Bavarijas Latviesu vestnesis, November 19, 1949

              • f i •
Sestdien, 1949, g, 19. novembri.
r/ • • !
II
lAmūoni (B). — Parīzes konferen­ces
rezultāti sāk jau parādīties. Lai
gan joprojām Ečesona, Bevina un
Sōmana pagājušās n pārrunas
un nolīgumus tur vislielākā slepenī­bā,
fakti apstiprina preses minēju-iņuflr
ka Parīzē Ečesons saviem sa­runu
partneriem ļoti noteiktā tonī
lzklā$tījid ASV plānus jaunas akti­vitāte
» attīstīšanai pret komunismii.
Viens no galvenajiem ECesona argu-nfitentieni
bijis, ka nav iespējams
efdrtivi cīnīties pret Staļina .dema­goģisko
politiku, kamēr nav noslēgti
niiera: līgumi ar Rietumvāciju im
Japānu. Kamēr Ečesons šīs nedēļas
sākumā apmeklēja-Bonnu un Berlī­ni,
Londonā jau sākušās priekšsaru-nias
par Britu impērijas ^ pārstāvju
konferenci, kurā lemtu par Lielbri-un
tās dominiju viedokļa iz-kofrō
gadiluma
GATAVO MIERA LĪGUMU
AK JAPĀNU
ASV necietis vilcināšanos. Britu impērijai griiti sasIcoROt
pret Japānu
strādāšanu miera līgumam ar Jai^-
nu. Neua Zlircher Zeitung Loņd'Cmajs
korespcmdents ziņo, ka Indijas niini.
stru prezidents Nēru un premjers
Etlijs principā vienojušies par šSdas
konferences sasaukšanu 1950. g. sā­kumā
Kolombā, Ceilonas 'galvaspil­sētā.
NovērōtāfI paredz, ka uzskatu
saskaļļ^oSana Japānas ^miera Ugunim
hp ļoti grūta un prasīs daudz darba
m labas gribas. Indijas viedoklis,
piemēram, radikāli atšķiras no Au­strālijas
valdības ieskatiem un angļu
politikas Klusā okeāna telpā. Au­strālijas
ministru kabinets priekšde-batēs
noskaidrojis, ka austrāliešiem
p^ivisam n^pieņemama Nēru ieteiktā
pplītika par dažu Pacifika salu kolo­nizēšanu
ar japāņiem. Tāpat An­glija
uri Austrālija katrā ziņā ģtih
ierobežot Japānas iespējas par jaunu
attīstīt lielu eksportrūpniecību, jo
baidās no tā, ka pasaulēs tirgus at»-
kal kādā dienā pārpludinātu ārkār­tīgi
lētie japāņu ražojumi. Indija
ttirpretim Japānas rūpniecības atlau-nošanā
ieinteresēta, jo / tā bija labs
tii-gus Indijas jēlvielām. Par vissa­režģītāko
Londonas politiskās aprin­dās
uzskata pašreizējo stāvokli In­doķīnā
Nēru Londonas apmeklēju­ma
laikā vairākkārt uzsvēris, ka
vipš Indoķīnas ķeizaru Baodai, ko
franči pirms gada iecēla* atpakaļ
tr^nl, nevar uzskatīt par likumīgu
iniJoķīniešu tautas galvu. Indija
aiiistāv neatkarīgo Vietnamas repub­liku.
Lai Iegūtu skaidrību par iespē-japiām
reformām, Bevins nosūtījis
uz Indoķīnu dienvidaustrumu Azijaf
britu ģenerālfeomisāru Mēkdonaldu.
Viņš apmeklēs ķeizaru Baodai, Viet­namas
valdību un Francijas augsto
komisāru Indoķīnā Pinjon^.
SBC ārlietu kōmentātors starp
rindām Hek nojaukt, ka Vašingtonas
spiediens ātrai priekšdarbu veikša­nai
Kolombas k6nferenGei bijis im­peratīvs.
ASV nekādā ziņā vairs
nepielaidīšot vilcināšanos un ,sīķu-maiņu
apstākļu pētīšanu, lai izdabā­tu
lokālSm pretešķībām", jo Padom­ju
savienības radikālā ārpolitika
steidzīgi prasot noteiktu rīcību lie­los
vilcienos
Arī pašā Japānā jaušama gatavo-mk$
k Viģmr Stituhām. Kā
Reuters ziņo, Japānas nlitiistru pre­zidents
Sigerii JbSda STi-' nedēļas
sākumā . paskaidrojis parlamentā,
ka Japāna tiesīga noraidīt sabiedroto
priekšlikumus miera līgumam, ja
tie izrādītos japāņu tautai nepieņe-majmi.
Pēc Jošidas domām vienīgais
veids neapmierinātības demonstrēša­nai
būtu demonstratīva piecelšanās
no konferences galda. ASV militārr»
gubernators' ģen. Mekarturs gan šīs
debates apzīmēja par tīri parlamen­tāriem
paskaidrojumiem, kas neat­spoguļojot
japāņu tautas viedokli.
Japāņi esot pēc 4 gadu okupScijas
savā raksturā ļoti mainījusies, un
Meļcarturs cerot, ka tie arī turpmāk
palikšot uz ASV draudzīga krietaas
demokrātijas ceļā.
KRI£VŪ ATOMBUMBA VEL NAV
: PHiNiGB IEROCIS,
SAKA O. BREDLIJS
(I). — «Jebkurš kaŗS E l -
„ nekavējoties izraisīs ASV pie­dalīšanos
tajā," runājot amerikāņu
direktoru Isanāksmē iz­teicās
ASV ģenerālštāba priekšnieks
ģfen, 0. Bredlijs. ,JCaut Amerikas rī­cība
ari būs giandrīz automātiska,
tai tomēr katra ziņāarī tad jādabū
k^ kara pieteikuma
- V*ldā,'t uzsvēra ģenerālis. Amerikā-ijtt
apvienoto S plāni pije tam
. pamatojas ne tikdaudz uz to, ka ^
kSda valsts spēj radīt; atomu e k s -
P i l o z l j u , cik uz to, kad tā atomu
«lerģiju Izmācīsies. pāryeidpt kara
i 6 r 0 c l Mēs bijām aprēķinājuši, ka
atombumba laikā starp
1950. un 1952. gadu, bet kā izrādās,
; esam drusku kļūdījuSles. Neviens
tomēr vēl nezin, kad tie izmācīsies
Pirvērflt lielākas atomenerģijas ma-
? sas efektīgā kara Ierocī."
44>Mantlka> pakts nav kara iero"*
els/* turpināja Bļredlijs, „bet tas or^
; gaiit£ētS; tieši kaŗinovSrSanaiun ag-*
V resljas apturēšana Bruņoto spēku
ojganlzKanā milriga nozīme, jopro-
Jftm, ^sbt laikam. Amerikāņi sākuši
>sdi*aņ6t; savas armijas atsevišķo ie-ŗ
r^u šķiru jauno taktiku jau pirms
divi gadiem, bet paiešot vēl ilgāks
Ķ'- lajks, kamēr reorganizāciju varēs
uzskatīt par pilnīgu. Vēl! grūtāka ir
atsevišķo valstu armiju darbības sa-slpaņošana,
kā to rādījuši piedzīvo­dami
Montgomerija vadītajā Rietum-
Urtijag štābā, kur vēl arvien vēroja-ttilas
domstarpības Anglijas, Franci­jas
un Beneluksa valstu miUtāro
lietpratēju viedokļos.
Neseļļi amerikāņu laikrakstu Lon­donas
korespondenti ziņoja, ka ang-
%ļu .militārā vadĻbs^ asi kritizējusi
franču Virsnieku pārāk nacionālo
pieeju kopējās, aizsardzības problēr
niai. Kā atbilde uz šiem pārm^tu-feiem
uzskatāms Londonas Times 11.
novembra ievadraksts, kurā uzsvērts,
ka Rietumūnijas aizsardzība atkarī-
' ga tieši no franču armijas stipru­ma,
no tās vadības drosmes,, armi­jas
apgādes un sadarbības gara.
Ļoti mrīgi, ka šo apsvērumu dēļ
sabiedrotie franču armiju atbalsta
un ne tikai kritizē. Ja Anglija un
ASV pilnīgi atklāti definēs savu mi­litāro
politiku, tad arī Francijas ar­mijai
būs dota iespēja ierakstīt Jau-
, nu un spīdošu lappusi franču militā­rajā
vēsturē. Bet arī tas, ka par
Francijas armiju tik daudz debatē,
pierāda taisni to, ka Francija ir pa-
. tiešām Eiropas problēmas kodols.
AIZBĒGUSI
CECHU REFAŖSCIJU MISIJA
Berlīne (D).— Britu okupācijas
iestādes trešdien oficiāli paziņoja, ka
patvēruma tiesības piešķirtas Cecho-slovakijas
reparāciju misijai. Savā
lūgumā misijas vadītājs Dŗ. Rosbor-žels
norādījis, ka viņi izšķīrušies pa­likt
rietumos. Ja nevēlas dzīvot tādā
zemē, kur valda komunistu diktatū­ra
un kur nav nekādu demokrātisku
brīvību. Paziņojuma beigās britu ie­stādes
norāda, ka patvēruma tiesī­bas
piešķirtas 7 čechiem. BBC ziņo,
ka komunistu valdība nolēmusi no
Cechoslovakijas IzraidJt visus ār­zemniekus,
atskaitot diplomātus,
žurnālistus un studentus. Sis lēmums
esot pieņemts sakarā ar Rajka prā­vu
Ungārijā.
K "
no
valstu likteņa
NO PADOMJU SAVIENĪBAS IZEAIDITĀ AMEĶKSaft ZCBNAU-STA
SPRIEDUMS
Masu l^krakstā Jau bUa aiamēts, ka Ņew York Herald Tribune
pastāvīgajam korespondentmn Maskavā J. I^nmenam padomju s^^^^^*
konsulāts Ņujorka atteicies atjaunot ieceļošanas vizu, pēc tam, kad viņš
pēc divii gadu nepārtraukta d^ba bija ieradies atvaļinājumā Amerikā.
Uzturoties Maskavā, Ņumenam bijusi izdevība tuvu iepasities ar pa­domju
ikdiena un centiĀlo iestšuhi darbību. Par šo savu pieredzi amcri-*
kāņu iumālists publicē savā laikraks^ vesela rakstu sēriju, kuŗps
viņš tagad var pastāstit visu patiesība, jo nav vidrs si^tits ar rigoro-zajiem
un bieži vien absurdajiem padomja cenzūras noteikumiem.
Apffakstfjis dažādas padomju sadzīves īpatnības, viņš trīsslejīgu
rakstu (10.11.) veltījis arī Baltijas valstīm, „lat paskaidrotu pasaulei, kas
sagaida arī citas tautas, ja iĶs nokļūtu padomju varā." Latvijas, Igau­nijas
un Lietuvas liktenis esot vislabākais piemērs tam, kas sagāja
tautas un valstis, kas nokļuvušas vai vēl nokļūs padomju varā. „NQ-saucu
šo piemēru par labāko tādēļ, ka trīs Baltijas republikas ir vienī­gās
kādreiz patstāvīgas valstis, kas jau pataisītas par Padomju savienī­bas
sastāvdaļu. So trīs mazo valstu liktenis ir atbilde uz visiem jautā-junriem
par to, ko iegūtu valstis, kas nonāktu Padomju savienības ap­kampienos
32 gadus pēc boļševiku revolūcijas," raksta Ņumens.
«Vispirms Baltijas valstu gadījums
rāda," turpina autprs, „ka, pretēji
Staļina konstitūcijas 13. panta notei­kumiem,
iekļaušanai Padomju savie­nībā
ne vienmēr jābūt brīvprātīgsfi.
Padomju karaspēks okupēja Baltijas
nonākušaijiem baltiešiem atgriezties
dzimtenē un pārmetumi tiem, kas to
nedara. '
Kaut pretestība uz vietām uzlūko­jama
par salauztu, koUektivizācijas
procesā rodas arvien ļaUnas problē-.
valstis 1940; gada jūnijā m šīs oku- I mas. Tā igauņu koiņūnistu laikraksts
nācijas laikā tās arī uzņemtas par
loceklēm* Padomju savienībā. Balti-
!jas valstīm nebija arī dota iespēja
kalpot Padoņiju savienībai tāda ga­rā,
kā to tagad dara/tā sauktās sa­telītu
valsti^.' Maskava iztīkoja, ka
tās pilnīgi iekļāva Padomju savienī­bā
jau 2 mēnešus pēc okupācijas."
Jau ironiski autors piezīmē, ka
tik strauja Padomju savienības la­bumu
iegūšana ņēmusi Baltijas tau-rūgti
žēlojias, ka jaunie kolhoznieki
strādājot bez sajūsmas un arvien
vēl ilgojoties pēc pašu zemes gaba­liņa.
Kolhoznieki domājot tikai par
savu un; savu ģimeņu labklājību.
Laikraksts sašutis par to, ka kāds
kolķoznieks, kam liela ģimene, lū­dzis
piešķirt apsaimniekošanai * divus
atsevišķus sal^^u dārzus. Zemnieku
interese par viņu personīgiem sak­ņu
dārziem tomēr esot ļoti saprota­tām
arī iespēju pierādīt Maskavai, , m^ a,^ piezīm, ē Numens, jo koDektīvā
Ļemiia uh Staļina revolucionāro uarba augļi gandrīz simtprocentīgi
doktrīnu, ka komunisms kādā zemē aiziet valstij, tā ka sadalīšanai kol-
Pat Pikām nav viegli runāt ar Kremli
Berlīne (1). — .Berlīnes polītiska-jfis
aprindās runā par konfliktu, kas
diezgan negaidīti radies starp «val­dību"
Berlīnes austrumu sektorā un
tās padomju saimniekiem. Kā
Abendzeitimg ziņo. Padomju savie-nīļbas
iestādes atteikušās pildīt solī­jumu
par visu vācu kara gūstekņu
atlaišanu līdz 1950. g. 1. janvārim.
Propagandas nolūkos Pīks esot vēl
pirms savas valdības proklamēšanas
ierosinājis mazākais to gūstekņu at-laiSqynu,
kas cēlušies no tagadējās
padomju okupācijas joslas. Tas vi­ņam
Berlīnē toreiz arī apsolīts, bet
nu izrādījies, ka Maskava par tādu
solījumu neko nezinot. Pīka valdībai
tādēļ/pēdējās nedēļās bijušas no­pietnas
sarunas ar padomju misiju
Berlīnē, kas tomēr palikušas bez
konkrētiem 'panākumiem. Izdevies
vienīgi dabūt jaunu soliiumu, ka pa­kāpeniskajā
gūstekņu atbrīvošanas
gaitā Austrumvācijā dzimušajiem
dos iespējamās priekšrocības, atkarī­bā
no to nodarbinātības.
Tuvojoties Ziemsvētkiem, Pad. 'sa­vienībā
palikušo gūstekņu jautājums
no jauna saviļņojis arī Rietumvāci-jas
iedzīvotājus. Gan padomju Val­dība
atļāvusi pirmo reizi nosūtīt gū­stekņiem
dāvanu sainīšus ar noteik­tu
saturu, bet nav nekādu garantiju,
ka sūtījumi arī patiešām nonāks ad­resātu
rokās. Vācu garīdzniecībā
tādēļ ierosinājusi Inģt Maskavas
valdību, lai tā beidzot atļauj kādai
Sarkanā krusta delegācijai apmeklēt
kaut dažas ņo zināmajām «klusēša­nas
nometnēm", kurās ieslodzīti «ka­ra
noziedznieki" un gūstekņi, kas
kautko noziegušies gūstniecības lai­kā.
Vācieši aprēķinājuši, ka padomju
gūstekņu nometnēs aizturēts vismaz
ousmiljong bij. vācu karavīru, vai-ršiki
desmiti tūkstoši no tiem «no­tiesāti"
uz daudziem gadiem ,Aabo-šanas
un darba nometnēs".
nodibināms tikai pēc proletāriskas
revolūcijas. Igaunijas, Latvijas un
Lietuvas proletāriešiem šī iespēja
nemaz neesot dota. Tagad, pieci ga­dus'pēc
vāciešu izdzīšanas, Baltijas
zemju politiskā Un saimnieciskā
struktūra pārveidota pēc citu„brā-līģo"
republiku parauga. Līdzīgi
pārējām padomju republikām, kuru
patstāvību garantē konstitūcijā,
Maskava oficiāli izsludinājusi Balti­jas
zemes par apgabaliem, kuros ār­zemniekiem
aizliegts 'ieceļot.' Tāpat
kā dtu^^paddmju' republiku pilso-
.ņleniļ^BaltijaiJ^^ valstu* Iedzīvotājiem
aizliegts precēties ar ārzemniekiem
vai izceļot uz ārzemēm. * Tāpat kā
pārējo padomju republiku pilsoņi,
tie pilnīgi atgriezti no ārpasaules.
' Daudzu politisko partiju sistēmas
vietā, kuru kandidāti paustu valdī­bai
pretējus uzskatus un brīvas ka­pitālistiskas
saimnieciskas sistēmas
vietā baltiešiem tagad ir visas cent­ralizētas
un plānotas valsts priekšro­cības.
Viena partija, kas vēlēšanās
Uzstāda vienīgo^ kandidātu listi, lai
nesamulsinātu vēlētāju; viena arod­biedrība,
kas uzrauga, lai strādnieki
Izpilda valdības noteiktās normas,
kolhozu sistēma, kurā zemnieks ražo
ļoti daudz valstij un gandrīz neko
sev pašam; liela un sazarota polici­jas
sistēma, valsts prese un raidī­tāji,
kas laimīgajam padomju pilso­nim
ikdienas atgādina, ka viņa dzīve
tagad daudz labāka, nekā viņa ze­mes
neatkarības laikā. Ar gudri iz­strādātu
un viltīgu taktiku padomju
vara panākusi, ka pilnīgi izpostīta
privātā lauksaimniecība un gandrīz
jau pilnīgi kolektivizētas divi Balti­jas
valstis. Igaunijā 70 proc, bet
Latvijā pat 82 proc. lauksaimnieku
jau iesaistīti kolhozos. Ja Lietuvā
pptlaban skaita tikai 33 proc. kolek­tivizētas
zemes, tad pat oficiālie pa­domju
laikraksti to izskaidro ar
zemnieku pretestību. Vēl 1948. gadā
komunistu laikrakstos bijis lasāms,
ka„nacionāl6 buržuju bandas" slep­kavojot*
zemniekug, kas atbalsta ko­lektivizāciju,
dedzina noliktavas un
bojā saimniecību inventāru. Kā pie­mēru
šo sabotieŗu darbībai padomju
Lietuvas laikraksti minējuži kādu
traktoru stacijas direktoru, kas die­nu
pēc nozīmēšanas amatā uzspri­dzinājis
staciju ar visu dzīvo un ne­dzīvo
inventāru.
1948. gada vasarā padomju laik­raksti
daudz rakstīja par Lietuvas
katoļu garīdznieku - un nacionālās
buržuāzijas pagrīdes darbību. Ga­rīdzniekus
apvainoja, bandītismā, sa-botāžā
un spiegošanā. Kāds Smalvi-jal
draudzes priesteris Geliss esot
«dzinis pretpadomju propagandu no
kanceles un savā baznīcā slēpis na­cionālistus.
Līdzīgas ziņas par pre­tošanos
kollektivizācijai nākot arī no
pārējām Baltijas republikām un tā­pat
no jaunpievienotajiem Ukrainas
un Baltkrievijas apgabaliem. Kara
darbības, daudzo arestu, nāves sprie­dumu
un deportāciju dēļ trīs Balti­jas
valstu iedzīvotāju skaits no 6
milj. 1939. g jau ksra beigās nebija
lielāks par 4,5 mil1. Ar darba roku
trūkumu izskaidrojumi arī padomju
valdības aicinājumi' uz Rietumeiropu
izbēgušiem vai tur kara apstākļu dēļ
hozniekiem paliek niecīgs atlikums.
Labākais Igaunijas kolhoznieks Jo-hannes
Muru 1948. g. saņēmis kā.at­līdzību
par gada darbu 410 kg grau­du.
Pārrēķinot naudā, tas iztaisa
vienkārša laukstrādnieka viena mē­neša
algu neatkarīgajā Igaunijā.
. Savu apcerējumu par padomju si­stēmas
priekšrocībām amerikāņu
žurnālists nobeidz šādiem vārdiem:
«Ir iespējams, un to apgalvo arī pa­domju
oficiālas iestādes, ka koUek-tīva
zemes apstrMāŠāha dod' lietā­kas
ražas. Bet sistēmas paveids,
kāds izstrādāts Padomju savienībā,-
pašam zemes apstrādātājam nedod
nekādas priekšrocības. Un Adspār
labumi ko kāda valsts iegūtu iestā­joties
Padomju savienībā brīvprā­tīgi
vai,citādi, kā tie aprakstitršinī
rakstā, ir visai apšaubāmi."
D A Ž O S V Ā R D OS
Briselesr kardinālis aizliedds ka­toļu
garīdzniekiem lietot saviem iz­braucieniem
motociklus. Viņiem no­liegts
lietot arī skaņu plates, kufās
uzņemtas baznīcu zvanu skaņas.
Londonā 78 g. vecumā nomiris
lords Rensimens, kas 1938. g. mēģi­nāja
panākt izlīgumu starp Cecho-'
Slovākiju un Sudētijas vāciešiem.
CechoslovakUā pārstrādāts laulī­bas
likums: pēc 1. janv. visas laulī­bas
obligāti noslēdzamas dzimtsa­rakstu
nodaļās. Baznīcas laulības,
bez iepriekšējas laulāšanas dzimtsa­rakstu
nodaļā, turpmāk netiks at­zītas.
Berlīnes rietumu sektoru rotaļlietu
veikali vienojušies vairs nepārdot
militāra rakstura bērnu rotaļlietas.^
Pilnīgi jau nozuduši dažādie tanki,
džīpi, lielgabali iin pistoles.
KrieivL var ieņemt A|asku dažās
dienās i izteicies Aļaskas gubernators
E. Griningg. ASV tālo ziemeļu ter-ritorija
neesot pietiekami aizsargāta,
ko atzinusi arī aizsardzības mini­strija.
Nelegāli no padomju joslas pār­nākt
Bavārijā oktobrī mēģinājušas
17.170 personas; 9.653 pārnācēji ap­cietināti,
bet 7.517 tūHņ izraidīti at­pakaļ.
Skandināviešu lidmašīnā ceļā no
Skotijas uz ASV virs Atlantijas oke­āna,
poļu DP Leokadijai Rolbeckai
piedzimusi meita. Jau Ņujorkas lid­ostā
radušās pirmās grūtības jaun-piedzimušās
pavalstniecības noteik­šanā.
MAZAIS PItINCIS JAU GADU
VECS .t
Liona (I). — Visa Anglija pirmdien
atzīmēja princeses Elizabetes dēla
Carlija pirmo dzimumdienu. Sai ga­dījumā
angļu presē pirmo reizi pa­rādījās
sīKa prinča «biogrāfija"
Viņš sverot 24 mārc. un 8 unces, v i*
ņam jau seši zobi, mati nav tik gaiši
kā tēvam, bet ari ne tik tumši, kā
mātei. Jau intin stingri turoties kā­jās,
bet vēl neskrien, pagaidām runā
ari tikai trīs vārdus: mum-mum, pa­pa
un nan-nan. Mīl peldēties, vē­rot
sardzes maiņu pilspriekšā un
militāru mū2djai.
Adenauers taisnojas
^ (Turpinājums no L Ipp,)/ '
ļaujot viņam^an taisīt plašas plezi.
mes. Paŗlam^ta sēdē kanclerf ^
rēja ziņot, ka sabiedrotie turomat
iespējami plaši tulkos Bomia?^,
dib^ pilnvaras, ļaus tai iecelt k^L
šulāras un saimnieciskas pārstāvība
dažās ārvalstīs, nepretosies jaunie
sarunām par dažu svarīgāko runnkk
čības uzņēmumu demontēšanu un
jau tagad'solījuši demontāžas temna
palēnināšanu. Federācijas valdība
atzīstoli ka sabiedroto prasības nar
zināmu drošību garantēšanu p U ^
pamatotas un tādēļ tā nodomājuS
vispirms ataat Ŗūras statūtu, sadar!
botieš ar rietumvalstu nodibināto
drošības komisiju un ļaut ārzemju
kapitālam ieplūst vācu saimniecība
SavS ziņojumā Adenauers sevi&l
uzsvēra, ka viņa valdība iespejsSi
ātri gribētu likvidēt vēl pastāvoSls
domstarpības vācu un franču attie*
Gībās.
Kā galvenais oponents Dr. Sūma*
chers asi kritizēja Adenauera ierosl^
nājumus un sevišķi uzsvēra, ka
saimnieciski nolīgumi vēl nekad nav
varējU|i novērst ķaŗus starp abām'
kaimiņzemēm. Pēdējais iebildums zī­mējas
uz Adenauera ierosinājumu
pieslieties Francijas, Itālijas un Be-heluķsa
valstu sainuiieciskajal ūnl^
jai. Runātājs pārmeta kanclerim,
ka tas itin kā piesavinājies monopo­la
tiesības runāt visas jvācu tautai
vārdā, kas neatbilstot patiesai fi,,
mokratijal „Mēs ceļam demoknii&Ju'
un nedzīvojam vienpartijas valstt
Valdības rīcībā mēs saskatām drau­dus,
kā mūsu lietas varētu' attīstīties'
gaužām nevēlama virzienā," teiqi
Sūmachers. Federācijas kancleram
bijusi iespēja par saviem nodomiem
laikā informēt arī opozīciju, bet
Adenauers sācis „stūrē^ valsts loko­motīvi
virzienā, ko vācu tautas lie­lais
vairākums nevar atzīt par pa­reizu."
Parīzes konferences komunl^
kē uzsvēris vācu demokrātijas va­jadzību,
bet pašreizējais stāvokļa
nekādi neesot nosaucams par demo*
kratisku.
Pirmajās dienās pēc Parīzes kon­ferences
un sevišķi Ečesona apm^-
lējuma laikā vienā vācu preses daļt
izpaudās tik Hels optimisms, ka rte-tumvalstu
oficiālie pārstāvji atradidl
par vajadzīgu nākt ar paskaidroju-;
miem. f ā augsto komisāru presu
šefs aizrādījis vācu žurnālistiem,^
pilnīgi nepamatotas visas runas par
okupācijas statūta ° mīkstināšanu jaii
tagad. Tāpat Parīzē nekas neieBOt
lemts par karastāvokļa izbelģiaiitt
un efektīgas miera konferencei
saukšaiuL Vācu prase tavos komeo?
taros esot ārkārtīgi pārspīlējuši tV*
cijas nozīmi pasaulē un tādēļ pasidie*
gusi saviem lasītājiem pilnīgi h^a-reižu
ainu. Vācu presei trCBcfitot
konstruktīva viedokļa, kas apgrūti­not
sabiedroto darbību savstarpējo
attiecību kārtošanai.
Tā kā ministru apspriedes Parīzē
notika pilnīgā slepenībā un ari fir-,
zemju presē par tām izplatītas visai
pretrunīgas ziņas, tad arī franču ār­lietu
ministram Sūmānam bija jādod
jauni paskaidrojumi Uz attiecīgiem
jautājumiem viņš skaidri patdca, ka
ministri absolūti nav pieskārusies
problēmai par Vācijas uzņemšanu
Atlantika paktā, ka tie nav. domājuši
grozīt okupācijas statūtu un arī nav
lēmuši par vācu tērauda produkcijas
pacelšanu vai kara rūpniecības uz-,
ņēmumu demontēšanu. Neesot arf
paredzēta franču vai citu ārzemju,
kapitālu ieguldīšana vācu rūpniecībā.
Atbilstot patiesībai, ka ^āmā m^fi
palēnināšot demontāžas gaitu, \ki
vienīgi pret dažām drošības ga­rantijām,
par kurām ministrs tomšr
nevēlējās izteikties.
Vaicāts,par Vācijas remilltārizāclju'
un jaunas Vācijas armijas dibināša­nu,
Sūmans vienkārši atbildēja, ka
Francija labprātāk atkal ielaidīs sa­vā
zemē angļu un amerikāņu armi­jas,
nekā ļaus sevi aizstāvēt kaut no
nelieliem vācu bruņotiem spēkiem.
Sai ziņā ^sabiedroto starpā valdot
pilnīga skaidrība un ka ne angļi,
nedz amerikāņi kaut ko uzsākšot,
iepriekš nenodrošinajuSies ar pilnīgu
franču piekrišanu.
Dažas stundas pirms Sūmāna pa^
šiem pašiem jautājumiem runāja arī
ģen. Degolls. Viņš pārmeta sabied­rotajiem,
ka tie ļāvuši nodibināties
jaunai vācu valdībai, iekams vēl nav
nokārtoti Sārzemes, Rūras rūpniecī­bas
apgabala un citas svarīgas prob­lēmas.
Amerikāņi un angli ar šādu
savu rīcību kaitēluši ne tikai Fran­cijas
drošībai; bet traucējuši arī Ei­ropas
apvienošanu. Arī Parīzes kon­ference
neesot» devusi nekā jauna un
kamēr Francijā nebūšot jauna poli­tiska
iel'~rta, franču tautas drošība
vienmēr būs apdraudēta. Ar konfe­rences
iznākumu turpretim pilnīgi
apmierināts Ečesons, kuru Vašiitgto-rias
lidlaukā personīgi sagaidīja pre­zidents
Trūmens. Konferences dar­bība
esot bijusi ļoti harmoniska^un
arī tiešās sarunas ar vācu poRtiķiem
viņu gaužām apmierinājušas. «Es
ticu, ka mēs darījām visu, ko jūs
mums uzdevāt,'* viņš izteicās prezi­dentam.
Uz ko Trūmens ktbildēja:
«Patiešām, jūs esat pastrādājuši labu
darba"
0 letni P^^
iml
S^^f^^^Sl svarīgus jautā
"sesiju Imbshauzenā^
h*S vairāk par sākuma
r . .Llis celtni, kuru tagad
W^.5 Sieciešamos bēgļu .
Eešama mūsu mērķa sai
pie darba, sesijas dalib-
'^ims noklausījās mandātu
ļ^oimn par pārmaiņām
, S Izceļojis LCP oc. J.
Lkwa vietā nāk V. Reimanis
**Susa vietā A. Silde. Bez
Olim pielaisti Baltiešu sie-
Mdomes vad. T. Erdmane-En-tn
Latvijas pretestības kusU-
•ililitaieku apvienības pārstāvis
[ S par LCP prezidija dar-irimseslju
laikā sniedza priekš-
/; Celms, sevišķi izteļot prezi-a
P. Greiza pūlies latviešu
autājuma noskaidrošanā,
,t5tā mūsu sūtnis ASV J.
varējis Ievadīt Vašingtonā
tolus mūsu bij. cīnītāju lab.ā.
,aidija priekšlikuma LCP pie-linumu
izteikt pateicību sūt-
& Zariņam, J. Feldmanini unļ
ēiim par atbalstu un palī-ilS
lin LCK darbā visas mu­ldas
kopības labā.
0i par LCK darbu priekš-.
IKlatks atzīmēja, ka galvenā
fla veltīta tālākās emigrācijas ļ
niiļi palicēju tautiešu aprūpes
SļUļBlem. Galvojumu pieņemšana
ļijiiji ASV joprojām turpinās,
bpviru izceļošanas iesnieguma
'"TianaipieSkvadrilī štāba dar-paža
komisija, tāpēc atsevišķi
idias centri viņu lietas neiz-
KomiBijas lēmumi stāsies spē-
Mno Vašingtonas būs saņemts
,iaais lēmums. LCK darījusi
flmi) lietas Izšķiršanai mums
atliek tagad nogaidīt tikai
te. Tāpat LCK kopā ar c i -
. I)P tautībām iesniegusi okupā-
[»htādēm memorandu jautāju-
^P» Vācijā palicēju DP iekļau-saimilimbā,
lai šo jau-ŗ
i W ' s a z i ņ ā ar pašu DP
* i n , Tāpat LCK pūlas no-lai
pavalstniecības neaizskāra-l7',
ķani Pec IRO aprūpes iz-
£ 8 bus jāpaliek Vācijā. No-ari,
ka sardžu un darba
binats UN bēgļu
.l^omisāra amats '
h lietu L~ ^Pvienoto nāciju R 0 attr^' ^ 24 pret 12
Kk™ V' Si^ā«uml as gādiīebcae lšanu,
bsužlSi^O d^-^bibas iz-
Nas fil. ^'^adija, ka re-vS,^'^'*'""
varētu
l^%teS lūgt
• C ' ' * 5 t ā s bē;i,, savienī-
.IC '^iSāia 'J-'"^ toreiz
Citu t*V^"'^trumvāc. -
s