Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951

              L A T V I J A
Trešdien. 1951. g. 4.
Ka rieiiuiinii^kf izdeva
Madcavai ŽStOOO kazaku
Jauni atidaiuīiii par kadu pedajra traģēdiju
NtltlIMiljUMlIa ^ļVirs no Kurzemes adob^iM^ ^ ^
Imilis miliialns Luterāņu baznīca - laubai
NisKiVtf I sabertuve
PIECI GADI LATVIJAS OKUPANTU GŪSTA
PALU ODINI AIZNES MlRUSOS I riešu darbi. Naktis <^lrd8jj«, ļ
PALU vumfi n...„.v« n«. dzienus un zmajam. ka krien
Ti p«g8i^"«"»^"» ^ ^ X k T ^ ē U'gi «>" «''«'^ N«kai Ira z ^ i t a . InidllviiM , .-^r—, , y_O n.o -ļI va.s.a. ra paluu lļe-d,u sm airiuzrsāovsa. 19*7. gada ^ J bieii padeva vagon.a^i.^i m ^
LoBdoaa (mf). — DrtaatUkte
BoUkoad AlbiBlli. par koriea ne-pMnikl
BflU « l i i i ^prieit pfe pir- Uekli apraktos Tirr'lmflsējiem aizsūtīja nezinimSvi
• 0 BcpttBlgo ii«a saoemianaa. Par munu pasm uzlaboja uzturu. M.r ^^^^^ ^.^ļ. pg^. gajtekijiea a«
tplH dzelzs prleklkMMB. rietamos lo- «tlba samazinājās, un hajās. slēgtās centrālcietumau
> i r saņenU pletiakau iikllu te- daudzmaz atkopuš.es. n»a« Rudeni dabūjām dzirdāt, ka
TIRA>JAS SPRĀDZIBNAM TĀLEJO­ŠAS
ATSKAŅAS
Kazaku nacionālā koniittja Parīzi iviļja no IBO vīriem ar tS lialgabiļUem,
Mvākviti un pārbaudījusi 4ttadzu« to 1125 loiallietijtem un 310 maiiapisto-kaiaktt
zigojumus un lliMilibas, kas 11im. Virs transpoita p«slivī0 patro-
UimTgi pirdzlvojoii 1W. g. iraģia- Ilja 2 liiilguHBai. Ti ^ ^iManos
koB notikumus, kad pirmiiilii pēckara nebija k<|t domāt, un diudsladodame
dienās rietumnieki Izdevu Iļad saviB- p« ai|aii|i labāk <xvKejāa sirga lodi.
nlbai veselu pretkom&nMlIikŪ CTBI-| Pavica^n ««liauHtiMn tamlr inl«vk. .. ._ , . „
tllu nruou aozlmoooiot ISiOO kaza- . • ' v . r ! ^ w te- daudzmaz — r - - . - . — , „ i Kuaeni oaDujom auraei, » ©
S ^ i f f ' - ^ S b S « r t ™ S "*^'>"y"»'' ' » J \ ' * " 9 » lormādU ki/lleciBa. ka atUlU s«- darbos. Daugavpils ir «P " P ^ ^ j ! pin oktobra revomdjas svHk^^
ktt 1.kteni. TO vJdū bU« «rl »v«tt, noBMa km^^^^ p^, ko.tolsMsko re^mn, | postīta. Sākumā mumsJjka^jtrādatļP^^j^^ ^^^^^ ^ ^ ^ j ^ , ,
virsniekiem uc. varasvīriem, h
ni apiāvuii svinitāju apsttgoī'
Mdtiaa norisi un nriefciSvēsturi I " ' f P».'™"'" *"ļļB W|ls labi sagaUvolf. Polltldde no-ļjais nebija dauoz ciei». "^r-ļdilni telpā p« logiem umetoli
gēdija. "» \m kazaku» - vinesus. sjeviete. un ;,,„4„ „ e e l i i i o . AlblBl)i nukatn tikai tā fasāde, kur "dreiz atnid» « P ^^ļ^
Vecās cara valsts 12 fcaiaiu ciltis bftrnus. Ar varu viņus dima auto- i-J, _ „ _ , . » _ „ « i n i t M B B B t o a n n a . ! kafeinica S*>1 lakā mums sāka ļ " .ļ._ ^JLL.
kopi oktobra revoiadjas sākuma mobilos, kazaki izmisuši pretojās. J"'^•J^^'^J'^SSTk^^
1917. g. bija fanātiskākie jaunās pa- Levieie, „etā, zem automobiļu rite- JjJSjļ"^ S mS «tskaitija par . « • L ^ j i ' ^ ' S ā !
domju republikas pratinlekl Kazaku U im on tenku kāpufedSm. cilvēki , . turu" dz^VkU". bet pārSjo i,, rādījušies daudzās vietās,
armijas izlase pie Do«.«. Kubanas. i,misumā skrēja tieši mašīnpistoļu no kura ROMAS VllTA CKSOT
Terekas un Urāliem bifa noasiņojusi stobros. Tā tas turpinājās trīs dienas.r«*P°"°*"'* r'li^varSia izņemt ne vairāk par » rbj. stridāiām un vārgām lldi Ik»
4 gadu ilgā niknā pjl«,w kari. Md- MItes ar bārniem IzmUumā lēca le-h'S„^,j7«„k«« f^rLm^jSl^S [Kp.^nirSut'^ik ^^ir^^U^S^^i ^^l^JI^^Sl
traesizSāHjieemm s«aabh ie«ddrrootlaaj iieem«,. goaaltvveennookkāārrtt idbaiinnaajiāi tDimravvSs . dAatuuAdtzi i nnnoisilTīkkaa., ddaaun-. A*"""*)» rraadoīitīaajjaamm *se^K«am^.ļ1_ -, „i.ikto nro rmu, nācāe vei. kt g_,a_n.ļ-Kļ'»o -o. «n •k ā nar brīnumur ™āSftr^i !
angļiem un frančiem, paiMt« ..balto" U,^, ,pš|va un apeita sargi. sprādziens padomju P»"«- J^uTudarb* K Rlaā sLz mfl» «SL
«enerālu Aleksējeva. p«wttm. K r ^ Savā liolākajā p^slā kazaki nosatī- mē^*e4a""Snāvi k d ^ l Sinī^^^^^^^^^^^^^
nova Koieaka. Judēnita «i. .Vrangcla . „ i d „ „ „ leleVammas pāvestam, £ S . H e v „ dTo?om«iakā M mili«?iU"» «r civiliedzīvotājiem. Latviešu ^"/g brāķa, kur atkri^-^
3 S ' "tt^nir M "'i' » « • P!«<»««J«-I darbs. no rnOau 1200
cīnīVj ās. II .balto". pustē .• Pie ,K riSmJa,s „«e,rriijjaamm miim Eizenhauerai,. BBeett vviissss ^^^'^.T'JZ. "^^^^^^^ un apāja, R«-UTrādija o s i pie kuģu pidši
r i S""B.Mnn' Jemt" ?»ko«^s "«« "«»« " P*"P'«^" namar Srarl .SrtēS^^^^^ «I. kā pārtiek pa« kilniadal. ^.^^^ ^ļ/^'S
KtaiaSSTarair?.^^^^^^^^ ^"l S^»'""»"; P»d,Su pāratāvl Tirānā'Spr..IJa»tfM"ieki: pusdienās - — ^ •
»» deportēto nometnēs un patLiviJ drošība. iUidi» baroi^ oret- ēda sausus kartupej»
tie bieži vien i ^ļ_ volfšmita alus darītavā Uah
S i u Š amS Br',?m I ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ K T ^ t o I ~ I^ vl«"'KaTtikta"jļl
«2! P?d J S I naUkZ kaSk^ "'f''«r" «<Jo»«"«. 32M« rl. nākZjās denā pēc atinUt. Sp- ««gkareivju pavadībā «pa^āJām rtdzinlekam atklāja. daoS pē?v?cWrw"anarKoj.^^^^^^ """"ii! " ' ^ ' v ' ? " cietināja 2 0 0 - ^ a K . to Tidū «I «rgu kur varējām ««P»*' ^'^Pļ"» neredzēt». Uz ieln stariem «
?Jva:vlj;Cpt"v^u^^^^^^^
cerēja kidreiz piedzīvot
labības «abērtuvl. 1948. g. pēc «u- veikala namā. NozUdūlii
brt
;a'„J'."S«i"'lSt^^^^^ Titol repatriēja" kazaku, un baltkr.evus. ;i;^r;T„J,;7;-^^^^^^^^^^^ cietumamjr vēlāk tajā ierīkojaļpV^'^ŗ g-^^^^^ Si„i « m^;«V.Ti^^^ bollevikiem izdeva ap Spiri Spano un rūpniecības ministra ««blbas «abērtuvl. g. P ^ ntu- vEP veikala namā. Nozadulii \^;»i.!hf...llL/^^^ v'»*»»»' bimu. Ritas Marko atcelšanu no amata. Tā- <i« reformas nn pārtikas kartīšu a t - L , kafejnīcas drupas kur Ugid
n « « . ! . Mr VMrtia. VaSiU^ ""«ka tikai tādēļ, ka kazici pat atcelts komunistu partija» Tira- celšanas mūsu stāvokli, dnuku uzla- apstādījumi tāpat kā Karllai.
•«J. .taarfii. %ffi«t ',mr'««' no pirmajiem bija izpratuši bol- nas apgabala sekretārs, kā arī parti- bojās, taiu tie. ka. nespēja pārsniegt U^jviba, leia. stūrī, kur kādrah,
-r^V4«!ii« T^M B SZi M »" i«" P ' " » 30 iM »ek««ri Valona. un Elbaiana. darba normu, joprojām dzīvoja pus- Lgja Benjamiņa nam». lepreH
rtvis no ienaidnieka un ar izirumaL^,, ^.j ^ ^ ļaunumu, lai g I b t u T i ^ ^ r . . , . „ . linuma lika raksm dzīve* gajumui. r'^i^^jģ Valdkimāra lēlM"mllW^
S J r » « ^ ^ ^ ^ SJ^ni:'^^ r S r S JK^^^^^ «^i'Hkas^d pird^v.ts par^ KriJ?
Kazaku Mglu nometne Kiiztai Stan ^^^^^^^^ Da'rTabiedroti^^^^^ to eS h^*"^**'^!^ ^ apturēt jeb- P^""^'*
maija lēkuma bija pērcelta no Kroa- ?Q^r; T k s hrTvn^^^^^^^ ilrLl*h*^" terrorietisku rīcību pret ..tauta»! iO DZ
tijae uz Augšitallju un tam uz i T ^ i k L ļrepubliku" un tās polītiakēm un ao-
Karintiju. Dravas lejē. Nometne biļa • ""''^'"^ ''''P''*
sevi nodevusi aabiedroto aizsardzībā.
Uz padomju virapavēiniecībai nepa»
reižu un provokatorisku ziņōjiimu pa*
mata sabiedrotie tomēir nometnes ie­mītniekus
intetnēja k l „VUM BS spe-cillvienlbaa*'.
Saskani! ar laltan no-
Ifpmu un 1945. g. 23. maiju vienola*
nos starp aabiedroto vir^pavllniecī-bēm
Vīnē par visu kazaku un balt­krievu
piespiedu izdolanti, bija pa­redzēts
lldz 26. maijam izdot kirieviem
Sovjetizācijas
technika Daltijas
vaktis
ātri, (Muitaa un ostas pārvalda^
DZIVES GĀJUMI UN «BRŪNĀ ļ roes banka un Valats technikuBU|'
BLI^B mitinājušies krievu karavīri, un
11 » ci^u tur iekārtota ari kara jl
No mūsu nometnes uz Vācija* pusi iedzīvotāju skaits ir ap
1 aizgāja vairāki traMporti.Oktob. Kjgjj^^^^^ karaspēka vienībai,
pienāca arī mana kārta. Mūs iz- ļjgjjj^g ^^^^^ j^ovietota kazarmā^
cialām organizācijām. Apsūdzības par
šādiem nodarījumiem iztiesājamas ļ j ^ ; ^ ; ^ ; " ^ ]^
nekavējoties, apelācijas un apzeļoša- pienlca mana kārta. Mūs iz-nas
lūgitmi nav pieļauti, un arī pie<
soli
Sāda mēroga tīrīšana, un drošības » II «^^^^i^r^.VJ
^Mni^n^UrTedz voT k ^ Amerikāņu augstā komisāra Vācijā ļ 1948. _ _ _ _
vlšuVkMaku vīrttTeku;" kS~T.vS^^ informācijas Izdevums Ost- njv«, W u plespfiedV bī[. viceprēm'-1 ^ b ^ u ' ē d i e n . ' u r ^ u m^^^^^^ kanceleju
SS partizānu .peelālvlenlbair. ..pret-J'oblflme trešdaļu no sava jaunākā. j«,a„ ģ,s„. Koti Dodzem, Albānijas J'f^"*»^^^^^ Sapoitņi;
revolucionāra, balto banda», ko algo- mara numura satura veltījis Ba- komunistu partijas sekretāram, ko ap- .eH mō» .SiSi. 'P ^''>'» »pla.lr-"
juSi vācieši". ...arkanās «rmiļa» de- »"""'^°' ""''^^"^ "° ci-Uimgja p., ..instrumentu Jugoslaviji» ŗJ?" v'^"' ° 7 Armijas ekonomiskai» veikali
zertierus un tēvzemes nodevējai, kas Izdevumiem pārņemtus rak- tiloiaiu rokās". Kā ziņo Reuters no js'" ' riJ^*L nilfm! «S^^^ «P»» kara mūzejī
notverti vācu uniformā»". 1*'?.,"" *° Pa"«>ribu. izmantojot Vatikāna avotiem, Albānijā sācies ari vux «SL 1^^^ ' I J ^ . . r«SJ"J"» kazarmā» pretim Bastejkal
Baltijas val*tu piemēru, raksturo eov- jauns vajāšanu vilni» pret baznku. j ' ' ' " * * ^ k u r 1k ādreiz bija poļu .kola (^T ļ
no Gracas. bet 2 nolndijls. Gtacā f'ī!''*'" I' f '"""'|«'uro tautas vairākuma neapmierina-ļ ras raktuvē«''>ur'biiam'in"«ōo";ifi
varēja nodot tikai 2146 'virsniekm 9^-. 9. sniedzot faktus no Igaunijas.|„b„ i^^mūr^M^ vadoņu p ā r d o š a n o s I ^ " k " ^ ! ? , ! . . . ' ™ :!L^, i i!
31. maijā sevišķa automobili no Spi- P f ' * * "° Ueluvas.
doni t9iaĻ20._g. pilsoņu Ujl ^ J^^Jl,^^ S^f S - ta. nozīLLācļas^faS
Kad izplatījāt ziņa par Mb«^dotfāh»\!^*'^^,^^."^^^^^^ jaunu brīdinājumu Maskavai. | dēs. Sim aievietēm bija jāveic vī-novietoti
kazaku kor|»iMia Moianu I
^lobeipmā:
CavEKI CERE BRINUMO
Pad. savienībai, sākāa visplrlļn bēg
šana. Angļu tanku vajāti. imM ka*
zaķi aizbēga uz angļu gūslekou no­metni
St. Michaelā un paiuda tūk­stošu
vācu gūstekņu vidū. 2B. maija
mantoti paši padomju avoti, kā arī
cita informācija, pie kam gan konsta­tējama
» arī kļūdas un nepilnības. Pie­mēram,
par prof. Kirchenšteinu mi< Poiia, bada un drauinitt dekādes
Pag. gada pēdējās dienās iznākusi
izcila grāmata par Pad. savienības 30
nēts. U vinil pazudis 1949. g. kidi
vakarā VeTielaFkazVku'g^^^ , - ,
no nometnea izbēgt un pirii Tauru Tālāk pieminēts, ka Pravde un Iz- f "^^^^ Decades J.
kalniem doties amerikāņu ^lūill. no vestij« laikā no šī gada 19. janvāra r^^"°®^?,® 'edakciļē. Grāmatā atklā-kura
viņus drīz parastaji klirtibl ai- līdz 21. febniiārfm eniegušas 6 plašā- r^? "® komunistu zvērības, bet
^•^da. ka apmēra rakstus par atāvokla at- f^^!'^^" .T'^'^'""?, saimnieciskajā
Sirmo kazaku atamanu Kiilakovu, tīatlbu Baltijeis valstīs. Atstāstīts arī .1^.^®' apsitatol arī Baltijas valstu tra­ka*
veseļošanās nolūkā atradīts divī- šo rakstu saturs. Kaut arī minētie p^^*^^'
lijas atpūtas mītnē Tirolē, bollevikl ļ padomju preM ziņojumi cenšas iz- Viapirms grāmata vēršas pret ko-pārsteidza
turpat Ar nelielu piuldņM celt ainiss gaišākās puses, no to ga- munistu uci viņu draugu literatūrā 30
kazaku atamans pretojās lldz pēdijam tura skaidri Izlobāmas visas sovjetl*» gadus atkārtotiem meliem ka komu.
elpas vilcienam un krita ciņl. _ _. i
krievi
ģenerijua ^ ^
Donas kazaku atamanu ģen. Pēteri ļ saaniedzamais mēVkis' ir" pilnīga 'piV- ļ zlkāi;' aiīnrizireVanas," ur°ārmuT.
Krasnovu. ģen. Skuro un fon Pamicu līdzināiiana savienībai» Vēroja- tātā krievu tauta pirmo reizi savā vē-un
nosūtīja nopratmāšanai ui Maska- maa gan atšķirība* šī procesa tempā, stūrē nodibināja demokrātisku iekar-v\
i. Pec 1947. g. 16. februāra radio bet ne būtībā.. Ost-Probleme sevišķi tu. kas vispirms rūpējās par satvers-na.*?;
""Ifi-^f^M* *P^^-*''"^*^^.^«h^^ «P*^Skli. ka tagadējais režims mes sapulces sasaukšanu un jaunas
pēc tam pakārti. No pārējiem 2133 ne maiikā mērā neievēro apstākļus demokrātiskas satversmes pienemša-kazaku
viraniekiem celē uz Vli^i 120 Baltijas zemēs, kaa pamatojas u^ vēs- nu. Marta revolūcija vēlākie komūni-
J«apieximē, ka turisko ittifilibu. Tautas Eiropas aus- Utu barveži nemaz nevarēja piedali
tikai 32 proc. no Kazačij Stan vimnie- trumos «piei pilnīgi pārveldoUes to l.es. jo Ļeņins atradās 2enēvā. baudot
j klobāmas sovjeti* komū-vilcienam
c i ņ l Tās rāda. nisti ..atbrīvojuši Krieviju no cara
atdalīja no pārējiem 12 kaaaku ka šis proceB virzīts pa nemainīgi tirannijas". Pasvītrots ka pirmā krie-ilua.
to vidū slaveno kldreizējo sastingušu līniju un tā par katru cenu vu revolūcija 1917. g'notika bez ma-ku
korpusa bija agrākie padomju pa-ļ substancē un mentalitāte^ Pāri visai
vaistnieki. uz kuriem attiecās repat-ļ dzīvei <rulslas organizātoīriskā procesa
nācijas pavēle, bet vise lielais vai- milzīgā* ēna, kiarš savā milzu aparātā
rums, saskaņā ar Jaltas nol'lgiimu, iejūdz arvien ?airāk un vairāk cilvē-nebija
pakļauts piespiedu izd«šan<»i. ku, līdz beidzot vai katrs cilvēks klu-
Neapbruņotos virsniekus apsarglja i vk pats par siivu aģitatoru.
140 ar mašīnpistolēm bruņotu kareiv-ļ Tālāk kā ..bolševistiskās paškriti-ju.
25 mazi tanki ar 70 viru apkalpi, kas" piemērs saīsinājumā sniegts Iz-
165 bruņoti motociklisti. 70 bruņotu vestijas pag. g. 26. marta numur?
pavadoņu uz automobiļu jumliem unļ raksts, kas satur uzbrukumus Latvijas
kabīnēs. 2 speciālautomobili nr 30 ministru padomes mākslas pārvaldei,
kareivjiem katrā un vēl 2 īpasimišll- ko vada Rokpiiilnis. kā «rī dažādām
nas ar asaru gāzu ierīci un raiilo ita-ļ ministrijām un atsevišķu uzņēmumu • '^^aantoja sakūdīto Petrogradas kārei-clju.
Pavisam apsardze tātad ipantā- vadītājiem. ' vju un jūraieku puU, lai ^ ieroču
Šveices patvērumu, bet Staļins bija
ieslodzīts k.sut kur ziemeļos. Marta
revolūcija deva iespēju atgriezties
Krievijā Ļeņinam un Trockim. kā arī
atbrīvoja Stalmu no trimdas ieslodzī­juma.
Bet tanī vietā, lai kopi ar tau­tu
celtu demokrātisko Krieviju, ko­munistu
mazākums izdarīja oktobra
apvērsumu un padiina starplaikā de­mokrātiskā
ceļā Ievēlēto pirmo krievu
parlamentu, kur komunistiem bija ti­kai
ap 25 proc. piekritēju. Komiin^sti
varu padzītu Satversmes sapulci, kas
paspēja sanākt tikai vienā sēdē. Tā-tad
komunisti nevis atbrīvoja krievu
tautu, bet gan pakļāva to drausmīga­jai
sarkanai tirannijai.
Sākās kara komunisma laikmets ar
drausmīgu slavu ieguvušo čeku. kas
gan mainīja savu nosaukumu uz GPU,
NKVD lldz tagadējam MVD. bet ne-kad
nav mainījusi savu asinskāro no­stāju
pret Krievijas un citām tās varā
nonākušajām tautām. Kaut gan komu­nisti
bija veikli izmantojuši Kronšta-tes
matrožus savu mērķu sasniegša­nai,
kad vajadzēja padzīt Satversmes
sapulci, nedaudz mēnešus vēlāk tie
pārliecinājās, ka viņu pašu sakūdīto
matrožu masa nākusi pie prāta, un
notika Kronštates asins pirts, kur gā-ja
bojā gandrīz visi kronštatieši. Tik-pat
nesaudzīgi komunisti sāka rīko-ti6s
pārējās Krievijas dalās. Saimnie-ciskais
sabrukums piespieda Leninu
uz laiku piekāpties ar jauno s aS
dsko politiku NEP.' Lai pakTautu
iieio zemnieku masu savai gribai, ko-b
a nepiedzīvots bads. KoJlektīvi^ā-cija
bija vajadzīga, lai labāk varētu
uzraudzīt lauku iedzīvotājus, panāk u
mu 1' . 1 ^«^««««niecības ražoju!
mu piespiedu nodošanu vaUtij p et
strādnieku kadrus rūpniecībai. Tā kā
kai ceC^rr^^^^^^ ..sociālistis­ku
L^^^ft^^"'- darba spē­ku,
tad strādnieku atbrīvošanas vārdā
komunisti organizēja pasaules
nepieredzētu verdzību. 12—17
nevainīgu cilvēku pastāvīgi at
MVD vergu nometnēs, kamēr cara
kā lielākais politisko noi
skaits bijis ap 50.000, un tie b«
juši tik lielu- brīvību, ka Ļeņli
bijis iespējams rakstīt pat
pret cara režīmu. Pēc Ļeņina
Staļins visu varu pārņēma sattt^
kāSļ būdams partijas ģenerālsekr'
viņš bija paspējis visu partijas
kratiju savervēt no sev uztic«
komunistiem. Ne tikai sātt(
Trockim, bet arī lielākai dalal
komunistu nācās ar savām dz!^
samaksāt par nostāšanos pret Sta|l
Viņš kļuva par padomijas nelar<'
tu diktatoru.
Starptauti^ajS polītikl Stajilis
kojās tikpat nežēlīgi kā iekšēji *
slēdzot līgumu ar Hitleru par i
da sfairu sadalīšanu, abi sabi<
Hka noasiņot un iet bojā brīvajai
lijai. Tai sekoja invāzija Lietuvā,^
vijā un Igaunijā, pārvēršot šīs "
par milzīgiem cietumiem un
simtiem tūkstošu nevainīgu
uz Sibīrijas vergu nometnēm,
tas pats notika ar citām valstfiā
Rumāniju, Bulgāriju, Ungāriju,
niju un Cechoslovakiju, un tagad
lins tiecas pēc sava galamērķa —
saules komunisma, kas deklarēU
1917. gadā.
So grāmatu ieteicams izlasīt kat
latvietfm, kas vēlas iegūt pareizu
«katu par to, kā Amerikas sabi«
kē doma attīstījusies krievu koa»'
«tiem nelabvēlīgā virzienā. A. »»
, 1^ .1 paša ^^'^tfi.^
. - * g e i « * ' * i d i j a ar zelta H
•^SlTtoB»»- bem arvien tuv.
ILTU !)««'*' 1 pasaules kal
^ -^mu- Viņa P«»ļ
ffO»āJ»»ta'i"' '„E»e. Aescmmiul sSvVa! t
wp Iii*"; , ^ nakti nedod Biie
eiigt«M Skalbe jau va^
ii.*''
^ 0 Sv«ici. T»« Ljusuma meldijai ļ#«»i®irr tu vai vietu k.ii
« i f r a s ar eavu dz6)ļ
Sipaejao garām «i
"* «tumam, ko w
citu! bēdām, ko
j J i kad^)""""^ Skalbes di«
tā ieraugām, ms
i n ^ ; S M ^ ' ^ J " ' Nevar nepiem
ļļijrainidem Tām ir Ipaia i
EMm Skallie ar s^āmiļ
ļirfeVojums. stātie» blakus rt
mSm BMtt stariem - , Andd
l ^ ū j , bet p5c'd«iiett Kuri -latsrJ
•9KI6. >pri" ^ S k a l b e » Ziema. 'mw 0^
S stpttolii. ceti- pasaku KaķSa
*rfe» Baitij's.i^"' nieks cilvēku d'
(iii, pjt kūpi dzej- tiji. dzīvnieku ,
ļĶ Iet kupi v81 vai- daņdz jācieš m
I saka, kas atspogi
kMeļktiiiiMval tau- bas un sirds ,«iļ
iMbede^ iii episkas pu nozīmi, likdai
- .i»te, taohimij» mi atziņa., ka sapt.
.'^.sv.Mļ paļdcfs, I kas ^vi padaru
^ «Jld pi'ļl^» ir savs '
ķiiipB'staJiii'var iAsSjo cilvtttt]
īrtcMi liriķiii'- lo- rads Porūk.a i » -
I b i i ļm ii reāli Uķisttem ļaudīm,
iļlUki, Stus, nu viņa ļ citos darbos auti
Mpic'pliiiiiu im tā- čības ētika un ]
ļidiie? kur ir šī Pacietība., iectet'
»fe) Savii, jauņlijas kuini ir jp bieži •
ilh«B«jnova(ltt8,vē- bes darbos. Viņi
jdSi ^lojis iize- teikts, isti latvis!
kt Itll vieta, nlgs; So mākslu;
in dīdi nenuert velk, su tautas dzies
>I)ŗ.KS[taiidin(ers|
ļWB«!lo liiku ķīmi-ļ drīz katrā ķīmija
1» H, ^ijudingM» 23. vācti, tā franku,
m Te* Ne tidēl vien literātiirā. Pat
ļļrhhfleiii emigrantu pretinieki tagad
iPBrtlīt Tiņj cirto sai. jau 1925.—1930.
IJgtB ļatraiiem Prof. E?reizi saskatīja
ļj^ikradie ir lat- būtību. Daudzds
"Jf tt» it Biisu veci» lāk apsUprināja
J»^ on m datbi. preclzijas metodi
'ftVffldhof. S. kundze kroekopiju, ar ki
MsH ir jau pa- lākā»; molekulas
;j.|lffieiiei ir p». drēt un nofotofl.
itoi^, lat- Zīmē, ka celluteži
kaņbin, kon- vielas, bet ari
SW«»/ , paksHgās lielmoļ
M i f ! n 9 » * > v o ķīmiekis^
aminoplast
ciete», Uidi mākslīgi J
w », , T , Staudincreram
^^«teJ^^P"»». tijumiem tīrajā,
'aiijas UB piparu
un arī par orgai
sanas rdetodēm.
S«) rindu auloi,
«apa 1936, g. vāļ
Mmdienē. Staudi
Vadena) priekšl
vislielākā piekriš.
^ i e m teikutfiid,
? t o ^ - p r j e k š ā l
«eia, euģfestelošai
y«arā man bija,
institūtā Freibiig
10 zinātnieku tuv}
W. saņeņiue iero
ko esmu m
takUea, tie v,
maftu turiiml
S- vairākas re»
f nwsu dziniten^
riiu. Prōf
3 « i a , k a c f e i i „ .
,bS5?lJ«, garām
H ki
?*.oti^.««r iau.
' " ^ « " ^ g a n ,
Vii. : • '