1949-04-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
iONA |<»i^ no Hollvumfu m ['^••\' •••evv- -"/r laiki artistu It. LATVIA Laivian Nempaper Pablisbcd tmdtr EUCOM Civil Aflairs DivUion Aathorisatioii Nofflbtr UNDP IM. Puilish» asd Editor: Kārlb Rabāca. pp Cfunp Kleinkdtz BMr Gfiii2l»ar«/D. Prioter: „Schwab, VoIksbL", GflDiborg/D., Bgm.. LaiidiiL.PI. 7. Circnlatton: 12000 Publisbfd l l m timtš wedily. XAmAŅ NEW5PAPER: Cetortdien, i m g. 21. apr. Itofik tiis rtint aadiPL viis; LttviaStt pmtt darUaia* ks ndartitat Ivpt; Irapts va* cikah M. Cvntit. OdvcuOs redaktors K. Kattea (darbS ocatrodai); sal?» ratekton vieta. M. CmUtit. Rcdaktmi: B. VltaUa, A. Ucpm H. Bfii* deobarga. RadakcUaa adraaa: Gfiaibnrt/Do^ Poatfack 79, (tilnttia 84). VAŠINGTONA MAĻIKS RUNA AR DŽESUPU PAR BERLĪNES BLOKĀDES ATCELŠANU KopS 14 dienām pasaules diplomātiskajos centros Vašingtonā, Londoml, un Parīzē nemitās baumas, ka Padomju Savienība uzsākusi slepenas sarunas par Berlīnes blokādes atcelšanu un Vācijas austruihu joslas pievienošanu jaundibināmajai Bietumvācijai, tādā kārtā piepildot Vā- ^ politisko partiju prasības pēc oentrālaf Vācijas valsts un visu l e^ okm>ācijas varu karaspēku atvilkšanas no rietumu un austeiimu j^ām. Ar to kļūtu saprotama aK vācu SPD politiķu tiepība. Tālākais Maskafas mērķis» esot aukstā kara likvidēšana. Pēdējās 24 stundās tiklab Londonā kā Vašingtonā oHolāli šīs baumas atsauc, bet nenoraida iespēju, ka šāda taustīšanās no ^ilaskavas puses notiek. Furīzē ārlietu ministrijas aprindās gluži atklāti runā par drudžainām Ib%m|a sarunu vadītāju pūlēm aizkavēt RietumvācUas valsts Itiodibinā- Sanu, piesolot rietumniekiem Berlīnes blokādes atcelšanu. „Newsweek'' s^o, ka Dins Eēesons kopā ar Bevinu esot jau pirms trim nedē|ām izlēmuši, ko darit, ja krievi sāktu nopietni meklēt izlīdzinājumu. Rietumu sabiedrotie esot vienojušies par stingru un nepiekāpīgu Atlan-tika pakta kursa turpināšanu, noralcļot Berlīnes blokādes atcelšanu kā koncesiju, par kuru varētu notikt tirgošanās. radio ^L^fļ^^r BBC trešdienas rīta raidījumos ar 15 iļļiinūšu atstarpēm par slepenajām Berlīnes blokādes sarunām Sniedza visai pretrunīgus ziņojumus. Jtoēr raidījumos Vācijai un Austrijai pasvītroja, ka visas baumas par iniera sarunām ir tiikai baumas, kas nekur līdz šim nav apstiprinājušās, raldījuanos franču valodā sp^ers teioa: „Angļu ārlietu ministrijas ie-rēiji apstiprina, ka Padomju Savienības un AJSV pārstāvju sarunas par Berlīnes' blojtādes atcelšanu risinās Jau kopš 10 dienām Vašingtonā. Eče-fions oficiāli par to ziņojis Lielbritānijai un Francijai, pieprasīdams abu ieinteresēto valdību viedokli šai j«ut§]um§.** tāpat/.trešdienas rīta pres^ Londonā atklāti iztirzā sabiedroto viedokli Berlīnes blokādes atcelšanā, visumā novērtējot Maskavas labo gi^ibu stipri kritiski, „Daily Tele-graph" slepenās mieia sarunas ap-zuitiē par .,lokālu atslābumu", jo lr§n§, Grieķijā un Ķīnā komunisms ar visu sparu mēģinot tālāk apdraudēt pasaules mieru un no ofensīvas neesot atteicies. „Daay Graphic" Berlīnes korespondents ziņo, ka galvenais miera sarunu vedējs esot Padomju Savienības ārlietu vicemi-nistrs un pārstāvis pie "UN Maļiks. AļSV partneris šais sarunās esot F i lips Džesups — arī UN delegāts. Berlīnē blokādes atcelšanu polīti^ sagatavot esot ieradies bij. Padomju Savienības sūtnis Vācijā Dekano- 20VS. Kops Atlantika pakta noslēgšanas rietumu un austrumu attieksmēs sācies jauns posms. Cik tālu šī aifestā spēle krievu un sabiedroto starpā jau attīstījusies, var noskaidroties tuvākajās dienās. Runājot franču preses salīdzinājuiņā, tie no-iileptimainības miglas vāli, kas sākuši velties no austrumiem uz rietumiem kopš 4. aprija, kad 12 valstu ārlietu ministri Vašingtonā Maskavai pieteica šachu, izklīdīs visai driž, jo Kremlim pienācis kritiskais brīdis, kad vai nu jāatzīst līdzšinējā ftiAstā kara politikas neveiksme un jikapltulē, vai arī ar izmisīgu mē- ^ Pajumte 70,000 ieceļotajiem Austrālija Dažas dienas pirms Lieldienām Austrālijas valdība piešķīra 11 mil-mārciņu pabalsta baraku būvēm tiem ieceļotājiem, kas nodarbi- ^ svarīgās rūpniecības nozarēs Viktorijā un Ņūsautvelsā — apgaba-fc^ ros visvair^c izviet» bijušos Baraku izbūves plānu paredzēts nobeigt nākamajos 15 mēne-jps. Tā domāts atrisināt telpu jaujamu 70.000 imigrantu. Pirmās "8i^as būs gatavas jūnijā. To bū^ materiālus ievedīs no Anglijas, Islandes un Japānas. Projekta ir ^ kāda liela pastāvīga nometne 6000 cilvēkiem. Bethurstas izvietošanas nometnē ^102 šim dzīvoja daudz ģimeņu, kuru gādnieki strādā dažādos darbos no- Jļetnes tuvākajā apkārtnē. Pirms i^ieldienām visas sievas im bērnus pārcēla uz citu nometni Vaga Vagā, iekārtota apmešanās ģimenēm, oet Bethursta paliks tikai par izvie-wsanas centru. Sm. ģinājum# jācenšas vēlreiz iegūt laiku elpas atvilkšanai To krievi cer panākt ar Berlīnes blokādes atcelšanu. Tikai šāda radikāla kursa maiņa varētu Vašingtonu un Londonu pārliecināt par līdzšinējo attieksmju revidēšanu. Visas pazīmes rāda, ka pirmo soli šai virzienā krievi jau spēruši un pašreiz risinās slepenas sarunas Vašingtonā, Londonā, Berlīnē vai arī varbūt pat Varšavā. Maskava ar iespējami mazāku prestiža zaudējumu cenšas panākt pašai nepanesamā saspīlējuma mazināšanu, bet sabiedrotie ir vairāk kā neuzticīgi un piesardzīgi. Būdami pārliecināti, ka viņu pusē lir tiklab materiālais kā ari militarails un morāliskais pārsvars, ASV un Lielbritānija šoreiz būs tas, kas noteiks cenu, par kādu Staļins varētu atpirkties! no kļūmīgā stāvokļa, kurā pats ieskicējis, novērtēdams pārāk zemu rietumnieku spēku un ener- Līdz širti zināmie fakti arī runā interesanti! un ļoti konkrētu valodu, ikmerikāņu novērotāji Berlīnē līdzšinējo attīstību attēlo šādi: pirmais pārsteigums - bijusi piecu krievu ierašanās ģen. Kleja vietnieka ģen. Hejsa rīkotajā pieņemšanā amerikāņu armijas gada dienā Berlīnē. Kaut gan vēl 6. aprīlī no krievu virspavēlniecības mitekļa Potsdamā piezvanīts pa telefonu im teikts, ka padomju militārgubemā-tors nožēlOļ nevaļu, kas tam liegs piedalīti^ svinībās, bez mazākā iz-skaidrojUiTna Hejsa viesībās tai pašā vakarā ieradies padomju vēstnieks Berlīnē Semenovs ar kundzi, ģen. Dratvins i m i divi adjutanti. Tas bijiis pirmais gadījums kopš Berlīnes blokādes sākuma, kad augsti padomju virsnieki ieradušies amerikāņu sarīkojumos. Visi pieci bijuši ļoti runīgi, dzēruši kokteiļus un izt;eikuši cerības, ka Jau tuvākajā nākotnē „visi pārpratumi" varētu noskaidroties. Nākamajā dienā kāds augstāks Kleja virsnieks devies bnmdenā pa Vācijas aifetru-iflu joslu un atgriežoties ziņojis, ka viņš visujr saņemts ar lielāko viesmīlību un laipnību. Tai pašā dienā krievi paziņojuši, ka atzīs rietumu marku par legālu maksāšanas līdzekli Berlīnes satiksmes tīklā, kaut gan Maskavas iepriekšējais rīkojums to ajizlļedza pieņemt pa apakšzemes dzelzceļā un tramvajos. Heinrichs Raus, vācu austrumjoslas (Beigas S. Ipp.) iiā kominforms vēlas gāzt Tito Belgrades diktators neuztraucaSi bet ceļ purvos pilis Par spiti v i s i ^ Bc^griMIes atsaukumiem un Tito paSa runām, kS viņa režims stāvēs visās vētrās un vēlos, aekmlgim komlnformg aģentu apdetin^anam Di^vidslavUa un ang|u politiķu on banķi^a «pile-cii^ umiaņ, ka Maskavai n^Mklausi^ diktiltm tronis v^ negrīļojas, noni^ dņas par Tito gāāanu vēl šai vasarā. pafii laikfi, kad Tito slēdz saimniedskus Ugumug par savas valsts rūpniecības un sa&Bīnle" cibas atjaunoju nākamajos 5 gados ar rietumu apedālistiem un kre« dition, no llranas, BnkM*estas un Sofijas nāk siņaii, ka kominforma uzdevumā K r ^ ļ a aatditvalstis gatavojas viņu vēlākais līdz IS. Jiinijam likvidēt. Atgriesdes no sava Maskavas o^ojuma» All^nllas d&tātōm Hodža pašreiz tīra savu valsts aparātu no „tttolsMem trockistiem*' un ari Bulgārijā Kostova un Dbnitrova pazušanu saista ar Ma8lL%va8 oen-tieni^ sagatavot Dienvidslāvijas kalnviņus izSķirigaJam sitienam pret Tito, padomju divīzijas pie TEHERĀNA CER, KA TAS TIKAI NERVU KAŖS „Nev7sweek" ziņo, ka amerUcāņu diplomāti Vašingtonai pagājušā ne-dģā atkal sūtījuši šifrētas telegrammas par gatavošanos gāzt Tito. Albānijā vien krievu misiju locekļu skaits esot palielinājies no dažiem simtiem-pirms viena mēneša uz apm, 5000 personām pašreiz. Esot atklāts noslēpums, ka visā zemē tiekot treniti dabotieŗi partizānu karam Dienvidsla-vijā pret Tito. Joprojām neesot nekādu pierādījumu, ka Maskava pati ar savu karaspēku gatavotos iebrukt Dienvidslāvijā, bet tas būšot jāveic Bulgārijai, Rumānijai, Albānijai un Ungārijai. „lTews-week" labi informētais Vašingtonas korespondents Veintāls apgalvo, ka vēlākais jūnijā pēc kominforma plāniem Dienvidslāvā notMot iefiltrēto aģenu sac^SIšanās, kuriem tad pailgā steigšoties Maskavai uzticīgo satelītu aimijas. Tito slepenais dienests \m robežapsardzība esot sevi parādījusi pagājušās nedēļās par visai sekmīgu. Pirms Lieldienām kādā kara slimnīcā Sofijas tuvuiriā iievesti '80 ievidnoti bulgāru karavīri no Dienvidslāvijas pierobežas. Stāstīts, ka tie esot cietuši kāda munīcijas vilciena eksplozijā, bet patiesībā tie esot kādas lielākas robež-kaujaš upuri. Lielāka aģentu grupa mēģinājusi ar varu iekļūt Dienvidslāvijā, bet Tito robežsargi atklā- Lielajā Piektdienā Padomju Savienības vēstnieks Teheranā Ivans Sadžikovs kopā ar ģkneni un līdzstrādniekiem automobiļos atstāja Irānas galvaspilsētu, lai dotos uz Maskavu. Tuvajos austrumos radies jauns saspīlējuma centrs, kura tālāko attīstību lielā uzmanībā vēro visa pasaule. Jau pirms dažām nedēļām aģentūras ziņoja par vairāk-kāriīgām sadursmēm un iebrukumiem Irānas — Padoi^u Savienības pierobežā. Irāna par šiem starpgadījumiem^, Ikuŗos sarkanarmija parādīja apzinātu gribu provocēt savus kaimii^us uz lielākām sadursmēm, ziņoja Vašingtonai un Londonai. Tagad UP vēstī, ka Padomju Savienība savilkusi Irānas pierobežā 25 kājnieku un vfsmaz 3 tanku divīzijas. Tāpat pēdējās dienās Irānas zlemeļrobežu pārlidojot krievu iz-lūklidmašīnas un iznīcinātāji. Lai g^n T^erānā joprojām valda pārliecība, ka MaskaVa atļaujas tikai jaunu persiešu' nervu pārbaudi, Vašingtonā šiem notikumiem pievērš izcilu uzmanību. Jau pagājušo sestdien „New York Times" ziņoja, ka irāņu un krievu starpā sākusies krize. Maskava pēc sava vēstnieka aizbraukšanas Tehe-ranai esot darījusi zināmu, ka tā būšot spiesta pielaikot 1921. gada abu valstu līguma pantu, kas nosaka, ka zināmos apstākļos Padomju Savienībai ir tiesībai, iesoļot Irānā. Kā Irānas vēstniecībā Vašingtonā paskaidrots, Maskava ^saucoties uz amerikāņu militārmisijas darbību Teherānā un apgalvojot, ka ieroču sūtījumi uz Irānu un amerikāņu militārpadoannieku darbs peršu armijas izveidošanā esot pietiekams iemesls 1921.. gada līgumā paredzēto klaiizulu iedzīvināšanai. Irānas valdība savukārt Maskavai paziņojusi, ka šos iebildumus neatzīst Līgums neesot pārkāpts un bez tam daži 1921. gada panti esot pārdzīvoti līdz ar *UN chartas pieņemšanu. Ja Padomju Savienība domājot, ka Irāna apdraud tas drošību, tad Maskavai arvien vēl esot iespēja šo strīdus gadījumu nodot UN drošības padomei. Ja turpretim Padomju Savienīb^' bez Irānas valdības piekrišanas Un atļaujas pārietu robežu, tad Irānai m UN chartas 51. panta pamata būtu tiesības aizstāvēties ar ieročiem, „New York Times'^ arī piebilst, ka par šo notu un tālāko drānas valdības politiku Vašingtona tikusi informēta jau nedēļas sākumā. Pēc Parīzes radikomentātora uzskatiem, krize Irānas pierobežā esot jāvēro ar vislielāko neuzticību, jo pašreizējā stāvoklī Maskava varot iet arī tālāk par platonisku nervu karu. Amerikāņu ieroču sūtījumi uz Persijas jūras līci un jaunu mili-tārinstruktoru ierašanās no Vest-pointas akadēmijas esot Kremli padarījuši tramīgu. Liela dala nacionālās Ķīnas atbalstīšanai paredzētās naudas tagad esot nedota Irānas stiprināšanai, ko Padomju Savienība vienaldzīgi nevarot noskatīties. Katrā ziņā 25 divīziju novietošana pie Irānas robežas atslogojot Rietumeiropas robežas, kur arī pēdēja laikā esot notikušas ievērojamas karaspēka koncentrācijas. Gar dzelzs priekškaru šai pavasarī ei;ot izvērstas vismaz 100 kaujai gatavas padomju divīzijas un lielii tanku spēki. Vašingtonu iJh Londonu par krievu miera centieniem nevarēšot tikmēr pārliecināt, kamēr anglosakšu slepenie dienesti piei^ot Idrošas ziņas, ka Padomju Savienībžis tanku produkcija šai gadā esot lielāka kā visai pārējai pasaulei kopā. satenivalsttt armijas Bijušais Ce(Jhoslovakijas militārais atašejs Berlīnē pulkvedis Emīls Busins, kas pagājušajā nedēlā aizbēga uz rietiumem un tagad iriedāvā savus pakalpojumus deiņokratijām, UP pārstāvim izteicās, ka Padomju Savienība pikredzējusi likvidēt visas satelītvalstu 'armijas. Kremlis neuzticoties nevienam svešam karaspēkam. Politbirojs pārliecināts, l:^a eventuāla kara gadījumā paļauties varētu vienīgi uz sarkanarmiju. Pulkvedis Busins tālāk pjiskaidroja, ka satelītvalstu armiju likvidēšana gaidāma vēl šogad, kad Ukrainā notiks Padomju Savienības lielie manevri. Tajos piedalīsies visas satelītvalstu armijas, atskaitot Dienvidslāvijas, ivtanevru beigās „ne-uzticamoš'j likvidēs un aizstās ar padomju (iivīzijām. juši neparedzēti spēcīgu uguni un 20 kritiiši. Visas šīs cīņas \m ziņas tomēr drukno un spēcīgo Jpslpu Brozu- Tito nav spējušas satriekt. yiņa pēdējie uzņēmumi arvien rāda to pašu pašapzinīgo un enerģisko seju kā pirms pieciem gadiem, kad Tito kā uzvarētājs un Staļina labākais draugs iesoļoja Bdgradē. Viņš jo-projām pilns uzņēmības un godkāri-gu plānu. Maršals Tito staigā pa Pētera Lielā pēdām. Kā savā laikā Krievijas 2 metru auguma cars savai zemei uzcēla līdz tam nepazīto rūpniecību un Izbūvēja jaunas pilsētas, tā ari Belgrades augumā pamazais diktators ciešiļ noņēmies ieiet Dienvidslāvijas v^turē kā fabriku un pilsētu cēlājs. Tito par šefi liek runāt ne vien pollti^ajos ziņojumos, bet arī rietumu pasaules speciālā saimnieciskā prese pēdējā laikā iespiež plašus korespondentu zļņojumus no Belgra-d^, kas vēstij ka tur pēdējo * divu mēnešu laikā ar angļ^ im amerikāņu firmām noslēgti līgumi 400 miljonu dolāru kopvērtībā. Vļjl vairāk hekā šī ievērojamā summa pārsteidz noteikumi, pēc kādiem angļi un amerikāņi parakstījuši šos līgumus. Tie paredzēti 5 gadu periodam. Sai (Beigas 5. ipp.) Boļševiki aizved vesela ciema ATLAISTIE VAOU GtJSTEKŅI STSSTA , PAR DEP0RTSCIJ£M BALTIJAS VALSTIS „Mēs satikām lielus baltiešu — lietuviešu im latviešu deportēto transportus, kas bija'ceļā uz Sibīriju, kamēr paši devāmies uz Rietum-vāclju," Brēmenē stāsta atlaistie vācu kara gūstekņi, kas pašlaik ir visas uzmanības centrā. Viņi satikuši deportējamo latviešu im lietuviešu vīru, sievu un bērnu transportus priekš apm. 6—8 nedēļām, tātad feb-: fuāra beigās vai marta sākumā. Neviens no apm. 450 vācu gūstekņiem, kas atlaisti britu joslas caurlaides nometnē Fridlandē pēdējā sestdienā \m svētdienā priekš Lieldienām, nav varējis pateikt noteiktus skaitļus par deportētajiem baltiešiem, bet ceļā uz rietumiem tie sastapušies ar vairākiem transportiem. Deportētie nav vesti preču vai lopu vagorios, bet brauk\2ši pasažieru vilcienos. Apsardzība tomēr bijusi ļoti stingra un tikai retos gadījumos bijis iespējams pārmīt kādu vārdu. Kāda sieviete, pkr ko stāstītājs nezināja, vai tā bijusi latviete vai lietuviete, paguvusi pateikt ka izsūtīšanai pakļauj veselus ciemus uz reizi. Vienā paņēmienā ao viņas dzimtā novada esot izsūtīti 16.000 cilvēku. Par deportācijām no Baltijas valstīm stāsta arī kāda vāciete — vienīgā sieviete no padomju joslas atlaisto vidū. Pēdējā laikā viņa bijusi ieslodzīfa Eilavā, Prūsijā, m tur redzējusi lielāku deportējamo transportu savfOkšanu ne vien no Austrumprūsijas, bet arī no Baltijas valstīm. Liela daļa šai atlaisto karavīru grupā nākusi no kāda apvidus Urā-lu dienvidos, kur vācu gūstekņi kopš 1943. g. esot uzcēluši pilnīgi jaimu rūpniecības pilsētu. Tā nosaukta par Orsku. Pilsētā atrodoties Opeia auto fabrika, kāda traktoru (tanku) rūpnīca, niķeļa rūpnīca un tērauda Lietuves, kur vēl tagad nodarbinot ne vien kara gūstekņus, bet arī daudz tā saukto „clvIlinternēto**, t. i., deportēto no Vācijas austņamap-gabaliem, Rumānijas un Bulgārija*. Baltijas valstu iedzīvotāji tur ticēšot manīti, bet Rīga bieži piemiiieta tāpēc, ka ,,politiskie aktīvisti" no pašu vāciešu vidus sūtīti uz Rīgu „sko-loties" un parasti pārradušies no turienes uzbarojušies, labi apģērl)ti im „atgriezti". Par spīti visām „aktīvistu" pūlētn, gūstekņi tomēr viņus nīstot pat vēl valr^ nekā iā saidctos „brlgadierus** — no pašu vāciešu vidus izraudzītos darba uzraugus. Sī gūstekņu grupa īsi pirms atlaišanas apgādāta ar krievu parauga kažokcepurēm. Bez tam viņiem pateikts, ka rietumu joslās viņus sagaidīšot ar kdkūo un maizītēm, bet tādēļ viņiem nevajagot ,4aut sašķobīt savu pasaules uzskatu". Visumā ^pasaules uzskats'* bijis tāds, ka itA)ežpārejas punktā gūstekņi gandriz visi kā viens nosviedīsi savas kažokcepurēm tm spļāvuši uz tām, tOdīdz atradušies pusceļā starp krievu un angļu robežpunktiem. Stutgartes radio piemm iias partizānus Stutgartes radiofons svētku sestdienā nolasīja UP sastādīto p ā r o tu par pretkomūnistlsko elementu ror sību zemēs aiz dzelzs prlek^cara. Sajās no dažādiem avotiem savāktajās informācijās pieminēts ari Latvijas vārds, kas daudzās DP nonet-nēs Vācijā radījis baumas par sacelšanos un partizānu nemieriem Latvijā. Ziņojums konstatēja, ka visās Padomju Savienības okupētajās zemēs vērojama pretkomūnistis-ka darbība, kas izpa^ižas gan reliģiskās kustībās, gan terrora organizācijās un partizānu cīņās ar okupācijas varu. i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 21, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-04-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490421 |
Description
Title | 1949-04-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | iONA |<»i^ no Hollvumfu m ['^••\' •••evv- -"/r laiki artistu It. LATVIA Laivian Nempaper Pablisbcd tmdtr EUCOM Civil Aflairs DivUion Aathorisatioii Nofflbtr UNDP IM. Puilish» asd Editor: Kārlb Rabāca. pp Cfunp Kleinkdtz BMr Gfiii2l»ar«/D. Prioter: „Schwab, VoIksbL", GflDiborg/D., Bgm.. LaiidiiL.PI. 7. Circnlatton: 12000 Publisbfd l l m timtš wedily. XAmAŅ NEW5PAPER: Cetortdien, i m g. 21. apr. Itofik tiis rtint aadiPL viis; LttviaStt pmtt darUaia* ks ndartitat Ivpt; Irapts va* cikah M. Cvntit. OdvcuOs redaktors K. Kattea (darbS ocatrodai); sal?» ratekton vieta. M. CmUtit. Rcdaktmi: B. VltaUa, A. Ucpm H. Bfii* deobarga. RadakcUaa adraaa: Gfiaibnrt/Do^ Poatfack 79, (tilnttia 84). VAŠINGTONA MAĻIKS RUNA AR DŽESUPU PAR BERLĪNES BLOKĀDES ATCELŠANU KopS 14 dienām pasaules diplomātiskajos centros Vašingtonā, Londoml, un Parīzē nemitās baumas, ka Padomju Savienība uzsākusi slepenas sarunas par Berlīnes blokādes atcelšanu un Vācijas austruihu joslas pievienošanu jaundibināmajai Bietumvācijai, tādā kārtā piepildot Vā- ^ politisko partiju prasības pēc oentrālaf Vācijas valsts un visu l e^ okm>ācijas varu karaspēku atvilkšanas no rietumu un austeiimu j^ām. Ar to kļūtu saprotama aK vācu SPD politiķu tiepība. Tālākais Maskafas mērķis» esot aukstā kara likvidēšana. Pēdējās 24 stundās tiklab Londonā kā Vašingtonā oHolāli šīs baumas atsauc, bet nenoraida iespēju, ka šāda taustīšanās no ^ilaskavas puses notiek. Furīzē ārlietu ministrijas aprindās gluži atklāti runā par drudžainām Ib%m|a sarunu vadītāju pūlēm aizkavēt RietumvācUas valsts Itiodibinā- Sanu, piesolot rietumniekiem Berlīnes blokādes atcelšanu. „Newsweek'' s^o, ka Dins Eēesons kopā ar Bevinu esot jau pirms trim nedē|ām izlēmuši, ko darit, ja krievi sāktu nopietni meklēt izlīdzinājumu. Rietumu sabiedrotie esot vienojušies par stingru un nepiekāpīgu Atlan-tika pakta kursa turpināšanu, noralcļot Berlīnes blokādes atcelšanu kā koncesiju, par kuru varētu notikt tirgošanās. radio ^L^fļ^^r BBC trešdienas rīta raidījumos ar 15 iļļiinūšu atstarpēm par slepenajām Berlīnes blokādes sarunām Sniedza visai pretrunīgus ziņojumus. Jtoēr raidījumos Vācijai un Austrijai pasvītroja, ka visas baumas par iniera sarunām ir tiikai baumas, kas nekur līdz šim nav apstiprinājušās, raldījuanos franču valodā sp^ers teioa: „Angļu ārlietu ministrijas ie-rēiji apstiprina, ka Padomju Savienības un AJSV pārstāvju sarunas par Berlīnes' blojtādes atcelšanu risinās Jau kopš 10 dienām Vašingtonā. Eče-fions oficiāli par to ziņojis Lielbritānijai un Francijai, pieprasīdams abu ieinteresēto valdību viedokli šai j«ut§]um§.** tāpat/.trešdienas rīta pres^ Londonā atklāti iztirzā sabiedroto viedokli Berlīnes blokādes atcelšanā, visumā novērtējot Maskavas labo gi^ibu stipri kritiski, „Daily Tele-graph" slepenās mieia sarunas ap-zuitiē par .,lokālu atslābumu", jo lr§n§, Grieķijā un Ķīnā komunisms ar visu sparu mēģinot tālāk apdraudēt pasaules mieru un no ofensīvas neesot atteicies. „Daay Graphic" Berlīnes korespondents ziņo, ka galvenais miera sarunu vedējs esot Padomju Savienības ārlietu vicemi-nistrs un pārstāvis pie "UN Maļiks. AļSV partneris šais sarunās esot F i lips Džesups — arī UN delegāts. Berlīnē blokādes atcelšanu polīti^ sagatavot esot ieradies bij. Padomju Savienības sūtnis Vācijā Dekano- 20VS. Kops Atlantika pakta noslēgšanas rietumu un austrumu attieksmēs sācies jauns posms. Cik tālu šī aifestā spēle krievu un sabiedroto starpā jau attīstījusies, var noskaidroties tuvākajās dienās. Runājot franču preses salīdzinājuiņā, tie no-iileptimainības miglas vāli, kas sākuši velties no austrumiem uz rietumiem kopš 4. aprija, kad 12 valstu ārlietu ministri Vašingtonā Maskavai pieteica šachu, izklīdīs visai driž, jo Kremlim pienācis kritiskais brīdis, kad vai nu jāatzīst līdzšinējā ftiAstā kara politikas neveiksme un jikapltulē, vai arī ar izmisīgu mē- ^ Pajumte 70,000 ieceļotajiem Austrālija Dažas dienas pirms Lieldienām Austrālijas valdība piešķīra 11 mil-mārciņu pabalsta baraku būvēm tiem ieceļotājiem, kas nodarbi- ^ svarīgās rūpniecības nozarēs Viktorijā un Ņūsautvelsā — apgaba-fc^ ros visvair^c izviet» bijušos Baraku izbūves plānu paredzēts nobeigt nākamajos 15 mēne-jps. Tā domāts atrisināt telpu jaujamu 70.000 imigrantu. Pirmās "8i^as būs gatavas jūnijā. To bū^ materiālus ievedīs no Anglijas, Islandes un Japānas. Projekta ir ^ kāda liela pastāvīga nometne 6000 cilvēkiem. Bethurstas izvietošanas nometnē ^102 šim dzīvoja daudz ģimeņu, kuru gādnieki strādā dažādos darbos no- Jļetnes tuvākajā apkārtnē. Pirms i^ieldienām visas sievas im bērnus pārcēla uz citu nometni Vaga Vagā, iekārtota apmešanās ģimenēm, oet Bethursta paliks tikai par izvie-wsanas centru. Sm. ģinājum# jācenšas vēlreiz iegūt laiku elpas atvilkšanai To krievi cer panākt ar Berlīnes blokādes atcelšanu. Tikai šāda radikāla kursa maiņa varētu Vašingtonu un Londonu pārliecināt par līdzšinējo attieksmju revidēšanu. Visas pazīmes rāda, ka pirmo soli šai virzienā krievi jau spēruši un pašreiz risinās slepenas sarunas Vašingtonā, Londonā, Berlīnē vai arī varbūt pat Varšavā. Maskava ar iespējami mazāku prestiža zaudējumu cenšas panākt pašai nepanesamā saspīlējuma mazināšanu, bet sabiedrotie ir vairāk kā neuzticīgi un piesardzīgi. Būdami pārliecināti, ka viņu pusē lir tiklab materiālais kā ari militarails un morāliskais pārsvars, ASV un Lielbritānija šoreiz būs tas, kas noteiks cenu, par kādu Staļins varētu atpirkties! no kļūmīgā stāvokļa, kurā pats ieskicējis, novērtēdams pārāk zemu rietumnieku spēku un ener- Līdz širti zināmie fakti arī runā interesanti! un ļoti konkrētu valodu, ikmerikāņu novērotāji Berlīnē līdzšinējo attīstību attēlo šādi: pirmais pārsteigums - bijusi piecu krievu ierašanās ģen. Kleja vietnieka ģen. Hejsa rīkotajā pieņemšanā amerikāņu armijas gada dienā Berlīnē. Kaut gan vēl 6. aprīlī no krievu virspavēlniecības mitekļa Potsdamā piezvanīts pa telefonu im teikts, ka padomju militārgubemā-tors nožēlOļ nevaļu, kas tam liegs piedalīti^ svinībās, bez mazākā iz-skaidrojUiTna Hejsa viesībās tai pašā vakarā ieradies padomju vēstnieks Berlīnē Semenovs ar kundzi, ģen. Dratvins i m i divi adjutanti. Tas bijiis pirmais gadījums kopš Berlīnes blokādes sākuma, kad augsti padomju virsnieki ieradušies amerikāņu sarīkojumos. Visi pieci bijuši ļoti runīgi, dzēruši kokteiļus un izt;eikuši cerības, ka Jau tuvākajā nākotnē „visi pārpratumi" varētu noskaidroties. Nākamajā dienā kāds augstāks Kleja virsnieks devies bnmdenā pa Vācijas aifetru-iflu joslu un atgriežoties ziņojis, ka viņš visujr saņemts ar lielāko viesmīlību un laipnību. Tai pašā dienā krievi paziņojuši, ka atzīs rietumu marku par legālu maksāšanas līdzekli Berlīnes satiksmes tīklā, kaut gan Maskavas iepriekšējais rīkojums to ajizlļedza pieņemt pa apakšzemes dzelzceļā un tramvajos. Heinrichs Raus, vācu austrumjoslas (Beigas S. Ipp.) iiā kominforms vēlas gāzt Tito Belgrades diktators neuztraucaSi bet ceļ purvos pilis Par spiti v i s i ^ Bc^griMIes atsaukumiem un Tito paSa runām, kS viņa režims stāvēs visās vētrās un vēlos, aekmlgim komlnformg aģentu apdetin^anam Di^vidslavUa un ang|u politiķu on banķi^a «pile-cii^ umiaņ, ka Maskavai n^Mklausi^ diktiltm tronis v^ negrīļojas, noni^ dņas par Tito gāāanu vēl šai vasarā. pafii laikfi, kad Tito slēdz saimniedskus Ugumug par savas valsts rūpniecības un sa&Bīnle" cibas atjaunoju nākamajos 5 gados ar rietumu apedālistiem un kre« dition, no llranas, BnkM*estas un Sofijas nāk siņaii, ka kominforma uzdevumā K r ^ ļ a aatditvalstis gatavojas viņu vēlākais līdz IS. Jiinijam likvidēt. Atgriesdes no sava Maskavas o^ojuma» All^nllas d&tātōm Hodža pašreiz tīra savu valsts aparātu no „tttolsMem trockistiem*' un ari Bulgārijā Kostova un Dbnitrova pazušanu saista ar Ma8lL%va8 oen-tieni^ sagatavot Dienvidslāvijas kalnviņus izSķirigaJam sitienam pret Tito, padomju divīzijas pie TEHERĀNA CER, KA TAS TIKAI NERVU KAŖS „Nev7sweek" ziņo, ka amerUcāņu diplomāti Vašingtonai pagājušā ne-dģā atkal sūtījuši šifrētas telegrammas par gatavošanos gāzt Tito. Albānijā vien krievu misiju locekļu skaits esot palielinājies no dažiem simtiem-pirms viena mēneša uz apm, 5000 personām pašreiz. Esot atklāts noslēpums, ka visā zemē tiekot treniti dabotieŗi partizānu karam Dienvidsla-vijā pret Tito. Joprojām neesot nekādu pierādījumu, ka Maskava pati ar savu karaspēku gatavotos iebrukt Dienvidslāvijā, bet tas būšot jāveic Bulgārijai, Rumānijai, Albānijai un Ungārijai. „lTews-week" labi informētais Vašingtonas korespondents Veintāls apgalvo, ka vēlākais jūnijā pēc kominforma plāniem Dienvidslāvā notMot iefiltrēto aģenu sac^SIšanās, kuriem tad pailgā steigšoties Maskavai uzticīgo satelītu aimijas. Tito slepenais dienests \m robežapsardzība esot sevi parādījusi pagājušās nedēļās par visai sekmīgu. Pirms Lieldienām kādā kara slimnīcā Sofijas tuvuiriā iievesti '80 ievidnoti bulgāru karavīri no Dienvidslāvijas pierobežas. Stāstīts, ka tie esot cietuši kāda munīcijas vilciena eksplozijā, bet patiesībā tie esot kādas lielākas robež-kaujaš upuri. Lielāka aģentu grupa mēģinājusi ar varu iekļūt Dienvidslāvijā, bet Tito robežsargi atklā- Lielajā Piektdienā Padomju Savienības vēstnieks Teheranā Ivans Sadžikovs kopā ar ģkneni un līdzstrādniekiem automobiļos atstāja Irānas galvaspilsētu, lai dotos uz Maskavu. Tuvajos austrumos radies jauns saspīlējuma centrs, kura tālāko attīstību lielā uzmanībā vēro visa pasaule. Jau pirms dažām nedēļām aģentūras ziņoja par vairāk-kāriīgām sadursmēm un iebrukumiem Irānas — Padoi^u Savienības pierobežā. Irāna par šiem starpgadījumiem^, Ikuŗos sarkanarmija parādīja apzinātu gribu provocēt savus kaimii^us uz lielākām sadursmēm, ziņoja Vašingtonai un Londonai. Tagad UP vēstī, ka Padomju Savienība savilkusi Irānas pierobežā 25 kājnieku un vfsmaz 3 tanku divīzijas. Tāpat pēdējās dienās Irānas zlemeļrobežu pārlidojot krievu iz-lūklidmašīnas un iznīcinātāji. Lai g^n T^erānā joprojām valda pārliecība, ka MaskaVa atļaujas tikai jaunu persiešu' nervu pārbaudi, Vašingtonā šiem notikumiem pievērš izcilu uzmanību. Jau pagājušo sestdien „New York Times" ziņoja, ka irāņu un krievu starpā sākusies krize. Maskava pēc sava vēstnieka aizbraukšanas Tehe-ranai esot darījusi zināmu, ka tā būšot spiesta pielaikot 1921. gada abu valstu līguma pantu, kas nosaka, ka zināmos apstākļos Padomju Savienībai ir tiesībai, iesoļot Irānā. Kā Irānas vēstniecībā Vašingtonā paskaidrots, Maskava ^saucoties uz amerikāņu militārmisijas darbību Teherānā un apgalvojot, ka ieroču sūtījumi uz Irānu un amerikāņu militārpadoannieku darbs peršu armijas izveidošanā esot pietiekams iemesls 1921.. gada līgumā paredzēto klaiizulu iedzīvināšanai. Irānas valdība savukārt Maskavai paziņojusi, ka šos iebildumus neatzīst Līgums neesot pārkāpts un bez tam daži 1921. gada panti esot pārdzīvoti līdz ar *UN chartas pieņemšanu. Ja Padomju Savienība domājot, ka Irāna apdraud tas drošību, tad Maskavai arvien vēl esot iespēja šo strīdus gadījumu nodot UN drošības padomei. Ja turpretim Padomju Savienīb^' bez Irānas valdības piekrišanas Un atļaujas pārietu robežu, tad Irānai m UN chartas 51. panta pamata būtu tiesības aizstāvēties ar ieročiem, „New York Times'^ arī piebilst, ka par šo notu un tālāko drānas valdības politiku Vašingtona tikusi informēta jau nedēļas sākumā. Pēc Parīzes radikomentātora uzskatiem, krize Irānas pierobežā esot jāvēro ar vislielāko neuzticību, jo pašreizējā stāvoklī Maskava varot iet arī tālāk par platonisku nervu karu. Amerikāņu ieroču sūtījumi uz Persijas jūras līci un jaunu mili-tārinstruktoru ierašanās no Vest-pointas akadēmijas esot Kremli padarījuši tramīgu. Liela dala nacionālās Ķīnas atbalstīšanai paredzētās naudas tagad esot nedota Irānas stiprināšanai, ko Padomju Savienība vienaldzīgi nevarot noskatīties. Katrā ziņā 25 divīziju novietošana pie Irānas robežas atslogojot Rietumeiropas robežas, kur arī pēdēja laikā esot notikušas ievērojamas karaspēka koncentrācijas. Gar dzelzs priekškaru šai pavasarī ei;ot izvērstas vismaz 100 kaujai gatavas padomju divīzijas un lielii tanku spēki. Vašingtonu iJh Londonu par krievu miera centieniem nevarēšot tikmēr pārliecināt, kamēr anglosakšu slepenie dienesti piei^ot Idrošas ziņas, ka Padomju Savienībžis tanku produkcija šai gadā esot lielāka kā visai pārējai pasaulei kopā. satenivalsttt armijas Bijušais Ce(Jhoslovakijas militārais atašejs Berlīnē pulkvedis Emīls Busins, kas pagājušajā nedēlā aizbēga uz rietiumem un tagad iriedāvā savus pakalpojumus deiņokratijām, UP pārstāvim izteicās, ka Padomju Savienība pikredzējusi likvidēt visas satelītvalstu 'armijas. Kremlis neuzticoties nevienam svešam karaspēkam. Politbirojs pārliecināts, l:^a eventuāla kara gadījumā paļauties varētu vienīgi uz sarkanarmiju. Pulkvedis Busins tālāk pjiskaidroja, ka satelītvalstu armiju likvidēšana gaidāma vēl šogad, kad Ukrainā notiks Padomju Savienības lielie manevri. Tajos piedalīsies visas satelītvalstu armijas, atskaitot Dienvidslāvijas, ivtanevru beigās „ne-uzticamoš'j likvidēs un aizstās ar padomju (iivīzijām. juši neparedzēti spēcīgu uguni un 20 kritiiši. Visas šīs cīņas \m ziņas tomēr drukno un spēcīgo Jpslpu Brozu- Tito nav spējušas satriekt. yiņa pēdējie uzņēmumi arvien rāda to pašu pašapzinīgo un enerģisko seju kā pirms pieciem gadiem, kad Tito kā uzvarētājs un Staļina labākais draugs iesoļoja Bdgradē. Viņš jo-projām pilns uzņēmības un godkāri-gu plānu. Maršals Tito staigā pa Pētera Lielā pēdām. Kā savā laikā Krievijas 2 metru auguma cars savai zemei uzcēla līdz tam nepazīto rūpniecību un Izbūvēja jaunas pilsētas, tā ari Belgrades augumā pamazais diktators ciešiļ noņēmies ieiet Dienvidslāvijas v^turē kā fabriku un pilsētu cēlājs. Tito par šefi liek runāt ne vien pollti^ajos ziņojumos, bet arī rietumu pasaules speciālā saimnieciskā prese pēdējā laikā iespiež plašus korespondentu zļņojumus no Belgra-d^, kas vēstij ka tur pēdējo * divu mēnešu laikā ar angļ^ im amerikāņu firmām noslēgti līgumi 400 miljonu dolāru kopvērtībā. Vļjl vairāk hekā šī ievērojamā summa pārsteidz noteikumi, pēc kādiem angļi un amerikāņi parakstījuši šos līgumus. Tie paredzēti 5 gadu periodam. Sai (Beigas 5. ipp.) Boļševiki aizved vesela ciema ATLAISTIE VAOU GtJSTEKŅI STSSTA , PAR DEP0RTSCIJ£M BALTIJAS VALSTIS „Mēs satikām lielus baltiešu — lietuviešu im latviešu deportēto transportus, kas bija'ceļā uz Sibīriju, kamēr paši devāmies uz Rietum-vāclju," Brēmenē stāsta atlaistie vācu kara gūstekņi, kas pašlaik ir visas uzmanības centrā. Viņi satikuši deportējamo latviešu im lietuviešu vīru, sievu un bērnu transportus priekš apm. 6—8 nedēļām, tātad feb-: fuāra beigās vai marta sākumā. Neviens no apm. 450 vācu gūstekņiem, kas atlaisti britu joslas caurlaides nometnē Fridlandē pēdējā sestdienā \m svētdienā priekš Lieldienām, nav varējis pateikt noteiktus skaitļus par deportētajiem baltiešiem, bet ceļā uz rietumiem tie sastapušies ar vairākiem transportiem. Deportētie nav vesti preču vai lopu vagorios, bet brauk\2ši pasažieru vilcienos. Apsardzība tomēr bijusi ļoti stingra un tikai retos gadījumos bijis iespējams pārmīt kādu vārdu. Kāda sieviete, pkr ko stāstītājs nezināja, vai tā bijusi latviete vai lietuviete, paguvusi pateikt ka izsūtīšanai pakļauj veselus ciemus uz reizi. Vienā paņēmienā ao viņas dzimtā novada esot izsūtīti 16.000 cilvēku. Par deportācijām no Baltijas valstīm stāsta arī kāda vāciete — vienīgā sieviete no padomju joslas atlaisto vidū. Pēdējā laikā viņa bijusi ieslodzīfa Eilavā, Prūsijā, m tur redzējusi lielāku deportējamo transportu savfOkšanu ne vien no Austrumprūsijas, bet arī no Baltijas valstīm. Liela daļa šai atlaisto karavīru grupā nākusi no kāda apvidus Urā-lu dienvidos, kur vācu gūstekņi kopš 1943. g. esot uzcēluši pilnīgi jaimu rūpniecības pilsētu. Tā nosaukta par Orsku. Pilsētā atrodoties Opeia auto fabrika, kāda traktoru (tanku) rūpnīca, niķeļa rūpnīca un tērauda Lietuves, kur vēl tagad nodarbinot ne vien kara gūstekņus, bet arī daudz tā saukto „clvIlinternēto**, t. i., deportēto no Vācijas austņamap-gabaliem, Rumānijas un Bulgārija*. Baltijas valstu iedzīvotāji tur ticēšot manīti, bet Rīga bieži piemiiieta tāpēc, ka ,,politiskie aktīvisti" no pašu vāciešu vidus sūtīti uz Rīgu „sko-loties" un parasti pārradušies no turienes uzbarojušies, labi apģērl)ti im „atgriezti". Par spīti visām „aktīvistu" pūlētn, gūstekņi tomēr viņus nīstot pat vēl valr^ nekā iā saidctos „brlgadierus** — no pašu vāciešu vidus izraudzītos darba uzraugus. Sī gūstekņu grupa īsi pirms atlaišanas apgādāta ar krievu parauga kažokcepurēm. Bez tam viņiem pateikts, ka rietumu joslās viņus sagaidīšot ar kdkūo un maizītēm, bet tādēļ viņiem nevajagot ,4aut sašķobīt savu pasaules uzskatu". Visumā ^pasaules uzskats'* bijis tāds, ka itA)ežpārejas punktā gūstekņi gandriz visi kā viens nosviedīsi savas kažokcepurēm tm spļāvuši uz tām, tOdīdz atradušies pusceļā starp krievu un angļu robežpunktiem. Stutgartes radio piemm iias partizānus Stutgartes radiofons svētku sestdienā nolasīja UP sastādīto p ā r o tu par pretkomūnistlsko elementu ror sību zemēs aiz dzelzs prlek^cara. Sajās no dažādiem avotiem savāktajās informācijās pieminēts ari Latvijas vārds, kas daudzās DP nonet-nēs Vācijā radījis baumas par sacelšanos un partizānu nemieriem Latvijā. Ziņojums konstatēja, ka visās Padomju Savienības okupētajās zemēs vērojama pretkomūnistis-ka darbība, kas izpa^ižas gan reliģiskās kustībās, gan terrora organizācijās un partizānu cīņās ar okupācijas varu. i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-04-21-01