Bavarijas Latviesu vestnesis, October 22, 1949

              1949. g j i ^
ktobri.
2
Nr. 102 (326) 1949. g. 22. oktobri.
Ar autora parakstu vol inidāliem pa-rakititajos
rakstos melktfis domas nav
katra ziod redakcijas domas
PALĪDZĒSIM VIENS
OTRAM DZĪVOT
Simtiem jautājumu mūsu dvēseles
izkliedz jau gadiem ilgi, un visbie­žāk
ir tā, ka atbildes neatskan. Kā­pēc?
Jau Ilgi ap mums vairs nav tās
dzīves, kuru mēs mīlētu; ap mums
Ir dzīve, ar kuru tikai jācīnās. Un
jautājumi, kas tapuši un auguši no
Sirds, no sapņiem, no ilgām pēc
draudzības un mīlestības, pēc tās da­ļas
dzīvē, kas kautrīgi grib ziedēt un
«kanēt cilvēkos, paliek neatbildēti.
Nav, kas šis balsis klausītos un gri­bētu
atbildēt. Arvien vairāk topam
•aizņemti ar ciņu, ar ste:gu, ar rū­pēm,
ar lielām un šikām bēdām.
' Lai pieminām sīku piemēru: brī­žiem
liekas, ka nav vairs laika, ne
«ri vajadzības aizrakstīt vēstuli
draugam, kas tavu balsi aiz tāluma
salda jau mēnešiem ilgi. Sametās
bailes pašam no sevis: par ko es to­pu,
par ko es palieku? Vai tikai par
fiku, kam pēc 100.000 nolemtiem ap­griezieniem
jāsadilst un par muti,
kam tikai Jāapēd savu maizi, kas ši-nls
apgriezienos nopelnīta?
Kur. paliek tā dzīves daļa, kurai
Dievs cilvēku nolēmis, dodams tam
dvēseli ar simtu sapņu ziedēšanu?
jTā ir mūsu pašu iecerētā un mīlētā
dzīve, kuru mums turpina atņemt
Jau desmit gadu, Pirms ar durkli
atņēma mūsu brīvību, valsti, zemi
un mājas. Kopš tām asiņainajām
dienām turpinās mūsu nebeidzamā
šķiršanās un atvadīšanās. Mums ir
bijis dažas minūtes laika atvadīties
na tēviem un brāļiem, ko paņēma
cietumi un Sibīrija. Ar izmisuma ce-ribām
mēs atvadījāmies no tiem
tūkstošiem Latvijas jaunekļu, kas, vēl
dzīvi neredzējuši, afegāja ugunīs un
1^0 kauju laukiem neatgriezās. Drīz
bija Jāatvadās no dzimtenes krasta
un visa, kas mīlēts uņ nākotnes sap­ņos
auklēts
Vēl dzīvi palikušie satikāmies Vā­cijas,
Austrijas, Dānijas vai Zviedri­jas
krastos. Dažus brīžus latviešu
kuplā dievkalpojumā, dziesmā, teāt­ri,
grāmatā, gleznā mēs vēl paspējām
•pSBļUvot dzīvi, kuļru mēs mīlējām,
kura atsa učāš uiit atbildēja niūšu
mši\n Jautājuiftiiem.' Mēs Vēl "Su­gām
no dzīvās saknes. Mēs vēl ju-tfim
lielu sapņu dzirkstis vijāmies ap
toūsu pierēm. '
Mēs satikām sirmus tēvus un mā­tes,
kas stāstīja mums tādās pa.<ās
balsīs kā mūsu ī s t i e tēvi un mā­tes,
kurus daudziem no mums vairs
neredzēt un nedzirdēt. Mēs satikām
svešus, un tie tapa mūsu draugi,
mēs satikām jaunekļus uri Jaunavas
air nākotnes spožumu se^ās un domā­jām:
lūk, mīlestība zied.
Un atkal mums Jāiet. Atgrieža­mies
vēl durvīs, paskatāmies uz visii
atpakaļ, pastāvam un aizveram ari
81s durvis aiz sevis. Jaunas atvadl-ēanās.
Jaunas šķiršanās no dienas
dienā; sakām: uz redzēšanos, domā­jam:
Dievs zina . , . , Un aizejam pa
Vienam, labi ja pa divi, trīs kaut
kur svešumā aiz okeāniem, aiz me­žiem,
aiz purviem, r aiz tuksnešiem,
tūkstošiem kilometru viens no K)tra.
Aizejot, kad visa ir zel, mēs, sāļu,
sāpīgu kamolu Jūtot kaklā, vaicājam
paši: Jā, bet mēs laikam arī nair^o-
Jfimies kādreiz? Laikam, jā . . , Kas
gan uņ kāpe^c ir bijis šis dažu brīžu
naids? Cīņa par pierādījumu, ka
vajadzētu mīlēt. Tikai spitigi neat­bildētais
jautājums: Kāpēc tu nemīli?
Un ir. žēl, ka tas nav ppspčts.
Naids jau ir aizmirsts, izkusis atziņā:
Tu būsi" viens kaut kur ar svešiem,
ko tu mīlēsi, ko tu nldīsi? Viens!
Kaut kur pie mašīnas, kaut kur na­mā,
kaut kur tīrumā. Viena! Kaut
kur kalpone, kaut kur slimnīcas ko­pēja,
kaut kur virēja Steiga, rūpes,
sveša valoda, vientulība. Sie jaunie
apstākļi ir un būs pēdējais uzbru­kums,
lai atņemtu un satriektu pē­dējo
— mūsu dvē!?eli, mūsu ieceres,
mūsu sapņus. Simts jautājumus
vientulība kliegs, un neviens neat­bildēs.
Varbūt pirmais gads vel paies ap­mierinājumā
par pa^a pelnītu un
labu maizi, apaviem, uzvalku . . .
Tad nāks pirmais vientulības sma­guma
laiks, kuru pārvarēt vie­nam
pašam ar sevi reti kādam būs
pa spēkam. Mēs sauksim saukdami
viens otru: Kur tu esi? Kur tu pa­lieci?
Sis balsis jau tagad skan no
visiem kontinentiem: Rakstait vēstu­les,
sūties grāmatas, stāstiet, kas no­tiek
Latvijā un kas notiks ar dzim­teni!
Lai brauc uz šejieni vēl tau­tieši,
mēs esam vieni paši!
Lai pasaules plašumā izmētātās
dvēseles neizplēnētu un nesabruktu
vientulībā un nekļūtu vienaldzīgas
par mūsu visu kopējo sapni, tām ir
vm būs jāpalīdz d z I v o t. Ja cilvēks
ir tikai paēdis un apģērbies, ar to
vien dvēseles dzīves alka
nav piepildīta. Svešumā un vientu­lībā
atstatp«^ (^vrsel^*^ bnds nav rem­denāks
par maizes badu.
e vairs
V©
LIDZ SIM VISVAmSK IZCĒĻC^JUSl UZ AEĢENTiNU
APSKUSI KULTURĀLĀ BOSiBA.—AUSTBISSU
NCKVIETŅU ADMINISTRĀCIJĀ
EANĀDU.
BĒGĻU
Austrijas latviešu dzīvē pēdēji
pusgadā notikušas ievērojamas pār­maiņas,
jo, izmantojot katru emigrā­cijas
iespēju, izceļojušas jau divas
trešdaļas no tautiešu skaita, kas
Austrijā bija 1946. gada sākumā, l^o
vairāk nekā 2000 S. g. 1. oktobri bija
palikuši vairs tikai 658. Pašreiz lat­viešu
visvairāk dzīvo amerikāņu
joslā — 368, angļu Joslā 141, franču
131 un Vīnē 18. Austrijas galvaspil­sētā
palikuši tikai tie, kas jau iesai­stījušies
Austrijas saimniecībā im
nedomā ieceļot. Vairāki, to vidū
zvēr. adv. N. Valters, zvēr. adv. .A.
Km'me un Dr. K. Butuls, Jau pār­gājuši
Austrijas pavalstniecībā. Pā­rējie
ap 65 agrāk Vinē dzīvojošie
latvieši atrada iespējas kā no turie­nes
izkļūt un tagad mīt Glāzenba-chasi
nometnē vai ari izceļojuši. Līdz
šim no Austrijas visvairāk izceļojuši
uz Argentīnu — 265, Kanādu 219,
Angliju 160, ASV 126, Venecuēlu 119,
Austrāliju 116, Cili 67, Jaunzēlandi
39 un mazāks skaits uz Franciju,
Brazīliju, Sveici, Ziemeļafriku, Zvie­driju.
Itāliju un Beļģiju. Uz Vāciju
pēdējo divu gadu laikā pārvietoju­šies
78, bet Latvijā pavisam atgrie­zušies
89. Tā kā izceļošanas akcija
no Austrijas uz ASV sākās tikai 8]p*
rīll un pēdējā laikā galvojumu sa­ņemts
diezgan daudz, paredzams, ka
latviešu izceļotāju visvairāk tomēr
būs uz ASV.
Divi ispstākļl pamudina latviešus
pēc iespējas ātrāk atstāt Austriju:
nedrošais politiskais stāvoklis im
sagaidāmais bezdarbs. Nerunājot par
varbūtējiem starptautiskajiem sa­režģījumiem,
kas varētu pārsteigt
bēgļus Austrijā, nedrošību viņos ra­da
Austrijas valstsvīru runas un pa­skaidrojumi
presē, lai bēgļu Jautā­jumu
kārtošanu nodod pašiem au­striešiem;
viņi tad to izkārtotu ātri
un pamatīgi, Jo tik smagu nastu
Austrija nevarot un negribot neat.
Ari Jau tagad manāmais bezdarbs
nekā laba nesola tiem, kas vēlētos
šeit palikt. Pašreiz latvieši visvairāk
strādā IRO iestādēs un Militārās
pārvaldes darbos, bet pavisam nie­cīgs
skaits austriešu uzņēmumos, pie
kam tikai kā vienkārši palīgstrād­nieki
vissmagākajos darbos, ko au-stt'iešl
paši veic nelabprāt
Dzīve rnom^tnēSr salldziiiōtar 1946.
gadu uztura ziņā uzlabojusies, jo to- .
reizējo 800 kal. vietā tagad dienā
r=3
, Zinas par 21 latviešu
gaisa spēku izpalīgu
LCK Bavārijas apgabala pār­stāvja
Minchenes birojā kāds bij.
vācu gaisa spēku virsnieks iesnie­dzis
sarakstu, ar šādiem latviešu
gaisa spēku izpalīgu vārdiem: Ar-bergs,
Austrums, Kārlis Beinerts,
Valdemārs Beinerts, Berķis, Birz-nieks,
Blūms, Budiņš, Kolbergs,
Lācis, Lapiņš, Līnis, Lūsis, Muiž­nieks,
Osis, Ozoliņš, Rediņš, Tan-nenbergs,
Uibo, Ziemelis, Zviedris.
So Jauniešu grupa (ar apzīm. 2/218
Eisb.) līdz Rīgas evakuācijai bijusi
novietota MīlgrāvI pie Rīgas, M
pēc tam līdz kapitulācijai Liepājā,
kara ostas tuvumā. īsi-pirms kapi­tulācijas
vienības vadība uzdevuši
gaisa izpalīgiem novilkt uniformas,
ietērpties civīltērpos un izklīst. V i ­si
uzaicinājumam paklausījuši, iz­ņemot
3, kas padevušies krievu
gūstā.
Informācijas sniedzējs nodevis
biroja rīcībā arī divus grupas uz­ņēmumus.
Gadījumā, ja trimdā at­rastos
kāds minēto gaisa izpalīgu
piederīgais, tad pēc viņa pieprasī­juma
ar vietējās komitejas starp-niec^
u birojs ir ar mieru izsūtīt
šo uzņēmumu kopijas. Pieprasīju­mu
adresēt: I LCK pārstāvis Bavā­rijā,
Mūnchen, Herzog Rudolfstr.49
M'es nedrīkstam savam liktenim
atstāt nevienu tautieti, lai arī kādā
mūža meža malā kaut kur pasaulē
tas būtu nonācis. Svešumā ikkatru
var piemeklēt slimības, nelaimes
gadījumi, trūkums, vientulība, dzl-vt!
s apnikums
Jau pie laika visās zemēs, kur mīt
latvieši, jāsāk veidot pamatus tau­tas
kopības organizācijai, kas ap­tvertu
un apvienotu visa? pasaules
latviešus. Šai organizācijai jiltop
par reālu un dzivu spēku, kas spēj
palīdzēt garīgi un materiāli un kas
spētu aizsniegt visus. Tai jābūt
ari tādai; kurā dalībnieki, balstītāji
un lldzrunātāji būtu v i s i latvieši
visā pasaulē. Jā, arī tie, kas šodien
ir aiz dzelzs aizkara. Kā ar viņiem
sasaukties, tos ceļus atrast mēs pro­tam.
Šis tad būs spēks, kam būs tiesība
un balss atprasīt Latvijas brīvību,
šis arī būs tas spēks, ar kuru mēs
vistiešākā veidā spēsim palīdzēt dzī­vot
viens otram svešuma gaitās un
reiz* aiznesīsim Latvijas karogu at­pakaļ
pie Daugavas.
J. Klīdziijs
Dorbo un sardžu viru
V -f krietna priekszime
saņem 2000 kal.; nelaime tikai tā, ka
kaloriju lielākā daļa ir maize, Ibet
maz taukvielu un ^aļas. No nomet­nes
devām vien iztikt ļoti grūti, Ibet
tiem, kuru ģimenēs nav pelnītāja,
piepirkt nav iespējams. Lai gan ga­ļai,,
taukvielām, ciikuram, pienam un
baltmaizei vēl arvienu vajadzīgas
pārtikas kartītes, brivā tirgū tomēr
var dabūt visu. Bet tā kā dzīves
standarts Austrijā loti zems, neko.
sevišķu nevar atļauties ari cilvēki,
kas pelna. Salīdzinot ar Latviju, al­gas
ir apmēram trīs reiz augstākas,
ķet cenas — 7—10 reizes.
Ar 1. oktobri ievērojami paaugsti­nāta
maksa par dzīvošanu nometnēs
un līdzšinējās maksimālās summas
— 90 Sil.' vietā vienai ģimenei mē­nesi
tagad Jāmaksā 340 šil. No 1.
oktobra nometņu administrācijā ir
ari viens austriešu pārstāvis, un no­metnes
pakļautas austriešu policijas
kontrolei. .
Pašreiz Austrfjā rdsigl' darbojas
IRO padomdošanas komisijas, kuras
vienīgi ieteic izceļot uz AustrāUJu
vai ari nedod Izredžu vispār Izceļot.
Austrijā būs spiesti palikt apmēram
200 slimo un veco latviešu. Vecajiem
ļaudīm līdz Sim iekārtota viena mīt­ne,
kur pašreiz dzīvo 7 tautieši.
Lai nodrošinātu to tautiešu fiītfi-vokli,
kam nebūs lemts izceļot un
sniegtu palīdzību Jau tagad trūllcu-mā
nonākušajiem, pagājušā vasarā
nodibināts Austrijas latviešu pašpa­līdzības
fonds, kas no savāktajiem
līdzekļiem varējis atbalstīt Jau vai­rākos
gadījumos.
Samazinoties latviešu skaitam, ap­sīkusi
ari kulturālā rosība, kas se­višķi
dzīva bi^a i Austrijas latviešu
centrā — Glāzenbachas nometnē.
Beidzis pastāvēt Ofizenbachas kofls
un teātra ansamblis. Audzēkņu iz­ceļošanas
dēl Jau pagājušā gadā slē­dza
Glāzenbachas ģimnāziju un šo­ruden
skolēnu Iun skolotāju trūkuma
dēļ mācības vairs neatjaunoja arī
Glāzenbachas, Rldas im Spitāles lat­viešu
pamatskolas. Stipri sarucis arī
Austrijas latviešu studējošo skaits,
un, piemēram, Grācas universitātē,
kur 1946. gadā studēja 25 tautieši,
šogad to dara vairs tikai 8, Insbru-kā
8, Vīnē 2 un Zalzburgas mūzikas
augstskolā 2 latvieši. Viņu materiā­lais
stāvoklis, ļotL-gruts,..un, vairāki^
lai nopelnītu līdzekļus studiju turpi­nāšanai,
strādā kā avīžu iznēsetāji
un līdzīgu darbu. Iepriecinoši to­mēr,
ka ari jaunajā^ mājvietās, kur
latvieši aizbraukuši, par spīti daž­kārt
smagai ai eksistences cīņai, viņi
turpina strādāt, arī sabiedrisko un
kulturālo darbu, un sevišķi aktīvi
šajā ziņā ir izceļotāji uz Argentīnu
un cm.
Austrijas latviešu pārstāvis.
LĪBEKĀ latviešu! skauti un gai­das,
atskatoties uz četriem darbības
gadiem, stājās atklātības priekšā ar
virkni labi sagatavotu uzvedumu.
Lībekas latviešu teātra zālē sen ne­bija
redzēts tik daudz skatītāju, kas
kā iestudētāju skautu un gaidu
vadītāju — tā izpildītāju veikumiem
veltīja pelnīto atzinību. Vislabāk pa­tika
M. Raiskumas iestudētas tautas
dejas, guntiņu un gaidu vingrojumi
ar stīpām, sarīkojuma atbildīgā or­ganizētāja
un Staburaga skautu vie­nības
vad. H. Berga trenētie vingro­jumi,
Liepavota gaidu vienības v^d.
B. Bērziņas iestudētie tautas dziesmu
dramatizējumi guntiņu izpildījumā,
lielgaidu kvinteta un mazskautu
dziesmas un guntiņu runas koris.
Sarīkojums bija ieturēts tīri nacio­nālā
garā. ,
FISBACHAS latviešu nometnes
iedzīvotāji pārvietoti uz Dillingenu,
Fišbachā pagaidām atstājot tikai tos,
kam vistuvākajā laikā paredzēta iz­ceļošana.
Uz Dillingenu pārcelta arī
neliela grupa Vfiflkas nometnes lat­viešu.
Jaunajā nometnē 10. oktobri
mācības atjaunoja Kārļa Skalbes
tautskola un ģimnāzija on ievēlēta
arī komiteja ar, priekšsēdi prof. J.
Rutmani un locekļiem II. Tilleru, N.
Johansonu, J. Ritinu un J. Kvēpu.
Vēlēšanās no 494 balsliesigajiem pie­dalījās
76,5 proc. Jaunās latviešu no­metnes
adrese: (13b) Dillingen^Do-nau,
DP Camp Ludvigkaserne.
ĶILES-FRIDRICHSORTAS latvie-šu
nometne likvidēta un tautiešu lie­lākā
daļa pārvietota uz Eitīnu, bet
dažas ģimenes arī uz NeiŠtati. Ķilē
palikuši tikai tie, kuriem Vācijā ir
darbs un kas jau iekļāvušies vācu
saimniecībā.
YWCA.YWCA sarīko Minchenē
privāti dzīvojošiem DP bezmaksas
angļu valodas kursus piedzīvojušu
speciālistu vadībā iesācēju un pra­tēju
grupās Nākamais kurss sāk­sies
26. oktobri, un dalībniekiem uz
to jāpiesakās YMCAs-YWCAs Stu-dent's
Service birojā Minchenē, Her­coga
Rūdolfa ielā 49.
Izcilu priekšzīmi tautiešiem no­metnēs
rāda latviešu darba un sar­džu
rotu viri amerikāņu m angļu
joslā, nevien apzinīgi maksādami
centrālajām iestādēm pašaplikšanās
nodevu im darba nodokli, bet ik mē­nesi
ziedodami arī visai ievērojamas
summas kara invalīdiem, nelādzī­gajiem
un tuberkulozes īlimajiem
tautiešiem un bij. karavīru piederī­giem.
Darba vīru atsaucība nesav­tīgajā
palīdzības darbā ir visur vie­nāda,
jo katra rota uzņēmusies rūpi
par krietnu skaitu nelaimīgo un trū­cīgo,
bet, piemēra pēc, minēsim sum­mas,
ko laikā no S. g. 1. janvāra līdz
31. jūlijam ziedojuši 8252. darba ro­tas
apm. 140 vīili, kuru i^aurmēra
alga mēnesī nav lielāka par DM
ISO,—. Sājos 7 mēnešos mūsu trim­das
iestādēm nodokļos samaksāts
DM 2991.—, bet invalidiem, tbc slim­niekiem
un karavīru piederīgajiem
ziedots DM 11.514,10. No šīs ievēro­jamās
summas neredzīgie karavīri
saņēmuši DM 2839,70, divi invalidi
vienreizēju pabalstu DM 700,—, bij.
karavīru piederīgie DM 1450,—, kara
invalidi Ešlingenā DM 2090,-, Heil-bronas
tbc sanatorijā esošajie kara
invalidi DM 2180,—, tbc slimnie­ki
' Merkhausenas sanatorijā DM
1540,—, tbc filinmieki Heilbronas sa­natorijā
/DM 350.—, kara invalidi
pārskološanās kursu apmeklēšanai
DM300.—. Bij. karavīru bērni un
tbc slimnieki bez tam Jāņos saņē­muši
bagātīgas mantu dāvanas. In­validu,
slimo tautiešu un bij. kara­vīru
piederīgo atbalstīšanu darba
viri turpina ari tagad, darīdami to
pilnīgi labprātīgi. Arv, B.
Bi i vpratigie strādnieki
no Anglijas varēs
izceļot uz Kanādai
KLNA aprūpes fonda sekretārs
Andrejsons piesūtījis LCK Kanādas
imigrācijas komisijas locekļa Smisa
vēstules fotokopiju. Vēstule ir at-
.bilde uz Jautājumu par Eiropas
brīvprātīgo strādnieku tālākas izce­ļošanas
iespējām no Anglijas. Imi­grācijas
komisija jautājumu nesen
apspraust un nolēmusi Anglijas
brīvprātīgajiem strādniekiem piemē­rot
vispār pieņemtos'imigrācijas no­teikumus.
Sakarā ar šo lēmumu latvieši, kas
strādā Lielbritānijā, ieceļošanas at­ļaujas
var meklēt parastajā kārtā;
Kanādā vēlami zemkopji, laukstrād­nieki,
rūpnīcu strādnieki, ogļrači.
Ieceļotājus uzņems līdz ar ģime­nēm,
pārbaudot ikkatras personas
uzticamību. No brīvprātīgajiem
strādniekiem izceļošanas gadījumā
neprasīs pierādījumus par darba-lī­guma
izpildīšanu Anglijā. Lēmums
paziņots Eiropas emigrācijas super-intendantam
Londonā, (in)
LATVIEŠU NEREDZĪGIE RĀDA
TEICAMUS DARBA REZULTĀTUS
Latviešu neredzīgo darbu izstādē
Lībekā, par kuru ziņojām kādā no
iepriekšējiem Latvijas numuriem,
bija redzami daudzu nozaru izstrā­dājumi;
audumi, sukas, grozi, pēr­līšu
paklājiņi uc. Visvairāk ekspo­nātu
bija devis A. Teichmanis, J.
Bankovičs, H. Auterhofs, B. Aroniš-ka,
M. Anšmite, kā^arl Neištates ne­redzīgo
darbnīca. Kaut gan izstāde
nebija dpmāta kā mākslas skate, bet
vienīgi neredzīgo darba rezultāts,
jāapliecina, ka visus redzētos priekš­metus
varētu likt ari mākslas salo­nā.
Skatītāju interesi saistīja arī
neredzīgo mācības līdzekļi: grāma­tas,
rakstāmpiederumi, punktraksta
rakstāmmašīna, parastā rakstāmma­šīna,
kas piemērota neredzīgo va­jadzībām,
īpaša stenogrammu ma­šīna,
kas atvieglina ātrāku rakstī­šanu,
un citas neredzīgo ikdienas
dzīvē nepieciešamas lietas.
Alfr. V.
VAIRĀK DP
KANĀDAS OGĻRAKTUVĒM
aicina uzņemt, sākot ar nākamo pa­vasari
raktuvju ministrs Kīnlijsaids.
Tirdzniecības ministrijas pārstāvju
sanāksmē viņš ziņojis, ka no līdzši­nējiem
imigrantiem 3.930 personas
nodarbinātas raktuvēs un 80 proc.
no tām pildījušas līgumā paredzēto
darba gadu. (in)
AMERIKĀŅU JOSLAS LATVIEŠU
BĒRNI NO BEĻĢIJAS ATGRIE­ZĪSIES
?. NOVEMBRĪ
Caritas Catholica paziņojusi prof.
Dr. R Laurinovičam, ka amerikāņu
joslas latviešu bērni, kas atrodas at­pūtā
Beļģijā, atgriezīsies Vācijā 9.
novembrī un pl. 14.10 ieradīsies Min­chenes
galvenajā stacijā, kur vecāki
aicināti viņus sagaidīt. Līdz ar šo
prof. Laurinovičs atsauc savu agrāko
paziņojumu par bērnu sagaidīšanu
Nimbergā.
Sestdien, 1949, g. 22. oktobri
LCK ludz AustroK^^
valdības pārstāvi (aut iztt^^^^^
veciem cilvēkiem
LCK iesniedza Austrālijas valdības
pārstāvim ģen. Galeganam' lūgumu
nešķirt ģimenes un ļaut izceļot ve­ciem
cilvēkiem kopā ar piederīgiem.
Iesniegumā norādīts, ka daudziem,
kas izceļo uz Austrāliju, Vācijā ir
vecāki, audzinātāji un citi tuvi pie­derīgie,
ko vecuma vai vājas vese­lības
dēļ.Austrālijas komisijas atust
par emigrācijai nepiemērotiem. Sāda
komisijas rīcība nostāda ģimenes
traģiskā stāvoklī, jo bērniem Jāpa-met
piederīgie nezināmam liktenim
Vācijā, paraujot svētās ģimenes sai­tes
un atņemot bērniem iespēju rū­pēties
par vecākiem. Kā aiceļotāji,
tā palicēji patvaļīgo atšķiršanu pār­dzīvo
ļoti smagi. „Mēs nešaubāmies,"
teikts tālāk iesniegumā,„ka Šis pār­dzīvojums
ļoti daudziem ir vēl sma­gāks
par dzimtenes, mantas un ve­cuma
nodrošinājuma zaudēšanu un
atsevišķos gadījumos Jau prasījis
dzīvības upurus".
Vēl norādīts, ka ģimeņu skalcHša-na
ir krasā pretstatā kristīgai morā­lei
un humanitātes principiem. Ģen.
Galegans lūgts darīt visu iespējamo,
lai ģimenes nedalīti varētu nokļūt
Austrālijā, (in)
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiil
REDAKCIJAI
JAUTĀJUMS IZDEVĒJIEM
Vērojot mūsu grāmatniecības Jau*
numus un lasot par paredzamajiem
jaunizdevumiem» rodas Jautājuma
kāds ir mūsu iprāmatniecibas mer*
ķis: restaurēt mūsu nacionālo lite­ratūru^
vai gādāt tulkojumus? Pē­dējais
pašlaik vēršas plašumā. To*
mēr vairums tautiešu par šādu rt«
cibu nepriecājas, nevērojot pat to,
ka lielākā daļa tulkoto izdevumu Ir
vērtīgi. Bet kāpēc gan Jāizdod tul»
kojumi, ja vēl nav izdoti daudzi mā«
su pašu rakstnieku darbi, piemēram,
P., Rozīša, J. Akurātera, K. Zariņi
uc? Izdevēji! Dodiet mums oriģlītfl-darbus
— kā vecos, tā Jaunradītos.
Tas būtu Jūsu krietnākais darbs.
G. Krāce, Lībekfi.
TULKOJUMUS VARĒSIM LASIT
ORIĢINĀLVALODA
Tautiešiem izklīstot pasaulē, viens
pēc otra likvidējas latviešu. salm:
nlēciskle pasākMl Vācijā.' Domfijuj
ka tāds pats liktenis škārs ā^^mūiiu
apgādus, un Jāšaubās, vai tie spēl
darboties kādā citā kontinentā. Tā­dēļ,
kamēr vēl iespējams, vajadzētu
vairāk vērības pievērst latviešu au­toru
darbu izdošanai.
Latvieši, kas pēc izceļošanas dzī­vos
valstis, kur runā angliski, ame­rikāņu
un angļu autoru darbus pSe
pāris gadiem varēs lasīt oriģinālva­lodā,
bet tie, kuru mājvietas būs ci­tur,
katrā laikā varēs iegūt labāko
angļu valodā sarakstīto darbu tulko­jumus;
pie kam pasaules klasiķu
darbi, kaut ari tie būtu pavisam ma­zas
iania^ valodā, ir tulkoti visu kul­tūrtautu
valodās. Labas grāmatai
vērtība taču ar to nezudīs, ja to ie­lasīs
pāris gadus vēlāk, bet zaudē­sim
vēlāk gan mēs paši, 1a mums
nebūs ko dot lasīt saviem bērniem
par latviešu cilvēkiem, latviešu sē­tu
un tikumiem.
Manuprāt, tulkojumi būtu vēlami
vienīgi no mūsu kaimtņu — igauņu
un leišu valodāno.
Jumars, Hildeshelmi.
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiH
Laba peļņa
brukleijiu lail<ā
Vācijas ziemeļos ir brūkleņu laiki.
Meži pilni ogotāju. Mežu trijstūri
starp Lībeku, Eitīnu un NeiŠtati ogo­tāju
pulciņi runā latviski — tās mū­su
tautietes no apkārtējām nomet­nēm.
„Kā veicas ar ogošanu?"
„Būtu jau grozi pilni, ja vien lasī­tāju
nebūtu tik daudz," visu vārta
atbild kāda gados vecāka, runīga
tautiete. „Cik nu Vācijā to brūkleņu
vietiņu. Savu daļu tomēr salasīt var.
Pietiek i savam patēriņam, i tirgum.
Nedēļas tirdziņos ogas pārdodam
par 1 marku kilogramā. Ja pagadās
uziet labu vietu un lielākas oga«,
dienā savus 5 kg var salasīt. Ja pie
reizes pamet acis arī uz sēņu pu«»
var nopelnīt skaistu naudiņu. Dažas
no mūsu pulciņa iegādājušās gan
jaunas kleitas, gan kurpes, bez^briJk-lenēm
uņ sēnēm pie tām nebūtu u-kusas.
**
„Bet kā ar atļauju? Vai vācieši nav
\ pikti uz jums — ārzemniecēm?
„Nēl Līdz šim neesam ncvl^
Jauna vārda vai aizlieguma dzirdē­jušas.
Reiz pie mums pienāca roe2-
^sargs, noprasīja — no kurienes esam,
kādas tautības, bet ne rājās, ne dzi­na
projām." ^
„Ko iesāksit pēc brūkleņu laika-
„Ir daudz un dažādi mežu augļ^»
ko tīri labi var pārdot vācu t i r^
Gan kaut ko sameklēsim, jo ka ne­kā
jādzīvo." ^
Ēriks Miesme»»
0ns visiem h
^su ārkārtējo
W cimdu pāri.
Ž S < f m devās tālākā cela.
!r^r,in sirdis valda
K«P««''^"5rArpu ainavas, un
^^ZS'^mAl^ saku­ti*
»t iSāca sirsnīga sastap-
U m ^„eco Pēterpils laiku
\i\%£lni, kas kopā ar
.10 Vtaibu rlcibas komitejas teriartuun V.Reich-
M^^^Vdi-ia viesus pie izrotāta-,
r i f f vārtiem Sūtnim zie-mizā
tautu meita Zen-īltenes
tautiešu svinīgajā _sa- S iTtvijas valsts augstāko
S irms uzrunāja rīcības
J£s priekšsēdis R. Veidema-fSc
kam latviešu komi ejas
L^is J. Perlbachs, pateikda-
Spar sūtņa apciemojumu node­ri
visvi Kemptenes latviešu
Imm »No ?irds vēlam, ministra
lai arī Jūs savā sirmajā ve-
U varētu vēlreiz izkāpt dzimte-
Ckrasla, kad mūsu baznīcās pie
Lavas atskanēs brīvības zvani!*
HflDļņai no Kemptenes nometnes
ļltfŗotSJiem J. Perlbachs pasnie-ķ
ļļtnim albumu ar nometnes
\M attēliem, bet sūtņa kundzei—
ļ rakstiem rotātu šķīvi.
ļ iiBuna Kemptenes tautiešiem sūt-llZariņš
it sevišķi uzsvēra ne-mm$
ticības nozīmi, kādu ik-
Lm no mums jāsaglabā savā
U gaidot Latvijas augšamcelša-irtiindu.
,|Man dažkārt mēdzpār-Ķļ,"
teica sūtnis, „ k a es esot pā-fiidfl
optimists un mielojot jūs
Mm izredzēm, stāstīdams sa-rpar
:mōsu^^tāvokIa uzla*-
^ 4 jes tiešām esmu opti­ķei
manam optimismam Ir arī
W B pamats. Man ir neiedragāja-
I ticība, ka Latvija tiešām reiz
Pbrlya/V
RcjUtņa runas un kopīgi nodzie-
M valsts hinmas kemptenlešu
tai lūdza arī LCK priekšsēdi
IHarini teikt dažus vārdus. īsā
ME^Klarks sanāksmes dallb-ilein
starp citu norādīja: '„Mēs
PW dzirdam mūsu augstākā
Pjota aicinājumus uz vienotī-
J Ko šie vārdi īstenībā nozīmē?
mums visiem jāap*.
īrn^^ mūsu ārkārtējo pilnva-
JLT'. pilnvaras ir mūsu
P simboliskais pamatakmens,
to citas valstis tās atzīst, tik
Ift^eksistē arī mūsu na-
^a, kas šīs ārkārtējās
fci;;^'Tādēļ mums visiem
5 1 atbalsta ārkārtējais piln-un
i^de-
Kml'^^''' 1LPR1C^.i f^m ^t^m,^^er^s^ ^-v^^i^en'^o ša^n ^ācv .e enaŗtkolratātut lvoāSil eoāūškrtua«. j ām
ļ ^ b e i d z a s ^ k o ŗ a dzies-
* prezidents nav
* t e un virsnieki
"«•^eļtarlkūdes
ļ SKAIDROJUMS
llihijajV^^ •
L'°'«8'aiām apvienība:
i fs a s t ā di
Vēstule T^'?'J^<=e:
Lī!'^ biji
iības
līts,
nav •
K^ e f t ^ ^ ^ . k a ' ^
jiem
kam
uz
bju-vai-ap-iipe-
.kas
sevišķi
'Urnā re-pre-vietā
iauns.
prezi-uzai-
Trūmens.
-iles ar-
Pnvātā.
:ades, ^