Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1949

              mm
E •<
i ' s
Bora unros PASAULE SAROS (S)
Kš sirādafa vācu izlūkošanas dienesta
vadītājs admirālis Kanariss
% p im g- Vi^ars Kanariss, ^ - i l a l k s . Reakdcnārie s p ^ Vaciji v§l
A ^kmiies va arvien vācu n e ^ - bija pārāk stipil Liekas, ka ari
£^ē!}Qfii8 flotes v l r s n i ^ , pazudaipaSam Sleisiheram personīgi šāda re*
no sabiedrftas redzes loka. Pilnīgā forma nevarēja sagādāt liela prieka,
Idualbā un ar liehi pacietību viņš I bet saimniedbas ^»tāk}i spieda uz
devās darbam mazā biroja Īsta- šādu rīcību,
biņā Vācijas kara ministrijā. JF*lo- i Kanariss ieguva svarīgā dokumen^
ies transporta nodaļa" bija rakstīte ta kopiju un tūlīt jrt^ādāja Hitle-uz
durvīm. Patiesībā Kanariss te ram. Nozagtā dokumenta fotokc^i-atkal
sāka itveidot vācu Jūras ižlū- U i parādīja prezidentam fon Hin-koianas
dienestu, sagatavodamies denburgam, k(^ā ar ultimātam lī-nākotnei,
„dlenai, kurai bija Jānāk", dzigu Hittcra pavadrakstu. Tajā
Pašam Kasiarisam par vislielāko I Hitlers apvainoja Hindenburgu, ka
nepatikšanu, 1927. gadā viņa vārds tas savā valdībā dod vietu bolševi-atipl
nokļuva sabiedrības uzmanības kiem, kā ari draudēja sacelt kājās
eeiiM. Nobaiikitrtē^ viena no tl I rūpniekus im zemes īpašniekus. Hin-lalka
lielfikajam vācu filmu sabled- denburgs apjuka un nobijās. Viņš
ribām JBioebus", Tā bija proSucē- gribēja novērst skandālu un — vēl
Jusi vairākas filmas, kas cildināja vairāk — aizsargāt savus draugus
neesošās i ^ cu Itaŗa flotes varonību, ļ Junkurus.
FUmas nebi^ ndsas cits, kā militāra Heziūtāts bija tas. ka Sleidieru
propagan&L Bankrota lietas izmek- izstūma no valdības Vācija dabūja
13anā at^J&t, ka filmas financējis Hitleru par savu Jauno kancleru un
«anariss. Publika vēlējās zināt, kur I vadoni". Pasaule dabūja precīzā
Kanariss bija ņ^nis nepieciešamās termiņā otru pasaules karu. Un Vai-
Mās summas, — filmas bija iz- tere V U h ^ Kanariss dabūja savu
maksājti^ ap 7 mOJonl marku. ICa- i augsto p o ^ n i
narisa vienīgā atbilde bija: ,;51epe- ^
'^^S^-.l^P ^S^^^ vēsture, kā zināms, atkārto-rot
paskaidrot, Jo tas »opnetu iz- Q j ^ j ^ ^ ^ paaudze atkārto
pau^svangus ^2^^^ pa^dzes kļūdas,
no^lēpu^ Nacionālajiem v ā c u l ^ otrā pasaules karā kā<te sie-
^ i o e ^ ar ^to P^«^?» ^ viet^ mantoja Malas Hari vārdu un
Kanaitem n ^ ^'^^Ji^^tU!: titulu. Ja viņa būtu mācījusies no
u n « « manču m a ^ c i j a palika dievinātās priekšgājējas lik-ndsncKieta
un ne«)aita. viņa n*ūtu ielaidušies ar ad-
Bet gadSJuma tomēr b^a sacēlis I mirāH K a n a r ^ im viņas pašas l l k -
dtezgan puld^ļu, lai piesplestm K a - tenis būtu bijis citāds.
narisu^kMtt tettJU «ļ^ftes pavl- ^ieta sākās ļoll parastā veidā. S^^.^r-^I^Jhf^^v^ kara ministrija
^ ^JS^t^JS^^LS^i^ feSdas savas agrākās aģeh-n^
mļ no V l d g a atepenās ^gg^ ^ j ^ ^ ^ daAoJusfes
^ ^ f ^ a ^ m i i i i J ^ ^ jau 19R g.. vB
J ? ^ f * savus pakalpojumus Jauittijam
Versgaa m l c i £ ^ Jo^^ esam piedsavo-
^ d e n e r p t o l ^ a t f U ^ |1^1 «terf>teiĢce. V^stuU nodeva Ka-
Wenea tomSp pilnā apara, aartsem, un viņš lika pieņemt 33
£ttiini|fi Kanariss bija biežs viesis g^diis veco baronesi Heisu im
jļ^e paastaJhfi i ^ f t ^ munīcijas ka-lnemu ižmēģināSānal V h ^ bija }a-
A N N A E A B m S O N A MEITA PAUKERE DZĪVO LUPESKU KUNDZES PILI UN ORGANtZE BliUSog
J&GVARDISTUS PRET RUMĀNIJAS ZĪDIEM
No talmūda skolotaias par Staļina uzticamāko kalpu
l^sen ārpasaulē nokļuva kāds ilgi
unirūpī^ glabāts Kremļa noslē­pums
— Staļina labā K * a Austnmi-eiropā
Anna Habinsone Pai&ere esot
saslhmisi ar vēzi un tai drīzumā jā-dodoties
uz Padomju Savienību, kur
to operēšot labākie Maskavas spe-dālistl
I Amerikāņu slepenā dienesta
aģenti, kas šo sensāciju publicēja,
piebilda, ka Paukeres saslimšana ir
viens no' sāpīgākajiem sitieniem
Kreņķim, jo pašreizējā situācijā Hu-mānijas
sarkanās karalienes aizie­šana
draud ar nepārredzamiem sa­režģījumiem,
jo kominformam nav
dta tik uzticama kalpa, ko Hkt Pau­keres
vietā. *
Oficiāli- Anna Habinscme Paukere
skaitās Rumānijas ārlietu ministre
bet faktiski šī druknā un parupjr
sieviete ar sarkanām veļas mazgā­tājas
rokām \m vīrišķīgi asu balsi
ir neierobežota valdniece visās Aus­trumeiropas
satelftvalstis. Viņa ir
Staļina kalps, kam nav nekā svētā­ka
par komunisma ideju un pasau­les
revolūciju. Par to liecina viss
viņas dzīves stāsts.
Anna Paukere nevienam nav itni-nējusi
savu dzimšanas gadu. taču
zināms, ka viņa dzimusi pirms ap­mēram
60 gadiem Rumānijā kā žīdu
miesnieka Rabinsona sestais bērns.
17 gadus veca viņa pati pelna maizi
ar senebreju valodas stundām ba­gāto
žīdu bērniem Bi&arestas sina­gogā.
Tur viņa iepazīstas ar komu­nistisko
literatūras skolotāju Steln-bergu.
Tā i r pirmā Paukeres mīle­stība
— pret StelnbM^ uh komu­nisma
Idejām reizē. Bet Anna ne­bija
tik sSoBdsta, cik apdāvina^ tā­pēc
Jaunais skolotāja izraudzīja sev
Rabinšones labāko ^raudzenl \m, at­stājis
Annai visu ^ v u maricsisma
bibUotēku, aizbēga uz Krieviju.
im var būt, ka šī nelaimīgā mī-lesflba
bija ī ^ i s iemesls, kāpēc
Uzbrukums sākās 1917. g. % ^
vembra-ritā: Pie Ruml&nijas ārilib
ministra T a t a r e ^ dzī^roi^a d i M ^
agrā stundā zvanīja 6etH polid2
„Mums i r pavēle apsariļāt Jūs a©w
spējama at«itāta," viņi pa^iMb
{pārsteigtajam ministram. T a t oĶ
saprata. Viņš zvanīja Paukeitlii
pavēstīja savu atkā;išsno8. StuiS
vēlāk pie karaļa Miduida au^S
ieradās p r ^ . Groza, \m vlņaSļZ
muguras* bija redzama Paukeres
juk\]^ sirmo matu škimuļimn»
tā vienaldzīgā seja. Grt»sa bez ieviii
diem prasīja Paukeres iecelšanu Mr
Rumānijas ārlietu ministru. I f i ^
tru prezidents norādīja karaHm, te
apdien i r komunistu «fcvoluā^ ih
. gada svēfei un Btoskiava
P a t i ^ e pievērsās komunismam, kas
ķļuVa par viņas vienīgo dzīves sa­tupu,
bet partija par viņas dfevu.
Pirihā pasaules^ kctra laikā viņa ap-raiLa
Rooia Marēa, kīar tika pārru-ļ izpētī dažu vācu bēgļu pretnacistu i precējās ar revolucionāro inženieri
nām lero6u piegāde vācu armijai un aktivitāte un Cedboslova- Pai&eru un dzemdēja tarīs bērnus,
lo lefccfa uzkrSana Spfiifljā. Ka- kijā. Aģente aiklāja, ka Cechoslo- Kad 1938. g. viņas vīru Maskavā
nansa zlņojuraft rio Sptoijas bija ār- vakijā, Prāgaa tuvumā, iekSrtota nošāva, apvainojot troddsmā, Anna
MefSgL vērtīgi vācu Jūras Izlūkoša- Ulepena raixistaclja, kas noraida teica: ,.Es viņu mīlēju, bet partija
nas dienestam. ViņS isveldoja spie- pretnacistu prc^andu un cenzu- mūs Šķira.' Itālija stāv par visu
fi^danas sistēmu, vēpstu pret bri!tu ras aizturētas ziņas. Staciju 1936. g. augstāk."
un ita)u kuļplecibu, kas \^tdj^ bija liķvid^a. So uzdevumu E i n ^ vel-1 Paukeres revolucionārie nopelni
«(Višķi «vanlga. ļ ca tik v e i M , ka Kanariss pat baro* ļ na^^
^ ' Inesi leintefesējās. Viņš lika to at-i^Jtitsi cietumos un 11 trimdā. Viņa 1929. g. Kanarisa šefs no Amerikas I aicināt pie sevis un izteica personī^- pacietuši spīdzināšanas un sitien\as,
liĀdem FMicis fim Fapens i ^ a - | ^ v I badu xm vieninieku kameru ieslodžī-z
S s t l n ^ viņu ar Henmmu Gē- Baronese bija tumšmataina, a r i s - | ^ ^ » ^ ^a kaut vieas nodevi^
rinjsu. Kllnatisa un Gēringa rakstu- tcteatlska paācata dima un k a n a - ^acis pār viņa^ pable-rā
MJa daudz k o | ^ vūcienu. Abi rfeam tūdaļ i€5)atikās. Tūlīt pecp^jam lūpām. Paukerei piemīt tik
bya prtšujuiikuiru tipa virsnieki, un tikšanās viņš to uzaicināja ^^^R^^ ^ ^ a s spēks un nevaldāma
<te Viena otram iepat&fis Jau no plr- vakariņās. Viņi pēc tam vairākas r ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ^ P^^ ^as niknākie ie-niās
tikšoiās. m bija a k tM pie- redzes tikās Ifordiera restorānā p a i ^ e k i Par viņu runā tikai ar cie-d^
OŌufles im. gada Mtochenee pu- BerEnē, un Kanariss baronesi ieka- Paukeres uzticamību labi
8ā. bet 1316c tam miUJa ne reizes t l - roja tāpat, kā bija iekarojis Matu f«^s?turo^^^ gadījumi: 1913. g. Bu-kuSies.-
, hferi. Einema kļuva kādu laiku viņa streikoja ^zel«relniek-a ^^^^
Kādā sarunā Kanariss deva Jau- M ā k ā , bet vēi ilgi pēc tam bija ^ « ^ ^ ^ ^ ^
mUmn draugam saprast» ka no de- viens no viņa visuzticamākajiem ^^iZ fiJl^^ ^^^^^
mdkfatfskās vācu armifts Ldūkoša- aģenten, kas darbojās dažādās E i - ļ I <^vas rumāņu divīzijas
nas dieiesta it labi varētu profitSt ropas valstu galvaspilsētās Viņa*
ari Hltleitk k u s ^ . Tas ir, ja viņš, Piedalījās starptautiskos ieroču darT-Kttnarlss,
gribētu... Gērings sa-p«nos, piegādājot ieroēu: Dienvid-prtft%
un abi divi sapratās. Sls Ir a^aerikas zemēm, ļphai, ^omllal un
fetais virs,- kas varētu vadīt pastā- citām valstīm. Šī puslegālā darbībai :f: 17 g. vecais Piters van Jārs-^
vigi augoilSš nacionālsociālistu par- viņai radīja Ideālu stāvokli s l ^ - veldd, kas dzīvo Dienvids^irikā, jau
tljas spiegošanas aparātu, nosprieda najam spiedzes darbam. bēm^ būdams spēja redzēt zemūdens
Gērings. Kanariss taču savas spē-ļ Laikg 1930 n^j^ 1939 g. b a r o - l ^ ^ ^ " ^ ^ ^ minerālus, un tagad šī
Jas^biļa pterāfijlsjari pirmā pasau- fon Einema bija spožT figūra h^^^*>5^^a spēja viņam ienes lielu
Ies, kata laikā, kļūt^a p® vienu no parizes s ^ S mi ^ M c ā v ^ "audu. Viņš pats domā. ka viņa
Vācu slepenā dleflSte šefa pulkveža^^''^^^^^ ir ārkārtīgi Jūtīgas un tā-
Valtera Nikdlaja vērtīgākiem pālī- nodibiiā<Lr ciešus g ^ m s d ē f reflektē parasti nemanāmos da-
«lem. pat «r fmnču valdības valdības ap- ^^^^^ bagātību atstarojumus
Kanarlsa pirmais uzdevums Hlt- rindām, piemēram, ar minfetru 2or. vibrācijas. IVOrdzošl balti punk-lera
d^ganizēdijas di«ie^ā bija vten-jžu Bonnē. Viņaj izdevās atrast jto P^» piepērām, viņam atklāj diman-kirSs
personīgs '^ziņojums. HiUers nodevējus franču valdības un aug- slāņus; ogles, zelts un eļļa kļūst
pieprasīja inļtormādju par visiem stāko policjas ierēdņu vidu. Viņas r ^ ^ ^ ^ ^y dažādi krāsotiem ēno-vācu
virsniekiem — viņu politisko darbība palika nemanīta gandrīz H " ^ ^ ^ Jārsvelda acu neiz-noslled,
finandiāto stāvokli un mo- līdz pat otra pasaules kara sāku-P^®^^^^^^"^^ ^ P ^ ^ vienādi pār-rālisko
stāju, mam. Hkai dažus mēnešus pirms h^^^ti kā ģeologi kas strādā ar
Tllāk Ķanarlsam un Papenam bi-P^ara izcelšanās franču militārās ie- modernākajiem ^ precmjas instru-
Ja plvenāS lomas kanclera Kurta p i d e s arestēja kādu senāta militā- r ^ ^ ^ ^ - F^^P^^ ^ maģijas
fon SlelAera gāšanā, tā atbrīvojot ras komisijas stenografu, kas bija "i^jsteri un dažādi bnnumdari,
šo vietu Hitieram. Sleicheru varēja visu slepeno sēžu protokolu norak- L * ^i^opu pašreiz apceļo un savus
likvidēt pēc tam, kad Kanariss bija stus piegādājis baronesei. Bonnē K^^fg^f^.^P^I^^^^^ff'^
iegūto no SleiAera privātā rak- kundzes brīdināta, pati Einema to- h^jfjf,^^^^^^
fitite^alda kidu interesantu doku- mēr izbēga privātā lidmašīnā. V i - P^^^^f^ ^J} mundn Francija izkapā
mento. Sleidieru Jau labu laiku bi- p a l aizmuguriski piesprieda nāves ^ ? ^^^^^ašm^s un tapad Eiropa d i -
Ja nodaibinijusl doma par jaunām sodu. Tikko vācieši okupēja Parizi, p}fa^f^va kluba nodaļas, jo resni
Ifltumdftfiani^i^ormām, kas atrautu tur atkal parādījās Reisa fon E l - R^J^^ ^^^^
Junkuriem valsts subsīdijas un Helas nema. ^fn^T^f ir^
nemin sumn.ecn>fis. Sadas refor-ļdzes daream nepieciešamo uzmani- & c v A,u.n a r ī *ru rism^c n, s « .o
mM uvo ^ narinStu bJstami bu. tika iejaukta kādā skandaloza
l>et par ko runāja visa Pa- f S " l a t o S Giomale
gMdi«Jabl *ln8}a. ka tik tālejo- rfee. greizsirdīgais Kanariss deva P^^Sa" k r o s i n ā S f J a g S ^^
—» «ōrrosm vH nebija pienācis rtrupu pavēli: atstāt Parizi un do- L ,g nodibināts resno klubs, kura ore-nar^
es^tēoja^ T^ Ml b^vj^a " p-e!ds?ja" reize, lk*!ajUd <j^l^e^nŗgts — i 1r8 5k ākdsa Romas miinieks,
i'^^^L'^'^-^T^ P^^^^^^ * Pec zinām no ASV. pēdējos mē-fel
^ ^ P r e s e j takai m i g. da- Uešos arvien vairāk izjūkot laulības,
avaes aņoja, ka L o pirmajos pēckara gados slēdza
i ) ^ ^ M » ^ " ^ r , ? " * ^ ^ amerikāk kaŗaviti ar vācu „kara
l^Savām". Kāds amerikāņu laik-dienas
vēlāk navĶ sodu iz- Uksts, šķiršanās māniju mēģina iz-
- ' ^ ^ ^ '^^^^<^ ^ vācu- Sieviešu si^ilso-btH^
ība gan taut« tiesas spnedu-kjsuajān, fpaJībām. kas nevar<rt an-m
m boa vairs tAai fonnala no- amerikāņu plašā vēriena dzi- NTr%. 2 ^jau^ Jlep'^ne.kJš ^bifK^> Mpaataraa ksHtīajisn ^es stilu un bnvajām sadzīves for-admirālis
Kanariss.
streika vadoņus apcietināja. Annai
piesprieda 15 gadus cietuma. Kad
1941. g. viņa jau sešus bija nosēdē­jusi,
Rumānijas diktators Antonesku
un zemnieku partijas vadonis Ma-niu
nolēma drosmīgo komunisti ap­žēlot
un izmainīt pret dažiem Pa­domju
Savienībā apcietinātiem r u ­māņu
aģentiem. Annas pateicība
neizpalika: 1946. g. Antonesku Pau­keres
acu priekšā nošāva divdeatnlt
Izmeklēti komunistu gvardlstl, bet
gadu vēlāk sirmo zemnieku partijas
vadoni nosūtīja uz mūžu cietumā.
Paukeres īstā karjera sākās 1942.
g. Maskavā^ kad tai uzdeva no r u ­māņu
gūstekņu nometnēm izrai^tdzīt
kodc^ Rumānijas a^rīvoianas ar­mijai.
Viņa savāca divi divBi^jas.
1944. g. tās kopā ar sarkanarmiju
devās \iz Bukarestu, kur Jaunais
karalis Midiaels jau bija pats uzsā­cis
c ^ u pret vāciešiem, gāzis dikta­toru
Antonesku un 18 kaujās sakā­vis
atkāpjošos lenaidnidoL
Kad Paukere ar savām divīzijām
ieradās Bukarestā, viņa paradī^ Īle*
1as politiķes un veiklas i n t r i g a i^
talantu. Pēc vāciešu padzīšanas kap­rālis
Midiaels bija tautas elks. Ko­munistus
neviens nderedzēja, un uz
Maskavas aģentiem raudaajās ar
lielu neuzticību. Paukere tāp^ pār­mainīja
8ejx Piecus pirmos moie-šus
viņa runāja tikai sieviešu sa­pulcēs,
aicinot rumānletes apvtoo-tles
,agresīvo sieviešu blokā", visā
zetnē rīkoja „pretfkšist!skas sapul­c
e " un parādīja m a s nepaorastās
runas dāvanas. Trīs gadus ilga ko­munistu
puča sagatavošana. Tautu
pamazām pārskaņoja. Paukere ne­mitējās
stāstīt un ar saviem tūksto­šiem
samaksāto aģentu izplatīt vis­neģēlīgākās
tenkas par karali M l -
diaelu un galma dzīvi. Viņas izrau­dzīta
lelle jaunai vaMībal bija ne-nozīinīgais
komunistu partijas biedrs
Petru Groza. 1947. g. septembri Anna
Paukere bija klāt Varšavā vēsturis­kajā
k«ninforma dzimšanas bridī.
Viņa izstrādāja plānu Balkānu kom­partijas
centrālvadībat Vispirms b i ­ja
jālikvidē monardiiju un ļrflsimis*
kās paliekas.
Paukeres ierašanos Padomju sittidi»
čībā ar godu, kāds pienākas ārlini
ministriem, Midiaels jprasīja l a % i
apdomāties. Pusstundu pirms diae»
1as padomju sūtniecībai, Groza m
Paukere bez pieteikšanās ^ttal h.
radās pilī pie karaļa Midlaela. Jtk
esam ieradušies nodot Jums uztid»
bas zvērestu,* pariņoja premjta,
Viņam aiz muguras stāvēja vēl tH|
Jaunieceltie komunistu ministri m
ducis pazīstamu NKVD aģentu» Kii
ralis padevās un ar neuzmhum
smīnu sejl noklausījis Plntem
zvērestā: . solos būt uzlietai
Rumānijas karalim im tautaf, Uh
pilnu mēnesi vēlāk karalis MMiil|i
bēga, lai izvairītos no nprlrttiHi
n ^ . Visa ŖumfintJa bija Paafenu
rokās.
Rumānijas sailcanā kiuallene m
tik n i ^ , lai iedomātos, ka r o n ta
tauta vlņni mīlētu. Viipia i r vls9»
s a r ^ t ^ komuniste pasauli Ba»
karestā viņa pārvi^jait tikai biiDi
platēm segtā limuzīnā 50 b n i ^
sargu pavadībā. SBL viīļta dodai «i
provinci, d^lzcela iralfi ik uz 100 m
stāv posteņi. Kad viņa Ierodas « f l
ministrijā. Jau 10 mlnlttes topMI
visos ^teņos atskan bridlnlūvm
zvani Apmeklētājiem m ierN^M
nekavējoties gaiteņi JāifttstāJ. Pin»
kere nepieņem nevienu apm^Āli*
Ju, kas nav zūpīgl ^ t m d i l s , k n i
ari tas būtu pieteicies k| specUMt*
ms no Maskavas
Annas ģimene tagad cipdifvo ttiih
šā karaļa Karola mīļālcās LuMkit
pili. 47 istabas karaMīBjā mm
bez tam vēl trīs namuji B^dnreii»
c&ūAtL VlņBs tēvs un briUi Sl4o>
mons dz!vo Paieatīnā. Vecais BAIii-sons
atklāti lād savu komOnMttko
meitu. Kremļa uzdevumā viņa ^
gad nemitiigi vajā žīdus un safomA»
}u^ daudzus agrākos Kodieba
dzdizgvardlstus īpašās vjlenībās. koa
Jāiztīra „faš!stu reakdonārf* Ruml>
nljā.
Paukere pierā<Hjusi, ka komOslsta
pasaules revolūcijai tā gatava
rēt visu. S! padevība Staļinam ir
viņas Helās varas noslēpums. Tā
nemazināsies, kamēr vien Paukerf
spēs izpildīt K r ^ a rīkojumus. ĪDI-Joni
rumāņu tagad klujtībS cer. ka
Paukeri vismaz uz laDm paratlzli
tās ilgi nosl^3Umā glabātā dUmIta.
Vai tā Izrātitsies reālSca n ^ So­liņam
pierakstītā 8irdskG(tte. to lī­dīs
nākotne.
SLUDINĀJUMI
JJkTmhSr ABOKEMENT&
0t4i S m, ietk.), maksā
^ 011 Oio {»ar f>iMa-
. kaOtMM ? t i r i k |>ar
I ife^ - M H-^ « 8M4 DV etcsem* pnmti f M M M a i r t —Ni «a maktāfot
yaip 09 k-. « M 4^ Oa psr
Htiini—miih Btetetani. «leitelhimi.
telft Irta f « « t « mim « 9tr-
TAUnjETEM-UZMAI^lBU!
Rokdfifbniecēm, mājasmātēm, {ftimām, \ftcSm
on katrai n».^.-c«;5 latviskU nīksti tīfi
adlfur-
02 daudsii lasītāju velēšanos,
sagatavo izdošanai
SI mSneŠa beigās
Allas Z^g^-RugāJas
plašu ilustrētu izdevunm
PATI ADU — PATI VALRSJUl
Irdevuroā atradīsit vispusīgu adīfnmii t e ^
nikas aprakstu un mācību, kādēļ to ieteicam
vi9ām trimdas tautietēm. Izdevuma tena i
DM. 3.50, bet, sasutinot un samaksājot ie-priekā,
- ā DM. 3 . ~ ar ptesU^Sami p€c
katras adreses, PasŪtināt, ar vai bei aamak-sas,
var apgādam „Grāmatniekr" vai a t l pie
grāmatu tirgotājiem, (ko >eviaķi der Izmantot
aizbraucējām), kuri, savuk&rt parasto atkidi
atskaitot, lūgti pasŪtinStumus saviaidfi pie-sūtīt
apgādam..
ĀRPUS V Ā a j A S izdevums Mis dabai&ms
pie mOsa pārstāvjiem: ASV on Kanādā -
oFrec tatvian", 9536-107 A Ave, Edhronton,
Alta» Canada. (1,50 dol.): Anglija - Mr. J .
.Mck5s, YMCA Hostel, Byricid nr. Rujbv
(*/« sh); AostrSHfā - Mr. J . Strautiņš, Im-m
i p . Holding Centrē, Voodside via Adelaide
S.A. (»/• sh), pieskaitot pasta izdevumus.
L. Zeltenes sesto burtnīcu ar pieHkumn uz
atsevišķas lapas izsūtīsim tuvākajās ^tnās.
Ed. ^Salnas stāstu grāmata „U2-
VARA- iznākusi un būs dabūjana
grāmatnīcās \m pie mūsu pārstāv­jiem.
Cena ā DM. 2.80.
Apgāds ^Grāmatnieki",
(13b) Berchtesgaden-Strub «injola** (16)
es
Nākamajā numurā lasiet:
UDMASĪKA, KAS PAZUDA
Bl ^ VtSTS
mām. Uz ļauno parādību ātri rea­ģējusi
ASV šķiršanās paradīze Rē­no,
kur ļu2 advokātu biroju durvīm
parādirasies uzraksti: „Runā ar
v ā c i ^ " I
Saņemts
BORISA ZEMGAĻA GRĀMATAS
DIENAS BALTĀS NEBALTAS
otrs iespiedums. Cena DM. 4 . - . Dabūjama
visās nometņu grāmatnīcās.
Tagad §o grāmatu saņems tic pasūtinātāji,
Kuni picprasliumi vēl nav apmicmān rtrmā
izdevuma izpārdoSanas dēl.
Ģcnerālpirstāvis:
Rob. Krukliša gramattuca
ļ^)^Weid8a/0pI.. DP Carap ^FichttnbaM".
iiiiinni(iii!!iii[ii{yi[iinii{iiiiiH(i!iiii!iiiii)i!iiiiiii^
TRIMDAS
RAKSTNIEKI
l - l l l
Visas dalāt viesfl sējumā (audttdUD.
VopS 028 tpp*,
I PAR DM.112.-
= hftflta flkal uz pēcmaksu ^ i l kfsM
aamdcsātus eks.
Vlla Stala i^igids,
5 AUGSBURO, Firahaterstr. 874. W
iiiniiiiiiiiiiiiMiiiiiiiiiiiiiiiin^
Prof. K. Sundzlņa mcnograflt»
KRISTUS
C m DM 4 . - ,
A. Bērziņa flustrUtie
fiSARKA. LŪSA8A UN JSļA
EVAŅĢĒLIJI
cena DM 0.50, pasūtiaSmi pie Ed, Ņlrfļfj
ļl3b) Klcinkdtz bei Gtozburg,fl)0., Lg«J
OP Camp.
Izsaka sirsnīgu pateicība
par mūsu mīļā, neaizmirstamā t ē t i ^ ^
un dēla
VALENTĪNA 8ERGFJEV8
pavadSšanu pēdējā gaitā: mācitāļtm 5 ^
kungam, Fallingbostelcs un Verdcnes T«J;*'
riCA's saimēm, Fallingbostelcs un VerdOJ"
latviešu kolonijām, Verdfnes arodsko.iK * ^
dcne» pareizticīgo kopai, Fallingbostriej»'
bloXa Iemītniekiem, un pārējiem draig»*» -
pazīstamiem.
(19) Sieva on v(!<aW
Noj^etaā precibū nolūkā
vēlos iepazīties ar ' tautietēm. gnn>
tumSmatēm no 30- 40 g. tr., ncialēdzot
tenes un atraim« ar 1 bē^nu. VēlaiM V:
meme. Atbilde nopicmi domāiAļam
tēta. Of. 17.
dzii
vleii?
i l i n ^ C naktis tm .
htt»'* V L ( « nevar biit
ffSi^tms vara un tas n ^
llSStas vilkacis
ffJs Arvien vel pasaule V
i f f ' l K s esam teikuši Pft^^^^^
mjBfBsrokas tai rokai,
irienotie». Par^^o
Bi'Sstutūrpinlt,!^
la nevaram i^f^^i*^
itopapaule. Pasaulei varbt
LQ gaidīt, Jo nSve, kas pa
iffiimJl^Sspto tālumiem.
^ r DSU,"
. W te ztoas un apztoas ^
« j ( ^ w c ^ JSveldo,
1*0 tauti» dusmas paŗ
« i o taiitu presē un vtii
Itti&ilntt^aul iemigt Viena
K^ositn, paši sev telk
Milbu ctoas veidam vk mm^'m^ P
litgramu 9vara, lai tā no
iriiiū plenfikums, mūsu eks
(ļi.ļ^ . :
• T i ^ neatliekams mūau.
ļh |»8u tautiešiem, kas i
Mite$ tikai ar dolāru vai
neaizmirstiet, ka
ll|,WtemiŗĢt!
W pašiem, triuncl',-^
^miifU'ianifiuma ciijfu r^'
•"'"taa nav ar Viņa-ziņu,-
, .^Ull un tautām, lai ar
Mii mirkli? Mes neesam
^itoltn. Mes esam Latvijas
«tUlāsiļic palīga visas taut
»iW8 Ķdza un lūdz šodien:-
illllllllllllllllllllllllllllllllllll
'^ceiības.ka V
'A8 GAD8KSRTEJJI