Bavarijas Latviesu vestnesis, June 4, 1949

              Mma Kat.,,
,,3» tuvu. VI
P ka meža
ļ ' *. Ll^^i te ij
pa, „bet vaŗ!
Jo mekl{j^
'.Akmeni/» m:
. ^^^^ d*o
, f 1 viņa birtu
^as balss cUsja
' nenolaida acu
|pats«
drebēja. :Vķi
^ neatsacījis
ito negaidīto \Hi
Jtisu drupu
. j,marļ.lr zīmuļi
pletos apdāvinit
pie Jums, Ab^
«^a M i j a Krūze
J , vett)dama bSi
ia izmisīgas jdi
atstātīl^as pos^
n pleciem Jo
fd! vij;ia velējli,
ņ$kusl un kaut
Krūzes iedoti
• * piecāas: . vlļļa
•)&ja. palikt. Pie
Ivokāte ar sievtt
ļ-un viņu valoda
im gandaiiju-le
teica;
tsmlllbu. Kaut
nama dSras
lūdzu, nadet
im tur sastiļ)-
la otrai roku
paraudzījās Vfiin
ļdpā.
rkSķiem karSJSs
lēs līzdami, dl-savus
ap^lrbus.
tilta advokStte-lometnes,
k8 io
. rakstni*8
m augļos?"
jjldēja, /is ir
kūlijā paredzējis
Vj03las'4ome^j8
^1 lugu ,;5prldl-
, vairākām flj;
i bet ar! pSŗ
p uzvedumu
Ico teStris don»
amerikāņu )«;
^vojamais m
Ra dala.ejļ
eloSanai, tafl«
^l pazīstamo
2arii?a
ņu gādā glezfl^
populStis^S
LATVIA
Utvian NcOTpaper
PoMlihed iiDder EUCOM Civil
5J^bef UNDP 106. Publisher
Editor: Kārlis Rabācs.
DP Camp Kleinkdtz near
Cfinilmrg/Do. Printer:,^hwfib.
Vottsbl." Gtozborg/D., Bgm.-
LifldiD.-PJ-7- Clrculatton: 12000
PitbUsbed thret times weckly.
lATVIAN NEWSPAPEIi:
Nr. 62 (286)
Sestdien, 1949. g. 4. jūnija
Ināk trīs reiies nedēļā. Izde­vēj
»: LatvieSn Centrālā Ko­miteja.
Galvenais redaktors K .
Rabācs (darbā neatrodas);
galv. redaktora Aietn, M. Cu-
Utis. Redaktori: B. Ķīselis,
A. ^* Mindenbergs.
Redakcijas adrese: Giinzburg-
Do.« Postlach 79^ (tālrunis 84).
ASV VARĒS IECEĻOT
VĒL 134 000 DP
Tautas pārstāvju nams pieņē­mi
» papildinājumu imigrācijas ii-,
ļaunam, ar ko Savienotajās Val­stis
līdzšinējo 205.000 DP vietā
divu gadu laikā būs atļauts iece­ļot
389.000. Sis lēmiuns no jauna
paver dilrviB uz A SV 134.000 DP.
Tautas pārstāvju namā pieņem­tais
l&uniprojekts vēl jāapstipri­na
senātam. Kā zināms, prezi-deiats
Trumens ielaižamo DP
Xvotu vēlējās paaugstināt uz
400.000.
Luterāņu federācija
grib lidz augusta
beigām atrast darbu
ASV 7000 DP
,^ew York Times" Ņujorkas izde­vumi
plašākā rakstā par Luterāņu
pasaules federācijas pūlēm DP ārstu
un Citu speciālistu izvietošanai ztņo,
kaŗ Ķ organizācija sākusi intensivi-zStu
akciju, lai .līdz augustam at­rastu
darba un apmešanās iespējas
vSl 7000 DP. Sevišķu vērību šai ak­cijā
veltīs ārstiem un citiem speciā­l
i s t i ^ no DP vidus.
Federācijas konsultante Miss A b -
botte laikraksta līdzstrādniekam pa­skaidrojusi,
ka līdz šim savā specia­litātē
Amerikā federācljti varējusi
ncnHetot tikai 14 DP ārstus, kas ie­radīsies
nākamajos mēnešos.
Lielais laikraksts atzīst, ka ASV
radies jūtams ārstu trūkums pārlie­kas
-fir^u i^peciālizēdānas dēļ uņ ta-p$
c« ka medicīnas studentu skaits,
vispār neseko i^Ivotāju pieaugu­mam.
Sevišķi l^i^ofi un mazpilsētās
trūkstot lurstUi kas nebūtu spei^iāli*
zējvuļles šaurās nozarēs, bet špetu
apkalpot visdažādākos pacientus. E i ­ropas
DP nometnēs pašlaik esot ap
2599 tādu ārstu, kam i r DP statuss
luterāņu federācija sagatavojusi sī­kas
ziņas par pirmo simtu DP ārstu
un tās nosūtīs lauku p^valdibām
un draudzēm, kur ārstu trūkst.
Joprojām lielākais šķērslis DP
ārstu iaimantošanai ir ļoti dažādie
noteikumi par ārstu darbības atļau­šanu
dažādos ASV štatos. Lielākajā
dajā štatu joprojām pastāv ļoti
stingri noteikumi ārstu licencēšanā,
bieži vien prasot, lai ārsti būtu A SV
pavalstnieki un bez tam būtu bei­guši
kādu ASV atzītu augstskolu.
,iNew York Times" šai rakstā ziņo,
ka vairāki štati izšķīrušies par jau­nu
āl'stu licencēšanas noteikumu i z ­strādāšanu
tuvākajā nākotnē. Zie-meļdakotā
iesniegts projekts atļaut
DP ārstiem vispirms vienu gadu
darboties slimnīcās amerikāņu ārstu
vadībā, bet pēc ši gada nolikt pār-baucUijumus.
Sekmīgus kandidātus
p§c tam ar štata medicīnas padomes
piekrišanu varēs izvietot patstāvīgā
darbā lauku pašvaldībās. Sākumā
tiem izdos speciālas pagaidu licen­ces,
ko medicīnas padomes varēs
pārvērst par pastāvīgām pēc tam,
kad ieceļotājs būs ieguvis ASV p i l ­soņa
tiesības. Citos štatos, kā pie­mēram
Nebrasķā, DP ārstiem atļaus
praktizēt slimnīcās un sanatorijās
am^ikāņu ārstu vadībā.
Britu tanku divīzija
uz Ķīnu
Lielbritānijā pēdējās dienās vē­rojama
zināma nervozitāte par paš­reizējo
politisko stāvokli. īpašas
rūpes britu valdībai sagādā stāvok-usĶinā.
Lai nodrošinātu savas
«roņa kolonijas Hongkongas likteni,
Jio Sausbemptonas ostas uz Ķīnu
trešdien devās viena tanku divī­zija,
Uz turieni izlidojis arī britu
aizsardzības ministrs Aleksanders,
pārbaudītu uz vietas šis nozī­mīgās
kolonijas aizstāvēšanu. Viņa
ziņojums eventuāli būšot pamats
ļaunajai Lielbritānijas politikai
Ķmā.
Lielu vērību Londonā veltī arī
f ^ a un Cerčila apspriedēm. Pēc
mformētu aprindu ziņām, tās vel-
5 ^ ^zsardzibas jautājumiem. T u -
A^h ^^^^e šais apspriedēs pie-uaKSoties
ari britu saimniecības
jpuiistrs sērs Stefords Kripss, lords
^ervels un pazīstamais vācu zlnāt-
Dieks prof. Llndemans, kas jau ga-ilgi
dzivo Lielbritānijā un k a -
w laikā bļja Cei^la zinātni^ais
J^^doomieks.
1^
PEC D E S M I T S E D E M P I R M Ā VIENOSANSs'— E U N A T B E Z
L I E C I N I E K I E M
Višinskis nesaprot^ kā trīs var gribēt
uzspiest vienam savu gribu
Desmitajā Četru ārlietu minlsini sēdē Parizes konferencē ceturtdien
Bevins, Eēesons, Sumāns un Višinslds tomēr beidzot par kaut ko vie­nojās
— proti, ka turpmākās apspriedes notiks bez atklātības piedalī­šanas,
to četru lielo divu nedēļa neauglīgās sarunas iegājušas Jau­nā
posma. Slepenās sēdes, kurās bez ārlietu minisMem piedalīsies tikai
divi vai trīs viņu vistuvākie padomnieki, ierosināja ļ Anglijas ārlietu
ministrs Bevins un bez Iebildumiem un iepriekšēja Kremļa konsulUi-oijas
pievienojās arī Višinskis. 11. sēde notiks piektdienas vakara un
par to nekādu ^ņoJumu presei nesniegs. Acīm redzot^ rietumnieki iz­šķīrušies
pāriet uz Jaunu taktiku, lai tā izdibinātu, vai tiešam Padomlu
Savienība nav piedabūjama ne uz kādu sadarbību.
Desmitās ārlietu ministru konfe­rences
sēde risinājās, līdzīgi ie­priekšējām.
Kā zināms, devītajā
sēdē trešdienas vakarā pārgāja uz 2.
dienaskārtības jautājuma apsprie­šanu
par Berlīnes pārvaldi un f i -
nancēm. Ari .te Višinskis prasīja
veco „status quo" — visu četru oku­pācijas
varu kopējo komandantūru,
kur apspriežami visi pilsētas pār­valdes
politiskie un saimnieciskie
jautājtmii. pie kam lēmumiem ne­pieciešama
visu četru partneru pie­krišana.
Citiem vārdiem — V i ­šinskis
mēģināja atkarot krieviem
tiesības ar pemafeilgo ,.ņet" ari
turpmāk sabotēt katru mērķtiecīgu
sastrādašanos. Višipska runa atkal
bija pilna asupiiem pret rietumnie­ku
darbību *un politiku un viņš
BBC korespondenta formulējumā
„daudz runāja ārā pa logu". No­klausījušies
jau labi trenētajā pa­cietībā
Vižinska propagandas frā­zes,
rietumnieki viņam atbildējā, iķa
Padomju Sa^rienibas delegāta pra­sība
nav pieņemama, jo tā praktiski'
nav iedzīvināma diktatoriskā veto
diļ, ..ar., ko krifevi triju gadu laikā
noveduši četru miljonu pilsētu pftš-^
reizējā stāvokli,: kur blokādes un
politisko pretišķību jūklī katru bri­di
tiek apdraudēts pasaules miers.
ASV ārlietu ministrs DIns Ečesons
proponēja, lai četru okupācijas v a ­ru
pārstāvju vienprātību Ber­līnē
prasītu tikai sevišķi svarigiem
lēmumiem. Višinskis to kategoriski
noraidīja, uzsvērdams, ka kopīgi
apspriežami visi jautājumi, jo c i ­tādi
izcelšbties „chaoss". Bevins un
Ečesons vēlreiz mēģināja Višinski
pārliecināt, ka krievu veto ir dik­tatorisks
paņēmiens, ar ko viens
Trumens optimistisks
un netic karam
AMERIKĀŅU SLEPENAIS DIE­NESTS
PĀRLIECINĀTS, K A PAD.
SAVIENĪBA NAV SPĒJĪGA KAROT
ASV prezidents Trumens Vašbig-tonā
izteicies: neraugoties uz Pari­zes
konferences gaitu, viņš esot pār­liecināts,
ka pasaule šodien atrodo­ties
daudz stabilākā stāvoklī nekā
pirms divi gadiein un kara briesmas
šimbrīžam neesot reālas. Viņš uz
turpmāko attīstību raugoties pa­ļāvīgi,
un trešais pasaules karš esot
atbīdīts nezināmā nākotnē.
Sie prezidenta vārdi pievērsuši
lielu ievērību, jo taisni pēc Berlī­nes
blokādes atcelšanas daudzi no­tikumi
liecināja par nepārprotamu
krievu «spēlēšanos ar uguni" un
tīri provokatoriskām tieksmēm i z ­aicināt
rietumniekus uz atklātu c l -
'ņm Ja prezidents Trumens tomēr
tagad raugās nākotnē paļāvigāk
kā līdz šim un i r pārliecināts, ka
trešais pasaules karš nebūt jau nav
pie durvīm, tad viņam, acīm re­dzot,
ir pietiekami reāli iemesli
publiski izteikt šādus uzskatus, sa­ka
komentātors Pīrsons.
ASV slepenā dienesta ziņojumi
esot pamatā šim optimismam, ap­galvo
amerikāņu politiskais anali­zētais.
Pa visdažādākajiem ceļiem
savāktais slepenais materiāls lieci­not,
ka Padomju Savienība šobrid
nav spējīga lizsākt karu un nevar
pat strauji mainīt savu līdzšinējo
neauglīgo politiku, jo tai nav nekā
reāla ko likt tukšās propagandas
vietā. To tagad esot pierādījis V i ­šinskis
Parīzē. Bez tam informē­tās
amerikāņu aprindas pārlieci­nātas,
ka krievi nekādā gadījuma
neatjamos Berlīnes blokādi im visi
to izaicinājumi, kas notikuši pēdē­jās
dienās, i r tikai ..kārtējais ner­vu
karš", lai nedotu ASV atelpas
bridi, pēc kura amerikāņi un angļi
varētu pāriet vēl spēcīgākā ofensī­vā
pret Kremli
partneris var uzspiest trim pārējiem
savu gribu. Ečesons savas noslē­guma
runas beigu daļā kāpināja
balsi un pasvītroja, ka Berlīni ie­karojuši
visi četri sabiedrotie kopā
un ka visiem četrien> tiesības už šīs
pilsētas pārvaldīšanu. „Mēs esam
šodien Berlīnē, teica Ečesons, uz to
tiesību pamata, ko mums dod mūsu
spēks im militārā vara. Palikšanu
Berlīnē prasa mūsu sabiedriskā do­ma
un mēs tur'ari paliksim". Treš­dienas
konference sākās stundu vē­lāk
kā paredzēts jo Sumāņam ie­priekš
bija audiencē jāpieņem Ēģip­tes
ārlietu |minlstrs KaSab Bejs, kas
pašreiz viesojas Parīzē. Apspriede
ilga tikai 3 un pps irtundas.
Ceturtdienas sanāksmi ievadīja
Ečesons, iziklāstīdams triju rietumu
valstu kopīgo plānu Berlīnes turp­mākai
pārvaldei. Viņš proponēja:
1) brivas, demokrātiskas vēlēšanas
visās četrās okupētai; pilsētas daļās;
2) no šim vēlēšanām radušos Ber­līnes
maģistrātu, kas Izraudzītu p i l ­sētas'valdi
ar tiesībām visā Berlī­nes
territorijā; 3) sabiedroto militār-
.konwrnda«tQru pēc jauniem * princi­piem,
IOT ko yiwiotos Parfeeš kon­ferencē
četri ārlietu ministri un 4)
okupācijas s p ^ un okupācijas i z ­devumu
samazināšanu līdz pēdējam
minimumam, dodot plašas pilnva­ras
vēlētajai Ipilsētas pārvaldei.
lekām Višinskis paspēja atvērt
muti, Ečesons, uz viņu skatīdamies
ar uzsvaru teica: „Es esmu pārHe
dnāts, ka Šis priekšlikums Padomju
Savienības delegātam būs pieņe­mams,
jo tas izstrādāts uz tās pašas
bāzes, ko Višinaka kungs mums kā
savu uztvert pasniedza iepriekšējā
sēdē." P ^ šiem Ečesona vārdiem
Višinskis lūdza laiku pārdomām
Starplaikā paziņoja, ka nākamā si
de būs slepena, kā to vēlējies Ang­lijas
ārlietu ministrs Bevins im ka
piekritis ari Višinskis. Līdzšinējo
80 padomnieku klātiene, kā ari
plašie ziņojumi presei un steno-gramu
publicēšana esot traucējums
pavisam brīvām pārrunām četru
ārlietu ministru starpā.
(Beigas 5, Ipp.)
Grib pafidzit pottlis-kāļiem
bigpem cMpar
visti zemjn neatkaribii
Agrākais Savienoto Valstu vēst­nieks
Tosio Grjū paziņoja ce­turtdien
preses pārstāvjiem Ņu­jorkā,
ka ASV nodibināta īpaša
Tautas komiteja, kas uzskata par
savu mērķi palīdzēt politiskajiem
bēgļiem cīnīties par viņu zemju
neatkarību. Par politiskajiem
bēgļiem komiteja uzskata visas
tās personas, kas nāk no zemēm
aiz dzelzs priekškara. Komitejai
ir privāts raksturs, un tajā pie­dalās
tik pazīstamas personas kā
ģenerālis Eizenhauers, amerikāņu
arodbiedrību vadītājs Džems Ķē­rējs,
agrākais ģenerālprokurors
Blīss, bijušais Savienoto Valstu
vēstnieks Varšavā un citi. Zīmi-gi.
ka komitejā par dibinātājiem
skaitās tādi amerikāņu valstsvīri
vai karavadoņi, kas ar komunis­mu
iepazinušies praksē Eiropā
vai kuriem ar šo sarkaiio sērgu
iznākušas darīšanas Savienotajās
Valstīs.
Jūnijā pārvietos
divreiz vairāk DP .
nekā maijā
Likvidējot nometnes, IRO jūnijā
paredzējusi pārvietot ap 20 000 IDP,
Lielākās latviešu nometnes, ko skaf
šis plāns nometņu konsolidēšanas
ietvaros, i r Silenbudia pie Stutgar-tes
ar vairāk nekā 600 latviešiem,
Madca nometne Baireitā. kur kopā
ar citu tautību DP dzīvoja vairāk
nekā 300 latviešu, un Fichtenblles
nometne Veidenē. kur dzīvoja \fal-rāk
nekā 400 latviešu.
Lietuviešus pārvietos no Meten-bergas
Kaselē un Zelingenstates pie
Vircburgas. Bez tam paredzēts likvi- ^
dēt divas lielas žīdu nometnes K a ­selē
ar tuvu pie 3000 iemītniekiem,
poļu nometni Fuldā, Gīsenes strād­nieku
nometni, kur dzīvoja ap 500
ukraiņu, Stutgartes rietumu žīdu
nometni, Vindsheimas, Firtas un
Ansbadias žīdu nometnes un jauk­tas
nometnes Volkeringā. Veidenē,
Degendorfā, Otsrhofenā un Vindiš-bergdorfā.
Maijā likvidētas 16 no­metnes,
kas i^ēja Izmitināt vairāk
nekā 10000 DP. Var teikt, ka jūnijā
pārvietos divreiz vairāk DP nekā
maijā.
nību jau apmainās protesta notām
UNGĀRI PĀRTRAUKUSI MAKSĀT DIENVIDSLĀVIEM REPARĀCI-JAS
UN IZRAmUfUSl REPARĀCUU KOmSUAS
P r i ^ gada Tito ar Sti4inu vēl bija labi draugi, Padomju presē
bieži bija redzams ^nvidslavu mu*5ala vārds. Viņu sauca par Marksa-Ļeņina
ideju stiprāko aizstāvi un godāja par komunistu priekšpulka
drošāko dnītāju. Kad Staļina attēls saskart parādījās Belgrades ki­noteātru
ohroidkas, skatt^Jim bIJa obUgati Jāizrada mieks par visu
tautu tēva vaiga un spēcīgi Jāaplaudē. Bet tad, par ttdu pārsteigumu
visai pasaiild. par Tito galvu nobira kominfonna lāsti. Slavinātais
draugs d i ^ bUa pārvērties par niknāko ienaidnidiu.
Kāpēc tas n o t ^ , to daudz
rakstīts un nekas jauns vairs nav
pasaOcāms. Cīņai pret Tito Maskava
izlietoja kominformu un savus sate­lītus.
Dienvidslāvija vairs nesaņē­ma
preces no Balkānu valstīm. Tās
oficiālos pārstāvjus neaicināja* uz
svinībām, un Kremlis kala plānus
par Lielmaķedonijas radīšanu. Sā
vai tā. naida kurināšanai un ma­ziem
kodi^iiem izlietoja mākslīgi
radīto kominformu. Kopš dažām
dienām konflikts Tito un Staļina
starpā iegājis jaunā stadijā: abas
kādreiz draudzīgās valstis jau sā­kušas
apmainīties protesta notām.
Tas nozīmē aso attieksmju atklātu
dokmnentāciju.
So ja\mo stadiju atklāja padomju
oficiālā ziņu aģentūra TASS ceturt­dienas
rītā, publicējot Dienvidslā­vijas
protesta notas saturu. Izrā-
Hās. ka Tito lids sastādīt un 25.
maijā nosūtīt uz Maskavu protestu,
ka Padomju Savienības politika dis-ssst
Berlīnē turpinās die^zceļnieku streiks
lEROSB^ĀTS VllUS CEĻUS UZ BERLĪNI NODOT VĀCIEŠIEM
Berlīnes dzelzceļnieku streiks tur­pinās.
Ceturtdien streikotāji bal­soja,
lai nolemtu, vai padomju sek­tora
dzelzceļu virsvaldeiii piedāvā­jums,
izmaksāt 60% algas rietumu
markās, pieņemams vai nē. No
14.000 streikotājiem 9^Vo izteicās par
streika turpināšanu. Tā kā pilsētas
dzelzceļu apstāšanās ļoti kavē visu
Berlīnes satiksmi amerikāņu joslas
komandants ģeņ.l Haulijs piesūtījis
kopā ar ahffļu komandieri ģen. Bor-nu
uzaicinājumu austrumu joslas
dzelzceļu direkdjai Berlīnē tūlīt uz­sākt
sarunas par streika izbeigšanu,
ievērojot streikotāju pamatotās pra­sības.
Gen. Hejs — amerikāņu militār-gubeo^
ātors atbildējis ģen. Dratvina
notai, kurā krievu komandieris pra­sīja
Rietumberlīnes polidstu atsauk­šanu
no pilsētas dzelzceļa stacijām.
Policijas prefekta Dr. Stumma poli-dja,
kā zināms, pagājušā nedēļā pa­dzina
no S-Bahn stadjām visus
austrumjoslas dzelzceļa policistus im
komunistu streiklaužus, kā ari krie­vu
militārposteņus. Amerikāņu m i -
litārgubemātors krieviem paskaidro,
ka rietumnieku policija paliks visās
ieņemtajās stadjās, lai nodrošinātu
tur ,,rnieru un kārtību".
Berlīnē joprojām valda visai sa­spīlēta
atmosf?iira. Komunisti sa­vos
sektoros gatavojas jaunām ne­kārtībām
un tuvākajās dienās sagai­da
lielas demonstrācijas, k\lxBS tie
prasīs normālas satiksmes atjauno­šanu,
ko kavējot amerikāņu un saiahi
izturēšanās. Berlīnes pilsētas pa-domnidcu
priel^ēdis Dr. Zūrs ie­rosinājis
visus TCļus un dzelzceļus,
kas ved no rietumu joslām uz Ber­līni,
nodot vādešu pārraudzībā im
uzraudzībā. Berlīnes normālu ap­gādi
traucējot okupācijas varu sav-starplgie
stridi. Ja satiksmi kār­totu
paši vādeši, šādu stridu ne­būtu,
im Berlīnes apgāde varētu
ritēt normāli SimJDr Zūra priekš­likumam
lielu vērību v^ltl angļu
un amerikāņu korespondenti Ber­līnē,
kas domā. ka šāds priekšli­kums
nebūtu nerealizējams. iBerli-nes
apgāde atkal notiek tikai pa
gaisu un kaut ari gaisa tilts pagā­jušā
maija mēnesī ar 250.000 t pie­gādāto
preču uzstādījis jaunu mē­neša
rekordu, līdz ziemai gaisa tilts
vien nespēs pilsētas krājumus at-jaimot.
Tie izsīkuši pagājušā sma­gajā
blokādes riemā. Berlīnē i z ­cirsti
visi pieejamie koki. Tie izlie­toti
kurināšanai. Nav vairs slavenā
Grūnevalda meža un daudzos par­kos
atlikušas tikai jaunaudzes. Tā­pēc
vairums berllniešu pārliecināti,
ka rietumnieki kaut vai ar varu
piespiedīs krievus atjaunot zemesce­ļu
un kanālu sat^csmi ar galvaspil­sētu
pilnos apmēros. Starp citu,
piektdien Berlīnē ieradās Austrāli­jas
ārlietu ministrs Dr. Ivets, kas
kļuvis visai populārs kā UN drošī­bas
komisijas priekšsēdis un nesa­mierināms
komunistu pretinieks.
Viņš vēloties redzēt gaisa tiltu un
parunāties ar berlInieiUem.
kriminē Dienvidslāviju. Tās izturē­šanās
nav draudzīga un lojāla. Mas­kava
piespiežot dienvidslāvu studen­tus
nostāties pret pašreizējo Dien­vidslāvijas
valdību un sagatavojot
viņus par terroristiem. Notas bei­gās
Belgrade pieprasa no Padomju
Savienības So studentu sarakstus.
TASS publicējis arī Maskavas at­bildi.
Tā Ieturēta ironiskā un asā
toni. Raksta sākumā Maskava pa­skaidro,
ka Dienvidslāvijai nav tie­sību
gaidīt uz Padomju Savienības
draudzību, jo pašreizējais Belgrades
režīms ir pretkomūnistisks un ne­demokrātisks.
Krievu tauta vien­mēr
izrādījusi draudzību un viesmī­lību
pret saviem viešiem. Bet ja
Belgrade šodien pieprasa to dienvid­slāvu
studentu vārdus, kas turpina
izglītību padomju augstskolās, tad
tas nozīmē «visneglītāko iejaukša­nos"
Padomju Savienības iekšējās
lietās. Ja Dienvidslāvijas •valdība
meklē nodevējus, labāk būtu, ja tā
apskatītos savā vistuvākajā apkārt­nē.
Belgrade un dienvidslāvu ofi­ciālā
ziņu aģentūra Tanjug lidz ce­turtdienas
vakaram vēl nebija bil­dusi
neviena vārda par minēto notu
apmaiņu.
Toties ar lieliem virsrakstiem „Po-litika"
publicējusi informāciju, ka
Ungārija vienpusīgi lauzusi līgumu
par reparādjām Dienvidslāvijai
Laikraksts norāda, ka dienvid<ilavu
tautai nodariti zaudējumi par 70
miljoniem dolāru. Kara laikā un­gāru
armija piedalījās Dienvidslāvi­jas
okupācijā un izveda daudzas
mašīnas un dtas vērtības. Lai uz­turētu
draudzīgas attieksmes abu
valstu starpā, Tito vēlējies saņemt
tikai 5Vo no tām summām, kas
Dienvidslāvijai patiesībā pienāktos,
apgalvo .,Politika". Neraugoties uz
šo augstsirdību, ungāri pēkšņi pār­traukuši
reparāciju maksājumus un
izraidījuši ari dienvidslāvu reparā­ciju
komisijas.
Ceturtdien Belgrade notika ma­su
protesta demonstrācijas pret
Grieķiju un ASV. Iemesls šīm de-monstrādjām
bija, ka grieķu lid­mašīnas
bombardēja kādu dienvid­slāvu
pierobežas ciemu, pie kam no­nāvēti
trīs karavīri. Demonstranti
nesa līdz sarkanos karogus, Tito
bildes im ļoti naidīgus saukļus, kas
bija vērsti pret grieķiem un ameri­kāņiem.
Notu apmaiņa Dienvidslāvijas un
Padomju Savienība*? starpa radījusi
lielu ievērību Londonā. BBC poli­tiskais
redaktors izsakās, ka nesa­skaņas
Tito un Staļina starpā vēl
vairāk padzLJinājušās, .Ja līdz šim
konflikts pastāvēja komunistu par­tiju
starpā, tagad tas jau kļuvis par
abu valstu lietu.
i
i
II
I
U
i
I I
1 3