Bavarijas Latviesu vestnesis, May 26, 1951

              t •
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 26. maiji
Vipi nak 0 et
fTitrplnājumf m t. Ipp)
paredzama vēl tālāka uzlabošanās. Un
ja nu t i , tad tagad tiaiw lab« kopīgs
pasākums botu vieglāk paveicams ne­kā
agrāk, kad visi vēl mitinājāmies
Vācijas bēgļu noraeUDēs, ēdām labda­rības
maiii un varējām būt tikai lū­dzēji
un gaidītāji.
Pēdējo Bu būs atlicis tikai 6000,
kamēr to latviešu, kas varētu viņiem
palīdzēt, iir mazākais desmitkārt vai­rāk,
jo blakus jauDieceļotājiem taču
ir arī vecie emigrēnli — lie, kas vēl
latviski mtil, domā un jūt, un kuru
materiālā» iespējas līdz ar personī­gajiem
sakariem un ietekmi vietējā
sabiedrībā ir ievērojams faktors. Un
ir pavisam savādi, ka šie mūsu tau­tas
brlļi vēl nav aalikuši kopā eavus
prātus, grilbu un iespējas, lai paveiktu
to, ko no cittautiešiem gan laikam
nesagaidīt Taču negribētos ticēt, ka
mūsu ēizjCiras tautieši — it īpaši viņu
organizācijas, kopas un draudzes —
mierīgu sirdi varētu pamest šo& 6000
Dieva ziņā tā« varas sniedzamlbas lo­kā,
kas saminusi ne vien bīskapus un
kardinālu», bet arī baznīcas un miljo­niem
ticīgo. Neteiksim arī, ka še ne­kas
nav darāms. Ja jau bijuši vairāki
gadījumi, kur viens pats Jaunicceļo.
tājs ar 8«tvu ierosmi un līdzekļiem
pārvedis p3e sevis vientuļu latviešu
sirmgalvi vai invalidu, daudz vieglāk
tas iespējams 10 tautiešiem kopīgi.
Un ja nu to gribētu un darītu visi tie
Ieceļotāji, kas materiāli labi eituēti
tad mūsu 6000 palicēju smagai^ nā­kotnes
jautājums būtu atrisināts.
To darīt vēl ir un še netrūks
Ķīī IRO un attiecīgo valstu sabiedrī
bas pretimnākšana» un atbalsta, ja
vien paši latvieši uzņemsies vajadzī
go ierosmi un dos nepieciešamās ma
teriālās garantijas. Lai neaizmirstam,
ka še fr runa par latviešu miesu, asi­nīm
un garu! Tie ir mūsu tēvi un mā-teSr
kas zaudējuši savus auklējumus
komunistu terrora vai otrā pasaules
kara gado$; tie ir latviešu cīnītāji,
kas atdevuši savu veselību vai locek
1us, clnotleu par mums, un katra upu
rifi gan ir rtesalldzināmi vērtīgāks par
1000 dolāriem, ka* bieži ir vienīgais
šķērslis viņu izceļošanai.
Pat ar tīra materiālisma M l ēm
raugoties, tie nebūs zaudētāji, kas vi
ņus uzņems pie tevis, jo latviešu
sirmgalvji nav tie, kam mūža vakars
jāsagaida atzveltņu krēslā, saliktām
rokām: viņi kustas un darbojas līdz
sava mūža galam, un līdzi tiem mā
jās un ģimenē ienāk sava svētība,
ilgā pieredzē krāti dzīves gudrība
latviskie tikumi, gars un valoda, kas
tik nepieciešami svešai zemēs izklie­dētajiem
Latvijas bč'imiem un jaunat
nei. Tāpat latviešu invalidi ikviens
var veikt kādu darbu vai amatu —
vai nu veco, dzimtenē darīto, vai arī
Jaunu trimdā iemācītu, un nopelnīs
ne vien savu maizi un pajumti, bet
dažkārt kļOs pat priecīgs devējs sa­viem
labvēļiem.
Un nealamirsīsim arī slimos, sevis
ķi tuberkulozes māktos. Nav taču
teikts, ka tiem jādziedinās ASV, Ka
nadā vai kādā citā valstī, kas šīs sli
mības dēļ liedz ieceļošanu. Labas sa
natorijas un izveseļošanās iespējas ir
ari citās rietumu tmēs, kurp viņus
varētu pārvest pat ar īpašu IRO pie
maksu, lai, atbrīvojušies no savas
slimības, tie kļūtu brīvi arī tālākas
izceļošanas ziņā.
So vajaga tikai labas gribas, aktī
vas rosmes, sirsnīgas sadarbības un
devīgu roku. Par visaem tas noteikti
paveicams, tikai tas jāsāk tūlīt
lai līdz IRO darbība» beigām Vācijas
veco laužu mītnēs, invalidu namos
sanatorijās un nometnēs nepaliktu ne<
viens latvietis. Tad mums vairs ne-būs
jāsarkst kā šodien, kad sveštau-tiie(
tis LWF pārstāvis Ventorfas
transitnometnē Kristiansens —
rūgtumu konstatē, cik maz paši izce
lotāji darījuši savu palicēju labā.
„Man ir skumji, lasot izceļojušo
baltiešu vēstules, kur tie priecājas
par laimīgo un pārpilno dzīvi Ameri
kā, par iegūtajām mājām un automo
biļiem un daudz ko citu, bet nekur
nepiemin un nekā neatbalsta tos tau
tas brāļus, kam izceļošanas iespēju
nav."
Un iis vīrs, kas runāja nevis kā
sveštautietis un ierēdnis, bet gan kā
cilvēks un kristie>tds, teica vēl ari
šo:
„Nekad neaizmirstiet, ka esat igau
ņi, latvieši un lietuvji. Arī Amerikā
palieciet tie paši un audziniet savus
bērnus naciionāla garā un tikumos
Māciet viņiem tēvu valodu tā, lai vi<
ņi nekad to neairmirstu, māciet vi«
ņiem pazīt un atcerēties dzimto zemi
tās vēsturi, ģeogrāfiju un dabu. Tie
kas patlaban valda Baltijas valstīs,
nav īstie jūsu zemes valdītāji — tie
esat jūs paM. Un kad Igaunija, Lat
vija un Lietuva atkal kļūs brīva —
jūs iesit atpakaļ savās zemēs un tau­tās,
jo tikai tur ir jūsu īstās mājas."
Un kad reiz, ejot pa vecā bēriša pē­dām
uz savām dzimtajām mājām,
pretimnācēji mums bažīgi jautās: „Kur
palika mans t ē v s ? . . . mana māte?...
mans v ī r s ? . . . brālis?,., dēls?"—-cik
viegla un priecīga hm sirds, ja varē­sim
atbildēt:
,.Viņi nāk mums līdz, — viņi nāk
visil" Vilis LesiņI
ar
Bēgļus pārvācot nav vāciešu
intereses
B A V A R U A N O D A R B I N Ā T ! 28.000 Ā R Z E M J U B Ē G Ļ U — V A C U PRESE
N E P A M A T O T I A I Z K A R U S ! Ā R Z E M N I E K U S - BĒGĻU P Ā R V I E T O Š A NA
U Z Z I E M E Ļ R E I N U - V E S T F A L I A I Z K A V Ē J A S - V A C I E S I I E T E I C I Z C E Ļ OT
heses konference pie bēgļu lietu kārtotāja BāVārijā
Bēgļu lietu kārtotājs pie Bavārijas valdības valstssekretārs Dr. Ober-lenders
19. maijā Minchenē bija aicinājis Rietumvācijā licencēto ārzemju
bēgļu laikrakstu pārstāvjus, lai informētu par jaunākiem bēgļus interesē­jošiem
notikumiem. Konferencē bija ieradušies vairāk nekā 20 ārzemju
bēgļu žurnālistu.
Valdības virspadomnieks Nentvigs
infoīrmēja par IRO un Bonnas bēgļu
bankas nolīgumu par kredīta pie-šķiriianu
ārzemniekiem saimniecisku
pasākumu dibināšanai. Nolīgums, kā
zināms, paredz aizdevumus tikai tiem
bēgļiem, kam ir DP statuss. Aizde­vuma
robeža ir 50(K) DM, izņēmuma
gadījumā 8000, un tas jāatmaksā 17
gados. Uzņēmumiem, kas varēs pie­rādīt
stabilitāti, banka aizdos līdz
50.000 DM. Tuvākas informācijas par
aizdevumu technisko izkārtošanu vēl
nav, kāpēc nepareizs ir IRO preses
konferencē izteiktais mudinājums pie­prasījumus
iesniegt nekavējoties. Kad
būs veikti nepieciešamie priekšdarbi,
pieprasījumu veidlapas piesūtīs ār­zemju
bēgļu nometnēm, kā arī uz
vietas sniegs tuvāku informāciju.
Bankas pamatkapitāls noteikts uz 1.5
milj,, DM, bet tas var arī pieaugt, kā­pēc
nav bažu par to, ka banka ne­varētu
apmierināt visus pieprasīju­mus
resp. piešķīrums varētu nerea­lizēties.
Tālāk virspadomnieks Nentvigs
preses pārstāvjus iepazīstināja ar
Bonnā pieņemto jauno ārzemnieku l i ­kumu.
(Tā saturu ar komentāriem mū­su
laikraksts sāka i^piest iepriekšē­jā
numurā.)
Darba nozares pārstāvis Vilhelms
informēja, ka Bavārijā pēc darba pār­valdes
datiem nodarbināti 28.000 ār­zemnieku,
no tiem 7000 sievietes.
8000 vēl esot bez darba, kas, salīdzi­not
ar vācu bēgļiem, samērā mazs
procents. Vairums nodarbināti pa­stāvīgā
darbā lauksaimniecībā un
dārzkopībā, kāpēc neesot pamata ba
žām, ka tuvākā nākotnē bēgļi zau
dētu darbu un būtu atkarīgi no vācu
sociālām iestādēm. Daļa bēgļu strā
dā būvniecībā, dažādos amatniecības
uzņēmumos un satiksmes nozarē. Ļau­nāk
ar IRO iestādes nodarbinātiem
ierēdņiem, kam jārēķinās, ka ar IRO
darbības izbeigšanos izbeigsies ari
darbs. Bēgļu pārvalde tomēr ir ciešā
kontakti ar darba pārvaldi un rūpē-sie
«, lai ārzemju bēgļiem iespēju ro­bežās
apgādātu darbu. Pēc virspa-domnleka
Nentviga informācijas, la­bas
darba izredzes Ingolštates apkai­mē
izmetinātiem bēgļiem. Viņš aici­nāja
bēgļus darbu meklēt lauksaim
niecībā, kur tas ir pastāvīgs un no
drošiina ienākumus ilgākam laikam.
Ģimenes un varoņu
godināšana
Šinīs dienās DV nama jaunizbūvē
tajā sarīkojumu zālē nolivka DVF
Londonas nodaļas rīkotā Kurzemes cī­nītāju
un ģimenes godināšanas sanāk­sme,
Sarīkojumā bija ieradušies vai
rāk nekā simts tautiešu. SanSksmi at­klāja
DVF izglītības nod. vadītājs 2.
Bukovskis. Viņš norādīja, ka zālē zī­mīgā
kārtā pirmais sarīkojums veltīts
Kurzemes varonīgajiem karavīriem un
ģimeiiei — katras valsts un tautas pa­matam.
Pēc tam prāv. E. Bergs vadīja
svētbrīdi. Par Kurzemes cīnītājiem
runāja rakstnieks P. Aigars. Sekoja
brīdim piemērotas deklamācijas un
lic. theol. Siliņas-Blūmenfcldns priekš­lasījums
par Ģimeni evaņģēliskā ska
tijumā. Sarīkojumu noslēdza ar Lat­vijas
valsts himnu. —ns
LATVIEŠU PUBLICISTA A. KALMES
0ARBA GODINĀŠANA
Lielā Ņujorkas izdevniecība App-leton-
Century.Crof ts, Inc. izdevusi
latviešu publicista un pretestības
kustīl)as dalībnieka A. Kalmes grā
matu Totālais terrors angļu valodā.
Minētā izdevniecība 13. maijā Nujor-kā
rīkoja svinīgu A. Kaltnes grāma­tas
godināšanas aktu , kurā ieradās
un ur.runas teica Latvijas sūtnis J.
Feldmans, Lietuvas ģenerālkonsuls J,
Budria, Igaunijas ģenerālkonsuls J.
Kaivs,, apgāda galvenais redaktors A.
Ogdens, Amerikas latviešu apvienī­bas
centrālās valdes locekļi uc.
V. K.
K A M PALĪDZĒS AHI
Sakali ar rakstu Var pieprasīt darba \īqn
mss lafiso laikraksta 28. aprT|a numurā
Aaerlciiii PederaUoa of iBiernaUonal Instltu-tesr
2@. A i i Stadtpark. Manich-Pasing, Ifidz
paikaidrot, ka organiiādja aevar palīdzēt i i -
ceļot p m o i ā i a . kas slimo )a§a« ar tbc m ku­r
a i ASV veselības iestādes reiz jau galīgi
aoraidljušas, ierindojot noraidīto ,.A katēgo-ri{
i. Tai paŠā laikā organizācija atkārtoti
piedāvSi savu palīdzību darba un drfvoklu
falvojumu sagādē personām, kam jaukto Idu-
Ilbu dē] vai sakarā ar alra^anoii veseļošdnās
centros lldi 5im nav bijis iespējams Iegūt
galvojoniii so citfi@ organizācijām.
Pilnvarotais bēgļu lietās M. fon
Panvics referēja par apstākļiem Nirn-bergaa
Valkas nometnē. Viņš nožēlo­ja
Nirnbergas un apkārtnes vācu pre­ses
uzbrukumus ārzemju bēgļiem.
Kopi viņa ierašanās Valkā nodibināts
ciešs kontakta ar atsevišķo tautību
pārstāvībām. Nacionālās komitejas
daudz līdzējušas grūtāko problēmu iz­kārtošanā.
„Valkā dzīvo tādi pat Jau-dia,
kā citur uz zemes lodes. Tikai
Nirnbergas prese ar viņiem bijusi ne­mierā."
teica Panvics. „Mums jāiz­līgst
eavā starpā, jāsaprotas un jāstrā­dā
mieram. K^ms jāaizmirst pagātne
un jācīnās par vienotu Eiropu."
Virspadomnieks Nentvigs aicināja
ārzemnieku preses pārstāvjus nodibi
nāt ciešāku kontaktu ar vācu presi,
kas palīdzētu sekmīgāk atrisināt dau
dzus jautājumus. DP žurnālisti ierosi­nāja
sasaukt vācu un ārzemnieku pre
ses konferences. Nentvigs ierosināju
mu atbalstīja, gan norādot, ka tādai
pretišķību izkārtošanā būs mazāk pa­nākumu,
nekā ja atsevišķu tautību re
dakcijas personīgā kontaktā pārrunā­tu
problēmas.
Uz jautājumiem, p^r ko UN aug
stais komisārs bēgļu lietās Bonnā de­batējis
ar Rietumvācijas valdības pār­stāvjiem,
virspadomnieks Nentvigs
atbildes nezināja sniegt.
Polu žurnālisti norādīja, ka nepa
stāvot nacionālām skolām, jaunai pa
audzei draud asimilācija. Uz to Nent-vigs
atbildēja, ka Rietumvācijas vai
diba ir principā pret nacionālu skolu
ierīkošanu un uzturfišanu, kurpret!
Bavārijas valdība aizstāv pretējo vie
dokli. Grūtības ārzemnieku gkolu uz­turēšanā
rada līdzekļu trūkums, jo
Bavārijas valsts kasē ir vairāku mil­jardu
deficīts, kāpēc lūgts Rietumvfi
cijas centrālās valdības atbalsts. Ka­mēr
jautājumu izkārtos, virspadom­nieks
ieteica mācīties vācu skolās, lai
nepaliktu bez izglītības. Nacionālo
kultūru, valodu, vēsturi un ģeogrāfi
ju bērni var mācīties svētdienas sko
lā. Pārvācot bēgļus nav Bavāriļls
valsts interesēs.
800 ārzemju bēgļu pārvietošana uz
Ziemeļreinas-Vestfāles apgabalu ne-nesekmējoties
tā, kā iepriekš pare
dzēts. Tam pamatā sarežģījumi dzī­vokļu
izbūvē, jo trūkst kā materiālu
tā līdzekļu. Bavārijas valdības pārstā
vis lūdza bēgļus stāvokli pareizi sa
prast, jo arī vācu bēgļu vienmērīga
izvietošana pa Rietumvācijas paval
stīm to pašu apstākļu dēļ notieko
visai gausi. Augsburgas pilsētas val­de,
pēc vairāku žurnālistu izteicie
niem, liegusies ārzemniekiem izbūvē
dzīvokļus. To apsolīja noskaidrot.
Tālāk ' virspadomnieks ieteica ir
zemju bēgļiem no Vācijas izcejot, jo
aizjūras zemēs vairāk iespēju nodro
šināt eksistenci nekā Vācijā pie paš­reizējā
bezdarbnieku skaita. Žurnāli
sti, stčirp citu, informēja par dažkār
dīvaino IRO iestāžu nostāju un izrl
čību izceļošanas jautājumos.
lepaiEīstinot žurnālistus ar nometņu
pārvietošanas un likvidēšanas plānu.
Nentvigs ziņoja, ka likvidētās Švein-furtes
nometnes iemītnieki pārvietot
uz Vircburgu, Nirnbergu un Minchenl
Ambergas tbc sanatoriju paredzēts
pārvietot uz Gautingu. Drīzumā vācu
pārvaldē pārņemšot arī bērnu tbc .sa
natoriju Kemptenē.
Virspadomnieks Nentvigs lūdza pre
ses pārstāvjus aicināt savus tautiešus
uz lojālu sadarbību ar vācu iestādēm
Tāpat aicināt nesavaldīgos elementus
ievērot kārtību, lai minoritātes dē
nebūtu jācieš visai bēgļu saimei.
Konferences noslēgumā valstssckre
tārs Dr. Oberlenders, kas pārrunās
darba kavēts, nebija klāt, uzrunāja
preses pārstāvjus un mudināja uz sa­darbību,
kas atvieglotu izeju no paš
reizējās grūtās situācijas: „Mēs sē
zam viienā laivā, mums jāsadarbojas
lai izvairītos no nākamās katastrofas
-r- kara." Valstssekretārs uzsvēra vie­notās
Eiropas idejas lielo nozīmi bēg­ļu
problēmas izkārtošanā. „Ja starp
valstīm zustu robežstabi, atrisināta
būtu airi bēgļu problēma. Tāpēc ik­vienam
no mums jāpalīdz sargā
miers un brīvība," teica Dr. Oberlen­ders.
Vioš norādīja uz vācu bēgļu
grūto stāvokli un aicināja ārzemju
bēgļus saprast vācu iestādes arī tad
ja ārzemnieku prasības ne vienmē
• izkārtojas vēlamā tempā.
^Bavārijas valdības pilnvarotajam
bēgļu lietās par objektīvo ārzemju
bēgļu izpratni pateicās žurnālistu
pārstāvis, izteicot cerību, ka arī nā
kotnē šī labā sadarbība neizpaliks.
E. M.
Eiropas briv&a nav dalāma
PADZIĻINĀS SAKARUS AR AMERIKĀŅU PRESI
Latvijas sūtnis Vašingtonā Jūlijs
Feldmanis, sakarā ar latviešu kopas
Izraudzīšanu pie Brīvās Eiropas ko­mitejas,
sarunā ar mūsu līdzstrādnie­ku
izteicies:
..Tiklīdz no Šveices iebraucu še, «ā-ku
interesēties par latviešu piedalī­šanos
Brīvās Eiropas komitejā. Kā zi­nāms,
šī komiteja ir Sav. valstu iestā­dījums,
un tanī piedalās vienīgi ame­rikāņi.
Bet lai gūtu pareizu ieskatu
un informāciju par valstīm aiz dzelzs
priekškara, komiteja savā darbā pie­aicina
arī šo valstu polītiskos emig­rantus.
Ar to Brīvās Eiropas komi­teja
nodrošina izraudzītām personām
eksistences līdzekļus un atļauj tām
nodarboties savas zemes propagan­dā.
Par šādu konsultantu kopu lo­cekļiem
izrauga sabiedriskus un poli­tiskus
darbiniekus, kam bijusi loma
savā zemē vai vismaz bēgļu dzīvē un
kam ir pietiekama pieredze politiskos
jautājumos un propagandā. Sīm na^
cionālām grupām jeb kopām ir tikai
konsultatīvs raksturs.
Tas pats sakāms par Latvijas kon­sultācijas
kopu, ko septiņu personu
sastāvā nule izraudzījusi Brīvās Eiro­pas
komiteja un kas sāks darboties
jau vistuvākā laikā. Kopai būs vie
nlgi padomdevējas funkcijas, un tā
nekādā ziņā nepretendē un nepreten­dēs
uz kādu politisku vadību — būt
par izpildu vai reprezentācijas or
ganu.
Mums jo silti jāapsveic ideja, ka
Brīvās Eiropas komiteja savā darbā
pieaicina arī Baltijas valstu pilsoņus,
tā demonstrējot, ka nav nekādas star
plbas starp valstīm, ko Pad. savie
nlba anektējusi, un tām, ko tā pār
vērtusi par savām satelītvalstlm. Brī­vās
Eiropas komitejas locekļu uzska­tos
šai ziņā notikusi liela, mums lab-vēlīga
pārmaiņa. Viņi tagad atzīst,
ka brīvās Eiropas bez brīvām Baltijii
valstīm — Latvijas, Igaunijas un
Lietuvas — nevar būt, jo Eiropas;
brīvība nav dalāma. Tā ir tā pati;
atziņa, ko kādreiz, gan citā sakarā,;
paudis jau Sav. valstu prezidenti'
Ābrams Linkolns, proti, ka nevar būt]
brīvība un turpat blakus atkal vir4
dzība vienā un tai pašā kontinenti.**]
Latvijas sūtniecības ASV pmn
atašejs Rūdolfs Sillers mtka Udt-strādniekam
izteicās:
„LIdz šim strādāju Ņujorkā. Turi(
nes lielajos laikrakstos N. Y. T\Ai
un N. Y, Herald Tribune ar mm
starpniecību atkārtoti parādījis rsķīt
par Latviju un latviešiem. Tagad V(
šinotonā mans tiešais uzdevums bt
apzināt latviešu un amerikāņu
rakstus un žurnālus, ceniotiss laki
rus ar amerikāņu presi paplalinlt
padziļināt. Sai nolūki sOtnisd
angļu valodā izdod ari Ipalu
mācijas biletdnu Latvian Informit
Bulletin. Tajā ievietotos rakttug
informāciju par Latviju un dtlm \
tijas valstīm izlieto amēHkli^«
citu tautu izdevumi, Cerami,
turpmāk šo biļetenu varēsim Mii
biežāk, iespējams, ka rēgullri kal
mēnesi."
Apvaicājoties, vai nākotnē nav pi
domā arī informācijas biļeteni latvi(
šiem latviešu valodā, atašeji R. Sij
lers izteicās, ka tas būtu lieki,
sūtniecības ziņojumus un aizrādīji
mus labprāt ievietojot tiimdi i]
nākošie latviešu laikraksti. A.P.
Drīzumā jāizšķiras „atKldo*
likieņiem
Pōpadtransifnometnes Ventorfai un Gronai
Kopi ASV vizu Izsniegšana pēc Va­sarsvētkiem
turpinās bez traucēju­miem,
Ventorfas transitnometnē Vā­cijas
britu joslā tagad pārpildīta līdz
pēdējai vietai. Tāpēc arī drīz pēc
svētkiem visas personas, kam aiz­braukšana
tuvākā laikā nav paredza­ma,
lika pārcelt uz jaunierikoto pa-pildtransitnometni
Blankenzē pie Li-bekas.
Rīkojums skāra arī daudzas
latviešu ģimenes, kur kādam no ģi­menes
locekļiem izceļošana atlikta,
it īpaši, ja ģhnenes galva ir kara in­valids.
Pēc rūpīgas pārbaudes īpašā inva­lidu
komisijā vairāki mūsu bij. ka­ravīri
atzīti par derīgiem ieceļošanai
ASV, ja var sagādāt 1000 dolāru pa-pildgalvojumu.
Tā sagādāšana arī la­bākā
gadījumā prasa ilgāku laiku, tā­pēc
ari gandrīz visi invalidi pārcelti
uz Blankenzē. Dažas ģimenes gan iz­šķīrās
Blankenzē vietā doties atpakaļ
uz pamatnometni. Tas gan nozīmē
riskēt ar izceļošanas aizkavēšanos,
bet ģimenēm ar maziem bērniem ve­selības
ziņā ir arī risks pavadīt vasa­ru
transitnometnes putekļos un kņa­dā.
Nometnes vadība gan nodomājusi
bērnu aprūpei veltīt īpašu vērību un
radīt īstu vasaras nometnes atmos-fairu.
Ventorfā darbojas ari „lielā vese­lības
komisija", kurai galīgi jāizlemj
veselības dēļ atliktās izceļotāju lie­tas.
Amerikāņu veselības iestāžu
mēraukla ir visai stingra, un arī ie­sniegtos
vecos rentgena uzņēmumus
uzņem ar skepsi. Dala „atlikto" vēl­reiz
aicināta uz jaunām pārbaudēm
un analīzēm. Visiem „atliktajlem"
Ventorfa vai pamatnometnē jāgaida
komisijas galīgais lēmums. Sagaida,
ka kādu daļu neskaidro gadījumu to­mēr
vēl galīgi nenoraidīs, ievērojot
pastāvošās izredzes, ka ASV vīzu iz­sniegšanu
DP likuma ietvaros vēl tur­pinās
līdz gada beigām.
Aizbraukušā G. Meierovica vietā
par nometnes komandantu kļuvis P.
Beķeris, pie kura tautieši tāpat var
katrā laikā griezties ar visām savām
rūpēm un vajadzībām. Arī kulturālā
dzīve joprojām loti rosīga. Pēc Ven­torfas
parauga latviskos vakarus pa­sākts
organizēt arī Gronā, kur ar
i M i m i t t i t i i i m i i i i m i i i i i i i i i i i i i i i i i i i n i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i , , , ! ,
VES1 ULBi
REDAKCIJAI
VARDI, KAS DOD CERIBU
hlailļls Latvijas 7. apr. namurS Austrai
Tamulai Intervija ar mūiu māktllBteklem
OB Mbiedrifkiem darbiaieklem. nevaru klusēt
nepateicis paldies mQso māksliniecēm par
L!l aUbraocol no Vācijas. LL
i * nealimlrst un nelant
ari clUem aizmirst toi, kas deva visvairāk -
mfiju karavīrus. It sevlftķi .Umos, kas Iz-misfgl
un bezcerīgi tagad noskatās, kā alr-brauc
^vlens ali otra . . - Valtere-Elnb«rga.
vleSu kopības fondam . . . latviešu skolai, m-validlem,
vecajiem jaudlm vai Arējās Infor-
Bācljas londaa."
Sle vārdi Ir lldrigl solījumam, kas mums.
dilves Iedragātiem, dod cerību, ka mūs ne-ōUmlrsIs,
ka mūsu labā darīs visu Iespējamo.
lovallds Ed. B a l t i ņ i . ElUnā.
YMCAs atbalstu pirmaij šāds vak(
Aotika jau pirms Vasarsvētkiem. Klj
esot 500 latviešu apmeklētājiem, piļ
šu programmu sniedza rakstnlel
Egils Kalme, baletdejotāja B. Klalļ
klavierniece L. Dorša un dziedoņi
Balode, T. Beika, J. Klaviņš un
Gedulis. Jaunais autors K. Zvejnie)
pēc profesijas ārsts, lasīja dzejoji
ventiņu izloksnē, bet aktieris 0. Pl
Oickifi izpildīja iespiestas progri
vietu, sasmīdinādams arī apskumui
izceļotājus. Vakarā piedalījāt ari vl
sekstets Aparjoda vadībā.
Vārda un akaņu māksliniekiem al
braucot uz Gronu, Ventorfā, kā
brīnumu, allaž rodas jaunas rezervi
Citādi ir ar sportistiem, kuru ski
vēl nesen bija tik liels, ka jau pili
ja sacensības ar Hamburgas vācļ
šiem. Sportistus izklīdināja transpt
uz Gronu, bet tomēr latviešu ipoj
dzīve Ventorfā vēl nav galīgi nokl
susi.
Tāpat pārpildīts ar! Gronas trani
centrs, kādēļ pāris kilometru attāl
mā Lēzenē iekārtota papildnometi
kas spēj uzņemt 5500 personu,
nākot arvien jauniem transporti!
arī no amerikāņu joelaa, ari šl
fnetne mēreni pārslogota. Pēc ili
gaidīšanas nometnēs jaukākā mūzi
izceļotāju ausīm ir pienākušo II
kuģu svilpieni Bremenes ostā. Gl.ļ
Ziedoju?! Artavu Latvlji
Sekojot LNP prezidija, LCK
Arējās informācijas fonda aicini
mam, savu Artavu Latvijai ziedoji
Vācijā; Atis Homko DM 5, IngolitatM l
Cimzcs taulsk. kases atlik. 11,80i Aafl
J. Ozoliņš i ; - / - mārc. J. Dargevlca 2/-,
S. Vītola 2/~/-j ASV; Vineta Aptitt
4,20. V. Kadlle 2 dol, A. Merinskll 5. V.
'ers 1. A. Eglājs 2; Auitrāllji: A. ā
P&rskailljums 15/2/- mārc, Em. Jai
- i O / - - . Valcirovas latvieSi 8/6/8, Melb
lalv. bicdr. 7/-./5, Sapalis - / 9 / - , AfB. .
bcrs 26/8, Adelaides lalv. biedr. 44/1
Adelaides lalv. biedr, 1950. g, 18. noveal
sarīkojuma atlikums 25.11/3: Dānijā; R. ,
selcs 15 D. kr., J. ZaC, V. Boldant UO
Dombrovskis katrs 10. R. Melbardis. Z.
fimovB, PaSmucāns. V. Jarilscls, K. Tr
benko, G. Rubenis, A. KrāSevskil, A.
nieks, A. Rubenis. E. Laurinovlčs, A. R,,
un J. GustipS katrs 5. K. ZlverU ofl
Sapictis katrs 3, M. Curksle 2, N .Druva,'
Zanng un A. Zatlers kairs 1. B. J. Blfi
8: J. Rpitmanis savācis 37,50> PlkllU
Dr. J. Kariks ! / - / - mārc. Fr. K*
Dr. H. Dauaavietis 1/—/—, Df.
gertu un Zvaigznes ģira. 3/ ~ / - j Zvl
Al. Liepiņa 20 k r .
K o p ā . ieskaitot agrākos ziedojumus:
ta.501.70.- 314 11 / - Anql. mārc, 1271
ASV dol.. 328/4/5 Austrā!, mārc. 277 /
mo, 234 Dān, kr., 76.470 Fr. fr., 31
Ķ/in^ dol., 204,47 Zv. kr.. Austrijas
Bcļ^. fr.. da)o Kanādas dol, Holandes
un pasta starptautiskie kuponi leskaHIU
LNP prezidijs, LCK un Arējās
formācijas fonds izsaka sirsnīgu
teiclbu visiem ziedotājiem. Lai
vija celtos, tai jāgādā cīņas ier
Mūsu cīņai jāturpinās! Ziedojiet
Jūs savu Artavu Latvijai!
Ziedojumus var nosūtīt papa
vai iemaksāt LNP un LCK AtĶ
inform, fondā, (21a) Augustdorf
Detmold, Lager, Block 9—4. Arze
ziedojumus LNP un LCK Arējās .
fondam var iemaksāt visiem L
laikraksta Latvija pārstāvjiem.
0
5l A S » »
f0
nlilraJt darbu
] ^ Florid'
J ir itm iet
ļīliVleoui
[ii tupu
iMļMTientiil:
limsl ļ& *
liMlttTiiki
iMiSdai.
l^tOl
kfi, litTieiiem
plT.Tlll^DO vii
iiotn, un suhl
liito, tad lai
liMos.Un
itoaJrjaiiif^
ilAi" nā no uvi
imUH, Tie
taer' un
1* atkal ieiilt
«SiinfiravsiiL
i,«plnnoku4i'
»WiiB!tic un kl
* , k i turb^
iMklieitr-
[^«ivi^ivSlai.:
Wties, ar ki
JtitkiiīnMiuj
lavas pilsi
| ā tik brauc šurp
l^^h Tai jl
[J"?Pinao nakti
rJ^^h Sav,
M i n a noini
Viclji, Cii-l?*
Mt!ni šķi
Lr^^biltu
te',
te
io
Alfri
30(1,
Sadi
" 19
Skr
l
ttic
^ > ari