Bavarijas Latviesu vestnesis, January 11, 1950

              Nr. 3 (347) 1950. g. 11 janvāri.
Ar autors parskttu vai inletAltem pa
rakstJtajos raJiattii metUtās domas nav
Kdtrd nņa redakenaa domas
nodos liesai
LCK lēmums bilusās Rsbachas nometnes
mantas izsaimniekošanā
ĪSTO |0DU
N EPi ESAUC
NEVIENS
Ar draudīgu dunoņu durvis aiz
sevis aizcirtis pagājušais gads, maz
atstādams ceribas Šaubīgajiem tm
neizkaldams ticibas spēku tiem, kas
ilgi }au gaida taisnību. Jaunais at­nācējs
ar pussimta zīmi vēl ne­skaidrajā
pierē jau pirmās stundās
iesvaidīts ar vēlējumiem un solīju­miem.
Vesela vēstījumu šalts no-skfmējusi
,pāri pasaulei, kur vadītāji
vajfitfiviri deklarējusi savas domas
ua atziņas par mieru un ar to sais­tīto
cilVr^ces atdzimšanu, ko tā a'kst
samocītās tautas. Vēstījumu k'āstā
klausoties, kas it kā nomierinātājs
vīcaks izsmld7jnāts nakti no vecā uz
Jauno gadu, kā sarkans pavediens
Stiepjas gafa virkne pieminēto ga-
DaUlu, kas jaunajā gadā apsola
mieru.
Izslēdzot komunistu vēlējumus
gadu mijfi» kuros nekad miermīlīgu
nolOku nav bijis, interesi saista
rietumu domas un vērtējumi.
Vieni saka — rūpniecības izvēr­šana
un saimnieciskais atbalsts kād­reizējam
pretiniekam Vācijai no-droSinās
Ilgstošu mieru. Tie aiz­mirst,
ka tā gan butu tikai lokālas
dabas parfidiba.
Otri pfirliednātl, ka Maršala plāns
visumā ir miera garants un ka tas
nodroiinēs Eiropas saimniecisko
auglupeju, bet aizmirst piebilst, ka
Eiropai pieder ari Baltijas valstis,
kurās, nežēlībā nepārspēts, sekmīgi
4arbojas Icāds cits plāns.
Trešie domā, ka stiprākais miera
balsti ir. Rietumeiropas ūnija un tās
valstu apbruņošana, gan aizmirstot,
ka ias prasīs gadus, kad komunisma
tfttfltekli jau bus satvēruši dažu
Jaunu upuri.
Ceturtais spriež — kam labāko
atombumbu rūpniecības monopols,
tas diktēs pasaules mieru, gan aiz-mirstdt,
ka šajā nāves laukā ari ci-t
lM tr savi satnk^gumi.
* Ielēktiem slēdziena ir Svētais Tēvs
Il8f9ā, kas noteiks miera pastāvēša­nu,
kaut gan viņa baznīcas kalpus
aiš dzelzs aizkara ar Staļina gribu
met sSrtā.
Sestie bruņojušies ar uzskatu, ka
vienīgi intensīva tlrgo^^anās ar vi­sām
komunistiskām valstīm saglabās
pasaules mieru.
Bet Staļinam vienalga, ko rietu­mos'
vidžina. Viņš zina, ko grib.
Tādēļ viss šis Iedomāto garantiju
komplekss Šķiet pašapmānišanās un
strausa politikas paraugs, kas jau
gadiem vilina valdības un kam
valstis gatavas sekot ari 1950. gadā.
'Laikā no otrā pasaules kara bei­gām
līdz mūsu dienām ir risināju­sies
svarīgi notikumi, kuros rietumi
gribējuši realizēt miera un sadarbī­bas
centienus, bet kas izpelni lUŠies
kādas tiranniskas lielvalsts kājas
spērienu, Taču ari SI neveiksmju
sērija nav varējusi pilnīgi pārlieci­nāt
rietumus, un no uzsākta kursa
tiem grūti atteikties. Kā lai citādi
novērtējam viņu atiešanu visur tur,
kur izdara spiedienu, lai paplašinātu
robežas vai iespaida sfairu un neat-kāplgas
ekspansijas ceļā liktu no­drebēt
pat jaunās Burmas valsts pa­matiem
un pasakaino bagātību ze­mei
Indijai?
Jaunajā gadā n e v i e n s nav uz­drošinājies
atklāti pateikt, ka vie­n
ī g i komunisma iznicināšana ir
pasaules miera pamats. Sai nakti
neviens nav deklarējis, ka tagadējā
pasaules nemiera cēlonis slēpts ko­munismā,
tirannijā un sātana slavi­nāšanā.
Jaimā gada nakti neviens nav
Ieteicis, ka turpmāk valstis, kas
iestājas par mieru, pārtrauks visas
saistības ar nemiera cēlēju. Ir bai­lēs
par tirgus izjukšanu, kurā viens
partners kuģa kravā vienmēr ieliek
Ildzi krietnu porciju „micra'* sāls —
smagus saiņus ar komunismu ieva­zātajā
un propagandē laju literatūru.
Jaunajā gadā gan nācis zināms,
ka kādā Eiropas valsti, pārspriežot
valsts iekšējos un ārējos jautājumus,
zīmējoties uz Baltijas valstīm, tai­sīts
slēdziens, ka... par miru.^iem
jau n<»runā.
Ta rūgtuma kauss jau pirmajfts
Jauna gada stundas kļuvis pilnāka,
satricinādams ceribas taisnības uz­varai.
Nav šaubu, ka deja ar sāta­nu
turpināsies.
Bet mēs, brīvi no pa§apmānī§a-nis
un pretēji vareno valstu noska­ņojumam,
ņemam drosmi atgādināt
ari jaunajā gadā visiem, kas gaida
rītausmu bez komunisma
i z n ī d ē š a n a s gads sekos gadam
kā sarkani kaitētas ķēdes locekli,
kas cilvēcei apvij mocību un n-^žē-ligas
nāves pinekļus, A. V.
Sakarā ar ienākušajiem ziņoju­miem
par Fišbachas nometnes pār­stāvības
amatpersonu nelikumīgo rī­cību
ar nometnes līdzekļiem un
mantu. LCK pag. gada oktobrī iecēla
īpašu izmeklēšanas komisiju, kas
sīki pārbaudījusi pārstāvības rīcību
un konstatējusi šādus faktus:
Fišbachas nometnes komiteja no
3. jūnija līdz 6. oktobrim, kad no­metne
pārcelta uz Dilingenu, izmak­sājusi
gratifikācijas 100—3(K) DM ap­mērā
komitejas priekšsēdim A. Gul­bim.'
locekļiem T. Zeltiņam, A.
Strautniekam^ A. Dučkenam, P. Diš-leram,
rev. kom. locekļiem J. Gaiga­lām
un A. Zelmenim, padomes lo­ceklim
K. Rasām, literatūras apgāda
darbiniekiem E. Jansonei. A. Felkei,
V. Michelsonei, A. Ezitei, T. Dišle-ram
un T. Mētrām un dārzk. skolas
direktoram R. Ozoliņam. Mazākas
summas par %0--60 DM izmaksātas
ari citiem rev. kom. un padomes lo­cekļiem,
komitejas un arī adminis­trācijas
darbiniekiem. Tādā kārtā
pēc komitejas lēmuma neattaisnoja­mās
gratifikācijas izmaksāts 3550
DM, bet uz kom. priekšsēža A. Gulb­ja
personīgo rīkojumu 200 DM „Vēs-tis"
red^K. Bimbauma'm, kurš bija
ari nometnes padomes priekšsēdis.
Komiteja bn tās priekšsēdis repre­zentācijai
izlietojuši DM 771,65 vai­rāk
nekā budžetā paredzēts, pie kam
nav iesniegti pienācīgi norēķini un
pārskati par SIs summas izlietošanu.
Komiteja nelikumīgi atlaidusi no­dokļus
490 DM apmērā, atdāvinājusi
privātpersonām inventāru 620 DM
vērtībā, kā ari pārdevusi Dilingenas
nometnei atdodamo inventāru DM
901,50 vērtībā, tā nometnei nodarot
zaudējumus par DM 1734,—. Bez
komitejas piekrišanas nelikumīgi iz­maksātas
DM 794,78 nometnes dārz-saimnleclbas
darbiniekiem R. Ozoli­ņam,
E. Ābelei, E. Arājam un P.
Pūliņam, bet ar kooperatīva valdes
lēmumu tā darbiniekam un kom. loc.
K. Grabim gratifikācija DM 200.—.
Ar visiem šiem nelikumīgajiem
darījumiem bij. Fišbachas nometnes
komiteja nodarījusi nometnei zaudē­jumus
par DM 8167,15, par ko at­tiecīgās
daļās solidāri atbildīgi A l ­frēds
Gulbis, Ansis Dučkcns, Pēteris
Dišlers, Kārlis Grābis, Arnolds
Strautniēks un Teodors Zeltiņš. Par
nelikumīgi izmaksātajām summām
dārzsninmlecibas darbiniekiem atbil­dīgs
dir. R. Ozoliņš un ari komite­jas
amatpersonas, kas par izmaksām
zinājušas, bet aiz neattaisnojamas
nolaidības nekā nav darījušas, lai
nelikumīgās izmaksas iekasētu at-
Jāpaziīio adreses gal­vojumu
gaiiem^aDai
Norvēģu žurnālists Mosins, kas
darbojas par Latvian Relief Inc.
pārstāvi ASV centrālajos Statos, līdz
Ziemsvētkiem bija sagādājis galvo­jumus
jau 232 baltiešiem. Viņš lūdz
sūtīt foto uzņēmumus un citus ma­teriālus,
lai varētu sekmīgi turpināt
propagandu. Tie, kas rakstījuši vi­ņam,
lūgti paziņot varbūtējas adre­ses
maiņas. Mosins sagādājis galvo­jumus
Oklahamas Statā Šādiem lat­viešiem,
bet nezina viņu adreses:
Artūram Stomeram ar sievu Lidiju,
dēlu Uno un sievas māti, Kārlim
Hugo Streipam ar sievu un dēliem
Laimoni un Uldi. Sīs personas lūg­tas
steidzami sazināties ar Mosinu.
A. V.
pakaļ. Tāpat par izmaksu K. Grabim
atbildīga kooperatīva valde un A.
Dučkens, kas pasākumā bijis komi­tejas
pārstāvis. Nolaidīgi rīkojusies
revīzijas komisija un tās priekšsēdis
Jānis Gaigals pat aktīvi atbalstījis
priekšlikumu par gratifikācijas iz­maksu.
Minētos nodarījumus ievērojot,
LCK 13.>14. dec. kopsēdē nolēmusi
pret bij. Fišbachas nometnes latvie­šu
pārstāvības amatpersonām iero­sināt
vajāšanu tiesas ceļā, «z visasā­ko
nosodīt no morālā viedokļa šo
amatpersonu rīcību sabiedriskas
mantas izsaimniekošanā un mate­riālo
atbildību par nodarītajiem zau­dējumiem
uzlikt vainīgajām perso­nām.
Par kom. priekšsēža māc. A.
Gulbja rīcību nolemts ziņot Archi-bīskapam
un šo LCK lēmumu publi­cēt
latviešu presē Vācijā un ārpus
tās.
Pēdējā posmā tomēr nometnes
Franču josla laikam paliks 400 latviešu
Divaina riciba
IRO ir humānāko valstu radīta,
nolūkā palīdzēt DP izceļot un līdz
tam viņus ari uzturēt un visādi
atbalstīt, lai bez pašu vainas bēgļu
nometnēs nonākušie fiziski un garīgi
nepagurtu, kamēr viņiem atvērsies
durvis uz kādu valsti, kur tie atkal
varēs paši pelnīt un dzīvot kā cil­vēki.
Veselas 18 valstis izdod lielas sum­mas
šim mērķim. Tādēļ gluži dabīgi,
ka katram IRO darbiniekam atse­višķi,
tā visai Sai organizācijai va­jadzētu
darboties minēto mērķu vir­zienā.
Bet mūsu rokās tikko nonācis
kāds IRO raksts, kura saturs Sāds:
„Pēc zonas HQ pavēles katrā gadī­jumā,
kas Savienoto valstu DP ko­misijā
noraidīts ar piezīmi, ka tas
pieder pie kategorijas, „par ko iemesli
nav izpaužami", uz izceļošanas do­kumentu
formulāra. Ja tos Iesniedz
kādas citas zemes emigrācijas komi­sijai,
3. lappusē jābūt atzīmētam
augšā minētam aizrādījumam."
Patiesi dīvains raksts, un mēs vai­cājam,
kāds tā mērķis — veicināt
vai kavēt izceļošanu? Līdzšinējā
prakse rāda, ka pie DP izvēles vie­nai
valstij ir IpaSas prasības vai
iebildumi, kamēr kfidal citai valstij
tādu nav. To, plem., konkrēti var
teikt par bij. karavīru grupu.
Mums, protams, nav Iebildumu, Ja
katras valsts DP komisija kandidā­tus
Jo sīki pārbauda un izvēlas pie­ņemamākos,
bet mēs noteikti saska­tām
diskriminējošu gājienu rīcībā,
steidzoties pie vienas vai otras ze­mes
emigrācijas komisijas un tai
pirms kandidāta pārbaudes ziņojot,
ka tas Jau no ASV DP komisijas no­raidīts.
Kam ar to domāts pakalpot? Izce­ļotājam
vai uzņēmējai valstij? — Ne
vienam, ne otram, bet gan kādai
līnijai, kādam mērķim, kas nav IRO
subsidētajā valstu mērķis. Sāda rī­cība
nav humāna, (in)
1949. gads franču joslā iezīmējas
ar tautiešu strauju izceļošanu. Līdz
1. novembrim uz Austrāliju devu­šies
pavisam 633 tauUeši. Ja lidz
1. novembrim uz ASV bija izceļo­juši
jau ao 150 tautiešu, tad vēl lie­lam
skaitam (apm. 500) ir galvojumi^
un tie gaida uz ārstu komisijām,
kuļ-as noUek Raštatē. Lielāka pa­teicība
galvojumu sagādē pienākas
Luterāņu pasaules federācijas fran­ču
joslas pārstāvim Halvorsonfiun.
Jcslā ir atsevišķi rajoni, kur gan­drīz
vai 100% galvojumi sagādāti.
Lielākam skaitam izceļojot, latviešu
skaits stipri samazinājies un Singe-nas
un Mīnsingenas rajoni pavisam
likvidējušies. Atlikušie tautieši no
Singenas pārvietoti uz Bad-Sulc-burgas
nometni, netālu no Freibur-gas,
bet pārējie pievienojušies Reit-lingenas
kodolam. Uz Franciju izce­ļojuši
123 tautieši, bet Anglijā dar­bu
atraduši 60 un Kanādā 52. Uz
Venecuēlu devušies 57 un uz Brazī­liju
43 tautieši. Pavisam no joslas
izceļojuši 11^. bet repatriējušies
104. Jaunpiedzlmušo bijis 124, bet
miruši 67, tā kā dzimstība pārsnie­gusi
mirstību par 57 dvēselēm.
Lielākie rajoni vēl Joprojām ir
Rotvellas, TutUngenas, Freiburgas
un Reitlingenas, turpretim Rāvens-burgā
vairs tikai 80 latviešu. Lielā­kajos
rajonos tautiešiem iespēja at­rast
nodarbošanos gan franču iestā­dēs
un uzņēmumos, gan ari vācu
saimniecībā, bet mazākajos stāvoklis
nav iepriecinošs. Ģimnāzija izbei­guši
eksistēt un tautskolas vēl dar­bojas
tikai Rotveilā, Reitlingenā,
Rāvensburgā un Ebenveilerā ar sa­mērā
niecīgu skolnieku skaitu.
Vairāki joslas kultūras darbinieki
saņēmuši galvojumus izceļošanai uz
ASV: prof. L, Bērziņš, māksi. H.
Eberšteins, rakstn. AnSlavs Eglltls
ar kundzi glezn. Veroniku Janel-siņu,
rakstn. Edvīns Mednis uc. Gal­vojumu
galda glezn. Jānis Kalmite
no draugiem Minesotā. Prof. Jure-vičs,
šķiet, paliks uzUcIgs Eiropai,
tāpat čellists prof, Atis Teichmanis.
IRO un franču militārā valdība
bija paredzējusi ar 1. oktobri DP
pārvietot nometnēs, kādam nolūkam
iekārtoja no jauna nometnes Tutlin-genā
un Minsingenā. Ja negāja uz
tām, draudēja IRO aprūpes atņem­šana.
Bija atbrīvotas ģimenes, kur
kāds nodarbināts franču iestādēs,
vai slimības dēļ. Rīkojumu iedzīvi­nāja
ļoti humāni, tā kā vairums
mūsu tautiešu palika dzīvot privāti,
turpinot saņemt ari IRO aprūpi.
Veco un darba nespējīgo mītnē B i -
berachā — Jordanbadē patlaban
mājvietas atraduši ap 200 DP, no
kuriem 60 latviešu. Mītnē saņem uz­labotu
uzturu un Urives apstākļi
labi. Bez tam iekārtota speciāla
pārskološanās nometne Lindichā, ne­tālu
no Hechingenas,
Pēc aptuvena aprēķina no Joslas
izceļot nevarēs'apm. 300—400 slimo
un gados veco latviešu.
A. Diime
ZOKĀLA MĀJTURĪBAS SKOLS
Hallendorfā, jauns, septītais kurss
sāksies 17. Janvāri. Kursantiem (16
līdz 50 g. V.) Iestāšanās lūgumi Jā­izpilda
savos DPACCSos un Jānosūta
105. DPACCSam Barumā līdz 15.
janvārim. Kurss ilgs 2 mēnešus.
Kursu beigušo apliecības dod
priekšrocības izceļošanai un vieglā­kai
darba sameklēšanai emigrācijas
zemēs. PārcelSanās izdevumus ' uz
kursiem sedz DPACCS. Pa kursa
laiku kursantes saņem strādātāju
devas, kā ari daudz labākus dzīves
apstākļus nekā nometnēs. Mācības
notiek vācu valodā, bet tā kā per­sonālā
galvenokārt strādā latvieši,
paskaidrojumus dod arī latviešu va­lodā;
tāpēc vācu valodas nepraSana
nesagādā nekādas grūtībai kursu
apmeklēšanai. Skolas adrese: Do-mestie
Science School, (20b) Hallen-dorf
ūber Lebenstadt/Braun8chwelg;
tālr. Barum 5203.
o m e
GAUTINGAS sanatorijas latviešu
komiteja un Daugavas Vanagi lat­viešu
pacientu vārdā izsaka sirsnī­gu
pateicību LCK Bavārijas apga­bala
pārstāvim A. Steinhardam,
Bavārijas apgabala latviešu nomet­ņu
komitejām, 8717. un 7318. darba
vienībām, Augsburgas-HaunStetencs
gaidām un ev. lut draudzei par
Ziemsvētkos sagādāto naudu uh
veltēm.
PAR ESLINGENAS kolonijas ad­ministratoru
uz ASV izceļojušā J.
Apcrāna vietā kolonijas padome
ievēlējusi un IRO apstiprinājusi An­dri
Bērziņu.
REINZEMES sardžu un darba vie­nību
viri Ziemsvētkos saziedoja vai­rākus
tūkstamus cigarešu un lielāku
vairumu šokolādes slimo karavīru
iepriecināšanai angļu joslas slim­nīcās.
MEMTNGENAS nometni atstājis
un uz ASV devies latviešu komitejas
priekšsēdis mt A Būmanis. kas no-i
metnes tautiešu sabiedriskajā darbā
ļ strādāja nepārtraukti visus 4 pēdē-
\ 'os gadus. Būrr.anis rosīgi darbojās
j Memingena? YMCA. latviesu-lietu-
, vie^u vior/b^> v a l d ē u. c. organizāci-i
jās, kā arī IRO pārvalde.
200.000 pāri jūrām
Laikā starp 1948. g. 1. novembri,
kad sāka darboties Grona, līdz 1950.
g. 1. janvārim caur šo nometni izce­ļojuši
196.571 persona. Izceļotāju
skaitā 7468 čechi, 31.937 baltieši,
3895 ungāri, 37.195 poļi, 19.385 uk­raiņi,
3969 krievi, 1252 rumāņi, 2308
jugorlavi, 6686 bezpavalstnieki un
2798 dažādu citu valstu pilsoņi.
116.813 personas izceļojušas uz ASV.
Decembri ar 7 kuģiem un vienu lid­mašīnu
Gronu atstāja 10.243 emi­granti.
No ši skaita 8373 par .«;avu
jauno dzimteni izraudziīuši ASV,
1272 - Kanādu, 421 - Cili un 172
Venecuēlu. Janvārī paredzēti 10
kuģi, no kuriem pirmais atiet 9. vai
10. janvāri. Pa^. gada pēdējais ku-ftls
aizgāja 30. decembri, ar kuru st.
c. aizbrauca arī grupa E?Mnj?enas
latviešu teātra aktieru un skulptors
prof. Burkards Dzenis, (i)
ļauns latviešu doktors
Itālijā
Vēl pirms pāris gadiem Itālijā stu­dēja
savi desmit latviešu studenti.
Tagad viņu skaits krietni sarucis, jo
dažus jau aizrāvusi tālākās emigrā­cijas
straumei divi pašreiz ir ceļa ju­tīs
(Sablova tiz Austrāliju, Upeniece
uz ASV), div|i vēl cer turpināt stu­dijas
turpat, bet viens tikko beidzis.
Tas ir Dr. iar. Ferdinands Lavkineilis,
kas Romas universitātē ieguva dok­tora
grādu, dzimis 1915. g. Rīgā,
beidzis tiesību zinātņu fakultāti.
Kara laikā vēl mč:4inājis papildināt
zināšanas Vīnē un Hcide'.bergā, bet
nejauši apstīkļi vio'.i novedusi
Triestā. kur to pāisteidz Vācijas ka­pitulācija.
VES1 ULB5
REDAKCIJAI
„VALDIBA UN PRESE'*
LPB biļetena Brīvais Vārds 4
n-rā, («Nepareizi ceļi") Olģ. LiepiņS
izteicis pārmetumus LNP, LCP un
LCK, kas var interesēt ari plaSāku
latviešu sabiedrību, O. L. raksta,
ka ļaunākais esot tas, ka So vadības
orgānu darbībā nevarot saskatīt ne­kāda
centrāla nākotnes plāna, kaut
gan latviešu dzīvē Vācijā sākusies
pēdējā stadija un steidzami būtu Jā­padomā
par mūsu kultūras darbi­nieku
eksistences nodrošināšanu.
Vispārējas kopības un labklājības
labā var domāt ari citādi. Jāšaubās,
vai paša L. «vispareizāko ceļu"
schēmas būtu vairāk pareizas, taču
dažs atklājums viņa rakstā liek se­cināt,
ka min. iestāžu rīcība šad tad
ir tiešām bijusi mistiska. 0. L. no­rāda,
ka LCK braukusi apkārt pa
zemēm, lai uzpirktu „Londonas
Avīzi", „Latvju Vārdu" un „Brivo
Balsi", bet aizmirsti esot žurnālisti
un rakstnieki. Kas tā par uzpirk­šanu?
Arējās informācijas fonds al­gojot
nepiemērotus darbiniekus —
vai tiesa? Un ar ko izskaidrojams
tas, ka Latvijas redakcija esot sa­mazinājusi
honorārus uz pusi, bet
laikr. budžets 4 mēn. sabalansēts ti­kai
ar 100 DM atlikumu? LCP esot
arī nolēmusi maksāt Eslingenas
latv. kolonijai 11.000 DM par atteik­šanos
no Latv. Ziņām (1). Pareiza
un lietišķa šāda rīcība nav. Laik­rakstu
apvienošanās, kā redzams,
maksājusi sāļu sabiedrības naudu.
Beigās jāsaprot, ka tik plaša saim-nieko.^
ana LPB ķeras pie sirds. Ja
jau latvieši malu malās tagad
kliedz pēc iespiesta vārda, tad arī
preses biedrību vajadzētu vairāk at­balstīt.
„Valdībai un presei" vaja­dzīga
labāka sadarbība!
E. Sulcs, Anglijā
PlczTroe: O. L. rakstā ^Nepareizi
celi" ir nepareizības. LNP, LCP un
LCK strādā pēc nākotnes plāna —
brīva Latvija un tautas un kultūras
saglabāšana. So iestāžu rīcībā nav
nekā mistiska, jo to darbība pakļau­ta
stingrai sabiedriskai revīzijai. Rū­pes
par latviešu laikrakstu nodro-
Aināilanu visam ^ trimdas laikam,
trimdiniekiem izklīstot, ir ari rūpes
par latvie.^'u žurnālistiem un rakst­niekiem.
Minēto laikrakstu uzpirk­šana
nav notikusi, bet mazāku laik­rakstu
apvienošanās vienā lielā ir
atzīta par vēlamu. No ārējā infor­mācijas
fonda lidzekļif-'m mv algots
neviens darbinieks. Latvijas re­dakcija
LCK apgādā nevis samazi­nājusi,
bet paaugstinājusi honorāru
likmes. Laikraksta budžets ne tikai
.sabalansēta, bet arī strādāiis ar atli­kumu
— kas te slikts? Esiinffcnas
kolonijai maksājamās 11.000 DM nav
vis attcik.sanā<; nauda no Latviešu
Ziiņām. bet pirkuma cena par L. Z
apgāda grf-matām, papīru, inventāru
cit'im, mant''^-:'im vērtībām; pie
i tam par stipri pazeminātu cenu
(grāmatas). Laikrakstu apvlenoSa-nās
nav maksājusi „sāļu" sabiedrī­bas
naudu, bet vienīgi darbinieku
sāļus sviedrus.
Kritika ir laba lieta, bet nepareizi
apgalvojumi noved pašus autorus
uz nepareiziem ceļiem, kas apgrūtina
kultūras darbinieku eksistences no­drošināšanu.
Latvijas redakcija al-'
cina 0. Liepiņu un citus rakstīt tai
konstruktīvus rakstus Latvijas brī­vībai
un tautas un kultūras sagla­bāšanai
trimdā.
V. Lamberfi
JAUNA KĀRTĪBA GRONĀ
Jūsu korespondence Jaungada nu­murā
par izceļotāju smagāk bagāžai
sagatavošanu pārāk vispārināta un
tādēļ neatbilst faktiskiem apstāk­ļiem
atsevišķās nometnēs. Ja Ven-torfas
transltnometnē tāda kārtība
ari pastāv, tad ne Sveinfurtē, ne
Ambergā, nedz lielajā Ludvigsbur-gas
nometne lielās bagāžas specifl-cēti
saraksti uz oficiālām blankām
netiek prasīti. Arī iesaiņojumu uz­rakstos
prasa vienīgi uzvārdu vm ga­la
mērķi ASV, bez kādiem Eiropas
vai citiem numuriem. Tāpat nepra­sa
grāmatu katalogu vairākos ek­semplāros.
Aiz tīri praktiskiem ap­svērumiem
katram tomēr ieteicams
sastādīt atsevišķos saiņos ievietoto
mantu sarakstu, lai pats atcerētos,
kāda manta kur atrodas un eventu­āli
varētu atbildēt uz vācu muitas
ierēdņu vispārigiem Jautājumiem,
kas katrā saini atrodas.
A. Dr. aizrādījums par segām tā­pat
attiecināms vienīgi uz specifisko
kārtību Ventorfā. Parasti segu jau­tājums
nokārtojas Jau pamatnomet-nē.
Gronā divi segas un palagu iz­sniedz
tūliņ pēc iebraukšanas, tā ka
tur citas nav vajadzīgas. Ieteica­mas
tās turpretim nakts braucienam
ar vilcienu no transītnometnes līdz
Gronai. Vagoni gan labi kurināti,
bet nakts uz cieta sola šķiet ārkār­tīgi
gara un neērta. Gronā nevaja-ga
arī traukus, je ēdamzālēs ēdie­nus
saņem uz armijas parauga alu­mīnija
paplātēm.
Ar janvāri Gronā izdarāma visas
Izceļotāju bagāžas deklarēšana ame­rikāņu
muitai, ko agrāk veica brau­ciena
laikā uz kuģa. Jāuzskaita vi­sas
mantas, kas pārsniedz parastās
ikdienišķās vajadzības. Drēbes, ve­ļa,
apavi un parastie saimniecības
priek-^meti nav atsevišķi lādeklarē.
Toties īpašā sarakstā jāuzskaita
vērtslietas, pulksteņi, foto aparāti,
jaunas porcelāna servīzes, radio
aparāti, grīdsegas, gleznas un visi
citi priekšmeti, kam mākslas un
vē.sturiska vērtība, u z d o d o t at­s
e v i š ķ o p r i e k š m e t u cenu.
Sarakstus sastāda emigrācijas centra
darbinieki, izceļotājiem vienīgi jā­nodiktē,
kas rakstāms. Ieteicams
tādēļ jau laikus sagatavoties atbil­dēm
par .^im vērtībām. Sis formali-
; tātes kārtošana Gronā ievesta pašu
: zceļotaju labā, jo ziemas laikā uz
kuģa klā:a tā daudz nepatīkamāka
•>n ilgstošāka.
1 Gronā, janvārī. Fr. L