, ei
vēroju, kad %
nāks atikal maku»
lis. Jā, m jaii
• Irtumf
fi
i :
i i i I-mia'
veit
tgf^ •laiks. Kāda
l>alss jau sauca,
lai dzenu mājās,
I Es iiztrūkos se-dus.
Visa pasau-de
izskatījās sa­vādi
zaļa. Pat
debesim un mā­koņi.
Lopi jau
paši- steidzas ieV
bet es vēl dzinu:
„Sī mājās, go-tinas,
šī mājās!"
' Vientulībā ap*
nfet daudz kas.
Cik bieži gan lai
skatās mākoņos!
Tielļūst ar laito
.garlaicīgi, vari
pat garlaicīgais
par zilām debe;
sīm. Nevarēja ari
ik dienas ņemto
ar uguni. So to
p--^^ pa tukšu gralziļ
piļp&ljas. Būtu tuvumā biju»
ili^i^ttu kādu ķerbelīti...
^^tSiiati ienāca prātā laimīga
*-iēmu pašā viņā galā, f.
M l i ^ bija skaists apa}š
iifll§^es- celšu sev mājas!
SS|S:i%' Ariņas, tām vajadzēja
HiSjlībiet gan pēc mūsmāju pa*
liliŽJ^iT^ata tādā novietojuma:
te^tim klētis, tad kūtis V^'
S l ^ Arī aka,pro-
|ledrikstēia iztrūkt.
Irokbt, es uzgāju zem plā^^
^Mrtas .^tipru, sarkanu maiu.
|ift5:^ieģeļieni, es sev teicu.
It Stabu es ceļu ķieģeļu,
ja materiāls te uz vietas
MKā ķieģeļus taisa, es W
ijies nd žīda Paipka, kadv^
feķ^ltiekstiņos strādāja. .Tor^
;krāsns: bija sabrukusi un
3a mūrēt jaunu. Es V^^^^
ļ^Uņ taisīju ķieģeļu metamo.
feein vajadzēja iznākt špi^
te Helumā.. Es izkasīju
^tC līdzās akai, tādu kā m
anesu ar cepuri ūdeni no lej j
& mālus mērcēju, r^^^^ļJJ'ipiu
pun spiedu laukā.
"ar katru dienu auga. Uz V
i:^škaid^m,- kRs vēl visur n
meža c:rjanrs, rūpīgi n
tii Me tur nu varēja ž^t un^^
^^Frotams, ka lopi_ kopš g
m darbi tika sakti, ka^j^^
vairs,nedrīkstēja
iu tur neka nebij, betjznici
pasākumu tie varēja, v
lami - vien.
if^^urpmāk beigas) <^
vēl pastiprināja ar vāciešu vispā­rējo
vājību pret daiļo dzimumu. Bez
tam sievietes pagātne vieglāk mas­kējama,
tāpat vinnm piemīt iedzim­ta
viltība, fantāzija un labākas ie-
JuSanās spējas. Aģentes vēlākajā
darbā nevairījās no visbīstamāka­jām
situācijām. Viņas mācēja apie­ties
ar mašīnpistoli ne sliktāk par
vīriešiem un neskaitāmos pārgalvī­gos
pasākumos pierādīja savu aukst­asinību.
S'OE dienestā uzņemtās sievietes
Izgāja cauri visām tām pašām iz-gUtoSanas
pakāpēm kā vīr'eši. No
40 aģentēm, kas devās uz Franciju
zemūdenēs vai lidmašīnās, tikai 117
atgriezās Londonā, beft 13 krita cī­ņā
vai mira mocekļu nāvē vācu
koncentrācijas nometnēs. So 13 va­roņu
vārdi iegravēti pieminas plāk­snē
pie Sv. Pāvila baznīcas, kur v i -
ņag aizvien pirms došanās uz Fran-
^ ciju mēdza lūgt Dievi Aiz divi^em
* vārdiem redzami burti G. C, kas
nozīmē, ka šim varonētr» nāves
piešķirta augstākā Lielbritānijas va­ronības
zīme — Georga krusts.
Kad Violeta Scabo brīvprātīgi i ie­teicās
SOE dienestā, viņa, kaut gan
vēl loti jauna, jau bija atraitne.
Violetas vīrs, franču virsnieks, krita
cīņā par Franciju, un viņa bija 3 g.
V. meitenītes māte, kad devās uz
Vanboro Manoru. Jau pirmajā Fran­cijas
ekspedīcijā Violeta pierādīja,
ka viņai var uzticēt visgrūtākos
devumus. Kāda franču virsnieka pa­vadībā
Violeta devās uz Fuānu, lai
tur uzņemtos sakaru virsnieces pie­nākumus
un bīstamo uzdevumu —
pilnīgi no jauna organizēt tikko iz­postīto
pretestības kustības centru.
Trīs mēnešus viņa strādāja Gestapo
acu priekšā ar t^<^n noteiktību un
mieru, ka šajā īsajā laika sprīdī iz­devās
izveidot jaunu, vēl stiprāku
Ruānas centru. Bez viņas pasākums
vispār nebūtu piļh realizējams.
Kādā naktī slepenā lidlaukā Ruā­nas
tuvumā Violetu uzņēma anglii
iznīcinātājs im aizveda atpakaļ uz
Londonu. Lai gan viņai ieteica at­sacīties
no turpmākiem pasāku­miem.
Violeta atpūtās tikai dažas
nedēļas un atkal devās uz Franciju
— šoreiz ar ļoti nozīmīgu militārās
izlūkošanas uzdevumu. Angļu ģene­rālštābs
pieprasīja no SOE steidza­mas
ziņas par vācu armijas vienī­bu
virzīšanās ceļiem uz Nocinandi-
Jas piekrasti, kur bija paredzēta
angļu invāzija.
Bija 1944. g. 6. jūnijs, kad Violeta
Scabo iekāpa lidmašīnā, lai otrreiz
dotos uz Franciju. Par viņas Udo-
'Jumu lidmašīnas komandants ziņoja:
„BlJa savādi vērot trauslo, slaido un
neparasti skaisto sievieti smagi ap­bruņoto
izpletņu lēcēju vidū. Mu­gurā
viņai bija puķots tērps, kājās
baltas sandales un ausīs koķeti aus­kari,
ko viņa bija nopirkusi Parīzē
iepriekšējo reizi. Smaidīdama un
Jautra, viņa apvilka savu lēcējas
virsvalku un pārbaudīja izpletni.
Mums visiem viņa šķita kā īsts sie­višķīgas
drosmes paraugs, un mēs
•
uzkrītošāk kustēties. Argumentāciju ^f,'?,! - ^^^^ nelaimīgā kārtā no­kļuva
vācu drošības dienesta val­gos.
Gestapo bija pārņēmusi vācu
armiju kustības apgabalu sevišķi
stmgra uzraudzībā. Violeta nekrita
ienaidnieka rokās bez cīņas, un to
pārspēja tikai tad, kad pēdējā lode
bija atstājusi mašīnpistoles stobru.
Violetu atzina par „militāri svarī­gu'
un nogādāja Frezneses Gestapo
cietumā pie Parīzes, bet viņa pali­ka
uzticīga savam klusēšanas zvē­restam
līdz pēdējam. Kad sabiedro­tie
ātrā gaitā sāka virzīties uz priek-
.šu, visus Frezneses cietumniekus
pārveda uz Vāciju. Ceļā Violeta sa­stapās
vienā vilciena nodalījumā ar
divam kollēgām — Lilianu Rolfi un
Denisu Blochu. gim vilcienam ar
gala mērķi Buchenvaldi bija pievie­nots
arī kāds lopu vagons ar angļu
virsniekiem. Svelmainajās dienās
virsnieki sakarsētajā lopu vagonā
cieta neiedomājamas slāpes, Jo kopš
llg^a laika neJblJa dzēruši ne lā­ses
ūdens. Ari gaisa uz&rukumi at­kārtojās
gandrīz Ik pēc pārig stun­dām.
Violetai tomēr izdevās sadabūt
pudeli auksta ūdens un nogādāt to
virc-nieku vagonā.
Zārbrikenā transportu sadalīja un
Lilianu un Denisu, kas kopā ar Vio­letu
bija jau izstrādājušas bēgšanas
plānu, izšķīra. Viņām bija jābrauc
uz Torgauas nometni, bet Violetai uz
Rāvensbriku. Tur viņa palika līdz
1944. g. ziemai, kad to vēlreiz pār-vietoja,
šoreiz uz „nāvnieku nomet­ni"
Kēnigsbergu. Tur Violeta atkal
sastapās ar Denisu un Lilianu. Ar
vairākiem simtiem citu sieviešu L i ­lianai
nežēlīgajā Austrumprūsijas
salā bija jāstrādā pie kāda lidlauka
būves. Tikai cerība uz d»-^-^ «^brl-voSanu
deva spēkus izturēt. 1945. g.
ianvārī nāca Jauna pavēle — De-nisa,
Liliana un Violeta Jānosūta at­pakaļ
uz Rāvensbriku. Divas dien­naktis
viņas tur vēl pavadīja vieni­nieku
kamerā, bet trešās dienas ritā
visas trīs nostādlla pie krematoriias
mūra un nošāva. Nometnes koman­danta
adjutants, ko sabiedrotie sa­ņēma
ffūstā tm k9R bHa klāt pie šo
varonlco ān^ļu sieviešu nāves, no-nratināšanā
izteicies: ..Mani dziļi sa-triclnāia
So trīs sieviešu oaSaizMe-dzība
un drosme. Viņas gāja nāvē
smaidīdamas."
HIMLERA SPECTSLS PAVĒLE
HMADELCNAS GADĪJUMS
JĀATRISINA NEATLIEKAMI!''
Balona un VĒxanova a^zsldv
aavufa iilulua
Liekas, ka ātrslidošanā atgriezies So-ņas
Heni laikmets, jo pasaules meista­rībā
pirmajās vietās Jau vairākus gadus
pēc kārtas redzami vieni un tie paSi
vārdi. Ari šogad tāpat kā divus iepriek-sējos,
pasaules melstarsacUcstēs Londonā
vīriešu klasē uzvarē
ja amerikānis Biks
Batons, bet sievie­šu
klasfe titulu otru
gadu pēc kārtas ie­guva
čechiete Ale-na
VrŽanova. Ja pē­dējai
uzvaras dēļ
bija jāizcīna sīva
sacensība ar pagā­jušā
gada konku-renti
anglleti Žane­ti
Altvegu, tad
Batons meistara go­dā
tika neviena ne­apdraudēts.
Tiesne­ši
viņa sniegumu
novērtēja pat ar vis­augstāko
punktu at­zīmi.
Pāru slldo-jumā,
Iepriekšējā
gada meistariem un­gāriem
KlralJjam
un Kekešljal ne­startējot,
uzvarēja
jaunie amerikāņi
brālis un māsa Ke-nedijl.
2ēl, ka starp
tautiskajās daiļsli­došanas
sacensībās vēl nevar piedalī­ties
vācieši, jo būtu bijis interesanti
asaules klases konkurencē redzēt viņu
abāko pāri Riu Baranu un Paulu Fel-ku,
kuri nesenā ārzemju tumeji guva
cildinošas atsauksmes.
Pasaules melstarsadkUu rezultāti: vī­riešiem
— 1. Batons. 2. Kiralijs (Ungā­rija),
3. Zeibts (Austrija): dāmām — 1.
VrŽanova, 2. Altvega, 8. Sermane (ASV);
i|iiigiilliipi:ii:Ķ
"iiiiliiiiiliļ
f i i i i i l i i i iS
liiiiiiiiiS^^^^
Pasaules un Eiropas meistare dailsIidoSanā Alena VrianoTa
pārdroSfi un graciozā lēcienā.
pāru slldojumā l . Kerola un Peters Ke-nediji,
2. māsa un brālis Dženifera un
Dfons Niki (Ang?..) un ari māsa un brā­lis
Marianne un Laslo Nadji (Ung.).
Pasaules spomla laubumes
il f. vecais Donalds Finlejs, angļu la­bākai
» barjerskrējējs un reprezentants
8. olimpiskajās spēlēs, atgriežoties no
Britu impērijas sporta spēlēm Jaunzē­landē,
Sidnejā pēdējo reizi startēja
starptautiskās sacensībās Finlejs vairāk
nekā 75 reizes skrējis 110 m barj labāk
par 15.0 sek., bet savu labāko rezultā­tu
— 14.1 sasniedzis 1937. g. Savā pēdējā
starptautiskajā startā Anglijas — Ņu-sausvelsas
sacensībā Finlejs ieguva tikai
3. vietu aiz Indijas rekordista' Vikersa
un malajieša Valberga.
Pasaules meistarsacīkstēm grieķu - ro-mieSu
cīņā, kas no 20 —23. martam notiks
Stokholmā, līdz šim pieteikušās jau 18
nācijas, no kurām 10 būs pārstāvētas ar
pilnu vienību.
Eiropas bokseru izlase IB. aprni Čikā­gā
tradicionālajā cīņā sacentīsies ar ASV
dūru meistariem. Eiropas vienībā, kas
9. aprni dosies pāri okeānam, iedalīti,
sākot ar mušas svaru: Hamalalnens (So­mija).
Jensens (Dānija), Bataljs (Franci­ja).
Mekkalegs (Īrija), Jergenscns (Dān.),
Valē (Frana), DisenI atal.). Inocentl
(Franc).
Vāzas slēpošanas sacīkstēs, kurās jā­veic
90 km — garākā slēpotāju distance
pasaulē, sesto reizi uzvarēja olimpiskais
uzvarētājs Nils Karlsons 6:08 25 st. V i ­ņa
brālēni MarUns un Gunārs ieņēma
nākamās vietas
75 gadi kopS pirmās ledus hokeja spē­les
pagāja 8 martā. Tā 1875. g. notika
Montreālā, Kanādā, jau pēc iepriekš iz­strādātiem
spēles noteikumiem. Vienī­bas
spēlētāju skalis gan toreiz bija 7
tagadējo 6 vietā.
Jaunu pasanies rekordu 200 m peldē­jumā
brīvā stilā 2:07,0 min. sasniedzis
austrālietis Džons Maršals, pārspējot par
1/10 sek. amerikāņa Smita ildzSinējo re­kordu.
31.503 klubu pēc jaunākās statistikas ir
Anglijas futbola savienībā.
Mūsu mīļais Lēdurgas-Turaidas draudies mācītājs
Pēteris ZemTtis
dzim 1904 g. 24. janvāri Jaunpiebalgā,
miris 1950. g. 13. februāri Ņujorkā.
Apbedīts 1950 g, 18. februāri Silver Mount kapsētā Ņujorkā.
Pēc viņa sāpēs raud
sieva un bērni Amerikā,
vecāki un māsa dzimtenē.
BiJ. Vlrcburgas ^Rietumu nometnes draudzes mācītājs
Pēteris Zemitis
miris 1950 g 18. februāri Ņujorkā.
Viņu mīlā piemiņā paturēs
nom. admin. un draudzei Jocekli
Vācijā, Austrālijā, ASV Kanādā,
Brazīlijā un Jaunzēlandē.
£d. Virzas Siramnēnl
ir grāmata, kuras nedrikst trūkt
nevienam tautietim.
DM
Bd. Virza, Straumēni ies . . . . 4.75
J. Jaimsudrablņš, Jaunsaimnieks un
velns U.—
A. Strindbergs, Hēmsalniekl . . . 6.—
M. Tvens, Toma Soera piedzīvojumi —.80
. 8.—
. . 1.50
, . 2.50
. . 3.50
, . 5 . -
. 4.50
. . 6 . -
. . 2.60
. . 5 . -
LATVIEŠU APGSDES KOPA
Rūps DEDĒLSTORFA
sasauc kārtējo biedru pilnsapulci i . | .
19. martā, pl. 16 Dedelstorfas nometnē,
8. blokā.
Ed. Alainis, Nomodā un sapni
Tēvijas kalendārs 1950 g .
Pie dzintara jūras, dziesmas
EksiperI, Nakts lidojums
Steinbeks, Mēness norietējis
Voltērs, Kandids . .
Pogina, A Course ol EngUsh
V. Bērtiņa. Mājas cepumi,
V. Bērtiņa. Praktiskā virtuve
Izsūtu pēcmaksā ari atsevišķus eks.
(243) Ed. Alainis, Dillingen/Donau,
Postfach 5 a3b)
1) sapulces amata personu vēlēšanas;
2) valdes ziņojums;
8) revīzijas komisijas ziņojums;
4) 1949. gada darbības pārskata pieņem­šana;
5) budžeta pieņemšana 1950 gadam;
6) valdes un revīzijas komisijas I vēlē­šanas;
7) dažādi jautājumi un Ierosinājumi.
Sapulce būs pilntiesīga pie ^a^ra-^,^,!:
nākušo biedru skaita. (239)
A/K Rūķis valde
ED. PAEGLES
latviu rai(ffu ibedte
(DM 8.—) im KRAJA (DM 1.— pastmar­kās)
satur vairāk nekā 800 ori^inālzl-mējumu
pēc etnograf materiāliem, kas
der izšuvumiem, audumiem, ādas, koka,
metalla uc rokdarbiem No atsauks­mēm:
. Abecite . brlnlSķlgi padevusies.
Tā būtu lālegādfilas ikvienam aizjūras
braucējam." — „A charming little
book," — Izsūtu uz visām valstīm.
(17a) Sarlsrahe, Forstner-Raseme.
(235)
ALEKSANDRS CAKS
Izaākir apgādā
D A U G A V A ,
Garvarg. 11, Stockholm
Grāmatu sadaUtāJus lūdzam pie.
prasīt vajadzīgo skaitu.
(223)
RED AK10MI
JsmmmmĒmmmmmmr
LATVJU GRĀMATA ^^^^^ t^^^^^* neatktifgi un neptfte.
. « ?V V; ^S** laikraksu lidošanu ASV. Gā­dāju
par piemērotām darba un dzīvokļu iespējām Jauki, nelieli pilsētā
uz upes krasta, vienā no saimnieciski visattistitākiem apvidiem ASV.
Nāciet ar ierosinājumiem un prickilikumlem.
Labi atalgotu darbu piesolu BiABfNBURTUCiBl
(244) LATVJU GRĀMATA,
Sd. Dobells, m Snd 8t., N. W.
Wav«rtj, Iowt, U8.
Tautieši ASV un Kanāda
PaSrelz plaSikā grāmatnīca lini kontinenU LATVJU GRĀMATA Jums
piedāvā pāri psr soe izdevumu, no visvecākā līdz vlsjtunāktm. Ua sri-
Juml nemitīgi aug.
LATVJU GRĀMATA ir ax1 Utlākā laikrakstu pārsUvniedbt.
LATVJU GRĀMATA piedāvā rotas Uetas» mūsu ptzlstsmo un labāko
meistaru darbus par cenām, kas Jūs pārstslfs.
LATVJU GRĀMATA piedāvā pazīstamā gleznotāja V. CMriķi glttnas.
LATVJU GRĀMATA piedāvā latvieāu Skaņu pUtes; mūsu labāko koru,
orķestru, vokālistu un instrumentālistu ieskaņojumi.
LATVJU GRĀMATA Jums piedāvā latviskas piemiņu lietu ua atudi
ko citu vēl. Sekojiet sludinājumiem un pieprasiet katalogus, tie iznāk
ik pārmēnešus, un tos piesūta par brīvu.
Vēršu KANĀDIEŠU uzmanību uz to, ka daudz ko Jūs vartt iegādāties
āeit izdevīgāk nekā uz vietas. (MD
LATVJU GRAlUTA,
Ed. Dobtiis, m, lad St, Jf. W.
Waveriy. Iowa, U».
PARNASS
Aug, Strindbergs
Hemiialnieki
DM 6.-, sd. %i% Austrālijā ISK
t 1. 60.
Voltērs
KandIdA
DM 1.80, sd. Austr. '/I. i 1.10.
R Hemlngvejs y
Ardievas leroHi^iii
Brol. DM 7.98. sd. 11^. Austrai. 19/8.
5 1—. Ies. DM 10.-. sd. 18/6, Aus­trālijā
30/-, i 8.60.
Antuans Si Eksiperi
Mākts IldojomA
Bro9. DM 8.50. sd. 6/-. Austrai. 6/4,
6 1.-. Ies DM. 6 ~. Sd 8/6. Austrai.
11/-. i 1.60.
J. Jaunsudrabiņi
Jaunsaimnieks nn
%elns
DM ll.<*, sd. 17/4, Austr 22/-. i 1.80.
A. Pofina-Eiche
A Conrse ot Bnglish
DM 8.-, Sd, 7/8, AustrāL 10/-, t 1^.
Pieprasiet Jūsu grāmatu piegādātā­jiem
vai tleSl apgādiem: Garvarga-
^ 11, L Stockholm, Sweden.
BDAUGAVA
LATVIETE,
14—40 g. V., vajadzīga virtuves darbiem
Anglijā, klusā un modemā mājā, kur
Jau strādā 3 latv. Rakstīt: Mrs. ElUott,
Broughton Place, Broughton, Biggar.
Scottand. (886)
Z I E M E Ļ B L Ā Z M A S
A P G Ā D Ā isnfiks:
15. martfi
Modra 2M6riņa rocnSni
mTI lilGLil
Brošēts DM 5.--, ies. DM 7 ^
20. martfi
Elias Ķesberci dsejoļu Icri}.
ILŪZĪ/AS
DM 5.—, visi ^ 8 H ( ^ . iesieti.
27. martfi
Knuta Lesiņa romftns
lauka Nuiikaatt
Brošēts DM 6.-, ies. DM 8.--.
Alfrēda Dsiļuma stfists ]au-natneĻ
Sētnieks Ciepsts
(Cikla Dieva dfirzs lU da}a)
Ilustrēts, Dr ,
TORNAS GRĀVRAČU
2. izdevums izpfirdots.
Pasatlnfijumi adresējami:
h Abaēs,
;24a) LUbeck, Dr. Julius Le-berstr.
46. (2S4)
MEKLĒ DARBĪGU LĪ1>2IPA|N.
rūpn. uzo. D. Āfrikā, ar DM 16.000. TO-Ut
iespēj, isceiol. ar ģim. Piedāv. vām
vaL adr.: BOttcber, WiUitifflshaven.
hauptpostlagemd. OM)
>~stt f
(230)
ILUSTRĒTS LATVIEŠU ŽURNĀLS
Uelā formētā, bagātīgi ilustrēts un ar daudz lasāmvielas - romāns, no­veles,
stāsti, humoreskas un fotoreportāžas par latvleiu dzīvi visos konti­nentos
un notikumi dzimtenS.
Speasi^i nodala masajiem lasittjiem ar Bmssta Ābeles un MarfaritM Ko-valevskas
zīmējumiem.
TILTS iznāk reizi mēnesi; atsevifiķas burtnīcas cena: Anglijā 2/8; ASV 80/c.;
Austrālijā 4/-; Bei^ijfi 20/fr.; Brazīlijā Cr. 18.-; Dānijā Kr. 8.-; mndjā
120 fr.; Kanādā 60 c; Zviedrijā Kr. 2.20 un Vācijā DM 2.-.
TILTA abonements pieteicams tikai pa 8, 6, 8 vai U burtnīcām,
TILTA abonenti saņem prēmiju trlmatas;
1) par pirmām 8 burtnīcām vienu Jaunā Vārda apgāda daUliterātflras
f;rāmatu pēc paāa izvēles. Saraksts TILTA 8. burtnīcā Ja Isvē-ētā
prēmiju grāmata paSreis apgāda krājamā nav, Ud to piesfltls
vēlāk pēc papildus iespieduma.
2) par TILTA 4.—0. burtnīcu abonementu katrs abonents, kas būs pieteicis
ari pirmo 8 burtnīcu abonementu, saņems speciālu greznā Iespiedu-mā
ilustrētu daiļliteratūras grāmatu par brīvu kā prēnilju DM 12.-
vērtībā. Tuvākās ziņas TILTA 8. b.
TILTA 2. un 8. burtnīcā atjautības sacensība abonentiemi
BALVAS DM 1500.- VfiRTiBA
1. b. - DM 800.-
2. b. - DM 200.-
8. b. - DM 100.- un 100 gandarījuma balvas DM 500.—
4 b. - DM 50 - vērtībā grāmatās.
5.-10. b. - DM 25-
Naudas balvas ārpus Vācijas izmaksās attiecīgā pretvārtībā pāe ofldāU
maiņas kursa
TILTA pus gada — 6 burtnīcu abonements par brīvu ar tiesībām us prē*
miju grāmatām un pledalllanoi atjautību sacensībā katram, ku
pieteic 5 TILTA abonentus.
Vienu TILTA paraosbortnlcu par bflvu piesūta interesentiem no agrāk
iznākuSām burtnīcām, ja pasta izdevumiem apgādam tleSl piesūta
no Vācijas pastmarkās DM 0,(K)vai no ārzemēm 2 starptautiskos
pasta kuponus.
TILTA redakcijai adresētai korespondencei da2Sd9m izziņām, kas pre­tendē
uz atbildi lūdzu pievienot no Vācijas pastmarku atbildes
vēstulei, bet no ārzemēm 1 starptautisko pasta kuponu parastai
vēstulei im 2 kuponus gaisa pastam.
TILTA abonementu pieteicot, Jāpaziņo:
1) pilns vārds, uzvārds. Mr., Mrs. vai MIss.
2) adrese (visu rakstīt bloka burrttem) un
3) vēlamā prēmiju grāmata par pirmām 8 burtnīcām.
TILTA abonements pieteicams Vādjā tiell apgādam —
Hugo SkrastiņS, (20a) Wolterdingen/SoIt8U.