Bavarijas Latviesu vestnesis, May 17, 1950

              Kr* 38 (382) 1950. g. n^madjā
MHIti^Oi fftlmtot tmiktlf domāt nat
iMlri itot rtdakciitf domai
Ir sadeg emigrācijas beigu cēliens.
Tas ir ari beigu cēliens musu lidz-linējai
trimdai <l2ivis 2iņiti tm Kār­tībai
VMfi m Austrijā, ļlfisu Uiā-
Jokļi Sajis z«mēb strauji tukšojas un
apklust Tris ceturtdaļas ņo visiem
latviešu trimdiniekiem Jau aizbrau­kušas.
Aizbraukusi ar! mtisu tautds
un kultōras darbinieku lielākā di:id.
Palicēju sirdis paliek sēi^Ifas noska-viņu
sejii redzamas lielas ni*
pes: latvieši Vācijā un Austrijā vairs
iMbāvS un neorganizē; bet noāMa,
Hkvldi un atvadās.
Viena no mūsu visīstenākajiem
Xŗ<mvai<}i un Kalpaka gara uguns-kura
dedzējienļi latviešu trimdinieku
iit<ņs^ Ic^ionfirs garā un patiesībā,
" _ ts, Andrejs Eglltfs ar brīdina-ti|
a l^alil nosaucis šo gadu par lat­viešu
lidfis ielīšanas gadu. Mōsu
tauta ilkilst un vēl kltdls gan dzim­teni^
laa tillu firpus tās. Un mēs ar
IJiba muti drīz var^im jautl|
kti^ ir Latvija? Tādēļ lai apstāja­mies
Jel taēu uz bridi savās svarī­gajās*
un steldzlgalās dienas darlša-a
i i uifi alfbraūkšanis un h^ļnm kā­di
tio šīm skaisti ziedošajām maija
dlnilm, vai iMktim meža vai pļavas
kluiumi un lielā vientulībā un pa-ttiMbfi
Jautājam sev uh savam Die­vam
— kur ir piūBM Latvi'a? Kas
iM»liks ar mOsu tautu un mums pa-
.Him? Kas miims jādara laiā lielSs
iriOttanal laikā? Tad tnēs pārpilnnm
f l^ilm tautas ddļo postu un <^le-imi
m skaidrām acīm «askattsim
MliitDil^ kas dr|iud katram mūsu
titrtai lo^klfm un visat tautai. Maz
Ir vain palasi latviešu pakulnj un
»tUkalil!;>ktii^Latvi)6 ir, kur latvieši
var dilvot pāb saviem likumiem un
iitm Unas. Visur redzatnas orupss,
drttfMis. kur valda, sveši ļaudis, ne-miA
likumi. Katrs latvletll tagad ir
ildilts bāt^is. Un ja šādā vieatull-kastm
pārdomu bridi musu asinis
naimlsl Ivltfis dusmās un mōsu
4svot un etipias gribu nenocietiniis
par ašu zobenu, kas ik katru dienu
wni ikkatrā vi^tā celtos asiem cirtle-i^
mClsu postltālai varai — Sta-fltiitiitjal;
ļalldS brld!inis bi-
^lapļiismtos s0ll|ļes t^nltliš jvS-min
uh mīlestību savai taukai un
Uvu valodai, tad patiesi nļttsu irim-diMikU
dvIseHs kaut kas bfttu ho-ttaMi
» un mēs būtu noti^&fiti pazu-ianai.
^Hrāk daudz tiņa mis esam sa-ļtmuši
no aizjūras zemēm, ka tur
Jau vērā ņemams skaits latviešu pa­mātām
raisās vaļā no savas tautas
Vn valsts un alkatīgi tiecas iekļau­tas
to valstu sabiedrībā, kur viņi
atraduši savām ģimenēm mieru un
pkticibas nodrošinājumu.
Pārdomas par mūsu tautas likteni
tm nikotiii vairāk kā Jebkad aicma
tm pavēl nedomāt tikai par savu per­sonīgo
» savas timenes uh savu tuvl-alM:
u labklājību uh mieru, bet par
mOiU tautas, par Latvijas nākotni.
Vādjā un Austrijā mēs nojavicam
savus mājokļus, lat^^skos dievnnmus,
ikolas, mtŗus, grāmatu apgādus;
AoUdaiiiām latviskos pilakalnus. Si
stumigl beigu cēliena un atvadu no-akaņa
vaidija ari Latviešu centrālās
pidomas 17. sesijā Eslingemā, latvie­šu
visstiprākajā .pilskalnā, kas rrl
drlibils gandrīz latvidiu tukšs. Var­būt
II bija pēdējā Latviešu cenUālās
pidomes sanāksme. Un taisni Salā
biļās ickllšanas laikā mūsu trimdas
tautai pārstāvniecības pastāvēšana
un darbs ir garantija, ka mēs kllz-dami
tomēr neizpildīsim neziņā. Ja
i i i Latvis centrālā padome tās lo-eaļtļu
aizbrauklanas dēl vairs neva-
*rētu sapulcēties, tad paliek un paliks
Hdt beigām tās izpildu orgāns —
Latviešu centrālā komiteja, kas pie­liek
vislielākās pūles mūsu spēku pē­dējai
koncentrācijai un visu lielo
pr6blēmu ciešamam Izkārtojumam.
J% pēdējos ēetrus gadus Latviešu
tīfntrālās padomes galvenais uzde­vums
bija pārvaldīt Mazo Latviju
un visu trimdinieku saimi kā neda­lītu
vfentbu pārvest atpaka) atbrīvo­tajā
tēvzeipē vai, to nesagaidot un
nepiepildot, izvest no Vācijas uz kā­du
citu semi. par ko ir bezgala daudz
domu izdomātas, tad tagad mūsu
gaitas un liktenis ir visiem zināmi ^
izkllstam pa daudzām zeniēm
un kontinentiem un pēc 9 mēnešiem
mūsu itklišana nobeigsi«^ un sāksies
Jauns trimdas periods.
Smigrācija būs^ atstājusi kādu
amagu mantojumu — Vllcijā un Aus-
' trijā paliekošos. Tā būs maigākā
un trūcīgākā, bet mūsu trimdinieku
Virtigākā daļa. TiSs bus mūsu
baltās mātes un tēvi — latviskā gara
pūra visuzticamākie glabātai! un
llk devēji Jaunajai paaudzei. Tie
būa mūsu karavīri un invalidi —
tēvu temes uzticamie sargi un mf-teatlbas
apliednātāii darbos. Kā
viņi d^vos un pelnīs dienišķo maizi?
Kā s«»<?!ab§s sevi Latvliai svešā ze­mē?
Sie Jautājumi tad ari bija Ue,
L A T V I J A
1 proc. no ASV gaho-jufliiem
10t z u t aī
ŅuMto (Lp). - ASV Luterāņu
apvienil^ DP izvietošanas data, ku­ras
paspārnē ieceļojušo D? vidū pe-dēlā
laikā ap W proc. ir latviešu,
līdz š. g. 1. maijam bija saņēmusi
pavisam kopā 19.470 ieceļošaaas gal­vojumu.
Sie galvojumi pēc organi­zācijas
aprēķiniem būtu pietiekami
apmu 32.000 pei^nu izvietošanai, jo
ģimenēmt kā zināms, vajad^gs tikai
viens g^vojums visai ^ p a L No
otras puses organizācija pēc līdzši­nējās
pieredzes rēķinājās ar to, ka ap
20 poc* no galvojumiem iet zudumā
tāpēc, ka galvojumos tninētās perso­nas
neatzīst par tiesīgām ieceļošanai
ASV.
Līdz 1. maijam ar Nacional Luthe-ran
Couhcil gādību ASV jau bija ie-sarucis,
janvāri noslīdēdams uz 1662.
kas ŠI gada sākiunā bija ievērojami
sarucis, janvāri noslīdēdams uz ĒE2,
pēc tam pakāpeniski atkal audzis.
Februāri ieradās 1232, martā 1111,
aprīli 1474 DP.
Mekkerano jauns manevrs
Valingioiift (L). — ASV senators
Mekkerans, kas neatlaidīgi cīnās pret
DP ieceļošanas likuma papildinājuma
pieņemšanu, nupat pieprasījis likuma
saskaņošanas komisijai atlikt tā ap­griešanu,
jo viņš vēloties iesniegt
pāris papildinājumus, kas neesot vēl
gatavi,
Informētās aprindas Vašingtonā
Mekkerana pieprasījumu uzskata par
apslēptu novilcināšanas manevra, lai
DP likuma papildinājumi nevarētu
ptāties spēkā, pirms 30. jūnija, kad
izbeidzas pašreizējā Ī>P ieceļošanas
likuma termiņš. Ja Mekkeranam tas
izdosies, tad tas nozīmētu, ka už kā­du
laiku vai pat pavisam aizkavētos
to vairāku desmlttūkstošu DP Iekļū­šana
ASV, kam Izceļošanas formrill-tStes
jau aizsāktas, bet kuļ-lem viss
process līdz 30. jOnijam vēl nebūs
paveikts.
HĒILBROKAS SANATOFIJAS
iEMlTNII!Kl ATSPĒKO
IRO VIEDOKLI
Sakarā ar IRO pre&es konferencē
publiskās informācijas daļas vadi-tāia
Reinera deklarēto IRO oficiālo
viedokli (skat. Latvijas 35. num.) par
notikumiem Heilbronas sanatorijā un
vainīgajiem šo notikumu radīšanā,
sanatorijas 2to pacientu ^ divi treš­daļas
no visiem — parakstījuši pa­skaidrojumu,
kas nosūtīts IRO ame­rikāņu
joslas galvenā štāba informā­cijas
daļai un DP nacionālo pārstāv­ju
sanSksniei Bad Kisingenā.
Paskaidrojumā, kas visumā atbilst
Latvijas 36. numurā sniegtajai infor­mācijai,
slimnieki, atspēkojot IRO
viedokli, norāda, ka nacionālo grupu
pārstāvji, kas izraidīti no slimnīcas,
ievēlēti demokrātiskā balsošanā un
nav bijuši provokatori, kas slimnie­ku
vadību piesavinājusies patvarīgi.
Bada streiku slimnieki sākuši brīv­prātīgi,
un konsekventi badojušies
gandrīz visi slimie sanatorijas iemīt­nieki.
Visi raksti (telegrammas, me­morandi,
Informācijas), ko izsūtījuši
izraidītie pārstāvji, izgatavoti un sū­tīti
pēc visu pacientu vēlēšanās.
Ārste Stelnegere-Llnde jau kopiJ
ilgāka laika izturējusies pret pacien­tiem
naidīgi un Izteikusies neapšau­bāmi
komunistiskā garā. Tā kā pret
viņu jau kopš pag. gada vērstos pro*
testus slimnīcas vadība noraidījusi,
slimnieki, būdami spontāni uztrauk­ti,
ārsti izraidījuši no sanatorijas
territorijas, jo viņas atgriešanos sa­natorijā
saiutuš! kā Izaicinājumu; iz­raidīšanā
slimnieki piedalījušies mas­veidīgi,
un tā nav bijusi, kā ziņotas,
tikai atscvii^ķu personu darbs.
Par incidentiem un bada streiku
Heilbronas sanatoriiā Associated
Pres5? informāciju snfledz ari lielais
amerikāņu laikraksts Chlcago Daily
Tribune. bet tā, diem>ei, viennusīga,
jo iegūta tikai no IRO amatperso­nām.
par kuriem visilgāk sprieda varbūt
pēdējā Latviešu centrālpadomes se­sijā.
Nav vietas * izmisumam mūsu
rindās — ne aizbraucējos, ne palicē­jos.
Bet tik pat maz vietas mūsu rin­dās
ir gļēvulībai, vienaldzībai un
savtībai Aizbraucēji savās jaunajās
vietās veido jaunus pilskalnus, kur
patversies no jauna Mazā Latvisa.
Palicēji daris to pašu, jo par viņiem
rūpēsies ne tikai baznīcas, kufu gal­vas
— archibīskaps T. Grlnbergs,
bīskaps J. Rancāns un metropolīts
Augustīns paliek Vācijā, bet ari
mūsu trimdas i^irstāvnieclba. kas
dara un daris visu, lai Vācijā pali­cēji
saņemtu pienācīgu nacionāio,
kulturālo un materiālo aprūpi.
Ka musu varonīgie karavīri fanā­tiski
cīniiās par Latvi'as brīvību, ta
mums brīvībā izkļuvušiem fan"^.tiski
iācīnās par latviešu tautas saglabā­šanu
un pārvešana atpakaļ brīvaji
Latvijā. Latviešu kapu visā pasaaiē
ir tā lau tik daudz, t'k daudz. Mu?u
tautai ir jādzīvo un viņa dzīvos, ja
mēs vi?i d^r^^'^*? cinīšimies par tās
dzīvību un brīvību.
V. Lambcrgs
Ka norit izceļošanas process uz
ASV no angļu joslas
LltoZ DIEVU, I«AI mSĶm DP VIEGLĀKAS D U N A S VEKTORFA
Savienoto valstu DP komisi]ļas
V^torfā vadītāja vietndeks Taloni
un IRO pārvaldes locekle Haine
Ventorfas transitnometnes visu tau­tību
DP iemītniekiem sniedza sīku
pārskatu par izceļošanas akcijas no­risi
uz ASV no britu joslas, Fāicot
ar dokumentāciju līdz kāpšanai kiģī.
Ilgākais laiks (2-3 mēneši) ftlljā
procesā paiet, kamēr ASV skrīniriga
nodala salīdzina un pārbauda visius
dokumentus, izdara papildus interi/i-jas
un sagatavo īpašu pārskata lapu
ar katra izceļotāja" personālijām un
īsu dzīves aprakstu. Kad tas veikts,
DP komisija dod rīkojumu IRO iz­saukt
DP uz Ventorfu medicinaskai
pārbaudei, kuras rezultātus kopa ar
pārējiem dokumentiem nosflta ASV
konsulātam. Konsuls pēc īsas Sīp-taujās
Un zvemta izsniedz ASV Ie­ceļošanas
vizu, un pēc tam vēl kat­ru
individuāU pārbauda ASV imigirfi-cijas
un naturalizācijas ierēdnis, kas
ari tagad darbojas Ventorfā. Ja i)ē-dējā
gala vārds labvēlīgs, lietu no­dod
'atpakaļ DP komisijai, kas tad
ziņo IRO, lai izceļotāju pārsūta uz
izbraucēju nometni Gronā.
Dažreiz šajā norisē tomēr rodas
traucējumi. Piemēram, ja slimībās,
piederīgo apvienošanās uc. lēmeislu
dēļ DP nav laikus ieradušies Ven-torfā,
viņiem par jaunu jāveic visa
IRO skrīninga un pēcpārbaudes piro-cedura,
ja no pirmās IRO dokum^in-tācijas
pagājuši 4 mēneši. Pa šo lai­ku
DP paliek Ventorfā un veic jaujio
skrīningu, kas tagad ilgst apmēram
4 nedēļas. Ari tad, ja amerikāņu
ārsts atlicis izceļošanu uz kādu lai­ku
un līdz otrreizējai izsaukšanai pa­gājuši
4 mēneši, medicīnas pārbau­des
Ventorfā jāatkārto. Ja starplai­kā
DP pieaugusi ģlmeme vai viņš ap­precējies,
jādokumentējas par jaunu,
kā arijāiegūst darba devēja papildus
piekrišana, ia Ventorfā atklājas, ka
DP saprotamu politisku iemeslu dēļ
uzdevis nepareizas ziņas par savu
tautību vai dzīves aprakstā, lietu
nosūta atpakaļ uz IRO apgabala (Area)
biroju jaunai dokumentācijai. Ka­mēr
izceļošanas kandidāts nav iz­saukts
pie ASV konsula, viņš vēl ar­vien
var labot pavas mepareiži uzdo­tās
personālijas, kas turpretī v^irs
nav i^spē}aip«:p^c, vīzas saņejļc^poŗias;
ja iicH^ nepareizu £iņu
sniet^^U draud kriminālatbildība.
Ja pēc ASV Imigrācijas un natiirā-lizacljas
Inspektora ieskata DP vecu­ma
vai slimības dēļ varētu kļūt par
nastu ASV sabiedribal, Inspektors
izceļošanu aptur un pieprasa papildu
galvojumus. Tie ir divējādi: darba
devējam ar rakstu (to var aizstāt ari
ar ASV baznīcas organizāciju pār­stāvību
apliecību, ko izsniedz uz
vietas Ventorfā) jāapliecina, ka at­tiecīgais
DP nebūs par nastu valsitlj,
vai ari DP darba devējam jāgarantē
1000 dol. drošība (§v summa nav jā­deponē,
bet galvotājam vienīgi jā-
Nometņu
dzīve
INGOLSTATES latviešu nometne,
kas pasiaik laikam ir Visvec^ika
anieiikāņu josiā, jo pastāv jau kops
gada aprija, tagad kļuvusi
starplautiska. bez laiviešiem, ku-ŗu
vel ap 200, taja' mil vel piecu citu
luutibu DP. Nometnē turpmāk pai-liks
tikai izceļotāji, tā kā tās pastā­vēšana
paredzama vel vairākus mē­nešus.
Ingolšiale ir vairākas latvie­šu
ģimenes, kas nometnē un pat
viena dzīvokli nepārtraukti nodzī­vojušas
vairuk neka 5 gadus, no pa­šas
pirmās dienas iidz aizbrautiaanai
tālajā ceļā.
VENTORFĀ patlaban jūtams se­višķi
liels latviešu pieplūdums. , Tē
1. maijā musu kopskaits te bija
1117. Visi vēl kāri tvep mūsu garī­gās
kultūras apcirkņos, kupli ap­meklēdami
katru sarīkojumu. Sa­vus
atvadu koncertus deva V. Ru-Ševics
un F. Viksne, viesojās arī
Mērbekas teātris ar Spēli pili. 4.
maijā notika rakstnieku vakars,
kura piedalījās P. Gruzna, J. Vese-lis,
0. Liepiņš, K. Miķelsone, H.
Krūmiņš, E. Skujenieks un M„ Vit­rupe.
Par nometnes reliģisko ap­rūpi
gādā bij. Oldenburgas māc.
Svalbe.
EVERSBURGAS invalidu centra
tautskolu beigusi Maira Dreimane.
Latviešu tautskola darbosies āri
turpmāk, tāpat Irmas Jansones vadī­tais
bērnu dārzs, ko apmeklē visu
tautību bērni. Centrs IRO siprūpē
paliks ari pēc 1. jūlija, domiljams,
vismaz līdz gada beigām. Invalidu
skaits nepārtraukti turpina augt.
EITINAS nometnē nobeigta vācu
dokumentu izsniegšana DP un tos
pakāpeniski sāks iekļaut vācu saim-nieciī)!.
60 personu šinīs dienās
pārvietoja uz Lībeku. Ar maiju
likvidētas arī nometnes DPACCSam
pakļautais Fisavas atpūtas nams.
pierāda, ka viņam ir 1000 dol^ ko tas
ar mieru ia^dot DP labā, ja pēdējais
kļūtu nespēcīgs). Ir ari gadījumi,
kad imigrācijas inspektors Uetu no-dod
īpašas padomes — Board of Spe-cial
Enquiries — izšķiršanai. Pēdē­jas
lēmumu var pārsūdzēt imigrāci­jas
pārvaldē Vašingtonā, kuras ga­la
vārds gan jāgaida apmēram 8 mē*
nēšus. Ja atsevišķu ģimenes locekļu
slimības dēļ uz ASV vēlas izceļot t i ­kai
ģimenes daļa, piemēram, tēvs vai
māte grib palikt pie slimfia meitas
Vācijā, bet pārējie emigrēt, — nepie­ciešama
IRO'padomdošanas ierēdņa
(Councelling Officer) un IRO lab­klājības
padomes (Welfare Board)
atļauja. IRO pati ari palīdz DP sa­gatavot,
pārsadzības par DP komisi­jas
lēmumiem^ un šajās lietās jā­griežas
pie IRO tiesīguma (Eligibi-lity)
daļas vadītāja A. Stukovska 2L
blokfi.
Sanāksmē amerikāņu ierēdņi at­bildēja
ari uz DP jautājumiem, no­rādot,
ka neizprotamo gadijiunu —
ilga gaidīšana, neaicināšana pi'^ ār­stiem
vai konsula — noskaidrošana
uzticēta Mr. Rentonam 13. bloka 36.
ist. Par bij. kaļraviru leceļoSanu no­teikumus
gaida maija otrfi pusē, kad,
paredzams, prezidents Trūmens pa­rakstīs
jauno DP Ukumu. Kad tas
stāsies fi^kā, ari lldzSlnējo DP iece­ļošanas
kārtību pakļaus jaunā liku­ma
noteikumiem. Tagad DP komi­sija
pārbauda ari visus jaunekļus
un jaunavas, kās dzimuši pkms
1931. g. 1. janvāra, vai viņi nav bi­juši
Iesaistīti cīņās pret sabiedrota­jiem;
Sis pfirbaudea turpmāk varēfiot
veikt 1 nedēļā.
Amerikāņu vadītāji ierēdņi apstip­rināja,
ka izprot DP stāvokli un ner-voiēšanu
Ilgajā gaidīšanas laikS Itdz
kāpšanai kuģi. Kāds DP mācītājs
viņiem izteicies, ka līdz šim lūdzis
Dievu par kristīgo dvēseļu nokļūša­nu
paradīzē, ķet tagad lūdzot, lai
Dievs piešķir DP vieglas dienas Ven­torfā.
Amerikāņu iestādes rūpēšo­ties,
lai DP izceļošanas procesa no­risi
paātrinātu. K. Vg»
Holande uzpem
invalidus speciālistus
Eversburgas invalidu pārskološa-nas
centrā Holandes komi9ija izrau­dzīja
invalidus speciālifitus darbam
Holandes uzņēmtmios. Komisijas
priekšsēdis paskaidroja, ka invali­dus
nodarbinās Holandē ar tiem pa­šiem
noteikumiem kā holandiešus.
Darbs piedāvāts metallu apstrādātā­jiem,
sudrabkaļiem, pulksteņtāisltā-jiem,
ādas un koka amatniekiem. Di­vās
dienās aizbraukšanai reģistrējās
29 invalidi, no tiem 17 latviešu. Ko­misija
solījās atgriezties Eversburgā
pēc 2 vai 3 nedēļām, lai reģistrētu
jaunus kandidātus un sniegtu tuvā­kas
zlņaa par Jau reģistrētajiem.
Piezīmējams, ka Holande neuzņem
tādus, kas kara laikā atradušies vā­cu
armijā vai vlspfiri cinIJuSies pret
sabiedrotiem, kā ari tos, kam sievas
vācietes. Priekšroka neprecētiem.
KomiMjas sastāvā bija konsuls, ārsts
un pa vienam darba un iekSIietu mi-nistriļas
pārstāvim. Komisijas darbu
un centra darbnīcas uzņēma filmā
amerikāņu Joslas IRO darbinieki.
Acus.
LATVIEŠUS DĀNIJA TURPMĀK
APRŪPES Dm MĀCĪTĀJI
IRO saziņā ar bēgļu baznīcas lietu
kārtotājiem Dānijā atbrīvojusi, sā­kot
ar 1. maiju, no ev. lut. latviešu
mācītāja pienākumiem prāv. A.
Grosbachu, kas kopš kāda laika pats
atteicās, viņa vieta par ev. lut lat­viešu
garīgās aprūpes vadītāju aici­not
māc. E Bērziņu no Malmes,
Zviedrijā. IJ^ draudzes lūguma arī
nrāv. A. Grosbachs turpmāk paliks
Dānijā un darbosies par Dānijas lat­viešu
draudzes mācītā i u, saņemot
algu no draudzes. Māc. E. Bērziņu
algo 1 RO.
Tr^dien, 1950. g. 17. maija
Aizlūdz par tautu
un ģimeni
Ģimenes cj^enu latviešu trimdinieki
svētdien svēti^a visā pasaule. No­metnēs
Vācijā, latviešu ceitros An­glijā,
Zviedrijā, ASV, Kanādā, Aus-trālijā
un ari nomaļākās vietas tau­tieši
pulcējās dievkalpojumos, lai
stiprinātos ticībā un aizlūgtu par
latviefiu tautu un ģimeni diimtenē
un svešumā. Daudzās vietās notka
ari īpaši ģimenes dienas sarīkojumi.
Archibīskaps prof. Dr. T, Grln-b
»ga ģimaies dienas dievkalpojumu
tautiešiem vadīja Eslingenas Dien­vidus
baznīcā, svētrunā apcerēdams
evaņģēlija vārdus: „Jūs bērni,pa­klausiet
saviem vecākiem tā Kunga
garā* So tā pieklājas. Godā aavu
tēvu un māti (šis ir pirmais bauslis,
kam ir apsolISafta), lai tev labi klā­jas
un tu ilgi dzīvo virs zemes. Un
jūs, tēvi, nekaitiniet savus bērnus,
bet usaudglniet viņus Kunga pārmā-clāanā
m pamādbā". Kristīgu au­dzināšanu
un vecāku mīlestību mūsu
ev. lut baznīcas virsgans atgācļinā-ja
par svarlgākikjiem svētīgas un
stipras ģimenes balstiem,
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiin
visiUlMS
REDAKCIJAI
SIB NOTIKUMI JĀDARA ZINĀMI
PASAULEI
(Lfigums LCK Informācijas BOiarei)
LCK informācijas nozare katrā
ziņā veic nozīmīgu darbu pasaules
informēšanai par mūsu tautas lik­teni,
apstākļiem okupētajā Latvijā
un mūsu stāvokli trimdā, taēu tai
nevajadzētu izlaist no acīm ari Sķie-tanU
sīkākus, bet. mums visiem to-iņēr
ļoti svarīgus atsevišķus gadīju­mus,
kas liecina par nesaudzīgu un
neizprotamu apiešanos ar DP. Gribu
šeit» piemēram, minēt tikai notiku­mus
Heilbronas sanatorijā uti mīk­laino
izceļotāju noraidīšanu Faling-bosteles
transitnometnē (skat rak­stu
„Nezinu, kam pieder manas
plaušas" Latvijas 33. numurā), pie
kam līdzīgu gadījumu, kad DP uz­skata
drīzāk par priekšmetu* bet n6
par dzīvu un jūtīgu cilvēku, ari nav
ma^sums.
Kā jau minētajā rakstā teikts un
kā to rāda notikumu norise Heilbro­nas
sanatorijā, mēs šeit uz vietas
pašu spēkiem reti kad varam ko pa­nākt
— lai gan mūs dēvē par brī­viem
eilv^em -r> tādēļ par šādiem
gaidījumiem viijadžetu informēt
mums draudzīgo valstu iespaidīgā­kās
personas, baznīcu, palīdzības
un labdarības organizācijas un, gal­venais,
presi brīvajā pasaulē; p^ē-
}ā šādām Uetfim, ja tās attēlotas ob­jektīvi
un patiesi, allaž bijusi at­saucīga.
Ne v i ^ es, bet ari daudzi
citi tautl^l domā, ka šo darbu vis­labāk
var€tu veikt — un tas būtu
jāveic — LCK infonnācijas nozarei,
kurai ir vajadzīgie spēki un līdzekļi,
jo tā arī būtu ciņa par mūsu cilvēku
tiesībām un nākotni.
Kr. Lielkalns, Gronā
lllllllllllllllltlIlllllllllllllllllllllllHIIII
LCK BĒGĻU DZĪVES ARCHIVAM
paredzētos dokumentus un citus ma­teriālus
neadresēt uz izceļojušā pār­ziņa,
J. Rasmaņa vāida, jo bieži ga­dās,
ka vācu pasts vārdiskus sūtīju­mus,
adresātam klāt neesot, atsakās
izsniegt Archlva vadība lūdz ar do­kumentu
un citu materiālu sūtīšanu
ikevllcinātie«» ,visus sūtījumus no v i ­sām
joslām adr?sējot LCK Bēgļu
dzīves archivam» (21a) Augustdorf b.
Detmold, DP Lager, Bl. 9-3.
VALKAS NOMETNE ZIEDO
2000 D M DAUGAVAS VANAGIEM
Sekojot darba un sardžu vienību
priekšzīmei, Valkas nometnes latvie­šu
koraiteja zle<:io;usi DV neaizkara­majam
fondam DM 2000,—. Valkas
nometnes komiteja vienmēr bijusi
DV labvēle un centienu atbalstītāja,
un tās paspārnē savā laikā izveido­jusies
viena no lielākajām DV no­daļām
un plašftkais saimnieciskais
pasākums — giāmatnlca. Visu kara
invalidu un pārējo aprūpējamo vār­dā
DV valde pateicas Valkas nomet­nes
komitejai par lielo nesavtīgo zie­dojumu.
V Pelpa vasaras menesiern
Līdz ar siltajām pavasara dienām
Vācijas pilsētiņu ielu stūros kā sē­nes
pēc lietus saradušies saldējuma
pārdevēji. Viņi pastāsta, ka pagā­jušajā
vasarā caurmērā pelnījuši 5
DM dienā. Ļaudis tagad cienot fut­bolu
un saldējumu.
Kāds saldējuma uzņēmums Slez-vighoišteinā
paskaidro, ka tirgošanās
atļaujas izsniedz vispirms kara un
civilinvalidiem un vecākiem ļaudīm,
kam grūti atrast citu nodarbošanos.
„Vai ar! invalidiem ārzemniekiem
iespējams tirgoties ar jūsu uzņēmu­ma
ražojumiem?"
«Būtu absurds viņus izslēgt no šis
iespēias — nedaudzajos vasaras mē­nešos
kaut ko piepelnīt. Līdz šim
gan neviens ārzemnieks tādu atlau-
:u nav prasījis • Turpretī t)P no­metņu
kooperāUvi un kantinas ar­vien
bijuši labi un uzticami noņē­mēji.
Preci piegādā uzņēmuma ma­šīnas,
tikai jātirgojas."
Saldējuma ražošanā lieli meistari
fr ari DP. Sevišķi pirms valūtas re­formas
vai ikkatrā lielākā bēgļu no­metnē
bija pa saldējuma „fabrikai".
„Val ari šogad turpināsit saldēju­ma
ražošanu m pārdošanu?" Jautā­ju
kādam tautietim, kam saldējuma
braņžā pieredze.
„Vācu tirgū būs pagrūti, bet bēg­ļu
nometnes tukšojas. Lfdz jūlijam
tomēr ražosim. Kas būs pēc tam,
nevaram pateikt Cik pieredzēts, ar
saldējumu Vācijā vasaras mēnešos
var labi nopelnīt. No savas puses
varu tautiešiem, kam šinī virzienā
^ interese, ieteikt taisīt tikai būdu
augšā. Jāzaudē nebūs, kaut arī sā­kumā
ies grūtāk. £. M.
I
Kop»
Sti^ail DP atmaksā
Sto, aiUumu f
tik gausi, ka naudas ^
kļūt nopietns šķērsas PP i
Minētās 1063
Ieceļojušas pag. g. «Jļ^
Mm izskatīšanas laikā
bija jau saņēmušas orgai-gātoājumus
kārtot savas
Ieceļotāju vēstules, kasj
iais aktis, dažkārt p a r jj
runā gaišāku valodu, nekā
un var redzēt, ka l
ffljusi daudz piJļi Tur ir,
vēstule no Jāņa T.^ Mi
vas itatā:
^..,esem priedgl
daudz, mums ]āatu_
iiokfirtot maksājumu
nedēļās. Samaksāsim
-mūsu parādu (221,90^
paņēmienā. Mums šajā
caslabl."
Rakstiltājs ir 54 V. iaw.
saimni^ kas ieceļojis jtd^
52 g. V. sievu un trim Mm
un 15 g. V.). To tiP vldft *
brauca ASV ar lutarlŖU "
pag. g. augustā) 830 Mu<(
p&rtjie m dažšdu ^
IffmMōļk beiUdmaļm
traūipōrtiĻ galvenokiji uņtiOt
ostmaĶ tPfijmi^ķP^
s$kim% iFvieņki^
Kalifosttiļt^'^^ls^^
kas samaksā savu strāckiito ^ ^ ^ ^^
iepri^, atvelkot šc^ izdevumus
jāk 00 algag. NLC aizdeva naudu
lam vai citiem Izdevumiem pa\
338 personām. Daži, i4em.,Blru
kas dzīvo Milvokijas luterāņu d
™u namā, paši steidzas a^jaul
par aizdevumu atmaksu;
vlspirins lūdzu piedodie'
rakstu Imil^ē, ang|u valod
bet man ir daži jautājumi
daudz man Jāmaksā par o
d ^ s m no Ņujoiias uz
S^i^I «nedēļai
gj|ta«fikt nomaksāt paiST
ka nevarēšu veikt
jo pelnu tikai'50 doL
^Ji Tie paši jautājumi tol
arfmamimātf Mildu a un
AiljuG. Lūd^'S
un es viņām izstāstīšu,
na matepe^na75 doLmfe^^
un jāiet kaliuXusk
JvnBs par mAJ^
f ^ k vēl iS^r'^f^Jl*.
^ ' kas & »ada tā.