Bavarijas Latviesu vestnesis, December 10, 1949

              L A T V I J A Sestdien, 1949. g. lo. decembri.
īi^lreisaroka nezina, NO RĪGAS RADIOFONA;
PAļLtDZiBAS AKCUA
Vecu vecais sakāmvārds — dalītas
1)ē<i85 ir pusbedas — lieku reizi jā­atceras
ari trimdā. Bēgļu un sveš-iueclbas
gaitās visvairāk izjūtam
dziļu pateicību par katru labu vār-dUt
draudzīgu rokas spiedienu, par
jebkāda veida palīdzību grūtā pār­baudījumu
brīdi. Prieks ir ņēmē­jam,
prieks arī devējam — šo atzi­ņu
vēl vairāk pasvītro vēstules, kas
pi^flāk no grūtdieņiem» un tās,.ku-ŗfis
atsaucas sirsnīgie palīgi.
Kāda tautiete Anglijā, kas vēlas
sagādāt dažiem grūtdieņiem prieku
Ziemsvētkos, lūdz par sevi laikrak^
liā nerakstīt, jo — ko labā roka,da­ra;
kreisajai nav jāzina. Šie sumīgie
vļrdi. ilgi atbalsosies to cilvēku sir-kas
šīs svētku veltes saņems.
XSdā nometnē vecs laulāts pāris.
Vīram 76, sievai \74 gadi. Visi tuvi-
|,nleldl zaudēti Jau Liepājā uzlidoju-ll^
inft gājis bojā viens no trim mazdē-ilļam,
bet 1945. g. februāri uzlidoju-i
W visi citi tuvinieki: dēls,
/ veddda un alii pārējie mazbērni,
p tēvs palicis dtlvs, bet ar
ftllluztu kā juļ tā kļūdams invalids. Un
i: tom^, par spīti visiepi likteņa si-llttilem,
šie vecie cilvēki grib ticēt
IJfili^tnet. iPalIdzēsim viņiem šo ti-ļjbū
stiprināt!
Bez piederīgiem Vācijā dzīvo kāds
^.karavīrs. Abas rokas viņam
(amputētas l|dz elkoņiem. Un tomēr...
gribas dzīvoti Sis karavīrs pat no-p
JiftKJJ^ ar glezniecību, uzrādot at-
'" ' as sekmes, vienīgi līdzekļu
Ikums neļauj iegādāties visus va-ar
cukuru-vagonos
pārdos tēju
KATRU GADU APAR DIVREIZ VAIRĀK
— KRIEVU PARTIZĀNA BĀRDA
KOLHOZNIEKU KONCERTĀ
i;V'
% V vVil gribas pieminēt atkal kādas'
tautietes labo gribu ie-l
i i a ^ ] ^ ģlezniecī^ piederumus.
loriecināt svētkos invalidu vai kādu
«fei, kam palīdzība būtu vajadzīga,
ķ Ōrfitdlenis grūtdienim!—• tā ir la-
^ bfikā liecība, ka mūsu tautā ne-
X •tefifcst dziļa ^orālā^ spēka.
nonpar., vecais uh jaunais.. —
P bez apgādnieka, veci Uudis,
S-,gUBtleuc. tautieši nav lespfijams
r^.. liWaUtles nevienā no pašreizējāmj Izce-
Mlanar «chēmSm im kas vēlētos, lai
liOCmi BSP lat. delegācija tiem „PaU-d^
as* akcijas" Ietvaros sameklē cltfis
Z^ēi^ «krustmātes", t. 1. atsaucīgas ģi-ittttiet,
Vāciju paUcējiem sniegtu
jnateriāltt un morālisku ;atbaistu, aicināti
lavui lūgumus slrsnliM vēstules veidā
pMnaTpjīpīra^ g^ pēc Iespē­l
ē angļu valodā),: k ā art uzņēmumus
tetOtlt^^^I^ ĢSR lat-
Vlilu d^egādjas priekšsēdei T. Erdma-
?m r«im^Bn^d>zl ņCali,f o.T anNjie^pņibeceiregšsatmr,.i 5l-ū4g,u mEamss -
nometnes komitejas, bēgļu
aSSttaio iestāžu var vadītāju sabiedrisku
darbinieku atsauksmes, kā art norādīt,
i m kida vārda publicējama atbilde laik-
Mkstā. Vz to pašu adre<ti aicināti rakstīt
^ i t l # tautieši un organizācijas, kas ap-ņētttos
šādiem grūtoieņiem Vācijā sa-tfttllt
«ernēs atsaucīgas ..krust-
^ mfies" vai ^krusttēvus".
mii:
AtBiLDES TAUTIEŠIEM!
ICatram lūgumam atsevišķi un plaSāki
atbttdēt, dlertšēl, nav iespējams. Zemāk
, * mmito personu lūgumi nosūtīti uz no-
^ . Jldltajām vietām, un lūdzējiem Jfinogal^
4a atbildes no turtenes.
JBouldeŗ Creek, Kallfomljā, ASV: K.
Ai^ Rozenbergs Pinebergā. Berta —
JBItln^ H, LiepiņS. E. Vlllānš. L. Va-aelnleks.
Houston, Teksasā, ASV. sievie§u ap­vienībai
- Ad. Graudiņa — Karisrūē,
U Lācis. •
.Covington, Indi&nā, ASV, slevleSu ap­vienībai:
Jānis Cīrulis - Svābu Gmln-dl.
J. Leitlands - Sengvardenā, E. Bu­ka
— Augsburgā.
.Salem, Oregonā, ASV: Liesma un Ve­ru
ģimene — Karlsrūē.
Catavissa, Ipensilvānijā, ASV: K. Vil-
Jemsons — Libekā, D. — Kartsrūē,
GauUngas tbc sanatorija — 53 cilvēki.
BUnot, Zlemeļdakotā. ASV: IntaV-.Ll-bliāca,
Valdtrauta, Teodors un Rolands
- Mltenvaldē.
AsbeviUe, ZiemelkaroMnā, ASV: K.
Klims - Ubekā.
O. F. W, C. HQ. Vašingtonā: Ella
, MelngaiUs — Oldenburgā.
AngUJā: Harijs LiepiņS, Ādolfs Lazda,
Jānis Cīrulis. E. Buka (visiem svētku
veltes no tautiešiem).
L. S. K . Beļģijā: H. Cesla - KartsrOē.
Or. 14 - Eitinā, Vilis Pans - Olden­burgā
(rakstīs art izskrtnētā tautiete).
Aicinājums iuber-kulozes
slimniekiem
IZREDZES SAGĀDĀT MEDIKA­MENTUS
ASV
Pēc vairākkārtīgiem nesekmīgiem
mēģinājumiem Baltijas sieviešu pa­domei'
izdevies ieinteresēt ASV sie­viešu
organizācijas, sniegt palīdzīgu
roku slimajiem DP Vācijā, apgādā­jot
tiem grūtāk iegūstamos medi­kamentus,
piem., streptomicinu. Jā­ievēro
tomēr, ka lūgumu realizācija
prasa ilgāku laiku, parasti vairākus
mēnešus.
Tuberkulozes slimie tautieši, kam
neatliekami būtu vajadzīgs strepto-miclhs
vai citi grūti dabūjami medi­cīniskie
preparāti, lūgti uzrakstīt at­tiecīgu
vēstuli angļu valodā (kaut
ar! kļūdainā), aprakstot savus vis­pārīgos
dzīves apstākļus un slimī­bas
gaitu. Noteikti pievienojama ār­sta
apliecība 'par medikamentu ne­pieciešamību.
Tautiešu lūgumus ori­ģinālā
nosūtīs sieviešu apvienības
centram Vašingtonā. Tā ka atbilde
uņ event medikamentu sūtījumi
pienāks tieši, lūgts adresi rakstīt
skaidri salasāmi.
Medikamentu lūgumi adresējami:
Baltijais sieviešu padomes latviešu
delegācijas vadītājai T. Erdmanei-
Endziņai, (14a) Esslingen/N.^ Tan-nenbergstr.
5—6.
Rīgas avīzēs publicēts Baranova
raksts: Dosim kolhoziem kvalificē­tus
un boļševistiskus kadrus. Līdz
šim esot jau sagatavoti 4000 kol­hozu
priekšnieku, tikpat rēķinvežu,
6500 lopkopības brigadieru un 17.500
posminieku. Daudzās kadru skolās
trūkst audzēkņu — Laidzē, Saukā,
Skrīveros, Zūros uc.
Klosterē un Iecavā jau divas
s v ē t d i e n a s no vietas rīkotas me­ža
darbu talkas.
22 Rīgas uzņēmumi sūta rakstu
Staļinam, apņemoties kāpināt pro­dukciju.
Parakstījušies šo uzņēmu­mu
direktori, partorgi un komiteju
priekšsēži — no 66 uzvārdiem tikai
22 latviski.
Par Latvijas dzelzceļiem: Jāpanāk,
lai pasažieru vilcieni ietu pēc gra­fika,
tiem jāatiet un jāpienāk pie
peroniem, nevis blakus ceļiem. Sta­cijās
un vagonos jāstrādā k u l t u ­r
ā l i . Latvijā kulturāls izskats ir
Ķemeru, Ludzas, Rēzeknes, Daugav­pils
un vēl dažām dtām stacijām.
Daugavpili pasažieriem lasa lekci­jas
un rāda filmas. (Laikam, kamēr
sagaida pēc „grafikas" vilcienu.)
Tālsatiksmes vagonos jāpārdod tēja
ar cukuru un konditorejas izstrādā­jumiem.
Rīgas centrāltirgū Glavsvjazelekt-ropromsbdts
(diez, kas tas par ēr­mu?)
pārdod elektriskās kabatas ba­terijas.
Liepājā tautas talkā būvēs
5 km garu tramvaja līniju uz cu-kurfabrilcu.
Traktoru skaits Latvijā gandrīz
dubultojies, aparts divreiz vairāk
nekā pērn. Zvārdē katram kolhoz-niekarņ
būs sava māja. Kolhoznieki
visur iegādājas pilsētas mēbeles. Pa­visam
Latvijā tagad 4079 kolhohzi.
Rīgā katram pārdod malku līdz 2
kub. m par 60 rubļiem, arī svētdie­nās
no pīkst. 9—17. Centners kūd­ras
maksā 4,25 rbļ.
Līvānu stikla fabrikā s v ē t d i en
pabeigts ierīkot slīpēšanas cechu.
Vieglās rūpniecības ministram ie­celti
vietnieki — Domdomkins un
Briedis.
Atbilde uz jautājumu: Kāds ir
kolhoznieku atalgojums par meža
darbiem? — Tā ka rati, ragavas,
zirgs utt. i r kolhoza īpašums, tad no
atalgojuma summas atvelk 35—50
proc. saskaņā ar kolhoza pilnsapul­ces
lēmumu.
Komunistu avangards Staļina r a ­jonā
reti. apspriežas ar strādnie­kiem,
lai gan Staļins teicis: partijas
cilvēkam jāinteresējas par visu.
Latviešiem ārzemēs runā Elza
Kļaviņa: Vācieši atkāpdamies parā­va
mani no Cēsīm līdzi. Dzīvoju
Kemptenē, tad Augsburgā. Līdz
1947. g. neizdevās sarakstīties ar ve­cākiem.
Bija baumas, ka dzimtenē
piederīgie cieš represijas. No Stut-gartĢs
atpakaļ uz Latviju izbraucu
1947; g. augustā. Dzimtenē saslimu,
un mani ievietoja slimnīcā, bet Vā­cijā
pa to laiku runāja, ka esmu pa­zudusi.
Tagad strādāju par laboranti
Cēsīs.
Sovetskaja Latvija ievads: Sta­ļina
artilērijas diena. Krievu arti­lērija
i r 600 gadu veca (!). Krievi
Mogiļevskis un Zabudskis radīja
lielgabalu teoriju...
Repatriante Ļuba Buchrote stāsta:
Ar dēliem Ēriku un Leonidu pār­braucu
Rīgā š. g. 28. okt. no Neišta-tes.
Tagad ielās dzirdu latviešu va­lodu,
veikali un kioski pilni man­tām.
Dzīvoju Brīvzemnieka ielā 26.
Brāļi strādā Tartū atbildīgā darbā
(čekā?).
Valmierā 200 dzīvokļos uri apriņķa
36 kolhozos ierīkoti radio skaļruņi.
Tādi ierīkoti 20 vietās arī Salacas
pagastā. (Drošs, ka tur ļaudis vairs
ārzemes neklausīsies!)
10 mēnešos Latvijā sasniegti 203
sporta rekordi. Attīstās jauni sporta
veidi: gorodki (?!), galda teniss uc.
Uz laukiem pastāv 658 fizkultūras
kollektīvi ar 17.(J'00 fizkultūriešiem.
Rīgas cirku uzstājas uzbeku im
krievu mākslinieki.
Trijos gados padomju Latvijas
teātros izrādītas 32 autoru 72 lugas,
puse krievu autoru. No latviešiem
galvenās — 4 Raiņa lugas, 4 Upīša,
2 Blaumaņa un 2 Brigaderes. Drī­zumā
uzvedīs An. Liepiņa operu
Pirms oktobra un Skultes baletu
Spēlēju, dancoju. — Valmieras teāt­ris
sarīkojis 800 izrādes 150.000 ska­tītājiem.
Latviešu komponisti veltī skaņ­darbus
Staļinam. Prof. Mediņš
iesniedzis republikāniskai mūzikas
skatei savu jauno kantāti Sveiciens
Staļinam (Sudrabkalna teksts). Re­publikas
labākie komponisti — Me­diņš,
Skulte, Ivanovs, Līcīte, Ķepī-tis,
Zilinskis un citi —pašlaik k o l ­l
e k t ī v i komponē instrumentālu
svītu, kas arī veltīta „tautu vado­nim".
Radio koncertā atskaņo klausītāju
izvēlētos gabalus. Glūdas kolhoz­nieki
izvēlējušies — Bakalova dzies­mu
Partizāna bārda, ko dzied krie­viski.
Citā sērijā atskaņo „revolūcio-nāras
cīņas dziesmas" — piesaka
latviski, bet dzied atkal krieviski.
A. Zilinskis pie mikrofona: Nav
lielāka goda kā kalpot savai tautai
un padomju valstij. Šoruden kom­ponēju
dziesnias bērniem un Dzim^
tenes ainavas klavierēm. Lielu
iedvesmu deva Grota dzeja Pie Ļe­ņina
mauzoleja.
Rakstniece Annk Brodele (īstā
vārdā Anna Kalviška) stāsta savu
biogrāfiju: bijusi pārdevēja, mājkal­potāja
utt. Piedalījusies revolucio­nārā
kustībā, 1932. gadā par to no­tiesāta
uz 4 gadiem cietumā. Tieši
cietumā ieguvusi īsto dzīves iz­pratni.
Žurnālists Valts Grēviņš piedalī­jies
Azerbeidžanas un Grūzijas kom­ponistu
darbu skatē. Gruzīnu kom­ponisti
dziedājuši Pūt, vējiņi — tā
apliecinādami cieņu mūsu kultūrai.
Tagad ar lidmašīnu uz Maskavu de­vušies
J . Ozoliņš, V. Utkins, J . Lī­cītis
un Fr. Rokpelnis.
VolUUipifaaia» 'uai» mtm
VTzēs uz sociālismu
sasniegt un pārsniegt kapitālistiskās zemes^.
LATVIJAS LĪDZSTRĀDNIEKA ANDREJA GRAUDA SPECIĀLRARSTS
NO ANGLIJAS
Di vai na telegramma
no Baltijas uz Zviedr)u
Stokholma (V). - Kāda baltiešu
bēgļu ģimene Dienvidzviedrijā šinīs
dienās saņēmusi no okupētās dzim­tenes
telegrammu, kurā kāds radi­nieks
lūdz steidzami sūtīt jauno
ārstniecības līdzekli — aureomoicīnu,
ko Zviedrijā ieved no Savienotajām
valstīm un ar kuru nesen ārstēja
Zviedrijas karali. Bez tam piepra­sīts
vēl kāds ļoti dārgs un grūti
iegūstams ārstniecības līdzeklis.
Gadījumu mistificē im aizdomas
rada tas, ka bēgļu ģimenē kāda mei­ta
strādā aptiekā, no kā spriežams,
ka telegrammas sūtītājs bijis labi
informēts, kaut gan ne viņš, ne arī
bēgļu ģimene visā trimdai laikā nav
sarakstījušies.
Bez tam aureomoicīna pieprasīts
veseli divi kilogi*ami, kas i r daudz
vairāk nekā pašreiz preparāts pieie-tams
visā Zviedrijā; šā daudzuma
pietiktu tūkstošiem plaušu un citu
elpojamo orgānu slimnieku ārstē­šanai.
Beidzot jāpiezīmē, ka telegramma,
kas izsūtīta no kādas Baltijas uni­versitātes
pilsētas, i r pirmā," kuru
kāds baltiešu bēglis saņēmis no sa­vas
dzimtenes piecu gadu laikā.
Ceļā tā bijusi tikai divas stundas.
SAŅEMAMI GALVOJUMI
Bij. Valkas nometnes iedzīvotājiem
Edgaram Bitēm (ar ģimeni), Karlīnei
Martinsonei, Marijai Sancfevičai, Rober­tam
Grīnbergam (ar ģimeni) un Elfrī­dai
Melnis ar māc. J . Laupmaņa gādību
izsūtīti galVojumi izceļošanai uz ASV.
Minētās personas lūgtas steidzami pazi­ņot
savas jaunās adreses: Rev. J . Laup-manis,
541 Phelps Ave. Kalamazoo,
Mlch. USA.
Jau 1936. g. Staļins teica: „,Pie
mums tagad visumā i r īstenota ko­munisma
pirmā fāze — sociālisms."
1939. g. viņš šo masdiet pāragro ap-
.galvojumu papildināja: „Kolhozi ta-gņd
i r galīgi nostiprināti, un sociā­listiskā
sistēma tagad i r mūsu lauk­saimniecības
vienīgā forma." Ja šīs
frāzes pirmā daļa rada dibinātas
šaubas, tad otrā daļa savukārt i r ne­apšaubāms
fakts — Pad. savienības
lauksaimniecība ir kollektīvizēta
gandrīz simtprocentigi. Baltijas val­stis
bija pēdējie brīvās zemniecības
bastioni, un tie krīt patiaban. Kaut
gan mums nav pietiekamu ziņu par
turienes koUektīvizācijas norisi,
taču i r pamats domāt, ka tur šis pro­cess
i r vēl nežēlīgāks un skar asāk,
jo turīgo zemnieku procents Baltijā
bija daudz augstāks nekā Pad. sa­vienībā.
Reizē ar to var teikt, ka
kollektīvizācijas politiskos tnērķus
Staļins i r sasniedzis: sociālistiskās
valsts uzbūves vēsturiskais ekspe­riments
ir turpināts līdz galējām
konsekvencēm, neatkarīgā zemniecī­ba
ir iznīcināta, no tās komunismam
briesmas vairs nedraud, un jaunā,
kollektīvizēta zemniecība kā man­tas,
tā dzīvības ziņā i r pakļauta ab­solūtai
Staļina kontrolei.
Bet vai šiem politiskiem «sasnie­gumiem"
. atbilst arī saimnieciskie?
Lēšot mechaniski, koUektīvās saim­niekošanās
veidā var saskatīt savas
priekšrocības. Reizē ar kollektīvizā-ciju
Krievijas apstākļiem raksturī­gās
„šņoru zemes" apvienoja lielās,
ar mašīnām ērti apstrādājamās pla­tībās.
Valdība iepludināja lauk­saimniecībā
ievērojamus daudzu­mus
mašīnu, izveidoja agronomiškās
padomdošanas tīklu un... labības r a ­žas
Pad4 savienībā i r viszemākās pa­saulē.
Ja ari daudz tiek kladzināts
par kapitālistisko zemju pārspēšanu,
tad, pret 22,7 centneriem Anglijā un
23,1 Vācijā, Pad. savienībā kviešu
ha dod tikai 9,2 centnerus graudu.
Un arī šis skaitlis, kā padomju sta­tistiķu
sniegts, jāuzņem ar lielām
šaubām. Ja salīdzinām ar 19ll3. g.,
tad ir gan augusi sējumu platība.
Bet tā kā valsts iedzīvotāju skaits
ir audzis proporcionāli straujāk, tad
Pad. sav. pilsonis ar maizi, pie tam
ar ļoti dārgu maizi, i r nodrošināts
daudz vājāk nekā pirms lielajiem
kariem un arī vājāk nekā pirms
kollektivizācijas. Dabiski, ka arī
kādreiz milzīgais Krievijas labības
eksports i r samazinājies āpm. 20—30
reižu.
Vēl bēdīgāks stāvoklis valda lop­kopībā,
kāpēc Pad. savienības pil­soņu
apgādi ar pienu, sviestu un
gaļu ar pirmskaru periodu nemaz
nedrīkst salīdzināt. 1937. g. Anglijas
iedzīvotājs patērēja 63 kg, Vācijas
54, Šveices 50, Holandes 45, bet Pad.
Par ko runā Savienotās valstis
Lidojošo šķīvju stāsti atkal kļu­vuši
aktuāli pēc tam, kad armija
sākusi izpētīt riepas veida priekš­metu,
kas augusta mēnesī liesmu
apņemts nokritis kādā Pensilvāni-jas
pilsētā, izspridzinot zemi 10 pē­du
apkārtnē. Vietējie vēlāk atra­duši,
ka nokritušajam priekšmetam
ir rādītāji ar mechanismu, kādēļ
ziņojuši par to armijas iestādēm.
Kovboju filmas ar skriešanu, šau­šanu
un krišanu no zirga drīz pie­derēšot
vēsturei. Tas nenozīmē, ka
šādas filmas vairs nepatiktu skatī­tājiem,
bet tās izmaksā pārāk dār­gi.
Katram aktierim, kas jāj, jā­maksā
vairāk nekā tādam, kas tikai
sēž uz zirga. Vēl dārgāk izmaksā
tāds, kas šauj, bet divu cilvēku algu
saņem aktieris, kurš krīt no zirga.
Tas arī pamudinājis Holivudas rūp­niekus
vienā no jaunākajām mežo­nīgo
rietumu filmām rādīt spraigu
armijas cīņu ar indiāņiem, kur nav
neviena kritušā.
Ja divi no amerikāņu jaunizgud-rojumiem
neizrādīšoties pārāk dār­gi,
darbu zaudēs daudzi dzelzceļu
pārbrauktuvju sargi, bet baznīcas
pildīsies mundriem dievlūdzējiem.
Pirmais izgudrojums ir magnētiska
acs, kas iedarbina auto bremzes un
apstādina motoru, tikko pārbrauk­tuvei
tuvojas vilciens. Otrs i r elek­troniska
apgaismošana, ko sevišķi
ieteic baznīcām: šis apgaismojums
ne tikai kā neļaujot dievlūdzējiem
iemigt, bet stimdas laikā izārstējot
arī tos, kas saaukstējušies, (hn)
Austrālijas braucēju .
ievērībai
Kā norāda Austrālijas muitas ie­stādes,
daudzi ieceļotāji nepareizi iz­tulko
grāmatā New Australia publi­cēto
brīvi ievedamo mantu sarakstu,
kurā teikts, ka bez muitas Austrā­lijā
var ievest arī dažādus ražoša­nas
_ rīkus. Faktiski bez muitas
kopa ar pārējo personīgo bagāžu
drīkst ievest vienīgi a m a t n i e c ī ­bas
darba rīkus, bet ne lielākas
mašīnas un rīkus, kas kalpo jau
r ū p n i e c ī b a s produkcijai.
Austrālijas muitas iestādēm ba­žas
sagādā arī lielais imigrantu
skaits, kas mēģina ievest ievēroja­mas
summas angļu naudas. Sai sa­karā
jāuzsver, ka ikvienam imigran­tam
atļauts ņemt līdzi tikai 5 mārc.
sterlingu, bet lielākām summām ne­pieciešama
speciāla Austrālijas
Commonwealth Bank atļauja, (j)
sviedru domas par
dzelzs priekškaru
Nupat notikušajā Gallupa aptaujā
Zviedrijā uzstādīts jautājums: „Vai
jūs esat dzirdējuši politisko jēdzie­nu
„dzelzs priekškars" un vai jūs
zināt ko tas nozīmē?" — No visiem
atbildētājiem tikai 29 proc. varējuši
pateikt, ka dzelzs priekškars nozīmē­jot
to noslēgto norobežojumu, kurā
boļševiki ietvēruši sev pakļauto E i ­ropas
daļu. 13 proc. šo norobežošanu
attiecinājuši tikai uz pašu Krievijas
territoriju vien, viens procents do­mā,
ka tas ir norobežojums starp
austrumu un rietumu zonām Vācijā,
8 proc. ir pavisam aplama uztvere,
10 proc. devuši nenoteiktas atbildes
un 39 proc. atklāti pateikuši, ka viņi
par to nekā ne.zinot.
savienības iedzīvotājs tikai 5 kg ga-ļas.
Saskaņā ar jaunāko plānu, tikai
1951. g. Pad. savienība lopkopības
nozarē cer sasniegt aptuveni to stā­vokli,
kāds bija kollektīvizācijas s§.
kumā. Bet ja nu neviens cits plāns
nav īstenojies, tad griiti iedomāties,
kāpēc to darītu taisni šis. Vai nav
mazliet savādi? Komunistiskā p i ^
vienmēr dižojas, ka padomju lauk«
saimniecība esot vizzinātniskSkft
visā pasaulē. Jā, pats Staļins raksta
instrukcijas, kā art un sēt. Zemnieku
darba diena tur sākas ar mītiņu un
beidzas ar sociāl 3tisko sacensību.
Govis slauc ar ordeņiem apbalvotas
slaucējas. Un tomēr kaut kas nav
un nav kārtībā
Oficiāli skaitās, ka P a i Savlenl-bas
laukos „uz visiem laikiem izni­cināta
nabadzība un tas stāvoklis,
kad cilvēks varēja ekspluatēt cil­vēku".
Par nožēlošanu, i r veca pa­tiesība,
ka ar varu nevienu nevar
padarīt laimīgu. Pretēji Staļina ap-galvojumam,
padomju zemniekiem
liekās, ka no pšrtikušiem brīvcllvē-kiem
viņi ir pārvērsti dzimtļaudīs,
kam vienīgais likums ir vagara
spieķis, kam atkaļ jāstaigā lūku vi­zēs
un kam naktis jālien pie stati­ņiem,
lai zagtu pašu audzētās labī­bas
vārpasif
Padomju prese nemitīgi atgādina,
ka katras kollektīvizētās saimniecī­bas
pirmais uzdevums ir veikt sociā­listiskās
tēvijas uzliktās saistības
jeb, runājgt saprotamā valodā, no­dot
valstij labību vai arī citus kol-lektivās
saimniecības ražojumus.
Nododomās labības normas nosaka
valsts; dažādiem apgabaliem tās Ir
dažādas, bet kopā ar samaksu trak­toru
stacijām, kas arī jāizdara grau­dā,
tās aptuveni sasniedz Vs—H ra­žas.
Ja raža i r laba, vai arī ja valstij
tas vienkārši vajadzīgs, tā ar sociā­listiskās
sacensības palīdzību savu
daļu palielina. Ja raža i r slikta, savu
daļu valsts paņem tāpat. Protams,
par saņemto labību valsts maksā,
piem., par 16 kg rudzu (1 puds) — 85
kapeikas (!). Bet, pārdodot paturē­tājiem
rudzu maizi, valsts jau iek68l
rubli par kilogramu. Šādas cauai
bija 1937.—1938. g. Tagad skaitli ir
citi, bet samērs nav grozījies: kol-lektīvo
sainmiecību ražojumus valsts
pārdod 10—30 reižu dārgāk nekā
pati tos iepērk. Gluži dabiski, ka ar
tiem rubļiem, ko sociālistiskais zem­nieks
saņem par nodoto labību vai
gaļu, zābaku pirkšanas sapnis jāat­met.
Kad nu valsts daļa nodota, kad
nobērta traktoru tiesa, vēl jānodala
sēkla un lopbarība, un tad nu at­likumu
kollektīvizētās saimniecības
darbinieki var sadalīt uz galviņām,
pēc nostrādāto dienu skaita.
Padomju presē un radiofonos bie­ži
lasāmi un .dzirdami ļoti intere­santi
skaitļi par kolhoznieku „milzu**
ienākumiem. Ja te i r jābrīnās, tad
vienīgi par to, ka Pad. savienības
oficiālie orgāni uzdrošinās ar šādiem
skaitļiem rādīties atklātībā. Atzīmē­sim
vienu, pēc Ļeņingradas radiofo­na
domām, sevišķi izcilu gadījumu.
Ļeņingradas apgabalā darbojās dzej­nieka
Puškina vārdā nosauktā kol-lektīvā
saimniecība. 1947. g. šī saim­niecība
izmaksājusi milzu atlīdzības
un proti, par katru nostrādāto dienu
1 kg labības, 5 kg kartupeļu un 1
rubli 60 kap. naudā. Ja nu pieņe­mam,
ka kolhozniekam ir kāds pa­ris
bērnu, tad nebrīnīsimies — «rl
šajā lieliskajā kolhozā viņi staigās
lupatās un pusbadā. Bet nav šaubu,
ka kollektīvo saimniecību normālais
stāvoklis ir • daudz ļaunāks. Plāna
vēdera tiesa — tas ir viss, ko jau­nais
dzimtskungs atmet saviem kal­piem.
Mūs nedrīkst pārsteigt ne viņu
vīzes, ne lupatas, ne arī zag^gums
vai izdēdējušie augumi.
Viņi nedrīkst strādāt sev, un viņi
nestrādā sev. Viņi uztur milzīgo ko­munistu
partiju un vēl milzīgāko
pārvaldes aparātu. Viņi financē so-,
ciālisma uzbūvi Pad. Savienībā un
kopā ar vergu nometņu strādniekiem
sedz visus izdevumus, kādi salstitl
ar pasaules revolūcijas organizēšanu.
Sie izdevumi nav mazie, bet ceļš līdz
pasaules revolūcijai ir, vismaz, vēl
ļoti tāls. Tāpēc arī viņu stāvokļa
uzlabošanās nav gaidāma. Viņi to
saprot — arī tie, kam sākumā kol-lektīvizācija
bija pa prātam. Un
partijas vīru mudināšanas pātagas
plīkšķiem viņi atbild ar to pašu, ar
ko visos laikos ir atbildējuši visi
vergi. Viņi strādā pēc iespējas niaz
un pēc iespējas slikti, im viņu acis
raugās tikai uz vienu vietu — uz to'j
pushektaru zemes, kas nodots viņu
privātā lietošanā. Ir taisnība, Sta­ļina
vara ir milzīga, bet milzīgā»
zemnieku masas pasivitātes priekšā
tā tomēr izbeidzas. Ja ne šodien un
ja arī ne rīt, tad reiz tomēr te uz­varēs
zemnieks.
Andrejs Graadt
1 A
^ UEIA NEZINĀŠANA
ļ0 Venecuēlu, n
^f^^^i^vēsiūli, piesako i^'^^Su darbā, ka viņ
rt^S s^m skolas
oviņš^^ atrakstīja:
i apdzīvoja
^ S g * l^tgaļi^
^h?amatnieclba un tirdm
i r t S i e c ī b a un zveja. V
^*^^^Helkungi: Zemgale.
Vācu ies
Sutvijā sākās ar bīskapa /
5 & Rigā 1201. gada/Vļ
Vm^' 1902. g. Zobenbr^
pret lebrud
Kdz .1390, g., slavena
Kal236. g. pie Saules, k^
fS'skcāva vāciešus un viņu i
Ss--.lietuvjus. ^
&pecLaWiias pilnīgas lekan
nSatvijā nodibu^ dnmtm
rfoiiimdēja Valters Pletd
tefi, iŅOSinot brīvlaišanas likur"
Kmemē 1816..g., Kurzei
ŗionijas feaŗš, kas notika no 155
ļ i 1582. g., noveda Livonijas v a
& pie sabrukuma. Kurzeme ņj
kiem Polijas, Vidzeme zem KfiJ
ļjk kamēr Zemgale kļuva patsta
k hercogiste, kuru nodibina
ļfeodgs Jlkabs. Ziemeļu karā Vid
p visi)inns iekaro zviedri, vēl^
•'^ i fe g. ari Zemgales herc^
^devās krievu varai.
vkas'nonāca arī Zen
šteš kolonijas Malta, Tobi
mGambija. Pēc^ brīvlaišana
1^ jiinĢts jau augstāk, sākJ
««ļškais laikmets t. s. „putii
3" lieļ.^ Sākās ;,neniieri.. V i i
ii^^jeigas sākās ts, tautas aļ
i&r laiļanets, kura galvenie d d
eBbija dzejnieks J . Rainis, At
|a,^Kronvaldu Atis, Krišjān
.08, Krišjānis Valdemārs, Pēte
Mhm Jānis Alunāns. Latvji
^Aiesmu' savācējs Krišjānf
I noorganizēja pirmos Visp^
i dziesmu svētkus 1873. g., ķi
W sajūsmas, pilnu ronu tei(
Pis Valdemārs ^ un kur pirni
B toedaja Baumaņu Kārļa sa
m un komponēto Dievs, svēl
ĪJT^^ pirmais latvieš
JKts Pēterburgas- Avīzes, k i
^•^srakstnieks Blaumaņu KārH
^ strāvu jatviešu dzīvē ienei
jaimu daļŗbinieku ar Kāri
^priekšgalā. Kārlis UlmanU
te "^'^ tautas pado
par . pif m ?hSS £Li^ i^^^^^.^^1 l^eģ end^ā^r^a^^i
^ Lai hgo iQpnj
^^Af^ augšupeja
ļ aplamības spē]
?hJ'«Past£i¥" Andri,
''"^^ ^ēstuļ
augsim vienoti!
K S-'dalga ^^^-^ts 3 mē-