Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1949

              grāmata
«^omūnistu
darbiem
mm pārdzīvojumi
^^^T^^ armijai
•I? ta pret krieviem Vi!
(f nc^ija^ uz Sibiriju
.^kādā koncentrādjag
laiku pa
W^ baudas, ka visis
*.a*^?^vo8. ja viņi
>^taa darba normas.**
ies. „Sl8 baumag kļuva
nivar tad, kad SS
kSdu citu nomeH
iiitSP^ fiP^ami, lai tt!
ttldltu normas un tiktu
y^ļfn tomēr atklājās,
JlfigiA baumas izplata
tai no cilvēkiem izspīd
raksta kādu milzu no-tf^
enēi ko krievi
par „uzbaŗoganā8 no-
^ vietā, lai uzlabotu
Jau nākamajā nedēļā
trases devu par loo
: visus iedaHja darba ko-
^Tboa vajadzēja iet ari
* gan viņš svēra tikai
dēļ bija pusakls. Aiz
polu poruēņiks re-
|Bitu milzu nometni, ku-loddtl
ķīnieši un mon-
^tSJām atklāti runāt,**
i&i. MSĪS baumas kļuva
jUm^ vaļsirdības brī-ī)
MJ»p^^ viens otrs at-
Tā es satiku kādu jau-
Mevietl, kas bija depor-
Viņa man pačuk-it
e& paēdusi biju^ tikai
iVSdeSl izturējušies pret
^Ji. Es iepazinos arī ar
vSrdā Vasiļiju. Viņš
tikai vienreiz mūžā ēdis
1ā pati n ^ s i konservu
Nometnes grāmat-
.Ičam atzinies, ka
,Ju Wvlenlbā «dzīvojot
„Val tad nav neviena,
intto ņemt savā aizsaN
islgi izsaucies viņš.
lā nonietnē Sokoļičs ie^
NBJVT) virsnieku, kas
L^ēlasttbā un tagad pats
^MSs toreiz bijām sa-lilltta
pārbaudei
^brfiflSķīga ' zlemel-
' I «RKVD *Wrsniek«
... „Tik skaisti bija
'kabinetā Maskavā/'
raksta tālāk Sokoļits,
jim vienā grupSt. NKVD
id, klusu čukstot, atzinšs,
MSJifi kādai koncentrS-dm
ieslodzīto. Pirmie
pa cietumiem. 300 ap-alzdoīnlgl,
bet pēdējo
isljls vienkārši pēc tē­tes."
nometnes komandanta
Ieslodzītajam iedevusi
avīzi machorkas ietī-
_jksts bijis domāts bēr-ģ
xi(y ft—12 gadiem. Ar
JcbPs pamanījis, ka iz-lappufles
aizņēmis stāsts
4 7 gadus vecu zēnu.
Idevls NKVD savu tēvu,
ļis valsts klaušas. Tēvs
iO gadiem spaidu dar-
^ rīcību tēva brālis tā
un tik smagi piekSvis
tas miris. Laikrakstā
» tādiem jābūt visiem
iem. Sis 7 gadus vecais
spriest, ir bēdī^ sla-
«vS Morozovs, ko boļse-
;lu varoni slavināja ar
kam daudzās padomju
,ti pieminekļi,
vietā poručņiks Soko-p
ejam milzīgu baru ber-apsardzībā.
«Viņu sejas
1, acis drudžaini spideJa,
Imīgie kāriem skatiem
uz mūsu skrandām u»
[g krievs man pačuKste-ieslodzīti
labošanas no-viņiem
Jāstrādā tikpat
eaugušajiem."
• savā grāmatā pastas»
tu gadījumu, kas rakstu-Ķetodes.
Kāds nežēlas
ekists viņam P^^J^'^
lizodu: „Mēs pavadījām
kādu transportu, vu
ļurot mežainā vieta, no ta
^ieslodzīto. Bet vilcina
bija gudrs dlvēks"^^^^
mēdāms, stāstījis l ^ V U
amajā pilsētā pnekšnieKs
vīru patruļu ļKa
itināt uz ielām 40 cilvēka
izdarījām, iepriekš par
īgi to, vai kāds no ap
nesastāv NKVD die-ropietes
pēc kara appr-ŗ
amerikāņu kaŗavinem.
pavalstniecību
ļ uz Ameriku. Kā zinamS'
ļfcā uz ASV emigrējusi
LATVIA
' UkMm Newspapef
pgl^fMl under EUCOM CivU
HdlU DivIsiOD AutborlsatlOD
H^ber UNDP 196. PubUsber
mtf l^tors Valdemārs Lam-
^ļļļĶ nmingen/H.. Brelte Str.
^ Frinter: .Ungeheuer &
Oimer. Ludwigsburu, kōrner-lS.
FubU8hedtwiceweekly.
Clrculatlon u.000.
7 lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 116. (S40)
Sestdien, 1919. f. 10. dee.
IzniiE treMtenls un tetlOlenti.
Itdevājs: utvleSu Centrāli Ko>
mtteja. Oalvoialt redaktori: V
Lambergs; galvenā redaktora
vietnieks: M. CuUtit. Redak*
tori: A BoUtelnt. Fr. Igab,
a. jekatMont. B. mseUt B.
Mindenl>ergs, lUistert. U
Svarcs. RedtikeUas adreie:
EssUngen/N., Brette Str, l - l ,
telefons vm.
prasa karastāvokļa izbe
y RietumvacijaI \omer bus bruņotie spēki
gan tilcai policijas formācijas
sanu
pagaidām
Vfli Viiciias jautājuma apspriesond Ņujorka
piedalīsies arf Pad. Savienība ?
Vaitogtoii» (B). Ilgi plānotā un daudz diskutētā Rietumvācijas
Eletumeiropas valstu saimē un tās saimnieciskajās un mili.
giiJSg allances sak k|ut īstenība. ASV ārlietu ministrs Ečesons treš-ņtms
konferencē paziņoja, ka Savienotās valstis, Lielbritānija
lģ| Frajcija nolemiwi izbeigt kara stāvokli ar Vāciju. Ečesons pieme-tiiilļĻ
ka tas nenozmiē tūlītēja miera Uguma parakstīšanu. Labi in-f<
»iinēta8 aprindas sagaida, ka konference, kurā lems par kara stā-īolļa
izb^ša^^ ar Vāciju, notiks jau 1950. gada janvāri. Otra sen-
Ir Rietumvācijas federācijas kanclera Dr. Sdenauera runa Vest-kura
tas aicināja sabiedrotos gādāt par Rietumvācijas aizsardzību,
«tfirirot, ka Austrumvācijā veidojas stipri tautas mUicijas spēki, ku-riļnn
Rietumvācijas federācijā nav pretsvara. Parīzes politiskajās aprin-db
atkal klīst baumas par 4 valstu konferenci Vācijas jautājumā, kas
itki ar! nptikšot nākamgada sākumā Ņujorkā.
Metu ministra Ečesoha paziņo­j
i ^ Vašingtonā nav nācis kā pār-
(ļiej)^ Jau kopš Parīzes pēdējās
toōtoences pagājušajā mēnesī an-franču
un amerikāņu prese ne-jiiJtl5i$
rakstīt par attiecību normā-fiz^
u ar Vāciju. Arī pati vācu
prese vairākkārt nepārprotami no-ftfijusi
sabiedrotajiem, ka pašrei-
^jl'jituācija, joprojām pastāvot
feŗa stāvoklim uzvarētāju un sa-ina
urāna
uz Krieviju
ilAJORA JORDANA PASKAIDRO-IlinJS
VAŠINGTONA UZSKATA
PAR POLITISKIEM UZBRUKU­MIEM
PREZĪD. TRŪMENAM
- 5 -
ina (E). — Majora Jorda-lonllie
paskaidrojumi, ka
prezidenta Rūzvelta pilnva-
Haŗijs Hopkinss nodevis, Pa-savienībai
amerikāņu atom-buiJabas
noslēpumu, radījuši plašas
^ŗruņag Savienotajās valstīs. Ka-
|5r aviācijas archīvos meklē ap-
Itiprinijumu majora uzdotajiem
laktiem par slepeno dokumentu
transportu ar supercietokšņiem, va-aitSjas
politiskās aprindas agrākā
MotSju virsnieka apgalvojumus no­kavē
par izdomātiem. Vašingtonā no-rida,
ka Jordans zināmas republi-kfiņu
grupas uzdevumā vēloties kai­tat
nelaiķa prezidenta Rūzvelta pie-
»ll)ai un ievadīt uzbrukumu pret
vllja darba turpinātāju, tagadējo
prezidentu Trūmenu.
PMējās ziņas no Vašingtonas to-tR6r
liecina, ka vismaz daļa majora
tedana apgalvojumu ir patiesa. De-ttentēdams
ziņas par to, ka krie­viem
būtu nodoti slepeni dokumenti,
(Turpinājums 10. Ipp.).
kautās Vācijas starpā, ir pilnīgi ab­surds
un neatbilst praktiskajām va­jadzībām.
Ārlietu ministra Ečeso-na
apmeklējums Bonnā šai ziņā de­va
vispusīgu pārskatu arī ASV ār­lietu
vadītājam, kas, atgriezies Va­šingtonā,
pārliecināja arī preziden­tu
Trūmenu par nepieciešamību tū­līt
normalizēt attieksmes ar vācie­šiem.
Amerikāņu aktivitātei ir gan
dziļāki iemesli. Newsweek informē­tais
diplomātiskais korespondents 5.
12. ziņoja, ka ASV un angļu izlūko­šanas
dienesta rīcībā ir materiāli,
kas pierāda krievu gatavošanos at­vilkt
savu okupācijas karaspēku no
Vācijas jau nākamajā pavasarī. Sie
pierādījumi, acīm redzot, ir tik
stipri un pārliecinoši, ka pēdējo di­vu
nedēļu laikā bija jāmaina ASV,
Anglijas un Francijas politiķu vēl
Parīzes konferencē nospraustais
kurss, ka vācu bruņotos spēkus ne­atjaunos.
Sī kursa maiņa radīja
jūtamu sajukumu, kas sevišķi spilgti
atspoguļojas vācu presē. .,Mums jā­ķer
pie galvas,*' rakstīja Stuttg. Zei-
Vācieši pret
^^neistajiem^^
Stutgarte (D), — Stuttgarter Zei-tung
ziņo, ka vācu bēgļu ministrija
pašreiz sīki pārbauda DP problēmu.
Politiskās aprindas izsakoties, ka
vajadzētu strikti šķirt „īstās" pār­vietotās
personas no „neīstajām';.
Vācieši domā, ka par īstiem DP ne­var
saukt tos bēgļus, kas tagad ie­rodas
no zemēm aiz dzelzs priekš­kara.
Stuttgarter Zeitung sakās zi­nām,
ka Bonnas valdlība iesniegs
augstajiem komisāriem memorandu,
prasot, lai tā saucamās neīstās pār­vietotās
personas novieto nometnēs
Beneluksa valstīs, Francijā vai Ang­lijā.
Krievu atombumbas o @
SENSACIONĀLI ATKLĀJUMI PAR PADOMJU ZINĀTNIEKU
PROGRESU
.Ņujorkai (C). — Amerikāņu izlū­košanas
dienests savācis pierādiju-ka
Krievijā eksplodējušās
atombumbas 4r modernākā, pluto-tipa
bumbas, Time, kas šo ziņu
piemetina, ka min. atklāju-
Jaunas direktīvas
Mekloj
Frankfurte (C). — UP ziņo,
ka ASV augstais komisārs Vā­cijā
otrdien «no Vašingtonas
saņēmis jaunas .direktīvas par
turpmāko amerikāņu politiku
Vācijā. Sīs direktīvas ir tre­šais
šāda veida dokuments pa­gājušo
56 mēnešu laikā, kopš
sākās Vācijas okupācija. Abas
iepriekšējās reizes Vašingtona
radikāli mainīja amerikāņu
okupācijas politiku Vācijā.
Jaunās direktīvas lielāko da­lu
Ir paša Mekloj a izstrādātas.
Tās pagaidām tur slepenība,
Informētas aprindas spriež, ka
Vašingtona dos likumīgu pa-niatojumu
jaunajam kursam,
'ko izstrādāja Parīzes ārlietu
'Mistru konferencē un P ^
tersbergas apspriedēs Bonnā
ārlietu ministra Ečesona vie­sošanās
laikā.
mam svarīga nozīme. Acīm redzot,
ASV zinātnieki nav taupījuši pulēs
savākt pietiekamu daudzumu strā-tosfairā
klīstošu radioaktīvu pu­tekļu,
kas tur radušies septembra
mēnesī pēc atomsprādziemem V i -
dussibirijā. Analizē pierādījies, ka
.?,ie putekļi cēlušies no plutonija
atomkodola sairšanas
Plutoniju gatavo vissarežģītākajā
aparātā, kādu modemā zinātne vis­pār
pazīst. Tā ir tā saucamā urāna
krāsns, kas prasa ārkārtīgu precizi­tāti
un matemātiski pareizu uzbū­vi
Kad urāna krāsns sāk darboties
atomu sabrukšana visu laiku jakon-trolē,
jo nepareizas regulēšanas ga­dījumā
tā eksplodē ar sprādzienu,
kas līdzīgs atombumbas iedarbībai.
Plutonija ražošanu ļoti apgrūtina
tas, ka visa apstrādāšana iespējama
tikai no atstatuma. Reakcija rodas
tik daudz radioaktīvu izstffojumu
ka neviens laborants nedrīkst kau
vismazākai urāna krāsni bnu^ai
vielas daļiņai pieķerties. Bombar-dētos
urāna stieņus ķīmiski apstrā­dā
ar tā saucamajām mākslīgajam
rokām un tālvades aparātiem cauri
bieziem svina mūriem. ^_
Acīm redzot, Padomju savienība
visas šīs ierīces un jaunākas atziņa
S atoma reakcijām nonākušas jau
? L s dažiem gadiem Preteji vmem
angļu un ASV zinātnieku apreķi-
S k a krieviem atombumba bu^
ne agrāk kā 1952. gada.
tung, „un jājautā, vai mēs vēl re­dzam
un dzirdam pareizi vai esam
apdulluši un nekā vairs nesapro­tam.
— Vēl pagājušajā nedēļā fran­ču
parlaments izteica uzticību ār­lietu
ministram Robertam Sūmanam
tikai tādēļ, ka viņš deva solījumus
gādāt par to, lai Vācija būtu un pa­liktu
uz mūžīgiem laikiem demilltā-rizēta.
Anglijas ārlietu ministrs
Bevins tajā pašā laikā paskaidroja
apakšnamā, ka Vācijas remilitārizā-cija
nav domājama nekādos apstāk­ļos.
Visbeidzot ASV aizsardzības
ministrs Džonsons savā apmeklēju­mā
Frankfurtē pirms dažām dienām
Savienoto valstu prezidenta un kon­gresa
vārdā deklarēja, ka ASV nav
nekādu plānu nedz nolūku Vāciju
par jaunu apbruņot.'*
„Bet ir vēl otra puse ar gluži pre­tēju
informāciju," raksta Stuttgar­ter
Zeitung ievadnieks. „ASV senā­ta
aizsardzības komisijas priekšsē­dis
senators Tomass šonedēļ pie­prasīja
tūlītēju nolīgumu ar Vāciju,
kurā būtu precizēts apbruņojamo
vācu divīziju skaits un ieroči, kādi
Rietumvācijas armijai vajadzīgi.
Londonā visi zvirbuļi čivina no
jumtiem, ka feldmaršals Montgo-merijs,
Rietumeiropas bruņoto spē­ku
virspavēlnieks, grib vismaz 40
labi apbruņotas vācu divīzijas. Tik­pat
labi zināms, ka Parīzē franču
ģenerālštābs vācu armijas piedalī­šanos
Rietumeiropas aizstāvēšanā
uzskata par svarīgu priekšnotei­kumu."
Tagad, pēc jaunākajiem ārlietu
ministra Ečesona paskaidrojumiem
un Dr. Adenauera deklarācijas, stā­voklis
ievērojami noskaidrojies.
Acīm redzot, rietumnieki lielā steigā
gādās, lai, pirmkārt, atceltu kara
stāvokli Vācijas un sabiedroto star­pā
un, otrkārt, lai radītu pietieka­mu
skaitu apbruņotu vācu formā­ciju,
ko pagaidām gan nevarēs uz­skatīt
par īstu armiju, bet ko vaja­dzības
gadījumā par tādu ar smago
ieroču piešķiršanu ātri var pārvei­dot.
Sajā sarežģītajā situācijā pašu
vāciešu izturēšanās ir reizē intere­santa
un pikanta. Pirmā reakcija
angļu-amerikāņu un franču preses
aicinājumiem uz remilitārizāciju no
vācu puses bija pilnīgi noraidīta.
Rietumvācijas lielie laikraksti vien­balsīgi
rakstīja par ..nožēlojamu
kara kalpu vervēšanu", sabiedroto
naīvitāti un asi kritizēja plānu iz­mantot
vāciešiem raksturīgo tieks­mi
spēlēt zaldātus un sveicināt uni-fprmas.
Interesantas aizkulises ir
arī federācijas kanclera Dr. Adenau­era
intervijai amerikāņu laikraksta
The Plain Dealer pārstāvim. Vācie­ši
varot dot pietiekami daudz ka­reivju,
teicis kanclers, bet par iero­čiem
jāgādājot amerikāņiem.
Ar to ainava kļūst pilnīga. Angļi
un amerikāņi uzskata Rietumvācijas
bruņotos spēkus par nepieciešamī­bu.
Viņiem izdevies, acīm redzot,
pārliecināt arī frančus, ka vācie­šiem
ieroči jādod. Vienīgais, kas
šim plānam aiz labi saprotamiem
iemesliem pretojas, ir paši vācieši.
Bet Dr. Adenauera intervijas pie­mērs
ir liecība par to, ka vāciešiem
nav nekādu izredžu remilitārizācijas
spiedienam sekmīgi pretoties. Bon­nas
parlaments stīvēsies tik ilgi,
līdz būs no sabiedroto augstajiem
komisāriem izkaulētas tādas konce­sijas,
ko vācieši uzskata par vaja­dzīgām
viņu miljoniem, kareivīga­jam
garam un nozīmībai Eiropas
aizsardzībā. Ka šis prasības nebūs
^ mazas, liecina kāda cita preses balss
no Bonnas. Dr. Adenauers esot
paskaidrojis saviem CDU kollēgām
ka viņš piekritīšot Rietumvācijas
armijas formēšanai tikai tad, ja tai
došot Eiropas aizsardzības plānos
tikpat svarigu un nozīmīgu vietu kā
Francijas armijai.
Padomju miers ir kaps
brīvam tautām
Ņujorka (E). — Apvienoto nāciju
pilnsapulcē trešdien notika debates
par Ķīnas iesniegumu nosodīt Pa­domju
savienību agresijā. Ameri­kāņu
delegāt.^ Filips Džesups uzai­cināja
Maskava publicēt tos līgu­mus,
pēc kuriem krievi ekspluatē
Mandžūriias un Tientsinas iedzīvo­tājus.
,.Kominforma valstis apgal-vo,
ka tās aizstāv mieru,'' teica Dze-suos.
..Sis miers būs kaps visam tatn
tautām, kas tam pakļausies."
Papildinājumu DP likumam
TOMĒR APSPRIEDĪS
Vašingtona (C). — Newsweek Vašingtonas birojs ziņo, ka Eče­sons
esot sastādījis ārlietu ministrijas sarakstu par likumiem, kas
kongresam nekavējoties jāapspriež. Janvāra mēnesF paredzēts ap­spriest
6 likumprojektus. Viens no tiem Ir papildinājums pārvietoto
personu likumā. Līdz ar to jācer, ka ļldzSinējSs baumas, kas pa­redzēja
tālāku DP likuma apspriešanas atlikšanu, ir nepreizas un
papildinājumu vēl par 120.000 DP ielaišanu tomēr apspriedis JaU
pašā sesijas sākumā. Tā ka pārējie 5 apspriežamie likumpro­jekti:
starptautiskās tirdzniecības organizācijas charta. Atlantika
pakta militārās palīdzības atjaunošana nākamajam gadam, Mar­šala
plāna darbības pagarināšana, palīdzība Korejai un papildi­nājumi
senāta likumdošanā ir svarīgi un visai plaši diskutējami
jautājumi, DP likumu janvārī gan laikam apspriest nepagūs. Drī­zāk
jāgaida, ka labākā gadījumā to diskutēs ne ātrāk par feb­ruāra
vidu.
Lielais pārsteigums Sofijas prāvas
pirmajā dienā — Kostovs neatzīstas
Trīsdesmit gadu ievērojams komunists
Baikanos, bet tagad spiegs un nodevējs
Vašingtona paredz
grutibas Ečesonam
Vašingtona (B). — Politiskās ap­rindās
spriež, ka ārlietu ministra
Ečesona karjerā nākamie divi mē­neši
būšot Izšķirīgie. Diplomā-tiskie
novērotāji vērtē, ka Ečesonani
ārlietu ministra portfelis apdrau­dēts,
jo tiklab senāta, kā tautas
vietnieku nama aprindās valdot ne­apmierinātība
ar viņa ārpolitiku.
Eēesonam, pirmkārt, pārmet vilcinā­šanās,
taustīšanās un nenoteiktības
politiku Ķīnā un Dienvidamerikā.
Tāpat Ečesons esot vainojams par
pašreizējo stāvokli Vācijā, kur sa­biedrotie
faktiski atspiesti defensīvā
un tiem soli pa solim vairāk vai
mazāk precīzi jāatkārto tas, ko
Austrumvācijā demonstrē Maskava.
Labi informētais Newsweek 5. 12.
raksta, ka Ečesons nekad ' Baltajā
namā nav ieguvis tik lielu svaru
un nozīmību kā iepriekšeile ārlietu
ministri Hels, Bernss vai Maršals.
Senāta ārlietu komisijā nākamai se­sijai
esot sagatavota vesela virkne
ar Fčesonu diskutēlamu jautājumu,
kuros valda neanmierinatība ar līdz­šinējo
AvSV nrlietu vadītāju. Eče­sonam
jautājot nevien par Ķīnu,
Vācilu. Maršala nlānu un sajukumu
amerikāņu nolītikā Dienvidamerikā,
bet asi kritizēšot arī viņa rīcību
nttieksmē^ ar Tito, ar jauno Izra­ēlas
valsti un visbeidzot mē^inā^ot
vinu vainot arī amerikāņu ne-veikfimē
nodibināt starptautisko
atomenorf^ijas kontroli.
Nodibināta brivo
arodbiedrību
apvienība
Londona (F). — Trci;dicn 47
valstu arodbiedrību pārstāvji
Londonā vienbalsīgi pieņēma
pasaules brivo arodbiedrību
apvienības statūtus. Ar so bri­di
skaitās nodibināta varena
strādnieku organizācija, kas
pulcina ap sevi turpat 50 milj.
locekļu ciņai pret komijnismu
un totālitāri.'^mu. Pccpiļsdīcnā
arodbiedrību pārstāvji izvē­lēja
arī vadību un par jaunās
organizācijas sēdekli noteica
Briseli. Ģenerālsekretāra po­stenī
izraudzīja Holandes ar.
edribu pārstāvi L. Oldenbrc-
Izpildu komitejā ieiet vēl
franču pretkomūni.sti.^ko arod-icdribu
vadītājs 2uo, amer:-
āņu arodbiedrību apvienības
10 priekšsēdis Marcjs un
.FL priekšsēdis Grīns. Eiro-
3? valstīm izpildu kom-te:ā
:» 20 vietām paredzētas 5.
ku
Sofija (D), - Bulfim tmiUas
licugi iilē treSdlen tākāi prlv»
pret agrāko ministru pretideate
vietnieku Trajčo Koatovu, airiko
finančtt ministru Stefanovu un aslo«
ņicm citiem apsOdsētiem. Viņi viii
l^drebe bija auptos amatos kornt*
nistu partijā un ispiidUa albildifui
vaists UKdevumus. Jau prāvas pirmā*
Jft dienS tiesu un klausītājus pārslai-diaaiE
dzelts priekikara ildsilm vil
nepiedzīvota rīcība — Kostovs oeal*
šinās par vainīgo. Sl Kostova al«
t)tlAe Jott pārsteidia J d L 4 ^ f f^
kuroru, tā visus klausītājus.
Prāvā pret Kostovu un citiem ņp*
sūdzētajiem bulgāru komunistu val­dība
atļāva noklausīties Vitu un
amerikāņu sūtnķclbas pārstāvjiem
un Rietumeiropas laikrakstu kores*
pondenUem, kas darbojas Sofijai
BBC ziņo, ka tiesas zāle greznota
daudzām zemnieku un strādnieku
skulptūrām, kuŗ\x rokās • ir veseris
un sirpis, un Staļina, Ļeņina un Dl-mitrova
bildēm. Kostovs un pārējie
apsūdzētie labi ģērbušies un izska­tās
diezgan spirgti. Tautas tiesā, ku­rai
jāatklāj sazvērestības un nodevī­bas
pret Bulgāriju (lasi Padomju sa­vienību),
ietilpst prezidents, divi
tiesnei^l un četri zvērinātie,
Visu trešdienas priekšpusdienu
aizņēma apsūdzības raksta nolasī­šana.
Tas aptver simts mašīnrak­sta
loksnes ar vairāk kā 20.000 vār­diem.
Apsūdzību Kostovs un pārējie
apsūdzētie noklausījās, kājās stāvot.
Kādreizējos prominentos bulgāru
komunistus apvaino spiegošanā, no­devībā,
sabotāžas un terrora aktu
organizēšana. Kostovam tiesas pre­zidents
vēl piedēvēja nodomu noga­lināt
nelaiķi ministru prezidentu Dl-mitrovu,
sadarbību ar ASV un Liel­britānijas
slepenajiem aģentiem un
bulgāru komunistu nodošanu Gesta­po.
Bez tam 1934. gadā viņš esot
..ieteicis" ausstam amatam maršalu
Tito, lai vēlāk Bulgāriju pievienotu
Jucoslavijai.
Pēc īsa pārtraukuma pēcpusdienā
tiesas priekšsēdis deva vārdu galve­najam
apsūdzētajam Kostovam, uz­aicinādams
viņu runāt „atklāti un
patiesi". Tad ari nSca lielais pār-
.stoi.Tums, kad Kostovs klusā, bet
mierina balsi paskaidroja: „Es ne­atzīstos
nodevībā pret savu valslL
Es nekad neesmu .sadarbojies ar ār-zr-
miu slopcnnjicm ai'jcntiem un no­devis
Gestapo un bulgāru policijai
komunistus." Kostovs atzinās, ka.
vin.'t darbojies pret Padomju savie­nību
un nehiiis pietiekami uzma­nies,
lai novērstu nevēlamu ele­mentu
icfiltre.sanos bulgāru komu­nistu
pnrtijā. Pēc Kostova paskaid­rojuma
tautas tiecas prezidents pār­steigts
jautāja: „Bet jūs ta.^u atzi­nāties
polici*ns nopratināšanā." Tik­pat
mierī'.^i Kostovs atbildēja, ka pa­tiesību
viņ.s runā tnnni un '^evis
toreiz. Pēc tam tier^i vārdu deva ag-rākalržm
finani'-u ministrnm St«^fa-novam.
.^"is komunists pf^-kādus nar-steigurrs'.
is nf-sa^ādāļa. V^in> atzinās
v:so:: r)!r>d"»vr'taļo.'; nozi'"'gurnos un
pa:>ka:drn\'!. ka konā ar Kostovu
nodevis slcnf-nu informāciju britu
a-'-'-'ntnm pu'^:vrdim Beilcjam,
n'>*^innu d'-'mokrativās neviensne-
^n-jh^i^, ka prāva pret Kostovu ir
tāda p^ti izrāde, kāda savā laikā r i -
fTurpinšjum.? 10. Ipp.).
vi*
i ki. • m \
m
!
Irt '-^
m
m
it."
H
)et
lē-ifi-itl
ui
&-
iīi
ru
e-ca
r-
1-
10
IZ
ir
t-
)ā
*u
?u
ir
la
Ir
l-la
li
u
I-f-a
ir
)i
'm
I.
iS
a
a
s
s