Bavarijas Latviesu vestnesis, May 5, 1951

              8 L A T V I J A Sestdien, ld51. g. S. atijl
10 km gars parādes gājiens
par godu Naotsehmgam
l . MAIJS NO PARĪZES LĪDZ PEKINGAĪ
?r«illiluirie (el). — Tradicionēlc^
ttrldnieku svētkus — l . maiju svinē­ja
tiklab rietumu pasaule, ka ari ko­munisti,
tikai katra puse to darīja
dtādi. Austrumu bloka valstis visur
notika plašas parādes ar lielām ru­nām,
kas «aturēja asus uzbrukumus
rietumiem.
Londoinl nekādas lielākas sanāks­mes
nenotika, jo ang{i maija svētkus
mēdz rLlii:ot pirmās maija nedē|as bei­gās.
Parīzē 1. maija dienā kustību ka­vēja
sitiksmes darbinieku streiks.
Pilsētas rietumu daļā plašu sanāksmi
bija sarīkojuši degolisti, bet Senas
ajastrumu krastā demonstrācijas rīko­ja
komimisti. Ari Romā notika divē­jādi
sarīkojumi. Plašus gājienus bija
sarīkojusi kristīgo demokrātu arod-biedrība*!,
savienība, kā ari komunisti.
Ari vmM pārējās Itālijas pilsētās un
pat cieiBOfi notika gājieni un svētku
sarīkojumi.
Zdnēvā 1. maija sarīkojumus pār­trauca
sirēnu kaukšana, kas vēstīja
lielu ugunsgrēku. Ļaužu masas pliīda
no sarīkojumu laukumiem uz Lielā
teātra pusi, kas skatuves strādnieku
neuzmanības dēļ bija aizdedzies un no­dega
lldr. pašiem pamatiem. Policijai
bija tikļ)«t griiti cīnīties ar plašajām
laužu masām ka visas Zenēvas
ugunsdzēsējiem ar milzīgo liesmu
jūru.
Jugoslavijas vakts galva maršals
Tito, kas slimības dēļ pats nevarēja
piedalīties plašajās sanāksmēs un pa­rādē,
savā 1. maiju vēstījumā pasvīt­roja,
ka Jugoslavijas bruņotie spēki
ir gatavi aizsargāt zemes miermīlīgu
uzbūvi. Maskavā plašos sarīkojumus
varētu apzīmēt ar motto: vārdu cloa
pret amerikāņu imperiālistiem un v i ­ņu
..vasaļiem". Sarkanajā laukumā
Staļins partijas un valdības augstā­ko
vara» vīru vidū pieņēma tradicio­nālo
ma,ya parādi. Ari Pekingā noti­ka
plaša parāde, ko pieņēma Maotse-tungs,
kas ilgi nebija redzēts plašā­kā
sabiedrībā. D<KJmit kilometru ga­rajā
p ā r i e s gājienā Maotsetungam
soļoja garām 750.000 ķīniešu.
Tai pašā laikiS ģenerālisims Cang-kaišeks
Formozas galvaspilsētā Tai-pehā
saīrfkojd masu sanāksmi, kurā
tika nosiEiprināta apņemšanās ar vi
siem lld^ifikļiem sabotēt komunistiskos
iebrucējus Ķīnas cietzemē. Vairāki
Eiropai pagaidām
briesmas nedraud, -
doma mācītājs
Nīmellers
Frankfurte (md) — Patlaban neesot
gaidāms, ka krievi drīzā laikā varētu
iesoļot Rietumeiropā, — vācu un ār
zemju avīžniekiem izteicies Hesenes
evaņģēliskās baznīcas galva, pazīsta­mais
mīcītājs Nīmellers. Maskava
patlaban esot vairāk ieinteresēta
eksperimentos ar liranu. Viens no ie
mesliem, kāpēc Staļins vēl neesot ga
tavs iekarot Rietumeiropu, pēc Nī-mellera
domām, ir tas, ka vācu tau­tas
lielais vairums kā rietumu, tā
austrumu Vācijā noraida komunismu.
Mācoties no Hitlera kļūdām Staļin
grādā un citur, Staļins negribot riskēt
atstāt sev aizmugurē bez citām nai­dīgi
noskaņotām tautām arī 65 milj
vāciešu.
Mācītājs Mārtiņš Nīmellers Rietum
Vācijā ir stipri populāra, bet arī ap
strīdēta persona. Sis kādreizējais
zemūdenes komandieris un astoņ
gadīgais koncentrācijas nometņu ie-mltfnieks
pēc kara atkal izcēlās ar sa
vu politisko aktivitāti un savdabī­giem
uzskatiem. Nīmellers arī kras
nostājās pret Vācijas remilitārizāciju
aizstāvot uzskatu, ka 2t milj. vācie­šu
padomju joslā iespējams apvieno
ar Rietumvāciju vienīgi tad, ja pē
dejā paliek neapbruņota. Pēc Nīmel-lera
ieskatiem, Vikijai būtu jāpaliek
neapbruņotai «nevienai nepiederšai
zemei" starp rietumiem un austru­miem.
d<*smittukstoši sanāksmes dalībnieku
sveica Cangkaišeku ar saucieniem:
ullgu mūžu prezidentam!"
Ņujorkā lielās amerikāņu arodap-vienības
bija rīkojušas savus tradicio-nīilog
gājienus. Arī Dienvidamerikā
strādnieki svinēja 1. maiju līdzīgi ci­tām
valstīm. Buenosairesā prezidents
Perons un Evita Perone uzrunāja ne­pārredzamas
ļaužu masas, kas galvas­pilsētā
bija ieradušās ar speciālvilcie-niem
no dažādām zemes malām.
No gulasa Udz satiksmes
signāliem...
BĒGLIM STĀSTS P A R D Z I V I S A R K A N A J Ā B U D A P B S TA
Nākamie djvi gadi
izlķirigi
Vašingtona (fd). — Pad. savienība
uzbruks vai nu pirms 1935. g. vai
nemaz, — izteicās amerikāņu aizsar­dzības
mobilizācijas šefs Vilsons
pirms došanās uz Eiropu, lai šeit ar
ģen. Eizenhaueru un citiem lietpratē­jiem
apspriestos par Rietumeiropas
apbruņošanas gaitu. Tālāk Vilsons
pieminēja, ka tikko kādā amerikāņu
lidlaukā vērojis jaunas bumbas, kas
esot nesalīdzināmi bīstamākas par
visu, ko viņš līdz šim redzējis. Tās
neesot atombumbas, bet ja demon­strēšanā
varētu būt bijis klāt Staļins,
tad laikam nebūtu jābaidās no vis­pārēja
kara. „Ceru, ka mums šie
ieroči nekad nebūs jālieto," piezīmē­ja
mobilizācijas šefs.
lapiņa sak afkarol
pasaules Itriio
ioadona (mf). Kaut gan Japāna
pēdējā karā zaudēja 70 proc. no sa­vām
bagātībām, tās rūpniecības akti­vitāte
atkal jau par trešo daļu pār­sniedz
1932.—1936. g. līmeni. Laik­rakstā
Financial Times lietpratējs
Daksberijs, kas nesen atgriezies no
Japānas, ziņo, ka kopš 1949. g. Japā­nas
eksports paguvis trīskāršoties, un
pasaules tirgū atkal atgriezušās japā­ņu
rotaļlietas, mākslīgas pērles, por­celāns,
ceļojuma piederumi, lakas iz
strādājumi, dažādi rak&turīgie nie*
ciņi, zīdi un citas drānas.
Daksberijs vērojis ar! rosību ja­pāņu
kuģu būvētavā^ tērauda, tek­stiliju
un citās rūpnīcās un apbrīno
viņu ārkārtīgo piemērošanās spēju un
neatlaidību. „Japāna pilnā gaitā ir
atceļā uz starptautisko tirdzniecību,
turklāt ar lielāku ražību un pieredzi,
kā ari uzlabotu preču kvalitāti," rak
sta britu lietpratējs un brīdina, ka
„taupTšanas laiks'* japSņti ražojumu
konkurencei pagājis. Japāņi jau spēj
ražot pīldām^palvas, kas pielīdzinā­mas
pasaules labākām un pārdot par
6 .šiliņiem. Vissmalkākā isstrādājuma
šķiltavas maksā tikai daļu no rietu
mos parastajām cenām. Tāpat japāņi
spējīgi ražot par lētām cenām visāda
veida fotoaparātus, ieskaitot Ceisa un
Leikas modeļus. Pārējām valstīm,
secina Dafe'berijs, katrā ziņS jārēķi­nās
ar sīvu Japānas ražojumu konku
renei pasaules tirgū.
Kremlis nodod...
(Turpinājoms no l. Ipp.)
arsenālu agresijai pret Pad. savienī­bu."
Tālāk padomju enciklopēdijā norā­dīts,
ka Ečesons esot viens no agre­sīvā
Atlantika pakta organizētājiem
un savās runās 1950. g. februāri un
martā zem totālās diplomātijas aizse­ga,
kas esot patapināta no Gebelsa,
publiski esot aizstāvējis agresīvo
gangsteru politiku. Atzinis Kuomin-tanga
valdības atbalstīšanu par ne­iespējamu,
jo to asi nosodītu kā ķī­niešu,
tā amerikāņu tauta, Ečesons ta­gad
pret Ķīnas tautas republiku pie­kopjot
tiešas agresijas politiku. Viņš
esot viens no spēcīgākajiem aizstāv­jiem
amerikāņu intervencijai pret ko­rejiešu
tautu un vispār ļgatavojot karu
pret Pad. savienību un tautas demo­krātijām.
Amirikifju spiedii - „V8il8k>ii
dejotāji'' pairdzejasi nogiem»
dit 35 ienaidnieka zemūdenes
Ņtajorki (»f). — StarptAutinki pazlstemi
am«3!ikftņu izlūkošanas aģente Klēra Filipa»
nesan ieradās no Oregonas Ņujorkā, lai būtu
klfit filmas premjerā, kas uzņemta, dibino­ties
uz Piitpses piedzīvojumiem spied}!es dar-fa€
Filipīnās otrā pasaules karā. FUipse ir
vienUgā amerikāniete, kas jebkad saņēmusi
Brīvības medaļu. ApbalvoSanai viņu savā lai­k
i ieteica ģen. Mekarturs.
Filipse. kurai tagad 38 gadi, pirmo reiz
anprujcējfis 1941. g. Ziemsvētkos Batāmā. Vi-ņas
viru vēlāk sagUstIja japāņi, un t-as gāja
bojā t. 8. ,,Batānas nāves gājienā '. Filipse
tad tvērējās «triebt vira nāvi, ieguva vilto­tus
dokumentus un kā itāliete atvēra Manilā
naktsklubu. To viņa vadīja 2 gadus, veikda­ma
izcilus aģentes uzdevumus, līdz beidzot
viņu nodeva kāda krieviete. Filips! apcieti­nāja
un cietumā mocīja 8 mēnešus, bet kara
gaitā amerikāņiem izdevās to atbrīvot. Vadot
r>j»ktiklubu, Filipsei izdevās no japārjlem ie-gnt
loti vērtīgu informāciju, kufas rezultātā
blia iespējams iznicināt 35 ienaidnieka zem­ūdenes.
Citā gadījumā viņa sarīkoja vakaru
kāda japāņu aviācijas bāzes ktīģa loman-dieritA
un pati uzstātās ar ..vēdekļu deju '.
Sai vakarā viņai izdevās iegth ritjan, uz
kura pamata amerikāņu bumbveži 24 «tundas
vēlāk japāņu bāzes Iniģi jUrā nogremdēja.
Filipses naktsklubs vispār bija loti populārs,
kas ari viņai deva labas iespējas zitju ie-vākšftnai.
Divos gados, kamēr viņa vadīja
lokālu, Filips© izlietoja 50.(KK) dolāru medi-kameiatiem
un pārtikai, ko slepeni piegādāja
amerikāņu kara gūstekņiem daiādās nomet­nēs.
Tagad Filipse precējusies otrreiz ar
kara invalidu un adoptējusi II g. vecu mei­teni.
AMERIKĀNIS —
AFUSTUHSKAIS NUNCIJS
Bonoē (al). — Par apustulisko nun-ciju
RietumvācijI iecelts archiblskaps
Dr. A. Minchs, ko jau akreditēšanas
vizītē pieņēmis valsts prezidents. Tas
ir pirmais gadījums diplomātijas vē­sturē,
ka Vatikāns par apustulisko
nunciju izrauga amerikāni, bet to Bon-nas
valdības aprindas uzņem ar seviš­ķām
simpātijām. Paredzams, ka tuvā­kā
nākotnē arī Rietumvācija nominēs
sūtni pie Sv. Krēsla. Vēl nav izšķirts,
vai šo amatu uzticēs katolim vaa lu­terānim.
Via® (rm). ~ Aģentūras INS pār­stāvis
ieguvis plašāku interviju no
ungārietes Katalinas Karadji, kas ti­kai
nesen atstājusi Budapeštu un lai­mīgi
nokļuvusi Austrijā. Vairākos
rakstos ungāriete krāsaini attēlo ap­stākļus
un dzīvi Ungārijas galvas­pilsētā,
ko kādreiz dēvēja par Dona-vas
jautro Parīzi, bet kas tagad
drīzāk dēvējama par skumīgo sar­kano
Budapeštu, un kur krievi neat­laidīgi
sovjetizē visu. sākot ar gu-lašu
un beidzot ar satiksmes signā­liem.
Staigājot pa agrāko Andraši ielu,
kas tagad saucas Staļina iela, grūti
pamanīt moderni un eleganti tērptu
sievieti. TJdas „rietumu dekaden­c
e parādības", kā jaunākās modes
Budapeštā vairs nav populāras, un
agrāk tik elegantās budapeštietes
tagad izskatās stipri paplukušas. Sa­vus
tērpus viņas tagad iegādājas ga­tavus
~ no standartizētiem krāju­miem.
Sieviete nedēļā nenopelna
pat tik, cik maksā pāris nailona
zeķu, turklāt tās vispār grūti dabūt.
Pāris nailonu maksā, rēķinot ameri­kāņu
valūtā, 12,80 d o l
Kādreiz visā Eiropā slavenajos
Budapeštas restorānos trūkst gaļas.
Parastajā ēdienu kartē galvenajā
ēdienā piedāvā sēnes, desiņas, kau­tus
putnus vai šķiņķi. Kafija maksā
strādnieka vienas stundas algu.
Visierastākā aina ielSs ir pircēju
rindas. Valdībā izsniegusi strādnie­kiem
pārtikas kuponus,' lai tie varētu
iepirkties par oficiālām cenām tauk­vielas,
cukuru, miUus un kartt^pelus.
Bet ar visiem kuponiem strādnieki
stājas „astēs" jau pl. 3 ritl ar citiem
pircējiem, lai gaidītu veikala atvēr­šanu
pl. 6. Stāvēšana rindās tomēr
ir ,.provokācija", tādēļ ga^.fis, ka gai­dītājus
izklīdina vai .pat apcietina.
Veikalnieki savukārt dabū sodu par
..noziegumiem pret kārtīgu pārtikas
sadali". Sodi ir ba?9ir nacionilizēto
gaļas tirgotavu direktors Cita par
šādu ..noziegumu" saņēma nSves
sodu.
Iemīļots komunistu manevrs ir pār­dēvēt
populārus restorānus, nakts­klubus,
viesnīcas un ielas. Montgo-merija
bulvāra Budapeštā, protams,
vairs nav, un arī ap 50 citu galveno
ielu pārdēvētas Staļina, Molotova
un citi^ „biedru" vārdos. Slavenais
Komēdijas teātris tagad saucas Jau
nās paaudzes teātris. Nacionalizēti
un pārdēvēti i^rl tādi pazīstami lo
kāli kā Moulin Rouge, Arizona un
Zilā Donava,Paaudušas raibās ne
ona spuldžu reklāmas, un visur spīd
vienīgi neizbēgamās sarkanās ivaig
znes.
Budapeštieši, neizslēdzot pašus ko
mūnistus, dzīvo pastāvīgās bailēs no
aresta. Arēji redzamas opozīcijas
pret komunistiem tikpat kā nav, un
vienīgā iekšējās pretestības pazīme ir
cirkulējošie anekdoti un joki.
Vienīgā mācāmā svešvaloda ir
krievu, četras piektdaļas filmu ir pa­domju
ražojums, un 60 proc. grama
tu veikalu skatlogos ir padomju au
toru. Bērnu dārzos rītos mācības
sāk ar lūgšanu Staļinam. Skolu un
citas bibliotēkas pamatīgi ..iztīrītas".
Valdība savu budžetu sabalansē,
bet atsevišķas ģimenes saimniecība
to nespēj. Strādnieku algas ir starp
48 un 60 dol. mēnesī, apmēram par
trešdaļu augstākas nekā pirms kara,
bet uzvalks, kas agrāk maksāja 20
Šodien^ Vācija^ vairāk au­tomobīļu
neka pirms kara
i o m a fdf). — Kaot g u p«gl)u8i tikti
eelil gsdl k o p i kafa, kuri tika Iznicināti
tūkstoilicn vācu ntonobiļn QB daadt auto
r f l p B i c u . notoriatiksoīe Rtetmavāci}! patla­ban
ditlvāka nekā Jebkad agrāk. Pēc BOB*
nas lAtlksraet ministrijas pēdējāv ilņSK,
RtetUBivāci}ā atļaujas Izdotas MS all}. mo-torsaUksnes
līdzekļiem, kamēr t«M. g. tai
paSā (erritori)! bija ttkal 1.10 mill. Totits
RlttoarācMa patlabti itlprl c i t i BO satik­smes
pārslogoļuraa. Ja neskaita ](ttl no-dernoi
auto ceļus, kura būvē ari Itgāla
galvenokārt no nintirieai apsvēnmicBi,
tad Vācijā Ir v ē l daudz iauru m līkumotu
ceļu, 1(1 ari motoriatik»Bel gauži nepiemē­rotu
Ielu pilsētās nandr celn kara laikā
sabunbotl un nav vēl pilnībā atlaonbll. nedz
pietiekami kopti. Belzē ar to. pieaugot » o -
torsatiktaael, vairojat kliimu skaits.
Skaitot iietuffivādlā 47 m i l | . iedzīvotāju,
iznāk vleat motoriatlktinef Ifdteklit nz 23
persoBliB. Automobiļu no i l skaita Ir tikat
neplloa treidal*. ToHet ļoti liels tr moto-dkln
m citu mazmotoru satiksmes līdzekļu
skaits, kas itskaldrojaat ar degvielu trūku­mu
UB angslo cenu.
Lai cīnītos pret arvien pleaugoia}ām auļo
katastrofām, neuimanlgn brankianu un te-tlktmet
Udiekļu vadliias dīēmmā, BoBnat
v . i i ' i i b d i M i r ' r t i i t ! - i Ifkumproleklu. kas pa­redz.
s;lkot ar nākolā gada 91. oktobri, at­ļaut
smagajiem automoblltett tikai vieno pie­kabi
UB obligātu tpldoattra Itbavl. Bes tam
paredzēts, ka tatiksmtt mlBlttrtJtl pēc pār­baudes
jāatņem braukštats Uetibtt vītiem
neipēilgiem ioterlem, bet Bttifmanīgi BB
piedtēruii iofeŗi sodāmi ar cietumsodiem
un braukianas atļauju atņesiiaBu. Tāpat
ierosināts, pretēji amerikāņu lestifu Iebil­dumiem,
atļaunot par sīkākiem satiksmet
pārkāptiimlem nelielo 2 marku naudas sodu,
ko vācu policija var iekatēt admialttrātlvā
kārtā tarfat aoUkuma vietā.
dol. tagad maksā 50, Vīni kļuvuši
sešas reizes dārgāki, bet taukvielas
cēlušās cenā desmitkārt. Vismaz sa­vas
četras reizes gadā strādniekiem
jāapņemas izpildīt visādas virsnor-mas,
vai nu par godu Staļina dzi-
DAŽOS VĀRDOS
L i t l i k l atomektplotiļa paitBlē Boukt ifl
dienu laiki jaunākajā pētījumu tariji Em.
vetokas atolā, Pacifikfi.
UeULkaJi tramvaju katutrolā. kādu Vlai
jebkad pieradiējusi, pag. svētdien tmtgi ie­vainoja
177 personas.
Amtrlkiņv laumikit turboluldatājl
dalīsiet Atlantika pakta valit\j atiidjat mt-ntvrot
no 21. līdz 26. mtijtm. Bez ĶM^\,
kāņiem manevros piedalltint vēl pltm dtu
Atlantika pakta vaUtu gaita tpēki.
No Miikēvai Bealkarlfat komtUItti ptN
UJat dibinišanu Franciji pieprasīja iro<j.
biedrību vaditijt Lemoant kādi riktiriB
stridnieku tantktmē Lurhi. Sai Idajal jtu
pievieno]ušiot 30 no 80 Francijai depirta-mumdienai,
Budapeštas ..atbrīvošu- P^^^^^J^^ uiņomtt arī kontakta ar luu^
nai" vai tmldz. Jau 3—4 nedēļas neatkarīgo komūnittu partiju, kai apņēmo-pirms
l . maija strādniekiem rītos J?' ļ ' ļ * , , ^ * * ; ^ ^ ^ * " /*
ierodas darbā stundu agrāk, lai mā- * vienīgi brīnāmi var aUktTlt trai«
cītos jaunās dziesmas svētku gājie- t«uiat kaŗB.* iiteicit imeriuņi t ^ ā i tn
mus iznicināt, bet mes pieradīsim, j^^j apdraud valsti. ^
ka cīņu uzvarēsim. Mēs pakārsim obligitt kritm talodai miciba nottikti
Trumenu. Bevinu un T>to•• A m ŗ M » , — ^ ^ ^ ^ „.„.«^
bai par pulem strādnieki otrdienas Lj^^^ ^^^^^ ^^^^^ lapoitijis diH^
un sestdienās dabū galu. Pārējo ļitu «ds un narvu tittēmu. — paskaidroja
galu no ""^SJ'^^^^ rS. fi!
pret milzu turbīnām un tankiem. ļ .^^ ^[MVMiM vijikat.
Atverot alga. «Ploķsm. ungl J ^^^^^^
..tautas demokrātijas strādnieks bie- ^iesgan mazs progress vērojams īstas dtso-ži
konstatē, ka no algas atskaitīta kratijat lediīviniiani, iiteicit M^attun
mmAaWksciai rp^a;irr npiiepcraāmm iieeecjiaass boiiļieeiteēmm hw.^r^f»^n^* i^«^^^.^*^ UlduzrpttrraiUdnmie kJsa pjiunrii di«iktooti kRoavittļl..
padomju propagandas nimas i.oerii-Ki^jgjaa, (j^^dt ievērojamākas pirmaiņti j*.
nes krišana" izrādē vai līdzīgiem piņu tautas domāiani un piraji no totiU<
rt^ār^r\o^ Vjī/oinTrSc v P T f t i / i m « kā 1 ^ifi» damokraUtkim doklrlnim.
mērķiem. Kafejnīcas vērojams, Ka ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ «uiButlot, ka tomir prītf.]
ļaudis izvairās runāt par karu. J a un- likumīgu iķirianot no prinča Ali l O o i .
gārijai būtu jākaro pret Jugoslaviju, Pia U lēmuma viņa oiot nonikmi pēc Ugl»:
tas botu komOnistu vadoou. ne un-Uj,» r & ' J c S " . ta&*-*f.A«
gāru tautas karš. Ik mēnesi no un- nodibināt tādu ftimanes dzīvi, kādu vtņi
gārijas uz rietumiem dodas simtiem loUot tev ar bērniem,
bēgļu ka. pa lielākai dalaice: no-l /.*'.|..^^^^^^
kļūt Amerikā. Tadēl arī sis mter- j^n^ .ttlēgu taviem vietnlcat apart!
vijas devēja Katalina Karadji ar tiam, kat normiii maktātu loo dol. di
savu pavadoni jutSs ļoti vilueies, kad U « ļŗ^ļ^^^'^Ur^Zr^^r^^
noskaidrojis, ka viņi nav tiesīgi le-1 j „ , „ kuŗim ngaidtttji M«ktit
gōt ASV ieceloianat vizu.
R I R D A N A P A D O M J U ANEKDOTI
(40)
ģimeni, maksāja /«n 5000 dol.
KonaBlttB landējvmtlt Korāļi kopi kt
tikuma pag. gada 25. jūniji amerikiņu
ttidai vērtē uz 861.260 viru, kamir anarij
kiņu laudējuml tai paši laiki M I
61.744.
Atomtksploiija tmadionēt nespēja glik
Itenu audzēju pirmt diviem mēaaiiett^
ģinija iratēt, bombardējot attiadoo tau
ņu viatu ar neitroniem, kat atbilst ntll
SESI BAUŠĻI FADOMJU mSONIM
«tomakiplotijai. Pacienta tagad nirutl.
JiBRo Prancljii vēlēlanB llkm tr
prat 251 balsīm piaņēma otrdias nidMlI
sapulce, reizē ar to izsakot uitidba
valdībai. Likumam vēl napiīdtiami r
kas padomes akcepts, bet ari norai
gadījumi paredzams, ka to pēc tam piiņ
nacionili sapulcē vēlreiz ar absolūto bi
vairikumu, un tad likums varēs stiti
tpēki.
„A8V tr fltill BauivaraMU." dekUtfjii
jaunieceltais britu tirdzniecības ministrs
Hirtlijt Soukross, brīdinot Pad. tavi'
nepāivērtēt pirmo panikumu nozīmi, kuf
tā kara gadījumi varbūt gūtu Eiropi.
lijai esot jimēģina mainīt komunistisko
stu politika, paridot vienlaicīgi tavn ktl
mu un labo Ucibu.
Blitksiki plītēta Malaji, 3000 IsMvo
lieli Pusinga uzaidnita izbeigt urktao
roristu atbalstīšanu, vai ari rēķlniUM ar
dzīvotāju avakuēšanu un pilsētiņas Bodi
niSanu, k i tas savi laiki bija jiHdtli
Jondaramu.
BazBicn par Trojat ilrga Izllato kon*
Vidējos austrumos, cennŠšoo ties ar Maska
l . Nedomil 2. Ja ttl doiiijlt neniBil pareizticīgo baznk'at ietekmei ttiprl
S. Ja asir oBiJlt - Barakttll 4. Ja eti rak- irveidoi nlašu fronti nret Vatikānu ui
•tijlt — Baparakttil S. Ja ttl parakttijlt —
izveidot plaSu pret t»
veidi iespiesties ari tur, kur tat poUt
Sarkano pieuas
kolonnas lUranfl UV
laletplodl 6. Jt tll lētpladli - ttsāldē vai mllitiri paSlaik nebūtu iespējami.
I ViBStoBt CarēUt atlidt uz nenotalktu
paredzēto ceļojumu uz ASV — takari
jauno attittibu iaklpolltiikiji fronti pie
ju ministru izstilanāt no Etlija valdības. /
mirklīgs lūzums gan novērits. btt kllrt ]i
na attīstība varētu novest pia valdībai
misijas un jaunām vēlēSanām.
U/labotat tālvadāmāt raķetes nalālo
Niagaras ūdenskrituma palīdz Bella lldaaill
fabrikai un kādai citai firmai būvēt kidi
. . . ,. V , .„,i»ējais Hitlera Vidjas V2 spediUstt bij.
Viimgtona lipļ. — Kā nult oficiālā nerilmajors Valters Dornbergers un viņa
deklarācijā brīdinājis ASV centrālās ii<i« - Pēnemindes izmēģinājumu stidj
izmeklēJanas pirvaldes vadUiij. Ed- ''^^.f .V^id.r'^'^.^ J.Z'VrS^^^^^^^ «
gars Huvers, ASV komunistu partija ti„āts Ohaijo universitātes students i o l
izstrādājusī pati savu iekšējās drošī- Gaudlics. Dusmās par ģenerāļa Mikattira
ba, un lojalitātes programmu, un ka-ra
gadījumā tā butu daudz bīstamāks soli esot izpelnījies tiesības ui alaktrlsl
drauds amerikāņu nācijai nekā nacio- krēslu.
nālsociālistu „5. kolonna" ieprieksē- La^f^"****'*? S*.?^?!
! 1. I M • Vācijas austrumu joslā, kas,' izdarīdams \t
ja pasaules kara laikā. spekdjas ceļojumus, bija paspējis trhrti
sava, drošības labS partija. v.dpa Xrd^':'„-,^«;^
pēdēja gada laikā izdarījusi lielākas ņēmās naudu, sodīts ar trīs un pusi gadiii
tīrīšanas, kuru laikā izslēgti ap 20«/or^tli"'f ... .
biedru kas nebija absolūti urticaml.Lr.*,'.S„ "p", "IJlC'JHt^
Ta oficiālais partijas biedru skaits sa- saņēmis pulkvežleitnants DIns H N S «n vir
mazinājies no 54.174 uz 43.217. Bet šieP'do»*!'- sasniedzis lidotāju rtkordn K
izlasītie .,kadri" savas programmas n*agr";ut"Mrk'aX^^^ - .tbifvotil. pli
realizēšanai vajadzības gadījumā va-minekii Stetinē mēģinijoii vairiki simti
rētu rēķināties ar desmit reizes lie- «'knotu polu. Tas notidt pēc tam, ktd kl
lāku skaitu līdzskrējSju un palfgu. tS ntT;':iu.'t'rrVn..^''"mt|r.^^^
ka pretvalstisko sazvērnieku poten- mineitii izglābuši miliči un ugunidilsiji. '
ciālais skaits tuvojas gandrīz pusmil- uzbrucēju apcietināti,
jonam. «ēieiB lalki laaicfUat viei vak
• , , lai varētu iitikt bez tulkiem, ģtn. Culk<
Saskaņā ar pēckara laikā lidoto 11- Pivēlējlt visiem padomju kontrolkomlsij
kumu .visām komunistu organizācijām r*'*iL'^^*ti®*''i!"*- • u.»
bija jāiesniedz savu biedru saraksti. sa;rUfe3?iX'ņ?'."v;k\°^^^^^^
Kaut ari tie neaptver absolūti visus gas raidītais, vienam piespriests nivts
komunistus, ASV drošības iesitādes, i'J'*'" cietuma sods, bai pirijlam
papildinot tos paša. ar savu slepeno "tup,^'" 't^^'' *.chu M
informāciju, sastādījusi ap 14.000 per- rakstnieka Kanasa lugas Karhana brigāde
sonu aptverošu bīstamo personu sa-/*^*" sarīkojusi Ausirumberllnei itrl
rakstu. K i draudu ASV iekšējai dro- J^fn^^t ^ Z V Z . l j l ' V ;»
sibai visas sīs personas nodomāts no n uz 4 minūtēm. Tanī pat laiki kida
sabiedrības izolēt tūlīt pēc eventuā- ^lupa tarikojusi trad vicu»!
1as izņēmuma stāvokļa izsludināšanas, rr^o^^^^^^^
ASV cietumu direktors Benets norā- ,,;,sv BB Fad. taviedlbat kara gaili
dlja, ka acumirkli ASV sadam solim es iestāšos amerikāņu armijā un dnllos
neesot sagatavotas, un pieprasīja pie- komflnbmu," paziņojis A S V bīskaps Mj
šķirt 775.000 dolāru armijas vajudzī- c » ! ! i " ' / " " P«flomju valdība Pj-'T
^^.^ - 4 4 ^ ' Stalma miera prēmiju kā kara kūdītāju
bam vairs nepiemērotu nometņu par- karo^āfiun.
būvei par intemēšanas nometnēm. padomju kontroikomisijas krievo
j , .. , Itrēdņl marta mēnesi pārbēguli Rleiumb
Huvera deklarācija kongresam no- iinē. IT tautas policistu, 2 komisāri un vu
rādīts, ka viens no ASV komunistu ļ'''^*^» apŗlil)
pašreizējiem darbības veidiem esot Ž^LoVraUif/^^^^^^^
megmājums noskaņot tautu pret tā- tas pašnoteiki^anās tiesības - ir klauzula,
lāku pretošanos komunistu aaresiiai P'«"J*«n«»i sociālistiskās internadonālH k<
ICnrPiS «niriV5 «*na»av«*« • ^ l . i . ^'^ko notika Londonā.
Korejā. Sai nolūka sagatavota plaša ziemsvētku divann tainilut, ko vien
literatūra, ko izplata amerikāņu ģi- kanals krusts nosūtīja Poliji Intetnētlem vJ
menēs, kurām kāds piederīoais cīnās gūstekņiem, poiijas valdība aizlīp
frnntP in«ii ia tac rT«„ «a^»5 i * , , . ; iz»nieqt adresātiem. Pēc četriem «ēaell
irome, īpasi ja tas ciņu gaitā ievai- «iniši «t,Qtiti atpakaļ,
nots. Propagandas brošiiras mēģina lai ttipriBāto vāciešn ni poļ«
„iepotēt" domu par šīs ciņas šj^eta- ^"«^'"™^*;'>" . ^'^''^ib» ^*^'''^"*iv,'IkS!
T«n horiSrlTTVM, , i « »*4^i.«»TK.. ptvadlt kār'ēios un It Mviķi
mo bezjēdzību un bezcerību. ļ atvaiinājumut pohjā.
tadiil
inīltti it
piio yf
iiprat
ļlliiiika w
niiciji
ijiiitii'
| l l i ( ^ y i 4 |
ļitiiie lietpŗ^
\ ir '
smooo
bgadljuBiil
iicijai liku
pMel
btsttridias
iVldjiiap
h i i infon
m
Sarkanai
'^5«<li dien'
^ liellkol
Nrfjiiii, Sti
.|Q. fugito vi
Wri
^ lido
^ibas
ļl^cUij
I^Sinfc
>iii
Oli
li
Ml
V i l
^«itJti.
Grot