Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951

              i i - i
LATVIJA
•»"
ALdirattCļ^iiii paliek
PĀRDOMAS BMIGRACUAS BEIGU PC^NIAM TUVOJOTIES
Ko dien&i dWM taēglu tkniti V i -
eiji iftplok k i ēnkp pavaiaŗa liitdē.
Bieti atgad&s, ka bil0li$ no rīta ļbla-kui
guiti v&lri neatrad savu draugu,
ar kuru kopS vadījis trimdas dienias.
priec&jies par iM\ pašām ,.bCllanli»'*
UQ skumis par ,|i9iMlanām'• Un viņš
atceras, drau<js t(iii!li aizbrauciet uz
emigrācijas centru, lai varbūt, pēc da-iām
nedēļām vnii mēnešiem izkāptu
iecerjātit zemai kruslE
Un tomēr Vādjas biglu mītnēs vēl
mitināt trimdinieki, kas gaida to palu
izdevību izceiot, Kad pienāks IRO
darbības beigas, kas vairi nav tālu.
Netiek alpakaļ uz
pamatnometnem
ANGUJAS jm AIOMS" WJ^
NĀSlUSiS
Blaņkenzē tran$itnoi»etnē pie libe*
kas novēroti, ka tjle bēgti, kas einl«
grācijas procesi sogaidljuli vairāk
neki n dienas un iz<i:i|olanai norai­dīti,
netiek vaira atpakaļ uz eavu pa-matnometni,
bet tot izvieto na citiem
apgabaliem un nometnēm. Šida izrl
ciba sevišķi skar toit bēgļus, kas tran
sitnometnē ieradulicis no Iedzīvotāju
pirelogotiem Vāci|aii novadiem. Ne
ildz bēgļu nori(Ujumi, ka pamatno
metnē samaksāts dzīvoklis, ka tur pa
likuittf mēbeles on noilroiinits darbi.
Kuriozi gadījumi notiek ar t s
grUii izvietojamiem, kurus pieņem
angļu komisija savi 2<)00 grCiti izvie
tojami sdīēmi. Olidālli tajā var uz
ņemt ar! vecus, $\imm cilvēkus un
invalidus, ja viņiem ir galvojums un
tie neslimo ar atklātu tuberkulozi va!
citām lipīgām sllmiblim* Traneitno*
metnē tomēr liem oellklmīgajiem vt
sellbu pārbauda tikpiat stingri, kā ci
tās akcijās. Plaušu un sirds slimnie*
Iļue» k i ar! invaliitii^ bez žēlastības
noraida, kaut ari iiaļvotāji labprilt
piemakfitu ar trans];»ortu radušos iz
devmnus. Tāpat noiaida ģimenes ar
maziem bērniem, ja {{flmenē nav atbil
stoia darba spēka. Qi]vojumiem ne
vienmēr v«lta uztiabu. 70 g. veciem
laudlm, kas t»rauc pif saviem bēr«
niem, stingri nopriisia, ko domi m
vai vēl iz spējīgs tiiādāt, Rezultiti
daudziem veciem un nespēcīgiem pēc
i l g i k i i i>avadlian^u« transitnometnē
novirguliem jlatgritažni atpakaļ pa
malnometni.
Oiidi ir ar jauniMo veseliem un
fiziski spēcīgiem cllTēlļem. Tos lab
prit uzņem grūti iuv(^ato)amo scbē*
mi» kaut ar! viņi tairitu iekļautie
citis emigrācljaa ikcljās- Protams
pieņem ari vecua m mazāk, fizisk
spēcigut }attdis« tomilr vairums pie
ņemto ir darba spējīgi Tāpēc plaš
propagandēto 2000 slrflt! izvietojamo
akciju bēgli no bumilnltlrā un morli
lā vledoklaetipri kritizē, R. Ritums
Vecie ļaudis Šveice juias labi
un transilcentru vārti aizvērsies, tad*
tf kas vēl bōs lini zemē te ari pa-ika,
un tikai ietajam vdlik izlaimē­sies
kādā aplinkus ceļā vai par savu
nbudu izklOt no Vācijas un nelaimi*
nometņE dsrives.
Bēgli nometnēs ar katru dienu k|ust
nervozāki, mn» vairs vai vienīgi par
zcejošanu. Viņiem apnikijisi drūmā un
biieii vien bezdarbīgā dzīve šinī ze­mi,
kdd jāiztiek gandrīz vai tikai no
dlu iēlastlbM.
LatvNIte^ kuras apgādībā ir pue-audzis
dēls, saka: ,4Co gan še iesāk­šu?
Vai liktenis lēmis, ka ari manam
dikim bū« jādzīvo tāda pati dzive,
klīda bijusi man? Jau sen kopš meklē­ju
un taujāju darbu irzemēs, bet at«
bildo Ukal viena: jiisu gadi un bērna
slimība traucē ražīgu darbu. Tā ar­vien
vēl mitinos Vācijā,"
.(Man apnikti šl dzīve. Kur agrāk
Laiviji stridāju dienās un naktīs, tur
tapd no rīta līdz vakaram nīkstu
istiubi, kur visos kaktoi mājo trū­kums,
aukstums un vientulība- Man
apnikusi II dzīve... Meklēju izceļo­šanai
iespējas, gaidu humānu cilvē­ku
atsaucīgās sirdis, bet ja līdz IRO
daiiblbae beigām neveiksies, tad —
vitUftlga, k«f ar mani un ģimeni no­tiek,"
izmisis saka daudzu bērnu tēvs.
„V4ii tiešām pasaule no manis praais,
lai šķiros no dzīves draudzenes, ar
kuru esmu pavadījis eavas dzīves lai­mīgākos
brīžus, un saviem bērniem?"
Vllldeni no Murnevas uz Mincbeni
mēģināt emigrēt brauc bēgļu ģimene
— ?IM| slevat 3 bērni, «ievas vecāki.
Viņi uz h^ocheni tā braucot jau piek­to,
mesto reizi* Bet kā aizbraukuši, t i
atbraukuli rezultāts vienmēr tas
patBi: neder, šoreiz vēl neder.. • „Ap-nicim,
līdz kaklam apnicis. Gaidu to
dicnoiu, kad konsuliem apniks cilvēkus
šķirot labos un ļaunos, derīgos un
nediiirigos. Jau tepat divi gadi kopš
,.dzlvoju** koferos un kastēs."
Uki kuri nometnē -* visur skan
jautājums: Kad izceļosim? Kurp
braidcsim? Atbildes nav. Nelīdz uz­rakstīt
dzīves gājumu, izpildīt daudzās
anbļitas un fotografēties, cilvēku lik
teni tobrīd vada acumirklīgi lēmumi
un materiāli pieņēmumi, kas neprasa
izceļotāju gribu. Cilvēkus stumj, svai
da, pārvieto no vienas nometnes uz
otru» bet tur, kur būtu viņu īstā vie­ta,
tur cilvēki netiek.
Mātes ar maziem bērniem nīkst
bēgļu nometnēs un veģetē no niecīgā
vāciii sociālo iestāžu pabalsta? invall
diemi, veciem ļaudīm, darba nespēji
giemi izceļošanas izredžu tikpat kā
nav — tas jau vairākkārt deklarēts
Tur — aizjflrā — viņiem nebūšot la
bāk kā še. Tāpēc daudzajām pārbau
dēm un neveiksmēm šie trimdinieki
jūtas arvien vairāk apnikuši un ie-dragitt
un labprāt vairs negrib dzir­dēt
valodas par šo „humāno gadu
simt<mi". Vai tiešām tie vis^ ir „gruti
izvietojamie"? Edvīns Erms
Svcidesu linaiga nipiba pai*
VĒSTULI LATVIJA! NO VEZENES
Šveices veco laužu mītne Pelikāns
(Evang. Heim, We8«en, St. Gallen) at­rodas
apm. 60 km dienvidaustrumos
no Ciriches, 460 m virs jūras līmeņa
kalnu apjostā ezermalā. Pirmie iemīt­nieki
no Vācijas un Austrijas rietu­mu
joslām še ieradušies februārī. Pe­likāns
ir vislabāk iekārtotā veco lau­žu
mītne Šveicē. Priekšzīmīga spodrī­ba
tikko remontētās bij- viesnīcas
Speer telpās, guļamistabās vienkāršas,
bet glītas mēbeles, katram savs drēb­ju
skapis, kopēja ēdamistaba, kur 4
reizes dienā vecie ļaudis ēd pie balti
klātiem galdiem. Ēdieni gatavoti gar­šīgi
un lielā izvēlē. Mītnes vadība
atļauj gatavot ar! papildēdienus. Bla­kus
ēdamistabai ir lasītava un smē-ķētava,
kurā dažādās valodās daudz
laikrakstu, žurnālu un grāmatu. Radio
stāsta jaunumus, bet klavieres iemīt-araeiiila
bediein
Trešdien, 1^1. g. 1 1 ^
Vai radāma..,
(Turpinājums no 1.
ļ i visis zemēs, b) no atsevišķs
centrālo vai ar! vietējo oig
pirstivjiemt c) kombinēti
m organiziciin pirsttvjn ^
uilicot visu latvl^u emigrants
lletuvieUs. Ar pēdējo dzīvoju kopā ļ didevnmu veikšanu pol!tUks
24 kv- m lielā istabā. Lielākās istabās pif8tiv|iem, resp. Latvi|ai Q
ir 4 gultas, bet mazākās Z Pelikāna p^iionncl?
direktrise rūpējas ari par to, lai ie- 4) jt kopē|sls orgāns ntbKĻ
mītnieki negarlaikotos; sievietes v a r a m i lemē, raugotiei no
palīdzēt strādāt saimniecībā pēc sa- saimnieciski, ki ar! vispli
viem spēkiem un vēlēšanā?, daži uz- tautiskās notikumu norises vl
poi mītnes apkārtni, labo dārzā soli- bOtn Jāatrodas (Aaf^ļi,
ņui. Direktrise solīja mūs vizināt ar U^antdi, VicIJi, ZvMil)i%
autobusu pa apkārtnes sksiitikajim 5) Vsl, lw«ro|ol pdii*
vietām. Tuvējā ezerā atļauts ari zve- fUlkļus, kad LNP (Vidii|
jot vtlrikos vifrisnos, vlsmat
Marta vidū, Pelikina atklišanas U|ntivot vira latvldin «nv^i
dienā bija ieradušies Šveices kantonu p^jig uetas, organizidias Mtnu
pārstāvji no baznīcas un valpts orga- ^ «tbilstlt io LNP, lai O M ļ i
nizācijām un citi viesL Pirstivji no* i^g» dēl tis difbibt neapsU^f
rādīja, ka šveicieši mītne» dibināša- 5) organizicijas būta ar
nai un iekārtošanai piegājuši ar lielu g^^iasUt LNP diibibo, tad ki«|
sirsnību, lai bez dzimtenes palikuša- ^ vienreizēja pabalsta ķft
jiem veciem ļaudīm dotu Jaunas mi- U i d b) ar perlodiskim teMMI
jas un gādātu par viņu eksistenci. Lļ^^ upmsrosll
*,.~::^~^^n---^f^T^w^-4^:^^^^^^^ I Atbilde» nz ilem JanU]nml«m
mdz piesntlt vēlikal» Udz i. g. LJ
Jam uz sekojošo adresi: h\
(21a) Angustdorf bJ>etB0ld, ī t
Block Gennany.
ARI NORVĒĢI PROT OBNlT
CIALISTUS
Ktdl Norvēģijai rūpnltcīt»» itridUi
latviešu vataiināiirtti M., kio ^
dist tts darbu tavā profetiji Kaudi
karte JAU kabalA. l i i pirms dašaaSi «ŗ^
•ietējfif augstskolai rektors aiebij
per flniltnisko esistentu katoksrlbs
Veco ļeuSu Mitee „PeUUas" Viteai
nfiSanas farmS. un tfi M. iznlca okam
koni apmainīt pret fjorda Strlaivu «1H,^
pret skaistu ineia savrupmāju .,itlpet4lļ
redlses'' tuvumā.
Laba liecība humānai uieeļil tin
mam ir ari tai, ka veselībai renn'
iespēju paaugstināt amatā latviili
etru A., tā nostādot mūsu specillitti
vai pat (tar paraugu norvāģu kolilģfai.^
Vienīgi Dānija bija atturīga «a
no mūsu sināuiieku saistīšanas ivtiļ^
seme gan slavēja mUsu dSnnite
saimniekus, apbrīnodama viņu
nieki izmanto diezgan bieži pašmāju Visi esam uzņemti vietēji draudzē «n ļ l^J^^^/Jj^^f
koncertu rīkošanai. Tad atskan Bēt
hovens, Mocarts, Sopērw.
Pellkānā var novietot apm. 50 ve­cos
ļaudis, bet pagaidām ir tikai 37
— no tiem 15 krievi, l ^ ungāri, 4
igauņi, 2 latvieši, 1 rumāniete un 1
MEiaE BĒGĻUS - SPECIĀLISTUS
Brīvās Eiropas raidītājam un amert-kiņa
irmijai
BrIvSs Eiropas raldlllļs riņofts IBO iesti*
dēn. ka pārvietoto personu un blf{a vldfl
meklē daiSdtts speciSUstus saviem raldllu-ttien.
Vefaditgl redaktort, lektori, konfe-rans)
i, aktieri, radio technlķl ue. Sarķtnlekl
ar labSn slavu valoda, ki i r i ongiru un
rumftņu valodas linfiSanSm.
Bet tam amertkSņu armija mekil personu
ar techniskam tinS&anām, kas labi prot slavu
velodas un bet tam loti labi rani angliski.
Atalgojams starp 4M oa 700 OM. Sevišķi
nepieciešama Čecba valodas pralana*
fArea Bmployment Offlcer
BDI
la
nri
(ateresentiem Jfiplelelcas pp!i e ttO 7. ipg
diirba virsnieka
Mr. P. K. Oaallo), Miacheaes Vaniera ka-tflfnu
edmInistriUvelS bloki, 9. sUva 806
isliibā.
savu mfiju iemīļotajam sUādniatia «
tauUeUm.
jūtamies k i pilntiesīgi cilvēki
Preces Šveicē pa lielikai daļai dār­gākas
nekā Vācijā. Tabaka gan uz
pi»i lētāka, bet mClsu tukšiem makiem
ari tā vēl par dārgu, toties varam
plaši korespondēt, jo vēstuļu apmak­sai
izsniedz 10 franku^ Apģērbu pie­šķir
pēc ;Y<ii<^<iizibas,
Vietējo iedzīvotāju attieksmes pret | «nnnmmiHimiiimiiiiiiiiiuii
mums labi raksturo daži piemēri: ie­mītnieks
X ierodas pie friziera ar Pe-likini
izdotu kuponu, frizieris aplūko
to, saplēš un apgriež matus tāpat Ci­tā
gadījuma X saniķojies pulkstenis.
Viņš to nd^od labošanā. ,Jū8u pulk­stenim
vieta ir lūžņos," saka meistars,
Meklē
Bij. DP nometnes iedzlvotijm
VĀRNU un brāļus Arvīda un iisi S
er ģtmenSm meklē M. Ķ e ģ i i ,
Pabiatua, New*Zealand. lai ptUdilti"
RBDAKQ
PATEIdlA
Bij. Zādorfai aostetBei l i t fM
*• tegediita Ludvlgilntrgii
paņem no plaukta citu pulksteni un U i Ueldienām itedojufii i
pasniedz to savam jaunajam klien- W!»J««t A. Jeoorovi--nn
1 B. Volgemuti un K. Kolalefii i
w- . , . i - . , , e , , Nometnes latviegu komiteja ftL^
Mes visi te jutāmies kā tūristi, kas tlodotijfem vissirsnlofiko pitttellll
izvēlējušies šo Šveices vasaras kūr- »Wsto iestu, kas liecina, ka "
vietu, lai pavadītu savu brīvo laik\ 2lf.*Jjf J^^^^^^
Dipi. Inž. M» Krison» kui.
V ē z e n ē , martā, ' ««lorlailatvlešu komnaju
ANSLAVS BGLITIS
J. Isi
NO CIIKU SVĀBU KAPRICO
(Beigas)
„DomiJam8 kokvlli^aits triko, pllnltfi sabojāts, apmēram četr­desmit
sestā numtiTii ditdallgs treniņa uzvalks ar beretes veida
cepuri ar lentēia;* — .praktiski beaj vērtības," — „domājams
ka bijis sarkani ar ztllto šķērssvitrta. pilnīgi satrūdējis,"
.JHei, mītie ļaudis, m nu gan nav treniņa uzvalks!" trau­cās
kāds sirms iikailtijii.
„Kas gan cits tas būU», Mārtiņ?" ironiski atjautāja ierēdnis
pārbaudītājs, izple^sdmii abām rokām miiro^ caurumaino lu­patu,
ka» tik tikko tuiiēlāfi kopā. nRedzl, garas bikses, blūze ar
garām rokām, biezs m(km% ar frotē iekšpusi."*
3ikses ir par īsini un kakla izgriezums par lielu- Tas nav
treniņa uzvalks, Beirtdld! * tiepās Mārtiņš, kas bija piedzīvojis
piegriezējs.
,.Nu tad tas ir biHnia uzsvārds,*' Igi:ii, bet ne visai droši sa­cīja
pāitaudītājīt.
„Nekā nebija, bērmt uzsvārcim gabals ir par platu!" iekaisis
sauca Mārtiņš.
.,Nu tad... nu tad.*.'' s^iarcis stostījās pārbaudītājs, „veln§
viņu sazina, kas ta» ir par gabalu?"
„Tātad, Bertold, l«aii iiis beidzot ir par gabalu? Saki, lai es
varu Iegrāmatot." vaicija ierēdnis, kas diktēja rakstāmmašī­nai,
lietiskā un satītā nepacietībā.
,Jteksti, DIter, piigslm satrūdējis drānas gabals, praktiski
bez vērtības." '
»,Kā tā, drāna$ giabalii, Bertold? Drānas gabals ir neapstrā­dāts,
bet šis ir acim reiiliami piegriezts un šūts. Un ja tas ir
šūts, tad to nevar leijrlmatot kā .drānas gabalu'"
•Ak, tas M\x i r pagistlam satrūdēļisl Kāda nozīme, vai tas
piegriezts un šūts vai n§, Ja tas neder pat riklupatām?"
(.Bertold, man te Ir aile ar uzrakstu .konfekcljas veids*, un
man tur ir kaut kas Jlieraketa. Tu esi šeit, lai preci noteiktu,
tāpēc, lūdzu, saki mian. kas tas ir, lai grāmata, par kuru es
atbildu, būtu kāillbll un pilnīga."
Bertolds noaarka tik tijinši, it kā biltu veselu stundu stāvējis
uz galvas.
, J ā . . . tas i r . . tē<{ i r . . . nu sakiet, pie velna, kas tas ir
par nolādētu gabalu?! * fiņš izmisumā griezās pie skatītajiem,
atfgstu pacēli» vainlgio Itpatu.
Pienāca vien» otrs ilfgadīgi un rūdīts vēveris, viena otra
ilggadīga un pie^lvojun piegriezēja, bet patiesi, tik dīvaina
gabala neviens nebija riisdzējis. Vecāki no triko šuvējam do­māja,
ka to brāli būkl nantojuši vēl no savas nelaiķa mātes.
Bet šl atziņa Bertoldam nekā nepalīdzēja, un samulsums tur-pinējās-
Policisti iznesa m kūtis vēl dažus tādus pat pagalam sapu­vušus
un sacaurumi:i>tiis gabalus, un kad izrēdijas, ka kūts
grīda iegrimst disiliik nekā likās un ērmoto, nepazīsumo ap- I
ģērba gabalu saiiiāk vadrilki simti, ja ne vesels tūk6lotis, tad ļ
lieta kļuva pavisam nopietna. Ja vēl varēja atstāt neiegrāma-totu
vienu, vai pat pāris tērpu, tad nekādā ziņā to nebija
iespējams darīt ar tādu vairumu. Ierēdņi nonāca pilnīgā ap­mulsumā.
Par laimi Ieradās birģermeistars, kas ik dienu, kaut uz īsu
laiciņu mēdza ierasties, lai novērotu pārbaudes gaitu. Te nu
atkal lieku reizi pierādījās, ka birģermeistars nevalkāja savu
amatu par velti. Viņam padoms bija tūdaļ rokā — aizsūtīt
kādu apjautāties pie pašiem brāļiem Pfisteriem.
Kad pārbaudītājs Bertolds straujā soli piesteidzās rātsna­mam,
viņš jau pa gabalu ievēroja, ka abi brāli, pieres pret
skadriņlem atspieduši, klusēdami meditēja un viņu sejās iz­paudās
nevainīgi mocītu svēto lepnā pazemība.
„Hei, Eugēn, Eliās!" sauca Bertolds, plātīdams noslēpumaino
apģērba gabalu. „kas tas ir tāds? Tas ir no jūsu krājuma, bet
neviens no rātsnama novērtētājiem to nepazīst"
Pozēs nepārmainīdami, brāli tikai drusku pacēla savas svina
acis uz Bertolda pusi, bet neteica nekā. Tikai viņu sejās kāpi-nājās
moceklības Izteiksme. •
„Vai nedzirdat?!" sauca Bertolds. ,.Skatieties šurp! Ei. re­dziet,
kas man roka! Divdaļīgs, ar cepuri un lentēm! Kas tas
ir? Kaudzei no pašas apakšas!"
Brāli neatbildēja, tikai vilka savus vaibstus arvien sāpīgā­kus.
Un kad neatlaidīgais Bertolds, sapulcinādams plašu ziņ­kārīgo
baru, nemitējās un nemitējas klaigāt, Eugēns. galvu ne­pacēlis,
sacīja:
nEj nost un liec mus mierā, tu. kas ej kopa ar netaisnajiem.
Aizrijieties ar mūsu godīgi sakrāto mantu, no kuras tikai vienu
vienīgu kreklu mēs, līdzcietības pārņemti, par pašu cenu pār-devām
vecajam skolmeistaram Johannam. Ej atpakaļ pie ne­taisnajiem
un palīdzi tiem mest kaulmus par mūsu mēteļiem."
Nekā nepanācis Bertolds atgriezās Pfisteru pagalmā- Bet nu
birģermeistars noskaitās ne pa jokam:
„Ak tā!" viņš sauca, ..lad tādi ir šie noziedzīgie brāli?!
Te ir samaitāti līdz pat kaulu smadzenēm, ja uzdrīkstas nepa­klausīt
pat likumīga ierēdņa laipnam lūgumam pēc izziņas!
Atvest tos šurpu ar varu! Tūlīt un uz vietas!"
Četri policisti aizskrēja uz rātsnamu, un jau pēc īsa brītiņa
brāli Pfisteri noliektām galvām kā arestanti iesoļoja sava
nama pagalmā.
Skatītāju pūlim pāršalca līdzcietīga nopūta. Vienīgi tad ia
ITff Č.T^^^ atvestajos vaiē a
sazīmēt kādreiz pārākuma apziņā tik vīzigi smīnošos brālii.
Tik stipn bija tos pārvērtušas cietumā pavadītās dienas un
mūža krājuma pazaudēšana. Tagad, kad visi zināja brāļu no-slēpumu,
tie bija kļuvusi it kā par visas krājīgās triko pilsē­tas
Pfifferhagenas simboliem. Viņu ticības apliecība bija ska­nējusi:
Kam pieder triko, tam pieder pasaule, tam nav ko baU
Gilies ne no sala. ne bada, ne nabadzības. Nauda mitēia un
varēja pulēt jo kas bija nauda? ^ Papīra skranda, ar ko
nevarēja nedz apsegt pUkumu, nedz no zemnieka iemainīt
ēdamvielas. Brāh bija godig. taupījuši, lai nodrošina o meti
stimdaj un vecuma ri.enā.m- «"v^iuai
Un
V
iegu
Un tomēr, brah P f s t . r ; savā postā bija lepni un nesalauzti
^n; s.,a ^auaeuiv rtauc? - mantu un smīnus, bet toties
eguvus. a.z.ņ., Ka pasaule ii Lk netaisna un samaitāta, ka to
atliek vienīgi nicināt Viņi ienāca pagalmā un nfiim
priekšā klusi, cieti, sevi ierāvušies, kā cilvēki, kas,
visus rēķinus ar nelietīgo un blēdīgo pasauli.
„Eugēn, Eliās!" birģermeistars viņus bargi ununi
esat atve»ti, lai tūlīt un bez kavēšanās nodotu patlt
par savām nelikumīgi uzkrātajām mantām."
,.Sls mantas nav ne zagtas, ne laupītas," drūod i i i
Eugēns, „bet godīgi un likumīgi pirktas un sakrāUS.:^
vien mēs ar brāli savu vēveŗa algu salīgām ^pmk
viņš pacēla balsi, ,.kā gan tas var būt, ja zūdamu un
vētibu naudu, var nesodīU krāt un glabāt c& pim
nezūdamu vērtību, labo triko, nedrīkst sakrāt, un kal tO '
tiek vajāts un sodīts?" Un abi brāli raudzījās policijas pl
niekā degošām acīm kā vajātie kristieši, Kolisejā lem^.
dzijās acīs plēsīgajiem lauvām.
Birģermeistars lēnām pašūpoja galvu:
,.SinI pasaulē, Eugēn. nav nejiūdamu vērtību. Bet kas i l
cas uz triko, tad tu zini. Eugēn, un arī tu, Eliāa, ka kriļ
jiiins bija likumīgi jāpieteic pirmo reizi ķeizara Vilinna U
dēm. otro reizi republikai, trešo reizi Hitlera kara pārvaM(|
ceturto un beidzamo reizi franču okupantiem. Četras flf
jus neesat paklausījuši valdības rīkojumiem, un jums nat
sību šeit laužu priekšā izskatīties kā cietējiem!"
Brāli labu laiku drūmi klusēja. Tad vecākais, EliālS,
lēni un dobji:
„Val arī tu. Ģinter, vienmēr pieteic visu, ko lava
Traude sakrāj savā skapi?"
Birģermeistars drusku pietvīka, un nikni neblenza
acīm. Neviens ierēdnis nepasmaidīja, un ari pūUs (
klusēja Jo Visi bija lielākā vai mazākā mērā vainīgi.
,.Labi, atstāsim šo lietu izšķirt piekritlgam iestādēm,
flL.i.^^»'*^^'* birģermeistars un turpināja piekāpīgi!
laipnāk: Bet tagad sakiet mums, kas ir šie dīvainis ipf
gana i , kam pat vecākie Pfifferlingenas audēji nezina vl
Selt to ir vai vesela tūkstotts."
Brāļus pieveda pie skrandu kaudzes un Ieveda iz*.
nn^^fsLl??^!^* audumus un ari jau pārbaudīto, n..-
r^utfrf 1 ^ ^ ^ ^ ^ e s . nīēmi apliecināja bL
S^n, v-^I^'^'^' }^ P^^"^^ ^«^^ nezūdamu vērtību, brfl»^
! X aizvainoto mocekļu lepnumu spēji noi
s £ r K^'i^T- pārsteigums pārvērtās
liecLs^ l^'^t mulsā gandarījumā - Piti'
k1 U K - ' «ava» bāšanas aplamību, s l . -
liednsf. "^"^^^ nožēlojami gājusi bojā. bet gandari: "S?£,Stt,St."; . V " '
s e n s / n i ^ l ' ' ' ' ° f ^ «ejā» atgrieza* atka! kauttt»
S izteiksmes, maza atblāzma no «eni ŗ-smīna
nn. kad policijas priekini«ks vēlreiz aUārtoja j»
anzinM,!' """jProlMnais apģSrba gabals, brālis Eagft*
W «'^ kaut ko vairāk nekI v«
ber pdomasanās atbildēja:
ce"n7Hlv.''°'"'?*' ''^''"^ «•āmas valkāja 1901. gadā. Ta bX m r " " u ' ' ™ '"sdesmit pieci feniņi. Pavisam?»
oaiu - musu abu divu gadu algau"
sipB
Vl<
it*
latvi**». »
īSviJOlNfflM
evACUAS
^^inrlitlte. C 5 ^
i-d kboi jtu ilgkadāurst āpljeodfa-- itjuz
jttipdiviniiakleēlu^h^^^
linSto ASV augstskolām odi^
'---Bgada festivālam p^^^
bija iedalīta arī P^^^,
iļdDila Ziedoņa, kas
UKolu)&bi}as Ka-ilM'
Afizikas fakultā-iBilalMarptaūtiskajā
vi^a pva izcl
ir p i
nās
ar d<
i uz
laikul
celtrf
brai
šiem.
kont
Lai
kārt
kal]
Dieņi
gan<
>kait
jo Bi
saisti^
un t(
litātēj
buli
grūti
ar vi
darbi
stlHei
šejiei
ļos
grūti
atrod
vajāt
ba.
mi li^
»*«»fli ziedos ļ t j2
jiem
ši cei
unbi
ilgtei
aast
viena
tās II
i atrašc
Ari
zām
koncertēt "inlhfctt
j2y^ ļmasu
^ , T j , » t u V o l . Viņa
Tipat
« ļ «I Fiukd Kūlmena
i*^!» Betio Ainu no
u hiidi «i„».
" ^ l * tiltosinUanos.
Isko
Sa