1951-04-04-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i i - i LATVIJA •»" ALdirattCļ^iiii paliek PĀRDOMAS BMIGRACUAS BEIGU PC^NIAM TUVOJOTIES Ko dien&i dWM taēglu tkniti V i - eiji iftplok k i ēnkp pavaiaŗa liitdē. Bieti atgad&s, ka bil0li$ no rīta ļbla-kui guiti v&lri neatrad savu draugu, ar kuru kopS vadījis trimdas dienias. priec&jies par iM\ pašām ,.bCllanli»'* UQ skumis par ,|i9iMlanām'• Un viņš atceras, drau<js t(iii!li aizbrauciet uz emigrācijas centru, lai varbūt, pēc da-iām nedēļām vnii mēnešiem izkāptu iecerjātit zemai kruslE Un tomēr Vādjas biglu mītnēs vēl mitināt trimdinieki, kas gaida to palu izdevību izceiot, Kad pienāks IRO darbības beigas, kas vairi nav tālu. Netiek alpakaļ uz pamatnometnem ANGUJAS jm AIOMS" WJ^ NĀSlUSiS Blaņkenzē tran$itnoi»etnē pie libe* kas novēroti, ka tjle bēgti, kas einl« grācijas procesi sogaidljuli vairāk neki n dienas un iz<i:i|olanai noraidīti, netiek vaira atpakaļ uz eavu pa-matnometni, bet tot izvieto na citiem apgabaliem un nometnēm. Šida izrl ciba sevišķi skar toit bēgļus, kas tran sitnometnē ieradulicis no Iedzīvotāju pirelogotiem Vāci|aii novadiem. Ne ildz bēgļu nori(Ujumi, ka pamatno metnē samaksāts dzīvoklis, ka tur pa likuittf mēbeles on noilroiinits darbi. Kuriozi gadījumi notiek ar t s grUii izvietojamiem, kurus pieņem angļu komisija savi 2<)00 grCiti izvie tojami sdīēmi. Olidālli tajā var uz ņemt ar! vecus, $\imm cilvēkus un invalidus, ja viņiem ir galvojums un tie neslimo ar atklātu tuberkulozi va! citām lipīgām sllmiblim* Traneitno* metnē tomēr liem oellklmīgajiem vt sellbu pārbauda tikpiat stingri, kā ci tās akcijās. Plaušu un sirds slimnie* Iļue» k i ar! invaliitii^ bez žēlastības noraida, kaut ari iiaļvotāji labprilt piemakfitu ar trans];»ortu radušos iz devmnus. Tāpat noiaida ģimenes ar maziem bērniem, ja {{flmenē nav atbil stoia darba spēka. Qi]vojumiem ne vienmēr v«lta uztiabu. 70 g. veciem laudlm, kas t»rauc pif saviem bēr« niem, stingri nopriisia, ko domi m vai vēl iz spējīgs tiiādāt, Rezultiti daudziem veciem un nespēcīgiem pēc i l g i k i i i>avadlian^u« transitnometnē novirguliem jlatgritažni atpakaļ pa malnometni. Oiidi ir ar jauniMo veseliem un fiziski spēcīgiem cllTēlļem. Tos lab prit uzņem grūti iuv(^ato)amo scbē* mi» kaut ar! viņi tairitu iekļautie citis emigrācljaa ikcljās- Protams pieņem ari vecua m mazāk, fizisk spēcigut }attdis« tomilr vairums pie ņemto ir darba spējīgi Tāpēc plaš propagandēto 2000 slrflt! izvietojamo akciju bēgli no bumilnltlrā un morli lā vledoklaetipri kritizē, R. Ritums Vecie ļaudis Šveice juias labi un transilcentru vārti aizvērsies, tad* tf kas vēl bōs lini zemē te ari pa-ika, un tikai ietajam vdlik izlaimēsies kādā aplinkus ceļā vai par savu nbudu izklOt no Vācijas un nelaimi* nometņE dsrives. Bēgli nometnēs ar katru dienu k|ust nervozāki, mn» vairs vai vienīgi par zcejošanu. Viņiem apnikijisi drūmā un biieii vien bezdarbīgā dzīve šinī zemi, kdd jāiztiek gandrīz vai tikai no dlu iēlastlbM. LatvNIte^ kuras apgādībā ir pue-audzis dēls, saka: ,4Co gan še iesākšu? Vai liktenis lēmis, ka ari manam dikim bū« jādzīvo tāda pati dzive, klīda bijusi man? Jau sen kopš meklēju un taujāju darbu irzemēs, bet at« bildo Ukal viena: jiisu gadi un bērna slimība traucē ražīgu darbu. Tā arvien vēl mitinos Vācijā," .(Man apnikti šl dzīve. Kur agrāk Laiviji stridāju dienās un naktīs, tur tapd no rīta līdz vakaram nīkstu istiubi, kur visos kaktoi mājo trūkums, aukstums un vientulība- Man apnikusi II dzīve... Meklēju izceļošanai iespējas, gaidu humānu cilvēku atsaucīgās sirdis, bet ja līdz IRO daiiblbae beigām neveiksies, tad — vitUftlga, k«f ar mani un ģimeni notiek," izmisis saka daudzu bērnu tēvs. „V4ii tiešām pasaule no manis praais, lai šķiros no dzīves draudzenes, ar kuru esmu pavadījis eavas dzīves laimīgākos brīžus, un saviem bērniem?" Vllldeni no Murnevas uz Mincbeni mēģināt emigrēt brauc bēgļu ģimene — ?IM| slevat 3 bērni, «ievas vecāki. Viņi uz h^ocheni tā braucot jau piekto, mesto reizi* Bet kā aizbraukuši, t i atbraukuli rezultāts vienmēr tas patBi: neder, šoreiz vēl neder.. • „Ap-nicim, līdz kaklam apnicis. Gaidu to dicnoiu, kad konsuliem apniks cilvēkus šķirot labos un ļaunos, derīgos un nediiirigos. Jau tepat divi gadi kopš ,.dzlvoju** koferos un kastēs." Uki kuri nometnē -* visur skan jautājums: Kad izceļosim? Kurp braidcsim? Atbildes nav. Nelīdz uzrakstīt dzīves gājumu, izpildīt daudzās anbļitas un fotografēties, cilvēku lik teni tobrīd vada acumirklīgi lēmumi un materiāli pieņēmumi, kas neprasa izceļotāju gribu. Cilvēkus stumj, svai da, pārvieto no vienas nometnes uz otru» bet tur, kur būtu viņu īstā vieta, tur cilvēki netiek. Mātes ar maziem bērniem nīkst bēgļu nometnēs un veģetē no niecīgā vāciii sociālo iestāžu pabalsta? invall diemi, veciem ļaudīm, darba nespēji giemi izceļošanas izredžu tikpat kā nav — tas jau vairākkārt deklarēts Tur — aizjflrā — viņiem nebūšot la bāk kā še. Tāpēc daudzajām pārbau dēm un neveiksmēm šie trimdinieki jūtas arvien vairāk apnikuši un ie-dragitt un labprāt vairs negrib dzirdēt valodas par šo „humāno gadu simt<mi". Vai tiešām tie vis^ ir „gruti izvietojamie"? Edvīns Erms Svcidesu linaiga nipiba pai* VĒSTULI LATVIJA! NO VEZENES Šveices veco laužu mītne Pelikāns (Evang. Heim, We8«en, St. Gallen) atrodas apm. 60 km dienvidaustrumos no Ciriches, 460 m virs jūras līmeņa kalnu apjostā ezermalā. Pirmie iemītnieki no Vācijas un Austrijas rietumu joslām še ieradušies februārī. Pelikāns ir vislabāk iekārtotā veco laužu mītne Šveicē. Priekšzīmīga spodrība tikko remontētās bij- viesnīcas Speer telpās, guļamistabās vienkāršas, bet glītas mēbeles, katram savs drēbju skapis, kopēja ēdamistaba, kur 4 reizes dienā vecie ļaudis ēd pie balti klātiem galdiem. Ēdieni gatavoti garšīgi un lielā izvēlē. Mītnes vadība atļauj gatavot ar! papildēdienus. Blakus ēdamistabai ir lasītava un smē-ķētava, kurā dažādās valodās daudz laikrakstu, žurnālu un grāmatu. Radio stāsta jaunumus, bet klavieres iemīt-araeiiila bediein Trešdien, 1^1. g. 1 1 ^ Vai radāma.., (Turpinājums no 1. ļ i visis zemēs, b) no atsevišķs centrālo vai ar! vietējo oig pirstivjiemt c) kombinēti m organiziciin pirsttvjn ^ uilicot visu latvl^u emigrants lletuvieUs. Ar pēdējo dzīvoju kopā ļ didevnmu veikšanu pol!tUks 24 kv- m lielā istabā. Lielākās istabās pif8tiv|iem, resp. Latvi|ai Q ir 4 gultas, bet mazākās Z Pelikāna p^iionncl? direktrise rūpējas ari par to, lai ie- 4) jt kopē|sls orgāns ntbKĻ mītnieki negarlaikotos; sievietes v a r a m i lemē, raugotiei no palīdzēt strādāt saimniecībā pēc sa- saimnieciski, ki ar! vispli viem spēkiem un vēlēšanā?, daži uz- tautiskās notikumu norises vl poi mītnes apkārtni, labo dārzā soli- bOtn Jāatrodas (Aaf^ļi, ņui. Direktrise solīja mūs vizināt ar U^antdi, VicIJi, ZvMil)i% autobusu pa apkārtnes sksiitikajim 5) Vsl, lw«ro|ol pdii* vietām. Tuvējā ezerā atļauts ari zve- fUlkļus, kad LNP (Vidii| jot vtlrikos vifrisnos, vlsmat Marta vidū, Pelikina atklišanas U|ntivot vira latvldin «nv^i dienā bija ieradušies Šveices kantonu p^jig uetas, organizidias Mtnu pārstāvji no baznīcas un valpts orga- ^ «tbilstlt io LNP, lai O M ļ i nizācijām un citi viesL Pirstivji no* i^g» dēl tis difbibt neapsU^f rādīja, ka šveicieši mītne» dibināša- 5) organizicijas būta ar nai un iekārtošanai piegājuši ar lielu g^^iasUt LNP diibibo, tad ki«| sirsnību, lai bez dzimtenes palikuša- ^ vienreizēja pabalsta ķft jiem veciem ļaudīm dotu Jaunas mi- U i d b) ar perlodiskim teMMI jas un gādātu par viņu eksistenci. Lļ^^ upmsrosll *,.~::^~^^n---^f^T^w^-4^:^^^^^^^ I Atbilde» nz ilem JanU]nml«m mdz piesntlt vēlikal» Udz i. g. LJ Jam uz sekojošo adresi: h\ (21a) Angustdorf bJ>etB0ld, ī t Block Gennany. ARI NORVĒĢI PROT OBNlT CIALISTUS Ktdl Norvēģijai rūpnltcīt»» itridUi latviešu vataiināiirtti M., kio ^ dist tts darbu tavā profetiji Kaudi karte JAU kabalA. l i i pirms dašaaSi «ŗ^ •ietējfif augstskolai rektors aiebij per flniltnisko esistentu katoksrlbs Veco ļeuSu Mitee „PeUUas" Viteai nfiSanas farmS. un tfi M. iznlca okam koni apmainīt pret fjorda Strlaivu «1H,^ pret skaistu ineia savrupmāju .,itlpet4lļ redlses'' tuvumā. Laba liecība humānai uieeļil tin mam ir ari tai, ka veselībai renn' iespēju paaugstināt amatā latviili etru A., tā nostādot mūsu specillitti vai pat (tar paraugu norvāģu kolilģfai.^ Vienīgi Dānija bija atturīga «a no mūsu sināuiieku saistīšanas ivtiļ^ seme gan slavēja mUsu dSnnite saimniekus, apbrīnodama viņu nieki izmanto diezgan bieži pašmāju Visi esam uzņemti vietēji draudzē «n ļ l^J^^^/Jj^^f koncertu rīkošanai. Tad atskan Bēt hovens, Mocarts, Sopērw. Pellkānā var novietot apm. 50 vecos ļaudis, bet pagaidām ir tikai 37 — no tiem 15 krievi, l ^ ungāri, 4 igauņi, 2 latvieši, 1 rumāniete un 1 MEiaE BĒGĻUS - SPECIĀLISTUS Brīvās Eiropas raidītājam un amert-kiņa irmijai BrIvSs Eiropas raldlllļs riņofts IBO iesti* dēn. ka pārvietoto personu un blf{a vldfl meklē daiSdtts speciSUstus saviem raldllu-ttien. Vefaditgl redaktort, lektori, konfe-rans) i, aktieri, radio technlķl ue. Sarķtnlekl ar labSn slavu valoda, ki i r i ongiru un rumftņu valodas linfiSanSm. Bet tam amertkSņu armija mekil personu ar techniskam tinS&anām, kas labi prot slavu velodas un bet tam loti labi rani angliski. Atalgojams starp 4M oa 700 OM. Sevišķi nepieciešama Čecba valodas pralana* fArea Bmployment Offlcer BDI la nri (ateresentiem Jfiplelelcas pp!i e ttO 7. ipg diirba virsnieka Mr. P. K. Oaallo), Miacheaes Vaniera ka-tflfnu edmInistriUvelS bloki, 9. sUva 806 isliibā. savu mfiju iemīļotajam sUādniatia « tauUeUm. jūtamies k i pilntiesīgi cilvēki Preces Šveicē pa lielikai daļai dārgākas nekā Vācijā. Tabaka gan uz pi»i lētāka, bet mClsu tukšiem makiem ari tā vēl par dārgu, toties varam plaši korespondēt, jo vēstuļu apmaksai izsniedz 10 franku^ Apģērbu piešķir pēc ;Y<ii<^<iizibas, Vietējo iedzīvotāju attieksmes pret | «nnnmmiHimiiimiiiiiiiiiuii mums labi raksturo daži piemēri: iemītnieks X ierodas pie friziera ar Pe-likini izdotu kuponu, frizieris aplūko to, saplēš un apgriež matus tāpat Citā gadījuma X saniķojies pulkstenis. Viņš to nd^od labošanā. ,Jū8u pulkstenim vieta ir lūžņos," saka meistars, Meklē Bij. DP nometnes iedzlvotijm VĀRNU un brāļus Arvīda un iisi S er ģtmenSm meklē M. Ķ e ģ i i , Pabiatua, New*Zealand. lai ptUdilti" RBDAKQ PATEIdlA Bij. Zādorfai aostetBei l i t fM *• tegediita Ludvlgilntrgii paņem no plaukta citu pulksteni un U i Ueldienām itedojufii i pasniedz to savam jaunajam klien- W!»J««t A. Jeoorovi--nn 1 B. Volgemuti un K. Kolalefii i w- . , . i - . , , e , , Nometnes latviegu komiteja ftL^ Mes visi te jutāmies kā tūristi, kas tlodotijfem vissirsnlofiko pitttellll izvēlējušies šo Šveices vasaras kūr- »Wsto iestu, kas liecina, ka " vietu, lai pavadītu savu brīvo laik\ 2lf.*Jjf J^^^^^^ Dipi. Inž. M» Krison» kui. V ē z e n ē , martā, ' ««lorlailatvlešu komnaju ANSLAVS BGLITIS J. Isi NO CIIKU SVĀBU KAPRICO (Beigas) „DomiJam8 kokvlli^aits triko, pllnltfi sabojāts, apmēram četrdesmit sestā numtiTii ditdallgs treniņa uzvalks ar beretes veida cepuri ar lentēia;* — .praktiski beaj vērtības," — „domājams ka bijis sarkani ar ztllto šķērssvitrta. pilnīgi satrūdējis," .JHei, mītie ļaudis, m nu gan nav treniņa uzvalks!" traucās kāds sirms iikailtijii. „Kas gan cits tas būU», Mārtiņ?" ironiski atjautāja ierēdnis pārbaudītājs, izple^sdmii abām rokām miiro^ caurumaino lupatu, ka» tik tikko tuiiēlāfi kopā. nRedzl, garas bikses, blūze ar garām rokām, biezs m(km% ar frotē iekšpusi."* 3ikses ir par īsini un kakla izgriezums par lielu- Tas nav treniņa uzvalks, Beirtdld! * tiepās Mārtiņš, kas bija piedzīvojis piegriezējs. ,.Nu tad tas ir biHnia uzsvārds,*' Igi:ii, bet ne visai droši sacīja pāitaudītājīt. „Nekā nebija, bērmt uzsvārcim gabals ir par platu!" iekaisis sauca Mārtiņš. .,Nu tad... nu tad.*.'' s^iarcis stostījās pārbaudītājs, „veln§ viņu sazina, kas ta» ir par gabalu?" „Tātad, Bertold, l«aii iiis beidzot ir par gabalu? Saki, lai es varu Iegrāmatot." vaicija ierēdnis, kas diktēja rakstāmmašīnai, lietiskā un satītā nepacietībā. ,Jteksti, DIter, piigslm satrūdējis drānas gabals, praktiski bez vērtības." ' »,Kā tā, drāna$ giabalii, Bertold? Drānas gabals ir neapstrādāts, bet šis ir acim reiiliami piegriezts un šūts. Un ja tas ir šūts, tad to nevar leijrlmatot kā .drānas gabalu'" •Ak, tas M\x i r pagistlam satrūdēļisl Kāda nozīme, vai tas piegriezts un šūts vai n§, Ja tas neder pat riklupatām?" (.Bertold, man te Ir aile ar uzrakstu .konfekcljas veids*, un man tur ir kaut kas Jlieraketa. Tu esi šeit, lai preci noteiktu, tāpēc, lūdzu, saki mian. kas tas ir, lai grāmata, par kuru es atbildu, būtu kāillbll un pilnīga." Bertolds noaarka tik tijinši, it kā biltu veselu stundu stāvējis uz galvas. , J ā . . . tas i r . . tē<{ i r . . . nu sakiet, pie velna, kas tas ir par nolādētu gabalu?! * fiņš izmisumā griezās pie skatītajiem, atfgstu pacēli» vainlgio Itpatu. Pienāca vien» otrs ilfgadīgi un rūdīts vēveris, viena otra ilggadīga un pie^lvojun piegriezēja, bet patiesi, tik dīvaina gabala neviens nebija riisdzējis. Vecāki no triko šuvējam domāja, ka to brāli būkl nantojuši vēl no savas nelaiķa mātes. Bet šl atziņa Bertoldam nekā nepalīdzēja, un samulsums tur-pinējās- Policisti iznesa m kūtis vēl dažus tādus pat pagalam sapuvušus un sacaurumi:i>tiis gabalus, un kad izrēdijas, ka kūts grīda iegrimst disiliik nekā likās un ērmoto, nepazīsumo ap- I ģērba gabalu saiiiāk vadrilki simti, ja ne vesels tūk6lotis, tad ļ lieta kļuva pavisam nopietna. Ja vēl varēja atstāt neiegrāma-totu vienu, vai pat pāris tērpu, tad nekādā ziņā to nebija iespējams darīt ar tādu vairumu. Ierēdņi nonāca pilnīgā apmulsumā. Par laimi Ieradās birģermeistars, kas ik dienu, kaut uz īsu laiciņu mēdza ierasties, lai novērotu pārbaudes gaitu. Te nu atkal lieku reizi pierādījās, ka birģermeistars nevalkāja savu amatu par velti. Viņam padoms bija tūdaļ rokā — aizsūtīt kādu apjautāties pie pašiem brāļiem Pfisteriem. Kad pārbaudītājs Bertolds straujā soli piesteidzās rātsnamam, viņš jau pa gabalu ievēroja, ka abi brāli, pieres pret skadriņlem atspieduši, klusēdami meditēja un viņu sejās izpaudās nevainīgi mocītu svēto lepnā pazemība. „Hei, Eugēn, Eliās!" sauca Bertolds, plātīdams noslēpumaino apģērba gabalu. „kas tas ir tāds? Tas ir no jūsu krājuma, bet neviens no rātsnama novērtētājiem to nepazīst" Pozēs nepārmainīdami, brāli tikai drusku pacēla savas svina acis uz Bertolda pusi, bet neteica nekā. Tikai viņu sejās kāpi-nājās moceklības Izteiksme. • „Vai nedzirdat?!" sauca Bertolds. ,.Skatieties šurp! Ei. redziet, kas man roka! Divdaļīgs, ar cepuri un lentēm! Kas tas ir? Kaudzei no pašas apakšas!" Brāli neatbildēja, tikai vilka savus vaibstus arvien sāpīgākus. Un kad neatlaidīgais Bertolds, sapulcinādams plašu ziņkārīgo baru, nemitējās un nemitējas klaigāt, Eugēns. galvu nepacēlis, sacīja: nEj nost un liec mus mierā, tu. kas ej kopa ar netaisnajiem. Aizrijieties ar mūsu godīgi sakrāto mantu, no kuras tikai vienu vienīgu kreklu mēs, līdzcietības pārņemti, par pašu cenu pār-devām vecajam skolmeistaram Johannam. Ej atpakaļ pie netaisnajiem un palīdzi tiem mest kaulmus par mūsu mēteļiem." Nekā nepanācis Bertolds atgriezās Pfisteru pagalmā- Bet nu birģermeistars noskaitās ne pa jokam: „Ak tā!" viņš sauca, ..lad tādi ir šie noziedzīgie brāli?! Te ir samaitāti līdz pat kaulu smadzenēm, ja uzdrīkstas nepaklausīt pat likumīga ierēdņa laipnam lūgumam pēc izziņas! Atvest tos šurpu ar varu! Tūlīt un uz vietas!" Četri policisti aizskrēja uz rātsnamu, un jau pēc īsa brītiņa brāli Pfisteri noliektām galvām kā arestanti iesoļoja sava nama pagalmā. Skatītāju pūlim pāršalca līdzcietīga nopūta. Vienīgi tad ia ITff Č.T^^^ atvestajos vaiē a sazīmēt kādreiz pārākuma apziņā tik vīzigi smīnošos brālii. Tik stipn bija tos pārvērtušas cietumā pavadītās dienas un mūža krājuma pazaudēšana. Tagad, kad visi zināja brāļu no-slēpumu, tie bija kļuvusi it kā par visas krājīgās triko pilsētas Pfifferhagenas simboliem. Viņu ticības apliecība bija skanējusi: Kam pieder triko, tam pieder pasaule, tam nav ko baU Gilies ne no sala. ne bada, ne nabadzības. Nauda mitēia un varēja pulēt jo kas bija nauda? ^ Papīra skranda, ar ko nevarēja nedz apsegt pUkumu, nedz no zemnieka iemainīt ēdamvielas. Brāh bija godig. taupījuši, lai nodrošina o meti stimdaj un vecuma ri.enā.m- «"v^iuai Un V iegu Un tomēr, brah P f s t . r ; savā postā bija lepni un nesalauzti ^n; s.,a ^auaeuiv rtauc? - mantu un smīnus, bet toties eguvus. a.z.ņ., Ka pasaule ii Lk netaisna un samaitāta, ka to atliek vienīgi nicināt Viņi ienāca pagalmā un nfiim priekšā klusi, cieti, sevi ierāvušies, kā cilvēki, kas, visus rēķinus ar nelietīgo un blēdīgo pasauli. „Eugēn, Eliās!" birģermeistars viņus bargi ununi esat atve»ti, lai tūlīt un bez kavēšanās nodotu patlt par savām nelikumīgi uzkrātajām mantām." ,.Sls mantas nav ne zagtas, ne laupītas," drūod i i i Eugēns, „bet godīgi un likumīgi pirktas un sakrāUS.:^ vien mēs ar brāli savu vēveŗa algu salīgām ^pmk viņš pacēla balsi, ,.kā gan tas var būt, ja zūdamu un vētibu naudu, var nesodīU krāt un glabāt c& pim nezūdamu vērtību, labo triko, nedrīkst sakrāt, un kal tO ' tiek vajāts un sodīts?" Un abi brāli raudzījās policijas pl niekā degošām acīm kā vajātie kristieši, Kolisejā lem^. dzijās acīs plēsīgajiem lauvām. Birģermeistars lēnām pašūpoja galvu: ,.SinI pasaulē, Eugēn. nav nejiūdamu vērtību. Bet kas i l cas uz triko, tad tu zini. Eugēn, un arī tu, Eliāa, ka kriļ jiiins bija likumīgi jāpieteic pirmo reizi ķeizara Vilinna U dēm. otro reizi republikai, trešo reizi Hitlera kara pārvaM(| ceturto un beidzamo reizi franču okupantiem. Četras flf jus neesat paklausījuši valdības rīkojumiem, un jums nat sību šeit laužu priekšā izskatīties kā cietējiem!" Brāli labu laiku drūmi klusēja. Tad vecākais, EliālS, lēni un dobji: „Val arī tu. Ģinter, vienmēr pieteic visu, ko lava Traude sakrāj savā skapi?" Birģermeistars drusku pietvīka, un nikni neblenza acīm. Neviens ierēdnis nepasmaidīja, un ari pūUs ( klusēja Jo Visi bija lielākā vai mazākā mērā vainīgi. ,.Labi, atstāsim šo lietu izšķirt piekritlgam iestādēm, flL.i.^^»'*^^'* birģermeistars un turpināja piekāpīgi! laipnāk: Bet tagad sakiet mums, kas ir šie dīvainis ipf gana i , kam pat vecākie Pfifferlingenas audēji nezina vl Selt to ir vai vesela tūkstotts." Brāļus pieveda pie skrandu kaudzes un Ieveda iz*. nn^^fsLl??^!^* audumus un ari jau pārbaudīto, n..- r^utfrf 1 ^ ^ ^ ^ ^ e s . nīēmi apliecināja bL S^n, v-^I^'^'^' }^ P^^"^^ ^«^^ nezūdamu vērtību, brfl»^ ! X aizvainoto mocekļu lepnumu spēji noi s £ r K^'i^T- pārsteigums pārvērtās liecLs^ l^'^t mulsā gandarījumā - Piti' k1 U K - ' «ava» bāšanas aplamību, s l . - liednsf. "^"^^^ nožēlojami gājusi bojā. bet gandari: "S?£,Stt,St."; . V " ' s e n s / n i ^ l ' ' ' ' ° f ^ «ejā» atgrieza* atka! kauttt» S izteiksmes, maza atblāzma no «eni ŗ-smīna nn. kad policijas priekini«ks vēlreiz aUārtoja j» anzinM,!' """jProlMnais apģSrba gabals, brālis Eagft* W «'^ kaut ko vairāk nekI v« ber pdomasanās atbildēja: ce"n7Hlv.''°'"'?*' ''^''"^ «•āmas valkāja 1901. gadā. Ta bX m r " " u ' ' ™ '"sdesmit pieci feniņi. Pavisam?» oaiu - musu abu divu gadu algau" sipB Vl< it* latvi**». » īSviJOlNfflM evACUAS ^^inrlitlte. C 5 ^ i-d kboi jtu ilgkadāurst āpljeodfa-- itjuz jttipdiviniiakleēlu^h^^^ linSto ASV augstskolām odi^ '---Bgada festivālam p^^^ bija iedalīta arī P^^^, iļdDila Ziedoņa, kas UKolu)&bi}as Ka-ilM' Afizikas fakultā-iBilalMarptaūtiskajā vi^a pva izcl ir p i nās ar d< i uz laikul celtrf brai šiem. kont Lai kārt kal] Dieņi gan< >kait jo Bi saisti^ un t( litātēj buli grūti ar vi darbi stlHei šejiei ļos grūti atrod vajāt ba. mi li^ »*«»fli ziedos ļ t j2 jiem ši cei unbi ilgtei aast viena tās II i atrašc Ari zām koncertēt "inlhfctt j2y^ ļmasu ^ , T j , » t u V o l . Viņa Tipat « ļ «I Fiukd Kūlmena i*^!» Betio Ainu no u hiidi «i„». " ^ l * tiltosinUanos. Isko Sa
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 4, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-04-04 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari510404 |
Description
Title | 1951-04-04-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
i i - i
LATVIJA
•»"
ALdirattCļ^iiii paliek
PĀRDOMAS BMIGRACUAS BEIGU PC^NIAM TUVOJOTIES
Ko dien&i dWM taēglu tkniti V i -
eiji iftplok k i ēnkp pavaiaŗa liitdē.
Bieti atgad&s, ka bil0li$ no rīta ļbla-kui
guiti v&lri neatrad savu draugu,
ar kuru kopS vadījis trimdas dienias.
priec&jies par iM\ pašām ,.bCllanli»'*
UQ skumis par ,|i9iMlanām'• Un viņš
atceras, drau |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-04-02