Bavarijas Latviesu vestnesis, May 17, 1950

              *«StoŗM«JO.ft IT.008198
jŗg,il maijā L A T V I J A
' -^^^ Iii tfiņidinieki
Aus-y
i ^ ^ s tau- fumos, lai
figtii pair
Is vietās notika
l ^ s sarīkojumi.
"^^:P^ Grīn-lialpojumiu
is Dien-
|ķj;*u|)ā apcerēdams
,^08 bērni ^pa-
• tā Kunga
•avu^
bauslim,
tev labi klā-
^lirifteg. TJn
Slāvus bērnus,
ā^ļxm pannā-i
^ i ] ^ U g u au*
im
ļlllltlllllltll
asmsMi
darbu pasaules
iriiiiailĻ t4Ri tai
i^jļmmgu un
I I PP. Gribu
•tikai notiku-
_ uii mJk-iaiiu
Fāllng-
^, (skat rak-^
pl^^r manas
ļ. Kiumurā), pie
kad PP uz-jnetu
», bet nē
iviktt, ari nav
IftHsa teilctš^ un
tiOTise Heilbro-
_ Selt uz vietas
kad varam ko pa­ltis
dēvē par bn-
"^%58^£^SI4iem
idipiorm^t
J f i ^ i ž a -
i^^<i)iBdzibas
Uti, gal-
,.Jē; pēdē-lltēlotafif
ob-bljusi
at-ari
daudzi
l o darbu vls-
» un tfes būtu Imfi» nozarei,
ci un līdzekļi,
mm Cilvēku
ļļtitliiiiiiiiiiiiiii
^ll^iscaivAM
#iaC€(ļojuša par­īda/
jo bieži ga-
, Jfdiskus sutiju-gs^
isot^ atsakaft
ladz ar do-ftf^
llu sūtīšanu
Jiuinusno v i .
p LGK Bēgļu
rt Augustdorf b.
mi 2 ^ ,
pVANAOlEM
Isfttdžu vienību
JOļfiethes latvie­ti
DV neaizkara-
2000,—. Valkas
.Vienmēr bijusi
tteu atbalstītāja,
t ialkfi izveido-mra
DV no-saimnieciskais
Atilca. Visu kara
(rūpējamo vār-
_ Valkas nomet-ielb
nesavtigo zie-uzticami
noņe-fuzņēmuma
ma-tas.'?
nit lieli meistari
^ valūtas re-ig)
uma «fabrikai'.
^ihāšit saldeju-irdošanu?"
jauta­is
kam saldējuma
pagrūti, bet beg-ii8//
L!dz jūlijam
IJŪS pec- tam,
ik pieredzēts, ar
isaras mēnešos
p savas puses
ithšiii! virziena
Sit tikai būdu
iS, kaut ari sā-
E. M.
KAPEC DAZI NEATBILD? 1 Nodibināta
TAJIEMASV
UN BfEMASSA.
3aulite, Tisvaldis, NLC Nr. 2322 —
14/2/50.
Pārtikas kupoini. . . . 8.00 doL
Ceļa naudia līdz Ņuļjorkal 7.92 doL
Apbedīšanas izdevumi . 243,00 doL
Kopā 253.92 doL
P i e z ī m e : Nav izredžu uz Sīs
naudas iekasēšanu. C. Cox.
Tas ir viens no simtiem un atkal
eimtiem sauso dokumentu, kas biro­ja
valodā stāsta par to cilvēku likte­ņiem,
kam Amerikas National Luthe-ran
Coundl palīdzējusi no KP no­metnēm
ieceļot ASV. Laimīgā kārtā
šis ir viens no ļoti retajiem izņēmu­miem
to 1063 personu dokumentos,
kas izskatīti, lai sakopotu šī raksta
materiālus un parādītu, kādā veidā
Jaceļotāji DP atmaksā aizdevumus,
1(0 luterāņu organizācija tiem izsnie­gusi
ceļa izdevumu segšanai no os­tas
līdz jaunajai mājvietai. Kā zi­nāms,
aizdevumu iekasēšana veicas
tik gausi, ka naudas trūkums draud
140t nopietns šķērslis DP ieqeļ<^anas
l^ograinimas turpināšanai un nobeig-lanai.
Minētās 1063 personas visas
ieceļojušas pag. g. augustā, un ar-dļiīvu
izskatīšanas laikā tās visas
Mja Jau saņēmušas organizācijas at-gŠcSnājumus
kārtot savas saistības.
- Ieceļotāju vēstules, kas atrodamas
jais aktīs, dažkārt par viņu dzīvi
|smā gaišāku valodu, nekā to spētu
|Ķu garie apraksti, lai gan vēstuļu
^gfiskie teikumi dažkārt ir negludi
lis^ var redzēt, ka to sacerēšana pra­sījusi
daudz pūļu. Tur ir, piem.,
v5«tule no Jāņa T., Makvoketā, Aio-
W Statā:
" „...esam priecīgi uzzināt, cik
^ dat;^. mums jāatm^teā. Ceram
noprtot maksājumu, tuvākajās
Uļjllīās, Samaksāsim jums visu
.-mi||u^^^^^^^|^ vienā
caslabi/'
EMtājsir 54 g. v. latviešu lauk-saltnni^
kas ieceļojis te kopā ar
52 g. V. devu un trim dēliem (21, 18
m 15 g. V.). :TO D P vidū, kas ie­brauca
ASV ar luterāņu palīdzību
pag. g. augustā, 330 bijuši vieninieļdi;
p§xē^ 23E da^du ģimeņu locekļi.
S7 liiovietojas bez izdevumiem par
iTm$ipo^}^y^^ tāpēc, ka
. A J i g galvojuma pa-
1 ^ 8 ^ devās uz
. Ķaliloit^'H audzētavām,
icfts 6«@D(!isM! savu strādnieku ceļu
i^ekft atv^ot šos izdevumus vē­lāk
no 4iig««»iNĻC aizdeva naudu ce-
Jam vai dtlem izdevumiem pavisam
88a peramām. Daži, piem., Biruta S.,
kas dzīvo Milvokijas luterāņu diako-nisu
nainā, paši steidzas apjautāties
per aizdevumu atmaksu:
' ' V vispirms lūdzu piedodiet; ka
iafcstu lauzītā angļu valodā, —
bet man ir daži jautājumi. Cik
daudz man jāmaksā par ceļa iz­devumiem
no Ņujorkas uz jauno
ināju?' Esmu šeit 9 nedēļas un
gribētu sākt nomaksāt parādu, bet
domāju, ka nevarēšu veikt to uz
reizi, jo pelnu tikai 50 dol. mē­nesi
Tie paši jautājumi interesē
arī manu māti Mildu G. un pus-
• māsu Āriju G. Lūdzu rakstiet
man, un es viņām izstāstīšu. Ma-
' na māte pelna 75 dol. mēnesī, bet
pusmāsa tikai 20, jo viņai tikai-17
• gadu un katru dienu skolā.
ļoti laimīgas, ka
* varam būt šeit, un pateicamies
jom par jūsu pūlēm."
Lutheran Council nevienu
li»Sl hesteidz^^^^ Maksāšanas atga­dījumus
izsūta tikai ap pusgadu
pie DP novietošanās, dažreiz pat vē-ffl^^^^^
bija iz-
:^tīti pavisam 333 maksāšanas pie-prasljumi.
89 ieceļotāji bija samak­sāju^
savu parādu pilnT apmērā, 49
^ja sākuši nomaksāt to pa daļām,
2T bija apstiprinājuši, ka savu pa-tSdu
at2āst, bet paskaidrojuši, ka
Pļ^ vēl nespēj maksāt un darīs
to vēlia?. Raksturīga ir Jāņa V. vēs­t
i e no Šarlotes, Zieme^carolainā.
Kopā ar sievu im 3 bērniem (14. 10
^ 9 g. V.) viņš ir parādā 92 dolārus,
n . . . bet, tā kā manā ģimenē ir
5 personas, to vidū 3 bērni skolas
vecumā, un mana alga ir 18 dol.
nedēļā, man ļoti žēl, ka nevarēšu
^ maksāt vairāk par 10 dol. mēnesi,
sakot ar 1950. g. martu."
Neviens, protams, negaida, lai Jā-
V. no saviem 18 dol. nedēļā pie­peši
samaksātu visus 92 dol. uz reizi.
Sie apzinīgie ģimeņu tēvi, kas arī no
ttiazumiņa spēj atlicināt, drīzāk tieši
, ttiudiria labdarīgo organizāciju dar­biniekus
kāpināt pūles, lai iespēiami
wl2 atvestu vēl vairāk viņu tautie-
^ no DP nometnēm uz Ameriku.
Bažas turpretim rada tās 167 perso­nas,
kas vispār nav papūlējušās i'Z
gaudas pieprasījumiem atbildēt. Da­žos
gadījumos tas varētu būt izskaid­rojams
ar laika trūkumu, jo 21 pie­prasījums
bija izsūtits īsi pirms do­kumentu
izskatišanas. 9 gadījumos
pieprasījumi atsūtīti atpakaļ ar pie-
^?pi, ka adresāts nav atrodams. 34
^ tām vēstiilēm, kas atzīst saisti-
Kl.gflvotaji, bet 131 gadījumā
a^Udejuši paši ieceļotāji V i ^
Probsts Laimstooā, Tenesijā:
3 :--J>^«vienoju čeku par 125,22
^ Esmu laimīgs, ka šie ļaudis ir
pie mante. Viņi ir veikli, apķērīgi
viņi šeit jūtas ļoti labi. Ceru. ka
vēl daudz
vairāk DP . . .« JīrflJ^^t!^^. kategoriski atteikušies
5^ ^l<>tāju parādus, bet
i^^ws.?^ ^0» ka vienojušies ar
ieceļotājiem par kopīgu izdevumu
^& ^^^h ^ lielums
atbUdešanu vai neatbUdēšanu nele­ja.
No 37 lēsēm par mazāk nel*
xo doL — 19 samaksātas, 18 paļāju­šas
neati)ildētas. No 129 lēsēm par
summām līdz 60 dol - 68 atzītas,
bet 61 nav atbildēta. No 167 pie­prasījumiem
par lielākām summām
virs 50 dol, — 79 atzīti, 88 atstāti
neievēroti. Nav šaubu par to, ka
liela daļa neatbildētāju neklusē tā-
Pec, ka tiem nebūtu iespējams kaut
pa daļām savu parādu kārtot Piem.,
kads ieceļotājs, kam sagādāta stipen­dija
Kalifomijas universitātē un pie­devām
labi atalgota blakus nodarbo­šanās,
nav papūlējies atbildēt uz
jautājumu, vai viņš varētu nokārtot
parāda atUkumu 4,31 dol apmērā.
Jau agrāk ziņots, ka gausā paradu
atmaksas gaita draud nopietnā vei­dā
ietekmēt tiirpmāko DP ieceļošanu.
Saistību kārtošana tādēļ nav vairs
rPersonīgas pieklājības vai godprātī­bas
jautājums, bet gan problēma,
kas skar visus latviešu trimdimekus.
Par to, ka arī visgrūtākajos 1 apstāk­ļos
ar labu gribu var atrast izeju,
lai liecina izvilkums no pēdējās Sai
rakstā citējamās vēstules, ko rak­stījis
64 g. V. Jānis St., kas kārto
savu 92,41 dol parādu:
,1 . . . farmeris mani vecuma dēļ
atteicās pieņemt. Bet Dievs man
palīdzēja. Nākošajā dienā pēc ie­rašanās
dabūju trauku mazgātāja
vietu Saginavas slimnīcā. Alga
ir 120 dol. mēnesī. Mans vecākais
dēls Tālivaldis iet Saginavas vi­dusskolā
un jaunākais dēls Juris
pamatskolā. Tālivaldim pēcpusdie-
^ nās ir darbs atpūtas namā, kur
viņš strādā no pl. 6 līdz 11 vaka-
.ra. Mēs visi esam laimīgi un
piateiclgi par iespēju tikt uz
ASV... Par parādu man ir plāns
samaksāt to vienā gadā, maksājot
līdz 10 dol katru mēnesi. Mana
svaine Milda J. dzīvo i^e mums,
bet vēl nav saņēmusi parāda at­maksas
atgādinājumu. Lūdzu pa­ziņojiet
par to man."
Ņ u j o r k ā , maijā.
Aleksandrs Lleps,
(Turpinājums no L I j ^ .
sanāksme ar 21 balsi pieņēma ti^
vanantu, pēc kura jaunās organazāci-jas
uzbūves pamatā liekams fizisko
personu princips^ dodot Udzdarboša-nas
tiesību arī Juridiskajām perso­nām.
Galīgajai statūtu izstrādāšanai
ievēlēja īpašu komisiju. Debatēs par
statūtiem viss delegātu vairums pie­vienojās
A. Lūša priekšlikumam —
ka visi Kanādas latvieši ievēlētii pa­domi,
kas savukārt ievēlētu centrā­lās
organizācijas prezidiju. lidz ar
to turpmāk pastāvētu vairs tikai ap­vienības
nodaļas, kas reizē radītu
tautiešos lielāku uzticību savam cen­tram.
Galīgos statūtus delegātu sa-aīāksnre
pieņēma 3. lasījumā. Tie
nosaka, ka Kanādā nodibināta Jau­na
centrāla organizācija ar nosau­kumu
Latviešu nacionālā apvienība
Kanacfi, kas apvieno visas biedrības
un tautiešus. Tāe padomi ievēl uz divi
gadiem Gīdzšinējā gada vietā). Svarīgs
bija pieņemtais lēmums, ka vēlēšanu
tiesības ir visiem Kanādas latvie­šiem,
kas izdarījuši vienreizīgu ie­maksu,
ne mazāku par 1 dol. Nāko­šās
padomes vēlēšanas līdzšinējā
valde noorganizēs vēlākais līdz 15,
jūlijam
Statūtu izstrādāšanas laikā dele­gāti
noklausījās ziņojumu par Balti-
'jas valstu federācijas loorganizēša-nas
nepieciešamību Kanādā. Tās
kompetencēs būs arī 14.—17. jūnija
sēru dienu atzīmēšana Kanādas pre­sē,
radiofonā utt. Jau apsvērts pla­šāka
rakstura propagandas solis, pie-
Izsaucamie piederīgie
uz Jaunzēlandi dosies tikai
1951. gada sakumā
Darba Ilgumu
parakstot, n a v
japirsteidzas
Teksas štatā dzīvojošais tautietis
Elmārs Smilga, par kura noorganizē­tajām
galvojumu sagādes akcijām
vairākkārt ziņots mūsu laikraksta
slejās, vēstulē redakcijai lūdz norā­dīt
uz ASV braucošajiem latviešiam
— nepārsteigties, darba līgumus pa­rakstot
Vismiz attiecībā uz līguma
termiņu pilnīgi pietiekams būtu 1
gads, jo garāki termiņi vēlāk var iz­rādīties
neizdevīgi. Pirms līguma
slēgšanas derētu iepriekš painteresē­ties
par algu augstumu attiecīgajā
apgabalā. Tas visvienkāršāk izda­rāms,
pašķirstot lokālo laikrakstu
sludinājumus, kur nodaļā Help Wan-ted
parasti atrod arī vajadzīgo infor­māciju
par maksimālām algām.
„Visumā vēlēšanās slēgt darba lī­gumus
ar DP ir pilnīgi saprotama :.n
attaisnojama parādība", raksta E.
Smilga, „jo galvojumu devēji —ame­rikāņi
ieinteresēti paturēt izsauktos
strādniekus iespējami ilgāk. Jāievē­ro
arī galvotāja atbildība Hkuma
priekšā par to, ka izsauktais nekļūs
par nastii sabiedrībai un valstij. Do­māju,
ka lielākā daļa galvotāju bus
labi saimnieki un nemeģmas DP iz­mantot.
Taču saistišanās ar līgumu,
kas ilgāks par gadu, var vēlāk izrā­dīties
šķērslis vēl labāku .apstākļa
nodibināšanai. $ejienes dzīve viss ne­pārtraukti
grozās, un ari algas un ce­nas
aug.
Vēl gribu lūgt tautiešus, kas ar
manu resp. pulkveža Maksvela pa­līdzību
saņēmuši galvojumu i^Te^^
sasu bet kam radusies velak izdevļ-ba
ziedot citādā veidā, iepriekš labi
Srdomāt, kura iespēja būtu izdevi-
S bet neuzskatīt, ka saņemteis
faSjm^s uz Teksasu uzliktu viņiem
kaut kādas morāliskas saistības tie-
^ m arī braukt uz šejieni. Mums p i l -
SS Stiek. ja DP, izšķirdamies do­ties
uz dtiirienl mums ^
domu iepriekš vienkārši paziņo.
Latviešu mācītājs Romāns Rein-felds,
kas ieradās Jaunzēlandē ar
pirmo DP transportu pag, gadā, sa­ņēmis
Jaunzēlandes valdības rīkoju­mu
tuvākajā laikā doties uz Vāciju
sakarā ar jauno pārvietoto personu
tran^rtii, kas atstās Eiropu au­gusta
mēnesī. Māc. Reinfelds izU-dos
jau Sajās dienās, jo paredzēta arī
viņa piedalīšanās Jaunzēlandes pie­ņemšanas
komisijā britu joslā. Sis
ir pirmais gadījums, kad kādai pār­vietotai
personai, kas pati vēl «Ustīta
ar darba līgumu, dod iespēju doties
tik tālā ceļā un kārtot tik atbUdlgu
uzdevumii. Māc. Reinfeldam būs
jāveic arī 1000 DP aprūpe uz kuģa.
Jo svarīgs šis apstāklis ir uz Jaun­zēlandi
braucošajiem latviešiem, Jo
nļūsu garīdznieks, pats Jau veselu
gadu nepārtrauktos ceļojumos šķēr­sodams
abas Jaunzēlandes salas, sīki
iepazinies ar turienes apstākļiem un
mēnesi ilgajā jūras braucienā varēs
tautiešus labi informēt par Jaunzē­landes
dzīvi un izredzēm. '
Jaunzēlandes darba ministrija, kas
kārto piederīgo ieceļošanas lietas
tiem DP, kas jau tagad atrodas šai
zemē, paziņojusi, ka izsaucamie Vā­ciju
varēs atstāt tikai nfikan^ gada
sākumā. Jo IRO esot transporta grū­tības.'
Šogad iebrauks tikai zinā­mais
tūkstotis darba akcijai Piede­rīgie
līdz transporta atiešanai sa­ņems
pilnu IRO aprūpi Pēc darba
ministrijas priekšrakstiem tiem ne­būs
jāstājas ari Jaunzēlrades pie­ņemšanas*
komisijas priekšā, bet jau
uz IRO pārbaužu pamata tiem iz­sniegs
ieceļošanas vīzas. Taču ari
piederigie no darba līgumiem nebūs
atbrivoti, un darba spējīgajiem va­jadzēs
divus gadus nostrādāt noft-dītajā
darbā.
Jaunzēlandes jaunā valdība nupat
izstrādājusi Ukumprojektu, pēc kura
Bez potēšanas ^
apliecības nelaiž
autobusa
bij. karavīriem — tiklab Jaimzēlan*
diešiem, kā ieceļotājiem — ir tiesI*
bas saņemt 95 proc. aizdevumu mfi*
Jas celšanai. Tā kā vidējas mājiņaft
un zemes gabala izmaksa JaunsB-landē
svārstās no 2000—2500 mārc.»
tad iemaksai Jaunajam īpašniekam
būs nepieciešamas apm. 150 mfiic
Valsts alzdevuips nomaksājams 40
gadu laikā.
K r a i s t č ē r č ā . maijā.
VUtdlmln A a ^
lAIVIEil
KANĀDAS LATVIEŠU KONGRESA
DELFGATI
No liugSas: prof. P. Dreimanis (Lon­dona,
Oni), 0. Breņķis (Toronto), J.
Žfgurs (Toronto), rsvkstniece B. Sen-kēviča
(Latviešu preses b-ba Ka­nādā),
māc. A. Lusiis (Latviešu pre­ses
b-bas Kanādā), V. Baigais (Vini-pega),
kongresa vadītājs inž. J.
Svanks un publicists V. Upeslācis
(Toronto).
Ed. KeiSa Sarži Latvijai
Sūtot latviešiem, lietuviešiem un
igauņiem visos kontinentos speciāli
sagatavotas propagandas vēstules.
Tautieši tās varēs parakstit un no­sūtīt
pēc pievienotām acir^'^rr at­tiecīgo
zemju valstsvīriem un sa­biedriskajiem
darbiniekiem, tādā
veidā mērķtiecīgi vērJiot pasaules uz­manību
pret mūsu likteni un vēlē­jumiem
Pasaules tautu federācijas kustības
ideologs A. Kampe referēja par šīs
kustības mērķiem un uzdevumiem.
A Lūsis ierosināja, ka Kanādas tau­tiešiem
būtu jāveltī lielāka uzmanī­ba
turpmākajiem komunistu rīkota­jiem,
„miera kongresiem", ar skrej-lapiņu
palīdzību iepazīstinot šo kon­gresu
apmeklētājus ar Baltijas tautu
traģisko Ukteni boļševiku jūgā. De­legāti
vēl atzina, ka pie jaunās Lat­viešu
nacionālās apvienības Kanādā
nodibināma sporta un fiziskās au­dzināšanas
nodaļa. Par sporta dzīves
vadītāju Kanādā izraudzīts YMCAs
darbinieks Zentiņš. Sanāksme nobei­gumā
delegāti izteica at^nību līdzši­nējai
Kanādas tautiešu, centrālajai
organizācijai par tās veikto darbu
un panākumiem
Toronto, maijā.
Eduiards Keišs
Vēstule ^Klakcijal
no Ciles
Dzīve Cilē pašlaik norit epidēmiju
zimē. Pirms pāris mēnešiem pie
mums milzīgā ātrumā sāka izplatities
bērnu trieka. Tās apkarošanai no
ASV ar lidmašīnām attran^>ortēja
lielāku daudzumu dzelzs plaušu. Tik­līdz
bērnu triekas plosīšanās bija
kaut dk norimusi, pirms dažām ne­dēļām
no prēriju apgabaliem tika ie­vazātas
melnās bakas (viruela). Ta­gad
pret tām potēti Jau vairāk nekā
3 miij. iedzīvotāju, tomēr sērga tur­pina
izplatīties. Līdz šim konstatēti
kādi 3000 saslimšanas gadījumu, un
laba daļa slimnieku jau miruši Ne­viens
te tagad nedrīkst iet skolā,
braukt ar auto vai piedalīties
jebkādos publiskos sarīkojumos, ie­priekš
neuzrādījis potēšanās aplie­cību.
Šejienieši pie epidēmijām to­mēr
pieraduši un neviens par tām
daudz neuztraucas.
Populārākais avīžu rakstu temats
pašlaik ir valsts prezidenta Videlas
viesošanās ASV, kas ilgst jau gan­drīz
mēnesi Prezidentu viņa brau­cienā
pavada augstākie čīliešu ģene­rāļi
un saimnieciskie padomnieki, bet
Trūmens bija atsūtījis viņam preti
savu personīgo lidmašīnu. Apmeklē-'
juma istie nolūki un tāpat ari gai­dāmie
rezultāti nav īsti skaidri, to­mēr
no šī brauciena cer sasniegt
„lielas lietas".
Šejienes prese plaši izrakstījās ari
par Baltijas jūras lidmašīnu incid^-
tu, sākumā lietojot vārdus Libava
un Lettonia, bet vēlāk jau Latvija
un Lepaya. Skolā man audzēkņi ne­pārtraukti
jautāja, vai es zinot, ka
krievi iebrukuši Latvijā un notrie­kuši
amerikāņu lidmašīnu... Pēkšņi
bijām vispār nokļuvuši uzmanības
degpunktā. Kādas skolas priekšniece
lika pat atsaukt pie sevis divas lat­viešu
meitenes, lai redzētu, kādas tās
izskatās Līdz šim latvieši Cīlē bija
pazīstami kā sportisti un arodspe-ciālistl
bet tagad vienas dienas lai­kā
tie pārvērtās par bēgļiem un pa­domju
tirannijas upuriem
Patīkams notikums šejienes tautie­šu
dzivē bija mūsu inženiera A l ^ -
sandra Kalpiņa uzvara kādā būvpro­jektu
konkursā. Sacensības dalībnie­kiem
bija jāizprojektē kādas jaunas
baznīcas būve. Latviešu inženieris
ieguva 1 godalgu, viņa projektu pie­ņēma
un apstiprināja, un kikam ari
pašam uzticēs baznīcas būvdarbu va­dību.
Par Cīles latviešu apvienības jau­no
priekšsēdi ievēlēts i n l T. Bušs.
Viņa adrese ir: Avenida Suecia 1119,
Santiago de C3iile.
Edf. Laipeniekf,
Dānijas latvieSa
informācijas biļetena
redakcija paidņojual,
(ca izdos biļetenu ari
'^sT' turpmāk. Udz ar to
- - Dānijā pašlaik paetāv
divi latviešu perio*
diskie izdevumi pre*
ti^i Dānijas Balss informācijai, kaa
bija pfirņe.'Jita ari Latvijas pag. nu­murā,
un kuŗfi bija-norādīts, ka DLB
ianāk agrākā informācijas biletooft
vietā.
Par Zviedrijas latviešu Penkhibi
prezidentu 1 ^ . darbības gadam ie«
vēlēts prof. A. Svfibe, par s^cretāni
A. Johansons, valdē F. Cielēns, J.
Grīns, M. Zīverts un A. Eglltis, b#t
revīzijas komisijā prof. J. Bokaldenb
J. KārkUņS un K. Dziļleja.
Lundas latviešu biedrībai (Zvied*
rijā) biedru skaits pārsniedzis jau 50.
Par Istorendžas lat­viešu
centru Ņudžer-sijas
štatā kļuvusi še­jienes
1. luterāņu baz­nīca.
Tās draudze
māc. L. Andersona
vadībā sagādājusi
galvojumus apnt 30
mūsu tautiešiem, un te notika ēA
štata pirmā latviešu darbu skati, ko
bija nooŗgani2ē.ns AI. Volcmts.
Pasaules Uelākajā autorūpniecības
amtrā Detroltfi līdz šim apmetuUea
250 latvdešu jaūniebraucēju.
Rūpējoties par grūtibāi nonlkuio
tautiešu atbalstu, pie Ziemeļkarolai-nas
latviešu luter&^u draudzea m>di«
bināts palīdzības fonds, kurā plM)^
iemaksas izdatījušt A Hertele, V*
Beizitere, R. V«itere, māc. A Gulbla
un V. Gobiņš. t
Demoanas (Des Moines) amerikāņu
ev. lut. draudzes locekļi kopīgi tai-kā
uzcēluši māju, ko uzdāvinājuši
nesen ASV iebraukušajai latviešu at«*
raitnei, 4 bērnu mātei Antonijai
Kalniņal
Bostonā nesen sākts izdot jaunu
latviešu nedēļas laikrakstu.Boetona»
ziņas. Laikraksta redaktori ir J. Po«
rietis, 0. Akmentiņš un R. Valdma-als.
Oregonas VMCAs telpās, piedalo*
tie^ 120 tautiešiem, notika latviešu
rakstnieku pēcpusdiena. To ieva­dīja
mag. phil E. Staprānes reiļ^fiti^
pēc kam savus jaunākos darbus la*
sija Aida Niedra, Valdemārs Kārk-liļpiš,
Mirdza Tlmma un Zinaīda Laz«
da. Salemas jaundibinātais latviešu
koris nodziedāja vairākas tautai
dziesmas. Sarīkojumu uzņēma slu-ņu
lentē.
Montreālā nodibl-aāta
latviešu inženie­ru
un techniķu kopa»
kas darbosies saskaņā
ar LIAA (Latviešu
inženieru apvienība
ārzemēs) statūtiem.
Par kopas priekšnie­ku
ievēlēts būvinž. N. Zoldners, par
viņa vietnieku techn. H. Andersoni
un sekretāru būvinž. A. Spurmania.
Kopai domātā korespondence adre­sējama:
A Spurmanim, 4890 Waik-ley
Ave, Apt 11, Montreal P. (J.
ToroiKto Daily Star ievietojis lat­viešu
baptistu mācītāja Rūdolfa Ek-šteina
uzņēmumu līdz ar garāku rak­stu
par mācītāja pieredzējumiem'boļ­ševiku
okupācijas laikā un vēlāka­jām
gaitām līdz Izceļošanai uz Ka­nādu.
Tā kā transltnomet-ņu
pārkārtojumu dēļ
visi DP transporti ta-
«Jad uz Au.strāliju do­das
tieši no Vācijas,
pēd:j)s 2 mēnešos
Austriilijā pienācis
mazāk IRO kuģu ne­kā
agrāk. Aprīlī piekto kontinentu
sasniedza 8 transporti, bet no 1, mai­ja
līdz 1. jūnijam gaida tikai 5 ku­ģus.
Vēlāk DP transportu skaitu at­kal
palielinās.
Latviete A Kesnere šajās dienās
Bonegilas imigrācijas centrā nolasīja
plašu referātu par Latviju.
Pērtas ev. lut latviešu draudzes
padome, sekojot mācītāja L. Kampeg
ierosinājumam, nolēmusi iegādāties
zemi draudzes skolas būvei Baznī­cas
virsvalde pasākumam Jau atvē­lējusi
500 mārc, un ziedojumu vāk­šana
turpinās.