Bavarijas Latviesu vestnesis, June 8, 1949

              ! I
i •
i li
'M
i
ttltai98 rfUit*«8 Uttiktaa lomas oav latrā
SĀPĪGIE
JAUTĀJUMI
Tautieti Anglij| gaida
^Ijuridisko nokanolumu
Latvieši AngUJā melnā, sOrā dar­bā
jau pavadījuši turpat divus ga-du3
uņ pietiekami pazīst šis zemes
apstākļus m savdabības. Latviešu
laik;rak5tos lasītie vērtējumi bieži
vteii bijuSl pārāk rožaini» un mūsu
Uztverē sāpīgākie jautājumi skarti
tikai garām ejot. Mums jāstrādā ne-piemiķvts
daits un it sevišķi ģime­nes
cilvēkiem jādzīvo sīksti, lai sa­skaņotu
ienākumus ar izdevumiem.
Vairākumam ir ghiži lieki prātot
par «padevību** iegādāties mājas.
Pārlaidām mēs dzīvojam no rokas
mutē» un ja kādam Jau Ir savs kak-tiņS,
tad tas prasījis un ari Ilgi vēl
prasīs ierobežc^nos un atsacīšanos
no daii<h kā ikdienas drīvei nepl6-
cleāama, TaCu visumā Jāsaka, ka
mla dilvojam un jūtamies nesali-dilntml
li*āk nekā Vācijas nomet­nēs.
Sis zemes ļaudis ml? esam un
ari būsim tikai „pab3ml", un nekā­da
sirsnība un draudzība mūsu
starpa neizveidosies. Viņu konser-vltlviims
un patukSā iedomība grūti
panesama: kas nav anglis, tas, da-^
bllt nevar būt līdzvērtīgs vai pā-rē&
Si Pievienosimies, xm angliskā
mi^l atstāsim to visu vēstures
laitaL
Gribu Šoreiz pieskarties pāris akū­tiem
jautājumiem. Vispirms par
inūsu paāreizējo tiesisko stāvokli.
Kii mēs esam? Daži mūs sauc par
DP, daži par Eiropas brīvprātīgiem
strādniekiem un daži par emigran­tiem.
Kam taisnība un pie kuras
grupis tad mēs būtu pieskaitāhii?
Cik zlnu« tad ang]u iestāžu nostāja
Ir — mēs esot E.V.W, turpretim IRO
uztverē mēs esam emigranti kas
labprātīgi izraudzījusi Angliju par giuno mājas vietu. Līdz ar to mūsu
P tiesības un varbūtēja tālāka iz-celofona
lEO darbības robežās skai­tās
kbelgta. Tas jau viss būtu labi,
bet an||u valdība,par So lietu vēl
nav teikusi ne jā, ne nē. Tātad jau-t&]
um0 karājas iaisā, un mē$ dzī­vojam
neziņā. Negribētos pielaist
ka IRO var noteikt angļu impērijas
i^ēj&i vai ārējās lietasl
Ikviena valsts, kas pašreiz uzņem
DiP, laista tos ar slnāmu līgumu un
noteUcumleni. Sim darba llgimiam
tebeidzotlea* ikvienam ir dota rīcī­bas
brīvība darba un dzīves vietas
is^aē. Sim zemē, kaut jau 2 gadus
itrfidajam darba ministrijas norādī­tos
darbus, nekas konkrēts netiek
noteikts un mūsu stāvoklis ir tāds
INLts; kāds bija sākumā. Laikam
Anglijai ir izdevīgi, ka mēs ari
tttīpmi^ pailgam tikai Ein^s
bHvprātigle strādnidd Mums tomēr
tas nav l^UievI^, un mēs labprāt
gribam iegūt reiz solītās angļu
strādni^ ties&as. Tāpēc šis jau*
tājums prasa noteiktu skaidrību, jo,
{a mūs angļu valdUm par emigran-lem
neat^st. mēs varam kārtoties
nodevu
NOMCTNES SAMAKSĀJUSI TIKAI 15 PROC
Aur IRO kā pilntiesīgi DP un
smīnēt sev mājasvietu citās zemēs.
Otrs Jautājums, kas praj^ lietišķu
nokārtojumu. Ir ģimenes locekļu
vknkopus novietošana. Anglijā paš-
3P6iz ir 8 .E.V.W. ģimeņu hosteļl, un,
neiedziļinoties lietas apstākjas, lie­kas,
ka viss labākā kārtībā. Taču
Jfisāka, ka i^reizējais nokārtojums
ir ļoti kritizējams. Ģimenes apgād-nleld
ir spiesti dzīvot šķirti no ģi­menes,
bieži pat 100 Jūdžu attālumā.
Olmaiefi galva savus piederīgos var
^pm^et tikai dažas reizes mēaiesL
Tiss tas savienots ar krietniem ceļa
tntommiem, laUca zaudējumu un ci­tām
neērtībām. Sāds stāvoklis ne
tttndl materiāli, bet arī morāli
grauj normālu ģimenes dzīvi Mēs
neesam spējīgi veltīt pieUekamu uz-tnahibu
un pCUes savu bērnu audzi-nāSanai,
kas ir dažkārt par iemeslu
Viņu nokļūšanai nevēlamā vidē un
ietekmē. Uzturoties pie ģimenes
ns {de^ledu kārtā jāmaksā bo-stelim
3 āiūņi par nakti, lai gan ne-sai^
emaan ne atsevišķu istabu, ne
ne gultas veļu; bet uzturamies
ģtmanes telpās, par ko jau savukārt
Simaksits. Pēdējā la&ā paskaidrots,
ka S liliņi esot domāti par uzturu
tmpēc noteikumiem no maksas ne-vam
atteikties. Vai tā nav brīvības
V ft!2t>beio3ana? Laikam gan katrs var
iidnas Mitājumu kārtot pēc savas
patikas un vajadzības.
Sādu m tamlīdzīgu lietu hosteju
dzfvē w U2SkaitIt diezgan daudz.
Taču galvenais ir tm paliek, ka dzl-vot
pastāvīgi kopā ar ģimeni hosteli
nav atļauts. Dzīvokļu trūkuma pēc
*^.av arī iespējams ^menēm pārcel
* ^«1 U2 privātu dzīvi. Tātad īsts
^vju loks, no kura netiekam ārā
'u Htenlbā varētu visu nokārtot
, ēcigl, ja vien iestādes to vēlētos
pēc Si lieta pienācīgi izkārtota ar
t)iļ. poļu karavīru ģimenēm un pie-derlgiittt
Varbūt mūsu ^ ^ u
Neskarot mūsu centrālo aprūpes
organizāciju noteikto maksājumu
saimniecisko efektu, ĻCK juriļdiskā
nozare norāda uz šo maksājpnu for­mālo
dabu un organizatorisko no­zīmi.
Trimdas kopības dalībnieks par
tādu nekļūst automātiski, bet gan
tika! tad, ja viņš izpUda zināmus
priekšnoteikumus. LCK 11948. g, 18.
decembra lēmums nosaka, ka lat­viešu
trimdas i^oplbas dalībnieku
pienākums ir pildīt saistU^asi kās uz­liktas
ar LCP un LCK lēmumiem,
un ka latviešu pārstāvības institū­ciju
atbalsti sniedzami pirmā kārtā
tiem trimdas kopības dalībniekiem,
kas kārtrgi pildījuši savus penāku-mus
pret trin^as kopību. Lai gūtu
līdzekļus aprūpes darbam un latvie­šu
Interešu aizstāvēšanai, LCP no
trimdas dalībnieka, starp aitu, pra^a
ari zināmus materiālais upurus se­višķos
noteikumos paredzēto [maksā­jumu
veidā. No tiem mtnamas' pe­riodiskās
iemaksas, t. s, „pašpalldzī-bas
nodeva", ko vienādā apmērā
maksa visi trimdas kopības dalīb­nieki,
sākot ar 18 gadu vecumu. Otr­kārt,
atalgotie trimdas kopības da­lībnieki
maksā vēl algas nodokli.
Abiem šiem maksājumiem pastāv
LCK noteikta iekasēšanas kārtība,
dzēšot attiecīgas vērtības markas
trimdas koolbas dalībnieku kartēs.
Maksā iumu apmēri noteikti tā, lai
tie neradītu maksātājiem sevišķus
grūtumus. Piemēram — f^ašpalidzības
nodeva ir 50 fen. mēnesī, up tā nav
nekādā samērā ar mak§ājumiķu,
kādus notetoši igauņi un lietuvieši.
Šādai nodevai no maksātāju vie­dokļa
ir vairāk slmboHiska nteime,
bet, ievērojot maksātāju skaitu, ie­nākums
no nodevas sastāda vietējo
un centrālo trimdas organizāciju
līdzekļu galveno avotu. Pa|palldzl-bas
nodevu dažās nometnēs tomēr
iekasē ar iztrūkumu, lai gan šl node­va
malcsātājiem grūtības radīt neva­rētu.
Patiesi maksāt nesDējIgos no­metņu
komitejas resp. LCK: no mak­sāšanas
var atbrŗrot. „Vaina*' mek­lējama
citur. Vispirms minami tie
tautieši, kas atsakās no' maksāju­miem
„principa" dēļ. Tādi „princiim
dlvēki** bijuši un būs visos laicos
un apstākļos. Viņu skaits nav Mels,
bet viņi atrodami katrā nwnetnē. V i ­ņ
i ^ turjMnāk būs jārēķinās ar SIS
nostājas sekām. LCK uzdevusi sa­viem
apgabalu pārstāvjiem sastādīt
So ..principiālo" nemaks2tāju| sarak­stus
im IrapsvērīiSi to publicēšanas
iespejii. Nemaksātājiem būs Jāatsa-
Metropoirta Augtis-tma
paskaidrojums
Sakarā ar jniesitera V, Sķ^k^ pa­ziņojumu
,X«atviJas" 31. maija nu­murā,
esam spiesti darit zināmu at­klātībai
s^ojošo: Uz priestera V.
Sķiliņa ierosinā}\Hnu, ka viņam, kā
vienīgajam LPB garīdzniekam
joslā būtu lielāka autoritāte, ja es
viņu ieceltu par šīs jc^las pareizla-clgo
draudžu administratoru, es
1947. g. ieceļu V. Sķlliņu par U>B
angļu joslas prāvestu. 1948. g. jū­nijā
angļu annijas mācītājs Ldcs
man raksrtija, lai es izsaucot pie ^ -
vis iMiesterl V. Sķiliņu un norājot
viņu, jo viņš necienīgi uzvedoties un
esot slims. Es priesteri SķHiņu at­brīvoju,
no prāvesta amata \m viņa
vietā par prāvestu ar^ļu jos^ā iz-raudzlju
amerticša^u joslas prfrmtu,
virspriesteri L. Ladln^. 1949. g. 4.
janvārī krievu emigrantu parei^-
clgo baznīcas administrators H ^ -
burgas bīskaps Aianastjs rstotlia,
ka iHiesteris V. SķUiņš ir iestājies
viņa pakļautībā (jurisdikcijā) re^.
izstājies no LPB garīdznieku Mtaita.
Tā kā priesteris V. Sķiliņš nav vairs
prāvests, nav vairs arī LPB prieste­ris
un viņam nav vairs tiesības kār­tot
pareiz:ticīgo l a t v i s enugrādjas
lietas, spēkā paliek „Latviias" 54.
numurā (17. maijā) ievadoteis |»2i-ņcļjums.
M e t r o p o l ī t s A u g u s t ī ns
hostelus grib pielīdzināt fHevie^u
klosteriem, kur vīriešu idātiene ir
bīstama im nevēlama? Ari šādam
viedoklim nebūs pamata, jo hosteļa
personālā nodarbināti, vīrieši —
ukraiņi, ģimeņu locekli — jaunekļi
un E.V.W. tēvi. Ar loģisku domāša­nu
šl mistiskā rīcība nav atšifrēja­ma,
bet tā nmā pretī elementārā­kam
cilvēka tiesībām demokrātiskā
iekārtā un vals*.ī ar augstu kultūru.
Sie jautājumi tiesām ir akūti un
sāpīgi. Taču ar nožēlu jākonstatē,
ka mums šeit pašiem grOti cīnīties
par nenormālā stāvokļa nokārtošanu.
Tāpēc būtu vēlams, ka par s"m cie­tām
attiecīgajās an<^]u iestādes pa­interesētos
m.ūrj pārstāvji un cen­trālās
organizācijas Vācija.
Anglijā, maijā. .
— l e k s
kās no latviešu vietējo \m centrālo
institūciju palīdzības, ua viņi neva­rēs
piedalīties ari vēlēšanās, nevarēs
saņemt ar centrālās pārstāvības ak­tivitāti
sagādātus ziedojumus, izlie­tot
iegūtos galvojumus tālākai emig­rācijai
utt
Skaitliski krietni lielāka ir pasīvā
nemaksātāju grupa. Nodevu iekasē­šanas
sekmes lielā mērā atkarīgas
no non>etņu komiteju aktivitāte. Ir
nometnes, kurās nodevas iekasē ļoti
Igibi. bet ir ari tādas, kurās nodevu
samaksājuši tikai 15<*/o no maksātā­jiem.
Izrādās, ka nometnes pārstā­vības
a|:«robežojušās ar telpu ierādī­šanu
speciālam nodevu iekasētājam,
kas pfenem maksātājus tikai darba
laikā. Pieredze ari normālajos laikc^
rādija, ka nepaciešams nodokļu
piedzinējs. Daudz sekmīgāka tādēļ
izrādījusies kārtība ja nodevu ieka­sētāji
aimieklē maksātājus mājās.
Ievērojot nesekmīgo nodokļu ieka­sēšanu,
rodas jautājums, kā ncmietņu
pārstāvības domā sarīkot nometņu
vēlēšanas. Ja. piemēram, kādā no­metnē
nodevas nomaksājuši un tā­dēļ
balstiesības bauda tikai 15Vo no
vēlētājiem, tad rodas šaubas, vai
šāda mazākuma ievēlētās amatper­sonas
spēs savus uzdevumus veikt;
bet ja vēlēšanās pielaistu personas,
nepārbaudot viņu piederību trimdas
kopībai, tad. šķiet, dibināti varētu
apšaubīt velšanu IBcumību.
Minētie novērojumi zīmējas arī uz
algas nodokļa nomaksu. Algas no­dokli
samērā kārtīgi samaksā tie
strādātāji, kas atalgojumu saņem
nometnē vai ar tās administrācijas
starpniecību. Turpretim tie, kas at-al^
oŗfuniu saņem no sv^tautlešu
iestādēm vai darba vietām ārpus no­metnēm,
algas nodokļa maksāšanu
uzskata par Heku im nevajadzīgu.
Nokārtots maksājums trimdas ko­pībai
ir juridi^a saite ar šo fepplbu
im morāls shnbols piederībai^ pie
latviešu tautas svešumā. Ar nemak­sāšanu,
neatkarīgi no Iemesliem, ne­maksātājs
atsakās no piederlljas pie
latviešu kopībai. NemE^sāšana ir at­taisnojama
vienīgi lai gadījumā, ja
nc^etnes pārstāvība resp. LCK to
legalizējusi trūcīgo apstākļu dēļ.
Sādi atbrīvotie ir trimdas kopības
dallbi^eki im. li<felgi citiem. ba\Mia
tiesību uz palīdzību im atbalstu.
Zinos iestādēm par
tiem^ kas nekārto
saistības
LCK biiiu jodas ddegādjas sēdē,
ko ^ ^ a J. Miezis, pārrunāja jau-tājionu
bezdaxi>a pabalstiem
strādātājiem tautiešiem, kas no v i ­ņiem
neatkarigu iemeslu dēļ no dar­ba
atkusti. Prakse pierāda, ka pa-b
^ u izna^sas lietā vācu iestMes
katrā apgabalā rīkojas citādi. At-šķjbrības
pastāiv arī starp dažādām
vietmn vi^ā \m tai pašā apgabalā
Ai^sdoalu pārstāvjus aicinās Šajā
ziņā pārbaudīt apstākļus un pūlē­ties,
k i t i e s ^ pabalstu saņemtu
Tāpat izrādās, vācu iestā<tes vietām
paskaidrojušas, ka, pēc to uzslca-tiem,
tagad DP devas vairs nebūtu
japidfdzina vācu devām, tāpat ne­esot
te^ts. ka tās nedrīkst būt ze­mākas
par vācu d e v ^ Tāpēc DP
saņem zem^as kvalitātes un neiz­devīga
sastāva prodtdctus. Par to
isdarits iesniegums CCG Lemgo, uz
ko drīzumā gaidāma atbilde,
J. Miezis ziņoja, ka LCK sēdē
amer&āņu joslā runāts par tiem,
kas mēģina izceļot, nenokārtojusi
saistības. Ndemts. ka par šādiem
neapzinīgiem tautiešiem ziņos iestā­dēm.
Lēmumam pievienojās ari bri­tu
joslas delegācija, uzdodot BCP
pārstāvjiem iesmegt zaņojvmu par
,.Turības" īpašniddan. kas, kā
dard, ga^vojoties izceļot \iz AisV.
Piekrita s^olu lasāmās grāmatas
„Cela maize" izdošanai
AUSTRĀLIJAS VALDĪBA
VĒLAS SATURĒT KOPĀ
IECEĻOTĀJU GIMENfES
JAUNAS DARBA NOZARES, KUŖSS VARES STRlD.tt DP
Austrālijas valdība visiem līdEek-LzāģētaViis. raktuvēs, mežu darbos u»
Uem veicinās ģimeņu būvdarbos. DP var strādāt ari .
dārzniekiem, ganiem, loi^kopjiem «i
dažādos palTgdarbos slimnīcās, ^
1ās. institūtos un tamlīdzīgi,
dzot DP vīriešus atļauts nod
visām tām pašvaldībām, ies-vai
organizācijām, kas apr(q)|
iz:vieto ;DP ieceļotājus.
un ģimeņu
grupu vienkopus novietošanu darbā,
paziņojis imigrācijas ministrs Kal-vels.
Bez tara DP ieceļotājus turP'
m^ pielaidis daudzās jaunās darba
nozarēs, un valdība rūpēsies, lai ģi­menes
locekļus obligātā darba līgu­ma
laikā nešķirtu. Ievērojot daudzās
sūdzības un ieceļotāju neapmierinā­tību
ar līdzšinējo kārtību, ka ģime­nes
galva bieži norīkots darbos sim­tiem
jūdžu no sie\^ un bērniem,
bez iespējas tos ai»neklēt, Kanberā
oficiāli atzīts, ka sekmīgai Austrāli­jas
dzīvā spēka vairošanai un ieceļo*
tāju darina prieka nodrošināšanai ģi­menēm
jāpaliek kopā.
Imigrācijas ministrija Kanberfi it^
devusi brc^ūru, ko saņems visi aus­trāliešu
darba devēji. Brošūrā uz­skaitītas
visas tās darba nozares, ku­rās
valdība paredzējusi novietot PP
ieceļotājus. Vīriešiem paredzēti šādi
darbi: dzelzraktuvē^, dzete cepļos,
tērauda lietuvēs, tērauda rūpnīcās,
mālu un cementa rūpniecībā, iflpsa
raktuvēs un'visās būvmateriālu sa­gatavošanas
nozarēs, Be» tam darbu
var dabūt visās lauksaimniecības,
lopkopības un barības lldz^ļu ra­žošanas
un sagatavošanas iloKarēs.
Te «pieskaitānMis s^I konservu fab­rikas
un žāvētavas, piensaimniecība,
saldētavas uti.
Tālāk DP strādnieki var atrast
darbu lauksaimniecības un pļav-sainmieclbas
maSInu fabrikās, darba
riku rūpilcās. krāsotavfis un visā
ķīmijā rūpmeclbā. DP turpmāk no­darbinās
ari mājsalnmiecības l^e-derumu
iin m^eļu fabrikās, lldite-kus
lldzSlnēJIm darba iespējām kok-
DP ieceļotājas — sievietes novM^
šādps darbos: par slimo kopģjS?!
māJkal|K)tājām un Izpalldzēm^*
tos un īpašvaldību uzņēmumi», djSi»
nIeāSv skc^ās, patversmēs \m lnsti|||
tos. Privātās ģimenēs DP m^jkalpo»
tājas drīkst pieņemt saziņā ar vd^»
bas izstrādāto plānu. Tālāk sleviHei
nodarbinās par apkalpotājām un Iii
tabenem viesnīcās, pansijās/
tēju apmetnēs tm tās varēs itrUH^
kā līdz šim, visos pārtikas ražobaū
un pārstrādāšanas liaņēmumos, fiļii
un tekstilpreču rūpniecībā, nuttfllifc
vās, ķīmiskas tīrītavās un i f M
rūpniecībā.
Imgriicijaaministrs Kalveis v|
paskaidrojis, ka DP darba.
pirml Icārtā varēs saņemt tit ļm/ģĶ
devēji, kas nodrošina apmetenoi ^
dzivoklli veselām jmīpam, ķmgk
grupām vai vismai visai ftmitaiL
Tālāk priekšrocības strādnieku
āķlršanjl dos tiem darba devIjSiĻ
kas nodiarbina lattlfitos pān^, toi m*
šķirot. Austrālijas valdība bez l«t)it*
dūmiem atzīst, ka lielākai grlMlbii
un ncēHības Ieceļotājiem sagādā \fA
akūtais dzīvokļu trūkums, bot to
nevar citādi novērst, kā vi«t tr Iff
dari}a isp^u, jo pašu a\urtrUeiu
strfidnU^ku neietiek, lai reālie
valdības būvniecības programmu.
^īle atjauno DP uzņemšanu
Pagājuša gadā, pēc itono DP^
tr£msp(»rk ierašanās Cllē, Cīles
valdība pārtrauca tālāko DP uz­ņemšanu
un neielaida pat vairs
tos, kam Jau bija vIzēM dokbaiMitL
Sādu rīcību motivēja ar to, ka so­līto
speciālistu vietā esot ieradušies
tikai zemas kvalitltes strādnieki.
Tag^ Cnes valdība savu viedokli
atkal grozījusi un a^aunoji^ DP
užņ^nāanu. Patlaban vērt^imas
komidja iemdusiea Austrijā un ie-ceļofismai
platēm sekojošo arodu
^)edālistus un strādni^ms: tēraud-rūpnieclbas
strādniekus, dlzeļmaSi-nu
medianiķus un šoferus, marmo­ra
lauztuvju strādniekus, marmora
pidētājus, elektriskās apkures ie-ricoSanas
strādniekus, automedia-niķus
tm autori^eclbas strādnie­kus,
auto li*)otājus, viesmīļus, kas
runā vai nu franciski, spāniski,
angliski vai vāciski, kalnu r ^ l e c l -
bas strādniekus, visāda veida
būvstrādniekus, pienotavu speciā­listus,
m^zni^kus, pavārus un
konditorus un speciālistus metaHur-ģijā.
Vecumu robeži^ vīriešiem 45 ģ.,
sievietēm 30 g. Ģimenes locekļus
ņem līdzi. 50 proc. var būt nestrā­dātāji.
Sevišķi kvalificētiem spē­kiem
vecuma robeža un ģtoenes
locekļu skaits nav Ierobežots.
ometņu
dzīve
T^GSNSBUHGAS Tanna kazannu
latviešu nometnes Viestura ģim­nāziju
šogad absolvēja 6 skolēni, bet
Tālavus tautskolu beidza 12. Sakarā
ar izceļošanu, ģimnāzijai draud slēg­šana,
jo skolēnu skaits sarucis līdz
15. Arī tautskolai nākamā mācības
gadā var rasties grūt^jmi *?kolēnu un
k^^allflcēto soļotāju emigrācijas dēļ.
Nometnes komitejas prezidijā ie­vēlēti
Rūd. Zanņš, Arv. Ozols im
Fridr. Siraks-Gruzitīs. Revīzijas ko­misijā
izraudzīti P. Plostiņš, A. Za­riņš
im O. Kļaviņš.
CELLES lat^nešu komitejā par
priekšsēdi ievēiēts H. Jingsts, ka­sieri
T. Zars un par selietāru A.
Lakins • .
PaskaidrojaiBs
par pārkārtojumiem un
abonementa pārskaitl-šann,
apvienojoties , ^ a .
dēlas Apskatam", „Latvl.
jai" nn ,»Latviešu Ziņām".
AlNMimtu koHekUvu tKUrstāvJns
lūdzam paziņot ,JLatvijas** kanto­rim
lidz 15. jūnijam, cik eksemp­lāru
J^tvijas" pēc šf datmna Jā­sūta
,Xatviešu Ziņu" vietā.
Tiem lasītajiem, kas ,J.atv«u"
Jao abonē, Nedēļas AJpskatam**
un ,JLat^eia ZlņSm** Izdariils
iemaksas ieskaitis UdiSinēJS
,JatvUas" abonon^ta pagarinā­šanai.
Abonēšanas maksa Jjaivijat" pa­liek
lidzšinējā. i i.: kottekōviem
abonentiem DM 8.00. in«^dnā-
1iem abonentiem DM %^ + 030
psM- piesūtīšana mēnesi. Jifedēļas
Apskata" nn JLatviešn Ziņa"
līdzšinējie abonēti pēe So I e ­raksta
pārtraukšanas saņems jū­nijā
.JLaivtin" iK^ to pašo ma^,
kāda bija «^Ned^as Apskatam"
nn ,JL.atv]esu Ziņām", Ja nauda
šiem apgādiem nosūtīta Jaa līdz
8. jūnijam. Sakot ar jūliju, J M -
vijas" aboni^nas maksu apgāds
aprēķinās pUnā apmērā, kā tas
paskaidrots augstāk. Ja abone­ments
apgādiem jaa Iesūtīts ari
par jūliju an torpmākion mēne-šictn,
tad starpība lidz pilnai
«Latvijas" abon^enta maksai
jānokārto savlaicīgi
LCK APGĀDS
Septembri paredzSti
as nometnes
slēgšana
Henāds brīdis, kad daļai Vircbw-gas
latviešu Jāsāk kravāt ce)a
mas, lai .pēc vairāk kā četru
hod:i:īvc»šanas Sajā drC^m pilsētāĀk*
lētu jaunas m^vietas. Norosbai
i^aļrunis 2. jūnija priekšpuadtai
vēstīja: „Tun)inot IRO gatmll
mītnes ptDgrammas izpildīšanu ams»
rikāņu joslas novada ^)vienolani, i
novads sāks Ificvidēties. 2. jO^I Tī­šus
tā iedzīvotāja^ sāks ^rcell as
2., 5.. 8. un T. novadu. Par attiedlo
nometņu siešanu tfiin p a z ^ f«-4t
(ienas iepriekš."
Plimisjai grupai latviešu — W*
cilvēkiem jādodas ci^fi jau jOņiJI
Vimis nosutis uz 1 novādto
Traunālteinas pilsētu^ kara lazilii
5 bldcofi. kas spēj uzņemt IdOO IM^
soniL Pagaidām tos vēl apddl^DČP
im. Kā zināms. Traunšteinlllļil
daa ndlels ^aits latviešu un
viešiL Uz jauqo ncmietni p s i s ^
pārvietot tikai latviešus,
no Vircburgas pārvietos ae«
bet uz Traunšteinu pSc
vēlēšanās, var doties arī ^ , _
jp tur no jauna komplektēt^jBļ
s|trādāj<ošo štatu. Vlrcbuigā l iV
visi strādājošie un tie, kuri tf^g ^
izceļoSsAiai vai s a i ^ u ^ i2C^m|f
ijiumunL Centrālā nometne
izgaidām izceļotājus ari no
Āovada nometnēm Gdigi V
nomeM degs & g. L
\ L&RTES ncm^es 7 bēnil I #
nēšus dzīvota at3>ūtā 'Šveicē, ¥ļW
bo8 kndni apstākļos, taietiiiliWf
damies un mlabodeoni savu ^9ttW
bu. Sveldeši pret latviešu bēmiiij
izturējis īsti sirsnīgi, mājās n * »
iedodami līdzi ari ciema kukuM»
SENGVARDENA latviešu tautA^-
hi beid:5a 15 audzēkņu, no tiem
tiesībām turpināt izglītību J J i^
zijā. Nesen notikušā VMCAs
de HetI noderēja visiem, kas g w
vojas izceļošanai. Tajā bija
pots informatīvs materiāls par AS»»
Kanādu, Austrāliju, Angliju uc ^
mēm
VESlUliļ
REDAKCIJAI
A. P r i e d i t i s . Austrālijā
KOKABURAS LSCISA NAV
Latvijar53. numurā lasīju P^^'
kā kokaburas lācītis ^^mā^
smietie^;. Rakstītājs, diemžēl, tim*
dijies. jo kokaburas lācīša ne
strāiijā, ne, cik zinu, ari citur n»^*
bet kokab'ora ,ir gan saudzej^
putns, kas smejas kā c i l v ^ J ^
dzējam^c; tas tād5L ka ēd
Kola lācītis ir kola lācītis.^ņe^^
kokabura un nesmejas ari. Ka KO»*
tā koltebura labi redzams ^
Austrālijas pastmarkām.
1^ ^ -V'
5 valdīl
tiesibis lin.
Darba M
m vai H
I, tirgotus,
.uz m
hfoklis tļ
fisvi ard
pal daļai, sd
Kīidnieklemj
uc: ļ
J8V§ laikā
_ Ju8 dsy
,ped81It§t§.^
p drebm
iBpatleSSm tā
iiidtt spedalil
ļ i^ vai m
Bomstnl
Tneraua
Ma saisti
ptuSi atrļ
imi īstajai
itejisaka pa|
iidzlv(
I i i līguma
ML Taplļ
amu tie
ieki
sabil
-atskanēt
00
ar