Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1949

              g. 12. oktobri.
ajām
nemorāliski."
5kl Ir." teica bal,,
neviens no mm^nl
artra ..Netīrās r oS
Stri. ne U^elo taJS^
rud«i8 Wādi iff
,6u teātra trupas S '
ā, ne dzirdējis
u komponistus P r aT
žauts," teica otrs as
eks.» ko dzenatiJ'S;
7 ..Trimdas rakstnleb,.
' L S plauktos nel^
l5f8«tfi€ft , Ik u^r^ ^ir^ ^t ā in,
tzlst grāmatas par v6r,
\ - fio biea plemlngto
ka nedaudz dienās
trina par nevērtīgu, TS
bēta, bet laba reklS.
nemaz nepatiktos iz.
:Igo8 apgāda lldz^im
gūstam garīgi katri. M
l gan." MN§.JcQtril« le,
kas XBO paSpārnē
" ^ no vācu «alnmled^
,at nometnes kfi liek
ļs^adusi ģimene^
Idienas vakars n ^
ļes. Prominence no
ViMm pa kazamju
n e i ^ a , itkfi grMtu'
svētdiena Ir tikai ^
'nnlecTbā, ir UeUr tfm'
lldks, un tur tomli
viru no c€pm9, M6I
iu, mans m!]^8» un sa^
; bieži varam vairs ti<«
:i tas bija ievērojami
>]amu latvieSu paliA
" klusi piemetinfijd
,,Ar vai bet bfir^
|lzkl!st Beļģijas latviefiE
It uz turieni šejienei
tin apjautājās, kas gan
tņbtit? Unmēaojrie^
jar L M dzied pa i^iglL
(fitlgu kvartets izjudk
Trio devies uz ASV 4
Nfirunfr un Atis Teiolļ^
kas vSl? M
^^^ļUP^Ņiivaiz» tm*
vairs neinteresē,'^ ptt^
|a pa8apzix]Jgs, be^
divi nedēļām « blp
īpas numura maa
idsmitfl mlnOtē lA)
ia«ka0 šeit dtēia tfkai
ko vSL varam dailV
la&fl, kad visi ml*
pamāca," teica pad-
' uz. basu līdzjūtīgi
S Ir — ikdienas izkārt
vārtiem Jaunu transa
Kļi un māsas, nedenua<4
il" — Tas būtu pirnhi
«.idlenfim. Otrdienis
jfis derētu: «Nerunājiet
[vēl mazāk par citiem!
un sestdien no vietas
Iet mutes! Turie(t
IvlņS bUa zobgalis, ted
)fi neviens ndclausUfis.
s pēc tam mēs brm
, emigrāciju, par bran-no
vīna krasta un pew
• - - Mēs bijāmne-lisdkam
sava valoda.!
Severlns Dfi®^
mu un deiu ^
Spaknķergū
m nometnē pie G«-
l i e n . 25. eept..
P in baleti vgj
Iprete Merija Sakse»»
jlols mūsu NadonSIM
skolas solo
tone-Satoāja, KaWg^
Egā diriģenta St
titru pavadijumaj^
r S t am vlslal^S^
|Postm Ja. sV.Jīt.oKlaa lanrlf^ "«A't^
* Brāmsa div^ Jj^,
s, gūdamas nedau
IKtiSanu.
'^hi baleta if^^ ^
, gaisīgo viegl«n«
' L Delibes
•m I. «*Jfa^u'n^aij aAi ssout ei
^Skļos rtjS
lu scēnisku J ^ ^ a
jkas Jau a t «2
izpelnījās i^^Ļ^
frtSdlen, 1949. g. 12. oktobri.
VĪRS, KAM
LATVUA i
Triestas lielrabina dcis mčgina salabināt
^aspcri ar Tito
Italu un amerikāņu laikrakstos
Jau tulit pec otrā pasaules kara sā-
^ parādīties Itālijas .baņķiera Ka-
0jillo Sastiļoni vārds. Vēl nesen AP
jiņoja, ka viņš ilgāku laiku apsprie­dies
ar ārlietu ministru grāfu Sfor-
0U un maršalu Tito, Kas ir šis virs,
kam atveras pat ASV ārlietu minis­trijas
durvis un kam dzelzs aizkars
faktiski neeksistē?
Tad, kad Trieštā priekš 70 gadiem
turienes lielrabina ģimenē piedzima
ļgls, viņu sauca par Goldšteinu. Bet
Jau agrā bērnībā li^lrabins izceļoja
IB Itāliju un pārdēvēja savu uzvār­du
par Kastiloni. Kopš tā laika šis
vSrds kļuva pazīstams toreizējā Au­stroungārijas
monarchljā un gandr!2
visās Balkānu valstīs. Kastiloni —
tis nelielā auguma vīrs ar brūnajām
ōcim — Jau jaunekļa gados saprata,
cik Uela nozīme var būt automobi­lim
un lidmašīnai. Lai propagan­dētu
aviāciju, vēl labu laiku pirms
pjtofl pasaules kara viņš aplidoja
Vīnē Sv. Stefana doma torni. Dažus
gadus vēlāk Kastiloni nodibināja
pirmo Ungārijas lidmašīnu fabriku
tin apceļoja visu Rietumeiropu kā
austriešu-ungāru gumijas fabrikas
dlfektors. Itālijā nevienam nav no-slēpum^'
ka Kāstiļjoni ar milzīgiem
kapitāliem piedalās Dai miera un
Piata auto rūpnīcās.
īsti slavas laiki un milzīga turība
mazajam Itālijas baņķierim sākās
ļ){c pirmā pasaules kara. Netālu no
barona Rotšilda pils Vīnē viņš no­pirka
kādu savrupmāju un pārvērta
to par īstu'pasaku mītni. Kastiloni
toiīda Rotšildus, Gūtmanus, Zlg-bartus
un citus toreizējos bagātnie­kus.
No sava nam'a logiem viņš va-rSJa
Ielūkoties tieši barona Rotšilda
dfirzā un šo izdevību nekad nepa­laida
garām, lai pakaitinātu miljo-nSru.
Zinātāji stāsta, ka Kastiloni
Bkvā Vīnes pilī savācis lielisku bron­zas
kollekciju, kas tai laikā bijusi
labākā pasaulē. Vienā ziņā Kasti-onl
tomēr pārrēķinājās: viņš cžrē-j
, ka inflācija notiks arī Francijā
un tāpēc steidzās sapirkt namus, ak-djas,
muižas, mākslas priekšmetus
Krievtfsēmfgrariii pār
Baltijas valstīm
Krievu emigrantu avīzē • „Posev"
A. P. Stoļipins, viens no redzamā­kiem
tagadējās krievu emigrācijas
pārstāvjiem!Parīzē, aicina visu boļ-
Sevisma verdzināto tautu pārstāvjus
saskaņot un apvienot savus spēkus
cīņai pret bolSevismu, So tautu ko­pīga
akcija un kopējs svars var tapt
par Izšķīrēju faktoru lielajā pasau­les
sadursmē.
Pirmā tāda saskaņota solidāritS-tes
akcija bija 5. m^ija mītiņš un
tam sekojošais demonstrāciias i^S-Jlens
Ņujorkā, gī solidaritāte saista
un arī uzliek pienākumus. Pienācis
laiks tikt galīgi skaidrībā par vi­siem
lieliem jautājumiem.
Par tagadējo stāvokli Baltijas val­stis
autors izsakās: ..Pilnīga izolāci­ja
aiz divkārša dzelzs aizkara, kādā
stāvoklī boļševisms nospiedis trīs
Baltijas valstis, ir visbrēcošākais va­ras
akts, ko pastrādājusi boļševiku
vara." Pieskaroties mazo tautu lik­teņiem
pēc boļševiku varas likvidā­cijas,
autors izsaka domu, ka lielval­stu
hegemonijas laikmets tuvojas
beigām un tā vietā, paredzams, stā­sies
valstu bloki, dibināti uz tautu
sadarbības principa, revidējot līdz­šinējos
uzskatus par valstu suvere­nitāti.
„Smī c^ļā uz tautu sadarbību
^^s gribam izlietot visus mūsu ga-
[igos spēkus," raksta autors. „Mūsu
ideoloģija nepielaiž ar varas paildzi­nu
ietilpināt Krievijas valsts robežas
^Ss tautas, kas pašas to nevēlas.
Jaunās tautu kopdzīves normas ne­var
dibināt uz durkļiem un uzspie­šanas."
(in)
Bulgāru kolhoznieki
negrib wsēt
un fabrikas. Šoreiz tomēr Triestas
iielrabma dēhm nelaimējās. Mor-gans
piešķīra Francijai milzu aizde­vumu,
un Kastiloni kādā jaukā die­na
pamodās gluži nabags - bez
naudas, bez ip>ašumiem. namiem un
fabrikām. Li]![tenis bez tam bija
velējies ka viņa mākslas darbu
ūtrupe Amsterdamā pircēju vidū at-radās
ari divi l;)aroni Rotšildi.
Jau tūlit pēc pirmā pasaules kara
Kastiloni parei:d novērtēja Jugosla-vijas
dabas bagātības. Viņš kļuva
par līdzīpašnieku vairākās boksita
un vara raktuvēs. Kopš tiem lai-
Kiem Kastiloni ari uz vissvarīgāka­jiem
dokumentiem nekad neparak­stīja
savu pilnu vārdu, bet pavilka
1 ¥^ iJL^^^āJus K. Lai gan agrā-kais
Triestas lielrabina dēls Austri-ja
nodarbojās ar naudas spekulāci­jām,
viņš tomēr pacēlās pāri para­stajam
šībera tjipam. Katrai naudas
operācijai pamatā bija kāda zināt­niska
atziņa, jo Kastiloni ģimene pa­zīstama
ari intdektuāļu aprindās.
Viens viņa brālis, piemēram, strādā
par profesoru Jēlas universitātē Sa­vienotajās
valstis.
Kad Itālijā varu sagrāba fašisti,
Kastiloni tomēr prata ierīkoties ari
jaunajā režīmā. Musolinl drīz vien
pamanīja viņa diplomāta dāvanas
un financista izmaņu un iecēla par
savu tirdzniecības atašeju Berlīnē.
Lai gan nacionālsociālisti vajāja žī­dus,
agrākajam Triestas lielrabina
dēlam tomēr drīzi vien atvērās dur­vis
pat uz Gēriiiīga kabinetu. īstais
darba lauks Ksistiļonl tomēr sākās
pēc otrā pasaules kapa. Drīz vien
viņš sapratās aic maršalu Tito un
laikam viens no pirmajiem atjēdza,
ka vienīgais „caurums dzelzs aizka­rā"
var kļūt Jugoslavija. Kastiloni
pieņēmums izrādījās pareizs. Sl ie­mesla
dēļ viņu augstu vērtē pat
Savienoto Valstu ārlietu ministrijā.
Kastiloni pastāvīgā apmešanās
vieta ir Excelsiora viesnīca Romā.
Vomēr te viņu jiastapt var ļoti reti.
Kastiloni g^drīz vienmēr atrodas
ceļā vai nu uz Sveici, Belgradi, Va­šingtonu
vai Ņujorku. Tikai Vīnē
viņš nekad neiegriežas, jo austriešu
iestādēm vel labā atmiņā daudzie
" ba^ku* krachl ^ pēcr -^pirmā pašauliBS
kara, kuros tieši vai netieši vaino­jams
Kastiloni. Par savas dzīves
galveno uzdevumu Itālijas baņķieris
uzskata ministru prezidenta Degas-peri
un maršala Tito salabināSanu.
Nevienam nav noslēpums, ka Jugo­slavija
no ASV bankām kreditu sa­ņēmusi
vienīgi viņa pūļu dēļ. Ne­sen
presē parādījās informācija, ka
maršalam Tito naudu^ labprāt aiz­dotu
arī vairākas Romas bankas. Ja
šī ziņa izrādīsies pareiza, ir lielas
izredzes, ka konflikts Itālijas un
Jugoslavijas starpā būs izlīdzināts.
Vācu bērni padomju
savienība
Sofija (F), — Bulgāru komunistu
partijas orgāns Rabotničcskoje Djelo
^^lojas, ka Bulgārijas sējas plāns
Winīgl sabrucis. Pēc valdības rīko­juma
kolhozniekiem līdz 15. sep-
^mbrim vajadzēja apsēt 60 proc. ti-
^mu. Nevienā vietā šis plāns to-
'nēr nav izpildīts, lai gan laiks ze-ļ^
es darbiem bijis ļoti piemērots.
o,audzās vietās darbā nav laistas arī
s^iag mašīnas. Raksta beigās komū-l^
istu orgāns, kā jau tas parasti, visu
vmnu uzveļ zemniekiem, kas sabo­jājusi
valdības rīkojumus. Iniormē-as
aprindas domā, ka šī publikācija
^ievadījums jaunais deportāciju
ļ^ampaņai, kas notik<: .tiiW>kā
^^a^otnē.
Stutgarte (F). — Kāds vācu gūs­teknis,
kas nesen atgriezies no Pa­domju
savienības, Stuttgarter Nach-richten
līdzstrādniekam paskaidro­jis,
ka 1946. gadā Simferopolē, Kri­mā,
viņš sastapis 11 g. v. vācu mei­teni
no turienes NKVD bērnu dārza.
Bailīgi apkārt skatīdamās, meitene
gūsteknim paskaidrojusi, ka bērnu
dārzā atrodas 35 vācu jaunieši, gal­venokārt
no Reinzemes. Kara laikā
viņi bijuši nometināti kādā patvers­mē
Vartas apgabalā. Sarkanarmijai
tuvojoties, bērni ar savu audzinātāju
bēguši rietumu virzienā, bet Frank­furtē
pie Oderas sagūstīti. Meitene
stāstījusi, ka bērniem NKVD pa­tversmē
ir labs uzturs un apģērbs.
Nedrīkst vienīgi sarunāties vāciski.
Sis aizliegums praktiski tomēr ne­esot
nozīmīgs, jo tie bērni, kas sa­gūstīšanas
laikā bijuši 4 vai 5 g. v.,
vairs nerunājot neviena vārda vā­ciski.
Cīņas grupa pret necilvēcību no-skaidroiusi,
ka visus vāciešus, kas
sodīti ar cietuma sodu, sūtot tālāk
uz Sibīriju. Kādā koncentrācijas
nometnē pašreiz esot sastādīts
transports, kurā ietilpst 600 šādu
bērnu.
e e
iropas ūnijas
as veicināšanai
L oktobri pagāja divi gadi, kopš
Grēvenes nornietnē nodibinājās pir­mā
latviešu orgamzācija Eiropas
ūnijas idejas veicināšanai. Līdzšinē­jā
darbā «Latviešu apvienība Eiro­pas
ūnijā" guvusi samērā ievēroja­mus,
panākumus. Vācijā reģistrēto
biedru skaits pārsniedz 200, un no­dibinātas
arī nodaļas citās zemēs.
Biedru informācijai izdots Diļetēns,
apkārtraksti un brošūra «Eiropas
apvienošanās kustība un mēs". Re­ferātos
un pārrunu vakaros apmek­lētāji
iepazīstināti ar Eiropas imijas
idejām. Arī individuālās propagan­das
darbs devis labus panākumus.
Jau pag. gada beigās apvienībai bi­ja
kontakts ar 50 radniecīgām or­ganizācijām
visā pasaulē. Kur vien
bijis iespējams, tās pārstāvji pieda­lījušie^
starptautiskās sanāksmēs,
kā Eiropas kongresā Briselē, Vest-fāles
miera svētkos. Strasburgā,
Goarā un citur Notikušas apsprie­des
ar citu nāciju federālistu kustī­bas
vadītājiem darbiniekiem \m
tiem piesūtīta informācija par ap­stākļiem
mūsu okupētajā dzimtenē.
Līdzekļu trūkums aizkavējis pār­stāvju
sūtīšanu u? vairākām sanāk­smēm,
kurās tie bija aicināti.
Apvienības divu gadu darbības
atceres biļetenā organizācijas vadī­ba
norāda, ka apvienības darbs bi­jis
kluss darbsi, kurā vairāki biedri
ir ziedojuši nevien savus pūliņus,
bet ari personīgos līdzekļus. Kāpēc?
Latvija pieder Eiropai. • Ari, mēs
esam eiropieši—vienalga, kur trim­das
vēji mūs būtu aizpūtuši. Mums
jāaudzina sevi eiropejiskās vienības
garā un jāsagatavojas lielajam Ei­ropas
vienības laikmetam, kas nav
vairs tāls nākotnes sapnis, bet kura
iezīmes redzamas jau šodien. Tikai
vienoti eiropieši varēs atvairīt ko­munisma
ekspansiju un Eiropa at­gūt
sev laupītās zemes. Trimdas lat­viešu
uzdevums ir vienmēr un vi­sur
kliegt par mums nodarītām ne-talsnībām.
lai pasaules sirdsapziņa
neapklustu! Sajā darbā Latviešu ap­vienība
..Eiropas uniia" aicina ik­vienu
latvieti. — Informācijas ma­teriāli,
darbības pieteikuma anke­tēs,
organizācijas pilnvaroto adreses
piepras. M. Gulbim, (17a). Karls-rube,
Forstner-Kaserne. Bl. 4. Lūdz
pievienot pastmarkās, a t b j i l ^ e i ,;
KURIOZI ANGĻU BIOGRĀFIJU
KRĀJUMA ,.KAS IR KAS?"
ASV
Kaut gan viņa karaliskā augstība prin­cis
Čārlzs Arturs Filips Džordžs vēl v i ­zinās
pa Dieva pasauU bērnu vfiģISos
taču viņam Jau piešķirts gods uz kādu
viņa tēvs līdz šim veltīgi gaidījis: prin-
6a Čārlza vārds Ir atzīmēts angļu Izdo­tajā
slaveno personību biogrāfiju kopo­jumā
„Kas vlo8 Ir?" (Who's who?). Viņa
tēva, Edlnburgas hercoga vārdu tur
velti meklēt.
„Kas viņš Ir?" Izdevēji — nupat Iznā­cis
krājuma 101. gadagājums - glabā kā
lielu noslēpumu tos principus, kādi Ir
Izšķirīgi, lai Iekļūtu slavenajā izdevumā,
kas 3100 lappusēs satur 35.000 mazāk vai
vairāk Ievērojamu personu īsas biogrā­fijas.
Vajadzīgās ziņas sniedz katra
persona pati.
ļ Josifs Staļins (Adrese: KremU, Mas­kavā,
telefona numura nav) paskaidro,
ka viņš Ir kurpnieka dēls un starp 1902.
un 13. gadiem piecreiz apcietināts un
katrreiz atkal izbēdzis. Jādomā ka tas
Ir tas pats Staļins, kas minēts ari ame­rikāņu
krājumā ..Kas viņš ir?" Taču
tur Staļins apgalvo, ka ticis astoņreiz
apcietināts un septiņreiz izsUtlts trimdā,
D l e kam sešreiz viņam izdevies izbēgt.
Tēva vārds amerikāņu izdevumā nav uz­dots.
Angļu MKŌS vlņ8 Ir?" izdevuma pirma­jā
lappusē atrodams prof. Ričarda,Aro-na
vārds, kas par savu lielāko vājību
uzdod vēlēšanos būt pirmajam „Kas
viņā ir?" Pēdējais vārds tajā Ir ameri­kāņu
profesoca Semjuels Zvemers.
Bernhards Sovs 1945. gada krājumā par
savu vājību bija minējis „vlsu, izņemot
sportu.v 1948. g. vlņS rakstīja: ..Kļflt de­viņdesmit
Radus vecam". bet Šogad:
„Klūt vairāk nekā 90 gadus vecam."
ī s tu Odiseju varētu sarakstīt no Otetes
Ccrčlla jaunkundzes blografilas. Viņa Ir
franču kara ordeņa, militārās medaļas,
britu impērijas medaļas un lielkrusta
kavaliere. Pēdējais ir britu augstākais
apbalvojums civilistiem. Viņa pati sevi
dēvē par mājasmāti, ir 37 g. veca un
paskaidro ka 1942. g. nolēkusi ar izpletni
Francllā. Gestapo viņu apcietinājis un
notiesājis uz nāvi tad nokļuvusi Rāvens-brikas
koncentrācijas nometnē, no ku­rienes
1945. g. atbrīvota. Viņas lielākā
vājība — ..trenēt pacleUbu".
,.Kas viņS ir?" 1949. g. Izdevumā ir
apmēram 1000 jaunu biogranju, kas a l i -
stāj Ievērojamu personu nāves dēļ iz­svītrotās.
Mirušo slavenību biogrāfijas
sakopotas speciālā sējumā, kas saucās
..Kas viņš bija?" (Who was who?). (b)
mm
MŪSU mīļais
dzlm. 1885. g. 10. jūUjā, Rīsā. pēc ilgām un grūtām ciešanām mi­ris
5. g. 25, septembri, Vircburgā." Apbedīts Heidincsfelgas kapos.
Sērojošā sieva, svaine un piederīgie
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Ar dziļām sērām paziņojam, ka Heillgenhafenas tbc. slimnīcā
pēc ilgas un grūtas slimības miris
bij. karavīrs ^
Askolds OIemcaks<
dzimis 1926. g. 8. 4.. Jēkabpili, miris 1949. g. 2. 10. Apbedīt? Hei-lingenhafenas
pils. kapos. . , * . , , . ,
^ Slimnīcas latvieša pulciņš
Ēeļens labo heimdas
mebevāu augsUeksana
J A U PIRMĀ MĒĢINĀJUMA VIŅS \ T : IC 1.85 M
Memlngenas nometnes sportisti un
sporta draugi Jaii sen bija pfirUecināU.
ka Lejēna spējiis augsUēkāanS lauj gaidīt
daudz labāku rezultātu par viņa līdzši­nējo
S. g. sniegumu 1,79. Šovasar R, Le-jēns
bija veicis vairākas sacīkstēs 1.79;
1,78 un 1,77. Nedēļu pirms Meraingenas
nometnes meistarsacīkstēm Lejēns bez
sevišķām pūlēm treniņā veica 1.80 un
nebija vairs ftaubu. ka trimdas rekorda
labojums galdi&ms jau nākošajās sa>
čīkstēs. ,
Nometnes meistarsacīkšu dienā 1. ok­tobri
laika apstākļi nebija daudzsološi.
Augstlēcējiem ieskrējienā nācās cīnīties
ar stipru pretvēju, tāpat tos kavēja ari
nelīdzenais ieskrējiena laukums un mā­lainais,
pārāk cietais atlēciena pamats.
Ri Lejēns. a t k a l l ē c o t ar kaUām kājām,
tomēr pārvarēja visas šis grOUbas un
Jau pirmajā mēģinājumā veica lielisku
1,85 m augstumu. Šķiet, ka trimdas re­kords
bQm sasniegts vēl labāks, Ja R.
Lejēns kfi nākoHo augstumu nebūtu izvē­lējies
1,90, bet gan 1.87 vai 1,88. Jaunais
trimdas rekords 1.88 ir rezultāts, ap ku­ru
mūsu augsUēcēJl „clnlju§ies" ari
kādreiz Latvijā. R. Lejēnam. šķiet, kfi
pirmajam mt^su Jaunās paaudzes sporti­stam
izdosies labot mūsu visu laiku la-bfikfi
vieglatlēta J. Dimzas Latvijas re­kordu.
Memlngenas nometnes meistarsacīkstēs
bija saistītas ar sacensību visu dlsclpUnu
kopsummfi starp nometnes precētiem un
neprecētiem vleglaUēUem un trlsclņu
sievietēm. Sāda interesanta sacensība
saistīja īsti kuplu daUbnieku skaitu un
meistarsacīkstēs pagāja fstā dlžsadkSu
noskaņā. * Netrūka ari rotatdrtechnlkā
iespiestas sacikāu programmas ar nomet­nes
10 labāko vieglatlētu sarakstu katrā
disciplīnā. TieSfim Jāpriecājas, ka ne­lielā
nometnē var noorganizēt tUc labu
sarikojumu.
Sacensības ar uzrunu atklāja nometnes
latvieSu komitejas priekšsēdis A. Būma-
Krustvardu mTkla
Uzdevis V. RanUņS. Heilbronm
ķl H Ifl I
3 m •
nis un ralU vadīja E. Miezis un R. Ue-piņS.
Precēto - neprecēto 8acensli>ā, kur
katrā disciplīnā tika vērtēti katras gru­pas
seši labākie sasniegumi, ar 207::18J
p. uzvarēja precētie. Precētie bija kriet­ni
pārāki sacensībās mešanu disciplīnās.
Visvairāk punktu guva R. Lejēns — 54,0.
J . Palēns 53 un E. Stefans 43. Sieviešu
trisciņa, nestartējot Norai Ozoliņal. uz­varēja
M. Sviestiņa.
Sacīkšu labākie rezultāti: vīriešiem 100
m 1, Gangnuss ll,7. auļistlēkSonā 1. Le­jēns
1,85, 2 Pālcns 1.60, 3. Rlchters 1,60
4. Frlcsons 1.55. TāU.:l. I>ejēns 5.50. Dt.skfi
1. Palēns 34.86, E. Kaspars 26.58. Lodē 1. Pa­lēns
10.68, 2. Lejēns 10.59, 3. Kaspars 9,82.
Jaunatnei 100 m l . Stepans 12.5, 2u. Maz-
Jānis 13,0. Aufistlokšanā 1. Ozoliņfi 1.41.
Lodē (7.25 kg) 1. Stepāens 8.80. Dlbkfi
kg) l. Stepāns 28,4. 2. Zibens 20,07.
'sievietēm 100 m skrC'Jieņfi un lodes grU-Sanā
uzvarCja Rlnbeiga ar 14.4 un 7.69.
Meitenēm 100 m Dzidruma 14.2. Lodē
1. sviestiņa 7.62, 2. D. Ozoliņa 6,12.
Sacīkšu uzvarētāji saoēma diplomus
un nometnes latviešu apgādes kopaa zie­dotās
grāmatas.
Memlngenas vācu mcKstarsaclktCs soļo­tājs
AuziņS guva Memlngenas melsmr-nosaukumu
8000 m soļošanā, sasniedzot
fiogad labāko rezultātu trimdā 14:50,1.
SENGVARDENAS JAUNIEŠI
SASNIEDZ REKORDU SACIKSU
RIKOSANA
SeniTvardenas jnunlcSlrm 2. oktobri
notika jau 15. vieglatlētikas sacensības
šinī sezonā. Tanīs tika Jir.slcgti 3 jaunt
nometnes Jaunatnes rekordi un reāllzft»
jās labākie sasniegumi.
60 m: 1. U, Bluķis 7,9. 2. G. Gilslltls 8,ŌĻ
8. L. Bergmals 8,4. 4. E. LcraņS 8.6 sek,
200 m: l. U. Bluķis 26,8. 2. O.
Grislltis 27.8 sek AuģsUēkfianā: 1. A,
Zāns ;,&3. 2. L. Bergmanls 1.55. 3, U.
Bluķis 1,40. Tāllēkšanā: 1. U. Bluķis 5»85,
2. G. Grislltis 5,12, 3. L Bergmunls 4,81
TrissoUēkSanā: 1. U. Bluķis 10.47. 2, L.
Bergmanls 10,24. 3. G GriblUls 8,00, 4. h
Klelnhofs 8,70. 5 kg lodes grOšaā: 1. E.
l^slņS 9.80, 2. A. Zāns 9,75. 8. G. Gris­lltis
9,60, 4. I. Cinks 9.49. 5 L. neizma­nīs
9.31. 6. U. Bluķis 8.71. 7. Miezītis fl,6L
2 kg diska mešanā: 1. A. Zfin.s 23,59, 2.
£. LesiņS 18,34. 3. L. Bergmanls 17.96. 4,
J . Klelnhofs 16,78 G. G.
Līmeniski: 1. Latviešu rakstnieks. 8.
Āboliņš. 11. Bībelisks vīrieša vārds. 14.
Pārvietoties. 18. Silt. 16. Vācu teātra un
filmu aktieris. 18. Tā Kunga gadi. 20.
Satiksmes vārds. 21. Piestātne. 23. Vī­rieša
vārds. 25. Ievainojuma sekas. 28.
Ierocis. 31. Valsts inlclāļL 82. Putas. 34.
Uzrunas saīsinājums, svešvalodā. 35.
Naudas vienība. 36. Kaudze. 37. Vietnie­ka
vārds. 38. Dabas veidojums. 40. Zie­meļnieku
vīrieša vārds. 42. Insekti. 44.
Orgāns. 46. Izsauciens. 48 Priedēklis. 50.
Ogas. 54. Prasme. 58. Pozitīvie elektrodi.
58. Neredzīgas. 59. Noma. 60. Virējas.
SUteniskI: 2. Amats. 3. Saraksts. 4. T i ­kumības
mācība. 5. VIrleSa Vārds. 6.
Ķermeņa daļa 7. Puķe. 9. Nots. 10. Auk-lēt.
12, Ķengāt. 13. Tirdzniecības uzņē­muma
iniciāļi. 17. Elements. 19. Sniegt.
20. Grieķu burts. 22. Uzraudzīts. 24. Nor­vēģu
rakstnieks. 25. Rūsgans. 28. Ku­moss.
27. Raize. 29. Nem šķidrumu. 30.
LatvieSu rakstnieks. 32. Franču artikuls.
33. Nots. 39. Redz! 41. Mazs. 48. Doma.
45. Oga. 48. Raudas. 47. Selt. 49. Izvai­rīties.
50. Sievietes vārds. 51. Kuģa daļa.
52. Pilsēta Igaunijā. 53 Chirurga instru­ments.
55. Studentu organizācijas Latvijā
iniciāli. 57. Latvijas brivvalsts teātra
iniciāļi.
iepriekšējās krustvārdu miklas
atrisinājums
Līmeniski: 1. Emu. 4. Mat. 7. Stīpa. 9.
Aukas. 11. Tā. 12. Esavs. 14. Se (selēns).
16.Spa. 18. Ardi. 21. Aube. 23. Aiviekste.
28. Sēt. 27. Anē. 28. Skots. 80. Are. —
SUtenlskl: 1. Eta. 2. Mi 3. Upe, 4. Mūs.
5. Ak! 6. Tas. 7. Stoa. 8. Ass. 9. Ava.
10. Sēde. 13. Apse. l i . Edls. 17. Mute. 19.
Rā. 20. Īves. 21. Asns. 22. Bē. 24. It kā.
25. Kate. 29. Ore.
Ē S L I N G E N A 8 L A T V I E ŠU
K O O P E R A T Ī V S
uzaicina biedrus 7 dienu laikā no­dot
iepirkuma kartītes atlaides ap­rēķināšanai—
kolonijas kantinē (ko­ka
baraciņā). (412)
Ja kāds ko zinātu par Visvaldi Alek­sandru
BERGU. dzlm. 1925. g. Liepājā,
un Dzidri ALKSNI, dzlm. 1927. g. Gul­benē,
lūdz rakstīt A. Alonam (14a) Es^lln-gen/
N.. Schelztorstr. 54. Germany. (360)
IRO S T A R P T A U T I S K A I S M E K L Ē ­Š
A N A S DIENESTS. A R O L S E N A,
M E K L Ē :
Ēriku Herbertu Ozolu, dz, 1922. g. 5. 9,
Rīgā, Iespējams, ka dzīvo kādfi Vācijas
DP nometnē; Prokiflju Pavlovsku, dz.
1908. g. decembri, pēd. z, no Daugavpils;
Jāni Plikgalvi, dz. 1910. g. 12. 2, Rīgā,
dziv. Steilnē, Iespējams, ka tagad dzīvo
kādā DP nometnē vai privāti, Rgu
Ramss, dz. 1927. g. 15. 6. Saldū; Olgu
Ramss. dziv. Saldū; Helnrichu Rezevskl,
dz. 1916. g. 10. 1. Rucavā, pēd. 2. no Ke-nlgsbergas;
Anitu Rohlofu vai Rolofs,
dz. 1947. g. aprill. pēd. z. no Rīgas; Thea
Rohlofs vai Rolofs. dzlm. Raudis, dz.
1913. g. Mēmelē, pēd. z. no Rīgas; Jogittu
Sakss-Llndgree, dz, 1920. g. 15. 8 Rīgā,
pēd. z. no UFAS kolchoza Latvijā; Ag-nezi
(Helēni) Schimanski, dzlm. 1835. g.
93.
£• Hsara labi sasnie'^
gurni
Vācu vieglatlētikas sacensībās Verdcng
savas krietnās spējas atkārtoti aplieci­nāja
E. Asaris, kas kājas snvalnojuma
dēļ ilgāku laiku sacīkstēs nevarēja star­tēt.
Asaris ļeguva 1. vietu 800 m s >rēj,
ar 2:03 min., bet 400 m palika otrais, sa-*
sniedzot 53,0 sek.
Basketbola sacensībās Verdcnā, kurās
piedalījās sešas vienības no Sengvarde-nas,
Omfitedes un Verdēnas latvlefiu no­metnēm,
sīvākā ciņa risinājās Sengvarda«.4
.nas un Verdenas VMCAs stan^ā. Si^bie *
beidzās 41-41, un tikai pagarlnfijumfl r^m
ditākie *?engvardeniefll epēja ŗ^efēSki^
52—51 jjunos Verdenas puišus. Sengvar-denas
sastāvā: Prledltls 24 p., Cipulls 18,
Kažotnieks 11, Jankēvlcs 4. Vldzirkble;
Verdenas: Unde 13, Frelmanla 14, Pētcr-sons
12, Mancs 6. Llnde 2. Pārējo sa­censību
rezultāti: Verdenas YMCA —
Omštedes Y M C A 44—35; technlkums —
Sengv. ģimnāzija 82—28; Sengv. YMCA —
Omštedes VMCA 49-25. Galdu teniaā
verdenieSl uzvarēja Sengvardenu 8-1.
Verdenas vācu šacha meistarībā uzva­rēja
Rudzitls. O. L.
LatvieSu sportistu saime Austrālijā ar­vien
pieaug: pēdējās nedēļās tur Iera­dušies
basketbolisti A. Blēevskis, Andr.
Bērziņš, J. Kuģis, paukotājs G. Kichno.
Rīgas hipodroma darbinieks A. Volgasts
un cīkstonis J, RudzUls. Kopš pag. gadfl
novembra Dlenvidaustrālljā tuksnesi atrā^
da soļotājs Jānis Kavals.
Jaunzēlandē bez vieglatlētes Z. Rln-genbergas
un basketbolista V. Bllcava
tagad mīt ari bij. Rīgas nedzirdīgo spor­ta
priekSn. Svīķeris ar palīgu Kubli, 8a-chists
Rasa, vieglatlēts Grinlaubs un pau­kotājs
Bundža.
RAIBA PASAULE
X Kāda dema vecākam Stades pilsē­tas
tuvumā Izdevās atklāt viltotas nau­das
darbnīcu, apcietināt viltotājus un
apķUāt naudu, ViņS uzdeva pagasta ziņ­nesim
nogādāt naudu prokuroram. Kad
vakarā vecākais kalpotājam prasīja uz­rādīt
no prokurora apliecinājumu par
naudas saņemšanu, ziņnesis lepni izvil­ka
no kabatas pasta pārveduma kvīti un
t c i c a : „ K ā p ē c braukt tādu gabalu uz
pilsētu, ja var Iemaksāt ņaudu pastā,
gan jau tad prokurora kungs saņems
X Kāds neaUaldīge lltcrāloraa , „ ' - v^
nieks" sakās noskaidrojis, ka visos fin­iera
kopotos rakstos ne reizeK neesot
atrodams vārds ..dzeltens", bet blbclē
veltīgi meklēt Jēdzienu .,nervi".
X Franciifls vlnrūpniekl uzsākuši pro­pagandas
kampaņu, kuras nolūks —
Iemācīt franču Uaunalnl dzert vīnu, ko
tā kara apstākļu dēl neesot varējusi
iemācīties. Lieta tā. ka vīna patēriņā
Francijā nokritis no 424 līdz 297 mllj.
litru mēnesi.
X Stokholmas laikrakstā Dapens Ny-heter
parādījies šāds sludinfij ims:
..Meklē kalponi 5 cilvēku ķimenei, kurā
visus darbus, ieskaitot velaa mazRASanu,
izdara namamāte. Vienīgais notdkums
~ namamāte vēlas brīvu vienu pēcpus­dienu
nedēļā, .kā ari katru otro svēt-dlenu,'*
i i l i i i i l i i i i
pēt-
„Var redz€t, mammucīt, ka tev
nekad nav bērni bijušL"
I *
i • \ '
11):;
\ I
vl
•it
w
\-,